Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Dzīvesvietas deklarēšanas likums

1.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir panākt, lai ikviena persona būtu sasniedzama tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību.

2.pants. Likuma darbības joma

(1) Likums nosaka personas pienākumu deklarēt dzīvesvietu, kā arī deklarējamo ziņu apjomu un uzskaites kārtību. Likums attiecas uz personām, kuru dzīvesvieta ir Latvijas Republikā.

(2) Dzīvesvietas deklarēšanas fakts pats par sevi nerada civiltiesiskas saistības.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.12.2008. likumu, kas stājas spēkā 06.01.2009.)

3.pants. Dzīvesvieta

(1) Dzīvesvieta ir jebkura personas brīvi izraudzīta ar nekustamo īpašumu saistīta vieta (ar adresi), kurā persona labprātīgi apmetusies ar tieši vai klusējot izteiktu nodomu tur dzīvot, kurā dzīvot tai ir tiesisks pamats un kuru šī persona atzīst par vietu, kur tā sasniedzama tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību.

(2) Personai ir tiesisks pamats apmesties uz dzīvi noteiktā nekustamā īpašumā, ja tai pieder šis nekustamais īpašums, attiecībā uz to ir noslēgts īres vai nomas līgums vai šā īpašuma lietošanas tiesības tā ieguvusi uz laulības, radniecības, svainības vai cita likumiska vai līgumiska pamata.

(3) Nepilngadīga bērna dzīvesvieta ir vecāku (aizbildņu) dzīvesvieta, ja vecāki (aizbildņi) nav deklarējuši viņa dzīvesvietu citur.

4.pants. Dzīvesvietas maiņa

(1) Dzīvesvietas maiņas gadījumā attiecīgās personas pienākums ir mēneša laikā, kopš tā pastāvīgi dzīvo jaunajā dzīvesvietā, deklarēt to dzīvesvietas deklarēšanas iestādē.

(2) Par dzīvesvietas maiņu netiek uzskatīta personas prombūtne, kas ir ilgāka par vienu mēnesi, ja tā saistīta ar:

1) darba pienākumu izpildi jūrā;

2) (izslēgts ar 06.09.2007. likumu);

3) medicīniskās palīdzības saņemšanu ārstniecības iestādē;

4) apcietinājumu vai soda izciešanu ieslodzījuma vietā.

(3) Par personu prombūtni šā panta otrajā daļā minēto iemeslu dēļ attiecīgās iestādes paziņo Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (turpmāk — Pārvalde).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.03.2006. un 06.09.2007. likumu, kas stājas spēkā 10.10.2007.)

5.pants. Vispārējo dzīvesvietas reģistrācijas noteikumu izņēmumi

(1) Nepilngadīgs bērns, kurš, pamatojoties uz pašvaldības lēmumu, ievietots bērnu aprūpes un audzināšanas iestādē citas pašvaldības administratīvajā teritorijā, saglabā reģistrāciju iepriekšējā dzīvesvietā, un bērnu aprūpes un audzināšanas iestādes adresi norāda kā papildu adresi. Ja viņam nav tiesiska pamata saglabāt reģistrāciju iepriekšējā dzīvesvietā, par viņa dzīvesvietu saskaņā ar šā likuma 10.pantu reģistrējama attiecīgā bērnu aprūpes un audzināšanas iestāde.

(2) Persona, kura, pamatojoties uz pašvaldības lēmumu, ievietota veco ļaužu pansionātā citas pašvaldības administratīvajā teritorijā, saglabā reģistrāciju iepriekšējā dzīvesvietā, un veco ļaužu pansionāta adresi norāda kā papildu adresi. Ja šai personai nav tiesiska pamata saglabāt reģistrāciju iepriekšējā dzīvesvietā un tā nav deklarējusi savu dzīvesvietu citur, par tās dzīvesvietu saskaņā ar šā likuma 10.pantu reģistrējams attiecīgais veco ļaužu pansionāts.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.03.2006. likumu, kas stājas spēkā 27.04.2006.)

6.pants. Dzīvesvietas deklarēšanas pienākums

(1) Pienākums deklarēt dzīvesvietu ir:

1) Latvijas pilsonim;

2) nepilsonim;

3) Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts un Šveices Konfederācijas pilsonim un viņa ģimenes locekļiem, kuri ir saņēmuši Latvijas Republikā izdotu reģistrācijas apliecību vai pastāvīgās uzturēšanās apliecību;

4) ārzemniekam, kurš ir saņēmis Latvijas Republikā izdotu uzturēšanās atļauju;

5) bezvalstniekam, kurš ir saņēmis Latvijas Republikā izdotu uzturēšanās atļauju.

(2) Personas, kuras saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem un Latvijas Republikai saistošiem starptautiskajiem līgumiem bauda diplomātiskās vai konsulārās un tām pielīdzinātās privilēģijas un imunitātes, dzīvesvietu var deklarēt ārlietu ministra noteiktajā kārtībā.

(3) Nepilngadīgo un rīcībnespējīgo personu dzīvesvietu deklarē persona, kura saskaņā ar likumu vai bāriņtiesas lēmumu ir attiecīgās personas aizbildnis vai aizgādnis (turpmāk — likumiskais pārstāvis).

(4) Ja personas dzīvesvieta ir Latvijā, dzīvesvietas deklarēšanas pienākums ir izpildīts, ja šā panta pirmajā daļā minētā persona (turpmāk — dzīvesvietas deklarētājs) iesniegusi dzīvesvietas deklarēšanas iestādei šajā likumā noteiktajā kārtībā aizpildītu un parakstītu dzīvesvietas deklarēšanas veidlapu (turpmāk — deklarācija).

(5) Ja personas dzīvesvieta ir ārvalstī, dzīvesvietas deklarēšanas pienākums ir izpildīts, ja dzīvesvietas deklarētājs sniedzis ziņas par dzīvesvietu Iedzīvotāju reģistra likumā noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.03.2006. un 04.12.2008. likumu, kas stājas spēkā 06.01.2009.)

7.pants. Dzīvesvietas deklarēšanas iestādes un to kompetence

(1) Dzīvesvietas deklarēšanas iestādes ir attiecīgās pašvaldības, to iestādes (turpmāk — iestāde) vai Pārvalde.

(2) Iestāde reģistrē ziņas par deklarēto dzīvesvietu un nodrošina personas sniegto ziņu datorizētu apstrādi, aizsardzību, saglabāšanu, kā arī aktualizēšanu Iedzīvotāju reģistrā.

(3) Iestāde šajā likumā noteiktajos gadījumos pārbauda deklarēto ziņu patiesumu, kā arī pēc savas iniciatīvas veic dzīvesvietas reģistrāciju.

(4) Pārvalde reģistrē ziņas par deklarēto dzīvesvietu un nodrošina personas sniegto ziņu datorizētu apstrādi, aizsardzību, saglabāšanu, kā arī aktualizēšanu Iedzīvotāju reģistrā, ja dzīvesvietas deklarētājs deklarāciju iesniedz elektroniski vai pa pastu, kā arī tad, ja personas dzīvesvieta ir ārvalstī.

(5) Pēc ziņu reģistrēšanas un aktualizēšanas Iedzīvotāju reģistrā Pārvalde pa pastu vai elektroniski iesniegto deklarāciju nosūta pašvaldībai, kuras darbības teritorijā atrodas attiecīgā dzīvesvieta.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.04.2003., 23.03.2006. un 04.12.2008. likumu, kas stājas spēkā 06.01.2009.)

8.pants. Dzīvesvietas deklarēšana

(1) Dzīvesvietas deklarētājs vai viņa likumiskais pārstāvis, vai persona, kuru dzīvesvietas deklarētājs vai viņa likumiskais pārstāvis rakstveidā pilnvarojis, deklarāciju var personiski iesniegt iestādei, kuras darbības teritorijā atrodas attiecīgā dzīvesvieta.

(2) Dzīvesvietas deklarētājs vai viņa likumiskais pārstāvis deklarāciju Pārvaldei var iesniegt pa pastu vai elektroniski Elektronisko dokumentu likumā noteiktajā kārtībā, izmantojot speciālu tiešsaistes formu.

(3) Deklarācijā norāda šādas ziņas par dzīvesvietas deklarētāju:

1) vārds (vārdi);

2) uzvārds;

3) personas kods;

4) dzīvesvietas adrese;

5) (izslēgts ar 04.12.2008. likumu);

6) tiesiskais pamats dzīvot deklarējamā dzīvesvietā.

(4) Dzīvesvietas deklarētājam vai viņa likumiskajam pārstāvim, vai personai, kuru dzīvesvietas deklarētājs vai viņa likumiskais pārstāvis rakstveidā pilnvarojis, ir tiesības deklarācijā norādīt dzīvesvietas deklarētāja papildu adresi (adreses), minot laikposmu, kurā viņš tajā (tajās) ir sasniedzams.

(5) Deklarējot dzīvesvietu šā likuma 5.pantā noteiktajos gadījumos, dzīvesvietas deklarētājs vai viņa likumiskais pārstāvis, vai persona, kuru dzīvesvietas deklarētājs vai viņa likumiskais pārstāvis rakstveidā pilnvarojis, deklarācijā norāda dzīvesvietas deklarētāja bērnu aprūpes un audzināšanas iestādes vai veco ļaužu pansionāta adresi tikai kā papildu adresi un laikposmu, uz kuru viņš tajā ir ievietots.

(6) Deklarējot dzīvesvietu iestādē, iestādes darbiniekam tiek uzrādīta pase vai cits Lat­vijā derīgs personu apliecinošs dokuments.

(7) Deklarējot nepilngadīgas vai rīcībnespējīgas personas dzīvesvietu, iestādes darbiniekam tiek uzrādīti dokumenti, kas apliecina dzīvesvietas deklarētāja likumiskā pārstāvja tiesības darboties attiecīgās personas vārdā.

(8) Ministru kabinets apstiprina deklarācijas veidlapas paraugu un deklarācijas iesnieguma veidlapas paraugu, kā arī nosaka deklarācijā sniegto ziņu pārbaudes kārtību. Ministru kabinets nosaka interneta mājaslapu, kurā pieejama speciāla tiešsaistes forma dzīvesvietas deklarēšanai elektroniski, kā arī kārtību, kādā dzīvesvietu deklarē elektroniski, un tiešsaistē aizpildāmajā veidlapā iekļauto ziņu apjomu.

(9) Ja personas dzīvesvieta ir ārvalstī, persona par to paziņo Pārvaldei Iedzīvotāju reģistra likumā noteiktajā kārtībā.

(23.03.2006. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.12.2008. likumu, kas stājas spēkā 06.01.2009. Otrajā daļā minētais nosacījums, ka deklarāciju Pārvaldei var iesniegt elektroniski, izmantojot tikai speciālu tiešsaistes formu, stājas spēkā 01.07.2009. Sk. Pārejas noteikumus.)

8.1 pants. Dzīvesvietas deklarēšana pa pastu

(1) Deklarējot dzīvesvietu pa pastu, dzīvesvietas deklarētājs vai viņa likumiskais pārstāvis deklarācijas iesniegumu Pārvaldei nosūta pa pastu.

(2) Deklarācijas iesniegumā norāda šādas ziņas par dzīvesvietas deklarētāju:

1) vārds (vārdi);

2) uzvārds;

3) personas kods;

4) dzīvesvietas adrese;

5) (izslēgts ar 04.12.2008. likumu);

6) tiesiskais pamats dzīvot deklarējamā dzīvesvietā;

7) pases vai cita Latvijā derīga personu apliecinoša dokumenta numurs.

(3) Dzīvesvietas deklarētājam vai viņa likumiskajam pārstāvim ir tiesības deklarācijas iesniegumā norādīt dzīvesvietas deklarētāja papildu adresi (adreses), minot laikposmu, kurā viņš tajā (tajās) ir sasniedzams.

(4) Deklarējot nepilngadīgas vai rīcībnespējīgas personas dzīvesvietu, deklarācijas iesniegumā norāda to dokumentu numuru un nosaukumu, kuri apliecina dzīvesvietas deklarētāja likumiskā pārstāvja tiesības darboties attiecīgās personas vārdā.

(5) Pārvalde saskaņā ar deklarācijas iesniegumā un Iedzīvotāju reģistrā iekļautajām ziņām sagatavo dzīvesvietas deklarāciju un nosūta to parakstīšanai dzīvesvietas deklarētājam vai viņa likumiskajam pārstāvim.

(6) Deklarētājs vai viņa likumiskais pārstāvis saņemto Pārvaldes sagatavoto deklarāciju paraksta un nosūta pa pastu Pārvaldei.

(7) Ja deklarācijas iesniegumā minētās ziņas neatbilst Iedzīvotāju reģistrā iekļautajai informācijai, Pārvalde rakstveidā nosūta dzīvesvietas deklarētājam vai viņa likumiskajam pārstāvim motivētu atteikumu pieņemt iesniegumu.

(23.03.2006. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.12.2008. likumu, kas stājas spēkā 06.01.2009.)

9.pants. Deklarētās dzīvesvietas reģistrācija

(1) Iestāde, saņemot deklarāciju:

1) noskaidro dzīvesvietas deklarētāja vai viņa likumiskā pārstāvja, vai dzīvesvietas deklarētāja vai viņa likumiskā pārstāvja pilnvarotas personas identitāti pēc pases vai cita Latvijā derīga personu apliecinoša dokumenta;

2) pārliecinās par pārstāvja pilnvarojumu;

3) pārliecinās par deklarējamās adreses esamību.

(2) Pēc šā panta pirmajā daļā minēto funkciju veikšanas iestāde aktualizē ziņas Iedzīvotāju reģistrā par personas deklarēto dzīvesvietu, kā arī papildu adresi (adresēm) un izsniedz dzīvesvietas deklarētājam, viņa likumiskajam pārstāvim vai dzīvesvietas deklarētāja vai viņa likumiskā pārstāvja pilnvarotai personai dokumentu, kas apliecina dzīvesvietas deklarēšanas faktu.

(3) Pārvalde, saņemot deklarācijas iesniegumu:

1) pārbauda Iedzīvotāju reģistrā dzīvesvietas deklarētāja vai viņa likumiskā pārstāvja identitāti;

2) pārliecinās par deklarējamās adreses esamību;

3) nosūta uz dzīvesvietas deklarētāja vai viņa likumiskā pārstāvja deklarēto dzīvesvietas adresi attiecīgi aizpildītu deklarācijas veidlapu.

(4) Pārvalde pēc šā panta trešajā daļā minēto funkciju veikšanas un parakstītās deklarācijas veidlapas saņemšanas aktualizē Iedzīvotāju reģistrā ziņas par personas deklarēto dzīvesvietu, kā arī papildu adresi (adresēm) un pa pastu nosūta uz deklarētās dzīvesvietas adresi dokumentu, kas apliecina dzīvesvietas deklarēšanas faktu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.04.2003. un 23.03.2006. likumu, kas stājas spēkā 27.04.2006. Trešā un ceturtā daļa stājas spēkā 01.01.2007. Sk. Pārejas noteikumus.)

10.pants. Dzīvesvietas reģistrācija pēc iestādes iniciatīvas

(1) Ziņas par to personu dzīvesvietu, kuras savu dzīvesvietu nav deklarējušas, Iedzīvotāju reģistrā aktualizē iestāde, ja tiek konstatēts nekustamais īpašums (ar adresi), kurā šī persona dzīvo. Uzskatāms, ka persona dzīvo tajā nekustamajā īpašumā, kurā tā pavada diennakts atpūtai nepieciešamo laiku vismaz vienu reizi nedēļā vai arī proporcionāli tādu pašu diennakts atpūtai nepieciešamo laiku citā noteiktā laika periodā.

(2) Dzīvesvieta tiek reģistrēta, ja par personas faktisko dzīvesvietu ir saņemtas ziņas no valsts vai pašvaldību institūcijām, ārstniecības, izglītības un citām iestādēm vai personām.

(3) Ministru kabinets nosaka saņemto ziņu pārbaudes kārtību, kā arī personas faktiskās dzīvesvietas reģistrācijai nepieciešamo ziņu apjomu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.04.2003. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2003.)

11.pants. Deklarēto ziņu pārbaude

(1) Iestādei ir tiesības pēc savas iniciatīvas, bet pienākums pēc citu personu iesnieguma pārbaudīt deklarēto ziņu patiesumu, tai skaitā atbilstību valsts reģistros iekļautajām ziņām, kā arī to, vai deklarētājam ir tiesisks pamats deklarēt dzīvesvietu pēc attiecīgās adreses.

(2) Ja iestādei rodas pamatotas šaubas, ka persona, deklarējot dzīvesvietu, ir sniegusi nepatiesas ziņas, tā uzaicina dzīvesvietas deklarētāju iesniegt dokumentu, kas apliecina attiecīgo ziņu patiesumu, vai pieprasa ziņas no attiecīgā nekustamā īpašuma īpašnieka vai turētāja.

(3) Rakstveida iesniegumu, kurā ietverts motivēts lūgums pārbaudīt ziņas par deklarēto dzīvesvietu, var iesniegt attiecīgā nekustamā īpašuma īpašnieks vai cita ieinteresēta persona. Par iesniegumu iestāde paziņo dzīvesvietas deklarētājam un uzaicina viņu sniegt paskaidrojumu.

(4) Ja iestāde konstatē, ka deklarētās ziņas nav patiesas, tā uzaicina dzīvesvietas deklarētāju ziņas precizēt.

(5) Personai, kurai pieder vai nodots turējumā nekustamais īpašums, ir pienākums pēc iestādes pieprasījuma sniegt Ministru kabineta noteikumos paredzētās ziņas par personām, kuras dzīvo minētajā īpašumā.

12.pants. Ziņu par deklarēto dzīvesvietu anulēšana

(1) Ziņas par deklarēto dzīvesvietu iestāde anulē, ja:

1) dzīvesvietas deklarētājs vai viņa likumiskais pārstāvis, vai dzīvesvietas deklarētāja vai viņa likumiskā pārstāvja pilnvarota persona, deklarējot dzīvesvietu, sniegusi nepatiesas ziņas;

2) attiecīgajai personai nav tiesiska pamata dzīvot deklarētajā dzīvesvietā.

(2) Faktu, ka ziņas par deklarēto dzīvesvietu ir anulētas, iestāde aktualizē Iedzīvotāju reģistrā un par to paziņo dzīvesvietas deklarētājam.

(3) Kārtību, kādā iestāde anulē ziņas par deklarēto dzīvesvietu, nosaka Ministru kabinets.

(4) Ja ziņas par deklarēto dzīvesvietu ir anulētas un attiecīgā persona mēneša laikā nav deklarējusi savu dzīvesvietu citur, iestāde ziņas par šīs personas dzīvesvietu var reģistrēt šā likuma 10.pantā noteiktajā kārtībā.

(5) No dienas, kad ziņas par deklarēto dzīvesvietu ir anulētas, līdz dienai, kad attiecīgā persona deklarē savu dzīvesvietu citur vai ziņas par dzīvesvietu tajā pašā vai citā pašvaldībā ir reģistrētas atbilstoši šā likuma 10.panta noteikumiem, par personas dzīvesvietu uzskatāma tā pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā iepriekš bija deklarēta vai reģistrēta šīs personas dzīvesvieta.

(6) Lēmums par ziņu par deklarēto dzīvesvietu anulēšanu stājas spēkā ar tā pieņemšanas brīdi. Šā lēmuma apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur tā darbību. Lēmumu iestāde izpilda nekavējoties pēc tā spēkā stāšanās.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.04.2003. un 04.12.2008. likumu, kas stājas spēkā 06.01.2009.)

13.pants. Informācijas sniegšana

(1) Informāciju par personas dzīvesvietu vai papildu adresi (adresēm) fiziskajām un juridiskajām personām sniedz Pārvalde Iedzīvotāju reģistra likumā noteiktajā kārtībā. Šādu informāciju Ministru kabineta noteiktajā kārtībā var sniegt arī iestāde, kurai ir tiešsaistes datu pārraide ar Iedzīvotāju reģistru.

(2) Valsts varas un pārvaldes iestādēm, pašvaldībām un to iestādēm, organizācijām un citām juridiskajām personām, kurām deleģētas valsts pārvaldes funkcijas, kā arī tiesai un prokuratūrai informāciju par personas dzīvesvietu un papildu adresi (adresēm) atbilstoši minēto iestāžu kompetencei sniedz Pārvalde Iedzīvotāju reģistra likumā noteiktajā kārtībā.

(3) Iedzīvotāju reģistrs pēc nekustamā īpašuma īpašnieka vai viņa pilnvarotas personas pieprasījuma Ministru kabineta noteiktajā kārtībā bez maksas sniedz nekustamā īpašuma īpašniekam ziņas par personām, kuras deklarējušas dzīvesvietu viņa īpašumā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.04.2003. un 23.03.2006. likumu, kas stājas spēkā 27.04.2006.)

14.pants. Valsts nodeva par deklarētās dzīvesvietas reģistrāciju

(Izslēgts ar 23.03.2006. likumu, kas stājas spēkā 27.04.2006.)

14.1 pants. Izdevumi par dzīvesvietas reģistrēšanu

(Izslēgts ar 11.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

14.2 pants. Valsts nodeva par ziņu par deklarēto dzīvesvietu reģistrāciju

Par ziņu par deklarēto dzīvesvietu reģistrāciju maksājama valsts nodeva, kuras apmēru, samaksas kārtību un atvieglojumus nosaka Ministru kabinets.

(11.06.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

15.pants. Uzraudzība

(1) Uzraudzību pār deklarētās dzīvesvietas reģistrāciju, kā arī iestāžu metodisko vadību nodrošina Pārvalde.

(2) Iestādes un Pārvaldes amatpersonas lēmumu var apstrīdēt Pārvaldes priekšniekam, bet Pārvaldes priekšnieka lēmumu — pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.12.2008. likumu, kas stājas spēkā 06.01.2009. Otrā daļa stājas spēkā 01.01.2010. Sk. Pārejas noteikumus.)

Pārejas noteikumi

1. Atzīme, kas par personas reģistrāciju dzīvesvietā līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai izdarīta Latvijas pilsoņa pasē, Latvijas nepilsoņa pasē, bezvalstnieka personu apliecinošā dokumentā, bēgļa personu apliecinošā dokumentā vai citā Latvijā derīgā personu apliecinošā dokumentā un reģistrēta Iedzīvotāju reģistrā, uzskatāma par dzīvesvietas pirmreizējo deklarāciju līdz laikam, kad persona deklarē citu dzīvesvietu šajā likumā noteiktajā kārtībā.

2. Personai, kuras faktiskā dzīvesvieta šā likuma spēkā stāšanās dienā nesakrīt ar pieraksta vietu, ir tiesības sešu mēnešu laikā pēc šā likuma spēkā stāšanās vienu reizi bez valsts nodevas iemaksāšanas deklarēt dzīvesvietu saskaņā ar šā likuma 3.panta noteikumiem.

3. Ziņas par to personu dzīvesvietu, kuras šā likuma spēkā stāšanās dienā nekur nav pierakstītas un kurām nav tiesiska pamata deklarēt savu dzīvesvietu kādā nekustamajā īpašumā (ar adresi), reģistrē atbilstoši šā likuma 10.panta noteikumiem. Līdz dzīvesvietas reģistrācijai uz šīm personām attiecināmi šā likuma 12.panta piektās daļas noteikumi.

4. (Izslēgts ar 23.03.2006. likumu, kas stājas spēkā 27.04.2006.)

5. Ministru kabinets līdz 2002.gada 1.oktobrim nosaka:

1) dzīvesvietas deklarācijas aizpildīšanas un iesniegšanas kārtību un deklarācijā sniegto ziņu pārbaudes kārtību, kā arī apstiprina dzīvesvietas deklarācijas veidlapas paraugu un dzīvesvietas deklarēšanas faktu apliecinošā dokumenta paraugu;

2) personas faktiskās dzīvesvietas reģistrācijai nepieciešamo ziņu apjomu, kā arī saņemto ziņu pārbaudes kārtību;

3) kārtību, kādā iestāde anulē ziņas par deklarēto dzīvesvietu;

4) kārtību, kādā Iedzīvotāju reģistrs pēc nekustamā īpašuma īpašnieka vai viņa pilnvarotas personas pieprasījuma sniedz nekustamā īpašuma īpašniekam ziņas par personām, kuras deklarējušas dzīvesvietu viņa īpašumā;

5) kārtību un apmēru, kādā iemaksājama valsts nodeva attiecīgās pašvaldības budžetā par deklarētās dzīvesvietas reģistrāciju.

6. Ministru kabinets līdz 2003.gada 1.jūnijam nosaka kārtību, kādā iestāde, kurai ir tiešsaistes datu pārraide ar Iedzīvotāju reģistru, sniedz informāciju fiziskajām un juridiskajām personām par personas deklarēto dzīvesvietu vai papildu adresi (adresēm).

(03.04.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2003.)

7. Līdz brīdim, kamēr attiecīgajai pašvaldībai tiek nodrošināta tiešsaistes datu pārraide ar Iedzīvotāju reģistru, pēc pašvaldības pieprasījuma Pārvalde reizi mēnesī datorizēti sagatavo ziņas par personām, kuras ir mainījušas dzīvesvietu, deklarējot to citas pašvaldības administratīvajā teritorijā.

(03.04.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2003.)

8. Grozījumi šā likuma 7.panta pirmajā daļā, kā arī šā likuma 7.panta ceturtās un piektās daļas, 8.panta otrās daļas, 8.1 panta un 9.panta trešās un ceturtās daļas jaunā redakcija, kas nosaka Pārvaldi par dzīvesvietas deklarēšanas iestādi un dzīvesvietas deklarēšanu elektroniski un pa pastu, stājas spēkā 2007.gada 1.janvārī.

(23.03.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.04.2006.)

9. Šā likuma 8.panta otrajā daļā minētais nosacījums, ka dzīvesvietas deklarētājs vai viņa likumiskais pārstāvis deklarāciju Pārvaldei var iesniegt elektroniski, izmantojot tikai speciālu tiešsaistes formu, stājas spēkā 2009.gada 1.jūlijā.

(04.12.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.01.2009.)

10. Šā likuma 15.panta otrā daļa stājas spēkā 2010.gada 1.janvārī.

(04.12.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.01.2009.)

11. Ar dzīvesvietas reģistrēšanu saistītos izdevumus par periodu no 2006.gada 27.aprīļa līdz 2009.gada 30.jūnijam pašvaldībām sedz no valsts budžetā šim mērķim paredzētajiem izdevumiem 2010.gadā viena lata apmērā par katru dzīvesvietas reģistrācijas gadījumu saskaņā ar attiecīgās pašvaldības pieprasījumu.

(11.06.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

Likums stājas spēkā 2003.gada 1.jūlijā.
(03.04.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2003.)

Likums Saeimā pieņemts 2002.gada 20.jūnijā.
Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga
Rīgā 2002.gada 10.jūlijā
 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Saeima Veids: likums Pieņemts: 20.06.2002.Stājas spēkā: 01.07.2003.Tēma:  Dzīvokļu tiesībasPublicēts: Latvijas Vēstnesis, 104 (2679), 10.07.2002.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 16, 22.08.2002.
Dokumenta valoda:
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Uz tiesību akta pamata izdotie
  • Anotācija / tiesību akta projekts
  • Skaidrojumi
  • Citi saistītie dokumenti
64328
{"selected":{"value":"01.07.2009","content":"<font class='s-1'>01.07.2009.-31.12.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"01.09.2019","iso_value":"2019\/09\/01","content":"<font class='s-1'>01.09.2019.-...<\/font> <font class='s-2'>N\u0101kotnes<\/font>"},{"value":"01.07.2016","iso_value":"2016\/07\/01","content":"<font class='s-1'>01.07.2016.-31.08.2019.<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"19.11.2014","iso_value":"2014\/11\/19","content":"<font class='s-1'>19.11.2014.-30.06.2016.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"04.02.2011","iso_value":"2011\/02\/04","content":"<font class='s-1'>04.02.2011.-18.11.2014.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2010","iso_value":"2010\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2010.-03.02.2011.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.07.2009","iso_value":"2009\/07\/01","content":"<font class='s-1'>01.07.2009.-31.12.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"06.01.2009","iso_value":"2009\/01\/06","content":"<font class='s-1'>06.01.2009.-30.06.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"10.10.2007","iso_value":"2007\/10\/10","content":"<font class='s-1'>10.10.2007.-05.01.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"27.04.2006","iso_value":"2006\/04\/27","content":"<font class='s-1'>27.04.2006.-09.10.2007.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.07.2003","iso_value":"2003\/07\/01","content":"<font class='s-1'>01.07.2003.-26.04.2006.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
01.07.2009
84
1
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva