1. pants. Deputāta pilnvaras

Deputāts ir pilnvarots tā rajona, pilsētas, pilsētas rajona vai pagasta iedzīvotāju pārstāvis, kura teritorijā atrodas viņa vēlēšanu apgabals.

Piedalīdamies padomes un tās institūciju darbā, deputāti attiecīgās padomes kompetences ietvaros izlemj saimnieciskās, sociālās un kultūras dzīves jautājumus, pieņem lēmumus, citus tiesiskus un politiskus dokumentus, kā arī veic kontroles funkcijas.

Deputāts, realizējot savas pilnvaras, pamatojas uz Latvijas Konstitūciju, Latvijas Republikas likumiem, Latvijas Republikas Augstākās Padomes un attiecīgas vietējās padomes lēmumiem un pilda savu priekšvēlēšanu programmu, kā arī vēlētāju norādījumus.

2. pants. Deputāta pilnvaru laiks

Deputāta pilnvaras sākas ar jaunievēlētās padomes pirmās sesijas atklāšanas brīdi.

Deputāta pilnvaras izbeidzas:

1) ar nākamā sasaukuma padomes pirmās sesijas atklāšanas brīdi;

2) ar brīdi, kad padome šā likuma 3. pantā paredzētajos gadījumos pieņēmusi lēmumu par deputāta pilnvaru izbeigšanos pirms termiņa.

3. pants. Deputāta pilnvaru izbeigšanās pirms termiņa

Deputāta pilnvaras izbeidzas pirms termiņa:

1) ja deputāts padomes priekšsēdētājam ir iesniedzis personisku iesniegumu par savu pilnvaru nolikšanu;

2) ja padome, kuras sastāvā deputāts ievēlēts, ir anulējusi deputāta pilnvaras šā likuma 4. pantā paredzētajos gadījumos.

Deputāts var iesniegt personisku iesniegumu par savu pilnvaru nolikšanu jebkuru iemeslu dēļ.

Lēmums par deputāta pilnvaru izbeigšanos pirms termiņa šā panta pirmās daļas 1. punktā minēto iemeslu dēļ ir jāpieņem nākamajā sesijā, tiklīdz padomes priekšsēdētājs ir saņēmis deputāta personisku iesniegumu par pilnvaru nolikšanu.

4. pants. Deputāta pilnvaru anulēšana

Padomei ir pienākums anulēt deputāta pilnvaras, ja ir stājies likumīgā spēkā tiesas pasludināts deputātu notiesājošs spriedums.

Padome var anulēt deputāta pilnvaras, ja deputāts ir pārcēlies uz pastāvīgu dzīvi ārpus Latvijas Republikas teritorijas.

5. pants. Deputāta tiesības padomes sesijā

Deputātam ir lēmēja balsstiesības visos jautājumos, kurus izskata padomes plenārsēdēs.

Deputātam ir tiesības:

1) vēlēt padomes institūcijas un amatpersonas;

2) tikt ievēlētam padomes institūcijās un amatos;

3) iesniegt priekšlikumus vai izteikt viedokli par padomes izveidojamo institūciju personālsastāvu un atsevišķu amatpersonu kandidatūrām;

4) iesniegt priekšlikumus, piezīmes un protestus par sesijas darba kārtību un dienas kārtību, apspriežamo jautājumu izskatīšanas būtību un secību;

5) iesniegt lēmumu un citu dokumentu projektus, kā arī projektus par grozījumiem tajos;

6) piedalīties debatēs, uzdot jautājumus, sniegt uzziņas un izteikties par balsošanas motīviem;

7) iesniegt priekšlikumus par balsošanas veidu;

8) ierosināt jautājumu par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darba pārbaudīšanu.

6. pants. Deputāta piedalīšanās padomes institūciju darbā

Deputāts ar lēmēja balsstiesībām var piedalīties tās padomes institūcijas darbā, kuras sastāvā viņš ievēlēts. Ja šīs institūcijas lēmumam deputāts nepiekrīt, viņam ir tiesības padomes plenārsēdē izteikt savu atšķirīgo viedokli.

Deputāts ar padomdevēja tiesībām var piedalīties arī to padomes institūciju darbā, kuru sastāvā viņš nav ievēlēts.

7. pants. Kārtība, kādā padomes sesijā izskatāmi deputāta priekšlikumi un piezīmes

Deputāta priekšlikumus un piezīmes, kas rakstveidā iesniegti sēdes vadītājam, reģistrē padome.

Priekšlikumus un piezīmes izskata padome vai tās komisijas vai arī tie tiek nosūtīti attiecīgo uzņēmumu, iestāžu un organizāciju institūcijām vai to amatpersonām.

Institūcijām un amatpersonām, kuras saņēmušas deputāta priekšlikumus un piezīmes, ne vēlāk kā divu nedēļu laikā tie jāizskata un par izskatīšanas rezultātiem jāpaziņo deputātam.

8. pants. Deputāta pienākumi padomē

Deputātam padomē ir pienākums:

1) piedalīties padomes plenārsēdēs, kā arī to institūciju sēdēs, kuru sastāvā viņš ievēlēts;

2) ievērot šā likuma, kā arī padomes apstiprinātā reglamenta prasības;

3) izpildīt sēdes vadītāja norādījumus un komisijas priekšsēdētāja dotos uzdevumus;

4) izpildīt likumīgus un pamatotus vēlētāju norādījumus.

Ja deputāts nevar ierasties uz sesijas plenārsēdi vai komisijas sēdi, viņam līdz sēdes sākumam par to jāpaziņo padomes priekšsēdētājam vai tās komisijas priekšsēdētājam, kuras sastāvā viņš ievēlēts.

9. pants. Deputāta tiesības

Deputātam rajonā (republikas pilsētā), kura teritorijā atrodas viņa vēlēšanu apgabals, ir tiesības:

1) piedalīties valsts pārvaldes iestāžu darbā, kad tās izskata jautājumus, kas skar viņa vēlēšanu apgabalu vēlētāju intereses;

2) padomes vai tās institūciju uzdevumā veikt uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darba pārbaudes, kā arī pēc savas iniciatīvas šādas pārbaudes izdarīt valsts un pašvaldības uzņēmumos un iestādēs;

3) saņemt no iestāžu, uzņēmumu un organizāciju amatpersonām paskaidrojumus un iepazīties ar dokumentāciju un cita veida materiāliem, kas nepieciešami deputāta pilnvaru realizēšanai;

4) iesniegt deputāta jautājumus un deputāta pieprasījumus šā likuma 12. un 14. pantā noteiktajā kārtībā;

5) iesniegt priekšlikumus un iesniegumus uzņēmumu, iestāžu un organizāciju institūcijām un amatpersonām;

6) rīkot vēlētāju sapulces un konferences, tikties ar darba kolektīviem un sabiedriskajām organizācijām;

7) piedalīties darba kolektīvu sapulcēs un iedzīvotāju sapulcēs viņu dzīvesvietās;

8) ar padomdevēja tiesībām piedalīties to zemāku padomju darbā, kuru teritorijā atrodas viņa vēlēšanu apgabals;

9) realizēt pārējās šajā un citos Latvijas Republikas likumos paredzētās deputātu tiesības.

Deputāts savas tiesības realizē bez īpaša pilnvarojuma, ja nepieciešams, uzrādot deputāta apliecību.

10. pants. Deputāta tiesības prasīt likumpārkāpumu novēršanu

Saskaroties ar pilsoņu tiesību pārkāpumiem rajonā (republikas pilsētā), kura teritorijā atrodas deputāta vēlēšanu apgabals, viņam ir tiesības prasīt, lai pārkāpumi tiktu nekavējoties izbeigti.

Pārkāpumu faktu var fiksēt protokolā, ko sastāda deputāts vai — pēc viņa   pieprasījuma — attiecīgās tiesībaizsardzības vai kontroles iestādes pārstāvis.

Amatpersonām, kā arī tiesībaizsardzības un kontroles iestāžu darbiniekiem, kam adresēta deputāta prasība, nekavējoties jānovērš pārkāpumi un vainīgās personas jāsauc pie likumos paredzētās atbildības, bet par veiktajiem pasākumiem jāinformē deputāts.

11. pants. Deputāta jautājums

Deputāta jautājums ir uzņēmumu, iestāžu vai organizāciju institūcijām un amatpersonām adresēta rakstveida prasība sniegt oficiālu paskaidrojumu.

Deputāts savu jautājumu attiecīgajai amatpersonai nodod tieši vai nosūta pa pastu.

12. pants. Deputāta jautājuma izskatīšana

Institūcijām un amatpersonām, kurām adresēts deputāta jautājums, tas jāizskata septiņu dienu laikā pēc saņemšanas.

Ja deputāts — jautājuma iesniedzējs ir izteicis vēlēšanos piedalīties šā jautājuma izskatīšanā, viņš savlaicīgi uz to ir jāuzaicina.

Atbilde uz deputāta jautājumu jādod rakstveidā nākamajā dienā pēc tā izskatīšanas.

Ja deputāts ar atbildi nav apmierināts, viņam ir tiesības šā likuma 14. pantā noteiktajā kārtībā iesniegt deputāta pieprasījumu.

13. pants. Deputāta pieprasījums

Deputāta pieprasījums ir uzņēmumu, iestāžu vai organizāciju institūcijām un amatpersonām adresēta prasība nolūkā pilnveidot vai ietekmēt to darbību.

Deputāta pieprasījums tiek iesniegts rakstveidā, un to paraksta deputāts vai deputātu grupa.

Deputāta pieprasījumu var iesniegt tikai tad, ja pirms tam šā likuma 11. pantā noteiktajā kārtībā ir bijis iesniegts deputāta jautājums.

Deputāta pieprasījumu iesniedz padomes priekšsēdētājam, kurš nekavējoties to nosūta attiecīgā uzņēmuma, iestādes vai organizācijas institūcijai vai amatpersonai. Deputāta pieprasījumu var nodot publicēšanai rajonā (republikas pilsētā) iznākošajos preses izdevumos.

14. pants. Deputāta pieprasījuma izskatīšana

Institūcijai vai amatpersonai, kurai adresēts deputāta pieprasījums, tas jāizskata un atbilde jādod septiņu dienu laikā pēc deputāta pieprasījuma saņemšanas.

Atbilde uz deputāta pieprasījumu tiek nosūtīta tā iesniedzējam un padomes priekšsēdētājam.

Deputāta pieprasījuma izskatīšana, ja iesniedzējs vēlas, ir jāiekļauj padomes nākamās sesijas darba kārtībā.

Deputāta pieprasījuma izskatīšanā padomes sesijā jāpiedalās amatpersonām, kurām pieprasījums adresēts.

Par deputāta pieprasījuma izskatīšanas rezultātiem padome pieņem lēmumu, kuru var nodot publicēšanai rajonā (republikas pilsētā) iznākošajos preses izdevumos.

15. pants. Deputāta pienākumi, veicot darbību vēlēšanu apgabalā

Deputātam savā vēlēšanu apgabalā ir pienākums:

l) informēt iedzīvotājus par padomes darbu, savas priekšvēlēšanu programmas un vēlētāju norādījumu izpildi;

2) piedalīties Latvijas Republikas likumu un Latvijas Republikas Augstākās Padomes lēmumu, Ministru Padomes un vietējo padomju lēmumu izpildes organizēšanā un kontrolēšanā;

3) izskatīt iedzīvotāju ierosinājumus un iesniegumus šā likuma 16. pantā noteiktajā kārtībā;

4) sniegt pārskatu saviem vēlētājiem šā likuma 17. pantā noteiktajā kārtībā.

16. pants. Iedzīvotāju ierosinājumu un iesniegumu izskatīšana

Deputāts izskata iedzīvotāju ierosinājumus un iesniegumus, veic pasākumus, lai tajos izvirzītie jautājumi tiktu savlaicīgi un likumīgi izlemti; savā vēlēšanu apgabalā regulāri pieņem iedzīvotājus.

Sava vēlēšanu apgabala iedzīvotāju ierosinājumus deputāts uzklausa, pieņemot vēlētājus ne retāk kā reizi ceturksnī.

Deputātam ir tiesības rajonā (republikas pilsētā), kura teritorijā atrodas viņa vēlēšanu apgabals, uzaicināt tur esošo uzņēmumu, iestāžu un organizāciju amatpersonas piedalīties iedzīvotāju pieņemšanā.

Deputātam ir tiesības kontrolēt iedzīvotāju priekšlikumu un iesniegumu izskatīšanu uzņēmumos, iestādēs un organizācijās, kā arī personiski piedalīties to izskatīšanā.

17. pants. Deputāta pārskati vēlētājiem

Deputātam periodiski, taču ne retāk kā reizi gadā jāsniedz vēlētājiem, darba kolektīviem un sabiedriskajām organizācijām, kas viņu izvirzījuši par deputāta kandidātu, pārskats par padomes un tās institūciju darbu, kā arī par savas programmas un vēlētāju norādījumu izpildes gaitu.

18. pants. Pašvaldības iestāžu amatpersonu pienākumi deputātu darbības apstākļu nodrošināšanā

Lai deputāti varētu realizēt savas pilnvaras, pašvaldības iestāžu amatpersonām ir pienākums:

1) ierādīt padomes, tās pastāvīgo komisiju, deputātu frakciju, grupu un atsevišķu deputātu darbam piemērotas telpas;

21 nodrošināt, deputātus ar pašvaldības iestāžu rīcībā esošo transporta līdzekļu pakalpojumiem;

3) dot iespēju izmantot pašvaldības iestāžu rīcībā esošos sakaru līdzekļus, skaitļošanas, pavairošanas un iespiešanas tehniku;

4) izsniegt deputātiem pašvaldības iestāžu lietvedībā esošo dokumentu norakstus.

19. pants. Uzņēmumu, iestāžu un organizāciju pienākumi deputāta pilnvaru realizēšanai nepieciešamo apstākļu nodrošināšanā

Uzņēmumu, iestāžu un organizāciju vadītājiem un citām to amatpersonām rajonā (republikas pilsētā), kura teritorijā atrodas deputāta vēlēšanu apgabals, ir pienākums:

1) ārpus kārtas pieņemt deputātu un sniegt viņam paskaidrojumus;

2) izsniegt deputātam viņa pilnvaru realizēšanai nepieciešamo dokumentu norakstus;

3) izziņot uzņēmumā, iestādē vai organizācijā strādājošajiem tikšanos ar deputātu, nodrošināt tai nepieciešamās telpas.

20. pants. Masu informācijas līdzekļu pienākumi deputāta pilnvaru realizēšanai nepieciešamo apstākļu nodrošināšanā

Deputātam ir priekšroka deputāta darbības jautājumos runāt radio un televīzijas pārraidēs, publicēties periodiskajos izdevumos.

Iesniegtos materiālus bez saskaņošanas ar deputātu rediģēt nav atļauts.

Periodiskajiem izdevumiem, kas iznāk rajonā (republikas pilsētā), kura teritorijā atrodas deputāta vēlēšanu apgabals, ir pienākums uz padomes budžeta rēķina publicēt deputāta iesniegtos uzaicinājumus vēlētājiem ierasties uz tikšanos ar deputātu, kā arī citus paziņojumus sakarā ar deputāta pilnvaru realizēšanu.

21. pants. Deputāta darbības materiālais nodrošinājums

Deputāts savas pilnvaras realizē darba laikā vai no darba brīvajā laikā.

Uzņēmuma, iestādes vai organizācijas administrācija nevar aizliegt deputātam realizēt pilnvaras darba laikā.

Ja pilnvaras nepieciešams realizēt darba laikā, deputātam par to iepriekš rakstveidā jāpaziņo struktūrvienības vadītajam, kura pakļautībā viņš strādā.

Ja deputāts strādā iestādē, kura tiek finansēta no valsts vai pašvaldības budžeta, un realizē savas pilnvaras darba laikā, viņam par šo laika periodu saglabā vidējo darba algu darbavietā. Pārējos uzņēmumos, iestādēs un organizācijās strādājošajiem deputātiem par šo laika periodu padome maksā atlīdzību.

Atlīdzības apmēru nosaka padome, ņemot vērā budžeta iespējas.

22. pants. Ar deputāta darbību saistīto izdevumu atlīdzināšana

Ja deputātam, realizējot savas pilnvaras, ir radušies izdevumi, tie atlīdzināmi Latvijas Republikas likumos noteiktajā kārtībā.

23. pants. Deputāta tiesības bez maksas izmantot transporta līdzekļus

Rajona (republikas pilsētas) padomes deputātam ir tiesības rajonā (republikas pilsētā), kura teritorijā atrodas viņa vēlēšanu apgabals, bez maksas izmantot visus sabiedriskā transporta līdzekļus, izņemot individuālā lietojuma taksometrus. Pārējo pilsētu, kā arī pagastu padomju deputātiem šis tiesības ir attiecīgās pilsētas vai pagasta teritorijā. Rīgas un tās rajonu padomju deputātiem šīs tiesības ir visā pilsētas teritorijā.

24. pants. Deputāta atbrīvošana no iesaukšanas dienestā un militārajām apmācībām

Deputāts savu pilnvaru laikā tiek atbrīvots no iesaukšanas karadienestā vai alternatīvajā (darba) dienestā, ka arī no iesaukšanas uz militārajām apmācībām.

25. pants. Deputāta darba tiesību aizsardzība

Deputātu pēc. administrācijas iniciatīvas nevar atlaist no darba uzņēmumā, iestādē vai organizācijā, izslēgt no kopsaimniecības vai mācību iestādes vai, uzliekot disciplinārsodu, pārcelt zemākatalgotā darbā (pazemināt amatā) bez attiecīgās padomes piekrišanas.

Deputātu, kurš atbrīvots no iepriekšējā darba sakarā ar ievēlēšanu algotā padomes amatā, pēc tam, kad viņš beidz pildīt šā amata pienākumus, nodrošina ar iepriekšējo vai citu līdzvērigu darbu.

26. pants. Deputāta neaizskaramība

Deputātu rajonā (republikas pilsētā), kura teritorijā atrodas viņa vēlēšanu apgabals, nevar saukt pie kriminālatbildības, aizturēt, apcietināt, pakļaut kratīšanai vai cita veida personas pārbaudei, viņa dzīvojamo un dienesta telpu, personiska un dienesta transporta līdzekļa un bagāžas pārbaudei, ko veic milicijas iestādes un citas institūcijas, kā arī pakļaut tiesas uzliekamajiem administratīvajiem sodiem bez attiecīgās padomes piekrišanas.

Deputātu, kurš pārsteigts nozieguma izdarīšanas brīdī vai tieši pēc tā izdarīšanas, vai, ja aculiecinieki, starp tiem ari cietušie, tieši norāda uz šo personu kā uz nozieguma izdarītāju, var aizturēt vai apcietināt bez attiecīgās padomes piekrišanas. Par katru deputāta aizturēšanu vai apcietināšanu 24 stundu laikā jāpaziņo Saeimas prezidijam, kurš to ceļ priekšā nākošajā Saeimas sēdē izlemšanai par deputāta aizturēšanu vai paturēšanu apcietinājumā vai par viņa atbrīvošanu. Laikā starp sesijām, līdz sesijas atklāšanai par deputāta aizturēšanu vai paturēšanu apcietinājumā lemj Saeimas prezidijs. Vienlaikus tiek izlemts jautājums par atļaujas došanu deputāta saukšanai pie kriminālatbildības.

Atbildību par deputāta goda un cieņas aizskaršanu nosaka Latvijas Republikas likumi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti MK 10.01.1994. noteikumiem Nr. 2, kas stājas spēkā 10.01.1994.)

27. pants. Kārtība, kādā saņemama padomes piekrišana deputāta saukšanai pie atbildības

Iesniegumu par deputāta saukšanu pie kriminālatbildības, apcietināšanu, pakļaušanu kratīšanai, aizturēšanu vai administratīvā soda uzlikšanu attiecīgās padomes izlemšanai iesniedz rajona (republikas pilsētas) vai reģionālais prokurors.

Ja saskaņā ar likumu jautājums par krimināllietas ierosināšanu jāizlemj tiesai, iesniegumu padomei par piekrišanu ierosināt krimināllietu iesniedz attiecīgā tiesa.

Padome izskata šo iesniegumu un pieņemto lēmumu paziņo iesniedzējam ne vēlāk kā 14 dienu laikā no iesnieguma pieņemšanas dienas. Deputātam ir tiesības piedalīties viņa neaizskaramības jautājumu izskatīšanā.

Ja padome nedod piekrišanu izdarīt šā panta pirmajā un otrajā daļā paredzētās darbības, jautājumu pēc Latvijas Republikas ģenerālprokurora protesta vai Latvijas Republikas Augstākās Tiesas priekšsēdētāja iesnieguma izskata Latvijas Republikas Augstākā Padome, kuras lēmums ir galīgs.

Prokurora pienākums ir triju dienu laikā pēc iepriekšējās izmeklēšanas pabeigšanas par tās rezultātiem paziņot padomei, bet tiesas priekšsēdētāja pienākums — paziņot padomei par deputātu notiesājošu tiesas spriedumu triju dienu laikā pēc tā stāšanas likumīgā spēkā.

28. pants. Deputāta apliecība un deputāta nozīme

Deputātam ir deputāta apliecība un deputāta nozīme, ko viņam izsniedz attiecīgā padome. Šo apliecību un nozīmi deputāts lieto visu savu pilnvaru laiku.

29. pants. Deputāta darbības garantiju termiņi

Deputāts bauda šajā nodaļā paredzētās garantijas no ievēlēšanas brīža līdz deputāta pilnvaru izbeigšanās brīdim.

30. pants. Atbildība par šā likuma pārkāpšanu

Uzņēmumu, iestāžu un organizāciju vadītāji un citas to amatpersonas, kuras kavē deputātu realizēt šā likuma 9. un 10. pantā paredzētās tiesības vai kuras nepilda šā likuma 12., 14., 19., 20. un 21. pantā uzliktos pienākumus, sauc pie administratīvās atbildības Latvijas PSR administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktajā kārtībā.