Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Latvijas kriminālprocesa kodeksā

Izdarīt Latvijas Kriminālprocesa kodeksā šādus grozījumus:

1. Papildināt 3.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

"Ziņas par noziedzīgiem nodarījumiem iekļaujamas vienotajā uzskaitē Ministru kabineta noteiktajā kārtībā."

2. Papildināt kodeksu ar 5.4 pantu šādā redakcijā:

"5.4 pants. Krimināllietas izbeigšana, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības

Ja prokurors, ņemot vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, personu raksturojošas ziņas un citus lietas apstākļus, iegūst pārliecību, ka apsūdzētais turpmāk neizdarīs noziedzīgus nodarījumus, viņš var krimināllietu izbeigt, attiecīgo personu nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības.

Šajā gadījumā prokurors nenosūta krimināllietu tiesai, ja persona pārbaudes laikā neizdara jaunu noziedzīgu nodarījumu un izpilda prokurora uzliktos pienākumus.

Krimināllietas izbeigšana, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības, pieļaujama tikai tad, ja personu apsūdz kriminālpārkāpuma vai mazāk smaga nozieguma izdarīšanā, ja tā nav sodīta, ja pret to pēdējo piecu gadu laikā krimināllieta nav izbeigta, pamatojoties uz šo pantu, un ja šādu izbeigšanu sankcionē virsprokurors.

Krimināllietas izbeigšana pieļaujama tikai ar apsūdzētā brīvprātīgu un rakstveidā izteiktu piekrišanu.

Nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības, prokurors nosaka pārbaudes laiku no trim līdz astoņpadsmit mēnešiem.

Nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības, prokurors var uzlikt par pienākumu:

1) atvainoties cietušajam;

2) noteiktā termiņā novērst radīto kaitējumu;

3) periodiski ierasties uz reģistrāciju noteiktā institūcijā;

4) atturēties no noteiktas rīcības un nodarbošanās veidiem;

5) ārstēties no alkoholisma, narkomānijas vai citas atkarības.

Ja persona izpilda uzliktos pienākumus un pārbaudes laikā neizdara jaunu tīšu noziedzīgu nodarījumu, procesa virzītājs nedrīkst atcelt lēmumu par krimināllietas izbeigšanu, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības."

3. 8.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdu "prokurors" ar vārdiem "prokurors vai izziņas izdarītājs ar prokurora piekrišanu";

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

"Nosūtīt materiālus tiesai audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanai var arī gadījumos, kad Krimināllikumā paredzēto nodarījumu izdarījusi persona, kas nodarījuma izdarīšanas brīdī nav sasniegusi 14 gadu vecumu."

4. Izteikt 14.pantu šādā redakcijā:

"14.pants. Tiesas sastāvs

Rajona (pilsētas) tiesā krimināllietu izskata tiesnesis vienpersoniski, izņemot šā panta otrajā daļā noteiktos gadījumus.

Rajona (pilsētas) tiesā tiesnesis un divi piesēdētāji koleģiāli izskata krimināllietas:

1) par sevišķi smagu noziegumu;

2) par smagu noziegumu, ja tiesājamais ir nepilngadīgs, izņemot šā kodeksa 406.pantā paredzētos gadījumus;

3) par smagu noziegumu, ja prokurors, apsūdzētais vai viņa aizstāvis rakstveidā pieprasa lietas koleģiālu izskatīšanu;

4) par smagu noziegumu, ja tiesnesis uzskata, ka lieta izskatāma koleģiāli;

5) par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļa noteikšanu.

Apgabaltiesā kā pirmās instances tiesā krimināllietu izskata tiesnesis un divi piesēdētāji.

Apelācijas un kasācijas instances tiesā krimināllietu izskata trīs tiesneši.

Jautājumus, kas rodas, izskatot krimināllietu koleģiāli, tiesa izlemj ar balsu vairākumu. Tiesnesim un tiesas piesēdētājiem, izlemjot jautājumus, kas saistīti ar krimināllietas izskatīšanu, ir vienādas tiesības. Neviens nav tiesīgs atturēties no balsošanas.

Ja amatpersona vai cita persona, no kuras tiesas piesēdētājs sakarā ar darba attiecībām ir atkarīgs, jebkāda iegansta dēļ traucē viņam pildīt savus pienākumus, tiesnesis var saukt to pie likumā noteiktās administratīvās atbildības."

5. Izslēgt 23., 23.2, 23.3, 23.4, 23.5 un 23.6 pantu.

6. Izslēgt 27.panta pirmās daļas 5.punktu.

7. Izteikt 30.panta pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

"Ja krimināllietu izskata vienpersoniski, pret tiesnesi pieteikto noraidījumu izlemj pats tiesnesis.

Ja krimināllietu izskata koleģiāli, pret tiesnesi, piesēdētāju vai visu tiesas sastāvu pieteikto noraidījumu izlemj tā pati tiesa pilnā sastāvā."

8. 41.panta trešajā daļā:

aizstāt vārdu "policijai" ar vārdiem "izziņas iestādei";

papildināt tekstu pēc vārdiem "virza lietu izskatīšanai tiesā" ar vārdiem "likumā noteiktajos gadījumos var pieprasīt krimināllietas koleģiālu izskatīšanu".

9. Papildināt 49.panta otro daļu pēc vārda "protokoliem" ar vārdiem "kā arī ziņām par faktiem, kas iegūtas un likumā noteiktajā kārtībā fiksētas ar tehniskiem līdzekļiem".

10. Papildināt kodeksu ar 50.1 pantu šādā redakcijā:

"50.1 pants. Informācijas avota norādīšanas pienākums

Izziņas iestāde vai prokurors var ierosināt tiesai uzdot masu informācijas līdzekļa žurnālistam vai redaktoram norādīt informācijas avotu.

Izziņas iestādes vai prokurora ierosinājumu izlemj rajona tiesas tiesnesis, uzklausījis iesniedzēju, masu informācijas līdzekļa žurnālistu vai redaktoru un iepazinies ar materiāliem. Lēmumu par informācijas avota norādīšanu tiesnesis pieņem, ievērojot personas tiesību un sabiedrības interešu samērīgumu.

Tiesneša lēmumu var pārsūdzēt ierosinājuma iesniedzējs, žurnālists vai redaktors, un to izskata šā kodeksa 222.1 pantā noteiktajā kārtībā."

11. Izslēgt 61.panta pirmās daļas 3. "a" punktu.

12. Izteikt 69.panta 7.punktu šādā redakcijā:

"7) karavīra nodošana vienības komandiera (priekšnieka) pārraudzībā;".

13. Papildināt 76.pantu ar piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

"Apcietinātās personas tiek turētas izmeklēšanas cietumā vai izmeklēšanas cietuma nodaļā, kas izveidota cita veida cietumā. Apcietinātos karavīrus var turēt virssardzē.

Apcietināto ievietošanas un izvietošanas kārtību, dienas kārtību, tiesības un pienākumus, medicīnisko aprūpi un materiālo nodrošinājumu, drošības pasākumus, kārtību, kādā apcietinātie tiek atbrīvoti no izmeklēšanas cietuma vai pārcelti uz citu brīvības atņemšanas iestādi, nosaka Ministru kabinets."

14. Papildināt 77.pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

"No dienas, kad lieta saņemta tiesā, līdz lietas izskatīšanas pabeigšanai pirmās instances tiesā drošības līdzekļa - apcietinājuma termiņš apcietinātajai personai nedrīkst būt ilgāks par vienu gadu un sešiem mēnešiem. Pēc tā izbeigšanās drošības līdzeklis - apcietinājums jāatceļ un apcietinātā persona nekavējoties jāatbrīvo no apcietinājuma. Izņēmuma gadījumos krimināllietās par sevišķi smagiem noziegumiem, ja tie saistīti ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, drošības līdzekļa - apcietinājuma termiņu virs sešiem mēnešiem var pagarināt Augstākās tiesas Senāts."

15. Izteikt 81.1 pantu šādā redakcijā:

"81.1 pants. Karavīra nodošana vienības komandiera (priekšnieka) pārraudzībā

Karavīra nodošana vienības komandiera (priekšnieka) pārraudzībā nozīmē, ka vienības komandierim (priekšniekam) tiek uzlikts par pienākumu saskaņā ar izziņas iestādes, prokurora vai tiesas (tiesneša) lēmumu nodrošināt, lai aizdomās turētais, apsūdzētais vai tiesājamais karavīrs ierastos pēc minēto personu aicinājuma, netraucētu patiesības noskaidrošanu lietā un neturpinātu izdarīt noziedzīgus nodarījumus.

Vienības komandierim (priekšniekam) nosūta izziņas iestādes, prokurora vai tiesas (tiesneša) lēmuma norakstu par drošības līdzekļa piemērošanu un informē viņu par lietu, sakarā ar kuru izraudzīts drošības līdzeklis."

16. Izteikt septītās nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

"Protokoli un citi fiksēšanas līdzekļi".

17. 85.pantā:

izslēgt ceturtajā daļā vārdu "pieaicinātie";

izslēgt piektajā daļā vārdu "nopratināšanas".

18. Izteikt 85.1 pantu šādā redakcijā:

"85.1 pants. Skaņu un video ieraksta pielietošana

Procesa virzītājs izmeklēšanas darbības gaitu var fiksēt skaņu vai video ierakstā, par to pirms izmeklēšanas darbības uzsākšanas paziņojot personām, kuras piedalās izmeklēšanas darbībā.

Ierakstā jābūt fiksētām šā kodeksa 85.panta otrajā daļā norādītajām ziņām, kā arī visai izmeklēšanas darbības gaitai. Nav pieļaujams izdarīt daļēju izmeklēšanas darbības ierakstu. Ja izmeklēšanas darbības laikā ir nepieciešams pārtraukums, ierakstā pirms pārtraukuma norāda tā sākuma laiku un pēc pārtraukuma - izmeklēšanas darbības atsākšanas laiku.

Par izmeklēšanas darbību, kurā pielieto skaņu vai video ierakstu, sastāda izmeklēšanas darbības protokolu, kurā norāda:

1) izmeklēšanas darbības vietu un datumu;

2) laiku, kad tā sākta un pabeigta;

3) protokola rakstītāja amatu un uzvārdu;

4) katras personas, kas piedalās izmeklēšanas darbībā, vārdu, uzvārdu un personas kodu, bet, ja nepieciešams, - arī adresi;

5) atzīmi par skaņu vai video ieraksta pielietošanu;

6) ziņas par ieraksta tehniskajiem līdzekļiem, ieraksta apstākļiem un pārtraukumiem;

7) izmeklēšanas darbības gaitu un tās laikā atklātos faktus, kurus personas, kas piedalās izmeklēšanas darbībā, uzskata par īpaši būtiskiem un fiksējamiem protokolā.

Sastādot protokolu, ievēro šā kodeksa 85.panta trešās un ceturtās daļas prasības.

Izmeklēšanas darbības skaņu vai video ierakstu uzglabā kopā ar lietu."

19. Papildināt kodeksu ar 85.2 pantu šādā redakcijā:

"85.2 pants. Procesuālo darbību veikšana, izmantojot tehniskos līdzekļus

Procesa virzītājs procesuālo darbību var veikt ar tehnisko līdzekļu (telefonkonference, videokonference) starpniecību, ja to prasa tiesvedības intereses.

Procesuālās darbības gaitā ar tehnisko līdzekļu starpniecību jānodrošina, lai dažādās telpās vai ēkās esošie procesa virzītājs un personas, kas piedalās procesuālajā darbībā, savstarpēji cita citu varētu dzirdēt telefonkonferences laikā, kā arī dzirdēt un redzēt - videokonferences laikā.

Uzsākot procesuālo darbību, procesa virzītājs informē par abām procesuālās darbības norises vietām, datumu un laiku; procesa virzītāja amatu un uzvārdu; procesa virzītāja pilnvarotas personas, kas atrodas otrā procesuālās darbības norises vietā, amatu un uzvārdu; procesuālās darbības saturu un tās veikšanu ar tehnisko līdzekļu starpniecību. Pēc uzaicinājuma personas, kas piedalās procesuālajā darbībā, nosauc savu vārdu, uzvārdu, personas kodu un adresi.

To personu identitāti, kuras piedalās procesuālajā darbībā, bet neatrodas ar procesa virzītāju vienā telpā, pārbauda un apliecina procesa virzītāja pilnvarota persona. Šīs personas pienākums ir nodrošināt procesuālās darbības norisi savā atrašanās vietā.

Procesa virzītājs informē personas, kas piedalās procesuālajā darbībā, par to tiesībām un pienākumiem, likumā paredzētajos gadījumos brīdina par atbildību par savu pienākumu nepildīšanu un uzsāk procesuālo darbību.

Procesa virzītāja pilnvarota persona sastāda apliecinājumu, norādot procesuālās darbības norises vietu, datumu un laiku; savu amatu un uzvārdu; katras šajā procesuālās darbības norises vietā klātesošās personas vārdu, uzvārdu, personas kodu un adresi, kā arī izteiktos brīdinājumus, ja likums paredz atbildību par savu pienākumu nepildīšanu. Brīdinātās personas par to parakstās. Apliecinājumā norāda arī pārtraukumus procesuālās darbības gaitā un procesuālās darbības beigu laiku. Apliecinājumu paraksta visas šajā procesuālās darbības norises vietā klātesošās personas, un tas tiek nosūtīts procesa virzītājam pievienošanai procesuālās darbības protokolam.

Pirmstiesas izmeklēšanas laikā izmeklēšanas darbības, kas veiktas ar tehnisko līdzekļu starpniecību, fiksē šā kodeksa 85.1 pantā noteiktajā kārtībā, bet pārējās procesuālās darbības - šā kodeksa 85.pantā noteiktajā kārtībā. Lietas iztiesāšanas laikā procesuālās darbības, kas veiktas ar tehnisko līdzekļu starpniecību, fiksē tiesas sēdes protokolā."

20. Izslēgt 92.panta 1.punktā vārdu "pieaicinātajiem".

21. 93.pantā:

izslēgt pirmajā daļā vārdus "un pieaicinātajam";

papildināt otro daļu pēc vārda "atlīdzību" ar vārdiem "Ministru kabineta noteiktajā kārtībā".

22. Aizstāt 95.panta trešajā daļā vārdus "šajā kodeksā noteiktajā kārtībā" ar vārdiem "kā arī ne vēlāk kā desmit dienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas par lietas nosūtīšanu tiesai pieprasīt krimināllietas par smagu noziegumu koleģiālu izskatīšanu, pieprasīt aizstāvi iztiesāšanā un pieteikt lūgumu par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu tiesas izmeklēšanā vai atteikties no agrākās vienošanās šajā jautājumā".

23. Papildināt kodeksu ar 95.1 pantu šādā redakcijā:

"95.1 pants. Advokāts kriminālprocesā

Ikvienai personai kriminālprocesā ir tiesības juridiskās palīdzības saņemšanai aicināt advokātu. Advokāta darba samaksu nodrošina pati persona, izņemot šajā kodeksā noteiktos gadījumus.

Advokātam, kurš sniedz palīdzību personai kriminālprocesā, ir tiesības no procesa virzītāja saņemt informāciju par krimināllietas būtību un tās virzību, kā arī kopā ar personu piedalīties izmeklēšanas darbībās, kuras notiek ar šīs personas līdzdalību, sniegt tai juridisko palīdzību, paskaidrojumus, pieteikt lūgumus un iesniegt pierādījumus."

24. 97.pantā:

papildināt otro daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

"Lietās, kas norādītas šā kodeksa 98.panta pirmās daļas 1. un 2.punktā, aizstāvim ir tiesības pieprasīt krimināllietas par smagu noziegumu koleģiālu izskatīšanu.";

papildināt ceturto daļu ar jaunu otro teikumu šādā redakcijā:

"Aizstāvim ir tiesības iepazīties ar aizdomās turētā un apsūdzētā nopratināšanas protokoliem, visiem izmeklēšanas darbību protokoliem, kurās piedalījies aizdomās turētais un apsūdzētais, lēmumiem par ekspertīzes noteikšanu un eksperta atzinumiem.";

izslēgt piektajā daļā vārdus "un pieaicinātajam".

25. 129.pantā:

izslēgt otro daļu;

aizstāt līdzšinējās ceturtās daļas otrajā teikumā vārdu "prokurors" ar vārdu "virsprokurors";

uzskatīt līdzšinējo trešo, ceturto un piekto daļu attiecīgi par otro, trešo un ceturto daļu.

26. Izslēgt 130.panta otrajā daļā vārdu "pieaicinātos".

27. 134.1 pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"Ja pierādījumu atklāšanai, nostiprināšanai vai izņemšanai ir nepieciešamas speciālas zināšanas un iemaņas, procesa virzītājam ir tiesības izsaukt speciālistu, kas nav ieinteresēts lietas iznākumā, piedalīties izmeklēšanas darbībā. Procesa virzītāja prasība izsaukt speciālistu ir saistoša tā uzņēmuma, iestādes vai organizācijas vadītājam, kurā speciālists strādā.";

aizstāt otrajā un trešajā daļā vārdu "prokurors" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "procesa virzītājs" (attiecīgā locījumā).

28. Izslēgt 138. un 139.pantu.

29. 153.pantā:

papildināt pirmo daļu pēc skaitļa "85." ar skaitli "85.1";

aizstāt pirmajā daļā vārdu "tautība" ar vārdu "pilsonība";

papildināt otro daļu pēc vārdiem "vārdu pa vārdam" ar vārdiem "izņemot gadījumus, kad izdara skaņu vai video ierakstu".

30. Aizstāt 155.panta pirmajā daļā vārdu "amatpersonu" ar vārdu "personu".

31. 160.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus "vai psihologu" ar vārdiem "psihologu vai speciālistu, kas apmācīts psiholoģiskajam darbam ar bērniem kriminālprocesā (turpmāk - speciālists psihologs)";

izteikt piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

"Ja speciālists psihologs uzskata, ka 14 gadu vecumu nesasnieguša liecinieka psihei var kaitēt atkārtota nopratināšana, tā izdarāma tikai ar tiesneša atļauju, piedaloties speciālistam psihologam.

Šā panta piektajā daļā minētā kārtība attiecināma arī uz cietušo, kas nav sasniedzis 14 gadu vecumu, un uz nepilngadīgo, kas atzīts par cietušo no vardarbības, ko nodarījusi persona, no kuras cietušais ir materiāli vai citādi atkarīgs, vai seksuālās izmantošanas."

32. Papildināt kodeksu ar 160.1 pantu šādā redakcijā:

"160.1 pants. Nepilngadīgā nopratināšana ar speciālista psihologa starpniecību

Ja speciālists psihologs uzskata, ka 14 gadu vecumu nesasnieguša liecinieka vai cietušā vai nepilngadīgā, kas atzīts par cietušo no vardarbības, ko nodarījusi persona, no kuras cietušais ir materiāli vai citādi atkarīgs, vai seksuālās izmantošanas, psihei var kaitēt procesa virzītāja veikta tieša nopratināšana, šo nopratināšanu var izdarīt ar tehnisko līdzekļu un speciālista psihologa starpniecību. Ja izziņas izdarītājs vai prokurors tam nepiekrīt, tiešu nopratināšanu var izdarīt tikai ar tiesneša atļauju.

Procesa virzītājs un citas viņa pieaicinātās personas atrodas citā telpā vai citā ēkā, kur tehniskie līdzekļi nodrošina iespēju redzēt un dzirdēt nopratināmo personu. Procesa virzītājs nopratina šādu liecinieku vai cietušo un nodrošina pratināšanas gaitas fiksēšanu protokolā un videoierakstā šā kodeksa 85.1 pantā noteiktajā kārtībā.

Nepilngadīgais nopratināmais kopā ar speciālistu psihologu atrodas telpā, kura ir piemērota sarunai ar nepilngadīgo un kurā tehniski nodrošināts, lai procesa virzītāja uzdotos jautājumus dzirdētu tikai speciālists psihologs.

Ja nopratināmā persona nav sasniegusi 14 gadu vecumu, speciālists psihologs, ievērojot konkrētos apstākļus, izskaidro nepilngadīgajam notiekošo darbību nepieciešamību un viņa sniegtās informācijas nozīmi; noskaidro personas datus; noformulē nepilngadīgā psihei atbilstošā formā procesa virzītāja uzdotos jautājumus; informē procesa virzītāju par pārtraukuma nepieciešamību un izmeklēšanas darbības atsākšanu.

Nopratinot personu, kas ir sasniegusi 14 gadu vecumu, ar speciālista psihologa starpniecību to informē par veicamās izmeklēšanas darbības būtību; noskaidro personas datus; izskaidro nopratināmā tiesības un pienākumus, kā arī brīdina viņu par atbildību par savu pienākumu nepildīšanu; noformulē nepilngadīgā psihei atbilstošā formā procesa virzītāja uzdotos jautājumus; informē procesa virzītāju par pārtraukuma nepieciešamību un izmeklēšanas darbības atsākšanu.

Izmeklēšanas darbības gaita tiek fiksēta saskaņā ar šā kodeksa 85.1 panta prasībām. Nopratināmā persona protokolu neparaksta."

33. 161.pantā:

papildināt pirmo daļu pēc skaitļa "85." ar skaitli "85.1";

papildināt otro daļu pēc vārdiem "vārdu pa vārdam" ar vārdiem "izņemot gadījumus, kad izdara skaņu vai video ierakstu".

34. 166.pantā:

izslēgt otrās daļas pēdējo teikumu;

izslēgt piekto daļu.

35. Izteikt 167.panta pirmo teikumu šādā redakcijā:

"Par uzrādīšanu atpazīšanai sastāda protokolu, un tās norisi pēc iespējas fotografē vai fiksē videoierakstā."

36. Izteikt 170.panta tekstu šādā redakcijā:

"Kratīšanu vai izņemšanu izdara tās personas klātbūtnē, pie kuras notiek kratīšana vai izņemšana, vai arī šīs personas pilngadīga ģimenes locekļa klātbūtnē. Ja minētās personas klātbūtne nav iespējama vai tā izvairās no piedalīšanās kratīšanā, kratīšanu izdara kratīšanai pakļauto telpu valdītāja, apsaimniekotāja vai vietējās pašvaldības pārstāvja klātbūtnē.

Juridisko personu telpās kratīšanu vai izņemšanu veic attiecīgās juridiskās personas pārstāvja klātbūtnē. Ja pārstāvja klātbūtne nav iespējama vai pārstāvis izvairās no piedalīšanās kratīšanā, to veic vietējās pašvaldības pārstāvja klātbūtnē.

Personām, kuras atrodas kratīšanas izdarīšanas vietā, izskaidro to tiesības būt klāt visu procesa virzītāja darbību laikā un izteikt savas piezīmes par šīm darbībām. Šīs piezīmes ieraksta protokolā."

37. Izslēgt 172.panta trešajā daļā vārdus "pieaicinātajiem un citām".

38. Izslēgt 173.panta trešajā daļā vārdus "un tā paša dzimuma pieaicināto klātbūtnē".

39. Izslēgt 175.panta ceturtajā daļā vārdus "pieaicinātajiem un citām".

40. Izteikt 178.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"Protokola un mantu saraksta norakstu izsniedz pret parakstu personai, pie kuras notikusi kratīšana, aresta uzlikšana mantai vai mantas izņemšana, vai citai personai, kuras klātbūtnē izdarīta izmeklēšanas darbība."

41. Izslēgt 180.panta pirmās daļas pirmo teikumu.

42. 181.pantā:

izslēgt pirmajā daļā vārdus "pieaicināto klātbūtnē un";

izslēgt otrajā daļā vārdu "pieaicināto".

43. 182.pantā:

izslēgt otrās daļas pēdējo teikumu;

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"Aplūkošanu veic izziņas izdarītājs vai prokurors, ja nepieciešams, piedaloties ārstam. Ja aplūkošana saistīta ar aplūkojamās personas miesas atsegšanu, aplūkošanu izdara tā paša dzimuma izziņas izdarītājs vai prokurors. Aplūkošanā nav pieļaujamas darbības, kas pazemo aplūkojamās personas cieņu vai ir bīstamas tās veselībai."

44. Izteikt 184.panta trešo daļu šādā redakcijā:

"Izmeklēšanas eksperimentu, ja nepieciešams, izdara, piedaloties aizdomās turētajam, apsūdzētajam, cietušajam, lieciniekam un speciālistam."

45. 185.pantā:

izslēgt trešo daļu;

uzskatīt līdzšinējo ceturto daļu par trešo daļu.

46. Izteikt 203.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

"Pēc tam, kad apsūdzētā iepazīstināšana ar lietu pabeigta, prokurors jautā apsūdzētajam, vai viņam nav kāds lūgums izmeklēšanas papildināšanai un kāds īsti, kā arī noskaidro, vai apsūdzētais pieprasa lietas koleģiālu izskatīšanu šā kodeksa 14.panta otrajā daļā paredzētajos gadījumos un vai vēlas aizstāvja piedalīšanos lietas iztiesāšanā. Pēc iepazīstināšanas ar lietas materiāliem prokurors un apsūdzētais var vienoties par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu tiesas izmeklēšanā."

47. Papildināt 205.panta otro daļu pēc vārdiem "viņi iesnieguši" ar vārdiem "kā arī apsūdzētā viedoklis par šā kodeksa 14.panta otrajā daļā paredzēto lietu vienpersonisku vai koleģiālu izskatīšanu, par aizstāvja nepieciešamību lietas iztiesāšanā un par vienošanos par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu tiesas izmeklēšanā".

48. 209.pantā:

izslēgt otrajā daļā vārdu "tautība";

aizstāt trešajā daļā vārdus "pierādījumu analīzes" ar vārdiem "pierādījumu uzskaitījuma";

izteikt trešās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

"Bez tam jānorāda apsūdzētā paskaidrojumi un apsvērumi, kurus viņš izvirza savai aizstāvībai, šo apsvērumu pārbaudes rezultāti, to pierādījumu uzskaitījums, kuri apstiprina noziedzīga nodarījuma izdarīšanas faktu un apsūdzētā vainu tā izdarīšanā, ievērojot šā kodeksa 85.panta sestās daļas prasības."

49. 211.pantā:

papildināt pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā:

"Vienlaikus ar paziņojumu prokurors informē apsūdzēto par viņa tiesībām ne vēlāk kā desmit dienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas pieprasīt tiesai, lai tā nodrošina aizstāvja piedalīšanos lietas iztiesāšanā, pieprasīt, lai krimināllieta par smagu noziegumu tiktu izskatīta koleģiāli, kā arī pieteikt lūgumu par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu tiesas izmeklēšanā vai atteikties no agrākās vienošanās šajā jautājumā.";

uzskatīt līdzšinējo otro daļu par trešo daļu.

50. Papildināt kodeksu ar 212.1 un 212.2 pantu šādā redakcijā:

"212.1 pants. Lēmums par krimināllietas izbeigšanu, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības

Lēmumā par krimināllietas izbeigšanu, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības, prokurors papildus šā kodeksa 212.pantā paredzētajam norāda arī nosacītas atbrīvošanas pamatojumu un nosacījumus, kā arī institūciju, kurai uzdots kontrolēt personas uzvedību.

Apsūdzēto, pret kuru izbeidz krimināllietu, iepazīstina ar lietas materiāliem un lēmumu šā kodeksa 203.- 205.pantā paredzētajā kārtībā un protokolā atspoguļo, vai viņš piekrīt celtajai apsūdzībai un brīvprātīgi apņemas pildīt lēmumā norādītos pienākumus, kā arī izskaidro viņam sekas, kādas ir krimināllietas izbeigšanai, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības, un kādas sekas iestāsies, ja viņš pārbaudes laikā izdarīs jaunu noziedzīgu nodarījumu vai neizpildīs uzliktos pienākumus.

Pēc apsūdzētā piekrišanas saņemšanas prokurors paziņo cietušajam, civilprasītājam un civilatbildētājam par tiesībām desmit dienu laikā iepazīties ar lietas materiāliem un lēmumu un to pārsūdzēt vienu pakāpi augstākas prokuratūras virsprokuroram, bet Ģenerālprokuratūras prokurora lēmumu - ģenerālprokuroram.

Lēmums daļā par nosacījumiem un drošības līdzekļa atcelšanu stājas spēkā, ja šā panta trešajā daļā minētie procesa dalībnieki desmit dienu laikā no paziņojuma saņemšanas nav iesnieguši sūdzību vai arī pēc sūdzības izskatīšanas un lēmuma atstāšanas spēkā. Pilnā apjomā lēmums stājas spēkā pēc tajā noteikto nosacījumu izpildes.

Prokurors, kurš pieņēmis lēmumu par krimināllietas izbeigšanu, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības, uzrauga tā izpildi un:

1) pēc pārbaudes termiņa notecēšanas izdara uz šā lēmuma atzīmi par nosacījumu izpildi un lēmuma stāšanos spēkā pilnā apjomā;

2) atceļ lēmumu un atsāk kriminālvajāšanu, ja nosacījumi pārkāpti vai konstatēti šā kodeksa 212.2 panta pirmajā daļā paredzētie apstākļi. 

212.2 pants. Krimināllietas izbeigšanas, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības, sekas

Ja persona izpilda nosacījumus, kuri norādīti lēmumā par krimināllietas izbeigšanu, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības, krimināllietu par to pašu nodarījumu pret šo personu var atjaunot vienīgi šādos gadījumos:

1) prokurors lēmumu pieņēmis interešu konflikta situācijā;

2) persona ar pretlikumīgu darbību ietekmējusi lieciniekus, lai tie sniegtu nepatiesas liecības, vai citādi viltojusi pierādījumus;

3) atklāti jauni apstākļi, kuri nebija zināmi prokuroram lēmuma pieņemšanas brīdī un kuri apstiprina, ka persona faktiski izdarījusi smagu vai sevišķi smagu noziegumu, kas šo apstākļu nezināšanas dēļ kļūdaini kvalificēts kā kriminālpārkāpums vai mazāk smags noziegums.

Ja lēmums pēc nosacījumu izpildes stājies spēkā pilnā apjomā un kriminālvajāšana nav atjaunota šā panta pirmajā daļā paredzētajos gadījumos, šis nodarījums nerada atkārtotību. Par krimināllietas izbeigšanu, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības, informācija tiek saglabāta Sodu reģistrā.

Ja persona, pret kuru krimināllieta izbeigta, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības, nav izpildījusi uzliktos pienākumus vai izdarījusi jaunu noziedzīgu nodarījumu pārbaudes laikā, process notiek vispārējā kārtībā."

51. Izslēgt 220.panta pirmajā daļā vārdu "pieaicinātie".

52. Izteikt 221.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"Prokurors, kas uzrauga izziņas izdarīšanu, sūdzību izšķir desmit dienu laikā pēc tās saņemšanas. Amatā augstāks prokurors izšķir sūdzību desmit dienu laikā, bet, ja sūdzības izskatīšanai ir nepieciešama papildu pārbaude vai jāpieprasa papildu ziņas, - trīsdesmit dienu laikā. Par sūdzības izskatīšanas rezultātiem paziņo sūdzības iesniedzējam. Ja sūdzību noraida, prokurors paziņo motīvus, kuru dēļ sūdzība atzīta par nepamatotu, un izskaidro lēmuma pārsūdzēšanas kārtību."

53. Izteikt 223.panta otro un trešo daļu šādā redakcijā:

"Lieta izskatāma rīcības sēdē, ja:

1) tiesnesis nepievienojas apsūdzības raksta secinājumiem;

2) tiesnesis uzskata, ka saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 19.1 pantu ir iesniedzams pieteikums par lietas ierosināšanu Satversmes tiesā;

3) nepieciešams izlemt jautājumu par drošības līdzekļa izraudzīšanu vai grozīšanu apsūdzētajam.

Rīcības sēdē tiesnesis pieņem lēmumu par apsūdzētā nodošanu tiesai vai lietas nosūtīšanu papildizmeklēšanai vai lietu izbeidz, kā arī izlemj jautājumu par drošības līdzekli. Ja apsūdzēto nodod tiesai, tiesnesis rīcības sēdē var izslēgt no apsūdzības raksta atsevišķus apsūdzības punktus vai piemērot krimināllikumu par vieglāku noziedzīgu nodarījumu, negrozot apsūdzības formulējumu."

54. 225.pantā:

izslēgt ievaddaļā vārdus "vai tiesai rīcības sēdē";

izslēgt 3., 4., 5. un 7.punktu.

55. Izteikt 226.panta pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

"Izšķirot jautājumu par apsūdzētā nodošanu tiesai, tiesnesim jāizskata lietā esošie lūgumi par piedalīšanos lietā, par lietas koleģiālu izskatīšanu, par lietas tālāko virzienu.

Atzinis lūgumu grozīt drošības līdzekli par dibinātu, tiesnesis šo jautājumu izlemj rīcības sēdē. Tiesnesis var aicināt lūguma iesniedzēju paskaidrojuma došanai."

56. Izteikt 227.panta tekstu šādā redakcijā:

"Ja tiesnesis atzīst, ka ir pietiekams pamats nodot apsūdzēto tiesai, tiesnesim jāizšķir šādi jautājumi:

1) par aizstāvja aicināšanu;

2) par personām, kas aicināmas kā cietušie, civilprasītāji, civilatbildētāji, viņu pārstāvji, liecinieki, eksperti un speciālisti;

3) par tulka pieaicināšanu;

4) par iztiesāšanas laiku un vietu;

5) par lietas izskatīšanu atklātā vai slēgtā tiesas sēdē;

6) par lietas izskatīšanu vienpersoniski vai koleģiāli;

7) par lietas izskatīšanu bez pierādījumu pārbaudes.

Tiesnesis var grozīt apsūdzības rakstam pievienoto uz tiesas sēdi aicināmo personu sarakstu."

57. Izteikt 228.panta tekstu šādā redakcijā:

"Lēmumā par apsūdzētā nodošanu tiesai jānorāda: tiesas nosaukums, tiesneša uzvārds, piedalījušās personas; lēmuma sastādīšanas vieta un laiks; precīzs tiesai nodoto personu uzskaitījums; krimināllikums, uz kura pamata apsūdzētie nodoti tiesai; kā izšķirti jautājumi par lietas sagatavošanu izskatīšanai tiesas sēdē.

Lēmumu par apsūdzētā nodošanu tiesai paraksta tiesnesis."

58. 229.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"Ja, izskatot jautājumu par apsūdzētā nodošanu tiesai, tiesnesis noskaidro, ka apsūdzētais slēpjas un tā atrašanās vieta nav zināma, viņš pieņem lēmumu par lietas apturēšanu līdz apsūdzētā atrašanai un izziņo tā meklēšanu. Lēmumu nosūta policijai apsūdzētā meklēšanai.";

izslēgt otrajā daļā vārdus "vai tiesa rīcības sēdē";

izslēgt ceturtajā daļā vārdus "vai tiesa".

59. Izslēgt 230.pantā vārdus "vai tiesa".

60. Izslēgt 231.pantu.

61. Izteikt 233.panta tekstu šādā redakcijā:

"Rīcības sēde iesākas ar tiesneša ziņojumu, pēc tam tiesnesis noklausās aicināto personu paskaidrojumus un prokurora viedokli.

Rīcības sēdes lēmumu tiesnesis pieņem apspriežu istabā un paraksta to."

62. Aizstāt 234.pantā vārdu "tiesa" ar vārdu "tiesnesis".

63. 235.pantā:

aizstāt pirmās daļas ievaddaļā vārdu "tiesas" ar vārdu "tiesnesis";

izteikt pirmās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

"3) ja ir pamats bez jau agrāk celtās apsūdzības celt pret apsūdzēto jaunu apsūdzību vai grozīt apsūdzību uz smagāku vai tādu, kas pēc faktiskajiem apstākļiem atšķiras no sākotnējās, ja to lūdz prokurors;";

papildināt pirmās daļas 4.punktu pēc vārda "iztiesāt" ar vārdiem "ja to lūdz prokurors";

izteikt otro un trešo daļu šādā redakcijā:

"Lietu papildizmeklēšanai nosūta prokuroram.

Ja tiesnesis atzīst par pamatotu lūgumu par civilprasības vai mantas konfiskācijas nodrošināšanas pasākumu veikšanu, viņš, nenosūtot lietu papildizmeklēšanai, ar savu lēmumu uzdod prokuroram vai izziņas iestādei veikt attiecīgus nodrošināšanas pasākumus."

64. Izteikt 236.panta tekstu šādā redakcijā:

"Ja ir šā kodeksa 5.pantā un Krimināllikuma 58.pantā norādītie apstākļi, kā arī tad, ja krimināllietā, kas izbeigta, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības, tiesvedība atjaunota uz pamatiem, kādi nav paredzēti šā kodeksa 212.1 panta piektajā daļā, tiesnesis rīcības sēdē izbeidz lietu. Turklāt tiesnesis atceļ pielietotos drošības līdzekļus, mantas konfiskācijas nodrošināšanas pasākumus un izlemj jautājumu par lietiskajiem pierādījumiem un citiem lietā izņemtajiem priekšmetiem. Civilprasības nodrošināšanas līdzekļus atceļ tikai pēc lēmuma spēkā stāšanās.

Lēmuma par lietas izbeigšanu noraksts izsniedzams apsūdzētajam un cietušajam.

Lietu, kas izbeigta, uz protesta vai sūdzības pamata var izskatīt augstākas instances tiesa. To var atjaunot arī sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem."

65. Izslēgt 239.panta pirmajā daļā vārdus "tiesas vai".

66. Izslēgt 240.pantā vārdus "vai tiesas".

67. 242.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"Tiesas sēde katrā lietā notiek pēc iespējas nepārtraukti, izņemot laiku, kas paredzēts atpūtai. Tiem pašiem tiesnešiem nav atļauts izskatīt citas lietas, iekams uzsāktās lietas izmeklēšana nav pabeigta, izņemot gadījumus, kad iztiesāšana lietā atlikta vai apturēta.";

papildināt pantu ar trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

"Tiesas sēdes pārtraukumos tiesa var izskatīt lietas par procesuālo piespiedu līdzekļu piemērošanu, lietas par Operatīvās darbības likumā paredzēto operatīvās darbības pasākumu akceptu un administratīvo pārkāpumu lietas.

Tiesas sēdes pārtraukumos, kas ilgāki par vienu dienu, kā arī laikā, kad iztiesāšana lietā ir apturēta, tiesa var izskatīt citas krimināllietas."

68. Papildināt 258.pantu ar astoto daļu šādā redakcijā:

"Pēc iztiesāšanas atlikšanas vai apturēšanas iemeslu novēršanas tiesa turpina iztiesāšanu tajā pašā sastāvā."

69. 260.pantā:

papildināt pantu pēc skaitļiem un vārda "5.-10.punktā" ar skaitļiem un vārdiem "5.3 panta pirmās daļas 2.punktā";

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

"Lietu izbeidz tiesas sēdē arī gadījumā, ja tā tika izbeigta, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības, un tiesvedība atjaunota uz pamatiem, kādi nav paredzēti šā kodeksa 212.1 panta piektajā daļā."

70. Papildināt 275.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"Ja procesa dalībnieka lūgums iesniegts pēc likumā noteiktā termiņa, tiesa izvērtē termiņa pārkāpšanas iemeslus, lūguma pamatojumu un lemj par tā apmierināšanu vai noraidīšanu."

71. Aizstāt 276.panta pirmajā daļā vārdus "pierādījumu analīzei" ar vārdiem "pierādījumu uzskaitījumam".

72. Papildināt kodeksu ar 276.1 pantu šādā redakcijā:

"276.1 pants. Pierādījumu pārbaudes neizdarīšana tiesas izmeklēšanā

Lietās par kriminālpārkāpumiem, mazāk smagiem noziegumiem un smagiem noziegumiem tiesnesis (tiesa) var pieņemt lēmumu - neizdarīt pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā, ja tiesājamais tiesas sēdē atzīst sevi par vainīgu noziedzīgā nodarījumā, par kuru viņš saukts pie kriminālatbildības un nodots tiesai, un lietas materiālu pārbaudes rezultātā tiesnesis (tiesa) ir pārliecinājies, ka tie apstiprina tiesājamā vainu, un tiesājamais ir izteicis lūgumu par to, ka nav nepieciešams veikt pierādījumu pārbaudi.

Pēc procesa dalībnieku lūguma vai tiesneša iniciatīvas tiesas sēdē var pārbaudīt pierādījumus, kas raksturo tiesājamo.

Pieņēmis lēmumu par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu tiesas izmeklēšanā, tiesnesis (tiesa) noklausās pušu debates, tiesājamā pēdējo vārdu, taisa un pasludina spriedumu.

Ja pieņemts lēmums par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu tiesas izmeklēšanā, spriedumā norāda, ka tiesājamā vaina pierādīta. Tādā gadījumā pierādījumu analīze nav nepieciešama."

73. Papildināt 277.pantu pēc vārdiem "citi pierādījumi lietā" ar vārdiem "kā arī viedokli par procesuālo darbību izdarīšanu ar tehnisko līdzekļu starpniecību".

74. Izteikt 279.panta pirmās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

"Pirmstiesas izmeklēšanā dotās tiesājamā liecības tiesā var nolasīt vai atskaņot šādos gadījumos:".

75. Papildināt 284.pantu ar ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

"Ja nepieciešams, liecinieku vai cietušo, kas nav sasniedzis 14 gadu vecumu, vai nepilngadīgo, kas atzīts par cietušo no vardarbības, ko nodarījusi persona, no kuras cietušais ir materiāli vai citādi atkarīgs, vai no seksuālās izmantošanas, tiesa var nopratināt ar tehnisko līdzekļu starpniecību, ievērojot šā kodeksa 160.1 pantā noteikto kārtību.

Pirms šā kodeksa 160.panta piektajā un sestajā daļā minēto personu nopratināšanas tiesa uzklausa speciālista psihologa vai eksperta viedokli par attiecīgās personas iespēju piedalīties vai tikt nopratinātai tiesas sēdē."

76. 285.pantā:

izteikt pirmās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

"Pirmstiesas izmeklēšanā dotās cietušā vai liecinieka liecības tiesā var nolasīt vai atskaņot šādos gadījumos:";

papildināt pirmās daļas 5.punktu pēc vārdiem "tiesas sēdē" ar vārdiem "vai nopratinātas ar speciālista psihologa starpniecību".

77. Papildināt 293.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"Pēc tiesas izmeklēšanas pabeigšanas tiesa bez tiesas izmeklēšanas atsākšanas var pieņemt lēmumus, kas vērsti uz tiesas procesa nodrošināšanu un nav saistīti ar pierādījumu pārbaudi vai jaunu pierādījumu pievienošanu."

78. Papildināt 300.panta pirmo daļu ar 4."a" punktu šādā redakcijā:

"4a) vai pastāv šā kodeksa 212.1 panta piektajā daļā paredzētie apstākļi, ja krimināllieta izbeigta, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības, un tiesvedība tajā atjaunota;".

79. Izteikt 304.panta trešās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

"Tiesa taisa notiesājošu spriedumu, nepiespriežot sodu, ja līdz lietas iztiesāšanas brīdim noskaidrots, ka persona gan izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, kuram ir Krimināllikumā paredzētā nodarījuma pazīmes, bet ar to nav radīts tāds kaitējums, lai vajadzētu piespriest kriminālsodu."

80. Izslēgt 312.panta 3.punktā vārdus "kā arī civilprasītājs, civilatbildētājs, cietušais un viņa pārstāvji".

81. Izteikt 372.panta tekstu šādā redakcijā:

"Ja par notiesāto ir vairāki neizpildīti spriedumi, tad pēc sprieduma izpildes iestādes iesnieguma vai prokurora iesnieguma tiesā pēc sprieduma izpildes vietas saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu vai 51.pantu pieņem lēmumu par soda noteikšanu notiesātajam pēc šo spriedumu kopības. Šis lēmums ir pārsūdzams desmit dienu laikā augstākas instances tiesā, kuras lēmums ir galīgs."

82. Izteikt 374.panta tekstu šādā redakcijā:

"Ar sprieduma izpildīšanu saistītos jautājumus izlemj vienpersoniski vai koleģiāli - atkarībā no tā, kādā sastāvā tiesa taisījusi spriedumu. Tiesas sēdē piedalās prokurors.

Uz tiesas sēdi aicina notiesāto, bet pēc viņa lūguma - arī aizstāvi. Ja jautājums skar sprieduma izpildīšanu civilprasības daļā, aicina arī civilprasītāju. Šo personu neierašanās nav šķērslis lietas izskatīšanai.

Lietas izskatīšana sākas ar tiesneša ziņojumu, pēc tam tiesnesis noklausās tiesas sēdē ieradušos personu paskaidrojumus, prokurora atzinumu un apspriežu istabā pieņem lēmumu."

83. Papildināt 388.panta pirmo daļu ar 4.punktu šādā redakcijā:

"4) ar Satversmes tiesas nolēmumu atzīts par spēkā neesošu normatīvais akts, uz kuru pamatots tiesas nolēmums."

84. Papildināt kodeksu ar trīsdesmit otro A nodaļu šādā redakcijā: 

"Trīsdesmit otrā A nodaļa
Lietu jauna izskatīšana sakarā ar būtiskiem materiālo un procesuālo tiesību normu pārkāpumiem

393.1 pants. Nolēmumi, kurus var izskatīt no jauna

Likumīgā spēkā stājušos spriedumu un lēmumu var izskatīt no jauna, ja tie nav skatīti kasācijas kārtībā, pēc šā kodeksa 393.2 pantā minēto personu pieteikuma vai protesta.

Jebkuru likumīgā spēkā stājušos spriedumu un lēmumu var izskatīt no jauna, ja starptautiska tiesas institūcija tiesas nolēmumu atzinusi par neatbilstošu Latvijas Republikai saistošiem starptautiskajiem līgumiem.

Likumīgā spēkā stājušos spriedumu un lēmumu var izskatīt no jauna krimināllietās, kurās piemērojams likums "Par nelikumīgi represēto personu reabilitāciju".

393.2 pants. Personas, kurām ir tiesības iesniegt pieteikumu vai protestu

Pieteikumu par sprieduma vai lēmuma izskatīšanu no jauna notiesātās personas, attaisnotās personas interesēs vai tās personas interesēs, pret kuru ar tiesas lēmumu krimināllieta izbeigta, var iesniegt zvērināts advokāts.

Ģenerālprokurors un Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokurors var iesniegt protestu pēc savas iniciatīvas.

Ģenerālprokurors var iesniegt protestu gadījumos, kas norādīti šā kodeksa 393.1 panta otrajā daļā.

Augstākās tiesas priekšsēdētājs un viņa vietnieki var iesniegt protestu šā kodeksa 393.1 panta trešajā daļā paredzētajos gadījumos.

Pieteikuma vai protesta iesniedzējam ir tiesības to atsaukt līdz lietas izskatīšanas sākumam. Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokurora protestu var atsaukt arī ģenerālprokurors.

393.3 pants. Pieteikuma vai protesta iesniegšanas pamats

Šā kodeksa 393.2 panta pirmajā un otrajā daļā minētās personas pieteikumu vai protestu var iesniegt, ja:

1) nolēmumu taisījis nelikumīgs tiesas sastāvs vai lietu izspriedusi zemāka līmeņa tiesa un tādējādi ir taisīts nelikumīgs spriedums;

2) dienesta izmeklēšanā konstatēts, ka nolēmumu kāds no tiesnešiem nav parakstījis tāpēc, ka likumā noteiktajā kārtībā nav piedalījies nolēmuma taisīšanā;

3) šā kodeksa 450. vai 451.pantā minētie pārkāpumi noveduši pie nelikumīgas tiesājamā stāvokļa pasliktināšanas. 

393.4 pants. Pieteikuma un protesta forma

Pieteikums vai protests iesniedzams rakstveidā Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamentam.

Pieteikumā vai protestā jānorāda un jāmotivē sprieduma vai lēmuma pārsūdzēšanas pamats, kas minēts šā kodeksa 393.3 pantā.  

393.5 pants. Pieteikuma vai protesta iesniegšanas termiņi

Pieteikuma vai protesta iesniegšanai atbilstoši šā kodeksa 393.3 panta nosacījumiem termiņa ierobežojumu nav. 

393.6 pants. Krimināllietas izprasīšana pārbaudei

Augstākās tiesas priekšsēdētājs un Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta senatori var izprasīt krimināllietu no jebkuras tiesas, lai izlemtu jautājumu par pieteikuma vai prokurora protesta izskatīšanu.

Ģenerālprokurors un Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokurors var izprasīt krimināllietu no jebkuras tiesas, lai izlemtu jautājumu par protesta iesniegšanu.

Šā kodeksa 393.2 panta pirmajā daļā minētajām personām un to intereses pārstāvošajam zvērinātam advokātam vai zvērināta advokāta palīgam, lai sagatavotu pieteikumu, ir tiesības iepazīties ar krimināllietas materiāliem tajā institūcijā, kurā krimināllieta atrodas.

393.7 pants. Nolēmumu izpildes apturēšana

Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departaments, ja tas pieņēmis izskatīšanai pieteikumu vai protestu, var atlikt un apturēt sprieduma vai lēmuma izpildi līdz to jaunai izskatīšanai. 

393.8 pants. Nolēmumu jauna izskatīšana tiesā

Pieteikumus un protestus par spriedumiem un lēmumiem, kas stājušies likumīgā spēkā, izskata Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departaments šā kodeksa 456. - 460.pantā noteiktajā kārtībā, izņemot 458.panta sestās daļas nosacījumu.

Gadījumos, kas minēti šā kodeksa 393.1 panta otrajā daļā, ja nolēmumu pieņēmis Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departaments, lietu izskata Augstākās tiesas Senāta sēdē pieci senatori, kuri agrāk nav piedalījušies lietas izskatīšanā. Sēdi vada Augstākās tiesas priekšsēdētājs vai kāds no viņa vietniekiem, kurš agrāk nav piedalījies lietas izskatīšanā. 

393.9 pants. Nolēmumu jaunas izskatīšanas robežas

Tiesa, izskatot pieteikumu vai protestu, pārbauda spriedumu vai lēmumu apstrīdētajā daļā.

Tiesa var pārbaudīt spriedumu un lēmumu arī pilnā apjomā un attiecībā uz visiem notiesātajiem, ja ir pamats nolēmuma atcelšanai par tādiem likuma pārkāpumiem, kas noveduši pie lietas nepareizas izspriešanas. 

393.10 pants. Lēmumi, kas pieņemti pieteikumu un protestu izskatīšanas rezultātā

Pieteikuma vai protesta izskatīšanas rezultātā var pieņemt vienu no lēmumiem, kas norādīti šā kodeksa 461.pantā.

Lēmuma saturam jāatbilst šā kodeksa 462.panta prasībām."

85. Izslēgt 406.panta otrajā daļā vārdus "Personai, kas noziedzīgu nodarījumu izdarījusi līdz astoņpadsmit gadu vecuma sasniegšanai".

86. 413.pantā:

papildināt pantu ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā:

"Pēc iepazīšanās ar lietas materiāliem prokurors un apsūdzētais var vienoties par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu tiesas izmeklēšanā.";

uzskatīt līdzšinējo trešo daļu par ceturto daļu.

87. Izteikt 416.panta tekstu šādā redakcijā:

"Iztiesāšana jāsāk ne agrāk kā trīs un ne vēlāk kā desmit dienu laikā no brīža, kad apsūdzētajam izsniegts par nodošanu tiesai pieņemtā lēmuma noraksts.

Krimināllietu iztiesā šā kodeksa 14.pantā noteiktajā tiesas sastāvā.

Prokurora piedalīšanās iztiesāšanā ir obligāta. Ja prokurors atkārtoti bez dibināta iemesla neierodas tiesas sēdē, tas ir pamats krimināllietas izbeigšanai.

Tiesnesis var pieņemt lēmumu - neizdarīt pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā, ja tiesājamais tiesas sēdē atzīst sevi par vainīgu noziedzīgā nodarījumā, par kuru viņš saukts pie kriminālatbildības un nodots tiesai, un lietas materiālu pārbaudes rezultātā tiesnesis ir pārliecinājies, ka tie apstiprina tiesājamā vainu, un tiesājamais un prokurors ir vienojušies par to, ka nav nepieciešams veikt pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā, un pieteikuši tiesnesim šādu lūgumu.

Pēc procesa dalībnieku lūguma vai tiesneša iniciatīvas tiesas sēdē var pārbaudīt pierādījumus, kas raksturo tiesājamo.

Pieņēmis lēmumu par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu, tiesnesis pārbauda šā panta piektajā daļā minētos pierādījumus, noklausās pušu debates, tiesājamā pēdējo vārdu, taisa un pasludina spriedumu.

Ja pieņemts lēmums neizdarīt pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā, spriedumā norādāms, ka tiesājamā vaina ir pierādīta, bet pierādījumu analīze nav nepieciešama."

88. Izslēgt 466.pantā skaitļus un vārdu "23.6 pantu".

89. Papildināt kodeksu ar divpadsmito sadaļu šādā redakcijā:

"Divpadsmitā sadaļa
Starptautiskā sadarbība krimināltiesiskajā jomā

Trīsdesmit devītā nodaļa
Starptautiskās sadarbības krimināltiesiskajā jomā vispārīgie noteikumi

471.pants. Starptautiskās sadarbības veidi

Starptautisko sadarbību krimināltiesiskajā jomā (turpmāk - krimināltiesiskā sadarbība) Latvija ārvalstij lūdz un nodrošina:

1) personas izdošanā kriminālvajāšanai, tiesāšanai vai sprieduma izpildei, vai medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanai;

2) kriminālprocesa nodošanā;

3) notiesātās personas nodošanā brīvības atņemšanas soda izpildei;

4) procesuālās darbības izpildē;

5) sprieduma atzīšanā un izpildē;

6) citos starptautiskajos līgumos paredzētajos gadījumos.

Krimināltiesiskā sadarbība ar starptautiskajām tiesām un starptautisko organizāciju izveidotajām tiesām un tribunāliem (turpmāk - starptautiskā tiesa) paredz personu nodošanu starptautiskajām tiesām, procesuālo palīdzību tām un starptautisko tiesu nolēmumu izpildi. 

472.pants. Krimināltiesiskās sadarbības tiesiskais pamats

Krimināltiesisko sadarbību regulē starptautiskie līgumi, Latvijas Republikas Satversme un likumos noteiktā kriminālprocesuālā kārtība.

Citas valsts kriminālprocesuālo kārtību var piemērot, ja tāda nepieciešamība pamatota krimināltiesiskās sadarbības lūgumā un ja tā nav pretrunā ar Latvijas kriminālprocesa pamatprincipiem.

Latvija var lūgt ārvalsti, izpildot krimināltiesiskās palīdzības lūgumu, piemērot Latvijā noteikto kriminālprocesuālo kārtību vai atsevišķus tās principus. 

473.pants. Krimināltiesiskās sadarbības kompetentās iestādes

Krimināltiesiskās sadarbības lūgumus nosūta un saņem kompetentās iestādes, kas noteiktas normatīvajos aktos, kuri regulē starptautisko sadarbību.

Krimināltiesiskajā sadarbībā Latvijas kompetentā iestāde var vienoties ar ārvalsts kompetento iestādi par tiešu sazināšanos starp tiesu, prokuratūras un izziņas iestādēm.

Ja ar ārvalsti nav līguma par krimināltiesisko sadarbību, tiesības iesniegt ārvalstij krimināltiesiskās sadarbības lūgumu vai saņemt ārvalsts krimināltiesiskās sadarbības lūgumu ir tieslietu ministram un ģenerālprokuroram.

Šā panta trešajā daļā minētās amatpersonas var pieprasīt vai izsniegt ārvalstij apliecinājumu, ka krimināltiesiskajā sadarbībā tiks ievērota savstarpējība, tas ir, ka turpmāk sadarbības partneris sniegs palīdzību, ievērojot tādus pašus principus. 

474.pants. Pierādījumu pieļaujamība

Pierādījumi, kas iegūti krimināltiesiskās sadarbības rezultātā atbilstoši ārvalstī noteiktajai kriminālprocesuālajai kārtībai, vērtējami tāpat kā Latvijā iegūtie pierādījumi. 

475.pants. Advokāta piedalīšanās

Veicot krimināltiesisko sadarbību, Latvijas advokāts tiek aicināts personai sniegt juridisko palīdzību vai šajā sadaļā paredzētajos gadījumos veikt aizstāvību.

Advokāts var sniegt juridisko palīdzību no brīža, kad persona tiek aizturēta vai apcietināta, vai citos šajā sadaļā paredzētajos gadījumos.

Sniedzot juridisko palīdzību, advokātam ir tiesības:

1) tikties ar personu apstākļos, kas nodrošina sarunas konfidencialitāti;

2) iesniegt pierādījumus un pieteikt lūgumus;

3) piedalīties krimināltiesiskās sadarbības ietvaros veiktajās darbībās ar personas piedalīšanos;

4) iesniegt sūdzības, ja advokāts piedalās šā panta ceturtajā daļā paredzētajos gadījumos.

Advokāta piedalīšanās ir obligāta, ja:

1) persona ir nepilngadīga;

2) persona ir kurla, mēma, akla vai savu fizisko vai psihisko trūkumu dēļ nespēj pati izmantot savas tiesības.

Procesa virzītājs, tiesa vai Latvijas Zvērinātu advokātu padome, izvērtējot personas mantisko stāvokli, var personu pilnīgi vai daļēji atbrīvot no maksas par juridisko palīdzību. Ja persona ir atbrīvota no maksas par juridisko palīdzību, advokāta darba samaksas izdevumus sedz no valsts līdzekļiem normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Krimināltiesiskās sadarbības procesā aizstāvim ir tādas pašas tiesības kā Latvijā notiekošā kriminālprocesā. 

476.pants. Krimināltiesiskās sadarbības lūguma forma un saturs

Krimināltiesiskās sadarbības lūgumu iesniedz rakstveidā, ja starptautiskajā līgumā vai likumā nav noteikts citādi. Lūgumā norāda:

1) lūguma iesniedzējas institūcijas nosaukumu;

2) lūguma priekšmetu un būtību;

3) noziedzīgā nodarījuma aprakstu un juridisko kvalifikāciju;

4) informāciju, kas var palīdzēt identificēt personu.

Lūgumā norāda arī citu informāciju, kas nepieciešama tā izpildei. 

477.pants. Krimināltiesiskās sadarbības lūguma valoda

Krimināltiesiskās sadarbības lūgumu sastāda un iesniedz valsts valodā.

Starptautiskajos līgumos paredzētajos gadījumos lūgumam pievieno tā tulkojumu valodā, ko valstis izvēlējušās par sazināšanās valodu.

Ja starptautiskais līgums nenosaka sazināšanās valodu, lūgumu ārvalstij var iesniegt, nepievienojot tulkojumu.

Ja krimināltiesisko sadarbību ar ārvalsti neregulē starptautisks līgums, lūgumam pievieno tulkojumu attiecīgās valsts valodā.

Kompetentā iestāde var vienoties ar ārvalsts kompetento iestādi par citādu valodas lietošanas kārtību. 

478.pants. Izdevumi

Latvija sedz izdevumus, kas rodas, veicot krimināltiesisko sadarbību tās teritorijā un sakarā ar personas tranzītu uz Latviju caur trešās valsts teritoriju, ja vien šajā sadaļā vai citā normatīvajā aktā vai arī valstīm savstarpēji vienojoties nav noteikts citādi. 

479.pants. Personas tranzīts

Ja krimināltiesiskā sadarbība ir saistīta ar personas pārvietošanu no ārvalsts uz Latviju caur trešās valsts teritoriju, Latvijas kompetentā iestāde, ja nepieciešams, lūdz tai tranzīta atļauju.

Ja personu pārvieto ar gaisa transportu un nav plānota nosēšanās trešās valsts teritorijā, Latvijas kompetentā iestāde tranzīta lūgumu neiesniedz, bet starptautiskajos līgumos paredzētajos gadījumos trešo valsti tikai informē par to.

Latvijas kompetentā iestāde pēc ārvalsts lūguma var atļaut ar krimināltiesisko sadarbību saistītās personas tranzītu caur Latvijas teritoriju. Tranzīta lūgumu var noraidīt, ja tiek lūgts Latvijas pilsoņa tranzīts.

Tranzīta lūgumu sastāda tāpat kā konkrēta veida krimināltiesiskās sadarbības lūgumu. 

Četrdesmitā nodaļa
Personas izdošana Latvijai

480.pants. Personas izdošanas lūguma iesniegšanas nosacījumi

Personas izdošanu var lūgt, ja ir pamats uzskatīt, ka ārvalstī atrodas:

1) apsūdzētais vai tiesājamais, kas izdarījis noziedzīgu nodarījumu, par kuru ir sodāms pēc Latvijas Krimināllikuma un par kuru paredzēts brīvības atņemšanas sods, kura maksimālā robeža nav mazāka par vienu gadu, ja starptautiskais līgums neparedz citu termiņu;

2) notiesātais, kas Latvijā notiesāts ar brīvības atņemšanas sodu vai arestu uz laiku, ne mazāku par četriem mēnešiem.

Personas izdošanu var lūgt par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem arī tad, ja par kādu no tiem izdošanu nevar piemērot, jo tas neatbilst nosacījumam par iespējamo vai piespriesto sodu.

Personas izdošanas lūgumu var neiesniegt, ja noziedzīgā nodarījuma smagums un raksturs ir nesamērojams ar izdošanas izdevumiem.  

481.pants. Personas izdošanas lūguma iesniegšanas kārtība

Ja konstatēti šā kodeksa 480.panta pirmajā daļā minētie nosacījumi, procesa virzītājs vēršas Ģenerālprokuratūrā ar rakstveida ierosinājumu lūgt ārvalstij personas izdošanu.

Ierosinājumā norāda šā kodeksa 476.pantā minēto informāciju un tam pievieno 482.pantā minētos pielikumus.

Ierosinājumu izskata desmit dienu laikā pēc tā saņemšanas Ģenerālprokuratūrā un par rezultātiem informē procesa virzītāju. Izskatīšanas termiņu var pagarināt ģenerālprokurors, un par to tiek informēts procesa virzītājs.

Ja ir pamats pieprasīt personas izdošanu, Ģenerālprokuratūra sagatavo un nosūta lūgumu ārvalstij.

Ģenerālprokuratūra var iesniegt ārvalstij personas izdošanas lūgumu arī pēc savas iniciatīvas.  

482.pants. Personas izdošanas lūgums

Personas izdošanas lūgumu sastāda atbilstoši šā kodeksa 476.panta prasībām un tam pievieno:

1) lēmumu par drošības līdzekļa - apcietinājuma piemērošanu vai spēkā stājušos notiesājošu tiesas spriedumu vai tā apliecinātu kopiju;

2) lēmumu par personas saukšanu pie kriminālatbildības vai tā apliecinātu kopiju;

3) likuma panta tekstu, pēc kura persona tiek saukta pie kriminālatbildības vai notiesāta, kā arī likuma pantu tekstus, kuri regulē noilgumu un noziedzīgu nodarījumu klasifikāciju;

4) rīkojumu par sprieduma izpildi vai tā apliecinātu kopiju;

5) informāciju, kas var palīdzēt identificēt personu;

6) citus dokumentus, ja tos pieprasa ārvalsts. 

483.pants. Personas starptautiskās meklēšanas izsludināšanas pamats un kārtība

Ja konstatēti šā kodeksa 480.panta pirmajā daļā minētie nosacījumi un ir pamats uzskatīt, ka persona atstājusi Latvijas teritoriju un tās atrašanās vieta nav zināma, procesa virzītājs lūdz Ģenerālprokuratūru pieņemt lēmumu par personas starptautisko meklēšanu nolūkā pieprasīt tās izdošanu, lūgumam pievienojot šā kodeksa 482.pantā minētos dokumentus.

Ja ir pamats pieprasīt personas izdošanu, Ģenerālprokuratūra pieņem lēmumu par personas starptautiskās meklēšanas izsludināšanu un nosūta to izpildei.  

484.pants. Pagaidu apcietinājuma lūgums

Pirms izdošanas lūguma nosūtīšanas Ģenerālprokuratūra var lūgt ārvalsti piemērot izdodamai personai pagaidu apcietinājumu.

Lūgumu par pagaidu apcietinājumu sastāda, ievērojot šā kodeksa 476.panta prasības. Tajā norāda arī tiesas lēmumu par drošības

līdzekļa - apcietinājuma piemērošanu vai spēkā stājušos notiesājošu spriedumu, kā arī informē par Latvijas nodomu iesniegt personas izdošanas lūgumu.

Ja iesniegts personas pagaidu apcietinājuma lūgums, izdošanas lūgumu nosūta iespējami ātrāk, ņemot vērā starptautiskajos līgumos noteiktos pagaidu apcietinājuma termiņus. 

485.pants. Ārvalsts izdotās personas pārņemšana

Izdotās personas pārņemšanu veic Iekšlietu ministrijas kompetenta iestāde starptautiskajos līgumos noteiktajos termiņos. Par personas nogādāšanu Latvijā paziņo Ģenerālprokuratūrai 24 stundu laikā.

Ja personu izdod pirmstiesas izmeklēšanas laikā, prokuroram vai amatā augstākam prokuroram izdotajai personai 48 stundu laikā pēc tās nogādāšanas Latvijā jāuzrāda apsūdzība, bet, ja apsūdzība uzrādīta, - jāizskaidro personai tiesības pieteikt noraidījumus un lūgumus, iesniegt sūdzības.

Ja personu izdod iztiesāšanas laikā, Ģenerālprokuratūra par to, ka izdotā persona nogādāta Latvijā, triju dienu laikā paziņo procesa virzītājam.

Ja izdotās personas pārņemšana saistīta ar tranzītu, Iekšlietu ministrijas kompetentā iestāde vēršas Ģenerālprokuratūrā ar lūgumu saņemt trešās valsts atļauju izdotās personas tranzītam. 

486.pants. Personas izdošana no ārvalstīm uz laiku

Ja ārvalsts atlikusi izdodamās personas nodošanu un tas Latvijā var izraisīt kriminālvajāšanas termiņa noilgumu vai apgrūtināt noziedzīgā nodarījuma izmeklēšanu, Ģenerālprokuratūra var lūgt ārvalsti izdot šo personu uz laiku.

Lūgumu par personas izdošanu uz laiku sastāda tāpat kā izdošanas lūgumu. 

487.pants. Ārvalsts izdotās personas kriminālatbildības un soda izpildes robežas

Personu var saukt pie kriminālatbildības un tiesāt tikai par to noziedzīgo nodarījumu, par kuru tā izdota.

Šie nosacījumi neattiecas uz gadījumiem, kad:

1) saņemta izdevējas valsts piekrišana kriminālvajāšanai un tiesāšanai par citiem pirms izdošanas izdarītiem nodarījumiem;

2) nodarījums izdarīts pēc tam, kad persona nodota Latvijai;

3) persona pēc atbrīvošanas 45 dienu laikā nav atstājusi Latviju, lai gan šāda iespēja tai bija;

4) persona pēc izdošanas ir atstājusi Latviju un tajā atgriezusies.

Personu var izdot trešajai valstij tikai ar izdevējas valsts piekrišanu.

Šā panta otrās daļas 1.punktā paredzēto piekrišanu lūdz tādā pašā veidā kā izdošanu.

Ja personai galīgais sods noteikts pēc noziedzīgo nodarījumu kopības vai pēc vairākiem spriedumiem, bet tā izdota tikai par daļu no tiem, tiesa, kas noteikusi galējo sodu, šā kodeksa trīsdesmitajā nodaļā paredzētajā kārtībā nosaka soda izpildāmo daļu. 

488.pants. Ārvalstīs apcietinājumā pavadītā termiņa ieskaitīšana

Apcietinājuma termiņu izdotajai personai skaita no Latvijas Republikas valsts robežas šķērsošanas brīža.

Laiku, ko persona pēc Latvijas lūguma pavadījusi apcietinājumā ārvalstī, ieskaita soda termiņā. 

Četrdesmit pirmā nodaļa
Personas izdošana ārvalstij

489.pants. Personas izdošanas pamats

Personu, kura atrodas Latvijas teritorijā, var izdot kriminālvajāšanai, tiesāšanai vai sprieduma izpildei, ja saņemts ārvalsts lūgums izdot šo personu par nodarījumu, kurš saskaņā ar Latvijas un ārvalsts likumiem ir noziedzīgs.

Personu var izdot kriminālvajāšanai vai tiesāšanai par nodarījumu, par kura izdarīšanu paredzēts brīvības atņemšanas sods, kura maksimālā robeža nav mazāka par vienu gadu, vai bargāks sods.

Personu var izdot sprieduma izpildei valstij, kura spriedumu taisījusi un notiesājusi personu ar sodu, kas saistīts ar brīvības atņemšanu uz laiku, ne mazāku par četriem mēnešiem.

Ja izdošanu lūdz par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem, bet par kādu no tiem izdošanu nevar piemērot, jo tas neatbilst nosacījumiem par iespējamo vai piespriesto sodu, personu var izdot arī par šo noziedzīgo nodarījumu.  

490.pants. Personas izdošanas atteikuma iemesli

Personas izdošanu var atteikt, ja:

1) noziedzīgs nodarījums pilnībā vai daļēji izdarīts Latvijas teritorijā;

2) persona Latvijā tiek turēta aizdomās, apsūdzēta vai tiesāta par to pašu noziedzīgo nodarījumu;

3) Latvijā ir pieņemts lēmums neuzsākt vai izbeigt kriminālvajāšanu par to pašu noziedzīgo nodarījumu;

4) izdošanu lūdz sakarā ar politiskiem vai militāriem noziedzīgiem nodarījumiem;

5) ārvalsts lūdz personu izdot aizmuguriski piespriesta soda izpildei un nav saņemtas pietiekamas garantijas tam, ka izdotajai personai būs tiesības pieprasīt lietas atkārtotu iztiesāšanu;

6) izdošanu lūdz ārvalsts, ar kuru Latvijai nav līguma par izdošanu.

Personas izdošana nav pieļaujama, ja:

1) persona ir Latvijas pilsonis vai nepilsonis - likuma "Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības" subjekts (turpmāk - Latvijas pilsonis);

2) personas izdošanas lūgums ir saistīts ar mērķi uzsākt personas kriminālvajāšanu vai sodīt personu rases, reliģiskās piederības, tautības vai politisko uzskatu dēļ vai ja ir pietiekams pamats uzskatīt, ka personas tiesības var tikt pārkāptas minēto iemeslu dēļ;

3) attiecībā uz personu par to pašu noziedzīgo nodarījumu Latvijā stājies spēkā tiesas nolēmums;

4) saskaņā ar Latvijas likumu par to pašu noziedzīgo nodarījumu personu nevar saukt pie kriminālatbildības, notiesāt vai izpildīt tai sodu sakarā ar noilgumu, amnestiju vai citu likumīgu pamatu;

5) persona likumā noteiktajā kārtībā apžēlota par to pašu noziedzīgo nodarījumu;

6) ārvalsts nedod pietiekamas garantijas, ka personai nepiespriedīs nāves sodu un to neizpildīs;

7) personai ārvalstī var draudēt spīdzināšana.

Starptautiskais līgums var paredzēt citu izdošanas atteikuma iemeslu uzskaitījumu.

491.pants. Izdodamā persona un tās tiesības

Izdodamā persona ir persona, kuras izdošana tiek lūgta vai kura ir aizturēta vai apcietināta izdošanas nolūkā.

Izdodamajai personai ir tiesības:

1) zināt, kas un par ko lūdz tās izdošanu;

2) izdošanas procesā lietot tai saprotamu valodu;

3) sniegt paskaidrojumus sakarā ar izdošanu;

4) pieteikt lūgumus, to skaitā lūgumus par vienkāršoto izdošanu;

5) iepazīties ar visiem pārbaudes materiāliem;

6) aicināt Latvijas Republikas advokātu juridiskās palīdzības saņemšanai. 

492.pants. Personas aizturēšana izdošanas nolūkā

Izziņas iestāde vai prokurors var aizturēt personu līdz 72 stundām izdošanas nolūkā, ja ir pietiekams pamats uzskatīt, ka tā citas valsts teritorijā ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, par kuru paredzēta izdošana, vai ja ārvalsts izsludinājusi tās meklēšanu un iesniegusi pagaidu apcietināšanas vai izdošanas lūgumu.

Par personas aizturēšanu izdošanas nolūkā izziņas iestāde vai prokurors sastāda protokolu, norādot tajā aizturētā vārdu, uzvārdu un citus nepieciešamos personas datus, aizturēšanas iemeslu, kā arī to, kur, kad un kas šo personu aizturējis. Aizturēšanas protokolu paraksta aizturētājs un izdodamā persona.

Izdodamo personu informē par tās tiesībām.

Par personas aizturēšanu nekavējoties, bet ne vēlāk kā 24 stundu laikā informē Ģenerālprokuratūru, nosūtot tai personas aizturēšanas dokumentus. Ģenerālprokuratūra informē valsti, kura izsludinājusi personas meklēšanu.

Ja 72 stundu laikā no personas aizturēšanas brīža netiek piemērots pagaidu vai izdošanas apcietinājums, aizturētā persona atbrīvojama. 

493.pants. Pagaidu apcietinājuma piemērošanas pamats

Pēc ārvalsts lūguma par pagaidu apcietinājumu līdz izdošanas lūguma saņemšanai izdodamajai personai var piemērot pagaidu apcietinājumu.

Ja lūgumā par pagaidu apcietinājumu ir norādīts ārvalsts lēmums par personas apcietinājumu vai spēkā stājies spriedums attiecībā uz konkrēto personu, kā arī tas, ka ārvalsts iesniegs izdošanas lūgumu un par kādu noziedzīgo nodarījumu tiks lūgta izdošana, sniegtas ziņas par izdodamo personu un ja nav zināmi apstākļi, kas izslēdz izdošanas iespējamību, prokurors iesniedz tā rajona (pilsētas) tiesai, kuras darbības teritorijā persona aizturēta vai atrodas Ģenerālprokuratūra, ierosinājumu par pagaidu apcietinājuma piemērošanu un to pamatojošos materiālus. 

494.pants. Pagaidu apcietinājuma piemērošana

Par pagaidu apcietinājuma piemērošanu lemj tiesnesis tiesas sēdē, piedaloties prokuroram un izdodamajai personai.

Tiesnesis, uzklausījis prokuroru, izdodamo personu un advokātu, ja tāds piedalās, pieņem motivētu lēmumu, kas nav pārsūdzams.

Pagaidu apcietinājumu piemēro uz 40 dienām no personas aizturēšanas dienas, ja starptautiskajā līgumā nav noteikts citādi.

Personu no pagaidu apcietinājuma prokurors var atbrīvot, ja 18 dienu laikā pēc aizturēšanas nav saņemts ārvalsts lūgums par personas izdošanu vai paziņojums par pamatotiem šāda lūguma aizkavēšanās iemesliem.

Personu no pagaidu apcietinājuma prokurors atbrīvo, ja:

1) 40 dienu laikā nav saņemts izdošanas lūgums;

2) 40 dienu laikā nav piemērots izdošanas apcietinājums;

3) ir kļuvuši zināmi apstākļi, kas izslēdz izdošanas iespējamību.

Personas atbrīvošana nerada šķēršļus tās atkārtotai apcietināšanai un izdošanai, ja lūgums par izdošanu tiek saņemts vēlāk. 

495.pants. Izdošanas apcietinājums

Izdošanas apcietinājumu piemēro pēc tam, kad saņemts lūgums par personas izdošanu līdz ar:

1) ārvalsts lēmumu par personas apcietinājumu vai spēkā stājušos spriedumu attiecībā uz konkrēto personu;

2) noziedzīgā nodarījuma aprakstu vai lēmumu par saukšanu pie kriminālatbildības;

3) likuma panta tekstu, pēc kura persona saukta pie kriminālatbildības vai notiesāta, kā arī likuma panta tekstu, kurš regulē noilgumu;

4) ziņām par izdodamo personu.

Ja nav zināmi apstākļi, kas izslēdz izdošanas iespējamību, pārbaudes izdarītājs ierosinājumu par izdošanas apcietinājumu un to pamatojošos materiālus iesniedz rajona (pilsētas) tiesai, kuras darbības teritorijā persona aizturēta vai atrodas Ģenerālprokuratūra.

Ierosinājumu par izdošanas apcietinājumu izskata tādā pašā kārtībā kā par pagaidu apcietinājumu.

Izdodamās personas apcietinājuma termiņš nedrīkst pārsniegt vienu gadu, turklāt nedrīkst būt ilgāks par ārvalstī piespriesto soda termiņu, ja tas ir mazāks par vienu gadu, skaitot no aizturēšanas vai apcietinājuma piemērošanas brīža. 

496.pants. Ārvalsts informēšana par apcietinājumu

Par izdodamās personas apcietinājumu vai atbrīvošanu no tā Ģenerālprokuratūra informē lūgumu iesniegušo valsti. 

497.pants. Izdošanas lūguma pārbaude

Ģenerālprokuratūra, saņēmusi ārvalsts lūgumu par personas izdošanu, uzsāk tā pārbaudi. Prokurors noskaidro, vai pastāv šā kodeksa 489.pantā noteiktais personas izdošanas pamats un vai nepastāv 490.pantā noteiktie personas izdošanas atteikuma iemesli.

Ja lūgumā nav pietiekamas informācijas, lai izlemtu jautājumu par izdošanu, Ģenerālprokuratūra pieprasa ārvalstij nepieciešamo papildu informāciju, kā arī var noteikt informācijas iesniegšanas termiņus.

Pārbaude jāpabeidz 20 dienu laikā no izdošanas lūguma saņemšanas dienas. Ja pārbaudei nepieciešama papildu informācija, termiņu skaita no tās saņemšanas dienas. Pārbaudes termiņu var pagarināt ģenerālprokurors.

Prokurors iepazīstina izdodamo personu ar izdošanas lūgumu 48 stundu laikā no tā saņemšanas brīža un dod tai iespēju sniegt paskaidrojumus.

Pārbaudes laikā prokurors var veikt visas kriminālprocesā paredzētās izmeklēšanas darbības.

498.pants. Pārbaudes pabeigšana

Prokurors, izvērtējis personas izdošanas pamatu un pieļaujamību, pieņem motivētu lēmumu:

1) par personas izdošanas pieļaujamību;

2) par atteikšanos izdot personu.

Ja pieņemts lēmums par personas izdošanas pieļaujamību, personai izsniedz lēmuma kopiju.

Lēmumu par izdošanas pieļaujamību izdodamā persona var pārsūdzēt Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātā desmit dienu laikā no lēmuma saņemšanas dienas. Ja lēmums netiek pārsūdzēts, tas stājas spēkā.

Lēmumu par atteikšanos izdot personu Ģenerālprokuratūra paziņo attiecīgajai personai un ārvalstij. Prokurors šo personu nekavējoties atbrīvo no pagaidu vai izdošanas apcietinājuma.  

499.pants. Sūdzības par izdošanas pieļaujamību izskatīšana

Sūdzību par izdošanas pieļaujamību izskata Augstākās tiesas Krimināllietu tiesas palāta triju tiesnešu sastāvā.

Tiesnesis, kam uzdots referēt, pieprasa no Ģenerālprokuratūras pārbaudes materiālus un nosaka izskatīšanas laiku.

Ģenerālprokuratūrai, sūdzības iesniedzējam un viņa advokātam paziņo par sūdzības izskatīšanas laiku un tiesībām piedalīties tiesas sēdē. Ja nepieciešams, tiesa izprasa citus vajadzīgos materiālus un izsauc personas paskaidrojumu sniegšanai.

Sūdzības iesniedzējam nodrošina iespēju piedalīties sūdzības izskatīšanā.

Ja izdodamās personas advokāts nav ieradies bez attaisnojoša iemesla, juridiskās palīdzības sniegšanai pieaicināms cits advokāts, ja persona vēlas saņemt juridisko palīdzību. 

500.pants. Tiesas lēmums

Uzklausījusi sūdzības iesniedzēju, viņa advokātu un prokuroru, tiesa aiziet apspriesties un pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) atstāt prokurora lēmumu negrozītu;

2) atcelt prokurora lēmumu un atzīt izdošanu par nepieļaujamu;

3) nodot izdošanas lūgumu papildu pārbaudei.

Tiesas lēmums nav pārsūdzams.

Tiesa lēmumu un materiālus nosūta Ģenerālprokuratūrai.

Ja tiesa atzīst izdošanu par nepieļaujamu, attiecīgo personu nekavējoties atbrīvo no apcietinājuma. 

501.pants. Lēmums par personas izdošanu ārvalstij

Spēkā stājušos lēmumu par personas izdošanas pieļaujamību kopā ar pārbaudes materiāliem Ģenerālprokuratūra nosūta Tieslietu ministrijai.

Lēmumu par personas izdošanu ārvalstij pēc tieslietu ministra ierosinājuma pieņem Ministru kabinets.

Ministru kabinets var atteikt izdošanu tikai tad, ja pastāv viens no šādiem apstākļiem:

1) personas izdošana var kaitēt valsts suverenitātei;

2) nodarījumu uzskata par politisku vai militāru;

3) ir pietiekams pamats uzskatīt, ka izdošana saistīta ar mērķi personu vajāt rases, reliģiskās piederības, tautības vai politisko uzskatu dēļ.

Par pieņemto lēmumu Tieslietu ministrija informē izdodamo personu, ārvalsti un Ģenerālprokuratūru.

Lēmumu par personas izdošanu izpilda Iekšlietu ministrija.

Tiklīdz saņemts lēmums par atteikšanos izdot personu, Ģenerālprokuratūra nekavējoties atbrīvo personu no apcietinājuma. 

502.pants. Izdošana pēc vairāku valstu lūguma

Ja Ģenerālprokuratūra saņēmusi vairākus izdošanas lūgumus par vienu un to pašu personu, to pārbaudi apvieno vienā procesā, ja vien nav pieņemts lēmums:

1) par personas izdošanu;

2) par atteikšanos izdot personu;

3) par personas izdošanas pieļaujamību.

Ja lēmums par personas izdošanu ir pieņemts, vēlāk saņemtais lūgums netiek apmierināts. Par to paziņo lūguma iesniedzējai valstij.

Ja citas ārvalsts lūguma saņemšanas brīdī stājies spēkā lēmums par izdošanas pieļaujamību, šis lēmums netiek iesniegts Ministru kabinetam līdz vēlāk saņemtā lūguma pārbaudes pabeigšanai.

Ja izdošanu lūgušas vairākas ārvalstis, Ministru kabinets pēc tieslietu ministra ierosinājuma, ņemot vērā nodarījuma smagumu, tā izdarīšanas vietu un lūgumu saņemšanas secību, nosaka, kurai valstij persona izdodama.

503.pants. Izdodamās personas nodošana

Iekšlietu ministrija informē ārvalsti par izdodamās personas nodošanas laiku un vietu, kā arī par periodu, kurā izdodamā persona atradusies apcietinājumā.

Iekšlietu ministrija vienojas ar ārvalsti par citu nodošanas datumu, ja no valstu gribas neatkarīgu iemeslu dēļ nodošana nevar notikt iepriekš noteiktajā datumā.

Ja ārvalsts izdodamo personu nepārņem 30 dienu laikā no noteiktā izdošanas datuma, prokurors šo personu atbrīvo no apcietinājuma.  

504.pants. Personas nodošanas atlikšana vai nodošana uz laiku

Pēc lēmuma pieņemšanas par personas izdošanu tieslietu ministrs pēc ģenerālprokurora ierosinājuma var atlikt pieprasītās personas nodošanu ārvalstij Latvijā iesākta kriminālprocesa pabeigšanai vai piespriestā soda izpildei.

Ja izdošanas atlikšana var izraisīt kriminālvajāšanas termiņa noilgumu vai apgrūtināt noziedzīgā nodarījuma izmeklēšanu ārvalstī un šāda izdošana netraucē veikt tiesvedību Latvijā, tieslietu ministrs var nodot personu ārvalstij uz laiku, nosakot atpakaļnodošanas laiku.

505.pants. Atkārtota izdošana

Ja izdotā persona ārvalstī izvairās no kriminālvajāšanas vai soda un ir atgriezusies Latvijā, pēc ārvalsts lūguma to var izdot atkārtoti, pamatojoties uz iepriekš pieņemto lēmumu par izdošanu. 

506.pants. Vienkāršota izdošana

Personu var izdot ārvalstij vienkāršotā kārtībā, ja:

1) saņemta izdodamās personas rakstveida piekrišana tās izdošanai vienkāršotā kārtībā;

2) izdodamā persona nav Latvijas pilsonis;

3) pret izdodamo personu Latvijā nav jāpabeidz uzsākts kriminālprocess vai nav jāizpilda piespriestais sods.

Izdodamā persona savu piekrišanu vienkāršotajai kārtībai apliecina prokuroram advokāta klātbūtnē līdz lēmuma par izdošanas pieļaujamību pieņemšanai.

Pēc piekrišanas saņemšanas prokurors noskaidro tikai šā panta pirmajā daļā minēto un nekavējoties iesniedz ar izdošanu saistītos materiālus ģenerālprokuroram.

Ģenerālprokurors pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) par personas izdošanu;

2) par atteikšanos personu izdot;

3) par vienkāršotās kārtības nepiemērošanu.

Ģenerālprokurora pieņemtais lēmums nav pārsūdzams.

Par personas izdošanu vai atteikšanos to izdot informē ārvalsti un izdodamo personu un nodod lēmumu izpildei Iekšlietu ministrijai. 

Četrdesmit otrā nodaļa
Ārvalstī uzsākta kriminālprocesa pārņemšana Latvijā

507.pants. Kriminālprocesa pārņemšanas saturs un nosacījumi

Kriminālprocesa pārņemšana ir ārvalstī uzsākta kriminālprocesa turpināšana Latvijā pēc ārvalsts lūguma vai ar tās piekrišanu, ja to prasa procesuālās intereses un nodarījums sodāms saskaņā ar Latvijas Krimināllikumu.

508.pants. Kompetentās iestādes

Pirmstiesas izmeklēšanas stadijā lūgumus par kriminālprocesa pārņemšanu izskata un izlemj Ģenerālprokuratūra, bet līdz kriminālvajāšanas uzsākšanai - arī Iekšlietu ministrija.

Iztiesāšanas stadijā lūgumus par kriminālprocesa pārņemšanu izskata un izlemj Tieslietu ministrija. 

509.pants. Kriminālprocesa pārņemšanas pamats

Kriminālprocesa pārņemšanas pamats ir:

1) ārvalsts lūgums par kriminālprocesa pārņemšanu un Latvijas piekrišana to pārņemt;

2) Latvijas iesniegts kriminālprocesa nodošanas lūgums un ārvalsts piekrišana to nodot.

Ja nodarījums, sakarā ar kuru tiek lūgta kriminālprocesa pārņemšana (turpmāk četrdesmit otrajā un četrdesmit trešajā nodaļā - nodarījums), Latvijā nav krimināli sodāms, bet ir sodāms saskaņā ar citiem likumiem, par to nekavējoties informē lūguma iesniedzēju, nepārņemot kriminālprocesu. Piekrišanas saņemšana ir pamats procesa turpināšanai Latvijas likumos paredzētajā kārtībā. 

510.pants. Kriminālprocesa pārņemšanas lūguma noraidīšanas iemesli

Kriminālprocesa pārņemšana nav pieļaujama, ja:

1) nodarījums, sakarā ar kuru tiek lūgta kriminālprocesa pārņemšana, netiek uzskatīts par noziedzīgu saskaņā ar Latvijas Krimināllikumu;

2) iestājies kriminālatbildības noilgums, tajā skaitā pagājuši arī tie seši mēneši, par kuriem noilguma termiņš tiek pagarināts, ja nodarījums nonāk Latvijas krimināltiesiskajā jurisdikcijā vienīgi saskaņā ar lūgumu par kriminālprocesa pārņemšanu;

3) nav iegūti pierādījumi, kas dod pamatu kādu personu turēt aizdomās vai apsūdzēt nodarījuma izdarīšanā;

4) Latvijā par to pašu nodarījumu pieņemts galīgs nolēmums;

5) lūgumu par tāda kriminālprocesa pārņemšanu, kurā stājies spēkā notiesājošs spriedums, iesniegusi valsts, ar kuru Latvijai nav līguma par krimināllietās taisītu tiesas spriedumu savstarpēju atzīšanu un izpildīšanu, turklāt šai valstij pašai ir iespēja izpildīt piespriesto sodu.

Kriminālprocesa pārņemšanas lūgumu var neizpildīt, ja:

1) tas nav pietiekami pamatots;

2) persona, kura tiek turēta aizdomās vai apsūdzēta nodarījuma izdarīšanā, Latvijā uzturas neregulāri;

3) ir pamats uzskatīt, ka nodarījums ir politisks vai izteikti militārs vai lūgums iesniegts, lai personu vajātu par politiskiem uzskatiem, rases, nacionālo vai reliģisko piederību;

4) nodarījums nav izdarīts lūguma iesniedzējas valsts teritorijā;

5) kriminālprocesa pārņemšana būtu pretrunā ar Latvijas starptautiskajām saistībām ar citu valsti;

6) procesa turpināšana neatbilstu Latvijas tiesību sistēmas principiem;

7) Latvijai nav līguma par kriminālprocesa pārņemšanu ar lūguma iesniedzēju valsti.

511.pants. Lūguma izskatīšanas termiņi

Kriminālprocesa pārņemšanas lūgumu izlemj desmit dienās, bet, ja materiālu apjoms ir īpaši liels, - 30 dienās.

Īpašos gadījumos, ja nepieciešama dokumentu tulkošana, kriminālprocesa pārņemšanas lūgumu izlemj šā panta pirmajā daļā paredzētajos termiņos pēc tulkojuma saņemšanas.

Ja izlemšanai ir nepieciešama papildu informācija, kompetentās iestādes to pieprasa no lūguma iesniedzēja. Pēc papildu informācijas saņemšanas jautājumu izlemj šā panta pirmajā daļā paredzētajos termiņos.

Ja Latvijā process par nodarījumu uzsākams tikai pēc cietušā sūdzības, bet tāda nav pievienota saņemtajiem materiāliem, kompetentā iestāde nekavējoties informē cietušo un lēmumu pieņem pēc cietušā piekrišanas vai atteikuma saņemšanas. Ja 30 dienu laikā cietušais nav sniedzis atbildi, procesu var turpināt bez viņa piekrišanas. 

512.pants. Kriminālprocesa pārņemšanas lūguma izlemšana

Izskatījusi ārvalsts lūgumu, nepieciešamos dokumentus un papildu informāciju, ja tāda bijusi pieprasīta, kompetentā iestāde pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) par kriminālprocesa pārņemšanu un nodošanu procesa veikšanai;

2) par kriminālprocesa pārņemšanas lūguma noraidīšanu.

Šā panta pirmajā daļā minēto lēmumu kopā ar tā tulkojumu kompetentā iestāde nekavējoties nosūta lūguma iesniedzējai valstij.  

513.pants. Latvijas lūgums par kriminālprocesa nodošanu

Ja vienlaikus ar Latvijā notiekošu kriminālprocesu arī citā valstī notiek kriminālprocess par to pašu nodarījumu, kompetentās iestādes var iesniegt ārvalstij lūgumu par kriminālprocesa nodošanu Latvijai, ja tas atbilst tiesvedības interesēm un veicina kriminālprocesa norisi.

Lūgumu neiesniedz, ja pastāv iemesli, kas izslēdz kriminālprocesa pārņemšanu. 

514.pants. Kriminālprocesa pārņemšanas kārtība

Ja personai citā valstī izvirzīta apsūdzība, tā nodota tiesai vai notiesāta, kompetentā iestāde kriminālprocesa turpināšanu nodod prokuratūrai pēc personas dzīves vai uzturēšanās vietas Latvijā.

Prokurors desmit dienu laikā izlemj, vai pierādījumi ir pietiekami personas saukšanai pie kriminālatbildības saskaņā ar Latvijas Krimināllikumu, un ceļ apsūdzību vai nodod kriminālprocesu tā turpināšanai no izziņas stadijas un atceļ tos piespiedu līdzekļus, kurus drīkst lietot tikai pret apsūdzēto.

Ja personai citā valstī apsūdzība nav izvirzīta, kriminālprocesu turpina no izziņas stadijas.

Turpmākais kriminālprocess notiek vispārējā kārtībā. 

515.pants. Kriminālprocesa pārņemšanas atsaukšana

Procesa virzītājs iesniedz motivētu ierosinājumu par kriminālprocesa pārņemšanas atsaukšanu tai pašai kompetentajai iestādei, kura pieņēmusi lēmumu par kriminālprocesa pārņemšanu, ja saskata iemeslus, kas izslēdz kriminālprocesa pārņemšanu.

Kompetentā iestāde desmit dienu laikā lemj par kriminālprocesa turpināšanu Latvijā vai par kriminālprocesa pārņemšanas atsaukšanu.

Kompetentā iestāde, atsaucot piekrišanu pārņemšanai, par to informē procesa virzītāju un uzdod atcelt visus piemērotos piespiedu līdzekļus un izlemt rīcību ar lietiskajiem pierādījumiem.

Par kriminālprocesa pārņemšanas atsaukšanu kompetentā iestāde nekavējoties informē lūguma iesniedzēju valsti un nosūta tai krimināllietas materiālus.

Ja pārņemšana atsaukta sakarā ar kriminālprocesa politisku vai izteikti militāru raksturu vai tāpēc, ka vajāšana notikusi politisko uzskatu, rases, dzimuma, nacionālās vai reliģiskās piederības dēļ, Latvijā iegūtie pierādījumi var netikt nodoti lūguma iesniedzējai valstij. Citos gadījumos pierādījumus nenodod, ja izmeklēšanas darbības nevarētu veikt pēc ārvalsts lūguma par palīdzību kriminālprocesā.

516.pants. Pagaidu apcietinājums pirms kriminālprocesa pārņemšanas lūguma saņemšanas

Ja ārvalsts paziņo par savu nodomu iesniegt kriminālprocesa pārņemšanas lūgumu un lūdz piemērot pagaidu apcietinājumu pirms tā saņemšanas, kompetentā iestāde vēršas tiesā ar ierosinājumu apcietināt personu līdz jautājuma izlemšanai par kriminālprocesa pārņemšanu, ja pastāv visi šie nosacījumi:

1) lūgumā norādīts, ka pastāv iesniedzējas valsts izdots lēmums par apcietinājuma piemērošanu;

2) Latvijas Krimināllikums par attiecīgo nodarījumu paredz brīvības atņemšanas sodu;

3) ir pamats uzskatīt, ka aizdomās turētais vai apsūdzētais izvairīsies no līdzdalības kriminālprocesā vai slēps pierādījumus.

Saskaņā ar šo pantu apcietinātā persona atbrīvojama, ja:

1) 18 dienu laikā no aizturēšanas vai pagaidu apcietinājuma piemērošanas dienas nav saņemts kriminālprocesa pārņemšanas lūgums;

2) 15 dienu laikā no lūguma saņemšanas dienas nav saņemti pievienojamie dokumenti;

3) 40 dienu laikā no aizturēšanas vai pagaidu apcietinājuma piemērošanas dienas nav pieņemts lēmums par drošības līdzekļa - apcietinājuma piemērošanu pārņemtajā kriminālprocesā;

4) pieņemts lēmums noraidīt lūgumu par kriminālprocesa pārņemšanu;

5) kriminālprocesa pārņemšana atsaukta;

6) kļuvuši zināmi apstākļi, kas izslēdz iespēju turēt personu apcietinājumā.  

517.pants. Pagaidu apcietinājums pēc kriminālprocesa pārņemšanas lūguma saņemšanas

Ja lūgums par kriminālprocesa pārņemšanu un tam pievienotie materiāli dod pamatu uzskatīt, ka persona, kura tiek turēta aizdomās vai apsūdzēta nodarījuma izdarīšanā, izvairīsies no izmeklēšanas vai tiesas vai traucēs patiesības noskaidrošanu lietā, kompetentā iestāde lūdz tiesu piemērot pagaidu apcietinājumu.

Persona, kura apcietināta saskaņā ar šo pantu, atbrīvojama no pagaidu apcietinājuma, ja:

1) lūgums pārņemt kriminālprocesu nav izlemts 40 dienu laikā no aizturēšanas vai pagaidu apcietinājuma piemērošanas dienas;

2) 40 dienu laikā no aizturēšanas vai pagaidu apcietinājuma piemērošanas dienas nav pieņemts lēmums par drošības līdzekļa - apcietinājuma piemērošanu pārņemtajā kriminālprocesā;

3) pieņemts lēmums noraidīt lūgumu par kriminālprocesa pārņemšanu;

4) kriminālprocesa pārņemšana atsaukta;

5) kļuvuši zināmi apstākļi, kas izslēdz iespēju turēt personu apcietinājumā. 

518.pants. Aizturēšana jautājuma par pagaidu apcietinājumu izlemšanai

Ja kompetentā iestāde uzskata par nepieciešamu piemērot pagaidu apcietinājumu, tā var dot uzdevumu policijai aizturēt personu uz laiku līdz 72 stundām nogādāšanai pie tiesneša.

Par personas aizturēšanu policijas darbinieks sastāda protokolu, kurā norāda precīzu aizturēšanas laiku un vietu, kā arī atspoguļo aizturētās personas tiesību izskaidrošanu. Protokolu paraksta aizturētājs un aizturētais, kā arī advokāts, ja tāds piedalās.

Ja 72 stundu laikā no personas aizturēšanas brīža netiek piemērots pagaidu apcietinājums, aizturētā persona atbrīvojama. 

519.pants. Pagaidu apcietinājuma piemērošanas kārtība

Ierosinājumu par pagaidu apcietinājumu un to pamatojošos materiālus kompetentā iestāde iesniedz savas atrašanās vietas rajona (pilsētas) tiesai vai tai rajona (pilsētas) tiesai, kuras darbības teritorijā persona aizturēta.

Par pagaidu apcietinājuma piemērošanu tiesnesis lemj tiesas sēdē, kurā piedalās kompetentās iestādes pārstāvis, prokurors un apcietināmā persona.

Tiesnesis, uzklausījis kompetentās iestādes pārstāvi, prokuroru, apcietināmo personu un tās advokātu, ja tāds piedalās, pieņem motivētu lēmumu, kas nav pārsūdzams.

Par pagaidu apcietinājuma piemērošanu un atbrīvošanu no tā kompetentā iestāde informē lūguma iesniedzēju. 

520.pants. Nodarījumā aizdomās turētā un apsūdzētā tiesības

Ja persona, kas citā valstī tiek turēta aizdomās vai apsūdzēta nodarījuma izdarīšanā, uzturas Latvijā un šis nodarījums ir Latvijas kriminālajā jurisdikcijā vienīgi tāpēc, ka ārvalsts lūdz kriminālprocesa pārņemšanu, kompetentā iestāde pirms lēmuma pieņemšanas iepazīstina personu ar saņemto lūgumu un noskaidro, vai šī persona vēlas piedalīties kriminālprocesā lūguma iesniedzējā valstī. Personas viedokli var ņemt vērā, lemjot par kriminālprocesa pārņemšanas lūgumu, bet tas nav saistošs.

No brīža, kad nodarījumā aizdomās turētais vai apsūdzētais, kas atrodas Latvijā, tiek aizturēts, viņam piemērots pagaidu apcietinājums un paziņots par kriminālprocesa pārņemšanas lūguma saņemšanu, viņam ir šādas tiesības:

1) aicināt Latvijas advokātu juridiskas palīdzības saņemšanai;

2) tikties ar advokātu konfidenciālos apstākļos;

3) piedalīties jautājuma izskatīšanā par apcietinājuma piemērošanu;

4) sniegt paskaidrojumus tādā pašā kārtībā kā tad, ja viņš atbilstošā procesuālā statusā liecinātu Latvijā notiekošā kriminālprocesā.

No kriminālprocesa pārņemšanas brīža persona iegūst tādas tiesības, kādas aizdomās turētajam vai apsūdzētajam ir Latvijā. 

521.pants. Citu piespiedu līdzekļu piemērošana līdz kriminālprocesa pārņemšanai

No lūguma saņemšanas brīža kompetentā iestāde var piemērot jebkuru procesuālo piespiedu līdzekli, kādu tā drīkstētu lietot arī bez ārvalsts lūguma saņemšanas, ja nodarījums būtu izdarīts Latvijas jurisdikcijā.

Visi piespiedu līdzekļi atceļami, ja tiek pieņemts lēmums par kriminālprocesa pārņemšanas lūguma noraidīšanu vai pārņemšana tiek atsaukta. 

522.pants. Apcietinājumā pavadītā laika ieskaitīšana

Pagaidu apcietinājuma termiņu skaita no aizturēšanas brīža.

Laiks, ko persona pavadījusi apcietinājumā citā valstī notikuša kriminālprocesa laikā, netiek ieskaitīts apcietinājuma termiņā Latvijā, bet tiek ieskaitīts soda termiņā.

Ja persona atrodas apcietinājumā kriminālprocesa pārņemšanas laikā, apcietinājuma termiņš skaitāms no Latvijas Republikas valsts robežas šķērsošanas brīža.

Viss laiks, ko persona pavadījusi pagaidu apcietinājumā Latvijā, ieskaitāms drošības līdzekļa termiņā. 

523.pants. Kriminālatbildības un soda robeža pārņemtajā kriminālprocesā

Apsūdzētajam inkriminējamas tikai tās darbības, kas ir noziedzīgas saskaņā ar abu valstu likumiem.

Piespriestais sods nedrīkst būt lielāks par lūguma iesniedzējas valsts likumā paredzēto sodu, ja nodarījums ir Latvijas jurisdikcijā vienīgi uz iesniegtā lūguma pamata. 

524.pants. Pienākums informēt lūguma iesniedzēju valsti

Procesa virzītājs par pārņemtajā kriminālprocesā pieņemto galīgo lēmumu informē kompetento iestādi, kura lēma par kriminālprocesa pārņemšanas lūgumu. Šī iestāde, pārņemot procesu, var uzdot procesa virzītājam informēt to par citiem pieņemtajiem lēmumiem, ja tāda nepieciešamība izriet no Latvijas starptautiskajām saistībām.

Kompetentā iestāde informē lūguma iesniedzēju par pieņemto galīgo lēmumu, kā arī par citām procesuālajām darbībām, ja to paredz līgumi vai savstarpējas vienošanās.  

Četrdesmit trešā nodaļa
Latvijā uzsākta kriminālprocesa nodošana

525.pants. Kriminālprocesa nodošanas saturs un nosacījumi

Kriminālprocesa nodošana ir tā apturēšana Latvijā un turpināšana ārvalstī, ja ir pamats kādas personas turēšanai aizdomās vai apsūdzēšanai nodarījuma izdarīšanā, bet kriminālprocesa sekmīga un savlaicīga veikšana Latvijā nav iespējama vai ir apgrūtināta, turpretī nodošana ārvalstij to veicina.

Tāda kriminālprocesa nodošana, kurā stājies spēkā notiesājošs spriedums, pieļaujama vienīgi tad, ja spriedumu nevar izpildīt Latvijā, bet ārvalsts, kurā uzturas notiesātā persona, principā nepieņem izpildei citas valsts spriedumu. 

526.pants. Kompetentās iestādes

Lūgumu par kriminālprocesa pārņemšanu pirmstiesas izmeklēšanas laikā ārvalstij iesniedz Ģenerālprokuratūra, bet izziņas stadijā - arī Iekšlietu ministrija.

Lūgumu par kriminālprocesa pārņemšanu iztiesāšanas laikā vai pēc sprieduma spēkā stāšanās ārvalstij iesniedz Tieslietu ministrija. 

527.pants. Kriminālprocesa nodošanas pamats

Pamats Latvijā uzsākta kriminālprocesa nodošanai ārvalstij ir:

1) Latvijas iesniegtais kriminālprocesa pārņemšanas lūgums un ārvalsts piekrišana pārņemšanai;

2) ārvalsts iesniegts kriminālprocesa nodošanas lūgums un Latvijas piekrišana nodot Latvijā notiekošu kriminālprocesu tā turpināšanai ārvalstī.

528.pants. Kriminālprocesa nodošanas iemesli

Procesa virzītājam jāapsver jautājums par kriminālprocesa nodošanas ierosināšanu, ja pastāv šā kodeksa 525.pantā minētie nosacījumi un:

1) aizdomās turētais, apsūdzētais, tiesājamais vai notiesātais ir ārvalsts pilsonis un pastāvīgi dzīvo vai uzturas savas pilsonības valstī;

2) aizdomās turētais, apsūdzētais, tiesājamais vai notiesātais atrodas ārvalstī un viņa izdošana nav iespējama vai ir atteikta;

3) ārvalstī pret to pašu personu un par to pašu noziedzīgo nodarījumu, kā arī citiem nodarījumiem tiek veikts kriminālprocess;

4) svarīgākie pierādījumi vai liecinošo personu vairākums atrodas ārvalstī;

5) nav iespējams nodrošināt apsūdzētā (tiesājamā) klātbūtni kriminālprocesā Latvijā;

6) Latvijā nav vai nebūs iespējams izpildīt sodu.

Saskatījis kriminālprocesa nodošanas nosacījumus un iemeslus, procesa virzītājs iesniedz kompetentajai iestādei ierosinājumu nosūtīt kriminālprocesa pārņemšanas lūgumu. 

529.pants. Kriminālprocesa pārņemšanas lūgums

Kriminālprocesa pārņemšanas lūgumā papildus šā kodeksa 476.pantā norādītajam jāmotivē, ka pastāv kriminālprocesa nodošanas nosacījumi un iemesli un nodošana atbilst tiesvedības interesēm.

Lūgumam pievienojami visi nododamajā krimināllietā esošie procesuālie dokumenti vai to kopijas un to Krimināllikuma pantu teksts ar tulkojumu, kuri nosaka atbildību par inkriminēto noziedzīgo nodarījumu, ja to paredz līgums vai kompetento iestāžu vienošanās.

Ja ārvalstij iesniegts pagaidu apcietinājuma lūgums, kriminālprocesa pārņemšanas lūgums iesniedzams iespējami īsākajā laikā, bet ne vēlāk kā piecpadsmitajā dienā pēc personas apcietināšanas.

Ja kriminālprocesa pārņemšanas lūgums iesniegts bez pievienotajiem materiāliem, tie iesniedzami iespējami īsākajā laikā, bet, ja personai piemērots pagaidu apcietinājums, - ne vēlāk kā divpadsmitajā dienā pēc lūguma iesniegšanas. 

530.pants. Lūguma iesniegšanas sekas

Kompetentā iestāde informē ārvalsts kompetento iestādi par katru procesuālo darbību, kas veikta pēc kriminālprocesa nodošanas lūguma iesniegšanas, un nosūta attiecīgo procesuālo dokumentu kopijas.

Latvijas iestādes neveic procesuālas darbības nodotajā kriminālprocesā, ja:

1) saņemts ārvalsts paziņojums par kriminālprocesa pārņemšanu;

2) Latvija devusi piekrišanu nodot ārvalstij Latvijā notiekošu kriminālprocesu.

Procesu Latvijā var atjaunot, ja:

1) saņemts paziņojums par pārņemšanas atsaukšanu;

2) saņemts paziņojums, ka process par nodarījumu ārvalstī izbeigts. 

531.pants. Apcietinājums

Ja ir pamats uzskatīt, ka persona centīsies izvairīties no kriminālprocesa lūguma saņēmējā valstī, kompetentā iestāde nosūta lūgumu par pagaidu apcietinājumu līdz pārņemšanas lūguma iesniegšanai.

Ja personai Latvijā piemērots drošības līdzeklis - apcietinājums, kriminālprocesa pārņemšanas lūguma nosūtīšana nav pamats tā atcelšanai. Šādā gadījumā līdz saņēmējas valsts atbildes saņemšanai procesa virzītājs turpina nepieciešamās procesuālās darbības.

Ja kriminālprocess pēc nodošanas tiek atjaunots, apcietinājuma termiņā ieskaita tikai to laiku, ko persona apcietinājumā pavadījusi Latvijā, bet visu ar šo nodarījumu saistīto apcietinājuma laiku ieskaita soda termiņā.

532.pants. Kriminālprocesa pret Latvijas pilsoni nodošana

Kriminālprocesa nodošana par nodarījumu, kura izdarīšanā tur aizdomās vai apsūdz Latvijas pilsoni, pieļaujama, ja:

1) persona atrodas ārpus Latvijas un tās izdošana atteikta vai ilgstoši atlikta;

2) Latvijai ir līgums ar ārvalsti par kriminālprocesa nodošanu;

3) ārvalsts, ar kuru nav līguma par kriminālprocesa nodošanu, devusi pietiekamu garantiju, ka tiks ievērotas šā kodeksa 523.pantā noteiktās kriminālatbildības un soda robežas.  

Četrdesmit ceturtā nodaļa
Ārvalstī notiesātās personas pārņemšana soda izciešanai Latvijā

533.pants. Pamats personas pārņemšanai soda izciešanai

Pamats ārvalstī notiesātas personas, kurai piespriests ar brīvības atņemšanu saistīts sods, pārņemšanai soda izciešanai Latvijā ir:

1) Latvijas kompetentās iestādes lūgums nodot notiesāto personu un ārvalsts kompetentās iestādes piekrišana tam;

2) ārvalsts kompetentās iestādes lūgums pārņemt notiesāto personu un Latvijas kompetentās iestādes piekrišana tam.

Kompetentā iestāde veic šajā nodaļā paredzētās darbības, ja ir saņemts notiesātās personas vai tās pārstāvja lūgums, ārvalsts kompetentās iestādes informācija vai lūgums vai arī pēc savas iniciatīvas. 

534.pants. Kompetentā iestāde

Lūgumu par ārvalstī notiesātas personas pārņemšanu soda izciešanai Latvijā un piekrišanu tam saņem un nosūta Ģenerālprokuratūra. 

535.pants. Nosacījumi personas pārņemšanai soda izciešanai

Ārvalstī notiesātu personu var pārņemt soda izciešanai Latvijā, ja:

1) notiesātā persona ir Latvijas pilsonis vai tās pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā;

2) kriminālprocess ir pabeigts ar galīgu nolēmumu;

3) lūguma saņemšanas brīdī notiesātajai personai atlikuši vismaz seši mēneši līdz soda izciešanas beigām;

4) nodarījums, par ko ir noteikts sods, uzskatāms par noziedzīgu pēc Latvijas Krimināllikuma;

5) tam piekrīt notiesātā persona.

Notiesātās personas piekrišana nav nepieciešama, ja ir pamats uzskatīt, ka, ņemot vērā šīs personas vecumu vai fizisko vai garīgo stāvokli, pārņemšana soda izciešanai ir nepieciešama, un tai piekrīt notiesātās personas pārstāvis.

Izņēmuma gadījumā personu var pārņemt soda izciešanai arī tad, ja soda izciešanas laiks ir mazāks, nekā noteikts šā panta pirmās daļas 3.punktā. 

536.pants. Personas pārņemšanas lūguma pārbaude

Kompetentā iestāde pēc tam, kad saņēmusi notiesātās personas, tās pārstāvja vai ārvalsts lūgumu pārņemt šo personu soda izciešanai Latvijā, uzsāk saņemtā lūguma pārbaudi.

Ja saņemtajos materiālos nav pietiekamas informācijas, lai izlemtu jautājumu par pārņemšanu, kompetentā iestāde var pieprasīt ārvalstij papildu informāciju. 

537.pants. Pārbaudes pabeigšana

Kompetentā iestāde lūgumu izskata desmit dienu laikā pēc tā vai pieprasītās papildu informācijas saņemšanas un pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) iesniegt lūgumu par personas nodošanu soda izciešanai Latvijā;

2) atteikties iesniegt lūgumu par personas nodošanu;

3) apmierināt ārvalsts lūgumu un pārņemt notiesāto personu soda izciešanai Latvijā;

4) noraidīt ārvalsts lūgumu.

Izskatīšanas termiņu var pagarināt ģenerālprokurors, un par to tiek informēts procesa virzītājs.

Pieņemto lēmumu nekavējoties dara zināmu personai, kas iesniegusi lūgumu par personas pārņemšanu soda izciešanai, un ārvalstij, kurā persona notiesāta.

Lēmums nav pārsūdzams. 

538.pants. Lūgums par personas nodošanu

Lūgumu par personas nodošanu soda izciešanai sastāda atbilstoši šā kodeksa 476.panta prasībām un tam pievieno:

1) dokumentu vai paziņojumu par to, ka attiecīgā persona ir Latvijas pilsonis vai ka tās dzīvesvieta ir Latvijā, ja šāds dokuments jau nebija savstarpēji iesniegts;

2) Latvijas Krimināllikuma panta tekstu, saskaņā ar kuru nodarījums, par ko personai noteikts sods, uzskatāms par noziedzīgu Latvijā. 

539.pants. Latvijā izciešamās soda daļas noteikšana

Lēmumu par ārvalstī noteiktā soda izciešanas turpināšanu un Latvijā izciešamo soda daļu desmit dienu laikā pēc kompetentās iestādes ierosinājuma saņemšanas nosaka tāda līmeņa tiesa pēc notiesātās personas vai kompetentās iestādes atrašanās vietas un tādā sastāvā, kādā izskatītu nodarījumu, ja kriminālprocess par to notiktu Latvijā.

Tiesa ierosinājumu izskata šā kodeksa 374.pantā noteiktajā kārtībā. Notiesātā persona var aicināt Latvijas advokātu juridiskās palīdzības saņemšanai.

Lēmumā tiesa nosaka:

1) soda izciešanas turpināšanu un izciešamo sodu;

2) apcietinājumā un ieslodzījumā pavadītā laika ieskaitīšanu;

3) brīvības atņemšanas iestādes veidu, uzsākot soda izpildi, turklāt to nosaka pēc tiem pašiem kritērijiem kā tādā gadījumā, ja sods par nodarījumu būtu noteikts Latvijā notikušā kriminālprocesā;

4) papildsoda izpildāmo daļu, ja Latvijas Krimināllikums šādu papildsodu paredz.

Tiesas lēmums nav pārsūdzams.

540.pants. Soda izciešanas turpināšana

Ārvalsts tiesas noteiktā soda izciešana tiek turpināta bez soda veida un mēra grozīšanas.

Ja ārvalsts tiesas noteiktais soda veids un mērs neatbilst Latvijas Krimināllikumā noteiktajam sodam par tādu pašu nodarījumu, tiesa to groza atbilstoši sodam, ko par tādu pašu noziedzīgu nodarījumu paredz Latvijas Krimināllikums, ievērojot šādus nosacījumus:

1) soda veids un mērs nedrīkst pārsniegt Latvijas Krimināllikumā noteikto maksimālo sodu par tādu pašu nodarījumu;

2) soda veidam un mēram pēc iespējas jāatbilst spriedumā noteiktajam;

3) Latvijas Krimināllikumā noteiktajai soda minimālajai robežai nav nozīmes.

Ja ārvalstī persona psihisko traucējumu vai garīgās atpalicības dēļ nav sodīta ar kriminālsodu, bet tai ir piemēroti citi ar brīvības atņemšanu saistīti pasākumi, tiesa lemj par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu šādai personai. 

541.pants. Notiesātās personas pārņemšana

Saņemot ārvalsts piekrišanu nodot notiesāto personu soda izciešanai Latvijā, kompetentā iestāde uzdod Iekšlietu ministrijai, saskaņojot ar ārvalsti, pārņemt un ievietot personu soda izpildes iestādē.

Ja par soda turpināšanu nav izlemts pirms notiesātās personas nogādāšanas Latvijā, to pēc pārņemšanas ievieto izmeklēšanas cietumā, līdz tiek izlemts jautājums par izciešamā soda daļu. 

542.pants. Juridiskās sekas, kādas rada personas pārņemšana soda izciešanai

Noteiktā soda izpilde notiek tādā pašā kārtībā kā Latvijā notikušā kriminālprocesā piespriesta soda izpilde.

Uz notiesāto personu attiecas Latvijā pieņemtie apžēlošanas un amnestijas akti un pirmstermiņa atbrīvošanas nosacījumi, kā arī ārvalsts lēmumi par soda samazināšanu, amnestiju vai apžēlošanu.

Tiesības pārskatīt spriedumu ir tikai valstij, kurā taisīts spriedums.

Soda izpildi pārtrauc un personu atbrīvo, ja valsts, kurā persona bija notiesāta, informē Latviju par notiesājošā sprieduma atcelšanu, izņemot šajā sadaļā paredzētos gadījumus, kad kopā ar informāciju ir saņemts lūgums par pagaidu apcietinājuma piemērošanu.

Kompetentā iestāde organizē ārvalsts paziņojuma izpildi attiecībā uz lēmumiem vai faktiem, kas ietekmē turpmāko soda izciešanu. Ja saņemta nepārprotama informācija par soda izpildīšanas tūlītēju izbeigšanu vai beigu datumu, to nodod soda izpildes iestādei. Pārējos gadījumos to nodod izskatīšanai tiesai, kas izlemj ar sprieduma izpildi saistītos jautājumus. 

543.pants. Likumīgā spēkā esoša ārvalsts sprieduma piemērošana Latvijas kriminālprocesā

Ar Latvijas tiesas spriedumu personai, kura pēc ārvalsts lūguma nodota soda izciešanai Latvijā, izpildāmais sods tiek noteikts saskaņā ar Krimināllikumā paredzēto kārtību par soda noteikšanu pēc vairākiem spriedumiem. 

544.pants. Ārvalstī notiesātas aizbēgušas personas pārņemšana

Ja Latvijas pilsonis ir notiesāts ārvalstī, aizbēdzis no soda izciešanas tajā un ieradies Latvijā un šī ārvalsts ir pieprasījusi pārņemt un nodrošināt soda izciešanu Latvijā, notiesātās personas piekrišana nav nepieciešama.

Pirms lūguma saņemšanas vai izlemšanas kompetentā iestāde var iesniegt ierosinājumu rajona (pilsētas) tiesai šā panta pirmajā daļā minētajai personai piemērot pagaidu apcietinājumu, ja:

1) līdz ārvalsts lūguma saņemšanai vai lēmuma pieņemšanai šajā lietā ir saņemts ārvalsts pieprasījums piemērot pagaidu apcietinājumu;

2) ārvalsts pieprasījumā ir informācija par notiesāto personu, to faktu uzskaitījums, pēc kuriem noteikts sods, norādīts soda veids un mērs, kā arī soda izciešanas uzsākšanas laiks.

Lai nodrošinātu personas ierašanos tiesā, kompetentā iestāde var uzdot policijai aizturēt šo personu un nogādāt tiesā.

Personu no pagaidu apcietinājuma atbrīvo, ja:

1) ārvalsts 18 dienu laikā no personas aizturēšanas dienas nav iesniegusi lūgumu pārņemt personu un nodrošināt tās soda izciešanu Latvijā;

2) ārvalsts lūgums pārņemt notiesāto personu ir motivēti noraidīts.

Šajā pantā minēto ārvalsts lūgumu pārņemt personu un nodrošināt tās soda izciešanu Latvijā var noraidīt tikai tad, ja nepastāv kāds no šā kodeksa 535.pantā minētajiem nosacījumiem. 

545.pants. Ārvalstī notiesātas izraidīšanai pakļautas personas pārņemšana

Kompetentā iestāde var piekrist pārņemt ārvalstī notiesāto personu soda izciešanai Latvijā bez šīs personas piekrišanas, ja:

1) spriedumā vai administratīvajā lēmumā ir ietverts rīkojums par notiesātās personas izraidīšanu vai deportāciju no šīs ārvalsts pēc personas atbrīvošanas no ieslodzījuma;

2) ārvalsts lūgumam pievienots notiesātās personas viedoklis par nodošanu un izraidīšanas vai deportācijas rīkojuma kopija;

3) ir pārējie nosacījumi, kas pieļauj personas pārņemšanu. 

546.pants. Izraidīšanai pakļautas personas pārņemšanas juridiskās sekas

Personu, kas pārņemta soda izciešanai Latvijā bez tās piekrišanas saskaņā ar šā kodeksa 545.panta nosacījumiem, nedrīkst saukt pie kriminālatbildības, tiesāt vai nodot soda izciešanai par citiem nodarījumiem, kas izdarīti pirms šīs personas pārņemšanas, izņemot tos nodarījumus, par kuriem pieņemts izpildāmais spriedums.

Šā panta pirmās daļas nosacījumi neattiecas uz gadījumiem, kad:

1) saņemta sodu piespriedušās ārvalsts atļauja kriminālvajāšanai, tiesāšanai vai soda izpildei;

2) persona pēc atbrīvošanas 45 dienu laikā nav atstājusi Latviju;

3) persona ir atstājusi Latviju un atkal tajā atgriezusies. 

547.pants. Informācija par soda izciešanu

Kompetentā iestāde informē ārvalsti, kurā persona bija notiesāta:

1) par soda izciešanas pabeigšanu;

2) par notiesātās personas izbēgšanu no ieslodzījuma;

3) ja šī ārvalsts pieprasījusi īpašu ziņojumu.

Iestāde, kas atbild par soda izpildi, nekavējoties informē kompetento iestādi par šā panta pirmajā daļā minēto. 

Četrdesmit piektā nodaļa
Latvijā notiesātas personas nodošana soda izciešanai ārvalstī

548.pants. Pamats notiesātās personas nodošanai soda izciešanai

Pamats Latvijā ar brīvības atņemšanu notiesātas personas nodošanai soda izciešanai ārvalstī ir:

1) ārvalsts kompetentās iestādes lūgums nodot notiesāto personu un Latvijas kompetentās iestādes piekrišana tam;

2) Latvijas kompetentās iestādes lūgums pārņemt notiesāto personu un ārvalsts kompetentās iestādes piekrišana tam.

Kompetentā iestāde veic šajā nodaļā paredzētās darbības, ja ir saņemts notiesātās personas vai tās pārstāvja lūgums, ārvalsts kompetentās iestādes informācija vai lūgums vai arī pēc savas iniciatīvas. 

549.pants. Kompetentā iestāde

Lūgumu par Latvijā notiesātas personas nodošanu soda izciešanai ārvalstī un piekrišanu tam saņem un nosūta Ģenerālprokuratūra. 

550.pants. Nosacījumi personas nodošanai soda izciešanai

Notiesātas personas nodošana soda izciešanai ārvalstī ir pieļaujama, ja:

1) notiesātā persona ir tās valsts pilsonis, kurā sods tiks izciests;

2) tiesas spriedums ir stājies spēkā;

3) lūguma saņemšanas brīdī notiesātajai personai atlikuši vismaz seši mēneši līdz soda izciešanas beigām;

4) nodarījums, par ko ir noteikts sods, uzskatāms par noziedzīgu pēc ārvalsts likuma;

5) notiesātā persona izteikusi vēlēšanos, lai tā tiktu nodota, vai piekrišanu nodošanai.

Latvijas un ārvalsts kompetentās iestādes var vienoties par notiesātās personas nodošanu bez šīs personas piekrišanas, ja ir pamats uzskatīt, ka, ņemot vērā tās vecumu vai fizisko vai garīgo stāvokli, nodošana soda izciešanai ir nepieciešama, un tai piekrīt notiesātās personas pārstāvis.

Kompetentā iestāde var nodot soda izciešanai ārvalstī notiesāto personu, kas nav šīs ārvalsts pilsonis, ja ir pamats uzskatīt, ka šajā ārvalstī ir personas pastāvīgā dzīvesvieta un personas nodošana veicinās taisnīgumu un notiesātās personas sociālo rehabilitāciju.

Kompetentā iestāde var nodot ārvalstij personu, kurai tās psihisko traucējumu vai garīgās atpalicības dēļ ir noteikta ārstēšanās specializētā psihiatriskajā slimnīcā ar apsardzi vai ārstēšanās tai piemērotās brīvības atņemšanas vietās, līdzvērtīgu ārstēšanās pasākumu piemērošanai.

Izņēmuma gadījumā personu var nodot soda izciešanai arī tad, ja soda izciešanas laiks ir mazāks, nekā noteikts šā panta pirmās daļas 3.punktā. 

551.pants. Notiesātās personas informēšana

Ieslodzījuma vietas administrācija desmit dienu laikā pēc tam, kad tā saņēmusi tiesneša rīkojumu par sprieduma nodošanu izpildei, informē Latvijā notiesātu ārvalsts pilsoni vai personu, kuras pastāvīgā dzīvesvieta nav Latvijā, par šīs personas tiesībām izteikt vēlēšanos, lai tā tiktu nodota soda izciešanai savas pilsonības vai pastāvīgās dzīvesvietas valstī. Notiesātajam izskaidro nodošanas juridiskās sekas.  

552.pants. Personas lūgums par nodošanu soda izciešanai

Notiesātā persona savu lūgumu par nodošanu soda izciešanai ārvalstī rakstveidā iesniedz kompetentajai iestādei.

Kompetentā iestāde nekavējoties rakstveidā informē notiesāto personu par paziņojuma nosūtīšanu ārvalstij un par lūguma izskatīšanas rezultātiem. 

553.pants. Notiesātās personas piekrišanas saņemšana

Ja ir saņemts notiesātās personas pārstāvja vai ārvalsts lūgums par personas nodošanu un šim lūgumam rakstveidā nav pievienota notiesātās personas vēlēšanās, lai tā tiktu nodota, vai piekrišana nodošanai, kompetentā iestāde desmit dienu laikā iepazīstina notiesāto personu ar šo lūgumu, izskaidro nodošanas juridiskās sekas un aicina izteikt savu attieksmi pret saņemto lūgumu.

Personas piekrišanu vai atteikšanos noformē rakstveidā, un notiesātā persona to apliecina ar savu parakstu.

Ja ārvalsts izteikusi tādu vēlēšanos, kompetentā iestāde nodrošina iespēju ārvalsts pārstāvim, par kuru abas valstis ir vienojušās, pārbaudīt apstākļus, kādos notiesātā persona devusi piekrišanu. 

554.pants. Ārvalsts informēšana

Ja ir saņemts notiesātās personas lūgums vai piekrišana tās pārstāvja iesniegtajam lūgumam par šīs personas nodošanu soda izciešanai ārvalstī, kompetentā iestāde par lūgumu nekavējoties, bet ne vēlāk kā desmit dienu laikā informē ārvalsti.

Informācijā ārvalstij norāda:

1) notiesātās personas vārdu, uzvārdu, dzimšanas vietu un laiku;

2) notiesātās personas adresi šajā ārvalstī, ja tāda adrese ir;

3) nodarījumu, par kuru noteikts sods;

4) soda veidu, ilgumu un tā izciešanas uzsākšanas laiku.

Vienlaikus ar informāciju kompetentā iestāde ārvalstij var nosūtīt lūgumu pārņemt personu soda izciešanai ārvalstī, ja sākotnējos materiālos nav konstatēti fakti, kas nepieļautu personas nodošanu. Šādā gadījumā lūgumā norādāms, ka tas ir spēkā ar nosacījumu, ka šādi fakti nav konstatēti arī ārvalstī. 

555.pants. Lūguma par personas nodošanu pārbaude

Pēc tam, kad saņemts lūgums nodot notiesāto personu soda izciešanai ārvalstī, kompetentā iestāde pārbauda, vai pastāv nosacījumi personas nodošanai.

Ja saņemtajos materiālos nav pietiekamas informācijas, lai izlemtu jautājumu par nodošanu, kompetentā iestāde ārvalstij papildus var pieprasīt:

1) dokumentu vai paziņojumu par to, ka notiesātā persona ir šīs valsts pilsonis vai šajā valstī ir tās pastāvīgā dzīvesvieta;

2) likuma tekstu, saskaņā ar kuru nodarījums, par ko persona ir notiesāta, uzskatāms par noziedzīgu šajā valstī.

Ja nepieciešams, kompetentā iestāde pirms pārbaudes pabeigšanas var pieprasīt, lai ārvalsts paziņo, kura soda noteikšanas procedūra - turpināšana vai mainīšana tiks piemērota. 

556.pants. Pārbaudes pabeigšana

Kompetentā iestāde lūgumu izskata desmit dienu laikā pēc tā vai pieprasītās papildu informācijas saņemšanas un pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) iesniegt lūgumu par personas pārņemšanu soda izciešanai ārvalstī;

2) piekrist personas nodošanai;

3) noraidīt lūgumu par personas nodošanu. 

557.pants. Lūgums nodrošināt soda izpildi aizbēgušai personai

Kompetentā iestāde var iesniegt ārvalstij lūgumu nodrošināt soda izciešanu ārvalstī šīs valsts pilsonim, kas notiesāts Latvijā un aizbēdzis no soda izciešanas uz savas pilsonības valsti. Notiesātās personas piekrišana nav nepieciešama.

Pirms lūguma iesniegšanas kompetentā iestāde var pieprasīt, lai ārvalsts kompetentā iestāde piemēro personai pagaidu apcietinājumu, norādot notiesātās personas datus, nodarījumu, par kuru noteikts sods, piemēroto soda veidu un mēru, kā arī laiku, kad uzsākta soda izciešana.

558.pants. Lūgums pārņemt soda izpildei izraidīšanai pakļautu personu

Kompetentā iestāde bez personas piekrišanas var iesniegt ārvalstij lūgumu pārņemt šo personu soda izciešanai, ja spriedumā kā papildsods noteikta izraidīšana no Latvijas vai ir cits personai saistošs lēmums, kura rezultātā šai personai netiek atļauts palikt Latvijā pēc soda izciešanas.

Lūgumam pievieno sprieduma vai lēmuma kopiju par personas izraidīšanu un notiesātās personas viedokli par nodošanu. 

559.pants. Notiesātās personas nodošana

Ja Latvija ir piekritusi nodot notiesāto personu vai ārvalsts ir piekritusi to pārņemt, kompetentā iestāde uzdod Iekšlietu ministrijai saskaņot ar ārvalsti personas nodošanu un nodot to attiecīgajai ārvalstij.

560.pants. Personas nodošanas juridiskās sekas

Līdz ar notiesātās personas pārvietošanu pāri Latvijas Republikas valsts robežai Latvijā soda izciešana ir apturēta. Soda izpildi nedrīkst atjaunot, ja ārvalsts ir paziņojusi, ka soda izciešana pabeigta.

Soda izpildi atjauno, ja ārvalsts paziņo, ka:

1) persona ir izbēgusi no ieslodzījuma;

2) soda izpilde nav pabeigta un persona ir atgriezusies Latvijā.

Kompetentā iestāde nekavējoties informē ārvalsti par apžēlošanu, amnestiju vai sprieduma atcelšanu vai grozīšanu.  

Četrdesmit sestā nodaļa
Ārvalstī piespriesta soda izpildīšana Latvijā

561.pants. Ārvalstī piespriesta soda izpildīšanas saturs un nosacījumi

Ārvalstī piespriesta soda izpildīšana Latvijā ir šā soda pamatotības un likumības bezstrīdus atzīšana un izpildīšana tādā pašā kārtībā kā tad, ja sods būtu noteikts Latvijā notikušā kriminālprocesā.

Ārvalstī piespriesta soda pamatotības un likumības atzīšana neizslēdz tā saskaņošanu ar Latvijas Krimināllikumā paredzēto sankciju par tādu pašu nodarījumu.

Ārvalstī piespriesta soda izpildīšana iespējama, ja:

1) Latvijai ar ārvalsti pastāv līgumiskas attiecības par otrā valstī piespriesto sodu izpildi;

2) ārvalsts iesniegusi lūgumu par tajā piespriestā soda izpildi;

3) sods ārvalstī noteikts ar spēkā stājušos nolēmumu pabeigtā kriminālprocesā;

4) notiesāto personu par tādu pašu nodarījumu varētu sodīt saskaņā ar Latvijas Krimināllikumu;

5) soda izpildei nav iestājies noilgums ne ārvalstī, ne Latvijā;

6) sprieduma taisīšanas brīdī nebija iestājies kriminālatbildības noilgums saskaņā ar Latvijas Krimināllikumu;

7) ārvalstī pastāv vismaz viens no šā kodeksa 588.pantā norādītajiem soda izpildīšanas lūguma iesniegšanas iemesliem.  

562.pants. Kompetentā iestāde

Ārvalsts lūgumu par tajā piespriestā soda izpildi Latvijā saņem un par to lemj Tieslietu ministrija. 

563.pants. Ārvalstī piespriesta soda izpildīšanas pamats

Ārvalstī piespriesta soda izpildīšanas pamats ir:

1) šīs ārvalsts kompetentās iestādes rakstveida lūgums, kam pievienots spēkā stājies tiesas nolēmums pabeigtā kriminālprocesā un dokuments par soda nodošanu izpildei vai to apliecinātas kopijas;

2) kompetentās iestādes lēmums par ārvalsts lūguma pieņemšanu izskatīšanai un nodošanu tiesai Latvijā izpildāmā soda noteikšanai;

3) Latvijas tiesas nolēmums par Latvijā izpildāmā soda noteikšanu;

4) Latvijas tiesas izdots rīkojums par sprieduma nodošanu izpildei Latvijā. 

564.pants. Ārvalsts lūguma atteikšanas iemesli

Ārvalstī piespriesta soda izpildīšanas lūgumu var atteikt, ja:

1) ir pamats uzskatīt, ka sods noteikts personas rases, dzimuma, nacionālās vai reliģiskās piederības vai tās politisko uzskatu dēļ vai ja nodarījums atzīstams par politisku vai izteikti militāru;

2) soda izpilde būtu pretrunā ar Latvijas starptautiskajām saistībām ar citu valsti;

3) soda izpilde būtu pretrunā ar Latvijas tiesību sistēmas pamatprincipiem;

4) Latvijā notiek vai ar galīgu nolēmumu pabeigts kriminālprocess par to pašu nodarījumu, par kuru sods piespriests ārvalstī;

5) soda izpilde Latvijā nav iespējama;

6) Latvijas kompetentā iestāde uzskata, ka ārvalsts pati spēj izpildīt spriedumu;

7) nodarījums nav izdarīts ārvalstī, kas piespriedusi izpildāmo sodu. 

565.pants. Ārvalstī piespriesta soda izpildīšanas lūguma izskatīšanas kārtība

Ārvalstī piespriesta soda izpildīšanas lūgumu kompetentā iestāde izskata desmit dienu laikā.

Kompetentā iestāde noskaidro, vai pastāv ārvalstī piespriesta soda izpildīšanas pamats, nosacījumi un vai nav iemesli izpildes atteikšanai, un pieņem lūgumu izskatīšanai vai atsaka tā izpildi.

Ja kompetentā iestāde uzskata, ka sniegtā informācija nav pietiekama, tā pieprasa papildu informāciju vai dokumentus un nosaka to iesniegšanas laiku. Šā panta pirmajā daļā noteikto izlemšanas termiņu skaita no pieprasīto materiālu saņemšanas brīža.

Ja nolēmums attiecas uz diviem vai vairākiem nodarījumiem, no kuriem ne visi ir tādi, par kuriem iespējama soda izpilde Latvijā, kompetentā iestāde pieprasa konkretizēt, kura soda daļa attiecas uz nodarījumiem, kas atbilst šīm prasībām.

Par pieņemto lēmumu kompetentā iestāde nekavējoties paziņo lūguma iesniedzējam. Ja lūgums pieņemts izskatīšanai, Tieslietu ministrija to kopā ar pielikumiem nodod tiesai Latvijā izpildāmā soda noteikšanai.

566.pants. Latvijā izpildāmā soda noteikšana

Latvijā izpildāmo sodu pēc ārvalsts lūguma par tajā piespriestā soda izpildi nosaka tāda līmeņa tiesa pēc notiesātā dzīves vai uzturēšanās vietas un tādā sastāvā, kādā izskatītu nodarījumu, ja kriminālprocess par to notiktu Latvijā.

Ārvalsts tiesas nolēmumā konstatētie faktiskie apstākļi un personas vaina ir saistoši Latvijas tiesai.

Latvijā noteiktais sods nedrīkst pasliktināt notiesātā stāvokli, taču tam iespēju robežās jāatbilst ārvalstī noteiktajam sodam.

Jautājumu par Latvijā izpildāmo sodu tiesa izskata šā kodeksa 374.pantā noteiktajā kārtībā. Notiesātais var aicināt Latvijas advokātu juridiskās palīdzības saņemšanai.

Ja persona izskatīšanas brīdī atrodas apcietinājumā ārvalstī, tiesa ar Tieslietu ministrijas starpniecību pieprasa tās nodošanu Latvijai vai līdzdalības nodrošināšanu izpildāmā soda noteikšanas procesā ar tehnisko līdzekļu starpniecību.

Tiesas lēmumu notiesātais un prokurors desmit dienu laikā var pārsūdzēt Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamentam kasācijas kārtībā.

Sūdzību izskata tādā pašā kārtībā kā kasācijas protestu vai sūdzību, kas iesniegta Latvijā notiekošā kriminālprocesā, un tādā apjomā, kādu pieļauj starptautiskie Latvijai saistošie līgumi un šī nodaļa.

567.pants. Ar brīvības atņemšanu saistīta Latvijā izpildāmā soda noteikšana

Brīvības atņemšanu vai arestu tiesa nosaka, ja ārvalstī piespriests ar brīvības atņemšanu saistīts sods un Latvijas Krimināllikums par tādu pašu nodarījumu paredz ar brīvības atņemšanu saistītu sodu.

Soda ilgumam pēc iespējas jāatbilst ārvalstī noteiktajam soda ilgumam, taču tas nedrīkst pārsniegt Latvijas Krimināllikumā par tādu pašu nodarījumu paredzētā brīvības atņemšanas vai aresta maksimālo robežu.

Latvijas Krimināllikumā noteiktajai brīvības atņemšanas vai aresta minimālajai robežai nav nozīmes, lemjot jautājumu par Latvijā izpildāmo sodu.

Viss laiks, kad notiesātais bijis aizturēts un ko pavadījis apcietinājumā un soda izpildes vietā sakarā ar nodarījumu, par kuru ārvalstī noteikts sods, ieskaitāms soda laikā.

Brīvības atņemšanas iestādes veidu, uzsākot soda izpildi, nosaka pēc tiem pašiem kritērijiem kā tādā gadījumā, ja sods par nodarījumu būtu noteikts Latvijā notikušā kriminālprocesā.

Ar brīvības atņemšanu saistītu ārvalstī piespriestu sodu nedrīkst aizstāt ar naudas sodu.

Ar brīvības atņemšanu saistītu sodu Latvijā var noteikt nosacīti, ja tiesai ir pārliecība, ka notiesātais, sodu neizcietis, turpmāk neizdarīs jaunus noziedzīgus nodarījumus. Šādā gadījumā piemērojami tādi paši nosacījumi kā tad, ja persona tiktu notiesāta nosacīti Latvijā notikušā kriminālprocesā.  

568.pants. Latvijā izpildāma naudas soda noteikšana

Latvijā izpildāmu naudas sodu tiesa nosaka, ja ārvalstī piespriests naudas sods un arī Latvijas Krimināllikums par tādu pašu nodarījumu kā pamatsodu paredz naudas sodu vai bargāku sodu, vai arī naudas sods paredzēts kā papildsods.

Ārvalstī piespriestā naudas soda apmēru aprēķina pēc Latvijas Bankas noteiktā valūtas kursa, kāds bija spēkā notiesājošā sprieduma pasludināšanas dienā.

Latvijā izpildāmais naudas sods nedrīkst pārsniegt Latvijas Krimināllikumā paredzēto maksimālo robežu par šādu nodarījumu, izņemot gadījumu, kad Latvijā par šādu nodarījumu paredzēts tikai bargāks soda veids. Šādā gadījumā Latvijā izpildāmais naudas sods nedrīkst pārsniegt Krimināllikumā noteikto naudas soda veida maksimālo robežu lēmuma taisīšanas brīdī.

Latvijā izpildāmā naudas soda samaksu tiesa var sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku, kas nav ilgāks par vienu gadu no dienas, kad lēmums stājas spēkā.

Ārvalstī noteiktā samaksas sadalīšana termiņos vai atlikšana ir saistoša Latvijas tiesai, tomēr tiesa var papildus noteikt izpildes atvieglojumus, nepārsniedzot šā panta ceturtajā daļā noteiktās robežas.

Ja Latvijā izpildāmo naudas sodu nevar piedzīt, to var aizstāt ar tādu soda veidu, kas saistīts ar brīvības atņemšanu, ja to pieļauj tās ārvalsts likumi, kura spriedumu taisījusi. Šādā gadījumā soda aizstāšana notiek Latvijas likumos paredzētajā kārtībā. Naudas soda aizstāšana nav pieļaujama, ja ārvalsts, iesniedzot soda izpildīšanas lūgumu, to īpaši atrunājusi.  

569.pants. Latvijā izpildāmās mantas konfiskācijas noteikšana

Latvijā izpildāmā mantas konfiskācija nosakāma, ja tāda piespriesta ārvalstī un par tādu pašu nodarījumu kā papildsods paredzēta Latvijas Krimināllikumā vai Latvijā notiekošā kriminālprocesā manta būtu konfiscējama uz cita likumā paredzēta pamata.

Ja ārvalsts spriedumā paredzēta mantas konfiskācija, bet Latvijas Krimināllikums neparedz mantas konfiskāciju kā papildsodu, konfiskācija piemērojama tikai tādā apmērā, kādā ārvalsts spriedumā konstatēts, ka konfiscējamā lieta ir nozieguma izdarīšanas rīks vai iegūta noziedzīgā ceļā.

Lūgumu par konfiscētās mantas vai tās daļas atdošanu ārvalstij katrā konkrētā gadījumā izlemj kompetentā iestāde. 

570.pants. Latvijā izpildāmās tiesību ierobežošanas noteikšana

Latvijā izpildāmi visi ārvalsts noteiktie tiesību ierobežošanas vai diskvalifikācijas sodi, kas atbilst Latvijas Krimināllikumā noteiktajiem šā papildsoda piespriešanas kritērijiem.

Tiesību ierobežošana nosakāma uz laiku no viena gada līdz pieciem gadiem, ja ārvalsts spriedumā nav noteikts īsāks laiks.

Tiesa, kas nosaka Latvijā izpildāmo sodu, var nepiemērot tiesību ierobežošanu, ja nesaskata tās lietderību savā valstī.

Latvijā var noteikt tiesību ierobežošanu arī tad, ja šis sods tiek izpildīts ārvalstī.

571.pants. Latvijā izpildīšanai noteiktā ārvalsts piespriestā soda izpildīšanas kārtība

Latvijā izpildīšanai noteiktā ārvalsts piespriestā soda izpilde notiek tādā pašā kārtībā kā Latvijā notikušā kriminālprocesā piespriesta soda izpilde.

Uz personu, kas Latvijā izcieš ārvalsts piespriesto sodu, attiecas Latvijā pieņemtie amnestijas un apžēlošanas akti un pirmstermiņa atbrīvošanas nosacījumi.

Soda izpildi pārtrauc un ārvalsts soda izpildīšanas lūgumu anulē ārvalstī pieņemts lēmums par notiesājošā sprieduma atcelšanu.

Ārvalsts lēmumi par soda samazināšanu, amnestijas vai apžēlošanas akta izdošanu ir saistoši Latvijai.

Ārvalsts paziņojumu par šā panta trešajā un ceturtajā daļā paredzētajiem juridiskajiem faktiem saņem un tā izpildi organizē kompetentā iestāde. Ja ārvalsts lēmums ietver nepārprotamu informāciju par soda izpildīšanas tūlītēju izbeigšanu vai beigu datumu, to nodod soda izpildes iestādei, bet pārējos gadījumos - izskatīšanai tiesai, kas izlemj ar sprieduma izpildi saistītos jautājumus.

Persona, kas izcieš ar brīvības atņemšanu saistītu sodu, nekavējoties atbrīvojama, tiklīdz saņemta informācija par notiesājošā sprieduma atcelšanu, ja vienlaikus nav saņemts ārvalsts lūgums par pagaidu apcietinājuma piemērošanu šajā sadaļā paredzētajos gadījumos. 

572.pants. Aizturēšana

Kompetentā iestāde var uzdot policijai aizturēt uz laiku līdz 72 stundām personu, kas ārvalstī notiesāta par tādu nodarījumu, par kādu būtu pieļaujama apcietināšana Latvijā notiekošā procesā, ja:

1) ārvalsts paziņo par savu nodomu lūgt šajā ārvalstī piespriestā ar brīvības atņemšanu saistītā soda izpildi un lūdz apcietināt personu sakarā ar izvairīšanos no soda;

2) kompetentā iestāde saskata iespēju, ka notiesātais, par kuru ārvalsts iesniegusi ar brīvības atņemšanu saistīta soda izpildīšanas lūgumu, izvairīsies no piedalīšanās tiesas sēdē par Latvijā izpildāmā soda noteikšanu;

3) kompetentā iestāde uzskata, ka aizmuguriski notiesātais, atrazdamies brīvībā, pretlikumīgi ietekmēs liecinošās personas vai viltos pierādījumus.

Aizturētā persona jāatbrīvo, ja 72 stundu laikā nav piemērots pagaidu apcietinājums. 

573.pants. Pagaidu apcietinājums

Ja persona aizturēta šā kodeksa 572.pantā noteiktajos gadījumos un kārtībā, Tieslietu ministrija iesniedz ierosinājumu rajona (pilsētas) tiesai piemērot pagaidu apcietinājumu.

Kompetentās iestādes ierosinājumu tiesnesis izskata tādā pašā kārtībā kā ierosinājumu par pagaidu apcietinājuma piemērošanu gadījumā, kad kriminālprocess tiek nodots Latvijai.

Pagaidu apcietinājumu var piemērot arī tiesa, kura izskata ārvalsts lūgumu izpildīt ar brīvības atņemšanu saistītu sodu, ja ir pamats uzskatīt, ka notiesātais izvairīsies no tiesas.

Personu no pagaidu apcietinājuma atbrīvo, ja:

1) ārvalsts 18 dienu laikā no aizturēšanas dienas nav iesniegusi soda izpildīšanas lūgumu kopā ar nepieciešamajiem pielikumiem;

2) kompetentā iestāde paziņojusi, ka nepieņem lūgumu izskatīšanai;

3) tiesa konstatējusi, ka soda izpildīšana Latvijā nav iespējama;

4) tiesa, nosakot Latvijā izpildāmo sodu, nav piemērojusi kā drošības līdzekli apcietinājumu;

5) konstatēti apstākļi, kas izslēdz personas turēšanu apcietinājumā.  

574.pants. Drošības līdzekļa piemērošana

Nosakot Latvijā izpildāmo sodu, tiesa līdz lēmuma spēkā stāšanās brīdim un rīkojuma par soda izpildi izdošanai var piemērot jebkuru drošības līdzekli tādā pašā kārtībā kā Latvijā notiekošā kriminālprocesā. 

575.pants. Rīkojums par soda izpildi Latvijā

Ja tiesas lēmums par ārvalstī piespriestā soda izpildīšanu Latvijā likumā noteiktajā laikā nav pārsūdzēts, tās pašas tiesas tiesnesis izdod rīkojumu par soda izpildi.

Ja tiesas lēmums pārsūdzēts un Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departaments to atstājis spēkā, referējušais tiesnesis izdod rīkojumu par soda izpildi.  

576.pants. Ārvalstī aizmuguriski (in absentia) piespriestā soda izpildīšanas lūguma izskatīšanas kārtība

Ja spriedums ārvalstī taisīts aizmuguriski, kompetentā iestāde, saņēmusi ārvalsts lūgumu par tā izpildīšanu Latvijā, izsniedz notiesātajam paziņojumu, kurā norāda, ka:

1) lūgumu par soda izpildīšanu iesniegusi ārvalsts, ar kuru Latvijai pastāv līgumiskas attiecības par otrā valstī aizmuguriski piespriestā soda izpildīšanu;

2) personai ir tiesības 30 dienu laikā no paziņojuma saņemšanas dienas iesniegt sūdzību ar prasību par aizmuguriski iztiesātās lietas izskatīšanu tās klātbūtnē ārvalstī vai Latvijā;

3) sods tiks pielīdzināts un izpildīts vispārējā kārtībā, ja 30 dienu laikā netiks pieprasīta lietas izskatīšana notiesātā klātbūtnē vai sūdzība tiks noraidīta vai atstāta bez izskatīšanas sakarā ar notiesātā neierašanos.

Šā panta pirmajā daļā paredzēto sūdzību notiesātais iesniedz Latvijas kompetentajai iestādei. Ja sūdzībā nav norādīta izskatīšanas valsts, to izskata Latvijā.

Paziņojuma norakstu ar atzīmi par tā izsniegšanu notiesātajam Tieslietu ministrija nekavējoties nosūta lūguma iesniedzējam. 

577.pants. Sūdzības iesniegšana ārvalstij

Ja notiesātais likumā noteiktajā termiņā iesniedz sūdzību, prasot atkārtoti izskatīt lietu viņa klātbūtnē valstī, kas piespriedusi sodu, kompetentā iestāde atliek lūguma izskatīšanu.

Ja tiesājamais bez attaisnojošiem iemesliem nav ieradies ārvalstī pēc tiesas uzaicinājuma, kas izsniegts ne vēlāk kā 21 dienu pirms atkārtotās izskatīšanas uzsākšanas dienas, sūdzība tiek atzīta par neiesniegtu un kompetentā iestāde pēc informācijas saņemšanas lūgumu izskata tādā pašā kārtībā kā tad, ja lieta tiktu izskatīta notiesātā klātbūtnē.

Ja sūdzības izskatīšanas rezultātā notiesājošais spriedums atcelts, kompetentā iestāde lūgumu neizlemtu nosūta tā iesniedzējam.

Ja aizmuguriski notiesātā persona Latvijā atrodas pagaidu apcietinājumā pēc ārvalsts lūguma, šī persona tiek nodota ārvalstij sūdzības izskatīšanai tās klātbūtnē. Šādā gadījumā jautājumu par personas turpmāku turēšanu apcietinājumā izlemj valsts, kas piespriedusi sodu.

Ja ārvalstī aizmuguriski notiesātais, kas iesniedzis sūdzību valstij, kas piespriedusi sodu, Latvijā apcietināts sakarā ar citu kriminālprocesu vai izcieš sodu par citu nodarījumu, kompetentā iestāde par to informē lūguma iesniedzēju un saskaņo laiku, kad notiesāto var nodot ārvalstij līdzdalībai sūdzības izskatīšanā.

Ja ārvalsts likums to pieļauj, notiesātais sūdzības izskatīšanā var piedalīties ar tehnisko līdzekļu starpniecību. Līdzdalība ar tehnisko līdzekļu starpniecību neietekmē notiesātā procesuālās tiesības ārvalstī notiekošajā procesā. Ja notiesātais juridiskās palīdzības saņemšanai aicinājis ārvalsts advokātu, viņam ir tiesības tikties ar notiesāto konfidenciālos apstākļos Latvijā un kopā ar klientu piedalīties sūdzības izskatīšanā ar tehnisko līdzekļu starpniecību.

Ārvalsts advokāta aicināšana neietekmē notiesātā tiesības uz juridisko palīdzību Latvijā.

578.pants. Sūdzības iesniegšana Latvijai

Ja aizmuguriski notiesātais pieprasa sūdzības izskatīšanu Latvijas tiesā, kompetentā iestāde par to nekavējoties informē ārvalsti un nodod sūdzību, kā arī ārvalsts lūgumu kopā ar pielikumiem tiesai, kas būtu kompetenta izskatīt lietu, ja kriminālprocess notiktu Latvijā.

No brīža, kad tiesa saņēmusi sūdzību, kriminālprocess turpinās Latvijā un notiesātais iegūst tiesājamā statusu un visas tiesājamā tiesības, tajā skaitā tiesības aicināt Latvijas advokātu par aizstāvi šajā kodeksā noteiktajā kārtībā. 

579.pants. Sūdzības izskatīšanas kārtība

Uzaicinājums uz tiesu tiesājamajam jāizsniedz ne vēlāk kā 21 dienu pirms sūdzības izskatīšanas dienas, ja vien viņš nav izteicis nepārprotamu piekrišanu īsāka termiņa piemērošanai.

Ja notiesātā persona bez attaisnojoša iemesla neierodas, tiesa ir atbrīvota no lietas izskatīšanas un jautājums par ārvalstī aizmuguriski piespriesta soda izpildīšanu Latvijā tiek izskatīts tādā pašā kārtībā kā par klātbūtnē piespriestu sodu.

Ja ārvalsts likums to pieļauj, sūdzības izskatīšanā procesuālās darbības ar ārvalstī esošajām personām var veikt ar tehnisko līdzekļu starpniecību.

Izskatīšanas rezultātā tiesa pieņem vienu no šādiem nolēmumiem:

1) lēmumu par sūdzības noraidīšanu un Latvijā izpildāmā soda noteikšanu bez lietas izskatīšanas pēc būtības;

2) lēmumu par aizmuguriski taisītā ārvalsts tiesas nolēmuma atcelšanu un par kriminālprocesa turpināšanu Latvijā no kriminālvajāšanas stadijas.  

580.pants. Ārvalsts materiālu izmantošana

Tiesa, kurai piekrīt ārvalstī aizmuguriski notiesātās personas sūdzības izskatīšana, ar kompetentās iestādes starpniecību pieprasa nepieciešamos ārvalsts rīcībā esošos ar nodarījuma iztiesāšanu saistītos materiālus.

Pierādījumi, kas iegūti ārvalstī saskaņā ar tajā noteikto procesuālo kārtību, vērtējami tāpat kā Latvijā iegūtie.  

581.pants. Ārpustiesas kārtībā ārvalstī noteiktā soda (ordonnance penale) izpildīšana Latvijā

Starptautiskajos līgumos paredzētajos gadījumos ārvalstī ārpustiesas kārtībā noteikto sodu Latvijā izpilda tādā pašā kārtībā kā iztiesāšanas rezultātā piespriesto sodu.

Saņēmusi lūgumu par ārpustiesas kārtībā noteiktā soda izpildīšanu Latvijā, kompetentā iestāde izsniedz notiesātajam paziņojumu, kurā norāda, ka:

1) lūgumu par soda izpildīšanu iesniegusi ārvalsts, ar kuru Latvijai pastāv līgumiskas attiecības par otrā valstī ārpustiesas kārtībā noteiktā soda izpildīšanu;

2) 30 dienu laikā, iesniedzot sūdzību Latvijas kompetentajai iestādei, notiesātais var pieprasīt lietas izskatīšanu tiesā ārvalstī vai Latvijā;

3) sods tiks pielīdzināts un izpildīts vispārējā kārtībā, ja 30 dienu laikā netiks pieprasīta lietas izskatīšana tiesā notiesātā klātbūtnē vai sūdzība tiks noraidīta vai atstāta bez izskatīšanas sakarā ar notiesātā neierašanos.

Sūdzības iesniegšanai par ārpustiesas kārtībā noteiktā soda izskatīšanu tiesā ir tādas pašas sekas un turpmākā izskatīšanas kārtība kā sūdzībai, ja sods piespriests aizmuguriski. 

582.pants. Noilgumi

Ārvalstī piespriestā soda izpildīšanu Latvijā ierobežo gan Latvijas Krimināllikumā paredzētie kriminālatbildības un soda izpildes noilgumi, gan ārvalsts likumos paredzētie noilgumi.

Apstākļi, kas ietekmē noilgumu tecējumu ārvalstī, vienādā mērā ietekmē to arī Latvijā.

583.pants. Dubultās tiesāšanas nepieļaujamība

Latvijā neizpilda ārvalstī piespriestu sodu, ja persona par to pašu nodarījumu izcietusi Latvijā vai trešajā valstī piespriestu sodu, bijusi notiesāta bez soda noteikšanas, no soda atbrīvota saskaņā ar amnestiju vai apžēlošanu, tikusi par to pašu nodarījumu attaisnota. 

584.pants. Ārvalsts sprieduma ievērošana Latvijā notiekošajā kriminālprocesā

Nosakot sodu Latvijā notiekošajā kriminālprocesā personai, attiecībā uz kuru ārvalsts pieprasījusi soda izpildīšanu Latvijā, Latvijā izpildāmais sods tiek pievienots ārvalstī piespriestajam sodam saskaņā ar Krimināllikumā noteikto kārtību par soda noteikšanu pēc vairākiem spriedumiem.

Nodarījumu kvalificēšanā pēc Latvijas Krimināllikuma nodarījumam, par kuru Latvijā tiek izpildīts ārvalstī piespriests sods, ir tāda pati nozīme kā nodarījumam, ko izskata Latvijā notiekošajā kriminālprocesā.

585.pants. Soda izpildes atlikšana

Ārvalstī piespriestā soda izpildi Latvijā var atlikt tādos pašos gadījumos un tādā pašā kārtībā kā Latvijā piespriesta soda izpildi. 

Četrdesmit septītā nodaļa
Latvijā piespriesta soda izpildīšana ārvalstī

586.pants. Latvijā piespriesta soda izpildīšanas saturs un nosacījumi

Latvijā piespriesta soda izpildīšana ārvalstī ir šā soda likumības un pamatotības atzīšana un izpildīšana tādā pašā kārtībā kā tad, ja sods būtu piespriests šajā valstī notikušā kriminālprocesā.

Nosacījumi lūguma iesniegšanai ārvalstij par Latvijā piespriesta soda izpildīšanu ir šādi:

1) Latvijai ir līgumiskas attiecības ar ārvalsti par otras valsts piespriesto sodu izpildīšanu;

2) nodarījums, par kuru piespriests sods, ir noziedzīgs arī saskaņā ar ārvalsts likumu;

3) notiesātais būtu krimināli sodāms, ja kriminālprocess notiktu ārvalstī;

4) spriedums, ar kuru noteikts sods, Latvijā stājies spēkā;

5) Latvija iesniegusi ārvalstij soda izpildīšanas lūgumu kopā ar spēkā stājušos tiesas spriedumu un rīkojumu par sprieduma nodošanu izpildei. 

587.pants. Kompetentā iestāde

Latvijā piespriestā soda izpildīšanas lūgumu ārvalstij iesniedz Tieslietu ministrija.

588.pants. Latvijā piespriesta soda izpildīšanas lūguma iesniegšanas iemesli

Latvija var lūgt ārvalstij izpildīt Latvijā piespriestu sodu, ja pastāv šā kodeksa 586.panta otrajā daļā minētie nosacījumi un viens vai vairāki šādi iemesli:

1) notiesātā persona neatrodas Latvijā, bet pastāvīgi dzīvo vai parasti uzturas ārvalstī;

2) soda izpildīšana ārvalstī veicinātu notiesātās personas sociālo rehabilitāciju;

3) notiesātā persona ārvalstī izcieš ar brīvības atņemšanu saistītu sodu un Latvijā notiesāta ar brīvības atņemšanu vai arestu, kas varētu tikt izpildīts nekavējoties pēc ārvalsts piespriestā soda izciešanas;

4) ārvalsts ir notiesātās personas pilsonības valsts, un tā ir izteikusi gatavību veicināt personas sociālo rehabilitāciju;

5) Latvija nespētu izpildīt sodu, pat izmantojot izdošanu. 

589.pants. Latvijā piespriesta soda izpildīšanas lūgums

Latvijā piespriesta soda izpildīšanas lūgumā papildus šā kodeksa 476.pantā norādītajam jāmotivē, ka pastāv nosacījumi un iemesli soda izpildīšanai ārvalstī.

Lūgumam pievieno:

1) tiesas nolēmuma oriģinālu vai apliecinātu kopiju;

2) rīkojuma par sprieduma nodošanu izpildei oriģinālu vai apliecinātu kopiju;

3) inkriminētā Latvijas Krimināllikuma panta tekstu.

Pēc ārvalsts pieprasījuma iesniedz tai krimināllietu vai tajā esošo dokumentu apliecinātas kopijas.

Ja sods noteikts par vairākiem nodarījumiem vai pēc vairākiem spriedumiem, bet ne visi nodarījumi pieļauj piespriestā soda izpildi ārvalstī, kompetentā iestāde ierosina tiesai noteikt sodu, kas būtu jāizcieš par nodarījumiem, par kuriem soda izpilde ārvalstī ir iespējama. Tiesa sodu nosaka šā kodeksa trīsdesmitajā nodaļā paredzētajā kārtībā. 

590.pants. Lūguma iesniegšanas sekas

Pēc Latvijā piespriesta soda izpildīšanas lūguma iesniegšanas ārvalstij Latvijas iestādes neveic nekādas ar soda izpildi saistītas darbības.

Šā panta pirmajā daļā noteiktie ierobežojumi neattiecas uz gadījumu, kad personai pirms lūguma iesniegšanas piemērots drošības līdzeklis - apcietinājums un tā notiesāta ar brīvības atņemšanu. Šādā gadījumā var uzsākt brīvības atņemšanas soda izpildi.

Kā papildsodu noteikto tiesību ierobežošanu Latvijā var izpildīt neatkarīgi no lūguma iesniegšanas par soda izpildīšanu ārvalstī. 

591.pants. Apcietinājums

Ja pastāv pamatotas aizdomas, ka notiesātais ārvalstī varētu izvairīties no brīvības atņemšanas soda izciešanas, Latvijas kompetentā iestāde var lūgt ārvalstij notiesāto apcietināt līdz Latvijā piespriestā soda izpildīšanas lūguma iesniegšanai un izlemšanai.

Ja persona ārvalstī apcietināta uz šā panta pirmajā daļā norādītā lūguma pamata, sprieduma izpildīšanas lūgums iesniedzams iespējami īsākajā laikā, bet ne vēlāk kā piecpadsmitajā dienā pēc personas apcietināšanas.

Latvijā apcietinātā persona nododama ārvalstij līdzdalībai procesā par izpildāmā soda noteikšanu. Ja ārvalsts tiesa konstatē, ka Latvijā piespriestā soda izpilde nav iespējama, Latvija pārņem apcietināto personu un vispārējā kārtībā lemj par tās turēšanu apcietinājumā vai atbrīvošanu.

Ja ārvalsts likumi to pieļauj, Latvijā apcietinātā persona soda noteikšanas procesā var piedalīties ar tehnisko līdzekļu starpniecību.

Ja Latvijā tiek atcelts spriedums, uz kura pamata ārvalsts izpilda brīvības atņemšanas sodu, un lieta nodota jaunai izskatīšanai, kompetentā iestāde nekavējoties informē ārvalsti un var iesniegt lūgumu par pagaidu apcietinājuma piemērošanu šajā sadaļā paredzētajos gadījumos. 

592.pants. Latvijas tiesības soda izpildes laikā ārvalstī

Tiesas nolēmumu, ar kuru noteikts sods, ko izpilda ārvalstī, var pārskatīt tikai Latvijas tiesa.

Ja tiesas nolēmumu atceļ, kompetentā iestāde par to nekavējoties informē ārvalsts kompetento iestādi. Šāda informācija anulē agrāk iesniegto lūgumu par soda izpildi.

Ja pārskatīšanas rezultātā tiesas nolēmums grozīts daļā par soda veidu, mēru vai izpildes nosacījumiem, kompetentā iestāde iesniedz papildinājumu lūgumam par soda izpildi.

Latvijā pieņemtie amnestijas akti attiecas arī uz personām, kurām sods piespriests Latvijā, bet tiek izpildīts ārvalstī, tāpēc kompetentā iestāde to nekavējoties nosūta ārvalstīm, kurām iesniegti soda izpildīšanas lūgumi, bet no kurām nav saņemta informācija par izpildes pabeigšanu.

Notiesāto personu, kurai sods tiek izpildīts ārvalstī, Latvijā var apžēlot likumā paredzētajā kartībā. Par apžēlošanas akta pieņemšanu kompetentā iestāde nekavējoties informē ārvalsts kompetento iestādi. 

593.pants. Soda izpildes tiesību atgūšana

Latvija atgūst soda izpildes tiesības, ja:

1) lūgums atsaukts, pirms ārvalsts paziņojusi par nodomu sodu izpildīt;

2) ārvalsts paziņojusi par lūguma noraidīšanu;

3) ārvalsts nepārprotami nerealizē savas soda izpildes tiesības, kaut gan paziņojusi par nodomu to izpildīt;

4) ārvalsts vilcināšanās rezultātā soda izpilde tajā vairs nav iespējama.

Ja soda izpildīšanas lūgums anulēts sakarā ar tiesas nolēmuma atcelšanu, kriminālprocess Latvijā notiek vispārējā kārtībā.

Neatkarīgi no soda izpildes vietas viss, kas izpildīts Latvijā un ārvalstī, tiek ieskaitīts izciestā soda daļā.

Soda izpilde Latvijā nav iespējama, ja ārvalsts paziņojusi par soda izpildes pabeigšanu vai kļuvis zināms, ka persona par to pašu nodarījumu attaisnota, izcietusi sodu, notiesāta bez soda noteikšanas, apžēlota vai amnestēta citā ārvalstī, ar kuru Latvijai ir līgums par spriedumu savstarpēju izpildīšanu. 

594.pants. Noilgumi

Kompetentā iestāde informē ārvalsti par Latvijas Krimināllikumā paredzētā noilguma iestāšanos un visiem apstākļiem, kas ietekmē noilguma termiņa tecējumu.

Ārvalsts likumos paredzētais noilguma termiņš nav šķērslis soda izpildei Latvijā pēc izpildes tiesību atgūšanas.  

Četrdesmit astotā nodaļa
Palīdzība ārvalstij procesuālās darbības izpildē

595.pants. Pamats palīdzībai ārvalstij procesuālās darbības izpildē

Procesuālās palīdzības pamats ir:

1) ārvalsts lūgums par palīdzības sniegšanu procesuālās darbības izpildē;

2) Latvijas kompetentās iestādes lēmums par procesuālās darbības izpildes pieļaujamību.

596.pants. Kompetentās iestādes

Pirmstiesas izmeklēšanas stadijā ārvalsts lūgumu izskata un izlemj Ģenerālprokuratūra, bet līdz kriminālvajāšanas uzsākšanai - arī Iekšlietu ministrija.

Iztiesāšanas stadijā ārvalsts lūgumu izskata un izlemj Tieslietu ministrija.

Ja valstis vai to kompetentās iestādes ir vienojušās par tiešo sazināšanos, lūgumus izskata un izlemj attiecīgās iestādes. 

597.pants. Ārvalsts lūguma izpildes procesuālā kārtība

Lūgumu par procesuālo palīdzību izpilda šajā kodeksā noteiktajā kārtībā.

Lūgumu var izpildīt citā kārtībā, ja to lūdz ārvalsts un ja tā nav pretrunā ar Latvijas kriminālprocesa pamatprincipiem.

Pēc ārvalsts lūguma kompetentā iestāde var atļaut ārvalsts pārstāvim piedalīties procesuālās darbības veikšanā vai personiski to veikt lūguma izpildes iestādes pārstāvja klātbūtnē. 

598.pants. Ārvalsts lūguma izlemšana

Lūgumu par procesuālās palīdzības sniegšanu izlemj nekavējoties, bet ne vēlāk kā desmit dienu laikā pēc tā saņemšanas. Ja lūguma izlemšanai ir nepieciešama papildu informācija, to pieprasa no lūguma iesniedzēja.

Izskatot ārvalsts lūgumu, kompetentā iestāde pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) par lūguma izpildes iespējamību, nosakot lūguma izpildes iestādi, termiņus un citus nosacījumus;

2) par atteikšanos izpildīt lūgumu vai tā daļu, motivējot atteikumu.

Pieņemto lēmumu kompetentā iestāde nekavējoties paziņo lūguma iesniedzējai valstij, ja ir atteikta lūguma vai tā daļas izpilde vai ja ārvalsts to lūgusi.

599.pants. Ārvalsts lūguma izpilde

Ārvalsts lūgumu izpilda izziņas iestāde, prokuratūra vai tiesa kompetentās iestādes uzdevumā.

Lūguma izpildes iestāde pēc kompetentās iestādes norādījuma savlaicīgi informē ārvalsti par procesuālās darbības izpildes vietu un laiku. Lūguma izpildes rezultātā iegūtos materiālus kompetentā iestāde nosūta ārvalstij.

Ja procesuālā darbība nav izpildīta vai izpildīta daļēji, ārvalstij paziņo lūguma neizpildes iemeslus. 

600.pants. Lūguma izpildes atteikuma iemesli

Lūguma izpildi var atteikt, ja:

1) lūgums saistīts ar politisku nodarījumu;

2) lūguma izpilde var kaitēt Latvijas valsts suverenitātei, drošībai, sabiedriskajai kārtībai vai citām būtiskām interesēm;

3) nav iesniegta pietiekama informācija un papildu informāciju iegūt nav iespējams.

601.pants. Procesuālās darbības izpilde ar tehnisko līdzekļu starpniecību

Pēc ārvalsts lūguma vai pēc izpildes iestādes priekšlikuma ar ārvalsts piekrišanu procesuālo darbību var veikt ar tehnisko līdzekļu starpniecību.

Procesuālo darbību ar tehnisko līdzekļu starpniecību veic lūguma iesniedzējas valsts procesuālajā kārtībā tās kompetenta amatpersona. Ja nepieciešams, šādā procesuālo darbību izpildē Latvijā vai ārvalstī piedalās tulks.

Lūguma izpildes iestādes pārstāvis apliecina iesaistīto personu identitāti un nodrošina procesuālās darbības norisi Latvijā un tās atbilstību Latvijas kriminālprocesa pamatprincipiem.

Ja procesuālās darbības izpildes gaitā tiek pārkāpti Latvijas kriminālprocesa pamatprincipi, izpildes iestādes pārstāvis nekavējoties veic pasākumu, lai šī darbība turpinātos saskaņā ar minētajiem principiem.

Personai, kas uzaicināta sniegt liecības, ir tiesības nesniegt liecību arī tad, ja tas izriet no lūguma iesniedzējas valsts likumiem. 

602.pants. Piespiedu līdzekļu piemērošana

Latvija var atteikt piespiedu līdzekļa piemērošanu par nodarījumu, kas Latvijā nav krimināli sodāms, ja:

1) ar lūguma iesniedzēju valsti tai nav līguma par savstarpēju tiesisko palīdzību krimināllietās;

2) šāds līgums ir, bet ārvalsts tajā apņēmusies piemērot piespiedu līdzekļus tikai par savā valstī krimināli sodāmiem nodarījumiem. 

603.pants. Sevišķajā veidā veicamo izmeklēšanas darbību izpilde

Sevišķajā veidā veicamo izmeklēšanas darbību pēc ārvalsts lūguma izpilda tikai tad, ja tas būtu pieļauts Latvijā notiekošā kriminālprocesā par tādu pašu nodarījumu. 

604.pants. Personas pagaidu nodošana

Pēc ārvalsts lūguma personu, kura Latvijā ir aizturēta, atrodas apcietinājumā vai izcieš ar brīvības atņemšanu saistītu sodu, uz noteiktu laiku var nodot ārvalstij liecību sniegšanai vai konfrontēšanai ar nosacījumu, ka šī persona nekavējoties pēc procesuālās darbības izpildes, bet ne vēlāk par nodošanas termiņa pēdējo dienu tiks nodota atpakaļ Latvijai.

Nodošanu var atteikt, ja:

1) aizturētā, apcietinātā vai notiesātā persona tam nepiekrīt;

2) šīs personas klātbūtne ir nepieciešama kriminālprocesā, kas notiek Latvijā;

3) pārvietošana liedz iespēju kriminālprocesu Latvijā pabeigt saprātīgos termiņos;

4) ir citi būtiski iemesli.

Termiņu, ko persona pēc ārvalsts lūguma pavadījusi apcietinājumā ārvalstī, ieskaita drošības līdzekļa un izciestā soda termiņā. 

605.pants. Personas pagaidu pieņemšana

Ja ārvalsts lūdz, lai persona, kura atrodas apcietinājumā vai izcieš ar brīvības atņemšanu saistītu sodu šajā ārvalstī, procesuālās darbības izpildes laikā atrastos Latvijā, kompetentā iestāde var atļaut šo personu pieņemt uz procesuālās darbības izpildes laiku.

Personu, kura Latvijā nogādāta pēc ārvalsts lūguma, tur apcietinājumā uz šā kodeksa 495.panta pirmās daļas 1.punktā minētā dokumenta pamata. Pēc lūguma izpildes tā nekavējoties nododama atpakaļ ārvalstij, bet ne vēlāk par nodošanas termiņa pēdējo dienu. 

606.pants. Personas pagaidu nodošanas vai pieņemšanas izpilde

Kompetentā iestāde uzdod Iekšlietu ministrijai saskaņot ar ārvalsti un veikt personas nodošanu vai pieņemšanu uz laiku. 

607.pants. Personas imunitāte

Pret personu, kas Latvijā ieradusies pēc Latvijas lūguma vai ar Latvijas piekrišanu ārvalsts lūguma izpildei, nedrīkst uzsākt vai turpināt krimināllietu par nodarījumu, kas izdarīts pirms šīs ierašanās.

Šā panta pirmajā daļā noteiktā imunitāte personai izbeidzas pēc 15 dienām no brīža, kad tā varēja atstāt Latvijas teritoriju, kā arī gadījumā, ja persona Latvijas teritoriju atstājusi un tajā brīvprātīgi atgriezusies. 

608.pants. Priekšmeta nodošana ārvalstij

Pēc ārvalsts lūguma tai var nodot priekšmetu, kas ir nepieciešams kā lietiskais pierādījums. Ja nepieciešams, Latvijas kompetentā iestāde pieprasa garantijas, ka priekšmets tiks atdots. 

609.pants. Ārvalsts procesuālo dokumentu izsniegšanas kārtība

Pēc ārvalsts lūguma kompetentā iestāde organizē ārvalsts procesuālo dokumentu izsniegšanu Latvijā esošai personai. Par to izsniegšanu sastāda protokolu atbilstoši šā kodeksa 85.panta prasībām. 

Četrdesmit devītā nodaļa
Lūgums par procesuālās darbības izpildi ārvalstī

610.pants. Lūguma iesniegšanas kārtība

Ja krimināllietā nepieciešams veikt procesuālo darbību ārvalstī, procesa virzītājs vēršas kompetentajā iestādē ar rakstveida ierosinājumu lūgt ārvalsti veikt procesuālo darbību. Ierosinājumam pievieno šā kodeksa 611.panta pirmajā daļā paredzēto lūgumu un citus dokumentus.

Ierosinājumu izskata desmit dienu laikā un par rezultātiem informē iesniedzēju.

Ja ierosinājumu atzīst par pamatotu, kompetentā iestāde lūgumu nosūta ārvalstij. 

611.pants. Lūgums par procesuālās darbības izpildi ārvalstī

Lūgumu par procesuālās darbības izpildi ārvalstī sastāda atbilstoši šā kodeksa 476.pantam, un tam pievieno dokumentus, kas būtu nepieciešami, ja procesuālā darbība tiktu veikta Latvijā saskaņā ar šo kodeksu.

Ārvalstij var lūgt:

1) atļaut Latvijas amatpersonai piedalīties procesuālās darbības izpildē;

2) paziņot procesuālās darbības izpildes vietu un laiku;

3) veikt procesuālo darbību ar tehnisko līdzekļu starpniecību. 

612.pants. Lūgums par personas pagaidu nodošanu

Kompetentā iestāde pēc procesa virzītāja rakstveida ierosinājuma var lūgt, lai personu, kura ārvalstī ir aizturēta, atrodas apcietinājumā vai izcieš ar brīvības atņemšanu saistītu sodu, uz noteiktu laiku nodod procesuālo darbību izpildei.

Kompetentā iestāde pēc procesa virzītāja ierosinājuma var lūgt ārvalsti, lai tā pieņem uz laiku personu, kura atrodas apcietinājumā vai izcieš ar brīvības atņemšanu saistītu sodu Latvijā, ja tās klātbūtne nepieciešama procesuālās darbības izpildei ārvalstī. 

613.pants. Uz Latviju uzaicinātās personas imunitāte

Pret personu, kas Latvijā ieradusies pēc Latvijas iestādes uzaicinājuma procesuālo darbību izpildei, nedrīkst uzsākt vai turpināt krimināllietu par noziedzīgu nodarījumu, kas izdarīts pirms šīs ierašanās.

Šā panta pirmajā daļā noteiktā imunitāte personai izbeidzas pēc 15 dienām no brīža, kad tā varēja atstāt Latvijas teritoriju, kā arī gadījumā, ja persona Latvijas teritoriju atstājusi un tajā brīvprātīgi atgriezusies. 

Piecdesmitā nodaļa
Apvienotās izmeklēšanas vienības

614.pants. Apvienotā izmeklēšanas vienība un tās veidošanas nosacījumi

Apvienotā izmeklēšanas vienība ir Latvijas un vienas ārvalsts vai vairāku ārvalstu pirmstiesas izmeklēšanai pilnvarotu amatpersonu kopīga darbība vienā valstī notiekoša kriminālprocesa ietvaros.

Apvienoto izmeklēšanas vienību izveido konkrēta kriminālprocesa izdarīšanai, iesaistītajām valstīm savstarpēji vienojoties par tās vadītāju, sastāvu un darbības periodu.

Apvienoto izmeklēšanas vienību izveido nolūkā novērst procesa neattaisnotu novilcināšanu, kas saistīta ar nepieciešamību veikt izmeklēšanas darbības vairākās valstīs, it īpaši gadījumos, kad vairākas valstis uzsākušas kriminālprocesu par vienu un to pašu nodarījumu vai nozīmīgs izmeklēšanas apjoms veicams ārpus tās valsts teritorijas, kurā notiek kriminālprocess. 

615.pants. Kompetentā amatpersona

Latvijas vārdā vienošanos par apvienotās izmeklēšanas vienības izveidošanu paraksta ģenerālprokurors vai - konkrētas vienošanās noslēgšanai - viņa pilnvarota persona. 

616.pants. Apvienotās izmeklēšanas vienības darbības pamats Latvijā

Apvienotās izmeklēšanas vienības darbības pamats Latvijā ir šā kodeksa 615.pantā paredzētās amatpersonas parakstīta vienošanās par Latvijas piedalīšanos šādas vienības izveidošanā. 

617.pants. Apvienotās izmeklēšanas vienības vadītājs un viņa pilnvaras

Apvienotās izmeklēšanas vienības vadītājs (turpmāk šajā nodaļā - vadītājs) ir tās valsts pārstāvis, kurā notiek kriminālprocess.

Vadītāja iecelšana ir vienošanās neatņemama sastāvdaļa. Vadītāja nomaiņa var notikt vienīgi ar visu dalībvalstu piekrišanu.

Ja vadītājs ir Latvijas pārstāvis, viņam ir šādas pilnvaras:

1) īstenot visas procesuālās tiesības, kādas viņam būtu, ja process notiktu tikai Latvijā;

2) uzdot piekomandētajam vienības dalībniekam patstāvīgi veikt procesuālās darbības Latvijā;

3) uzdot piekomandētajam vienības dalībniekam veikt noteiktu izmeklēšanas apjomu valstī, kuras pārstāvis viņš ir;

4) izlemt, kādā apjomā iepazīstināt katru apvienotās vienības dalībnieku ar vienības rīcībā esošo informāciju.

Dalībvalstis vienojoties var noteikt citādu vadītāja pilnvaru apjomu. 

618.pants. Ārvalsts piekomandētais dalībnieks apvienotajā izmeklēšanas vienībā

Latvijā notiekošajā kriminālprocesā piekomandētais vienības dalībnieks ir citas dalībvalsts pārstāvis tajā.

Apvienotās izmeklēšanas vienībā var ietvert arī starpvalstu organizācijas darbinieku, ja viņam šādas tiesības būtu vienā no dalībvalstīm.

Piekomandētais dalībnieks var Latvijā patstāvīgi veikt vienības vadītāja uzdotās procesuālās darbības.

Procesuālās darbības valstī, kuru pārstāv piekomandētais dalībnieks, viņš veic savu pilnvaru ietvaros un vadītāja noteiktajā apjomā.

Ja nepieciešama trešās valsts tiesiskā palīdzība tajā kriminālprocesa daļā, kuras veikšana uzdota piekomandētajam dalībniekam, tiesiskās palīdzības lūgumus viņš iesniedz savā valstī noteiktajā kārtībā.  

619.pants. Latvijas dalībnieks apvienotajā izmeklēšanas vienībā

Apvienotās izmeklēšanas vienībā Latvijas piekomandētā dalībnieka procesuālās pilnvaras valstī, kurā notiek kriminālprocess, nosaka vienošanās par vienības izveidošanu.

Latvijas piekomandētajam dalībniekam ārvalstī notiekošajā kriminālprocesā ir tiesības patstāvīgi veikt procesuālās darbības Latvijā savu procesuālo pilnvaru ietvaros un vadītāja noteiktajā apjomā.

Apvienotās izmeklēšanas vienības dalībnieks var nodot vadītāja rīcībā visu kriminālprocesam nepieciešamo informāciju, kas viņam Latvijā pieejama sakarā ar savu amatu.

Ja kriminālprocess notiek Latvijā, apvienotajā izmeklēšanas vienībā var būt vairāki Latvijas pārstāvji. Viņu pilnvaras un attiecības ar vadītāju ir tādas pašas kā tad, ja kriminālprocesu veiktu tikai Latvijā izveidota izmeklēšanas grupa. 

620.pants. Procesuālā kārtība Latvijā notiekošajā kriminālprocesā

Ja vadītājs ir Latvijas pārstāvis, kriminālprocess notiek Latvijā noteiktajā procesuālajā kārtībā.

Piekomandētie dalībnieki procesuālās darbības savā valstī veic tur noteiktajā procesuālajā kārtībā, ja vien vadītājs nav lūdzis piemērot Latvijā noteikto procesuālo kārtību un to pieļauj ārvalsts tiesību sistēma.

Visas Latvijā veiktās procesuālās darbības pārsūdzamas Latvijas likumos noteiktajā kārtībā.

Kontroli un uzraudzību izziņas iestādes vadītājs un prokurors veic vispārējā kārtībā, ja vien vienošanās nenosaka citādi. 

621.pants. Kriminālprocesa nodošana citai valstij

Ja pastāv šā kodeksa četrdesmit trešajā nodaļā paredzētie nosacījumi un iemesli Latvijā notiekošā kriminālprocesa nodošanai citai dalībvalstij, valstu kompetentie pārstāvji vienojas par cita vadītāja iecelšanu.

Ja dalībvalstis nespēj vienoties par vadītāja nomainīšanu vai pastāv iemesli kriminālprocesa nodošanai trešajai valstij, vienības darbību pārtrauc un turpmāk ievēro šā kodeksa četrdesmit trešajā nodaļā noteikto kārtību.

Ja dalībvalsts nepiekrīt procesa nodošanai trešajai valstij, tās iesniegtie materiāli pēc pieprasījuma jāatdod.  

622.pants. Izdošana

Izdošana notiek vispārējā kārtībā neatkarīgi no tā, vai izdodamā persona atrodas dalībvalstī vai trešajā valstī. 

Piecdesmit pirmā nodaļa
Krimināltiesiskā sadarbība ar starptautiskajām tiesām

623.pants. Krimināltiesiskās sadarbības robežas

Krimināltiesiskā sadarbība ar starptautiskajām tiesām notiek tikai par tiem noziedzīgajiem nodarījumiem, kas ir šo tiesu kompetencē.

Latvijas likumos vai starptautiskajos normatīvajos aktos paredzētā personas imunitāte vai speciālie procedūras noteikumi, kurus iespējams saistīt ar izmeklēšanai pakļautās personas ieņemamo amatu, nevar būt šķērslis starptautiskās tiesas realizētai jurisdikcijai pār šo personu. 

624.pants. Kompetentā iestāde

Krimināltiesiskajā sadarbībā ar starptautiskajām tiesām kompetentā iestāde ir Tieslietu ministrija.

Ja nepieciešams, pieļaujama Starptautiskās kriminālpolicijas organizācijas (INTERPOL) starpniecības izmantošana. 

625.pants. Pamats personas nodošanai starptautiskajai tiesai

Personu, pret kuru starptautiskajā tiesā izvirzīta apsūdzība vai kura nodota tiesai, var nodot kriminālvajāšanai un tiesāšanai pēc šīs tiesas lūguma.

Personu, kas ir Latvijas pilsonis, kriminālvajāšanai un tiesāšanai starptautiskajai tiesai var nodot tikai tad, ja no starptautiskās tiesas ir saņemts apliecinājums, ka notiesāšanas gadījumā persona brīvības atņemšanas sodu izcietīs Latvijā.

Tiesiskais pamats personas nodošanai starptautiskajai tiesai ir starptautiskās tiesas dibināšanas pamatdokuments un šā kodeksa noteikumi. 

626.pants. Personas nodošanas atteikuma iemesli

Personas nodošana starptautiskajai tiesai nav pieļaujama gadījumos, kad pastāv viens no šā kodeksa 490.panta pirmās daļas 2. un 3.punktā un otrās daļas 3., 4. un 5.punktā minētajiem iemesliem. 

627.pants. Personas nodošanas lūguma pārbaude, izlemšana un izpilde

Lūgumu par personas nodošanu starptautiskajai tiesai pārbauda, personu aiztur, apcietina un visus ar lūgumu saistītos jautājumus izlemj un izpilda šā kodeksa 491.-504.pantā noteiktajā kārtībā.

Starptautiskās tiesas lūgums par personas nodošanu ir prioritārs salīdzinājumā ar citas valsts iesniegto izdošanas lūgumu. Ja starptautiskā tiesa pati ar lēmumu nav noteikusi, ka konkrētā lieta ir piekritīga tikai starptautiskajai tiesai, konkurējošo lūgumu secību kompetentā iestāde nosaka, ievērojot šā kodeksa 502.panta noteikumus.

628.pants. Palīdzība starptautiskajai tiesai procesuālo darbību izpildē

Kompetentā iestāde pēc starptautiskās tiesas lūguma organizē un sniedz tai izmeklēšanā un kriminālvajāšanā nepieciešamo palīdzību procesuālo darbību izpildē. Lūgums var paredzēt arī sadarbību cietušo un liecinošo personu aizsardzības pasākumu izpildē un pasākumus konfiskācijas nolūkos, it īpaši cietušo personu interesēs.

Lūgumu izpilda šā kodeksa 597.-599., 601.-604., 608. un 609.pantā noteiktajā kārtībā.

Lūgumu var noraidīt, ja tas attiecas uz tādu dokumentu izdošanu vai pierādījumu atklāšanu, kuri skar valsts drošību, ja vien lūgumu nevar izpildīt ar īpašiem nosacījumiem vai vēlāk.

Starptautiskās tiesas pilnvarotām amatpersonām ir tiesības veikt nepieciešamās procesuālās darbības Latvijas teritorijā patstāvīgi vai sadarbībā ar kompetentu starptautisku organizāciju vai kompetento Latvijas iestādi. Ja procesuālās darbības nav saistītas ar kāda piespiedu līdzekļa pielietošanu, starptautiskās tiesas pilnvarota amatpersona pēc konsultācijām ar Latvijas kompetento iestādi tās var izpildīt bez kompetentās iestādes pārstāvja klātbūtnes. 

629.pants. Starptautiskās tiesas mantiska rakstura nolēmumu izpilde

Kompetentā iestāde veic šajā kodeksā paredzētos pasākumus, lai nodrošinātu starptautiskās tiesas lēmuma izpildi par atlīdzību cietušajiem, arī restitūciju, kompensāciju un rehabilitāciju.

Starptautiskās tiesas noteiktā naudas soda vai mantas konfiskācijas izpilde notiek Latvijas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, nekaitējot trešo personu labticīgi iegūtām (bona fide) tiesībām.

Kompetentā iestāde veic šajā kodeksā paredzētos pasākumus, lai atgūtu to ieņēmumu, īpašumu vai aktīvu vērtību, ko starptautiskā tiesa noteikusi konfiscēt. Iegūtie īpašumi vai ieņēmumi nododami starptautiskajai tiesai.  

630.pants. Starptautiskās tiesas notiesājošā sprieduma izpilde

Ja starptautiskā tiesa noteikusi, ka ar brīvības atņemšanu saistītais sods notiesātajai personai izpildāms Latvijā, kompetentā iestāde nekavējoties informē tiesu par soda izpildes iespējamību vai arī par apstākļiem, kas varētu būtiski ietekmēt soda izpildi Latvijā.

Soda izpilde notiek tādā pašā kārtībā kā Latvijā notikušā kriminālprocesā piespriesta soda izpilde. Notiesātajai personai ir tiesības netraucēti un konfidenciāli sazināties ar starptautisko tiesu, bet starptautiskajai tiesai ir tiesības veikt soda izpildes uzraudzību.

Starptautiskās tiesas noteikto soda mēru drīkst samazināt vai mainīt tikai šī tiesa.

Soda izpildes laikā kompetentā iestāde vismaz 45 dienas iepriekš informē starptautisko tiesu par agrāk noteikto nosacījumu izpildi un par jebkuriem apstākļiem, kas var būtiski ietekmēt ieslodzījuma noteikumus vai laiku.

Ja pēc soda izciešanas personai nav tiesību vai nav dota atļauja palikt Latvijā, to pārved uz citu valsti, kurai šī persona ir jāpieņem vai kura piekrīt to pieņemt, ievērojot personas izvēli.

Notiesātās personas kriminālvajāšana, sodīšana vai izdošana citai valstij par nodarījumu, kuru tā izdarījusi pirms nogādāšanas soda izciešanai Latvijā, var notikt tikai ar starptautiskās tiesas piekrišanu, izņemot gadījumus, kad persona pēc soda izciešanas brīvprātīgi paliek Latvijā vairāk nekā 30 dienas vai ir atstājusi Latviju un pēc tam atgriezusies. 

631.pants. Informācijas konfidencialitāte

Starptautiskās tiesas lūgumi par sadarbību un tam pievienotie dokumenti paturami slepenībā, izņemot gadījumus, kad to atklāšana ir nepieciešama lūguma izpildei.

Kompetentā iestāde, sniedzot tiesisko palīdzību, var lūgt starptautisko tiesu veikt pasākumus, lai aizsargātu tādas informācijas atklāšanu, kas varētu kaitēt valsts drošības interesēm, lai aizsargātu Latvijas amatpersonas vai arī aizsargātu citu konfidenciālu vai slepenu informāciju.

Citas valsts konfidenciāli sniegtu informāciju kompetentā iestāde drīkst sniegt starptautiskajai tiesai tikai tad, ja tam piekritusi informācijas sniedzēja valsts."

 

Likums stājas spēkā 2002.gada 1.novembrī.

Likums Saeimā pieņemts 2002.gada 20.jūnijā.

 

Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga

Rīgā 2002.gada 10.jūlijā

 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Grozījumi Latvijas kriminālprocesa kodeksā Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Saeima Veids: likums Pieņemts: 20.06.2002.Stājas spēkā: 01.11.2002.Zaudē spēku: 01.10.2005.Tēma: KriminālprocessPublicēts: Latvijas Vēstnesis, 104, 10.07.2002.
Saistītie dokumenti
  • Grozītais
  • Anotācija / tiesību akta projekts
64352
01.11.2002
84
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2015 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība)