LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU
PADOMES LĒMUMS Nr. 105
Par Latvijas Republikas
Rūpniecības un enerģētikas ministrijas nolikumu
Latvijas Republikas Ministru Padome
nolemj:
1. Apstiprināt pievienoto Latvijas Republikas Rūpniecības un
enerģētikas ministrijas nolikumu.
2. Noteikt, ka Rūpniecības un enerģētikas ministrija ir
likvidētās Rūpniecības ministrijas un likvidētās Enerģētikas
ministrijas tiesību pārņēmēja.
3. Atzīt par spēku zaudējušiem Latvijas Republikas Ministru
Padomes 1990. gada 17. augusta lēmumu Nr. 98 «Par Latvijas
Republikas Enerģētikas ministriju» un 1990. gada 24. oktobra
lēmumu Nr. 179 «Par Latvijas Republikas Rūpniecības ministrijas
nolikumu».
Latvijas Republikas Ministru Padomes
priekšsēdētājs I.GODMANIS
Latvijas Republikas rūpniecības un
enerģētikas ministrs A.MILLERS
Rīgā 1992. gada 27. martā
APSTIPRINĀTS
ar Latvijas Republikas Ministru Padomes
1992. gada 27. marta lēmumu Nr. 105
Latvijas Republikas Rūpniecības un
enerģētikas ministrijas
NOLIKUMS
1 1. Latvijas Republikas Rūpniecības un enerģētikas ministrija
(turpmāk tekstā - «Rūpniecības un enerģētikas ministrija») ir
valsts pārvaldes institūcija, un tā ir pakļauta Latvijas
Republikas Ministru Padomei.
2. Rūpniecības un enerģētikas ministrija savas kompetences
ietvaros izstrādā un īsteno valsts politiku rūpniecībā un
kurināmā un enerģētikas kompleksā (izņemot satiksmes,
lauksaimniecības, pārtikas ražošanas un būvindustrijas nozari)
neatkarīgi no ražošanas līdzekļu īpašuma veida tajos.
3. Rūpniecības un enerģētikas ministrijas galvenie uzdevumi
ir:
3.1. veicināt visu uzņēmumu (neatkarīgi no īpašuma veida)
efektīvu funkcionēšanu un attīstību, maksimāli stimulēt tādu
uzņēmējdarbību, kura, izmantojot vietējās izejvielas un ievērojot
ekoloģiskās prasības, dod maksimālu nacionālo ienākumu;
3.2. ekonomisko reformu ietvaros veikt valsts īpašuma
konversiju (privatizāciju) rūpniecībā un kurināmā un enerģētikas
kompleksā;
3.3. veidot nepieciešamos apstākļus rūpniecības nozaru un
uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) attīstībai republikas
tautsaimniecības kompleksā, novēršot disproporcijas un īstenojot
rūpniecības nozaru racionālu struktūrpolitiku un valsts
investīciju politiku;
3.4. izveidot sabalansētu kurināmā un enerģētikas kompleksu,
kas spētu nodrošināt republikas iedzīvotāju un tautsaimniecības
vajadzības pēc energoresursiem;
3.5. izstrādāt tautas patēriņa preču un ražošanas tehniskās
nozīmes produkcijas ražošanas stratēģiju un koordinēt šīs
stratēģijas praktisko realizāciju.
4. Rūpniecības un enerģētikas ministrija savas kompetences
ietvaros veic šādas funkcijas:
4.1. valsts pārvaldīšanā rūpniecības un enerģētikas jomā:
4.1.1. realizē valsts pārvaldīšanas funkcijas un pārstāv
valsts intereses rūpniecībā un kurināmā un enerģētikas
kompleksā;
4.1.2. izstrādā rūpniecības kompleksa un rūpniecības nozaru
attīstības koncepcijas un programmas un organizē to izpildi,
izstrādā kurināmā un enerģētikas kompleksa attīstības koncepcijas
un programmas, finansē attiecīgās valsts programmas no valsts
budžetā šīm vajadzībām iedalītajiem līdzekļiem; pēc brīvprātības
principa centralizē uzņēmumu līdzekļus atsevišķu rūpniecības un
enerģētikas attīstības programmu realizēšanai un atver šiem
mērķiem ārpusbudžeta kontus;
4.1.3. nosaka valsts stratēģiju kurināmā un enerģētikas
kompleksa attīstībā un, ņemot vērā enerģētikas kompleksa
funkcionēšanas īpatnības, organizē likumprojektu un normatīvu
izstrādi, kuri attiecas uz energoresursu ieguvi, ražošanu,
transportēšanu, sadali, racionālu izmantošanu un taupīšanu, kā
arī enerģētikas zinātnes un enerģētiskā kompleksa vadīšanas
sistēmas funkcionēšanu republikā; organizē normatīvo aktu
izstrādi un veic citus nepieciešamos pasākumus enerģētisko
iekārtu uzstādīšanai un palaišanai;
4.1.4. realizē valsts mantas pārvaldīšanas tiesības likumā
noteiktajā kārtībā un apjomā;
4.1.5. pēc saskaņošanas ar Latvijas Republikas Valdību izdod
pavēles par republikas iedzīvotāju un tautsaimniecības
nodrošināšanu ar energoresursiem ekstremālās situācijās;
4.2. uzņēmumu ekonomiskās aktivitātes stimulēšanā:
4.2.1. vada un veic valsts īpašuma konversijas
(privatizācijas) pasākumus rūpniecībā un kurināmā un enerģētiskas
kompleksā;
4.2.2. veic valsts uzņēmumu ekonomiskā un tehniskā stāvokļa
analīzi;
4.2.3. veic efektīvus pasākumus konkurences attīstīšanai;
4.2.4. piedalās nodokļu un cenu politikas veidošanā un saskaņo
uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) intereses ar tautsaimniecības
vajadzībām;
4.2.5. izstrādā priekšlikumus statistisko pārskatu un
kontroles sistēmas racionalizēšanai rūpniecībā un kurināmā un
enerģētikas kompleksā;
4.2.6. dod atzinumu par valsts kredītu piešķiršanu
jaunizveidotajiem rūpniecības uzņēmumiem (neatkarīgi no īpašuma
veida);
4.2.7. izskata valsts uzņēmumu pieprasījumus pēc budžeta
asignējumiem un, ja nepieciešams, iesniedz priekšlikumus par šo
asignējumu iekļaušanu republikas budžeta projektā, kā arī
kontrolē valsts līdzekļu izmantošanu;
4.3. rūpniecības un kurināmā un enerģētikas kompleksa
attīstības jomā:
4.3.1. realizē valsts intereses materiālo resursu, kurināmā un
enerģētisko resursu racionālā izmantošanā.
Organizē resursu racionālas izmantošanas programmu īstenošanu
rūpniecībā un kurināmā un enerģētikas kompleksā; kopīgi ar
ieinteresētajām organizācijām pārzina ar rūpniecības nozarēm
saistīto ekoloģisko problēmu risināšanu; kopīgi ar pašvaldību
institūcijām realizē valsts politiku rūpniecības atkritumu
apglabāšanas un pārstrādes jomā;
4.3.2. savas kompetences ietvaros nosaka pasūtījumus
zinātniskās pētniecības iestādēm nozaru attīstības programmu
izstrādei, kā arī dabas resursu izmantošanas problēmu un
ekoloģisko problēmu risinājumu izstrādei;
4.3.3. piedalās Latvijas Republikas Valdības apstiprināto
programmu izstrādē un realizēšanā;
4.3.4. izstrādā un realizē Latvijas Republikas Valdības
politiku rūpniecības produkcijas konkurences spēju celšanas,
standartizācijas, sertifikācijas un metroloģijas jomā;
4.3.5. nosaka, kāda veida kurināmo izmanto republikas uzņēmumi
(uzņēmējsabiedrības), kuri darbojas, tiek celti, paplašināti un
rekonstruēti;
4.3.6. realizē valsts politiku republikas svarīgāko
energoobjektu celtniecības plānošanā;
4.4. starptautiskās ekonomiskās sadarbības jomā:
4.4.1. veicina ārzemju kapitāla investīcijas rūpniecībā un
enerģētikā un organizē to saņemšanu;
4.4.2. dod atzinumus par uzņēmumu ar ārvalstu ieguldījumiem
izveidošanu;
4.4.3. izstrādā un iesniedz Ārējās tirdzniecības ministrijai
priekšlikumus par produkcijas eksporta stimulēšanu;
4.4.4. izstrādā pamatojumus, pēc kuriem nosakāmas eksporta un
importa kvotas un licencējami eksporta un importa darījumi;
4.4.5. piedalās starpvaldību nolīgumu sagatavošanā;
4.4.6. piedalās maģistrālo degvielas transportēšanas
cauruļvadu, apakšzemes gāzes krātuvju, kompresoru staciju un
gāzes sadales staciju tīkla attīstīšanas jautājumu, kā arī citu
svarīgu starpvalstu jautājumu risināšanā.
5. Rūpniecības un enerģētikas ministrija, izmantojot valsts
pārvaldīšanas ekonomiskās un tiesiskās metodes, rūpniecības un
kurināmā un enerģētikas kompleksa darbību un perspektīvo
attīstību regulē bez tiešas iejaukšanās uzņēmumu saimnieciskajā
darbībā.
6. Lai maksimāli ievērotu republikas infrastruktūras
attīstības vajadzības, Rūpniecības un enerģētikas ministrija
īsteno savas funkcijas, cieši sadarbojoties ar vietējo pašvaldību
institūcijām, un nodrošina savā darbībā atklātumu.
7. Lai izpildītu dotos uzdevumus un funkcijas, Rūpniecības un
enerģētikas ministrija ir tiesīga:
7.1. sagatavot priekšlikumus likumdošanas pilnīgošanai,
iesniegt Latvijas Republikas Ministru Padomei Valdības lēmumu un
rīkojumu projektus;
7.2. īstenot valsts kontroli pār Latvijas Republikas likumu un
Latvijas Republikas Valdības lēmumu ievērošanu rūpniecībā un
kurināmā un enerģētikas kompleksā;
7.3. likumdošanā noteiktajā kārtībā:
7.3.1. reorganizēt vai likvidēt valsts uzņēmumus un
apstiprināt valsts uzņēmumu statūtus; iecelt amatā un atbrīvot no
amata valsts uzņēmumu direktorus, noslēgt ar direktoriem darba
līgumus un apstiprināt viņu paraksta paraugu;
7.3.2. rīkoties ar valsts īpašumu uzņēmuma bankrota
gadījumā;
7.3.3. pieprasīt ministrijām, uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām),
organizācijām un iestādēm datus un atzinumus, kuri nepieciešami
ministrijas kompetencē esošo jautājumu izlemšanai;
7.4. atļaut ministrijas pārziņā esošajiem valsts uzņēmumiem
piedalīties uzņēmējsabiedrībās;
7.5. darīt zināmus kurināmā un enerģētikas kompleksa
uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) ekonomiskos normatīvus un
limitus;
7.6. noteikt valsts uzņēmumiem darbības režīmu ekstremālos
apstākļos;
7.7. dot energoresursu patērētājiem obligāti izpildāmus
norādījumus, lai novērstu kurināmā un enerģētisko resursu
izmantošanas noteikumu un normu pārkāpumus.
8. Rūpniecības un enerģētikas ministrija savā darbībā ievēro
Latvijas Republikas likumus, Latvijas Republikas Ministru Padomes
lēmumus un rīkojumus, šo nolikumu, kā arī citus normatīvos
aktus.
9. Rūpniecības un enerģētikas ministriju vada ministrs, kuru
ieceļ amatā Latvijas Republikas Augstākā Padome.
Rūpniecības un enerģētikas ministram ir vietnieki, kurus ieceļ
amatā un atbrīvo no amata Latvijas Republikas Ministru
Padome.
10. Rūpniecības un enerģētikas ministrs:
10.1. ir personiski atbildīgs par stāvokli rūpniecībā un
kurināmā un enerģētikas kompleksā un ministrijas funkciju izpildi
un patstāvīgi risina nozares attīstības jautājumus;
10.2. nosaka savu vietnieku un ministrijas aparāta darbinieku
pienākumus, tiesības un atbildību;
10.3. apstiprina ministrijas aparāta struktūru un štatus
Latvijas Republikas Ministru Padomes noteiktā maksimālā
darbinieku skaita un darba samaksas fonda ietvaros;
10.4. ieceļ amatā un atbrīvo no amata ministrijas aparāta
darbiniekus;
10.5. likumā noteiktajā kārtībā ieceļ pilnvarotos valsts
pārstāvjus, kuri statūtsabiedrību organizatoriskajās struktūrās
pārstāv Latvijas Republikas valsts īpašumā esošo pamatkapitāla
daļu;
10.6. savas kompetences ietvaros, ievērojot spēkā esošos
likumus un citus normatīvos aktus, izdod pavēles un dod
norādījumus, kuri obligāti jāpilda ministrijas pārziņā esošajiem
uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām)
11. Rūpniecības un enerģētikas ministrijā var izveidot
kolēģiju, kurai ir padomdevēja tiesības. Kolēģijas sastāvu
apstiprina un tās darbību nosaka ministrs.
12. Rūpniecības un enerģētikas ministrija ir juridiska
persona, tai ir zīmogs ar papildinātā Latvijas Republikas valsts
mazā ģerboņa attēlu un ministrijas pilnu nosaukumu valsts
valodā.