LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU PADOMES LĒMUMS Nr. 31

Par neatliekamiem pasākumiem tautas patēriņa nepārtikas preču cenu noteikšanā un regulēšanā

Latvijas Republikas Ministru Padome nolemj:

1. Saglabāt valsts mazumcenas bērniem paredzētā sortimenta precēm un dotāciju šo preču ražotājiem, kuru aprēķināt pēc apstiprinātajiem izejvielu cenrāžiem, piemērojot attiecīgos koeficientus.

Finansu ministrijai kopīgi ar Rūpniecības ministriju un Ekonomikas ministriju divu nedēļu laikā noteikt no valsts budžeta līdzekļiem maksājamās dotācijas lielumu un tās izmaksas kārtību.

Šīs dotācijas turpināt ražotājiem izmaksāt līdz brīdim, kad republikā tiks noteikts tās kompensācijas lielums un izmaksas kārtība, kura izmaksājama vecākiem sakarā ar bērniem paredzētā sortimenta preču cenu pieaugumu.

2. Noteikt, ka 1991. gada I ceturksnī ar apgrozījuma nodokli netiek apliktas vieglās rūpniecības preces, izņemot Latvijas Republikas Ministru Padomes 1991. gada 4. janvāra lēmuma Nr. 2 trešajā pielikumā norādītās preces.

Vieglās rūpniecības preces ārpus republikas robežām realizējamas par brīvajām cenām, ieskaitot šajās cenās noteiktās apgrozījuma nodokļa likmes, ja starpvaldību nolīgumos par preču piegādi (apmaiņu) vai citos nolīgumos, kas noslēgti Latvijas Republikas vārdā, nav noteikta cita kārtība.

3. Atļaut līdz fiksēto cenu un regulējamo cenu (ar robežlīmeni) apstiprināšanai realizēt tautas patēriņa nepārtikas preces par cenām, kuras noteiktas tādā kārtībā, kā paredzēts Nolikumā par Latvijas Republikā realizējamās produkcijas, preču un pakalpojumu brīvo cenu un tarifu veidošanu 1991. gadā (apstiprināts ar Latvijas Republikas Ministru Padomes 1991. gada 4. janvāra lēmumu Nr. 2). Šai gadījumā valsts budžeta dotācijas uzņēmējam netiek maksātas.

Lai ierobežotu republikas teritorijā realizējamo minēto tautas patēriņa nepārtikas preču cenu būtisku pieaugumu, saskaņā ar Latvijas Republikas Augstākās Padomes 1990. gada 14. decembra lēmumu «Par apgrozījuma nodokļa ieturēšanas kārtību Latvijas Republikā» un Latvijas Republikas Augstākās Padomes 1991. gada 15. janvāra lēmumu «Par valsts cenu politiku» izņēmuma kārtā piešķirt tiesības Ekonomikas ministrijai kopīgi ar Finansu ministriju un Rūpniecības ministriju noteikt atsevišķiem tautas patēriņa preču ražotājiem maksimāli pieļaujamos rentabilitātes līmeņus, kā arī atcelt apgrozījuma nodokļa ieturēšanu līdz 100% apmērā.

4. Rūpniecības uzņēmumiem līdz 1991. gada 1. februārim iesniegt Ekonomikas ministrijas Cenu departamentam visus nepieciešamos aprēķinus (kalkulācijas), un Cenu departamentam desmit dienu laikā apstiprināt to preču cenu izmaiņas koeficientus (pa produkcijas cenrāžu grupām), kuras tiek realizētas par fiksētajām un regulējamām cenām.

5. Ievērojot to, ka ar PSRS prezidenta 1990. gada 25. decembra dekrētu par pārdošanas nodokli cenas (tarifi) produkcijai (precēm, pakalpojumiem), kas tiek ievesta republikas teritorijā, ir palielinātas par 5%, noteikt, ka ārpus republikas realizējamās produkcijas (preču, pakalpojumu) vērtībai tiek piemērots un republikas valsts budžetā iemaksāts attiecīgais pārdošanas nodoklis (5 procenti).

6. Uzdot visiem republikas teritorijā esošajiem valsts uzņēmumiem un organizācijām pārcenot preču un materiālo vērtību krājumus pēc stāvokļa uz 1991. gada 1. janvāri un noteikt rūpniecības produkcijas iepriekšējo un jauno vairumcenu starpību, ņemot vērā PSRS Valsts cenu komitejas un Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas Cenu departamenta paziņotos koeficientus, kas tiek ieviesti 1991. gadā.

Līdzekļus, kas veidojas sakarā ar virsnormatīvo, banku nekreditēto preču un materiālo vērtību krājumu pārcenošanu, uzņēmumi un organizācijas pilnā apmērā iemaksā republikas valsts budžeta ieņēmumos (19. iedaļa, 2. paragrāfs, Valsts bankas atskaites simbols - 10).

Latvijas Republikas Ministru Padomes priekšsēdētājs I. GODMANIS

Latvijas Republikas valdības lietu ministrs K. LĪCIS

Rīgā 1991. gada 23. janvārī