1. pants. Likumdošana par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību

1. Kārtību, kādā Latvijas Republikas teritorijā dibināmas un likvidējamas sabiedrības ar ierobežotu atbildību (tālāk tekstā — sabiedrības), šo sabiedrību tiesisko statusu un darbības pamatus nosaka šis likums, civilkodekss, Latvijas Republikas likums «Par uzņēmējdarbību» un citi likumdošanas akti, kā arī pašu sabiedrību statūti.

2. Ja sabiedrība ir koncerna valdošais uzņēmums vai atkarīgā sabiedrība, tās darbību reglamentē arī Koncernu likums.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.04.2000. likumu, kas stājas spēkā 11.05.2000.)

2. pants. Sabiedrības jēdziens un būtība

Sabiedrība ar ierobežotu atbildību ir uzņēmējsabiedrība ar juridiskās personas tiesībām. Tās pamatkapitālu (statūtu fondu) veido dalībnieku ieguldītais īpašums — kapitāla daļas (tālāk tekstā — daļas).

Daļas dod dalībniekiem tiesības piedalīties sabiedrības pārvaldē un saņemt sabiedrības peļņas daļu — dividendi un sabiedrības likvidācijas gadījumā — likvidācijas kvotu, kā arī realizēt citas sabiedrības statūtos paredzētās tiesības.

3. pants. Sabiedrības pamatkapitāls (statūtu fonds)

1. Sabiedrības pamatkapitāls (statūtu fonds) ir materiālie un naudas resursi, kas nepieciešami sabiedrības darbības uzsākšanai un tās tālākai izvēršanai.

2. Visu dalībnieku daļu vērtības kopsumma veido sabiedrības pamatkapitālu (statūtu fondu). Ja tiek izdarīti attiecīgi grozījumi sabiedrības statūtos pamatkapitālā (statūtu fondā) pēc dalībnieku sapulces lēmuma var ieskaitīt arī daļu no sabiedrības peļņas.

4. pants. Sabiedrības, tās dalībnieku un valsts atbildības norobežošana

1. Sabiedrība atbild par savām saistībām ar visu savu mantu, arī mantu, ko tai nošķīruši tās dalībnieki.

2. Valsts neatbild par sabiedrības saistībām, bet sabiedrība savukārt neatbild par valsts saistībām.

3. Dalībnieki neatbild par sabiedrības saistībām.

Sabiedrība neatbild par savu dalībnieku saistībām.

5. pants. Sabiedrības tiesībspēja

1. Sabiedrībai ir civilā tiesībspēja atbilstoši tās statūtiem un spēkā esošajiem likumdošanas aktiem. Sabiedrības tiesībspēja rodas ar brīdi, kad tā tiek reģistrēta Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā.

2. Sabiedrība savā vārdā var iegūt mantiskas un personiskas nemantiskas tiesības un uzņemties pienākumus. Tā var būt prasītāja un atbildētāja tiesā, arbitrāžā vai šķīrējtiesā.

6. pants. Sabiedrības nosaukums

1. Sabiedrības nosaukumā ir jābūt vārdkopai "sabiedrība ar ierobežotu atbildību", tā saīsinājumam "SIA" vai vārdam "sabiedrība" bez norādes uz citu uzņēmējdarbības formu.

2. Sabiedrības nosaukums (firma) jāveido latviešu valodā, atbilstoši latviešu valodas gramatikas prasībām. Izņēmums ir to ārvalstu un jaukta kapitāla sabiedrību nosaukumi, kurās ārvalstu kapitāls pārsniedz 40 procentus no pamatkapitāla (statūtu fonda).

(12.05.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.09.1996. likumu, kas stājas spēkā 22.10.1996.)

7. pants. Sabiedrību dibināšanas veidi

1. Sabiedrības dibina:

1) pārveidojot (reorganizējot) esošos cita veida uzņēmumus (uzņēmējsabiedrības) par sabiedrībām;

2) dibinot jaunas sabiedrības.

2. Kārtību, kādā valsts uzņēmumus vai kolektīvās saimniecības pārveido par sabiedrībām, nosaka īpaši likumi.

3. Valsts un pašvaldību uzņēmumu pārveidošanu sabiedrībās ar ierobežotu atbildību regulē likums "Par valsts un pašvaldību uzņēmumu pārveidošanu statūtsabiedrībās".

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.05.1992. un 19.09.1996. likumu, kas stājas spēkā 22.10.1996.)

8. pants. Sabiedrības dibinātāji un dalībnieki

1. Par sabiedrības dibinātājiem un dalībniekiem var būt tās personas un personu apvienības, kurām saskaņā ar Latvijas Republikas likumu «Par uzņēmējdarbību» ir tiesības būt uzņēmējām.

2. Par sabiedrības dibinātājiem uzskatāmas fiziskās un juridiskās personas, kuras parakstījušas sabiedrības dibināšanas līgumu un statūtus.

3. Par sabiedrības dalībniekiem uzskatāmas Fiziskās un juridiskās personas, kuras iegādājas sabiedrības kapitāla daļas pēc sabiedrības nodibināšanas.

4. Sabiedrības ar ārvalstu dalībniekiem darbību papildus regulē citi Latvijas Republikas likumi, kā arī starpvalstu līgumi.

5. Sabiedrību var dibināt viens vai vairāki dibinātāji.

6. Sabiedrības dalībnieku skaits nedrīkst būt lielāks par piecdesmit. Ja dalībnieku skaits pārsniedz piecdesmit, sabiedrība divu gadu laikā ir jāpārveido par akciju sabiedrību vai tai jāizbeidz sava darbība šajā likumā noteiktajā kārtībā.

Šis noteikums neattiecas uz lauksaimniecības uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) un zvejnieku saimniecībām — to dalībnieku skaits netiek ierobežots.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.05.1992. un 06.04.2000. likumu, kas stājas spēkā 11.05.2000.)

9. pants. Sabiedrības dibināšanas dokumenti

Sabiedrības dibināšanas dokumenti ir dibināšanas līgums, statūti un dibināšanas sapulces protokols.

Dibināšanas līgumam pievieno dibinātāju kapitāla daļu sarakstu un šā likuma 12. pantā minētajos gadījumos — ziņojumu par mantiskajiem ieguldījumiem.

10. pants. Sabiedrības dibināšanas līgums

1. Sabiedrības dibinātāji savā starpā slēdz dibināšanas līgumu.

2. Dibināšanas līgumā jānorāda:

1) dibinātāju vārds un uzvārds vai nosaukums, atrašanās vieta (adrese), norēķinu konts, pilnvaroto pārstāvju amats, vārds un uzvārds, kā arī visu fizisko personu pases dati;

2) dibināmās sabiedrības nosaukums (firma) un atrašanās vieta;

3) dibināmās sabiedrības mērķi un darbības virzieni;

4) sabiedrības dibināšanas kārtība un tie dibinātāju pārstāvji, kuriem pārējie dibinātāji, savstarpēji vienojoties, uzdod veikt ar sabiedrības dibināšanu saistītās darbības;

5) pamatkapitāla (statūtu fonda) veidošanas kārtība, lielums, daļu skaits un vērtība, to sadalījums starp dibinātājiem, daļu ieguldījuma termiņi un veids, daļu atsavināšanas kārtība;

6) sabiedrības darbības uzsākšanai nepieciešamā skaidras naudas summa un tās sadalījums starp dibinātājiem;

7) sabiedrības darbības termiņš, ja sabiedrība tiek dibināta uz noteiktu laiku;

8) citi noteikumi, ko dibinātāji uzskata par būtiskiem un kas nav pretrunā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem.

3. Dibināšanas līgums jāparaksta visiem dibinātājiem. Juridiskās Personas pārstāvja paraksts tiek apliecināts ar uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) zīmogu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.05.1992. likumu, kas stājas spēkā 28.05.1992.)

11. pants. Dibinātāju kapitāla daļu saraksts

1. Dibinātāju kapitāla daļas fiksē atsevišķā sarakstā. Tajā jāieraksta šādi dati:

1) dibināšanas līgumā paredzētās ziņas par dibinātājiem;

2) sabiedrības daļu kopsumma un ieguldījumu pieņemšanas vieta, laiks un kārtība;

3) katra dibinātāja daļu skaits un to kopējā vērtība.

Šie dati dibinātājiem jāapliecina ar savu parakstu.

2. Dibinātāju kapitāla daļu saraksts ir dibināšanas līguma neatņemama sastāvdaļa.

12. pants. Mantiskie ieguldījumi

1. Ziņojums par mantiskajiem ieguldījumiem jāsastāda, ja sabiedrības pamatkapitāls (statūtu fonds) tiek veidots no mantiskajiem ieguldījumiem, atsavinot īpašumā vai pārņemot lietošanā ēkas, celtnes, iekārtas un citas materiālās vērtības, atsevišķus uzņēmumus ar to kapitāliem, kā arī pieņemot vai pārņemot citas mantiskās tiesības.

2. Zemi, ūdeņus un citus dabas resursus var iekļaut sabiedrības pamatkapitālā atsevišķi bez tiesībām sabiedrībai izmantot tos tālākai atsavināšanai.

3. Ziņojumā jānorāda, no kā, kādā kārtībā un kādas mantas vai uzņēmuma lietošanas tiesības tiek pieņemtas, pārņemtas vai nodotas.

Ziņojumā jādod detalizēts pieņemtās vai pārņemtās mantas vai uzņēmuma vērtības un nododamo lietošanas tiesību apraksts.

4. Ja pārņem uzņēmumu ar tā kapitāliem (fondiem), jāveic to inventarizācija, ievērojot šādus noteikumus:

1) pamatfondi un materiālie apgrozāmie līdzekļi novērtējami pēc to faktiskās vērtības;

2) maksājumu saistības ieskaitāmas faktiskajās summās.

5. Ziņojums par mantiskajiem ieguldījumiem ir dibināšanas līguma neatņemama sastāvdaļa.

6. Ziņojumus par mantiskajiem ieguldījumiem jāparaksta visiem dibinātājiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.05.1992. likumu, kas stājas spēkā 28.05.1992.)

13. pants. Sabiedrības statūti

1. Sabiedrības statūtos jānorāda:

1) sabiedrības nosaukums (firma) un atrašanās vieta;

2) sabiedrības darbības virzieni, mērķi un darbības termiņš (ja tāds ir);

3) ziņas par dalībniekiem: vārds un uzvārds vai nosaukums;

4) sabiedrības pamatkapitāla (statūtu fonda) lielums, daļas vērtība, daļu skaits, to atsavināšanas kārtība, kā arī pamatkapitāla (statūtu fonda) palielināšanas un samazināšanas kārtība;

5) sabiedrības un tās dalībnieku tiesiskās attiecības;

6) sabiedrības pārvaldes struktūra, izpildinstitūcijas un kontroles institūcijas locekļu skaits, viņu ievēlēšanas kārtība, tiesības un pienākumi;

7) dalībnieku sapulču tiesīgums;

8) gada pārskatu sastādīšanas, pārbaudīšanas un apstiprināšanas kārtība;

9) peļņas sadalīšanas noteikumi;

10) rezerves un citu kapitālu (fondu) veidošanas kārtība;

11) daļu īpašnieku maiņas kārtība;

12) sabiedrības reorganizācijas un likvidācijas kārtība;

13) pārējie noteikumi, kuri pēc sabiedrības darbības rakstura vēl būtu nepieciešami.

2. Statūti jāparaksta visiem dibinātājiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.04.1991. likumu, kas stājas spēkā 23.04.1991.)

14. pants. Daļu ieguldījuma (iemaksas) veidi

1. Dibinātājs savu daļu var segt:

1) iemaksājot naudu latos;

2) sedzot visu daļas vērtību vai daļu no tās ar mantisko ieguldījumu (12. pants). Turklāt, ja visa daļas vērtība ar mantisko ieguldījumu netiek segta, pārējā daļa jāiemaksā naudā;

3) ar valsts vērtspapīriem, kā arī vērtspapīriem, kuri tiek kotēti Latvijā reģistrētu fondu biržu oficiālajos sarakstos vai ārvalstu fondu biržu — Starptautiskās fondu biržu federācijas dalībnieku — oficiālajos sarakstos.

2. Mantiskajiem ieguldījumiem pielīdzināms intelektuālais īpašums, kura vērtību naudas izteiksmē nosaka šā likuma 15. panta 2. punkta un 17. panta 2. punkta noteikumi.

3. Ne mazāk kā divas trešdaļas no sabiedrības pamatkapitāla jāsedz naudā vai ar sabiedrības īpašumā nodoto mantu.

4. Ar valsts vērtspapīriem, kā arī vērtspapīriem, kuri tiek kotēti Latvijā reģistrētu fondu biržu oficiālajos sarakstos vai ārvalstu fondu biržu — Starptautiskās fondu biržu federācijas dalībnieku — oficiālajos sarakstos, var segt ne vairāk kā 30 procentus no sabiedrības pamatkapitāla.

5. Sabiedrībā ieguldītais mantiskais ieguldījums, intelektuālais īpašums un valsts vērtspapīri, kā arī vērtspapīri, kuri tiek kotēti Latvijā reģistrētu fondu biržu oficiālajos sarakstos vai ārvalstu fondu biržu — Starptautiskās fondu biržu federācijas dalībnieku — oficiālajos sarakstos, kļūst par sabiedrības īpašumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.09.1996. likumu, kas stājas spēkā 22.10.1996.)

15. pants. Daļu ieguldījuma kārtība

1. Līdz dibināšanas sapulcei dibinātājam jāiegulda vismaz 50 procenti no viņa daļas vērtības.

2. Sabiedrības dibinātāji vai viņu pārstāvji vienojas ar mantiskā ieguldījuma izdarītājiem par mantisko vērtību lielumu un pārņemšanas noteikumiem, kā arī pieņem mantu vai pārņem uzņēmumu.

3. Sabiedrības dibinātāji savu daļu vērtību iemaksā bankā sabiedrības kontā, kur tā paliek, līdz sabiedrības izpildinstitūcija to atprasa. Ja sabiedrība netiek reģistrēta, dibinātāji iemaksātās summas saņem atpakaļ.

16. pants. Sabiedrības dibināšanas sapulces sasaukšanas kartība

1. Sabiedrības dibināšanas sapulci var sasaukt, ja ir ieguldīts ne mazāk par 50 procentiem no dibināšanas līguma paredzētā pamatkapitāla (statūtu fonda) vērtības.

2. Dibināšanas sapulci sasauc dibinātāju pārstāvji, nosakot sapulces laiku, vietu un darba kārtību.

3. Dibināšanas sapulcē lēmēja balsstiesības ir tikai tiem dibinātājiem, kuri ieguldījuši vismaz 50 procentus no savas daļas vērtības.

17. pants. Sabiedrības dibināšanas sapulcē izskatāmie jautājumi

1. Sabiedrības dibināšanas sapulce sasaucama un lēmumi šajā sapulcē pieņemami saskaņā ar noteikumiem par dalībnieku sapulcēm.

2. Dibināšanas sapulce apstiprina sapulces dalībnieku pilnvaras atbilstoši viņu izdarītajiem daļu ieguldījumiem. Ja dibināšanas sapulce neapstiprina dalībnieku pārstāvju vienošanos ar mantas īpašnieku par mantas novērtējumu un tās pārņemšanas noteikumiem, kā arī par tā ieguldījuma novērtējumu, ko veido lietošanas tiesību pārņemšana, ar mantas īpašnieku jāpanāk jauna vienošanās, bet, ja vienošanos panākt nevar, sabiedrība uzskatāma par nenodibinātu.

3. Dibināšanas sapulce pārbauda, vai ir ieguldīta pamatkapitāla (statūtu fonda) nepieciešamā daļa; pieņem lēmumu par pamatkapitāla (statūtu fonda) palielināšanu vai par to, ka daļa no ieguldījumiem noraidāma, ja visu daļu vērtības kopsumma ir lielāka par sākumā paredzēto summu; lemj par pamatkapitāla (statūtu fonda) samazināšanu, ja daļu vērtības kopsumma ir mazāka par paredzēto pamatkapitālu (statūtu fondu); pārbauda un apstiprina dibināšanas darbības izdevumus; apstiprina statūtus.

4. Dibināšanas sapulce ievēlē sabiedrības izpildinstitūcijas un kontrolinstitūcijas locekļus un apstiprina šo institūciju locekļu atalgojumu.

5. Dibināšanas sapulce pieņem lēmumu par to, ka sabiedrība atzīstama par nodibinātu ar brīdi, kad tā tiek reģistrēta Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā, un dod konkrētus norādījumus sabiedrības izpildinstitūcijai par turpmāko darbību.

18. pants. Vienas personas sabiedrības dibināšanas kārtība

1. Ja sabiedrību dibina viens dibinātājs, tās dibināšanai piemērojami šā likuma 8., 12., 13., 14. un 21. panta noteikumi, ievērojot šajā pantā norādītos īpašos noteikumus.

2. Viena dibinātāja sabiedrības dibināšanas dokumenti ir dibinātāja lēmums un statūti, bet šā likuma 12.pantā paredzētajā gadījumā — arī ziņojums par mantisko ieguldījumu. Ja vienīgais sabiedrības dibinātājs ir juridiskā persona, dibinātāja lēmums ir šīs juridiskās personas statūtos vai citā tās darbību reglamentējošā dokumentā paredzētās institūcijas lēmums par sabiedrības dibināšanu.

3. Vienīgajam dibinātājam līdz sabiedrības dibināšanas brīdim jāiegulda statūtos noteiktā pamatkapitāla (statūtu fonda) pilna vērtība.

4. Sabiedrība atzīstama par nodibinātu, ja vienīgais sabiedrības dibinātājs ir sastādījis un parakstījis ziņojumu par mantisko ieguldījumu, kurš šajā gadījumā ir uzskatāms par patstāvīgu dokumentu, parakstījis statūtus, kā arī iecēlis izpildinstitūciju un reģistrējis sabiedrību Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.04.2000. likumu, kas stājas spēkā 11.05.2000.)

19. pants. Sabiedrības dibināšanas sapulces protokols

1. Sabiedrības dibināšanas sapulces protokolu paraksta sapulces vadītājs un sekretārs, kā arī visi dibinātāji.

2. Sabiedrības dibināšanas sapulces protokolā jāmin:

1) fakts, ka viss pamatkapitāls (statūtu fonds) sastāv no dibinātāju ieguldījumiem;

2) katra dibinātāja daļu skaits;

3) fakts, ka visas daļas ir ieguldītas šajā likumā un dibināšanas līgumā paredzētajā kārtībā un apmērā;

4) sabiedrības izpildinstitūcijā un konlrolinstitūcijā ievēlēto personu vārds un uzvārds;

5) citi likumā paredzētie nosacījumi.

3. (Izslēgta ar 23.04.1991. likumu.)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.04.1991. un 12.05.1992. likumu, kas stājas spēkā 28.05.1992.)

20. pants. Dibināšanas sapulces tiesīgums

1. Dibināšanas sapulce ir tiesīga lemt, ja tajā piedalās dibinātāji, kuri kopā pārstāv ne mazāk kā trīs ceturtdaļas no sabiedrības pamatkapitāla (statūtu fonda).

2. Lai pieņemtu lēmumu par sabiedrības nodibināšanu, nepieciešamas vismaz trīs ceturtdaļas no klātesošo dibinātāju balsu skaita. Pārējos jautājumus sapulce izlemj ar klātesošo vienkāršu balsu vairākumu.

21. pants. Sabiedrības reģistrācija

1. Sabiedrības izpildinstitūcija ne vēlāk kā četrpadsmit dienu laikā pēc statūtu parakstīšanas iesniedz Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram sabiedrības reģistrācijas pieteikumu.

2. Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram iesniedzami šādi dokumenti:

1) pieteikums;

2) sabiedrības dibināšanas dokumenti;

3) bankas iestādes dokuments par statūtos paredzētā pamatkapitāla (statūtu fonda) ieguldījumu;

4) attiecībā uz uzņēmējdarbības veidiem, kuru veikšanai Latvijas Republikas Augstākā Padome noteikusi ierobežojumus, - Latvijas Republikas Ministru Padomes atļauja (licence);

5) ja sabiedrības dibinātāju skaitā ir valsts uzņēmumi, iestādes vai organizācijas, kā arī uzņēmējsabiedrības, kuru pamatkapitālā (statūtu fondā) ir valsts īpašums, — Latvijas Republikas Ministru Padomes vai tās institūcijas atļauja šiem uzņēmumiem, iestādēm, organizācijām vai Uzņēmējsabiedrībām piedalīties sabiedrībā;

6) ja sabiedrības dibinātāju skaitā ir pašvaldības uzņēmumi, iestādes vai organizācijas, kā arī uzņēmējsabiedrības, kuru pamatkapitālā (statūtu fondā) ir pašvaldības īpašums, — pašvaldības atļauja šiem uzņēmumiem, iestādēm, organizācijām vai uzņēmējsabiedrībām piedalīties sabiedrībā.

3. Visiem Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram iesniedzamo dokumentu norakstiem un izrakstiem jābūt attiecīgi apliecinātiem.

4. Sabiedrība iegūst juridiskās personas tiesības ar brīdi, kad tā tiek reģistrēta Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.04.1991. un 12.05.1992. likumu, kas stājas spēkā 28.05.1992.)

22. pants. Sabiedrības pamatkapitāla (statūtu fonda) veidošana

Sabiedrības pamatkapitālu (statūtu fondu) veido šā likuma 3. pantā un sabiedrības statūtos noteiktajā kārtībā.

23. pants. Pamatkapitāla (statūtu fonda) minimālais lielums

Sabiedrības pamatkapitāla (statūtu fonda) minimālais lielums ir 2000 latu.

(15.12.1994. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.1995.)

24. pants. Sabiedrības rezerves kapitāls (rezerves fonds)

1. Sabiedrībai obligāti jāuzkrāj rezerves kapitāls (rezerves fonds), kas izmantojams neparedzētu izdevumu segšanai.

2. Sabiedrības rezerves kapitālu (rezerves fondu) veido obligātie peļņas atskaitījumi.

3. Obligātie peļņas atskaitījumi rezerves kapitālā (rezerves fondā) jāizdara ne mazāk kā 5 procentu apmērā tik ilgi, līdz rezerves kapitāls (rezerves fonds) ir sasniedzis trešo daļu no pamatkapitāla (statūtu fonda), ja sabiedrības statūti nenosaka lielāku atskaitījumu normu. Obligātie atskaitījumi atjaunojami, tiklīdz rezerves kapitāls (rezerves fonds) ir mazāks par trešo daļu no pamatkapitāla (statūtu fonda).

25. pants. Citi sabiedrības kapitāli (fondi)

Sabiedrībai var būt arī citi kapitāli (investīciju, inovāciju un citi kapitāli).

26. pants. Daļas apliecība

1. Daļas apliecība ir dokuments, kas apliecina, ka sabiedrības dalībnieks ir ieguldījis savas daļas vērtību un ieguvis visas sabiedrības dalībnieka tiesības pilnā apjomā.

2. Daļas apliecība nav vērtspapīrs.

27. pants. Daļas apliecības izgatavošana

1. Daļas apliecības izgatavo pēc Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas noteiktas formas.

2. Daļas apliecībā jānorāda:

1) dokumenta nosaukums «Dalībnieka kapitāla daļas apliecība», sabiedrības nosaukums (firma) un atrašanās vieta (adrese);

2) daļas apliecības kārtas numurs, daļas vērtība, dalībnieka vārds un uzvārds vai juridiskas personas nosaukums;

3) apliecības izrakstīšanas datums.

3. Daļas apliecību paraksta sabiedrības izpildinstitūcijas locekļi un galvenais grāmatvedis un apliecina ar sabiedrības zīmogu.

4. Visām daļas apliecībām jābūt vārda apliecībām. Daļas apliecības līdz ar ziņām par īpašnieku reģistrējamas sabiedrības dalībnieku grāmatā.

Dalībniekam ir tiesības pieprasīt no sabiedrības izpildinstitūcijas informāciju par ierakstiem dalībnieku grāmatā.

28. pants. Daļas pagaidapliecība

1. Par pilnībā neieguldītu daļu sabiedrība izdod daļas pagaidapliecību.

2. Daļas pagaidapliecība sešu mēnešu laikā pēc daļas pilnīga ieguldījuma, bet ne vēlāk kā pusotra gada laikā no sabiedrības reģistrēšanas brīža apmaināma pret daļas apliecību.

3. Daļas pagaidapliecību sabiedrības izpildinstitūcija izsniedz dalībniekam ne vēlāk ka triju mēnešu laikā pēc sabiedrības reģistrēšanas apmaiņā pret dalībnieka iemaksu kvītīm.

4. Daļas pagaidapliecību izgatavo un noformē tādā pašā kārtībā kā daļas apliecību, tikai šā likuma 27. panta 2. punktā paredzētās ziņas papildina ar ziņām par visu ieguldījumu izdarīšanas datumiem un summām.

29. pants. Daļas vērtība

1. Daļas vērtība nosakāma katras atsevišķas sabiedrības statūtos.

2. Visas daļas ir vienādas un nav dalāmas. Vienai daļai var būt vairāki īpašnieki. Ja vienai daļai ir vairāki īpašnieki, sabiedrības dalībnieku grāmatā jāatzīmē, kurš no īpašniekiem ir šīs īpašnieku grupas pārstāvis, un daļas apliecība jāizraksta uz viņa vārda. Visi vienas daļas īpašnieki ir solidāri atbildīgi par saistībām, kas izriet no šā kopīpašuma.

30. pants. Daļas vērtības ieguldīšana (iemaksa)

1. Dalībniekam pilna daļas vērtība jāiegulda sabiedrības izpildinstitūcijas noteiktajos termiņos ar tādu aprēķinu, lai katra daļa būtu pilnīgi ieguldīta ne vēlāk kā gada laikā no sabiedrības reģistrēšanas brīža. Par visu sabiedrības daļu pilnīgu ieguldījumu sabiedrības izpildinstitūcija ziņo Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram.

2. Par termiņā neieguldītu summu dalībnieks maksā sabiedrībai nokavējuma naudu viena procenta apmērā par katru kavēto mēnesi.

3. Ja dalībnieks mēneša laikā pēc sabiedrības izpildinstitūcijas noteiktā pilnīga ieguldījuma termiņa izbeigšanās neiegulda noteikto summu, daļas pagaidapliecība tiek anulēta. Par daļas pagaidapliecības anulēšanu izpildinstitūcija paziņo daļas īpašniekam. Dalībnieks zaudē savas dalībnieka tiesības. Anulētās daļas pagaidapliecības vietā izpildinstitūcija izgatavo jaunu daļas pagaidapliecību ar to pašu numuru un izsniedz to jaunajam daļas īpašniekam.

Iepriekšējais daļas īpašnieks saņem atpakaļ jau iemaksāto naudu tikai pēc tam, kad daļa tiek realizēta statūtos paredzētajā kārtībā.

31. pants. Daļas pāriešana citas personas īpašumā

1. Ja dalībnieks vēlas savas daļas realizēt, viņš līdz ar rakstveida paziņojumu iesniedz sabiedrības izpildinstitūcijai šo daļu apliecības vai pagaidapliecības. Ja statūtos nav paredzēts citādi, izpildinstitūcija vispirms piedāvā nododamās daļas esošajiem dalībniekiem. Ja nododamās daļas vēlas iegūt vairāki dalībnieki, daļas pārdod proporcionāli viņiem jau piederošo daļu skaitam. Ja esošie dalībnieki nepiesakās iegūt daļas, sabiedrības izpildinstitūcijai ir tiesības tās atpirkt no daļu īpašniekiem un pārdot pēc saviem ieskatiem. Pārdodamo daļu vērtība aprēķināma saskaņā ar statūtu noteikumiem. Ja mēneša laikā no daļas apliecību vai pagaidapliecību saņemšanas dienas izpildinstitūcija daļas nav pārdevusi, tās izsniedzamas atpakaļ to īpašniekiem, kas tās var atsavināt pēc saviem ieskatiem. Daļu īpašnieka nāves gadījumā tās pāriet mantiniekiem. Aizliegts mantiniekam daļas vērtību izmaksāt naudā, piespiežot viņu atteikties no mantotās daļas.

Sabiedrības statūtos var paredzēt, ka daļas citām personām drīkst pārdot tikai ar visu sabiedrības dalībnieku piekrišanu.

2. Daļa var pāriet citas personas īpašumā ar attiecīgu pāradresējuma uzrakstu uz daļas apliecības vai pagaidapliecības.

3. Atsavināmo daļu apliecības vai pagaidapliecības līdz ar dalībnieka paziņojumu iesniedzamas sabiedrības izpildinstitūcijai, lai tā atzīmētu daļu īpašnieku maiņu dalībnieku grāmatā. Atzīme dalībnieku grāmatā par daļu pāriešanu citas personas īpašumā jāizdara triju dienu laikā no brīža, kad saņemti dokumenti, kas pierāda, ka daļas likumīgi pārgājušas citas personas īpašumā.

Atsavināt var tikai pilnīgi nomaksātas daļas.

4. Kamēr sabiedrība vēl nav reģistrēta Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā, tās daļas nevar realizēt citai personai. Izņēmums ir to mantošana daļas īpašnieka nāves gadījumā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.05.1992. likumu, kas stājas spēkā 28.05.1992.)

32. pants. Noteikumi, ar kādiem sabiedrība iegūst pati savas daļas

1. Sabiedrība drīkst iegūt pati savas daļas, ja tā samazina pamatkapitālu (statūtu fondu), izņemot no apgrozības noteiktu skaitu daļu. No apgrozības izņemto daļu īpašniekiem mainās balsu skaits, un šo daļu apliecības anulējamas.

2. Citos gadījumos daļas, ko sabiedrība ieguvusi savā īpašumā, realizējamas gada laikā no daļu iegūšanas dienas. Šajā laikā daļas īpašniekam nav balsstiesību. Ja gada laikā šīs kapitāla daļas netiek realizētas, sabiedrībai par šo daļu vērtību jāsamazina pamatkapitāls.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.09.1996. likumu, kas stājas spēkā 22.10.1996.)

33. pants. Pamatkapitāla (statūtu fonda) palielināšanas un samazināšanas kārtība

1. Lai palielinātu vai samazinātu pamatkapitālu (statūtu fondu), jāizdara grozījumi sabiedrības statūtos.

2. Pamatkapitālu (statūtu fondu) drīkst palielināt vai samazināt tikai ar dalībnieku sapulces lēmumu.

34. pants. Pamatkapitāla (statūtu fonda) palielināšanas veidi

1. Sabiedrības pamatkapitālu (statūtu fondu) var palielināt:

1) pieaicinot jaunus dalībniekus, kas iegulda savas daļas;

2) paaugstinot ieguldīto daļu vērtību;

3) dalībniekiem izdarot papildu daļu ieguldījumus;

4) aizstājot sabiedrības parādus ar tās kapitāla daļām.

2. Ja pamatkapitālu (statūtu fondu) palielina, pieaicinot jaunus dalībniekus, jāievēro šā likuma 8., 11., 12., 14., 15., 18., 27., 28., 29,, 30. un 31. panta noteikumi. Jauno dalībnieku daļām nosakāma tāda pati vērtība kā jau ieguldītajām daļām.

3. Ja pamatkapitālu (statūtu fondu) palielina, paaugstinot agrāk ieguldīto daļu vērtību, pamatkapitālā (statūtu fondā) ir jāieskaita tā sabiedrības īpašuma daļa, kura pēc gada bilances vai ārkārtas bilances apstiprināšanas pārsniedz pamatkapitāla (statūtu fonda) apjomu. Šajā gadījumā agrāk ieguldīto daļu apliecībās tiek atzīmēta daļu jaunā vērtība, ko apliecina ar šā likuma 27. panta 3. punktā paredzētajiem parakstiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.09.1996. likumu, kas stājas spēkā 22.10.1996.)

34.¹ pants. Sabiedrības pamatkapitāla palielināšana, aizstājot sabiedrības parādus ar tās kapitāla daļām

1. Ja sabiedrības pamatkapitālu palielina, aizstājot sabiedrības parādus ar tās kapitāla daļām, pamatkapitālā ieskaita tos parādus, kurus ir izvēlējusies sabiedrība un kuru aizstāšanai ar kapitāla daļām rakstveida piekrišanu ir devuši izraudzītie kreditori.

2. Palielinot pamatkapitālu šajā pantā paredzētajā veidā, piemērojami tie paši noteikumi, ko ievēro, ja pamatkapitālu palielina, pieaicinot jaunus dalībniekus.

3. Palielinot pamatkapitālu šajā pantā paredzētajā veidā, pamatkapitāla palielinājums nedrīkst pārsniegt sabiedrības pašas kapitālu vairāk kā piecas reizes.

(19.09.1996. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.10.1996.)

35. pants. Pamatkapitāla (statūtu fonda) palielināšanas kārtība

1. Jaunus dalībniekus sabiedrībā var iesaistīt tikai pēc tam, kad pilnā apjomā ieguldītas iepriekšējās daļas un kad lēmums par pamatkapitāla (statūtu fonda) palielināšanu pieteikts Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā. Pieteikumam pievieno dalībnieku sapulces protokola norakstu, statūtu grozījumu tekstu, pamatkapitāla (statūtu fonda) palielināšanas noteikumus un paziņojumu par iepriekšējo daļu pilnīgu ieguldījumu. Ja sabiedrības pamatkapitālu palielina, aizstājot sabiedrības parādus ar tās kapitāla daļām, jaunu dalībnieku iesaistīšanas noteikumos nav jānorāda šā panta otrās daļas 4.punktā paredzētās ziņas.

2. Sabiedrības dalībnieku sapulcei jāapstiprina jaunu dalībnieku iesaistīšanas noteikumi.

Noteikumos jānorāda:

1) pamatkapitāla (statūtu fonda) palielināšanas iemesli;

2) līdzšinējais pamatkapitāls (statūtu fonds) un tā daļu skaits, kā arī palielinātais pamatkapitāls (statūtu fonds) un tā daļu skaits;

3) daļas vērtība;

4) termiņš, līdz kuram līdzšinējiem dalībniekiem ir priekšrocības daļu iegūšanā, un termiņš, kurā jaunajiem sabiedrības dalībniekiem jāiegulda sava daļa;

5) ar kādu datumu jauno sabiedrības dalībnieku daļas piedalīsies dividenžu saņemšanā.

3. Ja jaunie sabiedrības dalībnieki daļas vērtību sedz ar mantisko ieguldījumu (12. pants), sabiedrības dalībnieku sapulces lēmuma un pamatkapitāla (statūtu fonda) palielināšanas noteikumos jānorāda, ar kādu mantu un kādā vērtībā šīs daļas tiek segtas un no kā šo mantu sabiedrība iegūst. Mantas pieņemšana izdarāma saskaņā ar šā likuma 12. panta noteikumiem.

4. Ja dalībnieku sapulces noteiktajā termiņā paredzētais daļu ieguldījums nav izdarīts, tad dalībnieku sapulce var nolemt, ka pamatkapitāls (statūtu fonds) ir grozīts par faktiski ieguldīto summu, vai arī uzskatīt palielinājumu par nenotikušu, atdodot ieguldīto naudu un mantu atpakaļ. Abos gadījumos jāizdara attiecīgie statūtu grozījumi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.09.1996. likumu, kas stājas spēkā 22.10.1996.)

36. pants. Pamatkapitāla (statūtu fonda) samazināšana

1. Dalībnieku sapulce, pieņemot lēmumu par pamatkapitāla (statūtu fonda) samazināšanu, norāda pamatkapitāla (statūtu fonda) samazināšanas iemeslus, kā arī nosaka, kādā kārtībā notiks samazināšana. Lēmums par pamatkapitāla (statūtu fonda) samazināšanu jāpiesaka Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā. Pieteikumam jāpievieno dalībnieku sapulces protokola noraksts, statūtu grozījumu teksts un pamatkapitāla (statūtu fonda) samazināšanas noteikumi, bet ja sabiedrības pamatkapitālā (statūtu fondā) ir valsts vai pašvaldības īpašums, — Latvijas Republikas Ministru Padomes, tās institūcijas vai pašvaldības atļauja pamatkapitāla (statūtu fonda) samazināšanai.

2. Sabiedrības pamatkapitālu (statūtu fondu) var samazināt:

1) samazinot katras daļas vērtību;

2) sabiedrībai pašai iegūstot savas daļas zem to vērtības un par šo daļu vērtību samazinot pamatkapitālu (statūtu fondu);

3) dzēšot pamatkapitāla (statūtu fonda) samazināšanai iesniegtās dalībnieku daļas.

3. Samazinot pamatkapitālu (statūtu fondu), jāievēro šā likuma 23. un 29. panta noteikumi par pamatkapitāla (statūtu fonda) minimālo lielumu.

4. Samazinot pamatkapitālu (statūtu fondu), jāievēro sabiedrības likvidācijas gadījumā paredzētie noteikumi par sabiedrības kreditoru interešu aizsardzību.

5. Sabiedrības izpildinstitūcija nosaka termiņu, līdz kuram daļu apliecības iesniedzamas apzīmogošanai vai apmaiņai pret jaunām. Šis termiņš jāpaziņo sabiedrības dalībniekiem, un tas nedrīkst būt mazāks par trim mēnešiem. Tās daļu apliecības, kuras izpildinstitūcijas noteiktajā termiņā nav iesniegtas, sabiedrības izpildinstitūcija var izsludināt par anulētām.

6. Anulēto daļas apliecību vietā sabiedrības izpildinstitūcija izgatavo attiecīgu skaitu jaunu daļas apliecību un pārdod šīs daļas statūtos noteiktajā kārtībā. No summas, kas iegūta, pārdodot daļas, atrēķina realizācijas izdevumus, bet pārējo summu izpildinstitūcija izsniedz bijušajiem daļu apliecību īpašniekiem proporcionāli viņiem agrāk piederējušo (anulēto) daļu skaitam.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.05.1992. likumu, kas stājas spēkā 28.05.1992.)

37. pants. Sabiedrības pārvaldes institūcijas

1. Sabiedrības pārvaldes institūcijas ir dalībnieku sapulce un izpildinstitūcija (valde, direkcija, administrācija u. c.).

2. Sabiedrības kontroles un revīzijas institūcija ir revīzijas komisija vai revidents.

38. pants. Sabiedrības dalībnieku sapulce

1. Sabiedrības dalībnieku sapulce ir augstākā sabiedrības pārvaldes institūcija. Savas tiesības piedalīties sabiedrības pārvaldē tās dalībnieki īsteno dalībnieku sapulcē.

2. Dalībnieku sapulces sasauc sabiedrības izpildinstitūcijas atrašanās vietā, ja sabiedrības statūtos nav noteikts citādi.

3. Tiek sasauktas kārtējās un ārkārtas dalībnieku sapulces.

4. Ja sabiedrībā ir tikai viens dalībnieks, viņš pilda sapulces funkcijas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.05.1992. likumu, kas stājas spēkā 28.05.1992.)

39. pants. Dalībnieku kārtējā sapulce

1. Dalībnieku kārtējo sapulci sasauc sabiedrības izpildinstitūcija ik gadu ne vēlāk kā četru mēnešu laikā pēc pārskata gada beigām, bet sabiedrībās, kuru darbības apjoms pārsniedz likuma "Par uzņēmumu gada pārskatiem" 24.panta otrajā daļā minētos kritērijus, un sabiedrībās, kas ir koncerna valdošais uzņēmums, - ne vēlāk kā septiņu mēnešu laikā pēc pārskata gada beigām.

2. Ja sabiedrības izpildinstitūcija nav sasaukusi dalībnieku kārtējo sapulci šajā likumā un sabiedrības statūtos paredzētajā laikā, pēc viena vai vairāku dalībnieku pieprasījuma Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs var uzdot izpildinstitūcijai sasaukt sabiedrības dalībnieku sapulci ne vēlāk kā mēneša laikā no Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra lēmuma paziņošanas dienas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.05.1997. un 06.04.2000. likumu, kas stājas spēkā 11.05.2000.)

40. pants. Dalībnieku ārkārtas sapulce

1. Dalībnieku ārkārtas sapulci sasauc sabiedrības izpildinstitūcija pēc savas iniciatīvas vai tad, ja to pieprasa revīzijas komisija (revidents) vai dalībnieki, kas kopā pārstāv ne mazāk par desmito daļu no sabiedrības pamatkapitāla (statūtu fonda). Pieprasījumā jāuzrāda ārkārtas sapulces sasaukšanas iemesli un vēlamā darba kārtība. Sabiedrības izpildinstitūcijai dalībnieku ārkārtas sapulce jāsasauc mēneša laikā no pieprasījuma iesniegšanas dienas.

2. Ja sabiedrības izpildinstitūcija šā panta 1. punktā minētajā laikā nesasauc dalībnieku ārkārtas sapulci, sapulces sasaukšanas iniciatori var griezties Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā ar lūgumu uzdot izpildinstitūcijai sasaukt dalībnieku ārkārtas sapulci.

41. pants. Dalībnieku sapulces tiesīgums

1. Vienīgi dalībnieku sapulce ir tiesīga:

1) lemt jautājumus par sabiedrības statūtu grozīšanu;

2) (izslēgts ar 19.09.1996. likumu);

3) izskatīt sabiedrības izpildinstitūcijas ziņojumus, apstiprināt sabiedrības darbības gada pārskatu, sadalīt aizvadītā darbības gada tīro peļņu;

4) palielināt vai samazināt pamatkapitālu (statūtu fondu);

5) lemt par sabiedrības likvidācijas uzsākšanu, darbības izbeigšanu, darbības turpināšanu, sabiedrības apvienošanos ar citām sabiedrībām, koncerna līguma slēgšanu un sabiedrības pārveidošanu citās uzņēmējdarbības formās;

6) atcelt vai atsaukt no amata un iecelt vai ievēlēt amatā izpildinstitūcijas un revīzijas komisijas locekļus (revidentu) vai zvērinātu revidentu, lemt par prasības celšanu pret viņiem vai par atteikšanos no prasības, lemt par sabiedrības izpildinstitūcijas darbinieku atalgojumu;

7) iecelt amatā un atcelt no amata pārvaldniekus (direktorus) vai piešķirt sabiedrības izpildinstitūcijai tiesības ievēlēt viņus no sava vidus vai no citu personu vidus;

8) apstiprināt un grozīt instrukcijas, kuras savā darbībā jāievēro sabiedrības izpildinstitūcijai un revīzijas komisijai (revidentam);

9) lemt par sabiedrības struktūrvienību, pārstāvniecību un filiāļu izveidošanu vai likvidēšanu.

2. Dalībnieku sapulce lemj par jebkuru citu saimnieciskās darbības un pārvaldes jautājumu, ja to pieprasa sabiedrības izpildinstitūcija, kā arī izlemj visus citus jautājumus, kuru izskatīšanu dalībnieku sapulcē paredz likums vai kuru izskatīšana pārsniedz citu sabiedrības institūciju kompetenci.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.09.1996., 21.05.1997. un 06.04.2000. likumu, kas stājas spēkā 11.05.2000.)

42. pants. Sabiedrības dalībnieku piedalīšanās sapulcē

1. Sabiedrības dalībniekiem ir balsstiesības dalībnieku sapulcē tikai tad, ja viņi pilnībā ieguldījuši savas daļas un ir ierakstīti dalībnieku grāmatā vismaz desmit dienas pirms sapulces sasaukšanas.

2. Dalībnieki var piedalīties sapulcē gan personiski, gan ar savu pārstāvju vai pilnvarnieku starpniecību. Pilnvarai jābūt noformētai rakstveidā, un tā pievienojama sapulces protokolam. Sabiedrības izpildinstitūcijas loceklis nevar būt dalībnieka pārstāvis.

3. Ar padomdevēja tiesībām sapulcē drīkst piedalīties izpildinstitūcijas locekļi, kā arī revīzijas komisijas locekļi (revidents), kas nav sabiedrības dalībnieki.

4. Katra daļa dod tiesības sapulcē uz vienu balsi, ja statūtos nav paredzēts, ka tiesības uz vienu balsi dod lielāks daļu skaits. Ikviena dalībnieka balsu skaits atbilst viņam piederošo daļu skaitam. Statūtos var būt paredzēti balsstiesību ierobežojumi atsevišķiem dalībniekiem, kuriem pieder liels daļu skaits.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.05.1992. likumu, kas stājas spēkā 28.05.1992.)

43. pants. Sabiedrības dalībnieku sapulces norise

1. Sabiedrības dalībnieku sapulce ir tiesīga, ja tajā pārstāvēta vairāk nekā puse no pamatkapitāla (statūtu fonda). Ja laikus izsludinātā sapulce nav tiesīga kvoruma trūkuma dēļ, ne vēlāk kā piecpadsmit dienu laikā tiek sasaukta atkārtota sapulce ar to pašu darba kārtību, un tā ir tiesīga lemt neatkarīgi no klātesošo balsstiesīgo dalībnieku skaita. Lai izlemtu jautājumus par statūtu grozīšanu (izņemot pamatkapitāla palielināšanu), sabiedrības likvidāciju un koncerna līguma slēgšanu, nepieciešams sapulces kvorums, kas kopā pārstāv vismaz trīs ceturtdaļas no sabiedrības pamatkapitāla (statūtu fonda). Ja sabiedrību dibina divi dibinātāji, ir nepieciešama abu piedalīšanās sapulcē.

2. Sapulces lēmumi dalībniekiem ir obligāti, ja, lemjot par šā likuma 41.panta pirmās daļas 1.punktā paredzēto jautājumu un 5.punktā paredzēto jautājumu par koncerna līguma slēgšanu, lēmums tiek pieņemts ar vismaz trīs ceturtdaļu balsu vairākumu. Citi lēmumi ir spēkā, ja par tiem dalībnieki nobalso ar vienkāršu balsu vairākumu un ja sabiedrības statūtos nav paredzēts citādi.

3. Dalībnieks vai viņa pārstāvis nevar piedalīties balsošanā, ja sapulce lemj par prasības celšanu pret viņu vai par atteikšanos no prasības.

4. Balsošana sapulcē notiek atklāti, izņemot gadījumus, kad aizklātu balsošanu pieprasa kaut vai viens no sabiedrības dalībniekiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.05.1992., 19.09.1996. un 06.04.2000. likumu, kas stājas spēkā 11.05.2000.)

44. pants. Sabiedrības izpildinstitūcija

1. Sabiedrības darbību vada izpildinstitūcija (valde, direkcija, administrācija u. c.). Tās izveidošanas kārtību, funkcijas un kompetenci nosaka sabiedrības statūti. Sabiedrības izpildinstitūcijas pienākumus var izpildīt arī pārvaldnieks (direktors). Ja sabiedrībā ir tikai viens dalībnieks, viņš var pildīt ari izpildinstitūcijas pienākumus.

2. Sabiedrības izpildinstitūcijas sastāvā ir viens vai vairāki locekļi, bet ne vairāk par divpadsmit, kurus ievēlē sabiedrības dalībnieku sapulce.

3. Statūtos var paredzēt, ka sabiedrības operatīvās valdības veikšanai sapulce var iecelt pati vai piešķirt izpildinstitūcijai tiesības ievēlēt no sava vidus vai iecelt no citu personu vidus vienu vai vairākus pārvaldniekus (direktorus). Šajā gadījumā sapulce nosaka pārvaldnieku (direktoru) tiesības, pienākumus, atbildību un atalgojumu.

4. Izpildinstitūcijas locekļus ievēlē amatā uz trim gadiem ar noteikumu, ka viņus var pārvēlēt.

5. Par visiem grozījumiem izpildinstitūcijas sastāvā, ka arī par grozījumiem izpildinstitūcijas locekļu paraksta tiesībās jāpaziņo Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.05.1992. likumu, kas stājas spēkā 28.05.1992.)

45. pants. Sabiedrības gada pārskats

Sabiedrība organizē lietvedību, grāmatvedību un statistisko uzskaiti, kā arī sastāda un iesniedz gada pārskatu un bilanci saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

46. pants. Sabiedrības peļņas izlietošana

1. Pēc gada pārskata un bilances apstiprināšanas sabiedrības dalībnieku sapulcē ne mazāk par 5 procentiem no tīrās peļņas, atrēķinot norakstījumus (amortizācijas summas), jāieskaita rezerves kapitālā (rezerves fondā). Par atlikušās summas izlietošanu lemj dalībnieku sapulce. Tā nosaka summas, kas ieskaitāmas citos kapitālos (fondos), kā arī nosaka dalībniekiem izmaksājamo dividenžu lielumu. Dividendes aprēķināmas tikai par pilnībā ieguldītajām daļām.

2. Sabiedrības dalībnieku nevar piespiest kaut vai uz laiku atstāt dividendi sabiedrības rīcībā.

3. Dividendes, kas nav izņemtas triju gadu laikā, pāriet sabiedrības īpašumā, izņemot gadījumus, kad pēc likuma noilguma termiņš uzskatāms par pārtrauktu vai apturētu. Par laikā neizņemtajām dividendēm procentus nemaksā.

Sabiedrības dalībnieku nevar piespiest saņemtās dividendes atdot atpakaļ sabiedrībai, izņemot likumā paredzētajos gadījumos.

47. pants. Sabiedrības kontroles un revīzijas institūcijas

1. Sabiedrības darbību kontrolē revīzijas komisija (revidents) vai zvērināts revidents, kā arī pastāvīgās vai pagaidu komisijas atsevišķu jautājumu izskatīšanai.

2. Revīzijas komisiju (revidentu) ievēlē sabiedrības dalībnieku sapulce uz trim gadiem.

3. Revīzijas komisijas locekļi (revidents) nedrīkst būt sabiedrības izpildinstitūcijā. Bijušos izpildinstitūcijas locekļus triju gadu laikā pēc izstāšanas no tās nedrīkst ievēlēt revīzijas komisijā vai par revidentu. Ja sabiedrībā ir tikai viens dalībnieks, viņš var pildīt arī revīzijas institūcijas pienākumus.

4. Tām sabiedrībām, kuras ir atbrīvotas no zvērinātu revidentu revīzijas, revīzijas komisijas (revidenta) ievēlēšana ir obligāta.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.05.1992. un 21.05.1997. likumu, kas stājas spēkā 18.06.1997.)

48. pants. Zvērinātu revidentu vai revīzijas komisijas (revidenta) darbība

1. Ne vēlāk kā mēnesi pirms dalībnieku kārtējās sapulces sabiedrības izpildinstitūcija paziņo zvērinātam revidentam vai revīzijas komisijai (revidentam), ka sabiedrības gada pārskats sagatavots, bilance noslēgta un dokumenti pieejami pārbaudei.

2. Zvērinātam revidentam vai revīzijas komisijai (revidentam) ir tiesības apskatīt un revidēt visu sabiedrības mantu un pārbaudīt visu sabiedrības darbību.

3. Zvērinātam revidentam vai revīzijas komisijas locekļiem (revidentam) ir tiesības jebkurā laikā veikt tūlītējus kontroles un pārbaudes pasākumus. Viņi var pieaicināt ekspertus vai speciālistus un ir par tiem atbildīgi. Par pieaicināmajām personām zvērināts revidents vai revīzijas komisija (revidents) ziņo sabiedrības izpildinstitūcijai, kā arī nosaka pieaicināto personu atalgojumu, iepriekš saskaņojot to ar izpildinstitūciju.

4. Zvērinātam revidentam vai revīzijas komisijai (revidentam) jāziņo sabiedrības izpildinstitūcijai un dalībnieku sapulcei par konstatētajām nepilnībām un pārkāpumiem izpildinstitūcijas un tai pakļauto struktūrvienību darbā.

5. Revīzijas komisijai (revidentam) septiņas dienas pirms dalībnieku kārtējās sapulces jāiesniedz sabiedrības izpildinstitūcijai ziņojums par gada pārskata pārbaudes rezultātiem. Ziņojums līdz ar izpildinstitūcijas paskaidrojumiem nolasāms dalībnieku kārtējā sapulcē.

6. Par izdarīto revīziju zvērināts revidents saskaņā ar likuma "Par uzņēmumu gada pārskatiem" prasībām sagatavo atzinumu, kuru sabiedrības izpildinstitūcija līdz ar saviem paskaidrojumiem un gada pārskatu iesniedz dalībnieku kārtējai sapulcei.

7. Zvērināts revidents vai revīzijas komisijas locekļi (revidents) veic savu darbu saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. Viņi atbild sabiedrībai un trešajām personām par zaudējumiem, kas radušies viņu kļūdainas vai prettiesiskas darbības rezultātā. Zvērināts revidents vai revīzijas komisijas locekļi (revidents) neatbild par sabiedrības izpildinstitūcijas un tai pakļauto struktūrvienību pārkāpumiem, izņemot gadījumus, kad viņi par šiem pārkāpumiem zināja, bet neinformēja.

(21.05.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.06.1997.)

49. pants. Sabiedrības darbības izbeigšanas vispārīgie noteikumi

1. Sabiedrības darbība izbeidzas:

1) statūtos paredzētajos gadījumos;

2) ar dalībnieku sapulces lēmumu (vienīgā dibinātāja lēmumu);

3) saskaņā ar likumu par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju;

4) ar tiesas vai arbitrāžas nolēmumu;

5) ja gada laikā pēc sabiedrības reģistrācijas tā nav uzsākusi uzņēmējdarbību;

6) ja sabiedrība tiek pārveidota citās uzņēmējdarbības formās šā likuma 54. pantā paredzētajā gadījumā;

7) ja tā savā darbībā pārkāpj Latvijas Republikas likumus;

8) citos likumdošanā paredzētajos gadījumos.

2. Šā panta 1. punkta 7. apakšpunktā paredzētajā gadījumā sabiedrības darbība izbeidzas ar tiesas vai arbitrāžas nolēmumu, ja sabiedrība, neskatoties uz brīdinājumu, vairākkārt vai rupji pārkāpusi Latvijas Republikas likumus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.09.1996. likumu, kas stājas spēkā 22.10.1996.)

50. pants. Sabiedrības likvidatori

1. Sabiedrības likvidāciju izdara izpildinstitūcija, kas šādā gadījumā uzskatāma par sabiedrības likvidatori, ja statūtos nav noteikts citādi. Sabiedrības dalībnieku sapulce var ievēlēt citus likvidatorus. Līdz ar likvidatoru ievēlēšanu izpildinstitūcijas pilnvaras izbeidzas, bet tās atbildība saglabājas līdz uzņēmuma likvidēšanai.

2. Pēc motivēta pieprasījuma, ko iesnieguši ne mazāk par sabiedrības pamatkapitāla (statūtu fonda) desmito daļu pārstāvošie dalībnieki, Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs var iecelt likvidatorus pēc saviem ieskatiem. Likvidatoru atalgojumu nosaka dalībnieku sapulce, bet tas nevar būt mazāks par sabiedrības izpildinstitūcijas locekļu atalgojumu.

3. Dalībnieku sapulce var ievēlētos likvidatorus katrā laikā atsaukt un ievēlēt jaunus. Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra ieceltos likvidatorus var atsaukt tikai pats Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs.

4. Ja sabiedrības pamatkapitālā (statūtu fondā) ir valsts vai pašvaldības īpašums, Latvijas Republikas Ministru Padomes pilnvarota institūcija vai pašvaldības norīko pārstāvjus likvidatorus, kurus tā var atsaukt jebkurā laikā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.05.1992. likumu, kas stājas spēkā 28.05.1992.)

51. pants. Sabiedrības likvidācijas kārtība

1. Sabiedrības likvidācijas uzsākšanu likvidatori izsludina likumdošanā noteiktajā kārtībā. Sabiedrības kreditoriem, kuru dzīvesvieta sabiedrībai ir zināma, par likvidācijas uzsākšanu paziņo atsevišķi. Kreditoru prasījumi un citas varbūtējas pretenzijas pret likvidējamo sabiedrību jāpiesaka triju mēnešu laikā no sludinājuma publicēšanas dienas. Pēc minētā termiņa izbeigšanās savus prasījumus un pretenzijas nepieteikušie kreditori nevar prasīt, lai tiktu grozīts pieņemtais sabiedrības īpašuma sadalījuma plāns. Parādsaistības, kas fiksētas sabiedrības grāmatvedības dokumentos, likvidatoriem jāņem vērā neatkarīgi no tā, vai kreditori tās pieteikuši vai ne.

2. Likvidatori paziņo Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram lēmumu par sabiedrības likvidāciju. Pieteikumam jāpievieno dalībnieku sapulces protokola noraksts, jānorāda likvidatoru vārds, uzvārds un viņu dzīvesvieta.

3. Sabiedrības dalībniekiem, kas vēl nav pilnībā ieguldījuši savas daļas, jāiegulda trūkstošā daļa pamatkapitālā (statūtu fondā) tādā apmērā, kāds nepieciešams sabiedrības vārdā pieņemto saistību izpildīšanai.

4. Nevienam dalībniekam nevar izmaksāt viņa likvidācijas kvotu, kamēr nav apmierināti kreditoru prasījumi un citas pretenzijas. Kreditoru prasījumi apmierināmi likumā par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju paredzētajā kārtībā un secībā.

5. Ja likvidācijas gaitā atklājas, ka no likvidējamās sabiedrības īpašumā esošās mantas nav iespējams pilnībā apmierināt visas kreditoru likumīgās prasības, likvidatoriem ir jāpaziņo par to sabiedrības pārvaldes institūcijām un daļu turētājiem un jāiesniedz tiesā pieteikums par maksātnespēju likumā par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju noteiktajā kārtībā.

6. Likvidatori pabeidz sabiedrības iesāktās darbības dalībnieku sapulces noteiktajā kārtībā un laikā, pārdod sabiedrības mantu, iekasē no debitoriem summas, kas sabiedrībai pienākas, nokārto parādus, apmierina citas pretenzijas un sadala atlikumu starp dalībniekiem proporcionāli viņu daļām pamatkapitālā (statūtu fondā). Likvidatoru darbībai piemērojami tie paši noteikumi, kas sabiedrības izpildinstitūcijai, ja sabiedrības statūtos nav noteikts citādi.

7. Likvidācijas laikā sabiedrībai saglabājas juridiskās personas tiesības, bet sabiedrības nosaukumam (firmai) jāpievieno vārds «likvidējamā».

8. Likvidatoriem jāsniedz dalībnieku sapulcei tās noteiktajos termiņos, tomēr ne retāk kā reizi gadā, pārskats par savu darbību, bet, likvidāciju izbeidzot, — arī pārskats par visu likvidācijas laiku.

9. Sabiedrības dalībnieku sapulce, kas pieņem lēmumu par sabiedrības darbības izbeigšanu, var uzdot kādam no likvidatoriem vai kādai ticības personai saņemt visai sabiedrībai par labu ienākošās summas un citu mantu. Sabiedrībai ienākošās summas un cita manta izlietojama saskaņā ar sabiedrības dalībnieku sapulces lēmumu.

Pēc savas darbības izbeigšanas likvidators vai sabiedrības uzticības persona iesniedz Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram pārskatu par saņemtajām summām un to izlietošanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.09.1996. likumu, kas stājas spēkā 22.10.1996.)

51.¹pants. Likvidācijas kārtība sabiedrībām, kuru pamatkapitāla lielums neatbilst likuma prasībām

Sabiedrības, kuru pamatkapitāla lielums neatbilst likuma prasībām, tiek likvidētas likumā "Par uzņēmējdarbību" noteiktajā kārtībā.

(21.05.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.06.1997.)

52. pants. Sabiedrības likvidācijas pārtraukšana un sabiedrības darbības turpināšana

1. Ja sabiedrības darbība izbeidzas statūtos paredzētajos gadījumos vai ar dalībnieku sapulces lēmumu, bet likvidatori nav vēl stājušies pie mantas sadalīšanas starp dalībniekiem, sabiedrības dalībnieku sapulce var pieņemt lēmumu par sabiedrības darbības turpināšanu. Lēmuma pieņemšanai nepieciešams, lai sapulcē piedalītos dalībnieki, kuri kopā pārstāv ne mazāk par trim ceturtdaļām no sabiedrības pamatkapitāla (statūtu fonda).

2. Sabiedrības darbības turpināšana jāpieteic Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā.

53. pants. Sabiedrības atzīšana par neesošu

1. Katram sabiedrības dalībniekam, dalībnieku sapulcei, izpildinstitūcijai, revīzijas komisijai vai revidentam, kā arī Uzņēmumu reģistram un prokuratūrai ir tiesības celt tiesā prasību atzīt sabiedrību par neesošu, ja:

1) sabiedrības statūti ir pretrunā ar šā likuma prasībām;

2) tiesiskās attiecības, uz kurām pamatojas sabiedrības dibināšana, ir apstrīdamas atbilstoši likumu prasībām.

2. Valsts īpašuma atsavināšanu veicošajai institūcijai attiecībā uz valsts īpašumu, kā arī pašvaldības domei (padomei) attiecībā uz savu īpašumu ir tiesības celt tiesā prasību atzīt sabiedrību par neesošu šā panta pirmās daļas 2.punktā minētajā gadījumā, ja sabiedrība izveidota, atsavinot vai privatizējot valsts vai pašvaldības mantu.

3. Prasību atzīt sabiedrību par neesošu var celt:

1) šā panta pirmās daļas 1.punktā minētajā gadījumā — visu laiku, kamēr attiecīgās sabiedrības statūti neatbilst likumu prasībām;

2) šā panta pirmās daļas 2.punktā minētajā gadījumā — divu gadu laikā pēc sabiedrības reģistrācijas Uzņēmumu reģistrā, ja sabiedrība izveidota, neveicot privatizāciju;

3) šā panta pirmās daļas 2.punktā minētajā gadījumā — sešu gadu laikā pēc sabiedrības reģistrācijas Uzņēmumu reģistrā, ja sabiedrība izveidota, veicot privatizāciju.

4. Ja prasību atzīt sabiedrību par neesošu ceļ valsts īpašuma atsavināšanu veicošā institūcija vai pašvaldības dome (padome), Valsts kontrole, Uzņēmumu reģistrs vai prokuratūra, tas darāms Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā un minētās institūcijas atbrīvojamas no attiecīgo valsts nodevu maksāšanas.

5. Dalībnieku sapulcei ir tiesības novērst trūkumus sabiedrības statūtos, izdarot tajos grozījumus šajā likumā noteiktajā kārtībā, ja prasība tiek celta šā panta pirmās daļas 1.punktā minētajā gadījumā.

6. Ja tiesa pieņem nolēmumu par sabiedrības atzīšanu par neesošu, Uzņēmumu reģistrs uzsāk sabiedrības likvidācijas procesu un tam piemērojami šā likuma 51.panta noteikumi.

7. Ja sabiedrību atzīst par neesošu, darījumi, kas tās vārdā noslēgti ar trešajām personām, paliek spēkā.

(19.09.1996. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.06.2001. likumu, kas stājas spēkā 06.07.2001.)

54. pants. Sabiedrības pārveidošana citās uzņēmējdarbības formās

1. Ja sabiedrības dalībnieku skaits pārsniedz šā likuma 8. panta 6. punktā paredzēto dalībnieku skaitu, sabiedrība divu gadu laikā jāpārveido par akciju sabiedrību.

2. Ja sabiedrība pēc tās reģistrācijas Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā šajā likumā paredzētajā kārtībā vēlas nodarboties ar uzņēmējdarbību, kurai Latvijas Republikas likums «Par uzņēmējdarbību» vai citi likumi paredz dalībnieku papildu atbildību, tā līdz šīs darbības uzsākšanai jāpārveido par sabiedrību ar papildu atbildību.

55. pants. Sabiedrības dibinātāju un dalībnieku atbildība

1. Katrs sabiedrības dibinātājs un dalībnieks ir atbildīgs par zaudējumiem, kas radušies sabiedrībai, citiem dalībniekiem vai trešajām personām, ja viņš ar nolūku vai neuzmanības dēļ sabiedrības dibināšanas dokumentos vai citos dokumentos, kas iesniegti Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram, citam valsts institūcijām vai sabiedrības dalībniekiem, uzrādījis nepareizas, nepilnīgas vai neskaidras ziņas vai citādā veidā rīkojies pretēji likuma vai statūtu noteikumiem.

2. Sabiedrības dibinātāji ir solidāri atbildīgi ar visu savu īpašumu par zaudējumiem mantai, kas nodota viņiem glabāšanā līdz sabiedrības nodibināšanai.

56. pants. Sabiedrības izpildinstitūcijas locekļu atbildība

Ja sabiedrības izpildinstitūcijas locekļi rīkojas nelikumīgi, pārkāpj savu pilnvaru ietvarus vai neievēro likumu un statūtu noteikumus vai dalībnieku sapulču lēmumus un instrukcijas vai darbojas nolaidīgi, viņi ir solidāri atbildīgi ar visu savu īpašumu par zaudējumiem, kas tādējādi radušies sabiedrībai, atsevišķiem tās dalībniekiem vai trešajām personām.

57. pants. Revīzijas komisijas locekļu (revidenta) atbildība

Revīzijas komisijas locekļi (revidents), kam uzticēta sabiedrības darbības kontrole vai revīzija, ir solidāri atbildīgi par zaudējumiem, kas radušies sabiedrībai, atsevišķiem tās dalībniekiem vai trešajām personām, ja viņi apzināti vai nolaidības dēļ nav izpildījuši viņiem uzliktos pienākumus.

58. pants. Likvidatoru atbildība

Sabiedrības likvidatori, kas apzināti vai nolaidības dēļ nav izpildījuši viņiem saskaņā ar likumu prasībām, statūtu noteikumiem vai sapulces lēmumu uzliktos pienākumus, ir solidāri atbildīgi par zaudējumiem, kas tādēļ radušies sabiedrībai, atsevišķiem tās dalībniekiem vai trešajām personām.

59. pants. Sabiedrības prasību celšana

1. Sabiedrībai jāceļ prasības pret sabiedrības dalībniekiem vai amatpersonām, ja tā nolemj dalībnieku sapulce ar vienkāršu balsu vairākumu vai ja to pieprasa dalībnieku mazākums, kas pārstāv ne mazāk par desmito daļu no pamatkapitāla (statūtu fonda).

2. Lietas vešanai sabiedrības dalībnieku sapulce ievēlē savus pārstāvjus. Ja prasības celšanu pieprasa dalībnieku mazākums, tā izraudzītās personas tiek pilnvarotas par sabiedrības pārstāvjiem lietas vešanā.

3. Sabiedrības dalībnieku mazākumam, kas pieprasījis prasības celšanu, jāsedz tiesas izdevumi.

(19.09.1996. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.10.1996.)

1. Sabiedrībām ar ierobežotu atbildību, kuras līdz 1996.gada 1.maijam nav palielinājušas pamatkapitālu un kuru pamatkapitāls neatbilst šā likuma 23.panta noteikumiem, palielināt pamatkapitālu un līdz 1996.gada 31.decembrim Uzņēmumu reģistrā reģistrēt grozījumus attiecīgās sabiedrības statūtos.

2. Valsts nodevas likmi par to, ka sabiedrībai ar ierobežotu atbildību Uzņēmumu reģistrā tiek reģistrēta kapitāla palielināšana līdz 2000 latiem, noteikt 100 latu.

3. Sabiedrībām ar ierobežotu atbildību, kuras nepalielinās savu pamatkapitālu, līdz 1996.gada 31.decembrim pabeigt reorganizāciju vai arī ne vēlāk kā 1996.gada 1.oktobrī izsludināt savu likvidāciju likumā noteiktajā kārtībā.

4. Uzņēmumu reģistram līdz 1997.gada 15.janvārim publicēt laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" to sabiedrību ar ierobežotu atbildību sarakstu, kuru pamatkapitāls neatbilst šā likuma 23.panta noteikumiem.

5. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi nr.11 "Grozījumi likumā "Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību"" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 4.nr.) un Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi nr.287 "Grozījumi likumā "Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību"" (Latvijas Vēstnesis, 1996, 131. nr.).

6. Šajā likumā paredzētās valsts īpašuma atsavināšanu veicošās institūcijas funkcijas pilda bezpeļņas organizācija valsts akciju sabiedrība "Privatizācijas aģentūra" līdz brīdim, kad Ministru kabinets ir izdevis rīkojumu par valsts īpašuma atsavināšanu veicošo institūciju un bezpeļņas organizācija valsts akciju sabiedrība "Privatizācijas aģentūra" saskaņā ar Ministru kabineta rīkojumu ir nodevusi tai šīs funkcijas.

(13.06.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.07.2001.)