Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

LATVIJAS REPUBLIKAS AUGSTĀKAS PADOMES LĒMUMS

Par Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas Satversmes apstiprināšanu

Latvijas Republikas Augstākā Padome nolemj:

1 Apstiprināt saskaņā ar pielikumu 1991. gada 29. augustā pieņemto Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas Satversmi.

2 Lēmums stājas spēkā ar tā pieņemšanas dienu.

Latvijas Republikas Augstākas Padomes priekšsēdētājs A. GORBUNOVS

Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs I. DAUDIŠS

Rīgā 1992. gada 10. martā

Latvijas Republikas Augstākās Padomes
1992. gada 10. marta lēmuma
«Par Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas Satversmes apstiprināšanu»
pielikums

LATVIJAS SPORTA PEDAGOĢIJAS AKADĒMIJAS SATVERSME

PREAMBULA

Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmiju atklāja 1921. gada 6. septembrī kā Latvijas Fiziskās izglītības institūtu ar Latvijas Republikas ministru prezidenta un izglītības ministra rīkojumu. 1945. gada 14. augustā ar Latvijas Komunistiskās (boļševiku) partijas Centrālās Komitejas un Latvijas Tautas Komisāru Padomes lēmumu Nr. 166 institūts ieguva Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūta nosaukumu. Pirmie statūti apstiprināti 1921, gada 6. septembrī ar ministru prezidenta un izglītības ministra rīkojumu.

I. VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1.1. Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija ir Latvijas Republikas valsts akadēmiskās izglītības, zinātnes un kultūras iestāde - Alma Mater, kas atrodas Latvijā un kalpo tās tautas interesēm. Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas saīsinātais nosaukums ir LSPA.

Tās nosaukums citās valodās ir:

Akademia Latviensis exercitationis corporis pedagogiae (latīņu valodā),

Latvian Akademy of sport education (angļu valodā),

Akademie fūr Sportpadagogik Lettland (vācu valodā),

Latvijskaja Akademija sportivnoj pedagogiki (krievu valodā),

Academie pedagogique sportive de Lettonie (franču valodā).

1.2. LSPA ir autonoma iestāde ar pašpārvaldes tiesībām. Tās pašpārvalde pamatojas uz visa pastāvīgā personāla tiesībām un iespējām piedalīties akadēmisko, administratīvo un saimniecisko lietu vadīšanā un pārvaldē.

LSPA kompetenci nosaka ar Latvijas Republikas Augstākās Padomes lēmumu apstiprinātā Satversme. LSPA darbojas saskaņā ar šo Satversmi, Latvijas Republikas likumiem un augstskolu starptautiskajiem nolīgumiem.

1.3. Akadēmijas darbību ar sabiedrības interesēm saskaņo LSPA Aizbildņu padome. To izveido Latvijas Republikas valdība no izglītības, zinātnes, sporta, kultūras un citu nozaru organizatoriem un speciālistiem. Pusi no tās sastāva iesaka LSPA. Aizbildņu padomes nolikumu pēc LSPA priekšlikuma apstiprina Latvijas Republikas valdība. LSPA Aizbildņu padomei ir tiesības sasaukt Satversmes sapulci vai Senātu, kā ar ierosināt tajos apspriest noteiktus jautājumus.

1.4. LSPA ir juridiskā persona. Tās zīmogā ir attēlots Latvijas Republikas valsts mazais ģerbonis un ietverti vārdi «Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija». LSPA ir savs karogs un ģerbonis. LSPA karogs ir divkrāsains, viena puse sarkana ar Latvijas Republikas valsts mazo ģerboni zeltītā krāsā, otra puse balta ar LSPA ģerboni. LSPA ģerbonis ir akadēmijas fasādes attēls ar četrām kolonnām, diskobola siluetu un uzrakstu «LSPA» puslokā zem tā.

LSPA atklāšanas diena - 6. septembris - ir akadēmijas svinamā diena.

2. DARBĪBAS MĒRĶIS, UZDEVUMI UN PAMATPRINCIPI

2.1. LSPA darbības galvenais mērķis ir dot studentiem akadēmisko sporta pedagoģisko izglītību un profesionālo sagatavotību, attīstīt sporta zinātni un izkopt kultūru, lai saglabātu Latvijas Republikai nepieciešamo intelektuālo potenciālu un veicinātu tā attīstību, nodrošinātu tautas harmonisku attīstību.

2.2. LSPA uzdevums ir gatavot akadēmiski izglītotus sporta pedagogus. LSPA veic zinātniskās pētniecības darbu sportā un ar to saistītajās zinātnes jomās. Organizē sporta darbiniekiem un pedagogiem profesionālās kvalifikācijas celšanu un pārkvalificēšanos. Akadēmija piedāvā sabiedrībai iegūtās zinātniskās atziņas un pētījumu rezultātus, sagatavo un izdod mācību grāmatas un mācību līdzekļus.

2.3. LSPA akadēmiskās izglītības ieguve paredz atbilstošu studiju programmu realizāciju bakalaura un maģistra akadēmiskā grāda iegūšanai, kā arī zinātniskās pētniecības darba veikšanu un zinātniskā grāda iegūšanu. Profesionālā sagatavošana paredz profesionālo programmu realizāciju un atbilstošas kvalifikācijas apstiprināšanu. Akadēmisko grādu, profesionālās kvalifikācijas un zinātniskā grāda iegūšana ir LSPA studiju un pētniecības darba juridiski fiksētais (formālais) mērķis.

2.4. īstenojot savu darbības mērķi un uzdevumus, LSPA pamatojas uz šādiem principiem:

- izziņas un studiju, akadēmiskā un zinātniskā darba brīvība; studiju priekšmetu un zinātniskā darba satura un metodes brīva izvēle, zinātniskā viedokļa un pētījumu rezultātu paušana (publicēšana) bez cenzūras, ja šī brīvība nav pretrunā ar ētikas normām, citu personu tiesībām un Latvijas Republikas likumiem;

- studiju un zinātniskā darba nedalāmība;

- studiju un zinātniskā darba saistība ar sabiedrības vajadzībām un prasībām, ar civilizācijas augstākajiem sasniegumiem un pasaules humanitārajām tradīcijām.

2.5. LSPA dod iespēju iegūt akadēmisko izglītību un profesionālo sagatavotību jebkuram Latvijas pastāvīgajam iedzīvotājam neatkarīgi no dzimuma, sociālā un mantiskā stāvokļa, rases un nacionālās piederības, politiskajiem uzskatiem un reliģiskās pārliecības, nodarbošanās un dzīvesvietas. Tiesības studēt akadēmijā ir arī citu valstu iedzīvotājiem.

Katram sabiedrības pārstāvim atbilstoši viņa zināšanām, darbaspējām un prasmei ir tiesības bez jebkādas diskriminācijas kļūt par LSPA darbinieku vai studentu.

3. KOMPETENCE UN DARBĪBAS FORMAS

3.1. LSPA atbilstoši savam darbības mērķim un uzdevumiem:

- patstāvīgi nosaka studiju saturu un formu, studentu un studējošo uzņemšanas papildu noteikumus, imatrikulācijas kārtību, kā arī LSPA zinātniskā darba pamatvirzienus;

- veic promociju un habilitāciju, piešķir kvalifikāciju, izsniedz attiecīgus LSPA diplomus un atestātus, kas atzīti Latvijas Republikā, kā arī nostrificē citās valstīs izdotos diplomus;

- ievēlē LSPA Goda biedrus un Goda doktorus, nodibina un piešķir LSPA prēmijas un personālstipendijas.

3.2. Saistībā ar studijām, sporta un zinātnisko darbību LSPA ir tiesības:

- organizēt publiskus kursus un lekcijas, rīkot kongresus, konferences un citas sanāksmes, dibināt biedrības;

- darboties nacionālos un starptautiskos fondos, veidot savus fondus;

- slēgt līgumus ar citām Latvijas Republikas un ārvalstu mācību un zinātniskajām iestādēm;

- veikt uzņēmējdarbību un izdevējdarbību.

3.3. LSPA dibinātās biedrības un citi organizatoriskie veidojumi darbojas uz Senāta apstiprinātu statūtu pamata. Ja kādas biedrības vai cita organizatoriska veidojuma darbība nesaskan ar statūtiem vai ir pretrunā ar LSPA interesēm, Senāts ar savu lēmumu ir tiesīgs pārtraukt vai izbeigt tā darbību.

3.4. LSPA patstāvīgi nosaka savu organizatorisko un pārvaldes struktūru, veido personālsastāvu, nosaka darba samaksu, taču ne mazāku par to, kas paredzēta Latvijas Republikas likumdošanas aktos.

3.5. LSPA Senāts nosaka augstskolas darbības iekšējo kārtību, ņemot vērā tradicionālo, starptautiski atzīto universitāšu telpu un teritorijas neaizskaramību.

4. PERSONĀLS

4.1. LSPA personālu veido:

- pastāvīgā personāla dala;

- pagaidu personāla daļa.

4.2. LSPA pastāvīgais personāls ir:

- studenti, maģistranti un doktorandi;

- akadēmiskais personāls - profesori, docenti, vadošie pētnieki, lektori, pētnieki un asistenti, kuriem LSPA ir pamatdarba vieta;

- palīgpersonāls, pārvaldes un saimnieciskais personāls, kam LSPA ir pamatdarba vieta.

4.3. LSPA pagaidu personāls ir:

- neklātienes nodaļā studējošie un eksterni;

- akadēmiskais personāls, ko ieceļ amatos bez vēlēšanām vai kam LSPA nav pamatdarba vieta;

- pārvaldes, saimniecības personāls un palīgpersonāls, kam LSPA nav pamatdarba vieta;

- pensionētais akadēmiskais, pārvaldes, saimniecības personāls un palīgpersonāls.

4.4. LSPA studenti, maģistranti un doktorandi ir tā personāla daļa, kura izmanto LSPA piedāvātās studiju iespējas un kuras pamatnodarbošanās ir studijas Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā.

4.5. Studentiem LSPA piedāvā konkrētas akadēmiskās programmas. Studijām bez valsts valodas pārvaldīšanas nepieciešama vēl vismaz divu valodu prasme.

LSPA studenti ir tiesīgi:

- iegūt akadēmisko izglītību - bakalaura un maģistra grādu;

- Satversmē paredzēto darbību veikšanai Senāta noteiktajā kārtībā izmantot akadēmijas telpas, laboratorijas, bibliotēkas, iekārtas aparatūru u. c.;

- Senāta noteiktajā kārtībā pārtraukt un atsākt mācības;

- izvēlēties studiju programmas, virzienus un docētājus;

- vēlēt un tikt ievēlētiem studentu pašpārvaldē, līdzdarboties akadēmijas visu līmeņu pārvaldes un vadības institūcijās;

- veidot biedrības, pulciņus, klubus u. tml.

4.6. LSPA var studēt katrs, kas:

- ieguvis LSPA prasībām atbilstošu vispārīgo vidējo izglītību, lai pretendētu uz bakalaura grādu;

- ieguvis bakalaura grādu, lai pretendētu uz maģistra grādu;

- ieguvis maģistra grādu, lai pretendētu uz doktora grādu. Uzņemšanas noteikumus un imatrikulācijas kārtību apstiprina LSPA Senāts Latvijas Republikas Izglītības likumā noteiktajā kārtībā.

4.7. Studijas akadēmijā var apmaksāt un stipendijas maksāt no valsts budžeta vai citiem līdzekļiem. Minimālā stipendija nedrīkst būt mazāka par to, kas noteikta likumdošanas aktos.

4.8. LSPA akadēmiskais personāls - docētāji un zinātnieki - veic pedagoģisko darbu un zinātniskos pētījumus, kopīgi ar attiecīgo nozaru speciālistiem izstrādā studiju programmu saturu un formu, organizē to izpildi. Mācību programmas apstiprina Senāts.

4.9. LSPA akadēmiskie amati ir:

docētājiem - profesors, docents, lektors, asistents;

zinātniekiem - profesors, vadošais pētnieks, pētnieks, asistents.

4.10. Par LSPA profesoriem var būt personas, kam ir doctor habilitatus vai likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā tam pielīdzināts zinātniskais grāds. Profesorus ievēlē LSPA Senāts uz sešiem gadiem pēc katedras (laboratorijas) akadēmiskās sēdes ieteikuma.

4.11. Par LSPA docentiem (vadošajiem pētniekiem) var ievēlēt personas, kam ir doktora vai likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā tam pielīdzināts zinātniskais grāds.

Docentus (vadošos pētniekus) ievēlē Senāts pēc katedras (laboratorijas) akadēmiskās sēdes ieteikuma uz sešiem gadiem.

4.12. Ievēlētajiem profesoriem un docentiem piešķir atbilstošu akadēmisko nosaukumu. Pēc pensijas vecuma sasniegšanas viņiem papildus var piešķirt emeritus (nopelniem bagātais) nosaukumu.

4.13. Par LSPA lektoriem, pētniekiem un asistentiem var ievēlēt personas, kam ir maģistra, bakalaura vai likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā tam pielīdzināts zinātniskais grāds.

Lektorus un pētniekus ievēlē Senāts - pirmo reizi uz trim, bet turpmāk uz sešiem gadiem, asistentus - uz trim gadiem - pēc katedras (laboratorijas) akadēmiskās sēdes ieteikuma.

Akadēmiskā personāla ievēlēšana notiek atklāta konkursa kārtībā. Konkurss tiek izsludināts Latvijas Republikas presē vismaz divus mēnešus pirms vēlēšanām. Vēlēšanu nolikumu apstiprina Senāts.

4.14. Akadēmiskajos un administratīvajos amatos personas var vēlēt līdz 65 gadu vecuma sasniegšanai.

4.15. Pēc katedras (laboratorijas) akadēmiskās sēdes priekšlikuma rektoram ir tiesības uz vienu gadu akadēmiskajos amatos iecelt personas, kam ir atbilstoši akadēmiskie vai zinātniskie grādi.

4.16. Akadēmiskajam personālam (izņemot asistentus) pēc pieciem darba gadiem ir tiesības saņemt sešus mēnešus ilgu radošo atvaļinājumu, kas izmantojams saskaņā ar katedras (laboratorijas) apstiprinātu darba programmu. Šā atvaļinājuma laiku var pagarināt Senāts.

Rektors un prorektori ir tiesīgi pēc darba beigšanas attiecīgajā vēlētajā amatā atgriezties iepriekšējā amatā, izmantot par katru nostrādāto termiņu sešus mēnešus ilgu radošo atvaļinājumu, bet kopumā ne vairāk kā 10 mēnešus, kas izmantojams profesionālās kvalifikācijas celšanai vai pārkvalifikācijai. Ievēlēšana vai iecelšana administratīvā amatā aptur docētāja pienākumus, bet neaptur viņa tiesības.

4.17. Akadēmijas personāls ir tiesīgs piedalīties vadības un pārvaldes lēmumu izstrādāšanā, kā arī izmantot visus LSPA organizatoriskos veidojumus noteiktajā iekšējās LSPA darbības kārtībā.

Tiesības vēlēt un tikt ievēlētiem akadēmijas vadības un pārvaldes institūcijās ir tikai tās pastāvīgā personāla locekļiem.

Uzdevumi, kas uzticēti LSPA personālam, ir jāveic tā, lai akadēmija varētu kvalitatīvi pildīt šīs Satversmes 2. sadaļā noteikto mērķi un uzdevumus, ievērojot tās darbības principus.

Docētājiem jāizpilda visi katedras uzdotie darbi. Lekciju, semināru un speciālo nodarbību minimums profesoriem ir 5, docentiem - 6, lektoriem - 8, bet asistentiem - 12 akadēmiskās stundas nedēļā (vidēji mācību gadā).

4.18. LSPA personāls ir atbildīgs par savu pienākumu pildīšanu. Kārtību, kādā kvalificējami pārkāpumi un uzliekami sodi par pienākumu nepildīšanu, nosaka Senāts, pamatojoties uz spēkā esošajiem likumdošanas aktiem.

4.19. LSPA administrācija rūpējas par personāla darba apstākļiem, veselību un atpūtu, nodrošina apstākļus tā profesionālajai darbībai, dod iespēju celt kvalifikāciju un pārkvalificēties.

5. AKADĒMIJAS VADĪBAS INSTITŪCIJAS

5.1. LSPA pārstāvības un vadības institūcijas ir:

- Satversmes sapulce;

- Senāts;

- Mācību padome;

- Katedru dome;

- Dekanāts;

- Revīzijas komisija;

- Šķīrējtiesa.

5.2. Satversmes sapulce ir LSPA pastāvīgā personāla pilnvarota pārstāvības institūcija.

Satversmes sapulce:

- ievēl LSPA Senātu, apstiprina un izdara grozījumus Senāta nolikumā.

- ievēl un ierosina atsaukt rektoru;

- ievēlē Revīzijas komisiju;

- ievēlē Šķīrējtiesu.

Satversmes sapulce ir tiesīga pieņemt izskatīšanai un izlemšanai arī citus konceptuālus LSPA darbības un attīstības jautājumus.

Satversmes sapulcē ex officio ietilpst visi LSPA pastāvīgie profesori ievēlētie akadēmiskā personāla pārstāvji, kurus Satversmes sapulce ievēlē uz trim gadiem: 50 pārstāvji no akadēmiskā personāla, kas nav profesori, 25 pārstāvji no studentiem un 25 - no pārvaldes personāla, saimniecības personāla un palīgpersonāla.

Ja ievēlētie pārstāvji pārtrauc darbu (studiju) attiecības ar LSPA, triju mēnešu laikā no attiecīgās personāla grupas Satversmes sapulcē ievēlē citus pārstāvjus.

Ar padomdevēja balsstiesībām Satversmes sapulcē piedalās rektors un prorektori.

Satversmes sapulci sasauc Senāts ne retāk kā reizi trijos gados. Satversmes ārkārtas sapulce jāsasauc agrāk, ja to pieprasa Senāts, rektors, kā arī ne mazāk par pusi no Satversmes sapulces akadēmiskā personāla vai studentu skaita. Satversmes sapulces darbību nosaka LSPA Satversmes sapulces nolikums, kuru apstiprina Satversmes sapulce.

5.3. Senāts ir LSPA augstākā pārvaldes institūcija, kas apvieno un vada akadēmijas akadēmisko, pārvaldes un saimniecisko darbību.

LSPA Senāts -

1) ievēlē;

- Senāta priekšsēdētāju (profesoru) un sekretāru;

- profesorus;

- lektorus;

- prorektorus pēc rektora ieteikuma;

- dekānus;

- katedru vadītājus;

- LSPA Goda doktorus un Goda biedrus;

2) apstiprina:

- funkcionālo un apkalpojošo struktūrvienību vadītājus;

- akadēmijas struktūrvienību, padomju un tās pārziņā esošo biedrību un citu organizatorisko veidojumu statūtus vai nolikumus;

- LSPA nodibināto biedrību un uzņēmumu statūtus;

- Nolikumu par akadēmiskajiem amatiem;

- Studentu pašpārvaldes nolikumu;

- studentu, maģistrantu un doktorandu papildu uzņemšanas noteikumus un imatrikulācijas kārtību;

- noteikumus par studiju gaitu, pārbaudīšanas, kvalifikācijas un diplomu piešķiršanas kārtību;

- LSPA budžetu un tā līdzekļu izmantošanu;

3) lemj:

- par akadēmiskās un zinātniskas darbības jautājumiem, kas ir nozīmīgi akadēmijai:

- par katedru, laboratoriju, fakultāšu un citu struktūrvienību (skolu, centru, dienestu u. c.), kā arī biedrību un uzņēmumu izveidošanu, reorganizāciju vai likvidēšanu, par ierosinājumu piešķirt juridiskās personas statusu atsevišķām struktūrvienībām un to saistībām ar LSPA;

- par saimnieciskās darbības būtiskiem jautājumiem;

- par Satversmes sapulces sasaukšanu.

LSPA Senāts var pieņemt izskatīšanai arī citus akadēmijas darbības jautājumus, kā arī dot izskaidrojumus par Satversmes noteikumu piemērošanu.

Senātu ievēlē Satversmes sapulce no LSPA pastāvīgā personāla pārstāvjiem: 16 pārstāvjus no akadēmiskā personāla, tajā skaitā 12 katedru vadītājus, dekānus, 3 locekļus Senātā ievēlē no studentiem un 6 - no pārvaldes personāla, palīgpersonāla un saimniecības personāla (rektors, prorektori, mācību daļas vadītājs).

Akadēmiskā personāla, kā arī pārvaldes personāla, palīgpersonāla un saimniecības personāla pārstāvjus Senātā vēlē tikai attiecīgas kategorijas personāla pārstāvji. 

Studentu pārstāvjus Senātā deleģē studentu pašpārvalde.

Senāts atbilstoši akadēmijas darbības galvenajiem virzieniem veido pastāvīgās komisijas, kas izstrādā priekšlikumus vai arī dod atzinumus par savai kompetencei atbilstošiem lēmumu projektiem.

Senāta sēdes vada Senāta priekšsēdētājs. Rektors un prorektori ir pilntiesīgi Senāta locekļi ar balsstiesībām.

Senāta darbību reglamentē nolikums, ko apstiprina Satversmes sapulce.

5.4. Rektors ir akadēmijas oficiālais pārstāvis visās akadēmijas lietās. LSPA intereses valdībā un parlamentā pārstāv Latvijas Republikas izglītības ministrs. Rektors pārzina un vada akadēmijas darbību, ir atbildīgs par to, īstenojot šīs Satversmes prasības, Satversmes sapulces un Senāta lēmumus un ievērojot Latvijas Republikas likumdošanas aktus.

Rektors savas kompetences ietvaros izdod rīkojuma dokumentus.

Rektoru ievēlē Satversmes sapulce no profesoriem uz sešiem gadiem. Rektoru apstiprina Latvijas Republikas Augstākā Padome.

Rektors nosaka prorektoru kompetenci.

5.5. Mācību padome pārzina studiju organizācijas un koordinācijas jautājumus. Tā darbojas mācību prorektora vadībā, un tajā ietilpst dekāni, kā arī citi ar studiju darba organizāciju saistītie speciālisti un studentu pārstāvji.

Mācību padome:

- saskaņo mācību darbību;

- izstrādā noteikumus par studiju gaitu, zināšanu pārbaudes, akadēmisko grādu (bakalaura, maģistra) piešķiršanas un attiecīgu diplomu izsniegšanas kārtību, par kvalifikācijas piešķiršanas nosacījumiem;

- izstrādā studentu papildu uzņemšanas noteikumus un imatrikulācijas kārtību un izskata citus jautājumus savas kompetences ietvaros.

Mācību padomes personālsastāvu ievēlē Senāts uz attiecīgo mācību gadu.

5.6. Katedru Dome koordinē katedru savstarpējo darbību studiju jautājumos, izlemj mācību un studentu zinātniskā darba organizatoriskos jautājumus, ierosina jautājumus, kurus nepieciešams izskatīt Senātā. No akadēmiskā personāla vidus izvirza kandidātus dekānu vēlēšanām un dekānu vietnieku amatiem. Dome ir tiesīga ierosināt docētāju un zinātnisko darbinieku atstādināšanu no amata. Domē ietilpst visu katedru vadītāji un dekāni, to vada mācību darba prorektors.

Katedru Domes nolikumu apstiprina Senāts.

5.7. Dekanāts ir LSPA struktūrvienība, kas nosaka un koordinē atbilstošas studiju programmas realizāciju akadēmiskās izglītības akadēmiskā grāda un profesionālās sagatavotības iegūšanai, nodrošina nepieciešamos apstākļus šai darbībai. Dekanāta darbību vada dekāns un sekretariāts. Pēc katedru Domes ieteikuma dekānu ievēlē Senāts uz trim gadiem, no LSPA profesoriem vai docentiem. Dekāns ir studentu un maģistrantu oficiālais pārtāvis visās studiju lietās, viņš gādā par katedru Domes lēmumu izpildi.

Sekretariāts pārzina dekanāta darbvedību. Dekanāta darbību nosaka nolikums, kuru apstiprina Senāts.

5.8. Revīzijas komisijas sastāvā ir pieci līdz septiņi cilvēki, kurus Senāts ievēlē uz trim gadiem no akadēmijas profesoriem un docentiem (vadošajiem pētniekiem).

Revīzijas komisija revidē akadēmijas saimniecisko un finansiālo stāvokli un ziņo par to Senātam.

Revīzijas komisija pēc savas iniciatīvas revīziju veikšanai var pieaicināt attiecīgus speciālistus.

5.9. Šķīrējtiesas sastāvā ir pieci cilvēki, kurus uz trim gadiem ievēlē Satversmes sapulce.

Šķīrējtiesa izskata strīdus starp akadēmijas amatpersonām, kā arī struktūrvienību pārvaldes institūcijām, kas atrodas pakļautības attiecībās.

Šķīrējtiesas locekļi par savu darbību atbild Satversmes sapulcei, un no darba viņus var atbrīvot tikai ar tās piekrišanu.

Šķīrējtiesas nolikumu apstiprina Senāts.

6. STUDENTU PAŠPĀRVALDE

6.1. LSPA studentiem un maģistrantiem ir vienota pašpārvalde.

Tā darbojas saskaņā ar nolikumu, ko izstrādā studenti un maģistranti, un apstiprina LSPA Senāts. Senāts var atteikt apstiprināšanu tikai no tiesiskā viedokļa.

6.2. LSPA studentu pašpārvalde:

- reprezentē akadēmijas studentus (maģistrantus, doktorandus) iekšējā un starptautiskajā dzīvē;

- aizstāv un pārstāv viņu intereses akadēmiskās, materiālās un kultūras dzīves jautājumos LSPA un citās valsts un saimnieciskajās iestādēs;

- nosaka studentu un maģistrantu ievēlēšanas kārtību Satversmes sapulcē un LSPA Senātā.

6.3. LSPA studentu pašpārvaldes lēmumi ir obligāti visiem studentiem un maģistrantiem pēc šo lēmumu apstiprināšanas LSPA Senātā.

6.4. Studentiem Senātā ir atliekošā veto tiesības jautājumos, kas skar studentu (maģistrantu) intereses. Pēc veto piemērošanas jautājumu izskata saskaņošanas komisija, ko izveido Senāts pēc paritātes principa. Saskaņošanas komisijas lēmumu apstiprina Senāts ar kvalificētu (divu trešdaļu) balsu vairākumu.

6.5. LSPA studentu organizāciju, biedrību, klubu utt. līdzdalību studentu pašpārvaldē nosaka LSPA studentu un maģistrantu pašpārvaldes nolikums.

6.6. Akadēmijas vadība atbalsta studentu pašpārvaldes darbību.

6.7. Studentu pašpārvalde ir tiesīga pieprasīt un saņemt informāciju un paskaidrojumus no jebkuras akadēmijas struktūrvienības pilnvarotajiem pārstāvjiem par visiem jautājumiem, kas skar studentu intereses.

6.8. Šī Satversme garantē studentu pašpārvaldes pārstāvjiem tiesības uz līdzdalību visu līmeņu akadēmijas lēmējinstitūcijās, kā arī tiesības piedalīties kā novērotājiem ieskaitēs un eksāmenos.

7. KATEDRA UN LABORATORIJA

7.1. Katedra ir LSPA studiju un pētniecības darba pamatvienība, kas veido, organizē un piedāvā studiju programmas un veic zinātniskos pētījumus.

Katedras izveido ar Senāta lēmumu pēc administrācijas vai atsevišķa profesora priekšlikuma.

Tās darbību nosaka un vada katedras akadēmiskā personāla sapulce. Tā ir tiesīga patstāvīgi izlemt visus akadēmiskās un zinātniskās darbības jautājumus, kas saskaņā ar Satversmi nav nodoti Domes vai Senāta pārziņā. Akadēmiskā personāla sapulce no profesoriem vai docētājiem izvirza katedras vadītāju, kuru ievēlē Senāts.

Katedras vadītājs ir oficiālais katedras pārstāvis visās tās lietās.

Katedra ir tiesīga patstāvīgi izlemt visus akadēmiskās un zinātniskās darbības jautājumus, kas saskaņā ar Satversmi nav nodoti Domes vai Senāta pārziņā.

Piekritības ietvaros katedras var izveidot savas struktūrvienības.

Katedras darbību reglamentē nolikums, ko apstiprina Senāts.

7.2. Laboratorijas ir akadēmijas pētniecības darba pamatvienības, kas veido un realizē pētniecības darba programmas un veic pētījumus kādā no zinātnes apakšnozarēm.

Laboratorijas izveide un darbība notiek atbilstoši principiem, kas izteikti 7.1. punktā attiecībā uz katedrām.

Laboratoriju nolikumus apstiprina Senāts.

8. ĪPAŠUMS, FINANSES UN SAIMNIECISKĀ DARBĪBA

8.1. LSPA valdījumā var būt zeme, kustamais, nekustamais un intelektuālais īpašums, kā arī naudas līdzekļi Latvijā un ārvalstīs.

8.2. LSPA budžeta ienākumus veido:

- Latvijas Republikas valsts budžeta līdzekļi, kas republikas budžetā iedalīti tieši akadēmijai;

- Latvijas Republikas valsts budžeta līdzekļi, ko valdība piešķir atsevišķu mērķprogrammu un pasākumu finansēšanai;

- ienākumi no studentu sagatavošanas par samaksu un speciālistu pēcdiploma apmācības vai pārkvalificēšanas;

- ienākumi no zinātniskajiem līgumdarbiem;

- ienākumi no saimnieciskās darbības vai uzņēmējdarbības;

- juridisko un fizisko personu ziedojumi, dāvinājumi, arī tādi, kam ir īpaši izmantošanas nosacījumi;

- citi likumdošanas aktos paredzētie ienākumu avoti.

8.3. LSPA budžeta izveidošanu, struktūru un izmantošanu nosaka Senāts, bet tā izpildi kontrolē Revīzijas komisija. Latvijas Republikas budžeta līdzekļus, ko valdība piešķir atsevišķu mērķprogrammu un pasākumu finansēšanai, nodod tieši tai struktūrvienībai, juridiskajai vai fiziskajai personai, kura realizē šo programmu vai pasākumu.

Atsevišķu LSPA struktūrvienību budžets ietilpst kā patstāvīga daļa LSPA budžetā.

LSPA personālam pieejamā formā publicē LSPA budžeta projektu (ne vēlāk ka divas nedēļas pirms tā apspriešanas Senātā), Senāta apstiprināto budžetu (vai grozījumus tajā), kā arī pārskatu par tā izpildi.

8.4. LSPA ir tiesības savā vārdā Latvijas Republikā un ārvalstīs:

- atvērt nodaļas, filiāles un pārstāvniecības;

- slēgt līgumus ar juridiskajām un fiziskajām personām, kā arī veikt citas juridiskas darbības; izsludināt konkursus, pirkt un pārdot kustamo n nekustamo īpašumu, dažādu mantu un vērtspapīrus likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā;

- veikt akadēmijas profilam atbilstošu saimniecisko darbību, kuras peļņa ir ieskaitāma LSPA budžetā akadēmijas attīstībai, kā arī ieguldīt savus līdzekļus citos uzņēmumos;

- saņemt un izmantot Latvijas Republikas un ārvalstu banku, citu kredītiestāžu, kā arī organizāciju un fizisko personu kredītus, ziedojumus, dāvinājumus.

8.5. LSPA ir tiesības uz atvieglojumiem un priekšrocībām, kādas ar likumu noteiktas augstskolām un zinātniskajām iestādēm nodokļu maksājumos, īpašuma pārvietošanā pāri valsts robežai un citās jomās, kā arī citas tiesības un privilēģijas, kas ar likumu piešķirtas augstskolām un iestādēm.

9. SATVERSMES PIEŅEMŠANAS UN GROZĪŠANAS KĀRTĪBA

9.1. LSPA Satversmi var pieņemt un grozīt tikai LSPA personālsastāva vairākuma atzīta, noteiktā kārtībā īpaši ievēlēta LSPA Satversmes sapulce.

9.2. LSPA Satversmes sapulces ievēlēšanas kārtību un tās darba reglamentu nosaka LSPA personālsastāva referendumā atzīts LSPA Satversmes sapulces nolikums.

9.3. LSPA Satversme un grozījumi tajā stājas spēkā pēc tam, kad tos apstiprinājusi Latvijas Republikas Augstākā Padome.

Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs I. DAUDIŠS

 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Par Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas Satversmes apstiprināšanu Izdevējs: Augstākā Padome Veids: lēmums Pieņemts: 10.03.1992.Stājas spēkā: 10.03.1992.Zaudē spēku: 12.11.1998.Publicēts: Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 15/16, 16.04.1992.; Diena, 52, 20.03.1992.
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
65471
10.03.1992
136
0
  • X
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Sistematizēti tiesību akti ir informatīvi. Pretrunu gadījumā vadās pēc oficiālās publikācijas.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"