LATVIJAS REPUBLIKAS LIKUMS

Par valsts un pašvaldību īpašuma pārvaldi uzņēmējsabiedrībās

Šis likums nosaka visa Latvijas valsts un pašvaldību īpašuma pārvaldi uzņēmējsabiedrībās Latvijas Republikā un ārvalstīs.

Pārējā valsts un pašvaldību īpašuma pārvaldi nosaka Latvijas Republikas 1990. gada 12. decembra likums «Par valsts uzņēmumu» (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 1/2), Latvijas Republikas 1991. gada 5. marta likums «Par pašvaldību uzņēmumu» (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 17/18) un citi Latvijas Republikas likumi, Latvijas Republikas Augstākās Padomes, Ministru Padomes un pašvaldību lēmumi.

1. pants. Valsts īpašuma turētāji uzņēmējsabiedrībās

1. Valsts kapitāla daļu (akciju, daļu, paju) turētāja uzņēmējsabiedrībā, kura izveidota, pārveidojot valsts uzņēmumu, ir Latvijas Republikas Ministru Padomes pilnvarota institūcija - ministrija vai komiteja. Valsts kapitāla daļai atbilstošā dividende šādā uzņēmējsabiedrībā ieskaitāma valsts budžeta vai citos valsts fondos likumā noteiktajā kārtībā.

2. Valsts kapitāla daļu (akciju, daļu, paju) turētājs uzņēmējsabiedrībā, kurā valsts kapitāla daļu ir ieguldījis valsts uzņēmums, ir šis valsts uzņēmums. Valsts kapitāla daļai atbilstošā dividende šādā uzņēmējsabiedrībā ieskaitāma valsts uzņēmuma ienākumos.

3. Valsts kapitāla daļu (akciju, daļu, paju) turētāju uzņēmējsabiedrībā, kura izveidota citādi, nevis pārveidojot valsts uzņēmumu vai valsts uzņēmumam ieguldot valsts kapitālu uzņēmējsabiedrībā, nosaka Latvijas Republikas Ministru Padome. Valsts kapitāla daļai atbilstošā dividende šādā uzņēmējsabiedrībā ieskaitāma valsts budžetā vai citos valsts fondos likumā noteiktajā kārtībā.

2. pants. Valsts interešu pārstāvēšana uzņēmējsabiedrībās

1. Valsts kā akcionāres (uzņēmējsabiedrības dalībnieces) pienākumu un tiesību realizēšanai ministrija, komiteja vai cita Latvijas Republikas Ministru Padomes pilnvarotā institūcija ieceļ vienu vai vairākus pilnvarniekus (pārstāvjus). Viens pilnvarnieks (pārstāvis) var pārstāvēt valsts intereses vairākās uzņēmējsabiedrībās. Pilnvarnieks (pārstāvis) ir atbildīgs par valsts interešu aizstāvību uzņēmējsabiedrībā.

2. Ieceļot pilnvarnieku (pārstāvi) amatā, ministrs, komitejas priekšsēdētājs vai citas Latvijas Republikas Ministru Padomes pilnvarotās institūcijas vadītājs noslēdz ar viņu darba līgumu, kurā nosaka darba līguma termiņu, pilnvarnieka (pārstāvja) pienākumus, tiesības un darba samaksu, kā arī paredz noteikumus, uz kuru pamata viņš atbrīvojams no amata pirms terniņa, ievērojot Latvijas darba likumu kodeksā noteiktās garantijas.

3. Darba līguma termiņš nedrīkst būt īsāks par pieciem gadiem, ja vien apstiprinātajā privatizācijas projektā nav paredzēts visu valsts kapitāla daļu uzņēmējsabiedrībā pārdot agrāk.

4. Pilnvarnieks (pārstāvis) jāieceļ pirms uzņēmējsabiedrības dibināšanas sapulces.

5. Pilnvarnieku (pārstāvju) darbu apmaksā no valsts privatizācijas fonda līdzekļiem. Minimālo un maksimālo samaksas lielumu atkarībā no produkcijas (darbu, pakalpojumu) gada realizācijas ieņēmumu un valstij pienākošās dividendes apjoma nosaka Latvijas Republikas Ministru Padome. Pilnvarniekam (pārstāvim), kas ievēlēts akciju sabiedrības padomē, valdē vai uzņēmējsabiedrības izpildinstitūcijā, par šo pienākumu pildīšanu maksā no uzņēmējsabiedrības līdzekļiem.

6. Ministrija, komiteja vai cita Latvijas Republikas Ministru Padomes pilnvarotā institūcija ar vienreizēju pilnvaru var uzdot citai personai pārstāvēt valsts intereses uzņēmējsabiedrībā, ja ieceltais pilnvarnieks (pārstāvis) slimības vai cita iemesla dēļ to nespēj veikt.

7. Balsu skaita ierobežojumu valsts kapitāla daļai uzņēmējsabiedrības statūtos vai līgumā var noteikt tikai ar ministrijas (komitejas) rakstveida piekrišanu.

3. pants. Uzņēmējsabiedrībās ieguldītā valsts kapitāla daļu pārdošana (privatizācija)

Valsts kapitāla daļas (akcijas, daļas, pajas) tiek pārdotas atbilstoši privatizācijas projektam, kas apstiprināts saskaņā ar Latvijas Republikas likumu «Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu (uzņēmumu) privatizācijas kārtību». Ienākumi no akciju dalu un paju pārdošanas ieskaitāmi valsts īpašuma privatizācijas fondā.

4. pants. Pašvaldības interešu pārstāvēšana uzņēmējsabiedrībās

1. Pašvaldības kā akcionāres (uzņēmējsabiedrības dalībnieces) pienākumu un tiesību realizēšanai pašvaldība ieceļ vienu vai vairākus pilnvarniekus (pārstāvjus). Viens pilnvarnieks (pārstāvis) var pārstāvēt pašvaldības intereses vairākās uzņēmējsabiedrībās. Pilnvarnieks (pārstāvis) nevar būt pašvaldības padomes amatpersona vai valdes loceklis. Pilnvarnieks (pārstāvis) ir atbildīgs par pašvaldības interešu aizstāvību uzņēmējsabiedrībā.

2. Ieceļot pilnvarnieku (pārstāvi) amatā, padomes priekšsēdētājs noslēdz ar viņu darba līgumu, kurā nosaka darba līguma termiņu, pilnvarnieka (pārstāvja) pienākumus, tiesības un darba samaksu, kā arī paredz noteikumus, uz kuru pamata viņš atbrīvojams no amata pirms termiņa, ievērojot Latvijas darba likumu kodeksā noteiktās garantijas.

3. Darba līguma termiņš nedrīkst būt īsāks par pieciem gadiem, ja vien apstiprinātajā privatizācijas projektā nav paredzēts visu pašvaldības kapitāla daļu uzņēmējsabiedrībā pārdot agrāk.

4. Pilnvarnieks (pārstāvis) jāieceļ pirms uzņēmējsabiedrības dibināšanas sapulces.

5. Pilnvarnieku (pārstāvju) darba samaksu no pašvaldības privatizācijas fonda nosaka pašvaldība. Pilnvarniekam (pārstāvim), kas ievēlēts akciju sabiedrības padomē, valdē vai uzņēmējsabiedrības izpildinstitūcijā, par šo pienākumu pildīšanu maksā no uzņēmējsabiedrības līdzekļiem.

6. Rajona, pilsētas, pilsētas rajona vai pagasta valde ar vienreizēju pilnvaru var uzdot citai personai pārstāvēt pašvaldības intereses uzņēmējsabiedrībā, ja ieceltais pilnvarnieks (pārstāvis) slimības vai cita iemesla dēļ to nespēj veikt.

7. Balsu skaita ierobežojumu pašvaldības kapitāla daļai uzņēmējsabiedrības statūtos vai līgumā var noteikt tikai ar pašvaldības rakstveida piekrišanu.

5. pants. Uzņēmējsabiedrībās ieguldītā pašvaldības īpašuma pārdošana (privatizācija)

Pašvaldības kapitāla daļas (akcijas, daļas, pajas) tiek pārdotas atbilstoši privatizācijas projektam, kas apstiprināts saskaņā ar Latvijas Republikas likumu «Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu (uzņēmumu) privatizācijas kārtību». Ienākumi no akciju, daļu un paju pārdošanas ieskaitāmi valsts un pašvaldības īpašuma privatizācijas fondos likumā vai Latvijas Republikas Ministru Padomes lēmumos noteiktajā kārtībā.

6. pants. Atbildība par šā likuma pārkāpšanu

Par šā likuma pārkāpšanu vainīgās personas saucamas pie atbildības Latvijas Republikas likumos noteiktajā kārtībā.

Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs A.GORBUNOVS

Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs I.DAUDIŠS

Rīgā 1992. gada 10. jūnijā