Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Skatīt Ministru kabineta 2006. gada 2. maija noteikumus Nr. 362 "Noteikumi par notekūdeņu dūņu un to komposta izmantošanu, monitoringu un kontroli".

Precizēts 13.09.2002., Latvijas Vēstnesis Nr.131 (2706)

Ministru kabineta noteikumi Nr.365

Rīgā 2002.gada 20..augustā (prot. Nr.35, 2.§)

Noteikumi par notekūdeņu dūņu un to kompostu izmantošanu, monitoringu un kontroli

Izdoti saskaņā ar likuma "Par vides aizsardzību" 9.panta 12.punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka notekūdeņu dūņu un to kompostu izmantošanas kārtību, monitoringu un kontroli.

2. Notekūdeņu dūņas ir koloidālas nogulsnes, kas rodas, apstrādājot sadzīves, komunālos un ražošanas notekūdeņus attīrīšanas iekārtās, kā arī nosēdumi no septiskām tvertnēm un citām līdzīgām iekārtām notekūdeņu attīrīšanai.

3. Notekūdeņu dūņu komposts ir notekūdeņu dūņu un dažādu augu izcelsmes materiālu (kūdras, lapu, salmu, zāģu skaidu un citu pildmateriālu) sadalīšanās produkts, kas iegūts cilvēka ietekmētas aktīvas mikrobioloģiskās darbības rezultātā.

4. Notekūdeņu dūņas iedala šādi:

4.1. apstrādātas dūņas - dūņas, kas bijušas pakļautas vismaz vienam no šādiem apstrādes veidiem:

4.1.1. uzglabāšana, arī šķidrā veidā, vismaz sešus mēnešus (aukstā fermentēšana) bez sajaukšanas un pārvietošanas glabāšanas periodā;

4.1.2. mezofilā anaerobā sadalīšana 35 0C ± 3 0C, minimalais apstrādes ilgums - 21 ± 5 diennaktis;

4.1.3. termofilā anaerobā sadalīšana 55 0C ± 5 0C, minimalais apstrādes ilgums - 10 diennaktis;

4.1.4. termofilā aerobā stabilizēšana 55 0C ± 5 0C, minimalais apstrādes ilgums - 10 diennaktis;

4.1.5. kompostēšana, kuras laikā vismaz piecas diennaktis temperatūrai kaudzes iekšienē jābūt ne mazākai par 40 0C un vismaz četras stundas kaudzes iekšienē temperatūrai jābūt ne mazākai par 55 0C;

4.1.6. apstrāde ar kaļķi līdz pH12 vai vairāk, ne mazāk kā divas stundas pēc tās temperatūrai jābūt vismaz 55 0C;

4.1.7. pasterizācija vismaz 30 minūtes 70 0C;

4.1.8. žāvēšana apmēram 100 0C, līdz sausnas saturs dūņu masā sasniedz vismaz 70 %;

4.2. neapstrādātas dūņas - dūņas, kas nav bijušas pakļautas nevienam no šo noteikumu 4.1.apakšpunktā norādītajiem apstrādes veidiem. 

II. Notekūdeņu dūņu un to komposta kvalitātes noteikšana

5. Notekūdeņu dūņu un to komposta kvalitātes noteikšanu nodrošina:

5.1. notekūdeņu dūņu ražotājs - juridiska vai fiziska persona, kas apsaimnieko notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, kuru tehnoloģiskajos procesos rodas notekūdeņu dūņas;

5.2. notekūdeņu dūņu komposta ražotājs - juridiska vai fiziska persona, kas komposta gatavošanai izmanto notekūdeņu dūņas.

6. Notekūdeņu dūņu kvalitāti nosaka šo noteikumu 1.pielikumā noteiktajā kārtībā, katrai notekūdeņu dūņu sērijai (notekūdeņu dūņu masa ar vienveidīgu ķīmisko sastāvu, līdzīgām fizikālām un citām īpašībām) veidojot vienu vidējo paraugu.

7. Notekūdeņu dūņu komposta kvalitāti nosaka katrai notekūdeņu dūņu komposta sērijai (komposta masa, kas veidota no notekūdeņu dūņām un augu izcelsmes pildmateriāliem un kompostēšanas sākumā nepārsniedz 1000 tonnu). Komposta sērijas kvalitātes noteikšanai ne agrāk kā četrus mēnešus pēc kompostēšanas uzsākšanas veido vienu vidējo paraugu, kurā apvienoti vismaz 25 individuālie paraugi.

8. Laboratorijā, kas akreditēta attiecīgo rādītāju noteikšanai un kurā izmanto šo noteikumu 2.pielikumā minētās metodes, notekūdeņu dūņu un to komposta sērijas vidējam paraugam nosaka:

8.1. smago metālu - kadmija (Cd), hroma (Cr), vara (Cu), dzīvsudraba (Hg), niķeļa (Ni), svina (Pb) un cinka (Zn) - masas koncentrāciju sausnā;

8.2. agroķīmiskos rādītājus - vides reakciju un organiskās vielas, slāpekļa (N) un fosfora (P) masas koncentrāciju sausnā;

8.3. sausnas saturu.

9. Ja notekūdeņu attīrīšanas iekārtu slodze nepārsniedz 5000 cilvēku ekvivalentu (CE) un ja tajās apstrādā tikai sadzīves notekūdeņus, notekūdeņu dūņās un no šādām notekūdeņu dūņām ražotā kompostā smago metālu masas koncentrācija nav jānosaka.

10. Notekūdeņu dūņu un to komposta ražotājs, pamatojoties uz iegūtajiem notekūdeņu dūņu un to komposta kvalitātes rādītājiem, katrai notekūdeņu dūņu un to komposta sērijai noformē notekūdeņu dūņu un to komposta kvalitātes apliecību (turpmāk - kvalitātes apliecība) saskaņā ar šo noteikumu 3. un 4.pielikumu. Kvalitātes apliecību noformē:

10.1. notekūdeņu dūņām - ne vēlāk kā 30 dienas pēc notekūdeņu dūņu vidējā parauga izveidošanas, kas nepieciešams notekūdeņu dūņu sērijas agroķīmisko rādītāju noteikšanai;

10.2. notekūdeņu dūņu kompostam - ne agrāk kā piecus mēnešus pēc kompostēšanas uzsākšanas.

11. Notekūdeņu dūņu un to komposta ražotājs izsniedz kvalitātes apliecības kopiju notekūdeņu dūņu un to komposta lietotājam - juridiskai vai fiziskai personai, kas nodarbojas ar notekūdeņu dūņu un to komposta uzglabāšanu, izmantošanu un apglabāšanu.

12. Notekūdeņu dūņu un to komposta ražotājs:

12.1. reģistrē katras sērijas kvalitātes apliecību speciālā reģistrācijas žurnālā atbilstoši šo noteikumu 5.pielikumam;

12.2. notekūdeņu dūņu un to komposta kvalitātes testēšanas pārskatus un kvalitātes apliecību oriģinālus, kā arī reģistrācijas žurnālus pēc to pabeigšanas glabā ne mazāk kā desmit gadu.

13. Notekūdeņu dūņu un to komposta iedalījums klasēs noteikts šo noteikumu 6.pielikumā. Piektās klases notekūdeņu dūņas pieskaita bīstamajiem atkritumiem. Visas darbības ar piektās klases notekūdeņu dūņām veic atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likumā noteiktajām prasībām.

14. Notekūdeņu dūņām, kas iegūtas, attīrot tikai sadzīves notekūdeņus, un no tām sagatavotiem kompostiem klasi nenosaka. Kvalitātes apliecībā un atzinumā par to izmantošanu ailē "klase" ieraksta - "sadzīves notekūdeņu dūņas" vai "sadzīves notekūdeņu dūņu komposts". 

III. Notekūdeņu dūņu un to komposta pagaidu uzglabāšana izmantošanas vietā

15. Ja notekūdeņu dūņas un to kompostu atvešanas dienā nav iespējams izmantot paredzētajam mērķim, tos novieto pagaidu uzglabāšanai izmantošanas vietā. Notekūdeņu dūņu un to komposta pagaidu uzglabāšanas un notekūdeņu dūņu komposta gatavošanas vietas nedrīkst atrasties:

15.1. apdzīvotās vietās, kā arī tuvāk par 150 m no apdzīvotas vietas robežas;

15.2. tuvāk par 150 m no dzīvojamām ēkām un pārtikas uzņēmumiem;

15.3. vietās, kur tas ir aizliegts saskaņā ar normatīvajiem aktiem par aizsargjoslām;

15.4. īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos, kā arī tuvāk par 150 m no to robežām;

15.5. tuvāk par 150 m no ūdens ņemšanas vietām;

15.6. applūstošās (plūdu apdraudētās) teritorijās;

15.7. nogāzēs, kuru slīpums lielāks par 50.

16. Notekūdeņu dūņas un to kompostu novieto pagaidu uzglabāšanai un notekūdeņu dūņu kompostu gatavo šim mērķim īpaši paredzētās un iekārtotās stacionārās vietās, kas nepieļauj notekūdeņu dūņu un to komposta, kā arī filtrējošo ūdeņu nokļūšanu augsnē, virszemes ūdeņos un gruntsūdeņos. Stacionārās pagaidu uzglabāšanas vietās notekūdeņu dūņas un to kompostu pēc to novietošanas drīkst uzglabāt ne ilgāk kā trīs gadus.

17. Ja notekūdeņu dūņas un to kompostu novieto pagaidu uzglabāšanai un notekūdeņu dūņu kompostu gatavo vietās, kas neatbilst šo noteikumu 16.punkta prasībām, tās iekārto šādā kārtībā:

17.1. izvēlas līdzenu laukumu, kur gruntsūdens līmenis notekūdeņu dūņu un to komposta uzglabāšanas un komposta gatavošanas laikā ir vismaz vienu metru no zemes virsmas;

17.2. pirms notekūdeņu dūņu novietošanas vai komposta gatavošanas vietās, kas atbilst šo noteikumu 17.1.apakšpunktā minētajām prasībām, izveido vismaz 30 cm biezu paklāju no zāģu skaidām, kūdras, salmiem vai citiem līdzīgiem augu izcelsmes materiāliem.

18. Pagaidu uzglabāšanas un kompostēšanas vietās, kuras iekārtotas atbilstoši šo noteikumu 17.punktā noteiktajām prasībām, notekūdeņu dūņas un to kompostu drīkst uzglabāt ne ilgāk par gadu.

19. Notekūdeņu dūņu pagaidu uzglabāšanas un notekūdeņu dūņu kompostu gatavošanas vietas, kas iekārtotas atbilstoši šo noteikumu 17.punktā noteiktajām prasībām, drīkst izmantot atkārtoti. Ja šīs vietas izmantotas vismaz divas reizes un to izmantošana pārtraukta, notekūdeņu dūņu vai to komposta lietotājs attiecīgās platības turpmāko izmantošanu saskaņo ar reģionālo vides pārvaldi atkarībā no smago metālu satura augsnē.

20. Apstrādātas notekūdeņu dūņas, kuru sausnas saturs novietošanas brīdī nav mazāks par 25 %, vai notekūdeņu dūņu kompostu drīkst uzglabāt notekūdeņu dūņu pagaidu uzglabāšanas vietā, kas atbilst šo noteikumu 17.1.apakšpunktā noteiktajām prasībām, ne ilgāk par mēnesi. Notekūdeņu dūņu pagaidu uzglabāšanas vieta šim nolūkam izmantojama tikai vienu reizi.

21. Juridiska vai fiziska persona, kuras īpašumā vai lietošanā ir pagaidu uzglabāšanas vietu iekārtošanai piemērota teritorija (turpmāk - apsaimniekotājs), pirms notekūdeņu dūņu pagaidu uzglabāšanas un to komposta gatavošanas vietu izvēles un iekārtošanas:

21.1. saņem atļauju no reģionālās vides pārvaldes saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību, kas regulē atļauju izsniegšanu piesārņojošo darbību veikšanai, ja vietu izvēli un iekārtošanu veic atbilstoši šo noteikumu 16.punkta prasībām;

21.2. saskaņo to ar reģionālo vides pārvaldi, ja vietu izvēli un iekārtošanu veic atbilstoši šo noteikumu 17.punkta prasībām (izņemot šo noteikumu 20.punktā noteiktos gadījumus).

22. Apsaimniekotājs atzīmē notekūdeņu dūņu pagaidu uzglabāšanas un komposta gatavošanas vietas kartogrāfiskajā materiālā un iesniedz to reģionālajā vides pārvaldē.

23. Notekūdeņu dūņu un to komposta pagaidu uzglabāšanas vietās nav pieļaujama notekūdeņu dūņu un to komposta masas, kā arī tai piegulošās 5 m platas joslas aizaugšana ar nezālēm. 

IV. Notekūdeņu dūņu un to kompostu izmantošana augšņu mēslošanai lauksaimniecības zemēs

24. Pirms notekūdeņu dūņu un komposta iestrādes lauksaimniecībā izmantojamās zemēs zemes lietotājs nodrošina, lai laboratorija, kas akreditēta attiecīgo rādītāju noteikšanai un kurā izmanto šo noteikumu 7.pielikumā minētās metodes, nosaka augsnes virsējā slāņa vidējā paraugā šādus rādītājus:

24.1. smago metālu - kadmija (Cd), hroma (Cr), vara (Cu), dzīvsudraba (Hg), niķeļa (Ni), svina (Pb) un cinka (Zn) - masas koncentrāciju;

24.2. agroķīmisko rādītāju - vides reakciju, organiskās vielas un kustīgā fosfora (P) masas koncentrāciju.

25. Augsnes virsējā slāņa vidējo paraugu veido, sajaucot ne mazāk kā 25 individuālos paraugus, kurus ņem no platības, kas nepārsniedz 5 ha. Augsnes individuālos paraugus ņem no trūdvielu horizonta virsējās daļas 25 cm dziļumā. Ja trūdvielu horizonts ir plānāks, individuālos paraugus ņem visā tā biezumā, bet ne seklāk par 10 cm. Vienlaikus ar paraugu ievākšanu noskaidro augsnes virsējā slāņa granulometriskā sastāva grupu.

26. Smago metālu masas koncentrāciju augsnē nosaka pirms pirmās, trešās un katras nākamās notekūdeņu dūņu un to kompostu iestrādes.

27. Ja augsnes mēslošanai izmanto sadzīves notekūdeņu dūņas no attīrīšanas iekārtām, kuru slodze nepārsniedz 5000 cilvēku ekvivalentu (CE), smago metālu masas koncentrācija augsnē nav jānosaka.

28. Ja augsnē visu smago metālu masas koncentrācija pirms pirmās notekūdeņu dūņu un to komposta iestrādes nepārsniedz 50 % no šo noteikumu 8.pielikumā minētajām limitējošajām koncentrācijām, atkārtoti mēslojot augsni ar notekūdeņu dūņām un to kompostu, smago metālu masas koncentrāciju augsnē drīkst nenoteikt arī pirms trešās notekūdeņu dūņu un to komposta iestrādes.

29. Smago metālu masas koncentrācija augsnes virsējā slānī:

29.1. pirms pirmās notekūdeņu dūņu un to komposta iestrādes nedrīkst būt lielāka par 70 % no šo noteikumu 8.pielikumā minētajām limitējošajām koncentrācijām;

29.2. pēc notekūdeņu dūņu un to komposta iestrādes nedrīkst pārsniegt šo noteikumu 8.pielikumā minētās limitējošās koncentrācijas.

30. Augsnes agroķīmiskos rādītājus nosaka pirms katras notekūdeņu dūņu vai to komposta iestrādes. Šo rādītāju iegūšanai var izmantot arī pēdējos augsnes agroķīmiskās izpētes materiālus, ja tie nav vecāki par pieciem gadiem un pēc agroķīmiskās izpētes augsnē nav iestrādātas notekūdeņu dūņas vai to komposts.

31. Notekūdeņu dūņas un to kompostu nedrīkst iestrādāt augsnē, kuras reakcija pHKCl virsējā slānī ir mazāka par 5.

32. Lauksaimniecībā izmantojamās zemēs augšņu mēslošanai drīkst izmantot apstrādātas notekūdeņu dūņas, kā arī kompostu, kas gatavots no apstrādātām vai neapstrādātām notekūdeņu dūņām un kura sausnā smago metālu masas koncentrācija nepārsniedz šo noteikumu 9.pielikumā minētās limitējošās koncentrācijas. Augšņu mēslošanai drīkst izmantot notekūdeņu dūņas un to kompostu arī tad, ja ne vairāk kā triju smago metālu masas koncentrācija pārsniedz limitējošās koncentrācijas ne vairāk kā par 10 %.

33. Smago metālu, sausnas, kopējā slāpekļa un kopējā fosfora gada emisijas robežvērtības ir šo vielu maksimālā masa, ko vidēji gadā drīkst iestrādāt vienā augsnes hektārā ar notekūdeņu dūņām vai to kompostu. Smago metālu gada emisijas robežvērtības minētas šo noteikumu 10.pielikumā, bet sausnas, kopējā slāpekļa un kopējā fosfora gada emisijas robežvērtības - šo noteikumu 11.pielikumā.

34. Augsnē vienā reizē ar notekūdeņu dūņām un to kompostu drīkst iestrādāt tādu smago metālu (nosaka katram smagajam metālam atsevišķi), sausnas, kopējā slāpekļa un kopējā fosfora masu, kas nepārsniedz septiņu gadu emisijas robežvērtības.

35. Vienā reizē maksimālo iestrādājamo notekūdeņu dūņu vai to komposta sausnas devu aprēķina, ievērojot šo noteikumu 10. un 11.pielikumā minētās gada emisijas robežvērtības un šo noteikumu 34.punktā noteiktās prasības. Augsnē atļauts iestrādāt mazāko no aprēķinātajām notekūdeņu dūņu vai to komposta devām.

36. Lēmumu par notekūdeņu dūņu un to komposta izmantošanu augšņu mēslošanai pieņem pašvaldība, kuras teritorijā paredzēts iestrādāt notekūdeņu dūņas vai to kompostu, pamatojoties uz šādiem dokumentiem:

36.1. notekūdeņu dūņu vai to komposta sērijas kvalitātes apliecības kopija - iesniedz notekūdeņu dūņu vai to komposta ražotājs;

36.2. kartogrāfiskais materiāls (mērogā 1:10000 vai 1:5000) ar iezīmētām platībām, kurās paredzēts iestrādāt notekūdeņu dūņas vai to kompostu, un šo platību augsnes izpētes materiāli atbilstoši šo noteikumu 24.punktā noteiktajām prasībām - iesniedz notekūdeņu dūņu vai to komposta lietotājs;

36.3. atzinums par notekūdeņu dūņu vai to komposta iepriekšējo iestrādi šajā platībā, ja notekūdeņu dūņas un to kompostu iestrādā atkārtoti, - iesniedz notekūdeņu dūņu vai to komposta lietotājs.

37. Ja šo noteikumu 36.punktā minētais lēmums ir pozitīvs, attiecīgā pašvaldība noformē rakstisku atzinumu trijos eksemplāros atbilstoši šo noteikumu 12. vai 13.pielikumam un izsniedz pa vienam atzinuma eksemplāram notekūdeņu dūņu vai to komposta ražotājam un lietotājam. Atzinumam pievieno attiecīgās platības kartogrāfisko materiālu (mērogā 1:10000 vai 1:5000). Ja lēmums ir negatīvs, pašvaldība par to informē notekūdeņu dūņu vai to komposta ražotāju un lietotāju.

38. Katru atzinumu par notekūdeņu dūņu un to komposta izmantošanu reģistrē speciālā žurnālā (5.pielikums). Reģistrācijas žurnālu uztur un glabā notekūdeņu dūņu vai to komposta ražotājs. Atzinumu oriģinālus un reģistrācijas žurnālu pēc tā pabeigšanas glabā ne mazāk kā desmit gadus.

39. Notekūdeņu dūņu un to komposta ražotājs 30 dienu laikā pirms notekūdeņu dūņu un to komposta iestrādes nodrošina:

39.1. sausnas satura noteikšanu notekūdeņu dūņās vai to kompostā un iestrādei maksimāli pieļaujamās dabiski mitru notekūdeņu dūņu vai to komposta devas aprēķināšanu;

39.2. agroķīmisko rādītāju atkārtotu noteikšanu atbilstoši šo noteikumu 2.pielikumam, ja no iestrādei paredzētās notekūdeņu dūņu un to komposta sērijas ražošanas pagājuši vairāk nekā 12 mēneši.

40. Notekūdeņu dūņu un to komposta ražotājs šo noteikumu 39.punktā minētos rādītājus paziņo attiecīgajai pašvaldībai, lai tā varētu izdarīt ierakstu šo noteikumu 12. vai 13.pielikumā minētā atzinuma 7.punktā.

41. Notekūdeņu dūņu un to komposta lietotājs katru ceturksni iesniedz reģionālajā vides pārvaldē šādu dokumentu kopijas:

41.1. atzinumu par notekūdeņu dūņu un to komposta izmantošanu;

41.2. kartogrāfisko materiālu ar iezīmētām platībām, kurās iestrādātas notekūdeņu dūņas un to komposts.

42. Notekūdeņu dūņas pēc izkliedēšanas uz lauka iestrādā augsnē triju dienu laikā, bet no 1.novembra līdz 1.aprīlim - 24 stundu laikā.

43. Notekūdeņu dūņas un to kompostu nedrīkst izkliedēt un iestrādāt:

43.1. nogāzēs, kuru slīpums ir lielāks par 7°;

43.2. uz sasalušas vai ar sniegu klātas augsnes;

43.3. applūstošās un plūdu apdraudētās platībās;

43.4. tuvāk par 100 m no individuālajām ūdens ņemšanas vietām;

43.5. tuvāk par 100 m no dzīvojamām ēkām, pārtikas uzņēmumiem un atklātiem ūdens objektiem;

43.6. vietās, kur tas ir aizliegts saskaņā ar normatīvajiem aktiem par aizsargjoslām.

44. Ja lauksaimniecībā izmantojamās platības atrodas īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, notekūdeņu dūņu un to komposta izmantošanu saskaņo ar reģionālo vides pārvaldi.

45. Notekūdeņu dūņas un to kompostu nedrīkst izmantot:

45.1. dārzeņu un ogu audzēšanai segtajās platībās;

45.2. mazdārziņos (izņemot apzaļumošanu, ievērojot šo noteikumu 63.1.apakšpunktā minētās prasības);

45.3. par virsmēslojumu un rindu mēslojumu veģetācijas periodā pārtikas un lopbarības kultūraugiem;

45.4. par virsmēslojumu ganībās to izmantošanas gadā, izņemot gadījumus, kad atjauno zelmeni, augsni pārarot, un notekūdeņu dūņas un to kompostu iestrādā augsnē.

46. Laikposmam starp notekūdeņu dūņu un to komposta iestrādi augsnē un lauksaimniecības kultūraugu ražas novākšanu ir jābūt ne mazākam par:

46.1. desmit mēnešiem, audzējot atklātā laukā augļus un ogas, kā arī dārzeņus, kartupeļus un sakņaugus, kas ir tiešā saskarē ar augsni;

46.2. trim mēnešiem, audzējot pārējos lauksaimniecības kultūraugus, izņemot daudzgadīgos zālājus, ko izmanto pļaušanai vai ganīšanai.

47. Daudzgadīgo zālāju platībās, ko izmanto pļaušanai vai ganīšanai, notekūdeņu dūņas vai kompostu izkliedē pēc pēdējās siena ražas ievākšanas vai ganīšanas. 

V. Notekūdeņu dūņu kompostu izmantošana mežsaimniecībā

48. Augšņu ielabošanai un mēslošanai mežsaimniecībā izmanto tikai notekūdeņu dūņu kompostu.

49. Katras notekūdeņu dūņu komposta sērijas kvalitātes raksturošanai nosaka tikai sausnas saturu un smago metālu masas koncentrāciju atbilstoši šo noteikumu 2.pielikumam.

50. Mežsaimniecībā izmanto notekūdeņu dūņu kompostu, kas kompostēts ne mazāk par četriem līdz pieciem mēnešiem un kura sausnā smago metālu masas koncentrācija nepārsniedz šo noteikumu 9.pielikumā minētās limitējošās koncentrācijas.

51. Notekūdeņu dūņu kompostu mežsaimniecībā izmanto:

51.1. mazauglīgo smiltāju, degradēto meža augšņu platību un meža degumu apmežošanai;

51.2. tādas zemes apmežošanai, ko vairs neizmanto lauksaimniecībā;

51.3. plantāciju mežu ieaudzēšanai;

51.4. meža reproduktīvā materiāla kokaudzētavu un dekoratīvā stādāmā materiāla kokaudzētavu augšņu mēslošanai;

51.5. meža koku sēklu ieguves plantāciju ierīkošanai.

52. Izmantojot notekūdeņu dūņu kompostu mežsaimniecībā, ņem vērā:

52.1. ka, ieaudzējot mežu un veidojot mežu plantācijas, notekūdeņu dūņu kompostu iestrādā stādvietās;

52.2. ka nav pieļaujama notekūdeņu dūņu komposta izmantošana virsmēslošanai, kā arī vienlaidu izkliede un iestrāde (izņemot meža reproduktīvā materiāla kokaudzētavas un dekoratīvā stādāmā materiāla kokaudzētavas).

53. Apmežošanā, kā arī mežu plantāciju un meža koku sēklu ieguves plantāciju ierīkošanā limitējošā notekūdeņu dūņu komposta sausnas deva nav lielāka par 10 t/ha, bet mežu reproduktīvā materiāla kokaudzētavās un dekoratīvā stādāmā materiāla kokaudzētavās - nav lielāka par 14 t/ha.

54. Ievērojot šo noteikumu 53.punktā minētos nosacījumus, augsnes izpēte pirms notekūdeņu dūņu komposta iestrādes un vides monitorings nav nepieciešams.

55. Notekūdeņu dūņu komposta atkārtota izmantošana meža reproduktīvā materiāla kokaudzētavās un dekoratīvā stādāmā materiāla kokaudzētavās pieļaujama tikai pēc septiņiem gadiem.

56. Lēmumu par notekūdeņu dūņu komposta izmantošanu augšņu mēslošanai mežsaimniecībā pieņem pašvaldība, kuras teritorijā paredzēts iestrādāt notekūdeņu dūņu kompostu, pamatojoties uz:

56.1. komposta sērijas kvalitātes apliecībā norādītajiem smago metālu masas koncentrācijas rādītājiem notekūdeņu dūņu kompostā (iesniedz notekūdeņu dūņu komposta ražotājs);

56.2. kartogrāfisko materiālu (mērogā 1:10000 vai 1:5000) ar iezīmētām platībām, kurās paredzēts iestrādāt notekūdeņu dūņu kompostu (iesniedz notekūdeņu dūņu komposta lietotājs).

57. Ja platība, kuru paredzēts mēslot ar notekūdeņu dūņu kompostu, atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, ievēro šo noteikumu 44.punkta prasības.

58. Ja šo noteikumu 56.punktā minētais lēmums ir pozitīvs, attiecīgā pašvaldība noformē rakstisku atzinumu trijos eksemplāros atbilstoši šo noteikumu 13.pielikumam un izsniedz pa vienam atzinuma eksemplāram notekūdeņu dūņu komposta ražotājam un lietotājam. Atzinumam pievieno attiecīgās platības kartogrāfisko materiālu (mērogā 1:10000 vai 1:5000). Ja lēmums ir negatīvs, pašvaldība par to informē notekūdeņu dūņu komposta ražotāju un lietotāju.

59. Notekūdeņu dūņu komposta ražotājs 30 dienu laikā pirms notekūdeņu dūņu komposta iestrādes nodrošina sausnas satura noteikšanu notekūdeņu dūņu kompostā un iestrādei maksimāli pieļaujamās dabiski mitru notekūdeņu dūņu komposta devas aprēķināšanu. Notekūdeņu dūņu komposta ražotājs paziņo šos rādītājus attiecīgajai pašvaldībai, lai tā varētu izdarīt ierakstu šo noteikumu 13.pielikumā minētā atzinuma 7.punktā.

60. Katru atzinumu par notekūdeņu dūņu komposta izmantošanu mežsaimniecībā numurē un reģistrē speciālā žurnālā, kuru uztur un glabā šo noteikumu 38.punktā noteiktajā kārtībā.

61. Notekūdeņu dūņu komposta lietotājs katru ceturksni iesniedz reģionālajā vides pārvaldē šādu dokumentu kopijas:

61.1. atzinumu par notekūdeņu dūņu komposta izmantošanu;

61.2. kartogrāfisko materiālu ar iezīmētām platībām, kurās iestrādāts notekūdeņu dūņu komposts. 

VI. Notekūdeņu dūņu un to komposta izmantošana teritoriju apzaļumošanai

62. Apzaļumošana ir dekoratīvu vai speciālas nozīmes daudzgadīgu zālienu, koku, krūmu un puķu stādījumu iekārtošana.

63. Teritoriju apzaļumošanai drīkst izmantot:

63.1. notekūdeņu dūņu kompostu, kuram smago metālu masas koncentrācija sausnā nepārsniedz otrās klases rādītājus un baktēriju Salmonella spp. skaits nepārsniedz šo noteikumu 14.pielikumā noteikto, - apdzīvotās vietās, parkos, zaļajās zonās, golfa laukumos un sporta kompleksos;

63.2. notekūdeņu dūņu kompostu un apstrādātas, ne mazāk par vienu gadu glabātas notekūdeņu dūņas ar sausnas saturu vismaz 25 %, kurām nav nepatīkamas smakas un smago metālu masas koncentrācija sausnā nepārsniedz šo noteikumu 9.pielikumā noteiktās limitējošās koncentrācijas, - ārpus apdzīvotām vietām.

64. Ja notekūdeņu dūņas un to kompostu izmanto teritoriju apzaļumošanai:

64.1. ar notekūdeņu dūņām un to kompostu augsnē iestrādāto smago metālu gada emisijas robežvērtības, kas minētas šo noteikumu 10.pielikumā, drīkst palielināt līdz 50 %;

64.2. vienā reizē ar notekūdeņu dūņām un to kompostu augsnē drīkst iestrādāt tikai tādu smago metālu masu, kas nepārsniedz septiņu gadu emisijas robežvērtības.

65. Notekūdeņu dūņas un to kompostu, kas izmantots teritoriju apzaļumošanai, iestrādā augsnē triju dienu laikā pēc izkliedēšanas, bet apdzīvotās vietās - to izkliedēšanas dienā.

66. Lēmumu par notekūdeņu dūņu vai to komposta izmantošanu apzaļumošanai 30 dienu laikā pirms to iestrādes pieņem Sabiedrības veselības aģentūras teritoriālā filiāle, pamatojoties uz dokumentiem, ko iesniedz notekūdeņu dūņu vai to komposta ražotājs:

66.1. notekūdeņu dūņu vai to komposta sērijas kvalitātes apliecība (kopija);

66.2. testēšanas pārskats par baktēriju Salmonella spp. skaitu notekūdeņu dūņu kompostā (nepieciešams šo noteikumu 63.1.apakšpunktā minētajos gadījumos);

66.3. testēšanas pārskats par sausnas saturu notekūdeņu dūņās vai to kompostā.

67. Lēmuma pieņemšanai par notekūdeņu dūņu vai to komposta izmantošanu apzaļumošanai papildus šo noteikumu 66.punktā minētajiem dokumentiem nepieciešams attiecīgās teritorijas kartogrāfiskais materiāls (mērogā 1:500 vai 1:1000) ar iezīmētām platībām, kurās paredzēts iestrādāt notekūdeņu dūņas vai to kompostu. Kartogrāfisko materiālu iesniedz notekūdeņu dūņu vai to komposta lietotājs.

68. Ja šo noteikumu 66.punktā minētais lēmums ir pozitīvs, Sabiedrības veselības aģentūras teritoriālā filiāle noformē rakstisku atzinumu trijos eksemplāros atbilstoši šo noteikumu 12. vai 13.pielikumam un izsniedz pa vienam atzinuma eksemplāram notekūdeņu dūņu vai to komposta ražotājam un lietotājam. Atzinumam pievieno attiecīgās platības kartogrāfisko materiālu (mērogā 1:500 vai 1:1000). Ja lēmums ir negatīvs, Sabiedrības veselības aģentūras teritoriālā filiāle par to informē notekūdeņu dūņu vai to komposta ražotāju un lietotāju.

69. Katru atzinumu par notekūdeņu dūņu un to komposta izmantošanu apzaļumošanai numurē un reģistrē speciālā žurnālā, kuru uztur un glabā šo noteikumu 38.punktā noteiktajā kārtībā.

70. Notekūdeņu dūņu vai to komposta lietotājs katru ceturksni iesniedz reģionālajā vides pārvaldē šādu dokumentu kopijas:

70.1. atzinumu par notekūdeņu dūņu vai to komposta izmantošanu;

70.2. kartogrāfisko materiālu ar iezīmētām platībām, kurās iestrādātas notekūdeņu dūņas vai to komposts. 

VII. Notekūdeņu dūņu un to komposta izmantošana degradēto platību rekultivācijai

71. Degradētās platības ir platības ar izpostītu augšņu segu, kas radušās, iegūstot mālu, smilti, granti un citus derīgos izrakteņus ar atklāto paņēmienu (karjeros), veicot zemes darbus celtniecībā, kā arī citus darbus, kas saistīti ar augšņu segas izpostīšanu.

72. Rekultivācija ir melioratīvo, kultūrtehnisko un agrotehnisko pasākumu komplekss, lai atjaunotu degradēto platību augšņu segu.

73. Degradēto platību rekultivācijai drīkst izmantot notekūdeņu dūņas un to kompostu, kam smago metālu masas koncentrācija sausnā nepārsniedz šo noteikumu 9.pielikumā minētās limitējošās koncentrācijas.

74. Degradēto platību apsaimniekotājs pirms notekūdeņu dūņu un to komposta uzklāšanas attiecīgajās platībās nodrošina šādu rādītāju noteikšanu:

74.1. grunts virsējā 25 cm slāņa granulometriskā sastāva grupa;

74.2. vides reakcijas pHKCl.

75. Notekūdeņu dūņas un to kompostu degradēto platību rekultivācijai nedrīkst izmantot, ja:

75.1. grunts virsējā slāņa reakcijas rādītājs pHKCl ir mazāks par 5,0;

75.2. rekultivējamā platība pastāvīgi vai īslaicīgi applūst.

76. Degradēto platību rekultivācijai drīkst izmantot notekūdeņu dūņu un to komposta sausnas devas, kas nepārsniedz šo noteikumu 15.pielikumā minētās limitējošās devas.

77. Ja izstrādātā kūdras karjerā pirms notekūdeņu dūņu un to komposta iestrādes vēl ir saglabājies vismaz 5 cm biezs kūdras slānis, rekultivējot šīs platības:

77.1. vides reakciju pHKCl nosaka atsevišķi atlikušajam kūdras slānim un zem tā esošajai minerālgruntij;

77.2. granulometriskā sastāva grupu nosaka minerālgruntij.

78. Šo noteikumu 77.punktā minēto platību rekultivācijai drīkst izmantot ne vairāk par 50 % no šo noteikumu 15.pielikumā noteiktajām notekūdeņu dūņu un to komposta limitējošām sausnas devām, kas pieļaujamas minerālgrunts attiecīgajai granulometriskā sastāva grupai.

79. Lēmumu par notekūdeņu dūņu vai to kompostu izmantošanu degradēto platību rekultivācijai pieņem Valsts ģeoloģijas dienests, pamatojoties uz notekūdeņu dūņu vai to komposta ražotāja iesniegto dūņu vai komposta kvalitātes apliecības kopiju, kā arī uz šādiem notekūdeņu dūņu vai to komposta lietotāja iesniegtajiem dokumentiem:

79.1. degradētās platības grunts virsējā slāņa granulometriskā sastāva un vides reakcijas pHKCl izpētes materiāli;

79.2. degradētās platības hidroģeoloģiskās izpētes (grunts litoloģiskais raksturojums aerācijas zonai un ūdeni noturošajam slānim, pazemes ūdeņu plūsmas virziens, gruntsūdeņu patērētāji 0,5 km rādiusā) materiāli;

79.3. teritorijas kartogrāfiskais materiāls (mērogā 1:1000 vai 1:2000), kurā iezīmēta rekultivēšanai paredzētā degradētā platība.

80. Ja šo noteikumu 79.punktā minētais lēmums ir pozitīvs, Valsts ģeoloģijas dienests noformē rakstisku atzinumu trijos eksemplāros atbilstoši šo noteikumu 12. vai 13.pielikumam un izsniedz pa vienam atzinuma eksemplāram notekūdeņu dūņu vai to komposta ražotājam un lietotājam. Atzinumam pievieno degradētās platības kartogrāfisko materiālu (mērogā 1:1000 vai 1:2000). Ja lēmums ir negatīvs, Valsts ģeoloģijas dienests par to informē notekūdeņu dūņu vai to komposta ražotāju un lietotāju.

81. Notekūdeņu dūņu vai to komposta ražotājs 30 dienu laikā pirms notekūdeņu dūņu vai to komposta uzklāšanas degradētajai platībai nodrošina sausnas satura noteikšanu notekūdeņu dūņās vai to kompostā un iestrādei maksimāli pieļaujamās dabiski mitru notekūdeņu dūņu vai to komposta devas aprēķināšanu. Notekūdeņu dūņu vai to komposta ražotājs paziņo šos rādītājus Valsts ģeoloģijas dienestam.

82. Katru atzinumu par notekūdeņu dūņu vai to komposta izmantošanu degradēto platību rekultivācijai numurē un reģistrē speciālā žurnālā, kuru uztur un glabā šo noteikumu 38.punktā noteiktajā kārtībā.

83. Notekūdeņu dūņu vai to komposta lietotājs katru ceturksni iesniedz reģionālajā vides pārvaldē šādu dokumentu kopijas:

83.1. atzinumu par notekūdeņu dūņu vai to komposta izmantošanu;

83.2. kartogrāfisko materiālu ar iezīmētām rekultivētajām platībām, kurās izmantotas notekūdeņu dūņas vai to komposts. 

VIII. Notekūdeņu dūņu un to komposta izmantošana un apglabāšana sadzīves atkritumu poligonos un izgāztuvēs

84. Notekūdeņu dūņas un to kompostu sadzīves atkritumu poligonos un izgāztuvēs drīkst:

84.1. izmantot rekultivācijai (pārsegšanai) pēc atkritumu poligonu un izgāztuvju pilnīgas vai daļējas slēgšanas;

84.2. apglabāt atkritumu masā.

85. Notekūdeņu dūņas un to kompostu drīkst izmantot sadzīves atkritumu poligonu un izgāztuvju rekultivācijai, kā arī apglabāt atkritumu masā, ja to sausnā smago metālu masas koncentrācija nepārsniedz šo noteikumu 9.pielikumā minētās limitējošās koncentrācijas.

86. Notekūdeņu dūņas drīkst izmantot sadzīves atkritumu poligonu un izgāztuvju rekultivācijai, kā arī apglabāt atkritumu masā, ja notekūdeņu dūņu sausnas saturs nav mazāks par 20 %.

87. Notekūdeņu dūņas vai to kompostu drīkst izmantot sadzīves atkritumu poligonu un izgāztuvju rekultivācijai pēc to pilnīgas vai daļējas slēgšanas, uzklājot virs pretfiltrācijas slāņa ne mazāk kā 20 cm biezu pārseguma slāni.

88. Sadzīves atkritumu poligonus un izgāztuves drīkst pārsegt ar notekūdeņu dūņām un to kompostu no veģetācijas perioda sākuma līdz 15.augustam. Pēc pārseguma slāņa uzklāšanas triju dienu laikā sēj daudzgadīgo zāļu maisījumu zāliena izveidošanai.

89. Ja sadzīves atkritumu poligonos un izgāztuvēs atkritumu sausajā masā smago metālu koncentrācija ir lielāka nekā apglabājamā notekūdeņu dūņu vai to komposta sausnā, to apglabā šādā kārtībā:

89.1. pēc katras 2 m biezas atkritumu kārtas uzklāj ne vairāk kā 50 cm biezu notekūdeņu dūņu vai to komposta kārtu;

89.2. pirms pretfiltrācijas slāņa uzklāšanas atkritumu virsmas izlīdzināšanai uzklāj ne vairāk kā 50 cm biezu notekūdeņu dūņu vai to komposta kārtu.

90. Ja sadzīves atkritumu izgāztuvē atkritumu sausajā masā smago metālu koncentrācija ir mazāka nekā apglabājamā notekūdeņu dūņu un to komposta sausnā vai arī smago metālu masas koncentrācija sadzīves atkritumu masā nav noteikta, izgāztuvē drīkst apglabāt:

90.1. pirmās un otrās klases notekūdeņu dūņu un to komposta sausnas masu, kas nepārsniedz 5 % no sauso atkritumu masas;

90.2. trešās un ceturtās klases notekūdeņu dūņu un to komposta sausnas masu, kas nepārsniedz 3 % no sauso atkritumu masas. 

IX. Notekūdeņu dūņu un to kompostu izmantošanas vides monitorings

91. Ja lauksaimniecībā izmantojamo platību mēslošanai izmanto trešās un ceturtās klases notekūdeņu dūņas un to kompostu, notekūdeņu dūņu un to komposta ražotājs nodrošina monitoringa veikšanu.

92. Degradētās platībās, kuru rekultivācijai izmanto notekūdeņu dūņas un to kompostu, gruntsūdeņu monitoringu veic tikai tad, ja tas ir paredzēts šo platību rekultivācijas projektā.

93. Lauksaimniecībā izmantojamās platībās, kuru mēslošanai izmanto notekūdeņu dūņas un to kompostu, monitoringa novērojumu vietu minimālais skaits un paraugu ievākšanas kārtība noteikta šo noteikumu 16.pielikumā.

94. Laboratorijā, kas akreditēta attiecīgo rādītāju noteikšanai, monitoringa novērojumu vietās ņemtajos vides komponentu vidējos paraugos nosaka:

94.1. augsnes virsējā 25 cm slāņa smago metālu - kadmija (Cd), hroma (Cr), vara (Cu), dzīvsudraba (Hg), niķeļa (Ni), svina (Pb) un cinka (Zn) - masas koncentrāciju, izmantojot šo noteikumu 7.pielikumā minētās metodes;

94.2. kultūraugu pamatprodukcijas smago metālu - kadmija (Cd), vara (Cu), dzīvsudraba (Hg), svina (Pb) un cinka (Zn), kā arī arsēna (As) - masas koncentrāciju, izmantojot šo noteikumu 17.pielikumā minētās metodes;

94.3. drenu noteces ūdeņu vai gruntsūdeņu biogēno vielu - slāpekļa (N, N-NO3) un fosfora (P, P-PO4) - masas koncentrāciju, izmantojot šo noteikumu 17.pielikumā minētās metodes.

95. Latvijas Vides aģentūra metodiski vada notekūdeņu dūņu un to komposta izmantošanas vides monitoringu, apkopo un izvērtē informāciju un uzkrāj to attiecīgā datu bāzē. 

X. Notekūdeņu dūņu saražotās masas, kvalitātes un izmantošanas uzskaite

96. Notekūdeņu dūņu ražotājs veic katras notekūdeņu dūņu sērijas masas, kvalitātes un izmantošanas uzskaiti un attiecīgos datus ieraksta speciāli iekārtotā reģistrācijas žurnālā.

97. Reģistrācijas žurnālā iekārto atsevišķas uzskaites lapas, kurās ieraksta datus:

97.1. par katras pārskata gadā saražotās notekūdeņu dūņu sērijas masu, kvalitāti un izmantošanu atbilstoši šo noteikumu 18.pielikumam;

97.2. par iepriekšējos gados saražoto notekūdeņu dūņu izmantošanu (apglabāšanu) pārskata gadā atbilstoši šo noteikumu 19.pielikumam.

98. Reģistrācijas žurnālu glabā ne mazāk kā desmit gadus pēc tā pabeigšanas.

99. Notekūdeņu dūņu ražotājs atbilstoši reģistrācijas žurnālā ierakstītajiem datiem sagatavo un iesniedz reģionālajā vides pārvaldē kopsavilkumu:

99.1. par pārskata gadā saražoto notekūdeņu dūņu masu, kvalitāti un izmantošanu vai apglabāšanu;

99.2. par apstrādāto un neapstrādāto notekūdeņu dūņu sausnas masu pārskata gada beigās, kā arī notekūdeņu dūņu apstrādes veidu;

99.3. par pārskata gadā saražotās piektās klases notekūdeņu dūņu sausnas masu;

99.4. par iepriekšējos gados saražoto, bet neizmantoto vai neapglabāto notekūdeņu dūņu masas izmantošanu vai apglabāšanu pārskata gadā, kā arī to atlikumu pārskata gada beigās;

99.5. par notekūdeņu dūņu un to komposta izmantošanas vides monitoringa rezultātiem.

100. Reģionālās vides pārvaldes sagatavo šo noteikumu 99.punktā minēto datu kopsavilkumu un iesniedz to Latvijas Vides aģentūrā informācijas apkopošanai. 

XI. Kontrole

101. Notekūdeņu dūņu un to komposta uzglabāšanas un izmantošanas (apglabāšanas) uzraudzību un kontroli vides aizsardzības prasību ievērošanas jomā veic Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. 

XII. Noslēguma jautājums

102. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 1997.gada 9.septembra noteikumus Nr.316 "Noteikumi par notekūdeņu dūņu izmantošanu augsnes mēslošanā un teritoriju labiekārtošanā" (Latvijas Vēstnesis, 1997, 225.nr.; 2002, 32.nr.).

Ministru prezidents A.Bērziņš

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs

 

1. pielikums
Ministru kabineta
2002. gada 20. augusta
noteikumiem Nr. 365

Notekūdeņu dūņu vidējā parauga veidošanas kārtība attīrīšanas iekārtās

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs

 

2. pielikums
Ministru kabineta
2002. gada 20. augusta
noteikumiem Nr. 365

Notekūdeņu dūņu un to komposta sēriju vidējā paraugā nosakāmie kvalitātes rādītāji un testēšanas metodes

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs

 

3. pielikums
Ministru kabineta
2002. gada 20. augusta
noteikumiem Nr. 365

Notekūdeņu dūņu kvalitātes apliecība
Sērija Nr. ____

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs

 

4. pielikums
Ministru kabineta
2002. gada 20. augusta
noteikumiem Nr. 365

Notekūdeņu dūņu komposta kvalitātes apliecība
Sērija Nr. _____

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs

 

5. pielikums
Ministru kabineta
2002. gada 20. augusta
noteikumiem Nr. 365

Notekūdeņu dūņu un to komposta sēriju kvalitātes apliecību un notekūdeņu dūņu un to kompostu izmantošanas (apglabāšanas) atzinumu reģistrācijas žurnāls

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs

 

6. pielikums
Ministru kabineta
2002. gada 20. augusta
noteikumiem Nr. 365

Notekūdeņu dūņu un to komposta iedalījums klasēs

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs

 

7. pielikums
Ministru kabineta
2002. gada 20. augusta
noteikumiem Nr. 365

Augsnes virsējā slāņa vidējā paraugā nosakāmie rādītāji un testēšanas metodes lauksaimniecībā izmantojamās platībās pirms notekūdeņu dūņu un to komposta iestrādes

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs

 

8. pielikums
Ministru kabineta
2002. gada 20. augusta
noteikumiem Nr. 365

Notekūdeņu dūņu un to komposta iestrādi limitējošā smago metālu masas koncentrācija augsnes virsējā slānī (mg/kg)

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs

 

9. pielikums
Ministru kabineta
2002. gada 20. augusta
noteikumiem Nr. 365

Smago metālu limitējošā masas koncentrācija notekūdeņu dūņās un to kompostā, kas paredzēts augsnes mēslošanai un rekultivācijai vai apglabāšanai sadzīves atkritumu poligonos un izgāztuvēs

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs

 

10. pielikums
Ministru kabineta
2002. gada 20. augusta
noteikumiem Nr. 365

Smago metālu gada emisijas robežvērtības lauksaimniecībā izmantojamās augsnēs

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs

 

11. pielikums
Ministru kabineta
2002. gada 20. augusta
noteikumiem Nr. 365

Notekūdeņu dūņu un to komposta sausnas, kopējā slāpekļa un kopējā fosfora gada emisijas robežvērtības lauksaimniecībā izmantojamās augsnēs

1. Notekūdeņu dūņu un to komposta sausnas gada emisijas robežvērtība ir 2 t/ha gadā.

2. Ja notekūdeņu dūņu un to komposta sausnā kopējā slāpekļa (N) masas koncentrācija ir mazāka par 30 g/kg un kopējā fosfora (P) masas koncentrācija mazāka par 10 g/kg, šī pielikuma 1. punktā minēto sausnas gada emisijas robežvērtību var palielināt par 30%.

3. Kopējā slāpekļa (N) gada emisijas robežvērtība ir 100 kg/ha gadā.

4. Kopējā fosfora (P) gada emisijas robežvērtības ir šādas:

  Kustīgā fosfora (P) masas koncentrācija augsnes virsējā (25 cm) slānī
(mg/kg)
Emisijas robežvērtība
(kg/ha gadā)
4.1. < 43 40
4.2. > 43 30

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs

 

12. pielikums
Ministru kabineta
2002. gada 20. augusta
noteikumiem Nr. 365

Atzinums Nr. _____

par notekūdeņu dūņu izmantošanu  

 
  (izmantošanas veids)

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs

 

13. pielikums
Ministru kabineta
2002. gada 20. augusta
noteikumiem Nr. 365

Atzinums Nr. _____

par notekūdeņu dūņu komposta izmantošanu  

 
  (izmantošanas veids)

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs

 

14. pielikums
Ministru kabineta
2002. gada 20. augusta
noteikumiem Nr. 365

Baktēriju Salmonella spp. limitējošais skaits un testēšanas metodes teritoriju apzaļumošanai izmantojamo notekūdeņu dūņu kompostos

Nosakāmais rādītājs Testēšanas metodes Iestrādi limitējošais skaits 10 gramos komposta sausnas
Salmonella spp. LVS ISO 6340:1995
APHA 912 A-C, 1985
< 100 VIS*

Piezīme.

* Visvairāk iespējamais skaits.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs

 

15. pielikums
Ministru kabineta
2002. gada 20. augusta
noteikumiem Nr. 365

Notekūdeņu dūņu un to komposta limitējošās sausnas devas degradēto platību rekultivācijai (t/ha)

Dūņu klase Grants, smilts, mālsmilts Smilšmāls, māls
I 250 350
II 140 200
III 90 130
IV 60 90

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs

 

16. pielikums
Ministru kabineta
2002. gada 20. augusta
noteikumiem Nr. 365

Notekūdeņu dūņu un to komposta izmantošanas vides monitoringa novērojumu vietu minimālais skaits un paraugu ievākšanas kārtība

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs

 

17. pielikums
Ministru kabineta
2002. gada 20. augusta
noteikumiem Nr. 365

Lauksaimniecības kultūraugu pamatprodukcijā, drenu noteces ūdeņos vai gruntsūdeņos nosakāmo rādītāju testēšanas metodes

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs

 

18. pielikums
Ministru kabineta
2002. gada 20. augusta
noteikumiem Nr. 365

Pārskata gadā saražoto notekūdeņu dūņu sērijas Nr. _____ masa, kvalitāte un izmantošana (apglabāšana, izvietošana)

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs

 

19. pielikums
Ministru kabineta
2002. gada 20. augusta
noteikumiem Nr. 365

Iepriekšējos gados saražoto notekūdeņu dūņu izmantošana (apglabāšana) pārskata gadā

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs

 

 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Noteikumi par notekūdeņu dūņu un to kompostu izmantošanu, monitoringu un kontroli Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 365Pieņemts: 20.08.2002.Stājas spēkā: 24.08.2002.Zaudē spēku: 01.11.2006.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 119, 23.08.2002.
Dokumenta valoda:
EN
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Izdoti saskaņā ar
  • Latvijas standarti
  • Citi saistītie dokumenti
65603
24.08.2002
87
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2015 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība)