LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU
PADOMES LĒMUMS Nr. 179
Par Latvijas Republikas
Rūpniecības ministrijas nolikumu
Latvijas Republikas Ministru Padome
nolemj:
1. Apstiprināt pievienoto Latvijas Republikas Rūpniecības
ministrijas nolikumu.
2. Atzīt par spēku zaudējušiem:
2.1. Latvijas PSR Ministru Padomes 1988. gada 26. augusta
lēmumu Nr. 287 «Par Latvijas PSR Valsts Rūpniecības komitejas
vadīšanas shēmu»;
2.2. Latvijas PSR Ministru Padomes 1988. gada 12.
decembra lēmumu Nr. 408 «Par Latvijas PSR Valsts rūpniecības
komitejas nolikuma apstiprināšanu» (Ziņotājs, 1989, Nr. 5);
2.3. ar Latvijas PSR Ministru Padomes 1989. gada 28. septembra
lēmumu Nr. 207 «Par grozījumiem dažos Latvijas PSR Ministru
Padomes lēmumos» apstiprināto Grozījumu 20. punktu (Ziņotājs,
1989, Nr. 46).
Latvijas Republikas Ministru
Padomes priekšsēdētājs I. GODMANIS
Latvijas Republikas valdības lietu
ministrs K. LĪCIS
Rīgā 1990. gada 24. oktobrī
APSTIPRINĀTS
ar Latvijas Republikas Ministru Padomes
1990. gada 24. oktobra lēmumu Nr. 179
Latvijas Republikas
Rūpniecības ministrijas
NOLIKUMS
1. Latvijas Republikas Rūpniecības ministrija (tālāk tekstā -
«Rūpniecības ministrija») ir valsts pārvaldes orgāns, un tā ir
pakļauta Latvijas Republikas Ministru Padomei. Ministrija savas
kompetences ietvaros izstrādā un īsteno valsts politiku
rūpniecībā, izņemot satiksmes, lauksaimniecības, pārtikas
ražošanas, būvindustrijas un enerģētikas nozari, neatkarīgi no
ražošanas līdzekļu īpašuma veida.
2. Rūpniecības ministrija realizē valsts pārvaldes funkcijas
rūpniecībā bez tiešas iejaukšanās uzņēmumu saimnieciskajā
darbā.
3. Rūpniecības ministrijas galvenie uzdevumi ir:
3.1. veicināt visu īpašuma formu uzņēmumu efektīvu
funkcionēšanu un attīstību, maksimāli stimulējot tādu
uzņēmējdarbību, kura ar esošajiem resursiem, ievērojot
ekoloģiskās prasības, dod maksimālu nacionālo ienākumu;
3.2. veidot nepieciešamos apstākļus rūpniecības nozaru un
uzņēmumu efektīvai attīstībai republikas tautsaimniecības
kompleksā, novēršot esošās disproporcijas un īstenojot
rūpniecības nozaru racionālu struktūrpolitiku un valsts
investīciju politiku;
3.3. izstrādāt tautas patēriņa preču un ražošanas tehniskās
nozīmes produkcijas ražošanas stratēģiju un koordinēt šīs
stratēģijas praktisko realizāciju.
4. Rūpniecības ministrija savas kompetences ietvaros veic
šādas funkcijas:
4.1. valsts pārvaldē rūpniecības jomā:
4.1.1. realizē valsts pārvaldes funkcijas, pārstāv valsts
intereses un piedalās valsts pasūtījumu izstrādāšanā un
izvietošanā rūpniecībā;
4.1.2. vada rūpniecības kompleksa un tā nozaru attīstības
koncepciju, programmu un darbības plānu izstrādi, koordinē to
realizāciju;
4.1.3. realizē valsts mantas pārvaldīšanu likumā noteiktajā
kārtība un apjomā;
4.2. uzņēmumu ekonomiskās aktivitātes stimulēšanā:
4.2.1. vada un veic īpašuma konversijas pasākumus rūpniecībā,
arī izveidojot mazos uzņēmumus;
4.2.2. veic rūpnieciskās ražošanas ekonomisko un tehnisko
analīzi;
4.2.3. veic efektīvus pasākumus konkurences attīstīšanai;
4.2.4. piedalās nodokļu un cenu politikas veidošanā un saskaņo
uzņēmumu intereses ar tautas saimniecības vajadzībām;
4.2.5. izstrādā priekšlikumus statistisko pārskatu un
kontroles sistēmu racionalizēšanai rūpniecībā;
4.2.6. dod slēdzienus par kredītu piešķiršanu
jaunizveidotajiem jebkuras īpašuma formas rūpniecības
uzņēmumiem;
4.2.7. izskata rūpniecības uzņēmumu pieprasījumus pēc budžeta
asignējumiem un, ja nepieciešams, iesniedz priekšlikumus par to
iekļaušanu republikas budžeta projektā, kā arī kontrolē valsts
līdzekļu izmantošanu;
4.3. rūpniecības kompleksu attīstības jomā:
4.3.1. organizē resursu racionālas izmantošanas programmu
izstrādāšanu un koordinē šo programmu realizēšanu rūpniecības
nozarēs; kopīgi ar ieinteresētajām organizācijām pārzina
rūpniecības nozaru ekoloģisko problēmu risināšanu; kopīgi ar
Municipālo departamentu realizē valsts politiku rūpniecības
atkritumu apglabāšanas un pārstrādes jomā;
4.3.2. savas kompetences ietvaros nosaka pasūtījumu
zinātniskās pētniecības iestādēm nozaru attīstības programmu
izstrādei, kā arī dabas resursu izmantošanas problēmu un
ekoloģisko problēmu risinājumu izstrādei;
4.3.3. piedalās Latvijas Republikas Valdības apstiprināto
programmu izstrādē un realizēšanā;
4.3.4. izstrādā un realizē Latvijas Republikas Valdības
politiku rūpniecības produkcijas konkurences spēju celšanas,
standartizācijas, sertifikācijas un metroloģijas jomā;
4.3.5. piedalās kadru sagatavošanas un kvalifikācijas celšanas
organizēšanā, pamatojoties uz prognozēm un pasākumiem, kuri
izstrādāti kopīgi ar Ekonomikas ministriju un Izglītības
ministriju;
4.4. starptautiskās ekonomiskās un tehniskās sadarbības
jomā:
4.4.1. veicina un organizē ārzemju kapitāla investīcijas
rūpniecībā;
4.4.2. iesniedz slēdzienus par kopuzņēmumu izveidošanas
lietderību un sekmē kopuzņēmumu veidošanu;
4.4.3. izstrādā un iesniedz Ārējo ekonomisko sakaru
departamentam un Ekonomikas ministrijai priekšlikumus produkcijas
eksporta stimulēšanai;
4.4.4. izstrādā pamatojumus, pēc kuriem nosakāmas eksporta un
importa kvotas un licencējami eksporta un importa darījumi;
4.4.5. sniedz uzņēmējiem konsultatīvu palīdzību mārketinga
jautājumos;
4.4.6. piedalās starpvaldību nolīgumu sagatavošanā.
5. Rūpniecības ministrijai ir tiesības:
5.1. sagatavot priekšlikumus likumdošanas pilnīgošanai un
īstenot valsts kontroli pār likumdošanas ievērošanu
rūpniecībā;
5.2. likumdošanā noteiktajā kārtībā;
5.2.1. izveidot, reorganizēt vai likvidēt valsts rūpniecības
uzņēmumus, organizācijas un iestādes, arī komercbankas, nozaru
attīstības problēmu direkcijas, ārējo ekonomisko sakaru
saimnieciskā aprēķina organizācijas;
5.2.2. rīkoties ar valsts īpašumu uzņēmuma bankrota
gadījumā;
5.2.3. piedalīties ekonomisko atvieglojumu noteikšanā
rūpniecības uzņēmumiem;
5.3. pieprasīt ministrijām, resoriem, uzņēmumiem,
organizācijām un iestādēm datus un slēdzienus, kuri nepieciešami
tās kompetencē esošo jautājumu izlemšanai;
5.4. centralizēt uzņēmumu un organizāciju līdzekļus pēc
brīvprātības principa atsevišķu rūpniecības attīstības programmu
realizēšanai un atvērt šajā nolūkā banku iestādēs ārpusbudžeta
saimnieciskās darbības kontu.
6. Rūpniecības ministrija savā darbībā ievēro republikas
Konstitūciju un likumus, Latvijas Republikas Ministru Padomes
lēmumus un rīkojumus, šo nolikumu, kā arī citus normatīvos
aktus.
7. Rūpniecības ministriju vada ministrs, kuru ieceļ amatā
Latvijas Republikas Augstākā Padome.
Rūpniecības ministram ir vietnieki, kurus pēc ministra
priekšlikuma ieceļ amatā un atbrīvo no amata Latvijas Republikas
Ministru Padome.
8. Rūpniecības ministrs:
8.1. ir personiski atbildīgs par stāvokli rūpniecībā un
ministrijai noteikto funkciju izpildi un patstāvīgi risina šīs
nozares attīstības jautājumus;
8.2. nosaka savu vietnieku un ministrijas centrālā aparāta
darbinieku pienākumus un atbildības pakāpi;
8.3. apstiprina ministrijas centrālā aparāta struktūru un
štatus Latvijas Republikas Ministru Padomes noteiktā maksimālā
darbinieku skaita un darba samaksas fonda ietvaros;
8.4. noteiktā kārtībā ieceļ amatā un atbrīvo no amata valsts
rūpniecības apvienību, uzņēmumu, organizāciju un iestāžu
vadītājus un nosaka viņu amatalgas saskaņā ar spēkā esošo
amatalgu shēmu;
8.5. savas kompetences ietvaros izdod pavēles un dod
norādījumus, kas obligāti jāizpilda rūpniecības uzņēmumiem,
apvienībām, organizācijām un iestādēm.
9. Rūpniecības ministrija ir juridiska persona, tai ir zīmogs
ar papildinātā Latvijas Republikas valsts mazā ģerboņa attēlu un
ministrijas pilnu nosaukumu valsts valodā.