1. pants. Nodokļa maksātāji

Īpašuma nodokli maksā fiziskās un juridiskās personas, arī ārvalstu fiziskās un juridiskās personas, par savu īpašumu, kas atrodas Latvijas Republikas teritorijā. Nodokli par iznomātu īpašumu maksā tā īpašnieks, ja līgumā nav paredzēts citādi. Šo nodokli par valsts un pašvaldību īpašumiem maksā īpašuma valdītājs.

2. pants. Ar nodokli apliekamais īpašums

Līdz 1998.gada 31.decembrim ar nodokli apliek:

1) pamatlīdzekļus;

2) nepabeigtās celtniecības objektus.

No 1999.gada 1.janvāra ar nodokli apliek ēkas un būves.

(01.04.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.04.1998.)

3. pants. Kārtība, kādā nosakāma ar nodokli apliekamā īpašuma vērtība līdz 1998.gada 31.decembrim

Ar nodokli apliekamajā īpašuma vērtībā ieskaita:

1) ēku, būvju un nepabeigtās celtniecības objektu gada vidējo bilances atlikušo vērtību;

2) transportlīdzekļu gada vidējo bilances vērtību, to reizinot ar koeficientu 0,1;

3) pārējo pamatlīdzekļu gada vidējo bilances vērtību, to reizinot ar koeficientu 0,4.

Ja bilance netiek sastādīta, īpašuma vērtību nosaka pēc inventarizācijas datiem.

Ja ēka vai būve saskaņā ar šā likuma 4. pantu ir atbrīvota no īpašuma nodokļa, bet daļa no tās tiek izmantota uzņēmējdarbībā, ar nodokli apliekamajā īpašuma vērtībā ieskaita ēkas vai būves vērtību atbilstoši uzņēmējdarbībā izmantojamai daļai.

Ar nodokli apliekamo īpašuma vērtību nosaka un nodokli aprēķina saskaņā ar instrukciju, ko apstiprinājusi Latvijas Republikas Finansu ministrija.

(01.04.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.04.1998.)

3.¹ pants. Kārtība, kādā nosakāma ar nodokli apliekamā īpašuma vērtība no 1999.gada 1.janvāra

Ar nodokli apliekamajā īpašuma vērtībā ieskaita ēku un būvju gada vidējo bilances vērtību.

Ja bilance netiek sastādīta, ar nodokli apliekamā īpašuma vērtība tiek noteikta pēc inventarizācijas datiem.

Ja ēka vai būve saskaņā ar šā likuma 4.pantu ir atbrīvota no īpašuma nodokļa, bet daļa no tās tiek izmantota uzņēmējdarbībā, ar nodokli apliekamajā īpašuma vērtībā ieskaita ēkas vai būves vērtību atbilstoši uzņēmējdarbībā izmantojamai daļai.

(01.04.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.04.1998.)

4. pants. Atbrīvojumi no īpašuma nodokļa maksājumiem

Ar īpašuma nodokli netiek aplikts:

1) fiziskajām personām piederošais īpašums, ja to neizmanto uzņēmējdarbībā;

2) īpašums, kuru izmanto vai kuru paredzēts izmantot tikai lauksaimnieciskai darbībai;

3) īpašums, kuru uztur par valsts budžeta vai pašvaldību budžetu līdzekļiem vai izmanto veselības aizsardzības, sporta un fiziskās kultūras, tautas izglītības un kultūras vajadzībām, izņemot tos objektus pilsētās un pagastos, kurus izmanto kinoteātriem un videotēkām;

4) satiksmes ceļi un zemes joslas gar tiem, arī ceļu ekspluatācijai izmantojamās ēkas šajās joslās, tilti un viadukti; sakaru līnijas un to trašu joslas, sakaru nodaļu un telefona centrāļu ēkas lauku apvidos;

5) īpašums, kuru izmanto dabas aizsardzības un ugunsdrošības vajadzībām;

6) reliģiskajām organizācijām piederošais īpašums, kā arī nacionālo kultūru biedrībām un citām sabiedriskajām organizācijām, kuru sarakstu apstiprina Latvijas Republikas Saeima pēc Latvijas Republikas Ministru kabineta priekšlikuma, piederošais īpašums un to uzņēmumi;

7) (izslēgts ar 20.02.1997. likumu);

8) dzīvojamās ēkas un komunālajā saimniecībā izmantojamais īpašums;

9) īpašums, kas atzīts par Latvijas Republikas kultūras pieminekli, ja īpašnieks ievēro Latvijas Republikas likumdošanas aktos paredzētos noteikumus par kultūras pieminekļu izmantošanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.09.1991., 20.02.1997. un 13.11.1997. likumu, kas stājas spēkā 01.01.1998.)

Īpašuma nodoklis ieskaitāms pilsētas vai pagasta pašvaldības budžetā pēc īpašuma atrašanās vietas.

(13.11.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.1998.)

6. pants. Nodokļa likmes vairāku īpašuma objektu gadījumā

Ja vienam īpašniekam (fiziskajai vai juridiskajai personai) pieder vairāki īpašuma objekti, īpašuma nodokli aprēķina no visa īpašuma kopvērtības, turklāt, ja īpašuma objekti atrodas vairākās vietās, pašvaldību budžetiem paredzētā nodokļa daļa ņemama atbilstoši ar nodokli apliekamajai īpašuma vērtībai katrā administratīvi teritoriālajā vienībā.

7. pants. Nodokļa aprēķināšanas un nomaksas kārtība

Fiziska un juridiskā persona katru gadu ne vēlāk kā līdz 1. februārim iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam deklarāciju par paredzamo ar nodokli apliekamo īpašuma vērtību un par attiecīgajā gadā maksājamo nodokli.

Nodoklis nomaksājams gada laikā vienmērīgi pa ceturkšņiem. Gadam beidzoties, maksātājam viena mēneša laikā jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestam pārskats par faktisko ar nodokli apliekamo īpašuma vērtību, pamatojoties uz kuru izdara nodokļa pārrēķinu par iepriekšējo gadu.

Nodokļa lielumu aprēķina maksātājs, pamatojoties uz sava ar nodokli apliekamā īpašuma gada vidējo vērtību, kuru aprēķina, saskaitot pusi no īpašuma vērtības uz gada sākumu un pusi no tā vērtības uz nākamā gada 1. janvāri ar īpašuma vērtību uz 1. aprīli, 1. jūliju, 1. oktobri un iegūto summu dalot ar 4.

Maksātāju atbildību par nodokļa pareizu un savlaicīgu nenomaksāšanu nosaka Latvijas Republikas likumdošanas akti.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.02.1997. likumu, kas stājas spēkā 06.03.1997.)

8. pants. Īpašuma nodokļa jautājumos pieņemto lēmumu pārsūdzēšanas kārtība

Nodokļa maksātājs ir tiesīgs īpašuma nodokļa jautājumos pieņemto lēmumu pārsūdzēt likumā “Par nodokļiem un nodevām” noteiktajā kārtībā.

(13.11.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.1998.)