Latvijas Republikas likums «Par bankām» nosaka komercbanku un citu kredītiestāžu tiesisko statusu un reglamentē to darbību Latvijas teritorijā.

Kredītiestādes ir specializētas uzņēmējsabiedrības (uzņēmumi) kuru pamatfunkcija ir bankas operāciju veikšana.

Bankas operācijas ir naudas apgrozības, norēķinu, noguldījumu un kredīta operācijas.

Komercbanka ir kredītiestāde, kas izveidota, piesaistot fizisko un juridisko personu brīvos naudas līdzekļus līdzdalības un ieguldījumu veidā, un veic bankas operācijas.

Pašvaldības krājkase ir kredītiestāde, ko dibinājusi pilsētas vai pagasta pašvaldības savas teritorijas iedzīvotāju — naudas noguldītāju apkalpošanai.

Lombards ir kredītiestāde, kas izsniedz īstermiņa kredītus pret kustamas mantas ķīlu.

Kredītbiedrība, krājaizdevumu sabiedrība ir kredītiestāde, kas darbojas saskaņā ar Latvijas Republikas 1991. gada 6. augusta likumu «Par kooperatīvajām (kopdarbības) sabiedrībām» (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 35/36).

Bankas kantoris ir privāta kredītiestāde, kas dibināta banku uzdevumos ietilpstošu kredīta operāciju veikšanai.

1. pants. Latvijas Republikas banku sistēma aptver Latvijas Republikas centrālo banku (Latvijas Banku), komercbanku un citas kredītiestādes — pašvaldību krājkases, lombardus, kredītbiedrības, krājizdevumu sabiedrības un banku kantorus.

2. pants. Komercbanku un citu kredītiestāžu darbības kontroli Latvijā veic Latvijas Banka.

3. pants. Latvijas Republikā izveidotās komercbankas un citas kredītiestādes ir juridiskās personas. Tās darbojas saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem, saviem statūtiem un Latvijas Bankas norādījumiem.

4. pants. Latvijas Banka saskaņā ar šo likumu un Latvijas Republikas likumu «Par Latvijas Banku» izdod saistošus noteikumus komercbankām un citām kredītiestādēm, kā arī citām fiziskajām un juridiskajām personām visos jautājumos, kas attiecas uz bankas operācijām.

5. pants. Komercbankas un citas kredītiestādes nodrošina pastāvīgu gatavību savlaicīgi un pilnā mērā izpildīt savas saistības, ievērojot Latvijas Bankas noteiktās proporcijas starp pašas bankas kapitālu un piesaistītajiem kapitāliem.

6. pants. Komercbankas un citas kredītiestādes neatbild par valsts saistībām. Valsts neatbild par komercbanku un kredītiestāžu saistībām, izņemot gadījumus, kad puses uzņemas šādu atbildību.

7. pants. Komercbankām un citam kredītiestādēm jāgarantē savu klientu uz korespondentu kontu, noguldījumu un operāciju noslēpums. Visu kredītiestāžu darbinieku pienākums ir glabāt noguldījumu un operāciju noslēpumu. Par šā noslēpuma izpaušanu bankas darbinieks atbild saskaņā ar Latvijas Republikā spēkā esošajiem likumdošanas aktiem.

8. pants. Ziņas par juridisko personu kontiem un veiktajām operācijām izsniedzamas pašām juridiskajām personām un to augstākajām institūcijām, kā arī tiesām, prokuratūrai, Valsts ieņēmumu dienestam, Valsts kontrolei un Valsts sociālas apdrošināšanas fondam likumdošanas aktos paredzētajos gadījumos.

Ziņas par aizdevumu kontiem izsniedzamas Latvijas Bankas pilnvarotām personām.

(12.05.1994. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.05.1994.)

9. pants. Ziņas par fizisko personu kontiem un noguldījumiem izsniedzamas pašiem klientiem un viņu likumīgajiem pārstāvjiem, kā arī:

1) tiesām un prokuratūrai, ja šīs ziņas nepieciešamas krimināllietās vai lietās, kurās likumā noteiktajos gadījumos var piemērot mantas konfiskāciju;

2) tiesām un prokuratūrai, ja šīs ziņas nepieciešamas krimināllietā; civillietā, ar kuru apmierināta civilprasība, kas radusies no krimināllietas; civillietā par alimentu piedziņu (ja nav izpeļņas vai citas mantas, uz kuru var vērst piedziņu); civillietā par tāda noguldījuma sadalīšanu, kas ir laulāto kopīpašums; civillietā par parādnieka maksātnespēju un bankrotu;

3) tiesām, notariāta kantoriem un ārvalstu konsulārajām iestādēm, ja šīs ziņas nepieciešamas mantojuma lietās par kontiem un noguldījumiem noguldītāja nāves gadījumā;

4) Valsts ieņēmumu dienestam nodokļu un nodevu nesamaksas gadījumos;

5) Valsts kontrolei likumos paredzētajos gadījumos;

6) Valsts sociālās apdrošināšanas fondam sociālā nodokļa nesamaksas gadījumā.

Ziņas par aizdevumu kontiem izsniedzamas Latvijas Bankas pilnvarotām personām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.05.1994. likumu, kas stājas spēkā 21.05.1994.)

10. pants. Juridisko personu naudas līdzekļiem vai citam vērtībām, kas atrodas komercbankās un citās kredītiestādēs, var uzlikt arestu tikai ar tiesas lēmumu vai prokurora sankciju, bet to norēķinu operāciju daļēja vai pilnīga apturēšana veicama uz Valsts ieņēmumu dienesta iestādes vai Valsts sociālās apdrošināšanas fonda iestādes pieprasījuma pamata. Piedziņu uz juridisko personu naudas līdzekļiem un citām vērtībām var vērst tikai saskaņā ar tiesas izpildrakstiem vai pēc Valsts ieņēmumu dienesta iestādes vai Valsts sociālās apdrošināšanas fonda iestādes pieprasījuma likumdošanas aktos paredzētajos gadījumos.

(12.05.1994. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.05.1994.)

11. pants. Fizisko personu noguldījumiem un citām vērtībām, kas atrodas komercbankās un citās kredītiestādēs, var uzlikt arestu tikai ar:

1) prokurora sankciju vai tiesas spriedumu krimināllietās;

2) tiesas spriedumu par prasībām, kas radušās no krimināllietām, prasībām par alimentu piedziņu (ja nav izpeļņas vai citas mantas, uz kuru var vērst piedziņu) vai prasībām sadalīt noguldījumu, kas ir laulāto kopīpašums.

Piedziņu uz fizisko personu noguldījumiem un citām vērtībām var vērst, pamatojoties uz tiesas spriedumu:

1) krimināllietā vai civillietā, ar kuru apmierināta civilprasība, kas radusies no krimināllietas;

2) prasībā par alimentu piedziņu (ja nav izpeļņas vai citas mantas, uz kuru var vērst piedziņu);

3) prasībā par tāda noguldījuma sadalīšanu, kas ir laulāto kopīpašums;

4) prasībās, kas celtas pret parādnieku sakarā ar tā maksātnespēju un bankrotu.

12. pants. Komercbankas un citas kredītiestādes iesniedz Latvijas Bankai savas darbības pārskatus saskaņā ar Latvijas Bankas noteiktajām formām un termiņiem. Par iesniegto ziņu patiesumu atbild attiecīgā kredītiestāde. Gada pārskata sastādīšanu regulē šā likuma IV nodaļa.

(14.10.1992. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.1993.)

13. pants. Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra reģistrētās komercbankas, kredītiestādes un citas juridiskās personas var pirkt un pārdot ārvalstu valūtu uzņēmējdarbības veidā tikai tad, ja tām ir šinī nolūkam izsniegta Latvijas Bankas licence.

Komercbankas un citas kredītiestādes var veikt operācijas ar dārgmetāliem un to izstrādājumiem tikai tad, ja tām ir šim nolūkam izsniegta Latvijas Bankas licence.

14. pants. Vārdus «banka», «kredītiestāde» vai šo vārdu savienojumu uzņēmējsabiedrības (uzņēmumi) nosaukumā vai reklāmas nolūkā var lietot tikai komercbankas un citas kredītiestādes, kuras ir pilnvarotas veikt bankas operācijas saskaņā ar šo likumu.

15. pants. Latvijā var būt valsts, pašvaldību un akciju komercbankas ar ārvalstu kapitāla līdzdalību vai bez tā.

16. pants. Valsts komercbanku dibinātājs ir Ministru kabinets. Pašvaldību komercbanku dibinātājas ir attiecīgās pašvaldības.

Pārējo komercbanku dibinātājas var būt Latvijas Republikas fiziskās un juridiskās personas. Ārvalstu fiziskās un juridiskās personas var piedalīties Latvijas komercbanku dibināšanā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.05.1994. likumu, kas stājas spēkā 21.05.1994.)

17. pants. Komercbankas un citas kredītiestādes, kā arī to filiāles un pārstāvniecības var uzsākt savu darbību pēc licences saņemšanas Latvijas Bankā un reģistrācijas Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā.

Licenču izsniegšanas un reģistrācijas kārtību nosaka Latvijas Banka.

Latvijas Bankas funkcijas komercbanku un citu kredītiestāžu darbības uzraudzībā un kontrolē reglamentē šā likuma III nodaļa, kā arī Latvijas Republikas likums «Par Latvijas Banku».

18. pants. Komercbankas, izsniedzot aizdevumus pret kustamo mantu (precēm), ir tiesīgas atstāt aizņēmējam lietošanā vai glabāšanā aizdevuma nodrošināšanai pieņemto mantu (ķīlu), sastādot tās sarakstu, kas parakstāms abiem kontrahentiem un lieciniekiem. Nekustamā īpašuma ieķīlājumu bankā reglamentē Latvijas Republikas Civillikums.

19. pants. Bankas prasījumi apmierināmi pēc alimentu un nodokļu vai tiem pielīdzināto maksājumu piedziņas.

Banku prasījumi apmierināmi pilnā mērā arī tajā gadījumā, ja aizņēmējs tiek atzīts par maksātnespējīgu parādnieku.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.05.1994. likumu, kas stājas spēkā 21.05.1994.)

20. pants. Komercbankas ir tiesīgas veikt šādas operācijas:

1) diskontēt vekseļus un citas termiņsaistības;

2) izsniegt īstermiņa un ilgtermiņa aizdevumus;

3) pieņemt glabāšanā noguldījumus naudā un dažādas vērtības;

4) pirkt un pārdot vekseļus, tratas, ārvalstu valūtu, vērtspapīrus, dārgmetālus un to izstrādājumus, čekus, kā arī izdot tratas un čekus saviem ārvalstu korespondentiem saskaņā ar pašas bankas apstiprinātajām instrukcijām;

5) izdot akreditīvus, izdarīt naudas pārvedumus, kā arī veikt komisijas operācijas;

6) veikt operācijas valsts iestāžu uzdevumā;

7) veikt līzinga un faktoringa operācijas;

8) veikt valsts budžeta kases izpildes operācijas;

9) veikt citas specifiskas bankas operācijas, ja tādas atļauj bankas statūti.

Citas kredītiestādes veic bankas operācijas saskaņā ar saviem statūtiem.

21. pants. Operācijas ar valsts (pašvaldību) budžeta līdzekļiem komercbankas un citas kredītiestādes izdara bez maksas.

22. pants. Komercbankas un citas kredītiestādes savu aktīvo un pasīvo operāciju procentu likmes nosaka patstāvīgi.

23. pants. Komercbankas un citas kredītiestādes glabā obligātās rezerves Latvijas Bankā. To normas nosaka un var grozīt Latvijas Banka.

24. pants. Latvijas Banka nosaka komercbankām un citām kredītiestādēm šādus ekonomiskos normatīvus:

1) aktīva posteņu kopsummas un pašu kapitāla maksimālo attiecību;

2) bilances likviditātes rādītājus;

3) obligāto rezervju normas;

4) riska maksimālo lielumu uz vienu aizņēmēju.

25. pants. Latvijas Banka ir tiesīga ierosināt komercbankas vai citas kredītiestādes likvidāciju, ja tā:

1) kļuvusi maksātnespējīga;

2) pārkāpusi likumus, savus statūtus vai Latvijas Bankas noteikumus, kā ari sniegusi nepatiesas ziņas;

3) gada laikā pēc licences saņemšanas nav uzsākusi savu darbību.

Latvijas Banka var atsaukt licenci, kas izsniegta ārvalstu valūtas pirkšanai un pārdošanai vai arī bankas operācijām un kredītoperācijām ar dārgmetāliem un to izstrādājumiem, ja tiek pārkāpta tās noteiktā vispārējā pirkšanas un pārdošanas vai operāciju veikšanas kārtība.

26. pants. Latvijas Bankas revīzijas dienests vai — tās pilnvarojumā — speciāls auditoru dienests ne retāk kā reizi gadā izdara komercbanku un citu kredītiestāžu darbības revīziju nolūkā:

1) novērst finansiālu nestabilitāti, kas rodas, ja komercbanka vai cita kredītiestāde veic riskantas operācijas vai arī piešķir kredītus bez vajadzīgā nodrošinājuma;

2) pārbaudīt, vai kredītiestāde ievēro Latvijas Republikas likumus un Latvijas Bankas noteikumus;

3) pārbaudīt grāmatvedības uzskaiti un kopsavilkumus.

Par revīzijas rezultātiem rakstveida ziņojums iesniedzams kredītiestādes vadībai, minot galvenos pārkāpumus un dodot norādījumus par nepieciešamajiem grozījumiem kredītiestādes turpmākajā darbībā un kredītpolitikā.

Ja komercbanka vai cita kredītiestāde nepiekrīt revīzijas atzinumam, tā var griezties ar sūdzību pie Latvijas Bankas padomes, kura ir tiesīga noteikt jaunu revīziju vai arī lemt par grozījumu izdarīšanu revīzijas rezultātā dotajos norādījumos.

Ja kredītiestādi neapmierina Latvijas Bankas padomes lēmums revīzijas lietā, tā ir tiesīga prasīt padomes lēmuma izskatīšanu tiesā.

(Nodaļa 14.10.1992. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.1993.)

27. pants. Komercbankām un citām kredītiestādēm par katru pārskata gadu jāsastāda pārskats, kurā jābūt ietvertai bilancei, peļņas un zaudējumu aprēķinam un pielikumiem, kā arī ziņojumam.

(14.10.1992. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.1993.)

28. pants. Pārskata gadam jāsakrīt ar kalendāra gadu. Pirmais pārskata periods tomēr var būt īsāks vai garāks par kalendāra gadu, taču ne garāks par 18 mēnešiem.

(14.10.1992. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.1993.)

29. pants. Gada pārskats jāsastāda atbilstoši šim likumam un no šā likuma izrietošajiem Latvijas Bankas norādījumiem. Gada pārskatam ir jāsniedz patiess un skaidrs priekšstats par kredītiestādes aktīviem un saistībām, tās finansiālo stāvokli un peļņu vai zaudējumiem.

(14.10.1992. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.1993.)

30. pants. Ja nav iespējams gūt patiesu un skaidru priekšstatu par kredītiestādi saskaņā ar šā likuma 29. panta prasībām, gada pārskatā jāietver attiecīga papildu informācija.

(14.10.1992. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.1993.)

31. pants. Gada pārskata posteņi jānovērtē atbilstoši šādiem vispārīgiem principiem:

1) jāpieņem, ka kredītiestāde darbosies arī turpmāk;

2) jāsaglabā tās pašas novērtēšanas metodes, kas izmantotas iepriekšējā pārskata gadā;

3) novērtēšana visos gadījumos jāveic ar pienācīgu piesardzību, ievērojot šādus nosacījumus:

a) pārskatā jāiekļauj tikai līdz bilances sastādīšanas dienai iegūtā peļņa,

b) jāņem vērā visi iespējamie zaudējumi neatkarīgi no to rašanās perioda, pat tie, kas kļuvuši zināmi laika posmā starp bilances un gada pārskata sastādīšanas dienu,

c) jāņem vērā visas vērtības samazināšanās un nolietojuma summas neatkarīgi no tā, vai pārskata gads tiek noslēgts ar peļņu vai zaudējumiem;

4) pārskatā jāatspoguļo visi ieņēmumi un izdevumi, kas attiecas uz pārskata gadu, neatkarīgi no maksājuma datuma;

5) aktīva un pasīva posteņi jānovērtē atsevišķi;

6) katra pārskata gada sākuma bilancei jāsaskan ar iepriekšējā gada slēguma bilanci.

(14.10.1992. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.1993.)

32. pants. Izņēmuma gadījumos drīkst atkāpties no šā likuma 31. pantā minētajiem vispārīgajiem novērtēšanas principiem. Jebkura šāda atkāpšanās jāpamato pielikumā, vienlaikus norādot, kāda ir tās ietekme uz kredītiestādes aktīviem un saistībām, finansiālo stāvokli un peļņu vai zaudējumiem.

(14.10.1992. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.1993.)

33. pants. Ziņojumā ir jāietver pārskats par kredītiestādes finansu apstākļu un tās darbības attīstību. Ja gada pārskatu ir būtiski ietekmējuši kādi īpaši apstākļi vai arī gada pārskats varētu tikt uzskatīts par nepietiekamu, informācija par šiem apstākļiem jāsniedz atsevišķā ziņojuma punktā.

Ziņojumā ir arī jāsniedz ziņas par svarīgiem notikumiem, ja tādi bijuši pēc pārskata gada beigām, par paredzamo kredītiestādes attīstību un svarīgiem attīstības pasākumiem.

(14.10.1992. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.1993.)

34. pants. Ziņojumā vai pārskatā saistībā ar peļņas un zaudējumu aprēķinu vai bilanci ir jāsniedz priekšlikumi par kredītiestādes peļņas sadali vai zaudējumu segšanu.

(14.10.1992. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.1993.)

35. pants. Kredītiestādes gada pārskats ir obligāti jāpārbauda zvērinātiem revidentiem. Ja tas nav izdarīts, gada pārskatu nedrīkst apstiprināt.

(14.10.1992. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.1993.)

36. pants. Kredītiestādei ir jāinformē Latvijas Banka par visiem apstākļiem, kuri var būtiski ietekmēt kredītiestādes turpmāko darbību. Zvērinātiem revidentiem ir jāpārbauda, vai kredītiestāde ievēro šo prasību.

(14.10.1992. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.1993.)

37. pants. Bilances, ārpusbilances, peļņas un zaudējumu aprēķina posteņus, pielikumu un ziņojuma konkrēto saturu, kā arī atsevišķu posteņu novērtēšanas metodiku nosaka Latvijas Banka.

(14.10.1992. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.1993.)

38. pants. Gada pārskats publicējams Latvijas Bankas noteiktajā kārtībā.

(14.10.1992. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.1993.)