Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Skatīt Ministru kabineta 2003. gada 21. oktobra noteikumus Nr. 588 "Noteikumi par gaisa kvalitāti".

Ministru kabineta noteikumi Nr.286

Rīgā 2002.gada 2.jūlijā (prot. Nr.27, 9.§)

Noteikumi par gaisa kvalitāti

Izdoti saskaņā ar likuma

"Par vides aizsardzību" 18.panta otro daļu

un likuma "Par piesārņojumu" 12.panta otro daļu

 

 

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka kvalitātes normatīvus gaisam (ārtelpu gaiss troposfērā, neietverot darba vidi), lai novērstu kaitējumu cilvēka veselībai vai videi un nodrošinātu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu ilgākā laikposmā, ņemot vērā nepieciešamo drošības rezervi un norādot:

1.1. gaisa kvalitātes (gaisa īpašību kopums, kas nosaka fizikālo, ķīmisko un bioloģisko faktoru iedarbības pakāpi uz cilvēku, augiem un dzīvniekiem, kā arī uz vidi kopumā) normatīvus Latvijas teritorijā un to sasniegšanas termiņus;

1.2. augstāko un zemāko pieļaujamo līmeni gaisu piesārņojošām vielām;

1.3. parametrus, monitoringa metodes un metodes, pēc kurām nosaka attiecīgo gaisa kvalitātes normatīvu pārsniegumu;

1.4. pasākumus, kas veicami, ja gaisa kvalitātes normatīvi tiek pārsniegti.

2. Gaisa kvalitātes normatīvi un rādītāji ir:

2.1. iedzīvotāju informēšanas rādītājs - tāds gaisa piesārņojuma līmenis, kuru pārsniedzot noteiktā laikposmā saskaņā ar šiem noteikumiem nepieciešams informēt iedzīvotājus;

2.2. gaisa kvalitātes mērķlielums - lielums, kas noteikts, lai novērstu gaisa piesārņojuma ilgtermiņa ietekmi uz cilvēka veselību vai vidi kopumā; noteiktā laikposmā jānovērš šī lieluma pārsniegums;

2.3. gaisa kvalitātes robežlielums - zinātniski noteikts lielums, kas noteikts, lai izvairītos no kaitīgās ietekmes uz cilvēka veselību vai vidi kopumā, novērstu vai mazinātu to. Noteiktā laikposmā jānovērš šī lieluma pārsniegums, pēc tam robežlieluma pārsniegšana nav pieļaujama;

2.4. gaisa piesārņojuma līmenis - gaisu piesārņojošas vielas koncentrācija gaisā vai tās dēļ radusies piesārņojošās vielas depozīcija uz virsmas noteiktā laikposmā;

2.5. gaisu piesārņojoša viela - jebkura viela, kura cilvēku darbības rezultātā tieši vai netieši ir ievadīta gaisā un kurai ir potenciāli kaitīga ietekme uz cilvēka veselību vai vidi;

2.6. pielaides robeža - šo noteikumu prasībām atbilstošā gaisa kvalitātes robežlieluma pieļaujamais pārsniegums procentos;

2.7. trauksmes līmenis - gaisa piesārņojuma līmenis, kuru pārsniedzot jau pēc īslaicīgas ekspozīcijas rodas draudi cilvēka veselībai un kura novēršanai nepieciešami tūlītēji pasākumi.

 

 

II. Kontrolējamās gaisu piesārņojošās vielas

3. Lai nodrošinātu gaisa kvalitāti cilvēka veselības un ekosistēmas aizsardzībai, nosaka gaisa kvalitātes normatīvus, kas paredz pieļaujamo gaisa piesārņojuma līmeni. Gaisa kvalitātes normatīvus nosaka:

3.1. sēra dioksīdam (1.pielikums):

3.1.1. sēra dioksīda piesārņojuma līmeņa mērījumiem par bāzes (references) metodi izmanto standartu LVS ISO 10498 "Gaiss. Sēra dioksīda noteikšana. Ultravioletās fluorescences metode" vai jebkuru citu analīzes metodi ar līdzvērtīgu vai labāku veiktspēju;

3.1.2. gaisa monitoringa stacijās, kurās tiek mērītas sēra dioksīda vienas stundas koncentrācijas, protokolē 10 minūšu vidējās koncentrācijas. Gada pārskatā iekļauj šo 10 minūšu koncentrāciju 98. un 99.procentili kopā ar stundas koncentrāciju vērtībām. Apdzīvotās vietās, kur veic šādus mērījumus un kur ir sēra dioksīda piesārņojuma avoti, gada pārskatos iekļauj informāciju par 10 minūšu koncentrācijām, kuras attiecīgā gada laikā pārsniedz 500 µg/m3;

3.2. slāpekļa oksīdam un slāpekļa dioksīdam (turpmāk - slāpekļa oksīdi) (2.pielikums). Slāpekļa oksīdu piesārņojuma līmeņa mērījumiem par bāzes (references) metodi izmanto standartu LVS ISO 7996:1985 "Gaisa kvalitāte. Slāpekļa oksīdu masas koncentrācijas noteikšana. Hemiluminiscences metode" vai jebkuru citu analīzes metodi ar līdzvērtīgu vai labāku veiktspēju;

3.3. putekļiem (cietajām daļiņām, kurām pēc ķīmiskā sastāva nav noteikti citi normatīvi) (3.pielikums) - PM10 putekļiem, kurus nosaka, laižot caur selektīvo sprauslu ar aerodinamisko diametru 10 µm, tādējādi aizturot vismaz 50 % putekļu, un PM2,5 putekļiem, kurus nosaka, laižot caur selektīvo sprauslu ar aerodinamisko diametru 2,5 µm, tādējādi aizturot vismaz 50 % putekļu:

3.3.1. PM10 un PM2,5 putekļu paraugu ņemšanas vietas, ja iespējams, izvieto vienuviet;

3.3.2. putekļu PM10 paraugu ņemšanas un gaisa piesārņojuma līmeņa mērījumiem izmanto bāzes (references) metodi, kas noteikta standartā LVS EN 12341 "Gaisa kvalitāte. Cieto daļiņu frakcijas PM10 noteikšana. Etalona metode un testēšana lauka apstākļos, lai demonstrētu mērīšanas metožu līdzvērtību etalona metodei", vai jebkuru citu analīzes metodi ar līdzvērtīgu vai labāku veiktspēju. Ja mērījumiem izmanto gravimetrijas metodi, mērījumu rezultātu reizina ar koeficientu 1,2;

3.4. svinam (4.pielikums):

3.4.1. gaisa monitoringa stacijas, kurās ņem paraugus, lai noteiktu gaisa piesārņojuma līmeni ar svinu, izvieto vietās, kur iespējamais gaisa piesārņojuma līmenis pārsniedz šo noteikumu 4.pielikumā noteikto gaisa kvalitātes robežlielumu;

3.4.2. svina piesārņojuma līmeņa mērījumiem izmanto paraugu ņemšanas bāzes (references) metodi, kas noteikta standartā LVS EN 12341 "Gaisa kvalitāte. Cieto daļiņu frakcijas PM10 noteikšana. Etalona metode un testēšana lauka apstākļos, lai demonstrētu mērīšanas metožu līdzvērtību etalona metodei", un analīzes bāzes (references) metodi, kas noteikta standartā LVS ISO 9855:1993 "Gaiss. Svina satura noteikšana aerosolos, lietojot filtrus. Atomabsorbcijas spektrofotometrijas metode", vai jebkuru citu paraugu ņemšanas un analīzes metodi ar līdzvērtīgu vai labāku veiktspēju;

3.5. ozonam (5.pielikums):

3.5.1. ozona piesārņojuma līmeņa monitoringa kritēriji, bāzes (references) metode ozona piesārņojuma mērījumiem un ikgadējo mērījumu rezultātu aprēķināšanas principi norādīti šo noteikumu 6.pielikumā. Ozona piesārņojuma līmeņa novērtēšanai izmanto bāzes (references) metodi vai jebkuru citu piesārņojuma līmeņa novērtēšanas metodi ar līdzvērtīgu vai labāku veiktspēju;

3.5.2. Valsts hidrometeoroloģijas pārvalde gada pārskatos par ozona piesārņojuma līmeni iekļauj informāciju par maksimālo, vidējo un 98.procentili vienas stundas un astoņu stundu vidējiem lielumiem, kas gada laikā fiksēti katrā monitoringa stacijā. Procentiles aprēķina saskaņā ar šo noteikumu 6.pielikumā norādīto metodi. Pārskatā norāda datumus, gadījumu skaitu un piesārņojuma līmeņa noturēšanās ilgumu, kad tiek pārsniegti šo noteikumu 5.pielikumā norādītie gaisa kvalitātes normatīvi. Valsts hidrometeoroloģijas pārvalde var iekļaut pārskatā papildu informāciju par 99,9.procentili;

3.6. benzolam (7.pielikums):

3.6.1. benzola piesārņojuma līmeņa bāzes (references) metode ir gaisa paraugu ņemšana, sūknējot to caur sorbenta slāni un pēc tam nosakot benzola koncentrāciju ar gāzes hromatogrāfijas metodi, vai jebkura cita parauga ņemšanas un (vai) analīzes metode ar līdzvērtīgu vai labāku veiktspēju;

3.6.2. vietās, kur specifiski gaisa piesārņojuma dispersijas raksturlielumi vai klimatisko apstākļu ietekme (piemēram, mazs vēja ātrums, liela iztvaikošanas efektivitāte), vai gaisa piesārņojuma līmeņa samazināšana rada būtiskas sociāli ekonomiskas problēmas, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā uz noteiktu laikposmu var noteikt citādus gaisa kvalitātes normatīvus benzolam, nekā noteikts šo noteikumu 7.pielikumā, bet ne lielākus par 10 µg/m3. Lai šādus gaisa kvalitātes normatīvus noteiktu, vietējā pašvaldība iesniedz saskaņošanai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā šādu informāciju:

3.6.2.1. noteiktās zonas vai aglomerācijas teritorijas apraksts, kurā norādītas vietas, kur nepieciešams noteikt citādus gaisa kvalitātes normatīvus benzolam;

3.6.2.2. ieteiktais gaisa kvalitātes normatīvs benzolam un pamatojums šāda normatīva noteikšanai;

3.6.2.3. īstenotie pasākumi, lai nodrošinātu gaisa kvalitātes normatīvu benzolam un tās teritorijas samazināšanu, kur pārsniegts gaisa kvalitātes normatīvs benzolam;

3.6.2.4. plānotie pasākumi, lai saskaņā ar šo noteikumu 21., 24. un 29.punktu novērstu gaisa kvalitātes normatīva benzolam pārsniegšanu;

3.7. oglekļa oksīdam (8.pielikums). Oglekļa oksīda piesārņojuma līmeņa mērījumu bāzes (references) metode ir neizkliedētā infrasarkanā spektrometrijas metode vai jebkura cita analīzes metode ar līdzīgu vai labāku veiktspēju.

4. Lai novērtētu gaisa piesārņojuma līmeni piesārņojošām vielām, kurām nav noteikti gaisa kvalitātes normatīvi, izmanto šo noteikumu 9.pielikumā norādīto vielu maksimāli pieļaujamās koncentrācijas (gaisa piesārņojuma līmenis, kuru pārsniedzot var radīt kaitējumu cilvēka veselībai vai videi kopumā).

5. Izpildot šo noteikumu 3. un 4.punktu, gaisa piesārņojuma līmeņa mērījumus atļauts veikt tikai attiecīgi akreditētām laboratorijām.

6. Ja indikatīvie mērījumi vai piesārņojuma izkliedes aprēķini, vai šo metožu kombinācija norāda, ka regulāri tiek pārsniegtas šo noteikumu 9.pielikumā norādīto vielu maksimāli pieļaujamās koncentrācijas, šīs vielas pēc attiecīgu pētījumu veikšanas var iekļaut to vielu sarakstā, kurām tiek noteikti gaisa kvalitātes normatīvi.

7. Valsts hidrometeoroloģijas pārvalde nodrošina gaisa piesārņojuma līmeņa noteikšanai un mērīšanai lietoto paraugu ņemšanas un analīzes metožu atbilstību un novērtējumu attiecībā pret bāzes (references) metodēm un laboratorijām, kuras mēra gaisa piesārņojuma līmeni, organizē paraugu salīdzinošās testēšanas.

 

 

III. Gaisa kvalitātes novērtējums

8. Valsts hidrometeoroloģijas pārvalde reizi piecos gados organizē gaisa kvalitātes novērtēšanu (ar atbilstošām metodikām veikti mērījumi un aprēķinos novērtēts vai prognozēts gaisa piesārņojuma līmenis) attiecībā uz šo noteikumu 3.punktā minētajām piesārņojošajām vielām. Ja kādā teritorijas daļā ir notikušas būtiskas pārmaiņas, kas ietekmē gaisa piesārņojuma līmeni ar šo noteikumu 3.punktā minētajām gaisu piesārņojošām vielām, tiek organizēts ārpuskārtas gaisa kvalitātes novērtējums.

9. Attiecībā uz gaisu piesārņojošām vielām, kam ir noteikti gaisa kvalitātes normatīvi un iepriekš nav veikts gaisa kvalitātes novērtējums, Valsts hidrometeoroloģijas pārvalde veic sākotnējo gaisa kvalitātes novērtējumu, pamatojoties uz tās rīcībā esošajiem aprēķiniem, novērtējumiem, izlases un indikatīvajiem mērījumiem.

10. Lai veiktu gaisa kvalitātes novērtējumu, valsts teritorija tiek iedalīta zonās saskaņā ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra rīkojumu.

11. Valsts hidrometeoroloģijas pārvalde katru gadu organizē gaisa kvalitātes novērtēšanu:

11.1. zonās, kurās iedzīvotāju skaits pārsniedz 250000 (turpmāk - aglomerācijas);

11.2. zonās, kurās vienas vai vairāku gaisu piesārņojošo vielu piesārņojuma līmenis pārsniedz vai var pārsniegt robežlielumu;

11.3. šo noteikumu 11.1. un 11.2.apakšpunktā minētajās zonās nepārtrauktais gaisa monitorings ir obligāts tām šo noteikumu 3.punktā minētajām gaisu piesārņojošajām vielām, kuru līmenis pārsniedz vai var pārsniegt gaisa kvalitātes normatīvus. Šo uzdevumu Valsts hidrometeoroloģijas pārvalde veic patstāvīgi vai sadarbībā ar vietējo pašvaldību, ja tās rīcībā ir atbilstošas tehnoloģijas un personāls.

12. Lai novērtētu gaisa kvalitāti (arī stacionāro gaisa piesārņojuma avotu apkārtnē), veic šādus pasākumus un izmanto šādus tehnoloģiju kritērijus, metodes un procedūras:

12.1. pasākumi, kas jāveic pirms mērījumu uzsākšanas:

12.1.1. nosaka minimālo paraugu ņemšanas vietu skaitu;

12.1.2. novērtē un iekārto paraugu ņemšanas vietas;

12.1.3. nosaka atbilstošo mērījumu un paraugu ņemšanas tehnoloģijas;

12.2. citu gaisa kvalitātes novērtēšanas tehnoloģiju izmantošana, ņemot par pamatu piesārņojošo vielu modelēšanu:

12.2.1. modelēšanas telpiskā izvērse un novērtēšanas metodes;

12.2.2. atbilstošās modelēšanas tehnoloģijas.

13. Ņemot vērā aglomerācijas vai zonas veidu un tās gaisa piesārņojuma līmeni, katrai gaisu piesārņojošai vielai Valsts hidrometeoroloģijas pārvalde nosaka šo noteikumu 12.punktā minētos kritērijus un tehnoloģiskās prasības.

14. Aglomerācijās un zonās gaisa piesārņojuma līmeni novērtē pēc augšējiem un apakšējiem piesārņojuma novērtēšanas sliekšņiem. Piesārņojuma novērtēšanas sliekšņi sēra dioksīdam, slāpekļa oksīdiem, putekļiem, svinam, benzolam un oglekļa oksīdam norādīti šo noteikumu 10.pielikumā.

15. Gaisa monitoringa staciju minimālo skaitu aglomerācijās un zonās nosaka, izmantojot šo noteikumu 11.pielikumā norādītos kritērijus.

16. Lai novērtētu šo noteikumu 3.punktā minēto gaisu piesārņojošo vielu līmeni, gaisa kvalitātes monitoringa stacijas izvieto saskaņā ar šo noteikumu 12.pielikumā minētajiem norādījumiem.

17. Aglomerācijās un zonās, kur informācija no gaisa kvalitātes monitoringa staciju pastāvīgajām mērījumu (attiecīgās vietās veikti nepārtraukti vai izlases veida mērījumi, kas nodrošina faktiskā piesārņojuma noteikšanai pietiekamu veikto mērījumu skaitu) vietām tiek papildināta ar informāciju no citiem avotiem (piemēram, emisiju inventarizācija, indikatīvās mērīšanas metodes un gaisa kvalitātes modelēšana), gaisa kvalitātes novērtēšanai ierīkoto gaisa monitoringa staciju skaitam un citu tehnoloģiju telpiskajai izvērsei jābūt pietiekamai, lai nodrošinātu šo noteikumu 13.pielikumā minēto precizitāti.

18. Vietās, kur gaisa piesārņojuma līmenis ir zemāks par gaisa kvalitātes robežlielumu un kurās nav pastāvīga riska pārsniegt šo lielumu, gaisa kvalitātes novērtēšanai var izmantot vienreizēju piesārņojuma līmeņa modelēšanu vai aprēķina tehnoloģiju. Minētā prasība neattiecas uz aglomerācijām.

19. Mērījumu un modelēšanas tehnoloģiju kombināciju var izmantot, lai novērtētu gaisa kvalitāti vietās, kur gaisa piesārņojuma līmenis attiecīgajā laikposmā ir zemāks par gaisa kvalitātes robežlielumu.

20. Vietās, kur saskaņā ar šiem noteikumiem jāmēra gaisa piesārņojuma līmenis, veic pastāvīgus mērījumus. Mērījumu skaitam jābūt pietiekamam gaisa piesārņojuma līmeņa noteikšanai.

 

 

IV. Gaisa kvalitātes uzlabošana

21. Lai uzlabotu gaisa kvalitāti vietās, kur gaisa piesārņojuma līmenis pārsniedz vai var pārsniegt gaisa kvalitātes robežlielumu vai gaisa kvalitātes mērķlielumu, kā arī vietās, kur gaisa kvalitātes novērtēšanā konstatēta gaisa piesārņojuma līmeņa paaugstināšanās, vietējā pašvaldība atbilstoši likumam "Par piesārņojumu" nodrošina rīcības programmas izstrādi gaisa piesārņojuma samazināšanai un tās īstenošanu.

22. Lai uzlabotu gaisa kvalitāti vietās, kur sākotnējā gaisa kvalitātes novērtēšanā konstatēts, ka gaisa piesārņojuma līmenis pārsniedz vai var pārsniegt gaisa kvalitātes robežlielumu, vietējā pašvaldība var izstrādāt un īstenot īstermiņa rīcības programmu gaisa piesārņojuma samazināšanai. Īstermiņa rīcības programma gaisa piesārņojuma samazināšanai ietver neatliekamus pasākumus gaisa piesārņojuma samazināšanai un tiek īstenota līdz laikam, kad apstiprina rīcības programmu gaisa piesārņojuma samazināšanai.

23. Lai izstrādātu rīcības programmas gaisa piesārņojuma samazināšanai, Valsts hidrometeoroloģijas pārvalde katru gadu sagatavo sarakstus un kartes par zonām un aglomerācijām, kurās:

23.1. vienas vai vairāku šo noteikumu 3.punktā minēto gaisu piesārņojošo vielu līmenis pārsniedz attiecīgās piesārņojošās vielas gaisa kvalitātes robežlielumu vai gaisa kvalitātes mērķlielumu, kuram pieskaitīta pielaides robeža, ja tāda ir noteikta;

23.2. vienas vai vairāku šo noteikumu 3.punktā minēto gaisu piesārņojošo vielu līmenis atrodas starp robežlielumu un pielaides robežu, ja tāda ir noteikta;

23.3. vienas vai vairāku šo noteikumu 3.punktā minēto gaisu piesārņojošo vielu līmenis pārsniedz šo noteikumu 10.pielikumā norādīto apakšējo novērtējuma slieksni.

24. Vietējā pašvaldība ir atbildīga par rīcības programmas izstrādi gaisa piesārņojuma samazināšanai un tās īstenošanu aglomerācijas vai zonas teritorijās, kas atbilst šo noteikumu 23.1., 23.2. vai 23.3.apakšpunktā minētajam gaisa piesārņojuma līmenim:

24.1. ja aglomerācijā vai zonā tiek pārsniegti gaisa kvalitātes normatīvi vienai šo noteikumu 3.punktā minētajai gaisu piesārņojošajai vielai, tiek izstrādāta rīcības programma gaisa piesārņojuma samazināšanai;

24.2. ja aglomerācijā vai zonā tiek pārsniegti gaisa kvalitātes normatīvi vairāk nekā vienai šo noteikumu 3.punktā minētajai gaisu piesārņojošajai vielai, tiek izstrādāta integrētā rīcības programma gaisa piesārņojuma samazināšanai. Integrētajā rīcības programmā gaisa piesārņojuma samazināšanai tiek noteikta gaisa piesārņojuma samazināšana vielām, kuru koncentrācija pārsniedz gaisa kvalitātes normatīvus, ar nosacījumu, ka citu gaisu piesārņojošo vielu koncentrācija pēc rīcības programmas īstenošanas nepaaugstinās.

25. Rīcības programmā gaisa piesārņojuma samazināšanai, ņemot vērā gaisa piesārņojuma līmeni un laikposmu, kas nepieciešams gaisa piesārņojuma samazināšanai, var noteikt pielaides robežu. Šī pielaides robeža pakāpeniski tiek samazināta līdz brīdim, kad ir sasniegts gaisa kvalitātes robežlielums (vēlākais - līdz laikam, līdz kuram pielaides robeža ir pieļaujama saskaņā ar šo noteikumu 1., 2., 3., 4., 7. un 8.pielikumu).

26. Izstrādāto rīcības programmu gaisa piesārņojuma samazināšanai pašvaldība saskaņo ar reģionālo vides pārvaldi.

27. Ja aglomerācijas vai zonas teritorijas, kas atbilst šo noteikumu 23.1., 23.2. vai 23.3.apakšpunktā minētajam gaisa piesārņojuma līmenim, aptver vairāku pašvaldību teritorijas, attiecīgās pašvaldības izveido komisiju, kuras uzdevums ir organizēt rīcības programmas izstrādi gaisa piesārņojuma samazināšanai un tās īstenošanu šajās aglomerāciju vai zonu teritorijās.

28. Rīcības programma gaisa piesārņojuma samazināšanai atbilst šādiem kritērijiem:

28.1. kompleksi tiek veikta gaisa, ūdens un augsnes aizsardzība;

28.2. nav pretrunu ar darba drošības un strādājošo veselības aizsardzības noteikumiem;

28.3. netiek radīta negatīva ietekme uz vidi blakus teritorijās.

29. Rīcības programmā gaisa piesārņojuma samazināšanai iekļaujama šo noteikumu 14.pielikumā norādītā informācija.

30. Lai saglabātu esošajā līmenī un uzlabotu gaisa kvalitāti teritorijās, kurās gaisa piesārņojuma līmenis ir zemāks par gaisa kvalitātes robežlielumu:

30.1. šo noteikumu 23.3.apakšpunktā minētajās teritorijās var noteikt gaisa kvalitātes mērķlielumus gaisu piesārņojošām vielām, kurām ir noteikti gaisa kvalitātes robežlielumi. Gaisa kvalitātes mērķlielumi nedrīkst pārsniegt apakšējā novērtēšanas sliekšņa vērtību gaisu piesārņojošajām vielām, kam tāds ir norādīts šo noteikumu 10.pielikumā, vai ilglaicīgi novērotos gaisa piesārņojuma līmeņus šo noteikumu 3.punktā minētajām gaisu piesārņojošajām vielām, kurām nav noteikta apakšējā novērtēšanas sliekšņa vērtība;

30.2. īpaši aizsargājamās dabas teritorijās var noteikt gaisa kvalitātes mērķlielumus bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un dabas aizsardzības pasākumu īstenošanai;

30.3. noteiktie gaisa kvalitātes mērķlielumi nodrošina teritorijas ilgtspējīgu attīstību un vienlaikus labāko iespējamo gaisa kvalitāti. Gaisa kvalitātes mērķlielumi atbilst attiecīgajiem gaisa kvalitātes robežlielumu parametriem (piemēram, novērošanas laiks, gaisa kvalitātes mērķlieluma vērtība un datums, kurā gaisa kvalitātes mērķlielums jāsasniedz).

31. Pašvaldība, kas īsteno rīcības programmu gaisa piesārņojuma samazināšanai, reizi gadā (katru gadu 1.februārī) iesniedz reģionālajā vides pārvaldē pārskatu par šīs programmas izpildi. Reģionālā vides pārvalde sagatavo novērtējumu par rīcības programmas gaisa piesārņojuma samazināšanai izpildi un priekšlikumus par pasākumiem, kas veicinātu programmas izpildi. Novērtējumu par rīcības programmas gaisa piesārņojuma samazināšanai izpildi reģionālā vides pārvalde sagatavo un nosūta attiecīgajai pašvaldībai divu mēnešu laikā pēc pārskata saņemšanas.

32. Ja rīcības programma gaisa piesārņojuma samazināšanai netiek īstenota atbilstoši noteiktajiem laika grafikiem, to pārskata. Pārskatīto rīcības programmu gaisa piesārņojuma samazināšanai atkārtoti saskaņo ar reģionālo vides pārvaldi.

 

 

V. Informācijas nodrošinājums

33. Valsts hidrometeoroloģijas pārvalde reizi piecos gados apkopo un sagatavo informāciju par gaisa kvalitātes novērtējumu aglomerācijās un zonās.

34. Valsts hidrometeoroloģijas pārvalde katru gadu apkopo un sagatavo:

34.1. informāciju par gaisa kvalitātes novērtējumu šo noteikumu 11.1. un 11.2.apakšpunktā minētajās zonās;

34.2. šo noteikumu 23.punktā minētos sarakstus un kartes;

34.3. informāciju par katru gadījumu, kad pārsniegts trauksmes līmenis, iedzīvotāju informēšanas rādītājs, gaisa kvalitātes robežlielums, gaisa kvalitātes mērķlielums vai gaisa kvalitātes robežlielums, kuram pieskaitīta pielaides robeža, norādot gaisa kvalitātes normatīvu pārsniegumu vietas, datumus, ilgumu un iespējamos iemeslus.

35. Šo noteikumu 33. un 34.punktā minētajā informācijā iekļauj attiecīgo teritoriju kartes un nepieciešamos aprakstus un informāciju nodod Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, Labklājības ministrijai un attiecīgajām pašvaldībām.

36. Lai nodrošinātu precīzu informāciju par gaisa piesārņojuma līmeni ar sēra dioksīdu, slāpekļa dioksīdu, putekļiem, svinu, benzolu un oglekļa oksīdu, Valsts hidrometeoroloģijas pārvalde nodrošina, ka:

36.1. informācija par sēra dioksīda, slāpekļa dioksīda, putekļu, ozona un oglekļa oksīda piesārņojuma līmeni tiek atjaunota vismaz reizi diennaktī;

36.2. informācija par svina un benzola piesārņojuma līmeni tiek atjaunota vismaz reizi trijos mēnešos.

37. Lai nodrošinātu iedzīvotājus ar informāciju par gaisa piesārņojuma līmeni valstī, Valsts hidrometeoroloģijas pārvalde informē plašsaziņas līdzekļus, kā arī vides aizsardzības, patērētāju interešu aizsardzības un veselības aizsardzības valsts institūcijas un organizācijas, ja ir pārsniegti iedzīvotāju informēšanas rādītāji. Minēto informāciju Valsts hidrometeoroloģijas pārvalde iesniedz institūcijām un organizācijām, kas iekļautas šim nolūkam sastādītajā sarakstā, ko reizi trijos gados saskaņo ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju.

38. Iedzīvotāju informēšanas rādītāju saraksts un gaisa piesārņojuma līmeņi norādīti šo noteikumu 15.pielikumā. Valsts hidrometeoroloģijas pārvalde vai institūcija, kas īsteno valsts vai pašvaldību gaisa kvalitātes monitoringu, nodrošina regulāru (ne retāk kā reizi mēnesī) iedzīvotāju informēšanu par minēto rādītāju pārsniegšanas gadījumiem.

39. Ja tiek pārsniegts gaisa kvalitātes mērķlielums, gaisa kvalitātes robežlielums vai trauksmes līmenis, Valsts hidrometeoroloģijas pārvalde vai institūcija, kas attiecīgajā teritorijā veic valsts monitoringa funkcijas, par to nekavējoties informē vietējo pašvaldību, reģionālo vides pārvaldi un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, sniedzot šo noteikumu 40.punktā minēto informāciju, kā arī citas nepieciešamās ziņas.

40. Ja tiek pārsniegts trauksmes līmenis (ozona piesārņojuma gadījumā - iedzīvotāju informēšanas rādītājs), pašvaldības nodrošina tūlītēju iedzīvotāju informēšanu:

40.1. par datumu, laiku un vietu, kur noticis piesārņojums;

40.2. par prognozi:

40.2.1. piesārņojuma koncentrācijas izmaiņas (situācijas uzlabošanās, stabilizācija vai pasliktināšanās);

40.2.2. gaisa piesārņojuma iemesli un paredzamās izmaiņas;

40.2.3. gaisa piesārņojuma ģeogrāfiskā izplatība;

40.2.4. paredzamais gaisa piesārņojuma noturēšanās ilgums;

40.3. par iedzīvotāju kategorijām, kas ir potenciāli jutīgas pret trauksmes līmeņa pārsniegumu;

40.4. par piesardzības pasākumiem, kas jāveic iedzīvotājiem.

41. Pašvaldības nodrošina iedzīvotājus ar informāciju par to izstrādātajām un īstenotajām rīcības programmām gaisa piesārņojuma samazināšanai. Šīs programmas ir brīvi pieejamas katrā pašvaldībā, kurā tās ir izstrādātas.

 

VI. Noslēguma jautājumi

42. Valsts hidrometeoroloģijas pārvalde līdz 2003.gada 1.janvārim saskaņā ar šo noteikumu III nodaļu veic gaisa kvalitātes novērtējumu visā valsts teritorijā.

43. Pašvaldības, kuru teritorijā saskaņā ar šo noteikumu 24.punktu jāizstrādā un jāīsteno rīcības programmas gaisa piesārņojuma samazināšanai, līdz 2004.gada 1.janvārim nodrošina šo programmu izstrādi.

44. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 1999.gada 15.jūnija noteikumus Nr.219 "Noteikumi par gaisa kvalitāti" (Latvijas Vēstnesis, 1999, 224./226.nr.; 2000, 341./344.nr.).

45. Noteikumi stājas spēkā ar 2002.gada 1.augustu.

Ministru prezidents A.Bērziņš

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2002.gada 1.augustu.

Pilns dokuments

DOC 208 kb

 

 
Tiesību akta pase
Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 286Pieņemts: 02.07.2002.Stājas spēkā: 01.08.2002.Zaudē spēku: 01.11.2003.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 105, 12.07.2002.
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Grozījumi
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Izdoti saskaņā ar
  • Latvijas standarti
  • Citi saistītie dokumenti
64381
01.08.2002
87
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva