Latvijas Republikas valdības un Horvātijas Republikas valdības nolīgums par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu

 

Latvijas Republikas valdība un Horvātijas Republikas valdība (turpmāk tekstā - "Līgumslēdzējas Puses"),

lai veicinātu pasažieru un kravu pārvadājumus ar autotransportu starp abām valstīm un tranzītā cauri to teritorijām,

vienojās par sekojošo:

 

I. VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1.pants

Definīcijas

1. Termins "sava valsts" nozīmē tās Līgumslēdzējas Puses valsts teritoriju, kurā transporta līdzeklis ir reģistrēts.

2. Termins "otra valsts" nozīmē tās Līgumslēdzējas Puses valsts teritoriju, kurā transporta līdzeklis tiek izmantots veicot pārvadājumus, bet nav tajā reģistrēts.

3. Termins "pārvadātājs" nozīmē jebkuru fizisku vai juridisku personu, kas reģistrēta Līgumslēdzēju Pušu valstu teritorijās un saskaņā ar spēkā esošiem nacionāliem likumiem un noteikumiem ir tiesīga veikt starptautiskos pasažieru vai kravu pārvadājumus ar autotransportu.

4. Termins "transporta līdzeklis" nozīmē:

a) pasažieru pārvadājumos - jebkuru motorizētu autotransporta līdzekli, kas paredzēts pasažieru pārvadāšanai, kam ir vairāk kā deviņas sēdvietas, autovadītāja vietu ieskaitot, un kas ir reģistrēts vienas vai otras Līgumslēdzējas Puses valsts teritorijā;

b) kravu pārvadājumos - jebkuru, vienas vai otras Līgumslēdzējas Puses valsts teritorijā reģistrētu motorizētu autotransporta līdzekli, kas paredzēts un ko izmanto kravu pārvadājumiem. Šajā Nolīgumā termins "transporta līdzeklis" attiecas arī uz jebkuru ar kravas autotransporta līdzekli savienotu piekabi vai puspiekabi neatkarīgi no to reģistrācijas vietas, kā arī uz jebkuru citu autotransporta līdzekļu kombināciju.

5. Termins "regulāri pārvadājumi" nozīmē pasažieru pārvadājumus, kas tiek veikti atbilstoši iepriekš saskaņotiem kustības sarakstiem noteiktos maršrutos un kuru laikā pasažieri var iekāpt transporta līdzeklī vai izkāpt no tā iepriekš noteiktās pieturvietās. Šie regulārie pārvadājumi organizējami, balstoties uz partnerības principu. Katras valsts kompetentā institūcija izdod pārvadājumu atļaujas tai maršruta daļai, kas atrodas šīs valsts teritorijā.

6. Termins "sistemātiskie turp un atpakaļ pārvadājumi" nozīmē pārvadājumus, kurus veicot, iepriekš izveidotas pasažieru grupas atkārtotu turp un atpakaļ braucienu laikā tiek pārvestas no vienas brauciena sākuma vietas uz vienu brauciena galapunktu. Katra pasažieru grupa, ko veido pasažieri, kas veikuši braucienu turp, kādā no sekojošiem atpakaļ braucieniem tiek atvesta brauciena sākuma vietā.

2.pants

Darbības sfēra

Šis Nolīgums attiecas uz starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu, ko veic pārvadātājs, kurš atbilstoši savas valsts nacionālajiem normatīvajiem aktiem ir tiesīgs veikt starptautiskos pārvadājumus ar autotransportu pēc nomas līguma, par atlīdzību vai savām vajadzībām uz otras valsts teritoriju, no tās vai tranzītā cauri tai.

3.pants

Atbilstība nacionālajiem normatīvajiem aktiem

Veicot pārvadājumus ar autotransportu otras valsts teritorijā, pārvadātājiem un to transporta līdzekļu apkalpēm jāievēro tur spēkā esošie nacionālie likumi un noteikumi.

4.pants

Apvienotā Komiteja un kompetentās institūcijas

1. Lai nodrošinātu šī Nolīguma noteikumu izpildi un piemērošanu, Līgumslēdzēju Pušu kompetentās institūcijas izveido Apvienoto Komiteju, kurā ietilpst kompetento institūciju izvirzīti pārstāvji.

2. Apvienotā Komiteja satiekas pēc vienas vai otras Līgumslēdzējas Puses kompetentās institūcijas lūguma sanāksmēs, ko rīko pārmaiņus katras Līgumslēdzējas Puses valsts teritorijā.

3. Šī Nolīguma ietvaros kompetentās institūcijas ir:

- Latvijas Republikā - Satiksmes ministrija;

- Horvātijas Republikā - Jūras lietu, Transporta un Sakaru ministrija.

 

II. PASAŽIERU PĀRVADĀJUMI

5.pants

Atļaujas

Visiem pasažieru pārvadājumiem ar transporta līdzekļiem starp Līgumslēdzēju Pušu valstu teritorijām vai tranzītā cauri tām, izņemot 7.panta 2.punktā minētos, nepieciešama atbilstoša otras valsts kompetentās institūcijas izsniegta atļauja.

6.pants

Regulārie un sistemātiskie

turp un atpakaļ pārvadājumi

1. Regulārie un sistemātiskie turp un atpakaļ pārvadājumi starp Līgumslēdzēju Pušu valstu teritorijām vai tranzītā cauri tām iepriekš savstarpēji jāsaskaņo šo valstu kompetentajām institūcijām.

2. Lai saņemtu atļaujas regulāriem un sistemātiskiem turp un atpakaļ pārvadājumiem, pārvadātājiem jāadresē atbilstoši pieteikumi savas valsts kompetentajai institūcijai. Ja šī kompetentā institūcija pieteikumu akceptē, tā nosūta to kopā ar rekomendāciju otras valsts kompetentajai institūcijai.

3. Apvienotā Komiteja:

a) nosaka kārtību un prasības, kas jāizpilda, iesniedzot pieteikumus;

b) nosaka prasības, kādām jāatbilst brauciena sākuma vietai un galapunktam sistemātiskos turp un atpakaļ pārvadājumos.

7.pants

Neregulārie pārvadājumi

1. Neregulārie pārvadājumi ir tādi pārvadājumi, kas neatbilst šī Nolīguma 1.pantā noteiktajiem regulāro pārvadājumu un sistemātisko turp un atpakaļ pārvadājumu definīcijai.

2. Atļauja pārvadājumu veikšanai otras valsts teritorijā nav nepieciešama šādiem neregulāriem pārvadājumiem, ko veic ar vienas Līgumslēdzējas Puses valsts teritorijā reģistrētiem transporta līdzekļiem:

a) pārvadājumiem pa noslēgtu maršrutu, kad ar vienu un to pašu transporta līdzekli visa brauciena laikā tiek vesta viena un tā pati pasažieru grupa, un to atved atpakaļ brauciena sākuma vietā;

b) pārvadājumiem, kad turpbrauciens tiek veikts ar pasažieriem un atpakaļbrauciens bez pasažieriem;

c) pārvadājumiem, kad turpbrauciens tiek veikts bez pasažieriem, bet atpakaļbraucienā tiek vesti pasažieri, turklāt:

- pasažieru grupa ir izveidota saskaņā ar pārvadājumu līgumu pirms viņu ierašanās tās Līgumslēdzējas Puses valsts teritorijā, kur tie tiek uzņemti atvešanai uz savas valsts teritoriju;

- pasažierus tas pats pārvadātājs iepriekš ir atvedis uz tās Līgumslēdzējas Puses valsts teritoriju, kur tos atkal uzņem atvešanai uz savas valsts teritoriju;

- pasažieri ir uzaicināti uz valsti, kurā transporta līdzeklis ir reģistrēts, un visus pārvadājuma izdevumus sedz persona, kura pasažierus ir uzaicinājusi;

d) tranzīta braucieniem, kurus veic, izpildot a), b) vai c) apakšpunktā minētos pārvadājumus;

e) braucienam ar autobusu, kas nosūtīts nomainīt bojātu autobusu.

3. Transporta līdzekļos, ar kuriem veic 2.punktā minētos pārvadājumus, jāatrodas pilnībā aizpildītam brauciena formulāram, kas satur pasažieru sarakstu un ko parakstījis pārvadātājs un apzīmogojušas kompetentas kontroles institūcijas.

4. Brauciena formulārs aizpildāms, pārvadātājam atrodoties savā valstī un visa brauciena laikā tam jāatrodas tajā transporta līdzeklī, uz ko tas attiecas, un tas jāuzrāda pēc ikvienas pilnvarotas kontrolējošās institūcijas amatpersonas pieprasījuma.

5. Visiem citiem pārvadājumu veidiem, kas nav minēti 6.pantā un 7.panta 2.punktā, ir nepieciešama atļauja, ko saskaņā ar nacionālajiem likumiem un noteikumiem izsniedz otras valsts kompetentā institūcija.

 

III. KRAVU PĀRVADĀJUMI

8.pants

Atļauju režīms

1. Pārvadātāji bez atļaujām var veikt kravu pārvadājumus starp abu Līgumslēdzēju Pušu valstu teritorijām, kā arī tranzītā cauri tām.

2. Pārvadātāji var veikt kravu pārvadājumus starp otras valsts un kādas trešās valsts teritorijām tikai tad, ja viņi iepriekš ir saņēmuši otras valsts kompetentās institūcijas izdotas atļaujas.

3. Atļauju drīkst izmantot tikai tas pārvadātājs, kuram tā izsniegta, un to nedrīkst nodot citām personām. Atļaujai visa brauciena laikā jāatrodas transporta līdzeklī, un tā jāuzrāda pēc ikvienas pilnvarotas kontrolējošās institūcijas amatpersonas pieprasījuma.

4. Abu Līgumslēdzēju Pušu kompetentās institūcijas katru gadu apmainās ar savstarpēji saskaņotu atļauju skaitu kravu pārvadājumiem.

9.pants

Pārvadājumi, kuriem atļauja nav nepieciešama

1. Atļaujas nav nepieciešamas šādiem pārvadājumiem:

a) kravu pārvadājumiem ar transporta līdzekļiem, kuru pilna masa, piekabes ieskaitot, nepārsniedz 6 tonnas vai kuru maksimālā celtspēja, piekabes ieskaitot, nepārsniedz 3,5 tonnas;

b) bojātu vai avarējušu transporta līdzekļu pārvešanai un tehniskās palīdzības autotransporta līdzekļiem;

c) transporta līdzekļa braucienam bez kravas, kas nosūtīts citā valstī bojāta transporta līdzekļa nomaiņai, kā arī bojātā transporta līdzekļa atpakaļbraucienam pēc tā salabošanas;

d) medikamentu un medicīnā pielietojamo iekārtu pārvadāšanai, kas nepieciešamas steidzamas palīdzības sniegšanai ārkārtas situācijās, īpaši dabas katastrofu un humānās palīdzības gadījumos;

e) izstādēm un gadatirgiem paredzētu mākslas eksponātu un priekšmetu pārvešanai nekomerciāliem mērķiem;

f) nekomerciāliem mērķiem paredzētu piederumu, dekorāciju un dzīvnieku pārvešanai uz vai no teātra, muzikālām, kino vai cirka izrādēm, sporta pasākumiem, gadatirgiem vai festivāliem, kā arī radio vai televīzijas raidījumu ierakstiem un kinofilmu uzņemšanai;

g) tikko pirkta transporta līdzekļa pirmajam braucienam bez kravas.

2. Apvienotā Komiteja ir tiesīga izmainīt šī panta 1.punktā minēto no atļauju režīma atbrīvoto pārvadājumu sarakstu un vienoties par dokumentiem, kuriem jāatrodas transporta līdzeklī, veicot iepriekš minētos pārvadājumus.

 

IV. CITI NOTEIKUMI

10.pants

Kabotāža

Pārvadātāji nedrīkst veikt kabotāžas pārvadājumus otras valsts teritorijā.

11.pants

Pārkāpumi

1. Ja vienas Līgumslēdzējas Puses valsts teritorijā reģistrēts pārvadātājs vai tā transporta līdzekļa apkalpe nav ievērojusi otras valsts teritorijā spēkā esošos normatīvos aktus vai šī Nolīguma noteikumus, vai atļaujā minētos nosacījumus, savas valsts kompetentā institūcija pēc otras valsts kompetentās institūcijas pieprasījuma var piemērot šādas sankcijas:

a) izteikt brīdinājumu pārvadātājam, kas izdarījis pārkāpumu;

b) anulēt vai uz laiku aizliegt izmantot atļaujas, kas dod iespēju pārvadātājam veikt pārvadājumus tās Līgumslēdzējas Puses valsts teritorijā, kurā pārkāpums izdarīts.

2. Kompetentajai institūcijai, kas piemērojusi kādu no šīm sankcijām, par to jāziņo otras valsts kompetentajai institūcijai, kas to ierosinājusi.

3. Šī panta noteikumu piemērošana neizslēdz citas tiesiskas sankcijas, ko var piemērot tās valsts tiesas vai administratīvās institūcijas, kurā pārkāpums noticis.

12.pants

Nodokļi

1. Vienas Līgumslēdzējas Puses valsts teritorijā reģistrēti transporta līdzekļi, ar kuriem uz laiku tiek iebraukts otras valsts teritorijā, lai veiktu pārvadājumus šī Nolīguma ietvaros, tiek abpusēji atbrīvoti no nodokļiem un maksājumiem par transporta līdzekļu īpašumu vai lietošanu un no nodokļiem un maksājumiem par transporta operāciju veikšanu otras valsts teritorijā.

2. Tomēr šis atbrīvojums neattiecas uz nodevām par maksas ceļu un tiltu lietošanu un citiem līdzīgiem maksājumiem, kuri iekasējami, pamatojoties uz nediskriminējošiem noteikumiem.

3. Attiecībā uz šī panta 1.punktā minētajiem transporta līdzekļiem no muitas nodokļiem atbrīvojami:

a) transporta līdzekļi;

b) smērvielas un degviela, kas atrodas transporta līdzekļu standarta tvertnēs un saldēšanas iekārtu degvielas tvertnēs;

c) rezerves daļas, ko ieved otras valsts teritorijā bojāta transporta līdzekļa remontam. Nomainītās detaļas ir jāizved vai jāiznīcina kompetentu muitas dienestu uzraudzībā.

13.pants

Bīstamās kravas

Veicot bīstamu kravu starptautiskos pārvadājumus, abu Līgumslēdzēju Pušu valstu teritorijās reģistrētiem pārvadātajiem jāizpilda Eiropas valstu nolīguma par bīstamo kravu starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu (ADR) prasības.

14.pants

Svars un izmēri

1. Attiecībā uz transporta līdzekļu svaru un izmēriem katra Līgumslēdzēja Puse apņemas neizvirzīt otras Līgumslēdzējas Puses valsts teritorijā reģistrētiem transporta līdzekļiem augstākas prasības par tām, kas ir spēkā attiecībā uz savas valsts teritorijā reģistrētajiem transporta līdzekļiem.

2. Ja pārvadājuma veikšanai paredzētā transporta līdzekļa svars un izmēri ar kravu vai bez tās pārsniedz otras valsts teritorijā maksimāli pieļaujamos lielumus, nepieciešama speciāla šīs valsts kompetentās institūcijas izdota atļauja.

Pārvadātājam jāievēro visas šajā atļaujā noteiktās prasības.

15.pants

Starptautiskās saistības

Šī Nolīguma noteikumi neietekmē Līgumslēdzēju Pušu tiesības vai saistības, kas izriet no starptautiskajām konvencijām, nolīgumiem un noteikumiem, kuri tām ir saistoši.

16.pants

Stāšanās spēkā un darbības ilgums

1. Šis Nolīgums pagaidu kārtībā tiek piemērots no tā parakstīšanas dienas, un tas stājas spēkā datumā, kad pa diplomātiskiem kanāliem ir saņemta pēdējā nota, ar kuru Līgumslēdzējas Puses paziņo viena otrai, ka izpildītas attiecīgās to nacionālajos normatīvajos aktos noteiktās prasības, lai Nolīgums stātos spēkā.

2. Šis Nolīgums paliek spēkā nenoteiktu laiku, ja vien viena Līgumslēdzēja Puse pa diplomātiskiem kanāliem nav paziņojusi par savu nodomu izbeigt tā darbību. Šajā gadījumā Nolīguma darbība izbeidzas sešus mēnešus pēc tam, kad otrai Līgumslēdzējai Pusei nosūtīta nota par tā darbības izbeigšanu.

TO APLIECINOT, apakšā parakstījušās, savu valdību pienācīgi pilnvarotas personas ir parakstījušas šo Nolīgumu.

PARAKSTĪTS Rīgā 2002.gada 4.aprīlī divos oriģināleksemplāros, katrs latviešu, horvātu un angļu valodā, turklāt visi teksti ir autentiski. Atšķirīgas interpretācijas gadījumā noteicošais ir Nolīguma teksts angļu valodā.

 

	Latvijas Republikas	Horvātijas Republikas
	valdības vārdā:	valdības vārdā:
	Indulis Bērziņš,	Tonino Picula
	ārlietu ministrs	ārlietu ministrs