Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LV  EN
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā
Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Tiesību akts netiek attēlots spēkā esošajā redakcijā. Attēloto redakciju var nomainīt rīkjoslā virs tiesību akta teksta.
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Dzīvesvietas deklarēšanas likums

1.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir panākt, lai ikviena persona būtu sasniedzama tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību.

2.pants. Likuma darbības joma

(1) Likums nosaka personas pienākumu deklarēt dzīvesvietu, kā arī deklarējamo ziņu apjomu un uzskaites kārtību. Likums attiecas uz personām, kuru dzīvesvieta ir Latvijas Republikā.

(2) Dzīvesvietas deklarēšanas fakts pats par sevi nerada civiltiesiskas saistības.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.12.2008. likumu, kas stājas spēkā 06.01.2009.)

3.pants. Dzīvesvieta

(1) Dzīvesvieta ir jebkura personas brīvi izraudzīta ar nekustamo īpašumu saistīta vieta (ar adresi), kurā persona labprātīgi apmetusies ar tieši vai klusējot izteiktu nodomu tur dzīvot, kurā dzīvot tai ir tiesisks pamats un kuru šī persona atzīst par vietu, kur tā sasniedzama tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību.

(2) Personai ir tiesisks pamats apmesties uz dzīvi noteiktā nekustamā īpašumā, ja tai pieder šis nekustamais īpašums, attiecībā uz to ir noslēgts īres vai nomas līgums vai šā īpašuma lietošanas tiesības tā ieguvusi uz laulības, radniecības, svainības vai cita likumiska vai līgumiska pamata.

(3) Nepilngadīga bērna dzīvesvieta ir vecāku (aizbildņu) dzīvesvieta, ja vecāki (aizbildņi) nav deklarējuši viņa dzīvesvietu citur.

4.pants. Dzīvesvietas maiņa

(1) Dzīvesvietas maiņas gadījumā attiecīgās personas pienākums ir mēneša laikā, kopš tā pastāvīgi dzīvo jaunajā dzīvesvietā, deklarēt to dzīvesvietas deklarēšanas iestādē.

(2) Par dzīvesvietas maiņu netiek uzskatīta personas prombūtne, kas ir ilgāka par vienu mēnesi, ja tā saistīta ar:

1) darba pienākumu izpildi jūrā;

2) (izslēgts ar 06.09.2007. likumu);

3) medicīniskās palīdzības saņemšanu ārstniecības iestādē;

4) apcietinājumu vai soda izciešanu ieslodzījuma vietā.

(3) (Izslēgta ar 29.10.2009. likumu.)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.03.2006., 06.09.2007. un 29.10.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

5.pants. Vispārējo dzīvesvietas reģistrācijas noteikumu izņēmumi

(1) Nepilngadīgs bērns, kurš, pamatojoties uz bāriņtiesas lēmumu par bērna ārpusģimenes aprūpi, ievietots bērnu aprūpes iestādē vai audžuģimenē citas pašvaldības administratīvajā teritorijā, saglabā reģistrāciju iepriekšējā dzīvesvietā, bet bērnu aprūpes iestādes vai audžuģimenes adresi norāda kā papildu adresi. Ja viņam nav tiesiska pamata saglabāt reģistrāciju iepriekšējā dzīvesvietā, par viņa dzīvesvietu saskaņā ar šā likuma 10.pantu reģistrējama attiecīgā bērnu aprūpes iestādes vai audžuģimenes adrese. Reģistrēt šādu bērna adresi var arī pašvaldība, kuras darbības teritorijā atrodas bāriņtiesa, kas pieņēmusi lēmumu par bērna ārpusģimenes aprūpi bērnu aprūpes iestādē vai audžuģimenē, par to paziņojot pašvaldībai, kuras administratīvajā teritorijā atrodas reģistrētā adrese.

(2) Persona, kura, pamatojoties uz pašvaldības lēmumu, ievietota veco ļaužu pansionātā citas pašvaldības administratīvajā teritorijā, saglabā reģistrāciju iepriekšējā dzīvesvietā, un veco ļaužu pansionāta adresi norāda kā papildu adresi. Ja šai personai nav tiesiska pamata saglabāt reģistrāciju iepriekšējā dzīvesvietā un tā nav deklarējusi savu dzīvesvietu citur, par tās dzīvesvietu saskaņā ar šā likuma 10.pantu reģistrējams attiecīgais veco ļaužu pansionāts.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.03.2006. un 29.10.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

6.pants. Dzīvesvietas deklarēšanas pienākums

(1) Pienākums deklarēt dzīvesvietu ir:

1) Latvijas pilsonim;

2) nepilsonim;

3) Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts un Šveices Konfederācijas pilsonim un viņa ģimenes locekļiem, kuri ir saņēmuši Latvijas Republikā izdotu reģistrācijas apliecību vai pastāvīgās uzturēšanās apliecību;

4) ārzemniekam, kurš ir saņēmis Latvijas Republikā izdotu uzturēšanās atļauju;

5) bezvalstniekam, kurš ir saņēmis Latvijas Republikā izdotu uzturēšanās atļauju.

(2) Personas, kuras saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem un Latvijas Republikai saistošiem starptautiskajiem līgumiem bauda diplomātiskās vai konsulārās un tām pielīdzinātās privilēģijas un imunitātes, dzīvesvietu var deklarēt ārlietu ministra noteiktajā kārtībā.

(3) Nepilngadīgam bērnam un atbilstoši tiesas noteiktajam rīcībspējas ierobežojuma apjomam personai ar ierobežotu rīcībspēju dzīvesvietu deklarē persona, kura saskaņā ar likumu vai bāriņtiesas lēmumu ir attiecīgās personas aizbildnis vai aizgādnis (turpmāk — likumiskais pārstāvis).

(4) Ja personas dzīvesvieta ir Latvijā, dzīvesvietas deklarēšanas pienākums ir izpildīts, ja šā panta pirmajā daļā minētā persona (turpmāk — dzīvesvietas deklarētājs) iesniegusi dzīvesvietas deklarēšanas iestādei šajā likumā noteiktajā kārtībā aizpildītu un parakstītu dzīvesvietas deklarēšanas veidlapu (turpmāk — deklarācija).

(5) Ja personas dzīvesvieta ir ārvalstī, dzīvesvietas deklarēšanas pienākums ir izpildīts, ja dzīvesvietas deklarētājs sniedzis ziņas par dzīvesvietu Iedzīvotāju reģistra likumā noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.03.2006., 04.12.2008. un 23.10.2014. likumu, kas stājas spēkā 19.11.2014.)

7.pants. Dzīvesvietas deklarēšanas iestādes un to kompetence

(1) Dzīvesvietas deklarēšanas iestādes ir attiecīgās pašvaldības, to iestādes (turpmāk — iestāde) vai Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (turpmāk — Pārvalde).

(2) Iestāde reģistrē ziņas par deklarēto dzīvesvietu un nodrošina personas sniegto ziņu datorizētu apstrādi, aizsardzību, saglabāšanu, kā arī aktualizēšanu Iedzīvotāju reģistrā.

(3) Iestāde šajā likumā noteiktajos gadījumos pārbauda deklarēto ziņu patiesumu, kā arī pēc savas iniciatīvas veic dzīvesvietas reģistrāciju.

(4) Pārvalde reģistrē ziņas par deklarēto dzīvesvietu un nodrošina personas sniegto ziņu datorizētu apstrādi, aizsardzību, saglabāšanu, kā arī aktualizēšanu Iedzīvotāju reģistrā, ja dzīvesvietas deklarētājs deklarāciju iesniedz elektroniski vai ja dzīvesvietu deklarē šā likuma 6.panta pirmās daļas 3., 4. vai 5.punktā minētā persona vai persona, attiecībā uz kuru Pārvalde pieņēmusi lēmumu par uzturēšanās atļaujas, reģistrācijas apliecības vai pastāvīgās uzturēšanās apliecības izsniegšanu vai tiesiskā statusa noteikšanu.

(5) Pēc ziņu reģistrēšanas un aktualizēšanas Iedzīvotāju reģistrā Pārvalde informāciju par deklarēto dzīvesvietu vai saņemto deklarāciju nosūta pašvaldībai, kuras darbības teritorijā atrodas attiecīgā dzīvesvieta.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.04.2003., 23.03.2006., 04.12.2008., 29.10.2009. un 08.10.2015. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2016.)

8.pants. Dzīvesvietas deklarēšana

(1) Dzīvesvietas deklarētājs vai viņa likumiskais pārstāvis, vai persona, kuru dzīvesvietas deklarētājs vai viņa likumiskais pārstāvis rakstveidā pilnvarojis, deklarāciju var personiski iesniegt iestādei, kuras darbības teritorijā atrodas attiecīgā dzīvesvieta. Bērna dzīvesvietas deklarāciju saskaņā ar šā panta desmito daļu iesniedz pašvaldībai, kura reģistrē bērna dzimšanu.

(2) Dzīvesvietas deklarētājs vai viņa likumiskais pārstāvis deklarāciju Pārvaldei var iesniegt elektroniski, izmantojot speciālu tiešsaistes formu. Šā likuma 6.panta pirmās daļas 3., 4. vai 5.punktā minētā persona, tās pilnvarota persona vai likumiskais pārstāvis, vai viņa pilnvarota persona deklarāciju var personiski iesniegt arī Pārvaldei. Ja persona ir iesniegusi iesniegumu uzturēšanās atļaujas, reģistrācijas apliecības vai pastāvīgās uzturēšanās apliecības pieprasīšanai vai tās tiesiskā statusa noteikšanai un šajā iesniegumā norādītā informācija satur deklarācijā nepieciešamās ziņas, tā ir uzskatāma par deklarāciju.

(3) Deklarācijā norāda šādas ziņas par dzīvesvietas deklarētāju:

1) vārds (vārdi);

2) uzvārds;

3) personas kods;

4) dzīvesvietas adrese;

5) (izslēgts ar 04.12.2008. likumu);

6) tiesiskais pamats dzīvot deklarējamā dzīvesvietā.

(4) Dzīvesvietas deklarētājam vai viņa likumiskajam pārstāvim, vai personai, kuru dzīvesvietas deklarētājs vai viņa likumiskais pārstāvis rakstveidā pilnvarojis, ir tiesības deklarācijā norādīt dzīvesvietas deklarētāja papildu adresi (adreses), minot laikposmu, kurā viņš tajā (tajās) ir sasniedzams.

(5) Deklarējot dzīvesvietu šā likuma 5.pantā noteiktajos gadījumos, dzīvesvietas deklarētājs vai viņa likumiskais pārstāvis, vai persona, kuru dzīvesvietas deklarētājs vai viņa likumiskais pārstāvis rakstveidā pilnvarojis, deklarācijā norāda dzīvesvietas deklarētāja bērnu aprūpes iestādes, audžuģimenes vai veco ļaužu pansionāta adresi tikai kā papildu adresi un laikposmu, uz kuru viņš tajā ir ievietots.

(6) Deklarējot dzīvesvietu iestādē, iestādes darbiniekam tiek uzrādīta pase vai cits Lat­vijā derīgs personu apliecinošs dokuments.

(7) Deklarējot nepilngadīga bērna vai personas ar ierobežotu rīcībspēju dzīvesvietu, iestādes darbiniekam tiek uzrādīti dokumenti, kas apliecina dzīvesvietas deklarētāja likumiskā pārstāvja tiesības darboties attiecīgās personas vārdā.

(8) Ministru kabinets apstiprina deklarācijas veidlapas paraugu, kā arī nosaka deklarācijā sniegto ziņu pārbaudes kārtību. Ministru kabinets nosaka interneta mājaslapu, kurā pieejama speciāla tiešsaistes forma dzīvesvietas deklarēšanai elektroniski, kā arī kārtību, kādā dzīvesvietu deklarē elektroniski, un tiešsaistē aizpildāmajā veidlapā iekļauto ziņu apjomu.

(9) Ja personas dzīvesvieta ir ārvalstī, persona par to paziņo Pārvaldei Iedzīvotāju reģistra likumā noteiktajā kārtībā.

(10) Adrese, kura norādīta dzimšanas reģistra ierakstā, reģistrējot bērna dzimšanu, uzskatāma par deklarēto dzīvesvietu, ja vienlaikus ar dzimšanas reģistrācijas faktu ir noteikts bērna tiesiskais statuss. Pārvalde nodrošina pašvaldībai, kuras administratīvajā teritorijā atrodas reģistrētā adrese, Iedzīvotāju reģistra informāciju par bērna dzīvesvietas reģistrāciju.

(11) Adrese, kura norādīta Pārvaldei adresētajā iesniegumā uzturēšanās atļaujas, reģistrācijas apliecības vai pastāvīgās uzturēšanās apliecības pieprasīšanai vai tiesiskā statusa noteikšanai, uzskatāma par deklarēto dzīvesvietu ar uzturēšanās atļaujas, reģistrācijas apliecības vai pastāvīgās uzturēšanās apliecības izsniegšanas vai tiesiskā statusa noteikšanas dienu, ja Pārvalde nav atteikusies reģistrēt deklarēto dzīvesvietu.

(23.03.2006. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.12.2008., 29.10.2009., 23.10.2014. un 08.10.2015. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2016.)

8.1 pants. Dzīvesvietas deklarēšana pa pastu

(Izslēgts ar 29.10.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

9.pants. Deklarētās dzīvesvietas reģistrācija

(1) Iestāde vai Pārvalde, saņemot deklarāciju:

1) noskaidro dzīvesvietas deklarētāja vai viņa likumiskā pārstāvja, vai dzīvesvietas deklarētāja vai viņa likumiskā pārstāvja pilnvarotas personas identitāti pēc pases vai cita Latvijā derīga personu apliecinoša dokumenta;

2) pārliecinās par pārstāvja pilnvarojumu;

3) pārliecinās par deklarējamās adreses esamību.

(2) Pēc šā panta pirmajā daļā minēto funkciju veikšanas iestāde vai Pārvalde aktualizē ziņas Iedzīvotāju reģistrā par personas deklarēto dzīvesvietu, kā arī papildu adresi (adresēm) un pēc pieprasījuma izsniedz dzīvesvietas deklarētājam, viņa likumiskajam pārstāvim vai dzīvesvietas deklarētāja vai viņa likumiskā pārstāvja pilnvarotai personai dokumentu, kas apliecina dzīvesvietas deklarēšanas faktu.

(3) (Izslēgta ar 29.10.2009. likumu.)

(4) (Izslēgta ar 29.10.2009. likumu.)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.04.2003., 23.03.2006. un 29.10.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

10.pants. Dzīvesvietas reģistrācija pēc iestādes iniciatīvas

(1) Ziņas par to personu dzīvesvietu, kuras savu dzīvesvietu nav deklarējušas, Iedzīvotāju reģistrā aktualizē iestāde, ja tiek konstatēts nekustamais īpašums (ar adresi), kurā šī persona dzīvo. Uzskatāms, ka persona dzīvo tajā nekustamajā īpašumā, kurā tā pavada diennakts atpūtai nepieciešamo laiku vismaz vienu reizi nedēļā vai arī proporcionāli tādu pašu diennakts atpūtai nepieciešamo laiku citā noteiktā laika periodā.

(2) Dzīvesvieta tiek reģistrēta, ja par personas faktisko dzīvesvietu ir saņemtas ziņas no valsts vai pašvaldību institūcijām, ārstniecības, izglītības un citām iestādēm vai personām.

(3) Ministru kabinets nosaka saņemto ziņu pārbaudes kārtību, kā arī personas faktiskās dzīvesvietas reģistrācijai nepieciešamo ziņu apjomu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.04.2003. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2003.)

11.pants. Deklarēto ziņu pārbaude

(1) Iestādei ir tiesības pēc savas iniciatīvas, bet pienākums pēc citu personu iesnieguma pārbaudīt deklarēto ziņu patiesumu, tai skaitā atbilstību valsts reģistros iekļautajām ziņām, kā arī to, vai deklarētājam ir tiesisks pamats deklarēt dzīvesvietu pēc attiecīgās adreses.

(2) Ja iestādei rodas pamatotas šaubas, ka persona, deklarējot dzīvesvietu, ir sniegusi nepatiesas ziņas, tā uzaicina dzīvesvietas deklarētāju iesniegt dokumentu, kas apliecina attiecīgo ziņu patiesumu, vai pieprasa ziņas no attiecīgā nekustamā īpašuma īpašnieka vai turētāja.

(3) Rakstveida iesniegumu, kurā ietverts motivēts lūgums pārbaudīt ziņas par deklarēto dzīvesvietu, var iesniegt attiecīgā nekustamā īpašuma īpašnieks vai cita ieinteresēta persona. Par iesniegumu iestāde paziņo dzīvesvietas deklarētājam un uzaicina viņu sniegt paskaidrojumu.

(4) Ja iestāde konstatē, ka deklarētās ziņas nav patiesas, tā uzaicina dzīvesvietas deklarētāju ziņas precizēt.

(5) Personai, kurai pieder vai nodots turējumā nekustamais īpašums, ir pienākums pēc iestādes pieprasījuma sniegt Ministru kabineta noteikumos paredzētās ziņas par personām, kuras dzīvo minētajā īpašumā.

12.pants. Ziņu par deklarēto dzīvesvietu anulēšana

(1) Ziņas par deklarēto dzīvesvietu iestāde anulē, ja:

1) dzīvesvietas deklarētājs vai viņa likumiskais pārstāvis, vai dzīvesvietas deklarētāja vai viņa likumiskā pārstāvja pilnvarota persona, deklarējot dzīvesvietu, sniegusi nepatiesas ziņas;

2) attiecīgajai personai nav tiesiska pamata dzīvot deklarētajā dzīvesvietā.

(2) Faktu, ka ziņas par deklarēto dzīvesvietu ir anulētas, iestāde aktualizē Iedzīvotāju reģistrā un par to paziņo dzīvesvietas deklarētājam.

(3) Kārtību, kādā iestāde anulē ziņas par deklarēto dzīvesvietu, nosaka Ministru kabinets.

(4) Ja ziņas par deklarēto dzīvesvietu ir anulētas un attiecīgā persona mēneša laikā nav deklarējusi savu dzīvesvietu citur, iestāde ziņas par šīs personas dzīvesvietu var reģistrēt šā likuma 10.pantā noteiktajā kārtībā.

(5) No dienas, kad ziņas par deklarēto dzīvesvietu ir anulētas, līdz dienai, kad attiecīgā persona deklarē savu dzīvesvietu citur vai ziņas par dzīvesvietu tajā pašā vai citā pašvaldībā ir reģistrētas atbilstoši šā likuma 10.panta noteikumiem, par personas dzīvesvietu uzskatāma tā pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā iepriekš bija deklarēta vai reģistrēta šīs personas dzīvesvieta.

(6) Lēmums par ziņu par deklarēto dzīvesvietu anulēšanu stājas spēkā ar tā pieņemšanas brīdi. Šā lēmuma apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur tā darbību. Lēmumu iestāde izpilda nekavējoties pēc tā spēkā stāšanās.

(7) Ja dzīvesvietas deklarētājs zaudējis Latvijas pilsoņa vai nepilsoņa statusu un divu mēnešu laikā viņam nav noteikts cits tiesiskais statuss Latvijas Republikā vai dzīvesvietas deklarētājs nav saņēmis reģistrācijas apliecību, pastāvīgās uzturēšanās apliecību vai uzturēšanās atļauju, ziņas par viņa deklarēto dzīvesvietu uzskatāmas par anulētām ar attiecīgā statusa zaudēšanas dienu.

(8) Ja dzīvesvietas deklarētājam anulēta izsniegtā reģistrācijas apliecība, pastāvīgās uzturēšanās apliecība vai uzturēšanās atļauja vai beidzies tās derīguma termiņš un mēneša laikā viņam nav noteikts cits tiesiskais statuss Latvijas Republikā vai dzīvesvietas deklarētājs nav saņēmis reģistrācijas apliecību, pastāvīgās uzturēšanās apliecību vai uzturēšanās atļauju, ziņas par viņa deklarēto dzīvesvietu uzskatāmas par anulētām ar reģistrācijas apliecības, pastāvīgās uzturēšanās apliecības vai uzturēšanās atļaujas anulēšanas vai derīguma termiņa beigšanās dienu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.04.2003., 04.12.2008. un 29.10.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

13.pants. Informācijas sniegšana

(1) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Pārvalde un iestāde, kuras administratīvajā teritorijā personas dzīvesvieta deklarēta vai reģistrēta, sniedz informāciju fiziskajām un juridiskajām personām par personas deklarēto vai reģistrēto dzīvesvietu.

(2) Valsts varas un pārvaldes iestādēm, pašvaldībām un to iestādēm, organizācijām un citām juridiskajām personām, kurām deleģētas valsts pārvaldes funkcijas, kā arī tiesai un prokuratūrai informāciju par personas dzīvesvietu un papildu adresi (adresēm) atbilstoši minēto iestāžu kompetencei sniedz Pārvalde Iedzīvotāju reģistra likumā noteiktajā kārtībā.

(3) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Pārvalde pēc nekustamā īpašuma īpašnieka vai viņa pilnvarotas personas pieprasījuma bez maksas sniedz nekustamā īpašuma īpašniekam vai viņa pilnvarotai personai ziņas par personām, kuru dzīvesvieta deklarēta vai reģistrēta viņa īpašumā, un sniedzamo ziņu apjomu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.04.2003., 23.03.2006. un 20.01.2011. likumu, kas stājas spēkā 04.02.2011.)

14.pants. Valsts nodeva par deklarētās dzīvesvietas reģistrāciju

(Izslēgts ar 23.03.2006. likumu, kas stājas spēkā 27.04.2006.)

14.1 pants. Izdevumi par dzīvesvietas reģistrēšanu

(Izslēgts ar 11.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

14.2 pants. Valsts nodeva par ziņu par deklarēto dzīvesvietu reģistrāciju

Par ziņu par deklarēto dzīvesvietu reģistrāciju maksājama valsts nodeva, kuras apmēru, samaksas kārtību un atvieglojumus nosaka Ministru kabinets.

(11.06.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

15.pants. Uzraudzība, lēmumu apstrīdēšana un pārsūdzēšana

(1) Uzraudzību pār deklarētās dzīvesvietas reģistrāciju, kā arī iestāžu metodisko vadību nodrošina Pārvalde.

(2) Iestādes amatpersonas lēmumu var apstrīdēt pašvaldības domes noteiktai augstākai pašvaldības iestādei (amatpersonai), bet, ja tādas nav, — pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Augstākas iestādes (amatpersonas) lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

(3) Pārvaldes amatpersonas lēmumu var apstrīdēt Pārvaldes priekšniekam, bet Pārvaldes priekšnieka lēmumu — pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

(20.01.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.02.2011.)

Pārejas noteikumi

1. Atzīme, kas par personas reģistrāciju dzīvesvietā līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai izdarīta Latvijas pilsoņa pasē, Latvijas nepilsoņa pasē, bezvalstnieka personu apliecinošā dokumentā, bēgļa personu apliecinošā dokumentā vai citā Latvijā derīgā personu apliecinošā dokumentā un reģistrēta Iedzīvotāju reģistrā, uzskatāma par dzīvesvietas pirmreizējo deklarāciju līdz laikam, kad persona deklarē citu dzīvesvietu šajā likumā noteiktajā kārtībā.

2. Personai, kuras faktiskā dzīvesvieta šā likuma spēkā stāšanās dienā nesakrīt ar pieraksta vietu, ir tiesības sešu mēnešu laikā pēc šā likuma spēkā stāšanās vienu reizi bez valsts nodevas iemaksāšanas deklarēt dzīvesvietu saskaņā ar šā likuma 3.panta noteikumiem.

3. Ziņas par to personu dzīvesvietu, kuras šā likuma spēkā stāšanās dienā nekur nav pierakstītas un kurām nav tiesiska pamata deklarēt savu dzīvesvietu kādā nekustamajā īpašumā (ar adresi), reģistrē atbilstoši šā likuma 10.panta noteikumiem. Līdz dzīvesvietas reģistrācijai uz šīm personām attiecināmi šā likuma 12.panta piektās daļas noteikumi.

4. (Izslēgts ar 23.03.2006. likumu, kas stājas spēkā 27.04.2006.)

5. Ministru kabinets līdz 2002.gada 1.oktobrim nosaka:

1) dzīvesvietas deklarācijas aizpildīšanas un iesniegšanas kārtību un deklarācijā sniegto ziņu pārbaudes kārtību, kā arī apstiprina dzīvesvietas deklarācijas veidlapas paraugu un dzīvesvietas deklarēšanas faktu apliecinošā dokumenta paraugu;

2) personas faktiskās dzīvesvietas reģistrācijai nepieciešamo ziņu apjomu, kā arī saņemto ziņu pārbaudes kārtību;

3) kārtību, kādā iestāde anulē ziņas par deklarēto dzīvesvietu;

4) kārtību, kādā Iedzīvotāju reģistrs pēc nekustamā īpašuma īpašnieka vai viņa pilnvarotas personas pieprasījuma sniedz nekustamā īpašuma īpašniekam ziņas par personām, kuras deklarējušas dzīvesvietu viņa īpašumā;

5) kārtību un apmēru, kādā iemaksājama valsts nodeva attiecīgās pašvaldības budžetā par deklarētās dzīvesvietas reģistrāciju.

6. Ministru kabinets līdz 2003.gada 1.jūnijam nosaka kārtību, kādā iestāde, kurai ir tiešsaistes datu pārraide ar Iedzīvotāju reģistru, sniedz informāciju fiziskajām un juridiskajām personām par personas deklarēto dzīvesvietu vai papildu adresi (adresēm).

(03.04.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2003.)

7. Līdz brīdim, kamēr attiecīgajai pašvaldībai tiek nodrošināta tiešsaistes datu pārraide ar Iedzīvotāju reģistru, pēc pašvaldības pieprasījuma Pārvalde reizi mēnesī datorizēti sagatavo ziņas par personām, kuras ir mainījušas dzīvesvietu, deklarējot to citas pašvaldības administratīvajā teritorijā.

(03.04.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2003.)

8. Grozījumi šā likuma 7.panta pirmajā daļā, kā arī šā likuma 7.panta ceturtās un piektās daļas, 8.panta otrās daļas, 8.1 panta un 9.panta trešās un ceturtās daļas jaunā redakcija, kas nosaka Pārvaldi par dzīvesvietas deklarēšanas iestādi un dzīvesvietas deklarēšanu elektroniski un pa pastu, stājas spēkā 2007.gada 1.janvārī.

(23.03.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.04.2006.)

9. Šā likuma 8.panta otrajā daļā minētais nosacījums, ka dzīvesvietas deklarētājs vai viņa likumiskais pārstāvis deklarāciju Pārvaldei var iesniegt elektroniski, izmantojot tikai speciālu tiešsaistes formu, stājas spēkā 2009.gada 1.jūlijā.

(04.12.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.01.2009.)

10. (Izslēgts ar 20.01.2011. likumu, kas stājas spēkā 04.02.2011.)

11. (Izslēgts ar 01.12.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

12. Dzīvesvietas deklarācijas iesniegumus, kas nosūtīti pa pastu līdz 2009.gada 31.decembrim, Pārvalde izskata atbilstoši attiecīgā iesnieguma nosūtīšanas dienā spēkā esošajai dzīvesvietas deklarācijas iesniegumu izskatīšanas kārtībai.

(29.10.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

13. Adrese, kura līdz 2016.gada 30.jūnijam norādīta Iedzīvotāju reģistrā, reģistrējot bērna dzimšanu vai izsniedzot personai uzturēšanās atļauju, reģistrācijas apliecību, pastāvīgās uzturēšanās apliecību vai nosakot tiesisko statusu, no 2016.gada 1.jūlija uzskatāma par personas deklarēto adresi, un Pārvalde nekavējoties aktualizē attiecīgās ziņas Iedzīvotāju reģistrā, ja minētās personas statuss Iedzīvotāju reģistrā ir aktīvs un tā nav deklarējusi citu adresi.

(08.10.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2016.)

Likums stājas spēkā 2003.gada 1.jūlijā.
(03.04.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2003.)

Likums Saeimā pieņemts 2002.gada 20.jūnijā.
Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga
Rīgā 2002.gada 10.jūlijā
  
Tiesību akta pase
Nosaukums: Dzīvesvietas deklarēšanas likums Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs Izdevējs: Saeima Veids: likums Pieņemts: 20.06.2002.Stājas spēkā: 01.07.2003.Tēma: Dzīvokļu tiesības; Administratīvās atbildības ceļvedisPublicēts: Latvijas Vēstnesis, 104, 10.07.2002.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 16, 22.08.2002.
Dokumenta valoda:
LVEN
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Uz tiesību akta pamata izdotie
  • Eiropas Savienības Tiesas spriedumi
  • Augstākās tiesas atziņas
  • Anotācija / tiesību akta projekts
  • Skaidrojumi
  • Citi saistītie dokumenti
64328
{"selected":{"value":"01.07.2016","content":"<font class='s-1'>01.07.2016.-31.08.2019.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"01.07.2021","iso_value":"2021\/07\/01","content":"<font class='s-1'>01.07.2021.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"01.07.2020","iso_value":"2020\/07\/01","content":"<font class='s-1'>01.07.2020.-30.06.2021.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"24.12.2019","iso_value":"2019\/12\/24","content":"<font class='s-1'>24.12.2019.-30.06.2020.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.09.2019","iso_value":"2019\/09\/01","content":"<font class='s-1'>01.09.2019.-23.12.2019.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.07.2016","iso_value":"2016\/07\/01","content":"<font class='s-1'>01.07.2016.-31.08.2019.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"19.11.2014","iso_value":"2014\/11\/19","content":"<font class='s-1'>19.11.2014.-30.06.2016.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"04.02.2011","iso_value":"2011\/02\/04","content":"<font class='s-1'>04.02.2011.-18.11.2014.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2010","iso_value":"2010\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2010.-03.02.2011.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.07.2009","iso_value":"2009\/07\/01","content":"<font class='s-1'>01.07.2009.-31.12.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"06.01.2009","iso_value":"2009\/01\/06","content":"<font class='s-1'>06.01.2009.-30.06.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"10.10.2007","iso_value":"2007\/10\/10","content":"<font class='s-1'>10.10.2007.-05.01.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"27.04.2006","iso_value":"2006\/04\/27","content":"<font class='s-1'>27.04.2006.-09.10.2007.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.07.2003","iso_value":"2003\/07\/01","content":"<font class='s-1'>01.07.2003.-26.04.2006.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
01.07.2016
84
1
  • X
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Sistematizēti tiesību akti ir informatīvi. Pretrunu gadījumā vadās pēc oficiālās publikācijas. 		Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti 		Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
X logo facebook logo youtube logo instagram logo RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
 © Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"