1. Noteikumi nosaka darba aizsardzības prasības drošības zīmju lietošanā.

2. Drošības zīme ir uz konkrētu objektu, darbību vai situāciju attiecināma zīme, signālkrāsojums, akustisks vai roku signāls, kā arī vārdiska saziņa, kas sniedz drošības informāciju darba vietā.

3. Darba vietā, ņemot vērā attiecīgo situāciju, lieto šādas drošības zīmes:

3.1. aizlieguma zīme - zīme, kas aizliedz darbību, kura var radīt bīstamu situāciju;

3.2. brīdinājuma zīme - zīme, kas brīdina par risku vai bīstamību;

3.3. rīkojuma zīme - zīme, kas norāda uz konkrētu darbību;

3.4. pirmās palīdzības, evakuācijas izeju un glābšanas papildizeju zīme - zīme, kas sniedz informāciju par pirmās palīdzības sniegšanas vietām, evakuācijas izejām un glābšanas papildizejām;

3.5. ugunsdrošības zīme - zīme, kas sniedz informāciju par ugunsdzēsības iekārtām un līdzekļiem, un to atrašanās vietām, kā arī informāciju par apzīmējumiem evakuācijas plānos vai ugunsdzēsības, glābšanas un civilās aizsardzības pasākumu plānos;

3.6. informācijas zīme - zīme, kas sniedz papildinformāciju par šo noteikumu 3.1., 3.2., 3.3., 3.4. un 3.5.apakšpunktā minētajām zīmēm;

3.7. signālkrāsojums - krāsojums ar specifisku nozīmi;

3.8. izgaismota zīme - zīme, kas izgatavota, izmantojot puscaurspīdīgu vai caurspīdīgu materiālu, un ir no iekšpuses vai aizmugures izgaismota;

3.9. akustisks signāls - kodēts (iepriekš noteikts) skaņas signāls, kas tiek pārraidīts ar attiecīgu ierīci, neizmantojot cilvēka balsi vai to atdarinošu mākslīgi radītu balsi;

3.10. vārdiska saziņa - saziņa, kas sniedz kodētu (iepriekš noteiktu) drošības informāciju ar cilvēka balsi vai to atdarinošu mākslīgi radītu balsi, izmantojot piemērotu ierīci;

3.11. roku signāls - signāls, kas sniedz kodētu (iepriekš noteiktu) drošības informāciju ar roku un plaukstu kustībām vai pozīcijām personām, kuras izpilda apkārtējiem bīstamus manevrus vai atrodas šo manevru darbības zonā.

4. Labklājības ministrija sadarbībā ar attiecīgo standartu tehnisko komiteju iesaka nacionālajai standartizācijas institūcijai saistībā ar šiem noteikumiem adaptējamo drošības zīmju standartu sarakstu.

(MK 07.04.2015. noteikumu Nr. 162 redakcijā, kas grozīta ar MK 11.12.2018. noteikumiem Nr. 772)

5. Nacionālā standartizācijas institūcija savā oficiālajā tīmekļa vietnē publicē to Latvijas nacionālo standartu sarakstu, kurus piemēro šajos noteikumos noteikto drošības prasību izpildei.

(MK 07.04.2015. noteikumu Nr. 162 redakcijā, kas grozīta ar MK 11.12.2018. noteikumiem Nr. 772)

6. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas jomā) un Valsts darba inspekcija (darba vietās) veic drošības zīmju tirgus uzraudzību, nodrošinot, lai drošības zīmes, uz kurām attiecināmas šo noteikumu prasības, tiktu piedāvātas tirgū - pārdotas, dāvinātas vai nodotas lietošanā pret atlīdzību vai bez tās.

7. Ja tirgus uzraudzības iestāde konstatē, ka drošības zīme neatbilst šajos noteikumos noteiktajām prasībām, tā veic normatīvajos aktos noteiktos pasākumus, lai nepieļautu attiecīgo drošības zīmju piedāvāšanu tirgū, kā arī to lietošanu.

8. Darba devējs nodrošina ar drošības zīmēm darba vietas, kurās darba vides risku vai nopietnas un tiešas briesmas nevar novērst vai samazināt ar kolektīvās aizsardzības tehniskajiem līdzekļiem, kā arī darba organizācijā lietotajiem līdzekļiem, metodēm un procedūrām. Darba devējs ir atbildīgs par attiecīgo drošības zīmju uzturēšanu. Darba devējs, izvēloties drošības zīmes, ņem vērā jebkuru darba vides risku darba vietā.

9. Nodarbināto iepazīstina ar darba vietā lietotajām drošības zīmēm un drošības zīmju (īpaši signālu un vārdiskas saziņas) nozīmi, kā arī instruē par drošības zīmju lietošanu.

10. Darba vietā, kurā tiek lietots ceļu, dzelzceļu, iekšzemes ūdensceļu, jūras un gaisa transports, izmanto drošības zīmes, kā arī attiecīgā transporta veida kustības regulēšanas zīmes, ja tas nav pretrunā ar šo noteikumu prasībām.

11. Šie noteikumi neattiecas uz zīmēm, kuras lieto:

11.1. bīstamu vielu un maisījumu, kā arī produktu un iekārtu laišanai tirgū, ja attiecīgajos normatīvajos aktos nav atsauces uz šiem noteikumiem;

11.2. ceļu, dzelzceļu, iekšzemes ūdensceļu, jūras un gaisa transporta kustības regulēšanai ārpus attiecīgās darba vietas.

(Grozīts ar MK 07.04.2015. noteikumiem Nr.162)

12. Drošības zīmes iedala pastāvīgajās zīmēs un īpašiem gadījumiem paredzētajās zīmēs.

13. Pastāvīgi lieto:

13.1. aizlieguma, brīdinājuma, rīkojuma un ugunsdrošības, kā arī pirmās palīdzības, evakuācijas un glābšanās papildizeju zīmes;

13.2. drošības zīmes uz konteineriem un cauruļvadiem;

13.3. signālkrāsojumu vai drošības zīmes tādu vietu apzīmēšanai, kurās iespējama sadursme ar šķēršļiem, krišana vai pastāv krītošu objektu draudi;

13.4. signālkrāsojumu transporta maršrutu apzīmēšanai.

14. Īpašos gadījumos lieto:

14.1. izgaismotu zīmi, akustisku signālu vai vārdisku saziņu, ja nepieciešams informēt par bīstamību vai risku, dot norādījumus par konkrētas darbības izpildi, kā arī evakuācijas gadījumos, ņemot vērā iespēju savstarpēji aizvietot vai lietot kopā zīmes saskaņā ar šo noteikumu 15. un 16.punkta nosacījumiem;

14.2. roku signālu vai vārdisku saziņu, ja nepieciešams dot norādījumus nodarbinātajiem, kuri izpilda bīstamus manevrus.

15. Pieļaujama šāda drošības zīmju savstarpēja aizvietošana:

15.1. signālkrāsojums vai šo noteikumu 3.1., 3.2., 3.3., 3.4., 3.5. un 3.6.apakšpunktā minētās drošības zīmes, lai apzīmētu vietas, kurās iespējama sadursme ar šķēršļiem, krišana vai pastāv krītošu objektu draudi;

15.2. izgaismota zīme, akustisks signāls vai vārdiska saziņa;

15.3. roku signāls vai vārdiska saziņa.

16. Kopā var lietot šādas drošības zīmes:

16.1. izgaismota zīme un akustisks signāls;

16.2. izgaismota zīme un vārdiska saziņa;

16.3. roku signāls un vārdiska saziņa.

17. Signālkrāsojuma nozīme darba vietā noteikta šo noteikumu 1.pielikumā.

18. Lai nodrošinātu drošības zīmes efektivitāti, nedrīkst:

18.1. izmantot tādus priekšmetus, kas traucē zīmes redzamību, vai skaņas avotus, kas traucē signāla dzirdamību;

18.2. vienlaikus izmantot divas vai vairākas līdzīgas izgaismotas zīmes;

18.3. izmantot izgaismotu zīmi cita gaismas avota tuvumā;

18.4. vienlaikus izmantot divus vai vairākus akustiskus signālus;

18.5. izmantot akustisku signālu, ja apkārtējā trokšņa līmenis ir augsts.

19. Uzstādīto drošības zīmju un/vai signalizācijas ierīču daudzums un novietojums atbilst to darbības zonai un objekta bīstamības pakāpei.

20. Drošības zīmes, kuru darbībai nepieciešama enerģija, apgādājamas ar garantētu papildu enerģijas avotu, ja iespējama pastāvīgā enerģijas avota atslēgšanās.

21. Izgaismotas zīmes un akustiska signāla ieslēgšana norāda uz attiecīgas darbības sākumu, un tie paliek ieslēgti līdz darbības beigām. Izgaismota zīme un akustisks signāls ir gatavs atkārtotai ieslēgšanai uzreiz pēc lietošanas.

22. Izgaismotas zīmes un akustiska signāla funkcionēšanu un efektivitāti pārbauda pirms tā uzstādīšanas un turpmāk ne retāk kā reizi mēnesī.

23. Ja darba vietā ir apgrūtināta dzirdamība vai redzamība (arī lietojamo individuālo aizsardzības līdzekļu dēļ), attiecīgās drošības zīmes papildina vai aizvieto ar citām, kuras nodrošina informācijas uztveršanu.

24. Teritorijas, telpas vai vietas, kurās glabā bīstamās vielas vai maisījumus, apzīmē ar atbilstošu brīdinājuma zīmi (2. pielikums), ievērojot šo noteikumu 28., 31., 32. un 32.¹ punktā minētos nosacījumus, ja atsevišķu paku vai konteineru apzīmēšana nenodrošina līdzvērtīgu aizsardzību. Brīdinājuma zīmes izvieto pie bīstamo vielu vai maisījumu glabāšanas vietām vai uz noliktavu durvīm. Ja šo noteikumu 2. pielikumā nav atbilstošas brīdinājuma zīmes attiecībā uz bīstamām ķīmiskām vielām vai maisījumiem, jāizmanto atbilstoša Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Regulas (EK) Nr. 1272/2008 par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu un ar ko groza un atceļ Direktīvas 67/548/EEK un 1999/45/EK un groza Regulu (EK) Nr. 1907/2006 (turpmāk – regula Nr. 1272/2008), V pielikumā norādītā bīstamības piktogramma.

(MK 07.04.2015. noteikumu Nr.162 redakcijā)

25. Drošības zīmes forma un krāsa atbilst šo noteikumu 2.pielikumā noteiktajām prasībām.

26. Piktogramma uz drošības zīmes (figūra, kura atveido situāciju vai norāda konkrētu (īpašu) darbību) ir pēc iespējas vienkārša un satur tikai būtiskas detaļas.

27. Drošības zīmi izgatavo no trieciendroša materiāla, kas ir izturīgs pret klimatisko apstākļu un dažādu darba vides faktoru iedarbību. Ja dabīgā apgaismojuma līmenis nav pietiekams, lieto fosforizētas krāsas, atstarojošus materiālus vai mākslīgo apgaismojumu.

28. Drošības zīmes izmēri, krāsojums un fotometrija nodrošina tās saskatāmību un saprotamību.

29. Drošības zīmi novieto piemērotā augstumā nodarbinātā redzes laukā attiecīgā bīstamā objekta tuvumā, viegli pieejamā vietā, ņemot vērā jebkurus šķēršļus, kā arī piekļūšanu izejām briesmu gadījumā.

30. Ja beidzas objekta bīstamība, attiecīgo drošības zīmi noņem.

31. Cauruļvadus marķē atbilstoši to saturam, ievērojot šādas prasības:

31.1. zils - skābeklis;

31.2. zaļš - ūdens;

31.3. sarkans - tvaiks;

31.4. pelēks - gaiss;

31.5. dzeltens - degoša gāze;

31.6. melns - nedegoša gāze (šķidrums);

31.7. oranžs - skābe;

31.8. violets - sārms;

31.9. brūns - degošs šķidrums.

32. Plūstošo vielu konteinerus, kā arī atklātus cauruļvadus, kuros atrodas vai kuros tiek transportētas plūstošās vielas vai maisījumi, kas saskaņā ar regulas Nr. 1272/2008 I pielikuma 2. un 3. daļu ir klasificēti kā bīstami, apzīmē ar attiecīgām bīstamības piktogrammām atbilstoši regulai Nr. 1272/2008.

(MK 07.04.2015. noteikumu Nr.162 redakcijā)

32.¹ Šo noteikumu 32. punktā minētos apzīmējumus var:

32.¹ 1. aizstāt ar brīdinājuma zīmēm, kā paredzēts šo noteikumu 2. pielikumā, izmantojot tās pašas piktogrammas vai simbolus. Ja šo noteikumu 2. pielikumā nav atbilstošas brīdinājuma zīmes, jāizmanto regulas Nr. 1272/2008 V pielikumā norādītā attiecīgā bīstamības piktogramma;

32.¹ 2. papildināt ar informāciju par bīstamās vielas vai maisījuma nosaukumu vai formulu un sīkākām ziņām par apdraudējumu;

32.¹ 3. papildināt vai aizstāt ar zīmēm, kas Eiropas Savienībā piemērojamas bīstamu vielu vai maisījumu transportēšanai, ja tiek veikta konteineru transportēšana darba vietā.

(MK 07.04.2015. noteikumu Nr.162 redakcijā)

33. Šo noteikumu 32.punkta prasības neattiecas uz konteineriem, kurus darba vietā lieto īslaicīgi, vai uz konteineriem, kuru saturs bieži mainās, ja tiek izmantota īpaša informācija, kas garantē tādu pašu drošību, vai piemēroti citi līdzvērtīgi drošības līdzekļi.

34. Brīdinājuma zīmes stingri piestiprina, uzlīmē vai uzkrāso uz konteinera redzamās puses (pusēm).

35. Brīdinājuma zīmes novieto uz cauruļvadiem redzamā vietā visbīstamāko vietu tuvumā (pie ventiļiem un savienojumiem).

36. Ugunsdrošības līdzekļu atrašanās vietas apzīmē ar ugunsdrošības zīmēm, kas noteiktas Latvijas valsts standartā "Ugunsdrošībai un civilai aizsardzībai lietojamās drošības zīmes un signālkrāsojums".

37. Sarkanā krāsojuma laukums ir pietiekami liels, lai ugunsdzēšanas līdzekli varētu viegli identificēt.

38. Vietas, kurās iespējama sadursme ar šķēršļiem, krišana vai pastāv krītošu objektu draudi, apzīmē ar dzeltenu un melnu vai sarkanu un baltu svītrotu signālkrāsojumu.

39. Signālkrāsojuma izmēri ir proporcionāli šķēršļu vai bīstamo vietu izmēriem.

40. Dzeltenās un melnās vai sarkanās un baltās svītras ir vienāda platuma un novietotas 45 grādu leņķī.

41. Transportlīdzekļu kustības maršrutus telpās, kur tas nepieciešams nodarbināto aizsardzībai, apzīmē ar krāsotām, skaidri redzamām, nepārtrauktām svītrām (baltām vai dzeltenām), ņemot vērā grīdas seguma krāsu.

42. Svītras izvieto tā, lai tās norādītu drošu distanci starp transportlīdzekļiem un jebkuru objektu, kurš var atrasties blakus, kā arī starp gājējiem un transportlīdzekļiem.

43. Pastāvīgos transportlīdzekļu kustības maršrutus ārpus telpām, ja tie nav norobežoti ar barjerām vai trotuāriem, apzīmē atbilstoši šo noteikumu 39. un 40.punktā noteiktajām prasībām.

44. Izgaismotas zīmes izstarotā gaisma kontrastē ar apkārtējo vidi, neapžilbinot un nodrošinot zīmes skaidru redzamību.

45. Zīmes izstarotais spīdošais laukums var būt vienkrāsains vai tajā var būt piktogramma uz noteikta fona.

46. Izgaismota zīme atbilst šo noteikumu 19.punkta prasībām.

47. Ja izgaismota zīme var izstarot pārtrauktu un nepārtrauktu gaismas signālu, pārtrauktais signāls informē par augstāku bīstamības pakāpi vai neatliekamu darbību. Pārtraukta gaismas signāla frekvence un izstarojuma ilgums ir tāds, lai to nevarētu sajaukt ar nepārtraukti izgaismotu zīmi un tas nodrošinātu pareizu informācijas uztveri.

48. Ja pārtrauktus gaismas signālus izstarojošu izgaismotu zīmi lieto akustiska signāla vietā vai kopā ar akustisku signālu, izmanto viena veida kodētu informāciju.

49. Pārtrauktus gaismas signālus izstarojošas izgaismotas zīmes, kuras informē par briesmām, uzrauga īpaši vai apgādā ar papildu gaismas avotu.

50. Akustiskā signāla skaņas līmenis ir ievērojami augstāks par apkārtējā trokšņa līmeni, bet ne pārmērīgs vai sāpju sajūtu izraisošs. Signāla garums un intervāls starp signāliem vai signālu grupām ir skaidri atšķirams no citiem akustiskiem signāliem vai apkārtējā trokšņa.

51. Ja ierīce var radīt akustisku signālu mainīgās un nemainīgās frekvencēs, mainīgās frekvences informē par augstāku bīstamības pakāpi vai neatliekamu darbību.

52. Akustisks signāls, kas informē par evakuāciju, ir nepārtraukts.

53. Vārdiska saziņa var būt tieša (cilvēka balss) vai netieša (cilvēka balsi atdarinoša mākslīga balss, kura tiek pārraidīta ar piemērotu ierīci).

54. Vārdiska saziņa starp runātāju vai runas emiteru un vienu vai vairākiem klausītājiem notiek, izmantojot atsevišķus vārdus, frāzes vai īsu tekstu (arī kodētu).

55. Izteikts paziņojums vai komanda ir pēc iespējas īsa, vienkārša un skaidra. Runātāja runas prasme un klausītāja dzirdes spējas garantē drošu vārdisku saziņu.

56. Vārdiskā saziņā iesaistītai personai nepieciešamas pietiekamas valodas zināšanas, lai izteiktais paziņojums vai komanda tiktu pareizi saprasta un tai sekotu drošības prasībām atbilstoša rīcība.

57. Ja vārdisku saziņu izmanto roku signāla vietā, lieto šādus koda vārdus:

57.1. "Sākt!" - lai norādītu darbības sākšanu;

57.2. "Stop!" - lai pārtrauktu kustību;

57.3. "Beigt!" - lai izbeigtu darbību;

57.4. "Celt!" - lai celtu kravu;

57.5. "Zemāk!" - lai kravu nolaistu zemāk;

57.6. "Bīstami!" - lai novērstu avārijas situāciju;

57.7. "Ātrāk!" - lai paātrinātu kustību drošības nolūkā;

57.8. "Lēnāk!" - lai palēninātu kustību drošības nolūkā.

58. Ja vārdisku saziņu izmanto kopā ar roku signālu, lieto šādus koda vārdus, tos papildinot ar atbilstošiem roku signāliem:

58.1. "Uz priekšu!" - lai kravu pārvietotu uz priekšu;

58.2. "Atpakaļ!" - lai kravu pārvietotu atpakaļ;

58.3. "Pa labi!" - lai kravu pārvietotu pa labi;

58.4. "Pa kreisi!" - lai kravu pārvietotu pa kreisi.

59. Darba vietās lietotie roku signāli ir precīzi, plaši, vienkārši izpildāmi, skaidri redzami, saprotami, un tie atbilst šo noteikumu 3.pielikumā noteiktajām prasībām.

60. Ja roku signālu rāda ar abām rokām, tās pārvieto simetriski un rāda tikai vienu signālu.

61. Roku signāli var atšķirties no šo noteikumu 3.pielikumā norādītajiem, ja tie ir saprotami un garantē līdzvērtīgu drošības līmeni, taču šo noteikumu 3.pielikumā norādīto roku signālu nozīmi nedrīkst mainīt.

62. Persona, kura rāda roku signālus (turpmāk - signalizētājs) personai, kura šos signālus saņem (turpmāk - operators), redz visus manevrus, lai pati netiktu apdraudēta. Ja šis nosacījums nav izpildāms, papildus norīko vienu vai vairākus signalizētājus.

63. Signalizētāja pienākumos ietilpst tikai manevru vadīšana, lai nodrošinātu citu nodarbināto drošību.

64. Ja operators nespēj droši izpildīt saņemto norādījumu, viņš pārtrauc manevru un pieprasa no signalizētāja jaunu norādījumu.

65. Signalizētājs obligāti lieto spilgtas krāsas labi saredzamus atšķirības priekšmetus (jaku, aizsargķiveri, rokas apsēju, zizli vai citus līdzīgus priekšmetus). Minētos atšķirības priekšmetus nedrīkst lietot citi nodarbinātie.

(MK 07.04.2015. noteikumu Nr.162 redakcijā)

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 1992. gada 24. jūnija Direktīvas 92/58/EEK par minimālajām prasībām drošības un/vai veselības aizsardzības zīmēm darba vietā (devītā atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē);

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīvas 2014/27/ES, ar ko groza Padomes Direktīvas 92/58/EEK, 92/85/EEK, 94/33/EK, 98/24/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/37/EK, lai tās pielāgotu Regulai (EK) Nr. 1272/2008 par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu.