Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Ministru kabineta rīkojums Nr.425

Rīgā 2002.gada 8.augustā (prot. Nr.33, 32.§)

Par Koncepciju par akcīzes nodokļa cigaretēm saskaņošanu ar Eiropas Savienības prasībām

1. Akceptēt Koncepciju par akcīzes nodokļa cigaretēm saskaņošanu ar Eiropas Savienības prasībām (turpmāk - koncepcija).

2. Noteikt Finansu ministriju par atbildīgo institūciju koncepcijas īstenošanā.

3. Finansu ministrijai izstrādāt likumprojektu "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem"" un likumprojektu "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" un vienlaikus ar likumprojektu par valsts budžetu 2003.gadam iesniegt tos izskatīšanai Ministru kabinetā.

Ministru prezidents A.Bērziņš

Finansu ministrs G.Bērziņš

 

Akceptēta
ar Ministru kabineta
2002.gada 8.augusta
rīkojumu Nr.425

Koncepcija
par akcīzes nodokļa cigaretēm saskaņošanu ar Eiropas Savienības prasībām

Saturs

 

1. Problēmu izklāsts

1.1. Pašreizējās situācijas raksturojums

1.1.1. Situācija Latvijā

1.1.2. Eiropas Savienības galvenās prasības

1.1.3. Akcīzes nodoklis (tā struktūra), citi nodokļi un cigarešu cenas citās valstīs

1.1.4. Latvijas pozīcija akcīzes nodokļa cigaretēm saskaņošanā

1.1.5. Pamatojums akcīzes nodokļa cigaretēm ilglaicīgai saskaņošanai ar ES prasībām

1.1.6. Citu kandidātvalstu pozīcija akcīzes nodokļa cigaretēm saskaņošanā

1.2. Jaunās sistēmas raksturojums

1.2.1. Mazumtirdzniecības cenas nosacījumi un akcīzes nodokļa administrēšana

1.2.2. Vispieprasītākā mazumtirdzniecības cena

1.2.3. Akcīzes nodokļa samaksas un tirdzniecības kontrole

1.3. Problēmu formulējums

 2. Prognoze par sekām, kas radīsies, ja netiks risinātas attiecīgās problēmas

3. Problēmu risinājums

3.1. Nodokļa palielināšana

3.2. Nodokļa likmes struktūra

3.3. Mazumtirdzniecības cena

 4. Nepieciešamie grozījumi tiesību aktos

Pielikums

 

1. Problēmu izklāsts

1.1. Pašreizējās situācijas raksturojums

Ievērojot Latvijas vēlmi iestāties Eiropas Savienībā (turpmāk - ES), ir jānodrošina Latvijas normatīvo aktu iespējami pilnīgāka atbilstība ES prasībām, lai radītu visiem tirgus dalībniekiem vienlīdzīgus uzņēmējdarbības noteikumus.

ES dalībvalstīm, kā arī kandidātvalstīm, izstrādājot nacionālos akcīzes nodokļa likumus, jāņem vērā ne tikai valsts ekonomiskās un nacionālās intereses, bet tām ir saistošas arī ES direktīvu normas, kas regulē akcīzes nodokļa darbību ES.

Arī "Nacionālā programmā "Integrācijai Eiropas Savienībā"" ir iestrādāts pasākumu plāns akcīzes nodokļa cigaretēm saskaņošanai ar ES prasībām.

 1.1.1. Situācija Latvijā

Šobrīd Latvijā darbojas likums "Par akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem", kas ir saskaņots ar galvenajām ES prasībām (izņemot akcīzes nodokļa likmi cigaretēm) un regulē dažādas ES prasībām atbilstošas normas: akcīzes preču noliktavu sistēmu, atlikto nodokļa maksāšanas kārtību, nodokļa nodrošinājumu u.c.

Akcīzes nodokļa likme cigaretēm ir:

1) filtra cigaretēm - LVL 5,1 par 1000 cigaretēm (no 1.jūlija-LVL 5,8);

2) bezfiltra cigaretēm - LVL 6,1 par 1000 cigaretēm.

Pēc tirgus datu novērtējuma, vispieprasītākā mazumtirdzniecības cena cigaretēm 2001.gadā bija LVL 0,31 par paciņu (20 cigaretes). Tas nozīmē, ka akcīzes nodokļa likme ir ap 33% no cigarešu vispieprasītākās mazumtirdzniecības cenas.

Jāatzīmē, ka pieprasītas cenas cigaretes aizņem vislielāko tirgus daļu (1.tabula).

 

1.tabula

Mazumtirdzniecībā pārdoto cigarešu daudzums*

Pārdotais daudzums, milj.cig.

Pārdotais daudzums, %

2000

2001

2000 2001

Zemas cenas cigaretes (<LVL 0,28)

642,35

569,19

23%

21%

Pieprasītas cenas cigaretes (LVL 0,28-0,40)

1222,17

1244,65

44%

46%

Vidējas cenas cigaretes (LVL 0,40-0,60)

581,21

590,69

21%

22%

Augstas cenas cigaretes (LVL 0,60-vairāk)

340,23

325,14

12%

12%

KOPĀ

2785,96

2729,68

100%

100%

Izmantoti AC Nilsen Latvia dati

1.1.2. Eiropas Savienības galvenās prasības

ES attiecībā uz akcīzes nodokļiem tabakas izstrādājumiem darbojas šādas direktīvas:

1) Padomes 1992.gada 25.februāra direktīva 92/12/EEC par vispārīgo kārtību attiecībā uz akcīzes precēm un par šādu preču glabāšanu, pārvadāšanu un pārraudzību;

2) Padomes 1992.gada 19.oktobra direktīva 92/79/EEC par nodokļu saskaņošanu cigaretēm;

3) Padomes 1992.gada 19.oktobra direktīva 92/80/EEC par nodokļu saskaņošanu tabakas izstrādājumiem, kas nav cigaretes;

4) Padomes 1995.gada 27.novembra direktīva 95/59/EC par nodokļiem, izņemot apgrozījuma nodokli, kas ietekmē tabakas patēriņu.

5) Padomes 2002.gada 12.februāra direktīva 2002/10/EC par grozījumiem direktīvās 92/79/EEC, 92/80/EEC un 95/59/EC attiecībā uz akcīzes nodokļa likmi un tās struktūru tabakas izstrādājumiem.

Direktīva 92/12/EEC attiecas uz visām harmonizējamām akcīzes precēm: naftas produktiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem. Šī direktīva regulē akcīzes preču apriti: akcīzes preču noliktavu sistēmu, atlikto nodokļa maksāšanas kārtību, nodokļa nodrošinājumu u.c.

Direktīva 92/79/EEC nosaka, ka kopējai akcīzes nodokļa likmei cigaretēm jābūt vismaz 57% apmērā no cigarešu vispieprasītākās mazumtirdzniecības cenas. Taču tas nenozīmē, ka automātiski jānosaka nodokļa likme 57% apmērā, kas attiektos uz visām cigaretēm. Likumā nav jānosaka arī pati vispieprasītākā mazumtirdzniecības cena, tā ir atkarīga no cigarešu tirgus un var mainīties. Minētais minimālais akcīzes nodokļa likmes apmērs ir tikai nosacījums, kuram jāizpildās, izstrādājot konkrēto akcīzes nodokļa likmi.

Vispirms katru gadu nosaka vispieprasītāko mazumtirdzniecības cenu, par pamatu ņemot cenu, par kuru pārdots visvairāk cigarešu. Atkarībā no minētās cenas nosaka konkrēto akcīzes nodokļa likmi, kuru piemēro visām cigaretēm. Tas nozīmē, ka katru gadu atbildīgajām institūcijām (VID) ir jāapkopo informācija un jānosaka cigarešu vispieprasītākā mazumtirdzniecības cena. Saskaņā ar minēto informāciju likumā ir jāiestrādā tāda nodokļa likme, kas nav mazāka par 57% no noteiktās cigarešu vispieprasītākās mazumtirdzniecības cenas.

Direktīva 92/79/EEC paredz, ka cigaretēm obligāti jāpiemēro šādas akcīzes nodokļa likmes:

1) specifiskā (fiksētā) likme, t.i., konkrētu naudas summu par noteiktu cigarešu daudzumu (1000 cig.);

2) procentuālā (ad valorem) likme, ko aprēķina no minēto cigarešu maksimālās mazumtirdzniecības cenas.

Dalībvalstīm nav dotas izvēles iespējas, un tās nevar piemērot tikai akcīzes nodokļa specifisko vai proporcionālo nodokļa likmi, bet gan jāpiemēro ir akcīzes nodokļa kombinētā likme, t.i., gan specifiskā, gan procentuālā likme. Minētais attiecas arī uz kandidātvalstīm, t.sk. uz Latviju.

Turklāt cigaretēm jāpiemēro arī vispārējais pievienotās vērtības nodoklis - proporcionāli cigarešu mazumtirdzniecības cenai.

Direktīva 95/59/EC nosaka vispārējos principus akcīzes nodokļa tabakas izstrādājumiem saskaņošanai: definē tabakas izstrādājumus, nosaka akcīzes nodokļa saskaņošanas principus, nosaka akcīzes nodokļa cigaretēm likmes struktūrai īpašus nosacījumus, kā arī apraksta, kā nosaka maksimālo mazumtirdzniecības cenu, no kuras aprēķina procentuālo akcīzes nodokļa daļu.

Saskaņā ar direktīvu 95/59/EC akcīzes nodokļa specifiskā likme nedrīkst būt mazāka par 5% un lielāka par 55% no visu nodokļu summas (ieskaitot pievienotās vērtības nodokli). Akcīzes nodokļa procentuālo (ad valorem) likmi aprēķina no konkrēto cigarešu maksimālās mazumtirdzniecības cenas. Maksimālo mazumtirdzniecības cenu nosaka cigarešu ražotājs vai importētājs. Mazumtirdzniecībā nedrīkst pārdot cigaretes par cenu, kas ir lielāka nekā ražotāja vai importētāja noteiktā maksimālā mazumtirdzniecības cena.

ES prasības nosaka, ka visām cigaretēm jāpiemēro vienāda nodokļa likme. Tas nozīmē, ka Latvija nedrīkst noteikt atšķirīgas nodokļa likmes cigaretēm ar filtru un bez filtra. Tāpat vienādi nosacījumi jāattiecina gan uz importa, gan uz vietējā ražojuma cigaretēm.

Jāatzīmē, ka ES Padome ir pieņēmusi jaunu direktīvu 2002/10/EC, kas groza pašlaik spēkā esošās direktīvas attiecībā uz akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem - direktīvas 92/79/EEC, 92/80/EEC un 95/59/EC.

Saskaņā ar jauno direktīvu minimālais akcīzes nodokļa likmes līmenis cigaretēm no 2002.gada 1.jūlija būs EUR 60 par 1000 cigaretēm, bet no 2006.gada 1.jūlija - EUR 64 par 1000 cigaretēm. Šis nosacījums tiek ieviests papildus jau esošajai prasībai, ka akcīzes nodokļa likmei jābūt vismaz 57% no vispieprasītākās mazumtirdzniecības cenas. Šāds nosacījums ir ļoti neizdevīgs Latvijai, jo tas nozīmē, ka Latvijā nodokļa likme cigaretēm būs jāpalielina vēl vairāk (ap 64% no cigarešu vispieprasītākās mazumtirdzniecības cenas). Jāatzīmē, ka direktīvā noteikts arī nosacījums, ja nodokļa likme ir EUR 95 par 1000 cig. (no 2004.g. EUR 101), tad nav nepieciešams izpildīt pirmo nosacījumu, t.i., likme var būt zemāka par 57% no vispieprasītākās mazumtirdzniecības cenas. Reāli šo nosacījumu var piemērot valstis ar ļoti augstām cigarešu cenām (Zviedrija, Lielbritānija u.c.)

Tātad ES direktīvas nosaka prasības cigarešu mazumtirdzniecības cenas struktūrai, kas shematiski attēlota pielikuma 1.zīmējumā.

 1.1.3. Akcīzes nodoklis (tā struktūra), citi nodokļi un cigarešu cenas citās valstīs

Visās ES dalībvalstīs (izņemot Zviedriju) cigaretēm piemēro akcīzes nodokli, kas ir lielāks (vai vienāds) par minimāli noteikto (pielikuma 2.zīmējums). Pašlaik Zviedrijā akcīzes nodokļa likme cigaretēm ir zemāka nekā ES minimālā likme. Taču cigarešu cenas Zviedrijā ir vienas no visaugstākajām starp ES dalībvalstīm, kas nerada konkurences izkropļojumus citās valstīs, bet rada kontrabandas problēmas pašai Zviedrijai, tādēļ Zviedrijai ir piešķirts pārejas periods līdz 2002.gada beigām minimālās likmes ieviešanai. Taču saskaņā ar jaunās direktīvas 2002/10/EC nosacījumiem šis jautājums Zviedrijai atrisinās pats par sevi, t.i., tā kā direktīva pieļauj papildu nosacījumu (ja nodokļa likme ir EUR 95 par 1000 cig. (no 2004.g. EUR 101), tad likme var nebūt 57% no vispieprasītākās mazumtirdzniecības cenas) un tā kā Zviedrijā izpildās šis otrais nosacījums, tad nodoklis tai vairs nav jāpalielina līdz 57%.

Jāatzīmē, ka katrā dalībvalstī ir noteikta sava akcīzes nodokļa likmes struktūra, ievērojot direktīvā noteiktos ierobežojums (pielikuma 3.zīmējums). No 15 dalībvalstīm:

1) 9 dalībvalstīs lielāka ir procentuālā likme (tajā skaitā 4 dalībvalstīs piemēro minimālo iespējamo specifisko nodokli (5% no visiem nodokļiem));

2) 6 dalībvalstīs ir lielāka specifiskā likme.

2.tabulā redzams šobrīd Baltijas valstīs cigaretēm piemēroto nodokļu salīdzinājums. 

2.tabula

Nodokļi cigaretēm Baltijas valstīs (EUR)

Latvija

Lietuva

Igaunija

Muitas nodoklis

Pamattarifs - 25%, bet ne mazāk kā 4,5 EUR/1000 cig.;

BTL tarifs- 10% (ES u.c.), 0%

(Lietuva, Igaunija)

Autonomais tarifs - 35%, bet ne mazāk kā 4 EUR/1000 cig.;

Konvenciālais tarifs - 30%, bet ne mazāk kā 4 EUR/1000 cig.;

Preferenciālais tarifs - 22% (Eiropas Savienība), 0% (Latvija, Igaunija)

-

Akcīzes nodoklis

(EUR/1000 cig.)

9,1- filtra cigaretes;

10,7 - bezfiltra cigaretes

9,3

9,6 + 21% no mazumtirdzn. cenas

PVN

18%

18%

18%

Lai gan šobrīd augstākā akcīzes nodokļa likme ir Igaunijā, Igaunijā nav ievedmuitas nodokļa, kas ir citās Baltijas valstīs. Igaunijā nav arī tabakas izstrādājumu vietējo ražotāju. Līdz ar to importa cigarešu cenas Baltijas valstīs ir līdzīgas, pie tam importa cigaretes aizņem lielu daļu tirgus visās Baltijas valstīs.

Šobrīd Lietuvā nav kombinētās likmes cigaretēm, bet to plānots ieviest ar š.g. oktobri. Paredzēts, ka Lietuvā kombinētās likmes struktūrā lielāks būs specifiskais nodoklis, kas būs ap 32% no mazumtirdzniecības cenas. Savukārt procentuālā nodokļa likme būs ap 10% no mazumtirdzniecības cenas (sk. pielikuma 4.zīmējumu).

Igaunijā sāka piemērot kombinēto nodokļa likmi no 2001.gada jūlija. Igaunija plāno arī turpmāk piemērot kombinētā nodokļa likmes struktūru, kurā specifiskais un procentuālais nodoklis ir līdzīgi - 26% no mazumtirdzniecības cenas ir specifiskā nodokļa likme un 21% procentuālā nodokļa likme (sk. pielikuma 4.zīmējumu).

Nevar viennozīmīgi pateikt, kāda likmes struktūra ir labākā. Katrā dalībvalstī likmes struktūra izvēlēta pēc pašu noteiktiem kritērijiem. Tā ir atkarīga arī no cigarešu tirgus tendencēm konkrētajā valstī. Valsts var noteikt vai nu lielāku specifisko nodokli, vai lielāku procentuālo nodokli, ietekmējot to, kādām cigaretēm (dārgākām vai lētākām) būs lielāks nodokļa slogs, jo kopējais nodokļa slogs cigaretēm ir atkarīgs no cigarešu cenas. Latvijai jāatrod savs optimālais likmes struktūras variants, kas būtu piemērots tieši Latvijas cigarešu tirgū.

Cigarešu cenas ES dalībvalstīs ir ļoti augstas un krietni lielākas par cigarešu cenām Latvijā un citās kandidātvalstīs (sk. pielikuma 2.zīmējumu). Taču jāņem vērā arī vispārējā dzīves līmeņa un ienākumu atšķirības dažādās valstīs.

Cigarešu cenas dažādu cenu kategoriju cigaretēm Baltijas valstīs ir līdzīgas (3.tabula).

3.tabula

Cigarešu cenas Baltijas valstīs (latos)

Latvija

Lietuva

Igaunija

Vispieprasītākā mazumtirdzniecības cena

0,31

0,31

0,41

Zema cena

0,24

0,24

0,41

Vidēja cena

0,48

0,31

0,52

Augsta cena

0,69

0,59

0,72

1.1.4. Latvijas pozīcija akcīzes nodokļa cigaretēm saskaņošanā

Latvijas Republika pilnībā akceptē ES normatīvo aktu kopumu nodokļu politikas jomā. Taču Latvija nevar ieviest šo sistēmu īsā laikā un tādēļ prasa noteiktu pārejas periodu.

Akcīzes nodokļa cigaretēm saskaņošana ar ES prasībām Latvijā tiek realizēta trīs posmos (4.tabula).

 

4.tabula

Akcīzes nodokļa cigaretēm saskaņošana ar ES prasībām

Laiks

Pasākums

1.posms

1999.-2001.

Likuma "Par akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem" stāšanās spēkā. ES vispārējo prasību (akcīzes preču noliktavas sistēmas, atliktās nodokļa maksāšanas, nodrošinājuma u.c. prasību) ieviešana.

2.posms

2001.-2003.

Kombinētās akcīzes nodokļa likmes ieviešana. Maksimālās mazumtirdzniecības cenas noteikšanas kārtības ieviešana. Vienādu likmju noteikšana visām cigaretēm (ar filtru un bez filtra).

3.posms

2003.-2010.

Akcīzes nodokļa likmes paaugstināšana līdz ES minimālai likmei: 57% no cigarešu vispieprasītākās mazumtirdzniecības cenas, bet ne mazāk kā EUR 64 par 1000 cig.

Pilnīgai ES normu ieviešanai attiecībā uz akcīzes nodokli cigaretēm Latvija uztur spēkā prasību piešķirt pārejas periodu līdz 2009.gada 31.decembrim.

EK sākotnēji nepiekrita pārejas perioda piešķiršanai. Latvijas puse informēja EK par savu pozīciju, kā arī sniedza papildu informāciju par cigarešu cenām un tirgu. Minētajos dokumentos tika izklāstīts arī pamatojums (analizējot patērētāju pirktspēju, cigarešu cenu pieaugumu, ekonomisko situāciju valstī u.c. argumentus) pārejas perioda nepieciešamībai nodokļa saskaņošanā.

Ņemot vērā izklāstītos apsvērumus, EK ir paudusi atbalstu Latvijas pozīcijai.

 1.1.5. Pamatojums akcīzes nodokļa cigaretēm ilglaicīgai saskaņošanai ar ES prasībām

Pie atziņas, ka akcīzes nodokli cigaretēm var saskaņot noteiktā laika periodā, Finansu ministrija nonāca, rūpīgi izvērtējot cenu pieaugumu, ko radīs akcīzes nodokļa cigaretēm palielināšana. Minētā izvērtējuma rezultātā ir radušās šādas atziņas:

1) galvenais secinājums - akcīzes nodokļa saskaņošana nav iespējama īsā laika posmā, bet noteiktā pārejas periodā;

2) Latvija, strauji ieviešot ES noteikto minimālo nodokļa likmi, var neizpildīt citu, daudz nozīmīgāku ES prasību - nodrošināt nodokļa iekasēšanu. Pieaugot nodoklim un cigarešu cenām, pieaugs nelegālās aktivitātes;

3) straujš akcīzes nodokļa likmes pieaugums prasa lielas netiešās izmaksas (ekonomisko, sociālo un institucionālo problēmu risināšanai, kas saistītas ar strauju nelegālā tirgus pieaugumu). To pierāda arī ES dalībvalstu negatīvā pieredze;

4) likmei strauji palielinoties, nodokļa ieņēmumi nebūs prognozējami. Pakāpeniska pieeja nodokļa pieaugumam nodrošinās vienmērīgāku un pastāvīgāku valsts ieņēmumu pieaugumu;

5) nav vēlams palielināt akcīzes nodokli, ja to nedara arī kaimiņvalstīs. Veidosies cenu atšķirība, kas radīs nevienlīdzīgus nosacījumus uzņēmējdarbībā, kā arī stimulēs kontrabandu no tām valstīm, kurās cigarešu cena būs zemāka;

6) ieviešot ES noteikto minimālo nodokļa likmi - 57% no cigarešu vispieprasītākās mazumtirdzniecības cenas, var prognozēt, ka cigarešu cenas pieaug vairāk nekā 2 reizes. Savukārt ieviešot ES paredzēto minimālo nodokļa likmi - EUR 64, cigarešu cenas Latvijā pieaug pat vairāk nekā 2,6 - 4 reizes;

7) strauji palielinoties cigarešu cenām, patērētāju pirktspēja nespēj sekot līdzi cenas pieaugumam. Patērētāji nespēs samaksāt piedāvāto cenu un centīsies iegādāties lētākas cigaretes nelegālajā tirgū. Sekas tam būs kontrabandas pieaugums un valsts budžeta ieņēmumu straujš samazinājums. Pēc Finansu ministrijas aprēķiniem, ja, piemēram, nodokļa likme palielinās strauji vienā gadā, patērētāju pirktspējas pieaugums krietni atpaliek (par 621%) no mazumtirdzniecības cenas pieauguma (sk. pielikuma 5.zīmējumu). Labāka situācija ir, ja akcīzes nodoklis tiek palielināts ilgākā laika posmā (sk. pielikuma 6.zīmējumu). Šajā gadījumā patērētāju pirktspējas pieauguma un mazumtirdzniecības cenas pieauguma atšķirība ir mazāka (64%);

8) jau šobrīd cigaretēm kopējais nodokļa slogs (akcīzes nodoklis un pievienotās vērtības nodoklis) ir ap 50% no mazumtirdzniecības cenas. Palielinot akcīzes nodokli līdz ES noteiktajam līmenim, nodokļu slogs sasniegs pat 80% no cigarešu mazumtirdzniecības cenas un pārsniegs teorētiski noteikto efektīvo līmeni, virs kura, palielinot nodokli, ieņēmumi no tā samazinās, nevis pieaug;

9) salīdzinot akcīzes nodokļa likmes un IKP attiecību dažādās valstīs (sk. pielikuma 7.zīmējumu), redzam, ka, strauji palielinoties akcīzes nodoklim, bet IKP nepalielinoties, būs vērojama atšķirība no vispārējās tendences. Strauja ES prasītās akcīzes nodokļa likmes ieviešana neatbildīs Latvijas reālai ekonomiskai situācijai un nenovēršami ietekmēs to negatīvi;

10) salīdzinot akcīzes nodokļa likmi un vidējās darba algas lielumu dažādās valstīs, redzam, ka, pieaugot iedzīvotāju ienākumu līmenim, var noteikt arī lielāku akcīzes nodokli. Tā kā Latvijā iedzīvotāju ienākumu līmenis ir ļoti zems, nav iespējams strauji ieviest ļoti lielu akcīzes nodokli, jo tas palielinās cenu un patērētāji nebūs spējīgi nopirkt cigaretes par tādu cenu. Tas iespējams ilgākā laika posmā un tikai tad, ja celsies iedzīvotāju ienākumu līmenis. Iepriekš minēto var secināt arī tad, ja analizē, cik minūtes jāstrādā, lai nopelnītu cigarešu paciņu dažādās valstīs (sk. pielikuma 8.zīmējumu).

Jāatzīmē, ka jaunajā direktīvā 2002/10/EC paredzēts, ka dalībvalstīs, kurās jauno prasību tūlītēja ieviešana varētu izraisīt ekonomiska rakstura sarežģījumus, ir atļauts nepiemērot minimālo akcīzes nodokli cigaretēm - 60 EUR par 1000 cigaretēm līdz 2004.gada 31.decembrim.

ES, pieņemot jauno direktīvu 2002/10/EC, paredzējusi pārejas periodu līdz 2008.gada 1.janvārim atsevišķām dalībvalstīm (Spānija, Grieķija), lai sasniegtu minimālo akcīzes nodokļa likmi cigaretēm - EUR 64 par 1000 cigaretēm. Dalībvalstīs, kurām piešķirts pārejas periods, jau šobrīd akcīzes nodoklis cigaretēm sasniedz 57% līmeni, un gandrīz sešu gadu pārejas periods piešķirts tikai, lai sasniegtu noteikto fiksēto likmes apjomu. Tā kā Latvijā pašlaik akcīzes nodoklis cigaretēm sasniedz tikai 33% no vispieprasītākās mazumtirdzniecības cenas, tad pārejas perioda pieprasījums līdz 2010.gadam, mūsuprāt, ir pamatots.

Tāpēc uzskatām, ka akcīzes nodokļa palielināšana var notikt tikai ilgākā laika periodā, ņemot vērā konkrētu ekonomisko situāciju valstī.

 1.1.6. Citu kandidātvalstu pozīcija akcīzes nodokļa cigaretēm saskaņošanā

Pēc mūsu rīcībā esošās informācijas, Lietuva paredzējusi saglabāt noteikto pozīciju akcīzes nodokļa saskaņošanā - ar 2010.gadu ieviest nodokļa likmi, kas nav mazāka par 57% no cigarešu vispieprasītākās mazumtirdzniecības cenas un ne mazāka par EUR 64 par 1000 cig.

Pēc mūsu rīcībā esošās informācijas, Igaunija gatavojas piekrist EK pozīcijai, t.i., noteikt 3 gadu pārejas periodu - līdz 2006.gada 31.decembrim, lai ar 2007.gadu ieviestu nodokļa likmi, kas nav mazāka par 57% no cigarešu vispieprasītākās mazumtirdzniecības cenas, kā arī noteikt vēl divus gadus ES papildu prasības par minimālo nodokļa likmē - EUR 64 ieviešanai.

Līdzīga pieeja ir arī citās kandidātvalstīs: Slovākija ir pieprasījusi pārejas periodu līdz 2008.gadam, Čehija, līdz 2007.gadam.

 1.2. Jaunās sistēmas raksturojums

Jaunās sistēmas galvenās atšķirības no esošās minētas 5.tabulā. 

5.tabula

Akcīzes nodokļa cigaretēm sistēmu salīdzinājums

 

Esošā sistēma

Jaunā sistēma

Nodokļa likme

Specifiskā

Specifiskā + % no maksimālās mazumtirdzniecības cenas (MMC)

Nodokļa aprēķināšana

= (likme x cig. skaits)

= (specifiskā likme x cig. skaits) + (%likme x MMC x cig. skaits)

Nodrošinājuma aprēķināšana

= (likme x cig. skaits)

= (specifiskā likme x cig. skaits) + (%likme x cena x cig. skaits)

Cena

Neregulē

Ražotājs/importētājs nosaka maksimālo mazumtirdzniecības cenu (MMC)

Akcīzes nodokļa marka

Vienkārša (sērija+nr.)

Satur noteiktu informāciju (serija +nr.+ MMC +cig. daudzums)

Sodi

Sankcijas par nodokļa pārkāpumiem

Sankcijas par nodokļa pārkāpumiem + sankcijas par tirdzniecības nosacījumu (MMC) neievērošanu

1.2.1. Mazumtirdzniecības cenas nosacījumi un akcīzes nodokļa administrēšana

Būtiskākais, kas mainās līdz ar jaunās sistēmas ieviešanu, ir cigarešu mazumtirdzniecības cenas nosacījumi.

Šobrīd netiek noteikti nekādi nosacījumi cigarešu mazumtirdzniecības cenai un cigarešu cenas netiek nekādi regulētas. Pastāv brīvs tirgus, katrs pārdevējs katrā tirdzniecības posmā (vairumtirdzniecībā, mazumtirdzniecībā) var noteikt savu uzcenojumu, savu pārdošanas cenu cigaretēm. Cigarešu cenas ir ļoti dažādas, un tas galvenokārt atkarīgs no cigarešu kvalitātes. Taču cenu atšķirības ir arī dažādās tirdzniecības vietās. Cenas atšķiras pilsētā un ārpus tās, lielā vai mazā veikalā. Restorānos, kafejnīcās vai citās īpašās tirdzniecības vietās parasti ir liels tirdzniecības uzcenojums, līdz ar to cigarešu cenas ir krietni vien lielākas šādās vietās. Vienas un tā pašas markas cigaretes restorānā var maksāt divas vai pat vairāk reižu dārgāk nekā veikalā.

Šobrīd mazumtirdzniecības cenu atšķirības akcīzes nodokļa administrēšanai nav svarīgas, jo, kā iepriekš minēts, šobrīd akcīzes nodoklis cigaretēm ir specifiskais nodoklis par produkta vienību, un to samaksā cigarešu importētājs vai ražotājs.

Šobrīd cigaretes, kuras tiek realizētas Latvijā, tiek marķētas ar akcīzes nodokļa markām, ko izsniedz Valsts ieņēmumu dienests. Marka tiek piestiprināta cigarešu kārbiņai, un tā apliecina, ka cigaretes ir ņemtas valsts kontrolē atbilstoši tabakas izstrādājumiem noteiktā akcīzes nodokļa samaksas nosacījumiem un ka minētajām cigaretēm ir legāla izcelsme. Akcīzes nodokļa marku izsniegšanas brīdis ir atskaites punkts akcīzes nodokļa maksāšanai. Šobrīd uz akcīzes nodokļa markas ir tikai informatīvs apzīmējums: sērija un numurs, bet tā nesatur informāciju par cigaretēm (maksimālā mazumtirdzniecības cena, cigarešu daudzums, v.tml.).

Jaunajā kārtībā mainās cenas noteikšanas principi, jo mainās akcīzes nodokļa piemērošanas principi. Pēc būtības jaunā sistēma paredz mazumtirdzniecības cenas regulēšanu. Taču cenu regulēšanu neveic valsts, bet gan ražotāji vai importētāji. Lai realizētu kombinētā nodokļa likmes piemērošanu saskaņā ar ES direktīvām, ir jāparedz, ka:

1) pats ražotājs vai importētājs konkrētajām cigaretēm nosaka maksimālo mazumtirdzniecības cenu;

2) ražotājs vai importētājs aprēķina akcīzes nodokli (specifisko nodokli un procentuālo nodokli no maksimālās mazumtirdzniecības cenas);

3) informāciju par maksimālo mazumtirdzniecības cenu un aprēķināto akcīzes nodokļa kopējo summu ražotājs vai importētājs iesniedz nodokļa administrācijai (VID) (saņemot akcīzes nodokļa markas konkrētajām cigaretēm);

4) maksimālā mazumtirdzniecības cena, informācija par cigarešu daudzumu un cita nepieciešamā informācija tiek norādīta uz akcīzes nodokļa markas.

Informācija par maksimālo mazumtirdzniecības cenu tiek norādīta uz akcīzes nodokļa markas gandrīz visās dalībvalstīs, kurās izmanto cigarešu marķēšanu ar akcīzes nodokļa markām (Beļģijā, Nīderlandē, Luksemburgā, Dānijā, Vācijā, Grieķijā). Tas nepieciešams, lai kontrolētu pareizu akcīzes nodokļa nomaksu. Pretējā gadījumā nodokļa maksātājs var censties apiet nodokļa samaksu, deklarējot un samaksājot nodokli par cigaretēm pēc vienas cenas, bet faktiski pārdot tās par citu cenu.

Neviens nedrīkst pārdot cigaretes par lielāku cenu, par kuru samaksāts akcīzes nodoklis un kas norādīta uz akcīzes nodokļa markas, jo pretējā gadījumā mainās arī nodokļa aprēķins, jo, kā iepriekš teikts, cigaretēm piemēro kombinēto likmi, kuras viena daļa ir procentuālais nodoklis no cigarešu mazumtirdzniecības cenas. Tā kā cigarešu ražotājs vai importētājs (dīleris) nosaka maksimālo mazumtirdzniecības cenu, jo pēc tās vadās arī nodokļu administrācija akcīzes nodokļa noteikšanā, tas nozīmē, ka starpnieki (vairumtirgotāji, mazumtirgotāji) vairs nevar brīvi noteikt savu uzcenojumu un palielināt cenu virs fiksētās cenas. Ja tirgotājs pārdos mazumtirdzniecībā cigaretes par cenu, kas ir augstāka par maksimālo mazumtirdzniecības cenu, mainās nodokļa bāze, t.i., mainās nodokļa aprēķins un maksājama summa, taču nodokli nav iespējams iekasēt papildus arī no mazumtirgotāja.

Diskutējams ir jautājums, vai cigaretes atļaut tirgot par cenu, kas ir zemāka par maksimālo mazumtirdzniecības cenu. Direktīvas to neaizliedz. Akcīzes nodokļa maksāšanu tas neietekmē, jo ražotājam vai importētājam nav tiesību saņemt kompensāciju, ja tas samaksājis lielāku nodokli, bet cigaretes reāli pārdod patērētājiem par zemāku cenu. Taču vairāku dalībvalstu (Beļģija, Nīderlande, Vācija) likumdošanā paredzēts, ka cigaretes nedrīkst pārdot arī par zemāku cenu. Tas saistīts ar konkrēto valstu tradīcijām un dažādiem citiem aspektiem. Atsevišķās dalībvalstīs (Beļģijā) valdība pat pieņem īpašas cenu tabulas, no kurām ražotājs vai importētājs var izvēlēties sev piemērotāko. Tāpat tas saistīts ar sociālo aspektu, t.i., centieniem ierobežot cigarešu patēriņu (smēķēšanu), pārdodot cigaretes par noteiktu cenu un nepieļaut cenu atlaides, kas stimulētu šo cigarešu patēriņu. Jāatzīmē, ka nosacījums, ka cigaretes nedrīkst pārdot par atšķirīgu cenu, ietekmē arī pievienotās vērtības nodokļa maksāšanas kārtību.

Pie jaunās kārtības, kad cigaretes nedrīkst pārdot par augstāku cenu kā maksimālā mazumtirdzniecības cena, ir jāparedz arī tirgus dalībnieku pienākums un atbildība nepārdot cigaretes par cenu, kas pārsniedz maksimālo mazumtirdzniecības cenu. Lai nodrošinātu minēto nosacījumu ievērošanu un godīgu konkurenci visiem tirgus dalībniekiem, ir jāparedz, ka minēto arī kontrolēs. Kontrole būtu jāveic Valsts ieņēmumu dienestam un citām valsts kontroles iestādēm, kam līdz šim nav bijis pienākums pārbaudīt cigarešu tirdzniecības cenu. Šajā sakarā jāparedz arī atbilstošs sods par izdarīto pārkāpumu. Tā kā mazumtirgotāji pēc būtības nav nodokļa maksātāji, t.i., nodokli maksā atbilstoši likumam par saražotām vai importētām cigaretēm, mūsuprāt, šāds tirdzniecības pārkāpums būtu pielīdzināms administratīvam pārkāpumam un attiecīgi piemērojams Administratīvo pārkāpumu kodekss. Administratīvo pārkāpumu kodeksa 16.20 pantā noteikts sods par nemarķētu vai normatīvo aktu prasībām neatbilstoši marķētu tabakas izstrādājumu realizāciju. Mūsuprāt, Administratīvo pārkāpumu kodekss būtu papildināms ar normu, kas paredz sodu par mazumtirdzniecības pārdošanas cenas nosacījumu neievērošanu.

Jaunā kārtība prasa arī elastīgu pieeju akcīzes nodokļu marku pieprasīšanā un izsniegšanā, jo turpmāk akcīzes nodokļa markas nav vienotas visām cigaretēm, bet gan jau tiek piesaistītas konkrētām cigaretēm un ir derīgas tikai šīm cigaretēm.

Jaunā kārtība tirdzniecībā prasa arī jebkura tirgotāja (vairumtirgotāja, mazumtirgotāja) izpratni un pārorientēšanos uz jauniem cigarešu tirdzniecības principiem, jo turpmāk nebūs pieļaujams "patvaļīgs" cenas palielinājums restorānos, kafejnīcās vai citās tirdzniecības vietās.

 1.2.2. Vispieprasītākā mazumtirdzniecības cena

Vispieprasītāko mazumtirdzniecības cenu izmanto, lai izvērtētu esošās akcīzes nodokļa likmes kopējā lieluma atbilstību ES direktīvas prasībām un noteiktu tādu akcīzes nodokļa likmi, kas saskaņā ar ES direktīvu nav mazāka par 57% no noteiktās cigarešu vispieprasītākās mazumtirdzniecības cenas.

Vispieprasītākā mazumtirdzniecības cena nav cigarešu vispieprasītākās markas (visvairāk pārdotās/pirktās cigarešu markas) pārdošanas cena, bet gan cena, par kuru visvairāk pārdotas cigaretes (tās var būt arī dažādu marku cigaretes).

Vispieprasītāko cenu nosaka uz konkrētā gada 1.janvāri, ņemot vērā pārskata periodā (iepriekšējā gadā) visas pārdotās/pirktās cigaretes. Vispieprasītākā mazumtirdzniecības cena nav tas pats, kas maksimālā mazumtirdzniecības cena, taču tās ir saistītas, t.i., vispieprasītākā mazumtirdzniecības cena pēc būtības ir tāda maksimālā mazumtirdzniecības cena, kuru ražotāji un importētāji visvairāk ir noteikuši pārskata periodā (iepriekšējā gadā) un par kurām ir pieprasītas akcīzes nodokļa markas un samaksāts akcīzes nodoklis. Ņemot vērā to, ka akcīzes nodokļa markas izsniedz Valsts ieņēmumu dienests, tam arī jāveic uzskaite par izsniegtajām akcīzes nodokļa markām un jāapkopo informācija par maksimālo mazumtirdzniecības cenu, akcīzes nodokli vai cita informācija. Tādā veidā no informācijas par izsniegtajām nodokļa markām ar attiecīgo maksimālo mazumtirdzniecības cenu uz tām jānosaka vispieprasītākā mazumtirdzniecības cena.

Noteiktā vispieprasītākā mazumtirdzniecības cena ik gadus oficiāli jāpaziņo oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" vai citādi jādara zināma sabiedrībai (nodokļu maksātājiem), kā arī tā jāpaziņo Eiropas Komisijai kopā ar citu noteikto informāciju (nodokļu apmēru, nodokļu ieņēmumiem u.c.).

 1.2.3. Akcīzes nodokļa samaksas un tirdzniecības kontrole

Akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem administrē Valsts ieņēmumu dienests. Akcīzes nodokli cigaretēm iekasē Valsts ieņēmumu dienesta Akcīzes preču pārvalde, kas izsniedz nodokļa maksātājiem akcīzes nodokļa markas un tādā veidā kontrolē akcīzes nodokļa samaksu.

Cigarešu paciņu marķēšana saglabāsies arī jaunajā akcīzes nodokļa sistēmā, līdz ar to arī turpmāk paredzēts, ka nodokli iekasēs Valsts ieņēmumu dienesta Akcīzes preču pārvalde.

Tā kā mainās akcīzes nodokļa sistēma, tad mainās daži nosacījumi akcīzes nodokļa administrēšanā. Tā kā turpmāk ieviešamā kombinētā nodokļa viena daļa ir procentuālais nodoklis, tas nozīmē, ka nodokļa lielums ir atkarīgs no cigarešu mazumtirdzniecības cenas. Tādēļ Valsts ieņēmumu dienestam būs arī jāpārbauda, vai reālā cigarešu pārdošanas cena atbilst iepriekš deklarētajai maksimālajai mazumtirdzniecības cenai un vai nenotiek izvairīšanās no akcīzes nodokļa samaksas, reāli pārdodot cigaretes par atšķirīgu (augstāku) cenu. Tas nozīmē, ka Valsts ieņēmumu dienestam un citām attiecīgajām valsts kontroles iestādēm turpmāk lielāka uzmanība būs jāpievērš cigarešu mazumtirdzniecības kontrolei. Tātad turpmāk liela uzmanība jāpievērš ne tikai nodokļa maksātāju kontrolei, t.i., ražotājiem vai importētājiem, bet arī mazumtirgotājiem - tirdzniecībai veikalos, restorānos, kafejnīcās vai citās tirdzniecības vietās.

Tā kā mainās arī cigarešu marķēšanas kārtība, jo cigarešu mazumtirdzniecības cena tiek drukāta uz akcīzes nodokļa markas, Valsts ieņēmumu dienestam jāveic attiecīgie pienākumi, lai nodrošinātu attiecīgo akcīzes nodokļa marku pasūtīšanu, izsniegšanu, kā arī attiecīgu uzskaiti, kura būs par pamatu, nosakot vispieprasītāko mazumtirdzniecības cenu.

 1.3. Problēmu formulējums:

1) ņemot vērā to, ka pašlaik akcīzes nodokļa likme cigaretēm būtiski atšķiras no ES noteiktās minimālās nodokļa likmes (57% no vispieprasītākās mazumtirdzniecības cenas, bet ne mazāk par EUR 64 par 1000 cig.), rodas jautājums, kādos termiņos un kādā apjomā paredzēt akcīzes nodokļa palielināšanu;

2) ņemot vērā ES prasības un akcīzes nodokļa cigaretēm aprēķināšanas jauno sistēmu, rodas jautājums, kādu akcīzes nodokļa kombinētās likmes struktūru (cik lielu specifisko un procentuālo likmi) piemērot cigaretēm;

3) ņemot vērā, ka jaunajā sistēmā ražotājs vai importētājs nosaka maksimālo mazumtirdzniecības cenu, ir jāizlemj, vai tirdzniecībā var pārdot cigaretes par atšķirīgu (mazāku) cenu.

2. Prognoze par sekām, kas radīsies, ja netiks risinātas attiecīgās problēmas

Latvijai obligāti jāievēro ES prasības arī attiecībā uz akcīzes nodokli cigaretēm. Neieviešot ES prasības akcīzes nodokļa cigaretēm jomā, nav iespējama Latvijas integrācija ES vienotajā tirgū. Netiek izpildīta "Nacionālā programma Integrācijai Eiropas Savienībā".

Šajā sakarā Latvijā būtu jāievieš optimālākā akcīzes nodokļa likme, kā arī tā jāievieš pieņemamākajā laika periodā un kārtībā, kā arī jāiestrādā likumā "Par akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem" un attiecīgos Ministru kabineta noteikumos ES noteikto prasību nosacījumi par mazumtirdzniecību, kas nodrošinātu vienotu, vienlīdzīgu un taisnīgu pieeju visiem tirgus dalībniekiem.

3. Problēmu risinājums

3.1. Nodokļa palielināšana

Rūpīgi izvērtējot un analizējot dažādu ekonomisko faktoru savstarpējo mijiedarbību, var secināt, ka akcīzes nodokļa palielināšana viennozīmīgi izraisīs būtisku cenu pieaugumu. Ņemot to vērā, pieņemamāka ir nodokļa progresējoša palielināšana līdz 2010.gadam. Tā tiek ievērots arī Ministru kabineta 2002.gada 7.maijā sēdē Nr.19 jautājumā "Par Latvijas Republikas iestāšanās Eiropas Savienībā sarunu oficiālās nostājas grozījumiem sadaļā "Nodokļi"" nolemtais, ka ES likmes sasniedzamas līdz 2009.gada beigām.

Akcīzes nodokļa kopējās likmes iespējamais palielinājums dots 6.tabulā un pielikuma 9.zīmējumā. 

6.tabula

Akcīzes nodokļa kopējās likmes iespējamais palielinājums

2002

2003

2004

2005

2006

2007

2008

2009

31.dec.2009

Akcīzes nodokļa likme

33%

36%

39%

43%

46%

50%

53%

57%

64,42%

 

(EUR 64)

Atbilstoši ES prasībām sākumā akcīzes nodokli cigaretēm palielina lēnākā tempā (ik gadus par 3-4%), sasniedzot līdz 2008.gada beigām minimāli noteikto nodokļa likmi 57% no vispieprasītākās mazumtirdzniecības cenas, un pēdējā gadā harmonizē nodokļa likmi pilnībā, t.i., nosaka to EUR 64 apjomā - ar 2010.gada 1.janvāri (sk. pielikuma 9.zīmējumu).

Šādam palielinājuma tempam ir vairākas pozitīvās priekšrocības:

1) nodokļa likme pieaug lēni un dod stabilus akcīzes nodokļa ikgadējos ieņēmumus;

2) cigarešu cenas pieaug vienmērīgi, un patērētāji var pakāpeniski "pierast" pie cenu pieauguma;

3) nodokļa likme pirmajos gados palielinās atbilstoši reālai ekonomiskai situācijai;

4) pakāpeniska palielināšana ir saskaņota ar cigarešu cenu pieaugumu kaimiņvalstīs (Igaunijā, Lietuvā).

 3.2. Nodokļa likmes struktūra

Kā iepriekš teikts, akcīzes nodokļa struktūru (specifiskās un procentuālās likmes apjomu), katra dalībvalsts var noteikt pēc saviem ieskatiem. Taču nodokļa struktūrai ir būtiska nozīme, jo tā rada kopējo nodokļa slogu, kas atšķirīgi var ietekmēt dažādu cenu kategoriju cigarešu cenas un to realizāciju. Pašlaik Latvijā vispieprasītākā cigarešu cena ir ap LVL 0,31. Kopumā visvairāk vietējā tirgū tiek realizētas pieprasītas cenas kategorijas cigaretes, kuru īpatsvars tirgū ir ap 46% (sk. 1.1.1.apakšnodaļu,1.tabulu).

Izvērtējot nodokļa likmes struktūru, tika ņemta vērā gan tās fiskālā nozīme, gan arī nodokļa sloga un cenu pieaugums dažādu kategoriju cigaretēm, kā arī tas, lai nodokļa likmes struktūra būtu optimāla un apmierinātu visas intereses: nodrošinātu valsts ieņēmumus, nebūtu diskriminējošs ne ražotājiem, ne importētājiem, būtu līdzvērtīgs dažādu cenu kategoriju cigaretēm un respektētu dažādu kategoriju cigarešu patērētāju intereses. Ņemot to vērā, pieņemamāka ir nodokļa likmes struktūra, kurā ir līdzīga (vienāda) specifiskā un procentuālā nodokļa likme.

Šajā gadījumā palielina gan specifisko nodokļa likmi, gan procentuālo nodokļa likmi, tā, lai kopējā nodokļa likme būtu atbilstoša ES prasībām. Ar 2010.gadu gan specifiskā nodokļa likme, gan procentuālā nodokļa likme veido vienādu nodokļa slogu ap 32% no cigarešu mazumtirdzniecības cenas (sk. pielikuma 10.zīmējumu). Jāatzīmē, ka var piemērot nevis absolūti vienādu specifisko un procentuālo nodokļa likmi, bet jāvadās no konkrētās situācijas cigarešu tirgū. Finansu ministrija sekos līdzi izmaiņām cigarešu tirgū (atbilstoši izsniegtajām akcīzes nodokļa markām) un nepieciešamības gadījumā izstrādās tādas konkrētas nodokļa likmes, kas būtu visefektīvākās attiecīgajā brīdī.

Šādai likmes struktūrai ir vairākas pozitīvās priekšrocības:

1) izlīdzinās nodokļa slogs dažādām (dārgākām/ lētākām) cigaretēm (sk. pielikuma 11.zīmējumu);

2) palielinās nodokļa ieņēmumi;

3) nodoklis nav diskriminējošs dažādu cenu cigaretēm. Šāda specifiskā un procentuālā nodokļa likme līdzīgi ietekmē gan lētas cigaretes, gan dārgas cigaretes, radot līdzīgu cenu pieaugumu (sk. pielikuma 12.zīmējumu);

4) nodokli labāk piemērot inflācijas gadījumā, jo nodoklis seko līdzi cigarešu cenas izmaiņām, t.i., pieaugot tirgus cenām, pieaug arī nodokļa ieņēmumi;

5) nepieciešamo nodokļa likmi vieglāk saskaņot ar ES minimālo likmi.

 3.3.Mazumtirdzniecības cena

Kā jau iepriekš minēts, ES dažādās dalībvalstīs pastāv dažādi cigarešu mazumtirdzniecības nosacījumi. Ir valstis, kurās nedrīkst pārdot cigaretes par atšķirīgu cenu, t.i., cigaretes nedrīkst pārdot arī par zemāku cenu (Beļģijā, Nīderlandē, Vācijā). Kā iepriekš teikts, tas galvenokārt saistīts ar sociālo aspektu, t.i., centieniem ierobežot cigarešu patēriņu (smēķēšanu), pārdodot cigaretes par noteiktu cenu un nepieļaut cenu atlaides, kas stimulētu šo cigarešu patēriņu. Tāpat tas nodrošina arī noteikto akcīzes nodokļa piemērošanas kārtību. Ir valstis, kurās nepieturas pie šāda strikta nosacījuma un pieļauj, ka cigaretes var pārdot mazumtirdzniecībā arī par zemāku cenu nekā maksimālā mazumtirdzniecības cena.

Latvijā pieņemamāk ir atļaut mazumtirdzniecībā pārdot cigaretes par atšķirīgu (mazāku) cenu.

Likumā "Par akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem" tiks noteikts, ka mazumtirdzniecībā nedrīkst pārdot cigaretes par lielāku cenu nekā maksimālā mazumtirdzniecības cena.

Šāds nosacījums mazāk ierobežo konkurenci cigarešu tirdzniecībā, jo mazumtirgotāji var samazināt cigarešu cenu, kā arī šāda sistēma ļauj tirgotājiem elastīgāk reaģēt uz iespējamām izmaiņām cigarešu tirgū. Jāatzīmē, ka šajā gadījumā direktīva nepieļauj atmaksāt pārmaksāto nodokli.

4. Nepieciešamie grozījumi tiesību aktos

Lai saskaņotu akcīzes nodokļa cigaretēm prasības attiecībā uz nodokļa likmi ar ES direktīvu prasībām, ir nepieciešams veikt grozījumus šādos normatīvajos aktos:

1) likumā "Par akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem";

2) Administratīvo pārkāpumu kodeksā;

3) Ministru kabineta 2000.gada 29.augusta noteikumos Nr.298 "Tabakas izstrādājumu aprites noteikumi";

4) Ministru kabineta 1999.gada 29.jūnija noteikumos Nr.236 "Noteikumi par akcīzes nodokļa nodrošinājumiem alkoholiskajiem dzērieniem vai tabakas izstrādājumiem".

Atbildīgā par minēto normatīvo aktu projektu izstrādi - Finansu ministrija.

 

Pielikums
koncepcijai "Par akcīzes nodokļa cigaretēm
saskaņošanu ar Eiropas Savienības prasībām"

 

1.ZIMEJUMS COPY.GIF (47386 bytes)

 

2.ZIMEJUMS COPY.GIF (42306 bytes)

 

3.ZIMEJUMS COPY.GIF (111820 bytes)

 

4ZIMEJUMS COPY.GIF (59694 bytes)

 

5.ZIMEJUMS COPY.GIF (34867 bytes)

6.zīmējums

6.ZIMEJUMS COPY.GIF (34499 bytes)

7.zīmējums

7.ZIMEJUMS COPY.GIF (34069 bytes)

8.zīmējums

8.ZIMEJUMS COPY.GIF (48675 bytes)

9.zīmejums

9.ZIMEJUMS COPY.GIF (22390 bytes)

10.zīmejums

10.ZIMEJUMS COPY.GIF (40025 bytes)

11.zīmējums

11.ZIMEJUMS COPY.GIF (57099 bytes)

12.zīmējums

12.ZIMEJUMS COPY.GIF (41441 bytes)

Koncepcijas
"Par akcīzes nodokļa cigaretēm saskaņošanu ar Eiropas Savienības prasībām"
kopsavilkums

Koncepcija ir izstrādāta ar mērķi izvēlēties optimālāko variantu, kādā Latvijā ieviest Eiropas Savienības normatīvo aktu prasības attiecībā uz akcīzes nodokli cigaretēm. Saskaņā ar direktīvām 92/79/EEC un 95/59/EC (grozījumu direktīva 2002/10/EC) cigaretēm ir jāpiemēro kombinētā akcīzes nodokļa likme, kas sastāv no specifiskā nodokļa par konkrētu cigarešu daudzumu un no procentuālā nodokļa (ad valorem), kas nosakāms procentos no cigarešu maksimālās mazumtirdzniecības cenas, kuru nosaka cigarešu ražotājs vai importētājs. Direktīvas satur arī vairākus likmes noteikšanas nosacījumus:

1. Akcīzes nodokļa likme cigaretēm nedrīkst būt mazāka par 57% no vispieprasītākās cigarešu mazumtirdzniecības cenas (cena, par kādu gada laikā pārdots visvairāk cigarešu).

2. Akcīzes nodokļa likmei jābūt vismaz EUR 60 par 1000 cigaretēm (no 2006.gada 1.jūlija - EUR 64).

3. Specifiskā akcīzes nodokļa likmes daļa nedrīkst būt mazāka par 5% un lielāka par 55% no visu nodokļu summas.

4. Mazumtirdzniecībā nedrīkst pārdot cigaretes par cenu, kas lielāka nekā ražotāja vai importētāja noteiktā maksimālā mazumtirdzniecības cena.

Pašlaik Latvijā cigaretēm tiek piemērots tikai specifiskais akcīzes nodoklis, kas, pamatojoties uz 2001.gada datiem, veido 33% no vispieprasītākās cigarešu mazumtirdzniecības cenas (LVL 0,31). Ņemot vērā esošos apstākļus un minētās Eiropas Savienības prasības, rodas nepieciešamība izlemt šādus jautājumus:

1. Kādā termiņā ieviest Latvijā kombinēto akcīzes nodokļa likmi cigaretēm un palielināt to līdz nepieciešamajam līmenim.

2. Kādu akcīzes nodokļa likmes struktūru ieviest - cik lielu specifisko likmi un cik lielu procentuālo.

3. Vai atļaut Latvijā tirgot cigaretes, kuru cena ir mazāka par ražotāja vai importētāja noteikto maksimālo mazumtirdzniecības cenu.

Izstrādātajā koncepcijā ir piedāvāti šādi risinājuma varianti:

1. Ieviest kombinēto akcīzes nodokļa likmi cigaretēm 2003.gadā un pakāpeniski to palielināt līdz 2009.gada 31.decembrim.

2. Ieviest tādu kombinētās likmes struktūru, kurā specifiskā un procentuālā nodokļa likme ir līdzīgas (vienādas).

3. Atļaut tirgot Latvijā cigaretes, kuru cena ir vienāda vai mazāka par ražotāja vai importētāja noteikto maksimālo mazumtirdzniecības cenu.

 

Koncepcijas projekta "Par akcīzes nodokļa cigaretēm saskaņošanu ar Eiropas Savienības prasībām" ietekmes uz valsts budžetu novērtējums

(tūkst. latu)

 

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1

2

3

4

5

6

 

2002

2003

2004

2005

 

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos:

         
1.1. Akcīzes nodokļa cigaretēm ieņēmumi, kas prognozēti saskaņā ar "Makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas scenārijs 2003. - 2007.gadam", kas ir akceptēts Ministru kabineta š.g. 7.maija sēdē (protokols Nr.19, 26.§).

23486,0

24970,0

26248,0

27622,0

27694,2

 

1.2. Akcīzes nodokļa cigaretēm ieņēmumi, kas prognozēti atbilstoši koncepcijai "Par akcīzes nodokļa cigaretēm saskaņošanu ar Eiropas Savienības prasībām".

-

24972,7

28940,2

32687,7

33585,8

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

-

-

-

-

-

3. Finansiālā ietekme

-

+2,7

+2692,2

+5065,7

+5891,6

Finansu ministrs G. Bērziņš

 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Par Koncepciju par akcīzes nodokļa cigaretēm saskaņošanu ar Eiropas Savienības prasībām Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: rīkojums Numurs: 425Pieņemts: 08.08.2002.Stājas spēkā: 08.08.2002.Zaudē spēku: 14.04.2010.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 115, 13.08.2002.
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
65268
08.08.2002
85
0
  • X
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Sistematizēti tiesību akti ir informatīvi. Pretrunu gadījumā vadās pēc oficiālās publikācijas.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"