Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Skatīt Ministru kabineta 2003. gada 11. marta noteikumus Nr. 111 "Adopcijas kārtība".

Ministru kabineta noteikumi Nr.315

Rīgā 1996.gada 6.augustā (prot. nr. 40 34.§)

Adopcijas noteikumi

Izdoti saskaņā ar likuma "Par bāriņtiesām un pagasttiesām" 41.pantu

 

I. Vispārīgie jautājumi

1. Šie noteikumi nosaka kārtību, kādā adoptējami nepilngadīgi bērni un pilngadīgas personas.

2. Adopcija ir tiesisks akts, ar kuru persona pieņem citas personas bērnu par savu. Adopcija rada tādas pašas personiskās un mantiskās tiesības un pienākumus kā radniecība pēc izcelšanās, ja adopcijas līgumā nav noteikts citādi.

3. Adopcijas uzdevums ir:

3.1. radīt bez vecāku gādības palikušajiem bērniem apstākļus viņu audzināšanai ģimenē, kā arī viņu vajadzību apmierināšanai, interešu nodrošināšanai un aizsardzībai;

3.2. nodrošināt pilngadīgas personas iekļaušanos ģimenē kā ģimenes loceklim, ja starp adoptējamo un adoptētāju jau ir izveidojušās faktiskas vecāku un bērnu attiecības.

4. Nepilngadīgo adopciju var izdarīt, ja saņemta viņu vecāku vai aizbildņu piekrišana vai - šo noteikumu 9.punktā minētajos gadījumos - arī bez vecāku piekrišanas.

5. Piekrišanu adopcijai nepieciešams saņemt no šādām personām:

5.1. abiem vecākiem (laulātiem vai šķirtiem) neatkarīgi no tā, vai viņi dzīvo kopā ar adoptējamo vai atsevišķi, vai arī adoptējamais pastāvīgi atrodas bāreņu audzināšanas iestādē. Tēva piekrišana adopcijai nepieciešama ari tad, ja viņš atzīts par tēvu pēc paternitātes noteikšanas;

5.2. aizbildņa, ja bērnam ir nodibināta aizbildnība;

5.3. nepilngadīgā adoptējamā, ja tas sasniedzis divpadsmit gadu vecumu;

5.4. pilngadīgās adoptējamās personas vai tās aizgādņa;

5.5. laulībā esošās adoptējamās personas laulātā;

5.6. otra laulātā, ja adoptētājs ir viens no laulātajiem;

5.7. adoptējamās personas pilngadīgajiem pēcnācējiem, ja tādi ir;

5.8. adoptētāja pilngadīgajiem pēcnācējiem, ja tādi ir.

6. Ja vecāku varu realizē tikai viens no vecākiem un otrs bez svarīga iemesla liedzas dot piekrišanu adopcijai, attiecīgo atļauju var dot bāriņtiesa vai pagasttiesa pēc adoptējamā dzīvesvietas (turpmāk tekstā - "bāriņtiesa").

7. Ja vecāki vai aizbildnis neierodas bāriņtiesā personīgi izteikt piekrišanu nepilngadīga bērna adopcijai, vecāku vai aizbildņu piekrišanai bērna adopcijai jābūt notariāli apliecinātai.

8. Ja adoptētāja vai adoptējamā laulātie, pilngadīgie pēcnācēji vai adoptējamā aizgādnis neierodas bāriņtiesā personīgi izteikt piekrišanu pilngadīgas personas adopcijai, adoptētāja vai adoptējamā laulāto, pilngadīgo pēcnācēju vai adoptējamā aizgādņa piekrišanai jābūt notariāli apliecinātai.

9. Vecāku piekrišana adopcijai nav nepieciešama šādos gadījumos:

9.1. ja vecākiem atņemta vecāku vara;

9.2. ja vecāki likumā noteiktajā kārtībā atzīti par rīcībnespējīgiem;

9.3. ja vecāki miruši vai viņu dzīvesvieta nav noskaidrojama;

9.4. ja tiesa konstatējusi, ka pēc faktiskajiem apstākļiem vecāku piekrišana nav iespējama kāda pastāvīga šķēršļa dēļ.

10. Bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu audzināšanas iestādes (turpmāk tekstā - "bāreņu audzināšanas iestāde") vadītājs nekavējoties paziņo Labklājības ministrijas Sociālās palīdzības departamentam (turpmāk tekstā - "Sociālās palīdzības departaments") par katru bāreņu audzināšanas iestādē ievietotu bērnu, kuru var adoptēt atbilstoši šiem noteikumiem.

11. Adopcijas noslēpumu aizsargā likumi. Par adopcijas noslēpuma izpaušanu bez adoptētāja piekrišanas iestājas atbildība likumos noteiktajā kārtībā.

12. Ja adoptētais vēlas iegūt informāciju par adopcijas apstākļiem un saviem miesīgajiem vecākiem un ja adoptētājs tam piekrīt, minēto informāciju likumos noteiktajā kārtībā sniedz attiecīgā bāriņtiesa vai valsts arhīvs.

13. Adopciju var atcelt tiesa Civillikuma 175.pantā noteiktajos gadījumos.

II. Adopcijas kārtība

14. Pieteikumu par adopciju bāriņtiesa pieņem pēc adoptētāja vai adoptējamā pastāvīgās dzīvesvietas.

15. Adoptētājam, kas vēlas adoptēt nepilngadīgu bērnu, bāriņtiesā jāuzrāda personu apliecinošs dokuments, kurā ir personas kods, un jāiesniedz šādi dokumenti:

15.1. pieteikums par adopciju, kurā norādīts vēlamais adoptējamo skaits, dzimums un vecums;

15.2. otra laulātā notariāli apliecināta piekrišana adopcijai -ja adoptētājs ir viens no laulātajiem;

15.3. laulības apliecības noraksts;

15.4. izziņa par nodrošinājumu ar dzīvojamo platību;

15.5. izziņa par adoptētāja ģimenes gada ienākumiem;

15.6. autobiogrāfija;

15.7. šādas medicīniskās izziņas:

15.7.1. ārstējošā ārsta izziņa par adoptētāja veselības stāvokli, kurā norādītas adoptētāja iedzimtās, iegūtās un pārmantotās slimības, ja tādas ir;

15.7.2. dermatovenerologa, narkologa, psihiatra un ftiziatra izziņa par adoptētāja veselības stāvokli.

16. Ja nepilngadīgais adoptējamais dzīvo adoptētāja ģimenē, par šo noteikumu 15.punktā minēto dokumentu nepieciešamību lemj bāriņtiesa.

17. Ja nepilngadīgu bērnu adoptē vecāku radinieki sānu līnijā vai laulātais no otras laulības, kurš nav bērna vecāks, vai persona, kurai ar adoptējamo izveidojušās faktiskas vecāku un bērna attiecības, adoptētājam šo noteikumu 15.punktā minētajiem dokumentiem jāpievieno šādi adoptējamā dokumenti:

17.1. dzimšanas apliecības noraksts;

17.2. dokuments, kas apliecina vienu no šādiem faktiem:

17.2.1. adoptējamā vecāki ir miruši vai viņu dzīvesvieta nav zināma;

17.2.2. adoptējamā vecāki devuši piekrišanu adopcijai;

17.2.3. adoptējamā vecāki atzīti par rīcībnespējīgiem;

17.2.4. adoptējamā vecākiem ar tiesas nolēmumu atņemta vecāku vara;

17.3. adoptējamā rakstiska piekrišana adopcijai, ja viņš ir sasniedzis divpadsmit gadu vecumu;

17.4. medicīniskā izziņa par adoptējamā veselības stāvokli.

18. Adoptētājam, kas vēlas adoptēt pilngadīgu personu, un pilngadīgam adoptējamajam vai viņa aizgādnim jāuzrāda bāriņtiesā personu apliecinošs dokuments, kurā ir personas kods, un jāiesniedz šādi dokumenti:

18.1. adoptētāja un adoptējamā vai viņa aizgādņa kopīgs pieteikums par adopciju;

18.2. adoptējamā dzimšanas apliecības noraksts;

18.3. adoptējamā laulātā, ja tāds ir, notariāli apliecināta piekrišana adopcijai;

18.4. adoptētāja laulātā, ja tāds ir, notariāli apliecināta piekrišana adopcijai;

18.5. adoptējamā pilngadīgo pēcnācēju, ja tādi ir, notariāli apliecināta piekrišana adopcijai;

18.6. adoptētāja pilngadīgo pēcnācēju, ja tādi ir, notariāli apliecināta piekrišana adopcijai.

19. Bāriņtiesa pārbauda iesniegtos dokumentus un sešu mēnešu laikā no pieteikuma saņemšanas dienas:

19.1. veic adoptētāja ģimenes locekļu savstarpējo attiecību un ģimenes dzīves apstākļu (mikroklimata) apsekošanu adoptētāja dzīvesvietā un sastāda ģimenes apstākļu apsekošanas aklu divos eksemplāros;

19.2. ja adoptē viens no laulātajiem, kuru bērns uzskata par savu miesīgo vecāku, aptaujā adoptētāja ģimenē dzīvojošu adoptējamo (ja viņš sasniedzis divpadsmit gadu vecumu) par viņa un vecāku faktiskām attiecībām un izdara attiecīgu ierakstu ģimenes apstākļu apsekošanas aktā. Minētajā gadījumā adoptējamā rakstiska piekrišana adopcijai nav vajadzīga;

19.3. veic adoptētāja un adoptējamās pilngadīgās personas dzīves apstākļu apsekošanu viņu dzīvesvietā, lai konstatētu izveidojušās faktiskas vecāku un bērna attiecības, un sastāda ģimenes dzīves apstākļu apsekošanas aktu divos eksemplāros;

19.4. izsniedz adoptētājam atzinumu par nepilngadīga bērna adoptētāja atbilstību vai neatbilstību vecāku funkciju veikšanai vai par adoptētāja un pilngadīga adoptējamā faktiskām vecāku un bērnu attiecībām.

20. Ja bāriņtiesas atzinums ir pozitīvs un ja adoptē nepilngadīgu bērnu, kas atrodas bāreņu audzināšanas iestādē, atzinumā norāda, cik, kāda dzimuma un vecuma bērnus adoptētājs var izvēlēties.

21. Ja bāriņtiesas atzinums ir negatīvs, tā izsniedz adoptētājam motivētu atteikumu.

22. Ja adoptētājs pieteikumu par adopciju iesniedz bāriņtiesai pēc adoptējamā pastāvīgās dzīvesvietas, bāriņtiesa adoptētāja ģimenes dzīves apstākļu apsekošanas akta norakstu viena mēneša laikā izprasa bāriņtiesai pēc adoptētāja pastāvīgās dzīvesvietas.

23. Sešu mēnešu laikā no dienas, kad adoptētājs saņēmis pozitīvu bāriņtiesas atzinumu, viņš to iesniedz Sociālas palīdzības departamentā, kur adoptētāju iepazīstina ar informāciju par adoptējamajiem bērniem bāreņu audzināšanas iestādēs.

24. Pēc tam, kad adoptētājs izvēlējies konkrētu bāreņu audzināšanas iestādi, Sociālās palīdzības departaments izsniedz viņam norīkojumu adoptējamā (adoptējamo) izvēlei.

25. Bāreņu audzināšanas iestādes vadītājs iepazīstina adoptētāju ar adoptējamajiem bērniem un viņu personas lietām.

26. Adoptētājs ir tiesīgs noraidīt piedāvātās kandidatūras. Minētajā gadījumā bāreņu audzināšanas iestādes vadītājs noformē atteikumu, kuru adoptētājs paraksta.

27. Viena mēneša laikā no iepazīšanās dienas ar adoptējamajiem un viņu personas lietām adoptētājs paziņo bērnu audzināšanas iestādes vadītājam savu lēmumu par izvēlēto adoptējamo bērnu un ar parakstu apstiprina, ka ir informēts par adoptējamā veselības stāvokli un iespējamām medicīniski ģenētiskajām prognozēm un ka piekrīt adopcijai.

28. Adoptējot brāļi un māsas nav šķirami. Bērnu interesēs pieļaujami brāļu un māsu izšķiršanas gadījumi, ja kādam no viņiem ir neizārstējama iedzimta, iegūta vai pārmantota slimība. Lēmumu katrā konkrētajā gadījumā pieņem bērnu audzināšanas iestādes vadītājs saskaņā ar medicīnisko atzinumu.

29. Bāreņu audzināšanas iestādē adoptētājs saņem paziņojumu bāriņtiesai par adoptētāja izvēlēto konkrēto bērnu, kā arī šo noteikumu 17.punktā minētos adoptējamā dokumentus iesniegšanai bāriņtiesā pēc adoptētāja vai adoptējamā dzīvesvietas.

30. Bāreņu audzināšanas iestādes vadītājs ir atbildīgs par adoptējamā bērna dokumentu pareizu noformēšanu un adopcijas noslēpuma saglabāšanu.

31. Desmit dienu laikā no attiecīgo dokumentu saņemšanas dienas bāriņtiesa izsniedz adoptētājam atzinumu, ka adopcija nevar kaitēt adoptējamajam, vai motivētu atteikumu.

32. Pieteikums par adopcijas apstiprināšanu adoptētājam jāiesniedz apgabaltiesā pēc adoptējamā dzīvesvietas.

33. Adopcija uzskatāma par notikušu, tiklīdz apgabaltiesa to apstiprina ar attiecīgu nolēmumu.

34. Pēc tam, kad saņemts likumīgā spēkā stājies tiesas nolēmums, bāreņu audzināšanas iestādes vadītājs pārbauda adoptētāja personu apliecinošu dokumentu, sastāda aktu divos eksemplāros par adoptētā bērna atdošanu audzināšanā adoptētājam un izsniedz adoptētā dzimšanas apliecību un izrakstu no medicīniskajiem dokumentiem.

35. Likumīgā spēkā stājies nolēmums ir pamats ierakstu izdarīšanai dzimšanas reģistrā un jaunas adoptētā dzimšanas apliecības izdošanai.

36. Bāreņu audzināšanas iestādes vadītājs četrpadsmit dienu laikā no dienas, kad adoptētais atdots audzināšanā ģimenē, nosūta šādus dokumentus:

36.1. akta norakstu par bērna atdošanu audzināšanā ģimenē - bāriņtiesai pēc adoptētāja dzīvesvietas;

36.2. paziņojumu par adopciju - tai bāriņtiesai, kura pieņēmusi lēmumu par adoptētā ievietošanu bāreņu audzināšanas iestādē.

37. Bāreņu audzināšanas iestādē bērnu uzņemšanas un izrakstīšanas reģistrācijas žurnālā izdarāma atzīme par adopciju, nenorādot datus par adoptētāju.

38. Bāriņtiesa pēc adoptētāja un adoptēta dzīvesvietas tris gadus pēc adopcijas reizi gada apseko no bāreņu audzināšanas iestādes adoptētā audzināšanas un dzīves apstākļus un sastāda apsekošanas aktu, kuru pievieno adopcijas lietai.

39. Adopcijas lieta līdz adoptētā pilngadībai glabājas bāriņtiesā pēc adoptētāja dzīvesvietas. Kad adoptētais sasniedzis pilngadību, adopcijas lietu likumā noteiktajā kārtībā nodod valsts arhīvā.

40. Pilngadīgas personas adopcijas lieta glabājama bāriņtiesā pēc adoptētāja dzīvesvietas trīs gadus, pēc tam to likumā noteiktajā kārtībā nodod valsts arhīvā.

41. Tiesas sprieduma par adopciju noraksts, akts par adoptētā atdošanu audzināšanā ģimenē un viņa medicīniskie dokumenti aizzīmogotā aploksnē glabājami bāreņu audzināšanas iestādes arhīvā septiņdesmit piecus gadus, nodrošinot adopcijas noslēpumu. Pēc minētā termiņa beigām minētos dokumentus likumā noteiktajā kārtībā nodod valsts arhīvā.

III. Kārtība, kādā adopciju izdara ārvalstis dzīvojošas personas

42. Adopcija, ko izdara ārvalstīs dzīvojošas personas, notiek saskaņā ar Civillikumu, likumu "Par bāriņtiesām un pagasttiesām" (Latvijas Vēstnesis, 1995, 182.nr.; 1996, 64.nr.) un šiem noteikumiem.

43. Adopcija, ko izdara ārvalstīs dzīvojošas personas, ir pieļaujama gadījumos, ja Latvijā nav iespējams nodrošināt pienācīgu adoptējamā aprūpi un audzināšanu ģimenē un ja adopcija uz ārvalstīm ir adoptējamā interesēs.

44. Adopcija, ko izdara ārvalstīs dzīvojošas personas, šajos noteikumos noteiktajā kārtībā pieļaujamajā:

44.1. adoptē adoptējamā radinieki;

44.2. adoptējamajam tiks sniegta nepieciešamā medicīniskā palīdzība, ko viņam nav iespējams saņemt Latvijā;

44.3. adoptējamo, kuram ir fiziskās vai garīgās attīstības traucējumi, nav vēlējušies adoptēt adoptētāji Latvijā viena gada laikā no ziņu saņemšanas Sociālās palīdzības departamentā par adoptējamo bērnu;

44.4. bērnu audzināšanas iestādē ir divu adoptētāju rakstisks atteikums adoptēt attiecīgo bērnu.

45. Bāreņu audzināšanas iestāžu vadītāji iesniedz ziņas par adoptējamajiem bērniem Sociālās palīdzības departamentā saskaņā ar šo noteikumu 28.un 44.punktu.

46. Ārvalstīs dzīvojošas personas, kas vēlas adoptēt bērnu (bērnus), iesniedz Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamentā (turpmāk tekstā - "Dzimtsarakstu departaments") papildu šo noteikumu 15.punktā minētajiem dokumentiem attiecīgās ārvalsts bērnu adopcijas aģentūras vai licencētas aģentūras sagatavotus adoptētāja ģimenes izpētes materiālus atbilstoši attiecīgās ārvalsts likumiem. Ja ģimenes izpētes materiālos ietverta informācija par adoptētāja ģimenes dzīvojamo platību un gada ienākumiem, atsevišķas izziņas par to nav nepieciešamas.

47. Ja ģimenes izpētes materiālos nav norādīts to derīguma termiņš, uzskatāms, ka derīguma termiņš ir viens gads. Pēc minētā termiņa beigām Dzimtsarakstu departaments pieprasa adoptētājam iesniegt tos no jauna.

48. Šo noteikumu 46.punktā minētie dokumenti jāiesniedz divos eksemplāros kopā ar to notariāli apliecinātu tulkojumu valsts valodā un noteiktas formas apliecinājumu "apostilli".

49. Ja iesniegtie dokumenti atbilst šiem noteikumiem, Dzimtsarakstu departaments izsniedz adoptētājam atļauju, kas dod viņam tiesības izvēlēties adoptējamo (adoptējamos). Atļaujā norāda adoptējamo skaitu, vēlamo dzimumu un vecumu. Atļaujas norakstu Dzimtsarakstu departaments piecu dienu laikā no tās izsniegšanas dienas nosūta Sociālās palīdzības departamentam turpmākam darbam ar adoptētāju.

50. Pēc attiecīgās atļaujas saņemšanas Sociālās palīdzības departaments iepazīstina adoptētāju ar informāciju no bērnu audzināšanas iestādēm un izsniedz norīkojumu adoptējamā (adoptējamo) izvēlei.

51. Bāreņu audzināšanas iestādes vadītājs, pamatojoties uz Sociālās palīdzības departamenta izsniegto norīkojumu, iepazīstina adoptētāju ar adoptējamajiem un viņa personas lietām un, ja adoptētājs vēlas adoptēt kādu no adoptējamajiem, izsniedz šo noteikumu 17.punktā minētos dokumentus iesniegšanai Dzimtsarakstu departamentā.

52. Dzimtsarakstu departaments izskata iesniegtos dokumentus un ne vēlāk kā viena mēneša laikā no to saņemšanas dienas sagatavo adopcijas atļaujas vai motivēta atteikuma projektu.

53. Adopcijas atļauju vai atteikumu dod tieslietu ministrs. Adopcijas atļaujas derīguma termiņš ir trīs mēneši.

54. Šo noteikumu 53.punktā minēto atļauju vai atteikumu adoptētājam izsniedz Dzimtsarakstu departaments un atļaujas vai atteikuma norakstu ne vēlāk kā piecu dienu laikā no tā izsniegšanas dienas nosūta Sociālās palīdzības departamentam.

55. Adopcijas dokumentu viens (pirmais) eksemplārs pastāvīgi glabājas Dzimtsarakstu departamenta arhīvā.

56. Pēc tam, kad saņemta tieslietu ministra attiecīgā atļauja, adoptētājs visus adopcijas dokumentus (otro eksemplāru) iesniedz jebkurā bāriņtiesā. Ja bāriņtiesa atzinusi, ka adopcija nevar kaitēt adoptējamajam un ir viņa interesēs, tā desmit dienu laikā no minēto dokumentu saņemšanas dienas sagatavo attiecīgu atzinumu, ko izsniedz adoptētājam. Ja atzinums ir negatīvs, bāriņtiesa desmit dienu laikā sagatavo motivētu atteikumu un izsniedz to adoptētājam.

57. Pieteikums par adopcijas apstiprināšanu adoptētājam jāiesniedz apgabaltiesā pēc adoptējamā dzīvesvietas.

58. Adopcija uzskatāma par notikušu, tiklīdz apgabaltiesa pēc adoptējamā dzīvesvietas to apstiprina.

59. Bāreņu audzināšanas iestādes vadītājs pēc tam, kad saņemts tiesas spriedums, rīkojas saskaņā ar šo noteikumu 35.punktu, 36.2.apakšpunktu, 37. un 41 .punktu.

IV. Pārejas jautājumi

60. Atzīt par spēku zaudējušu Ministru Padomes 1992.gada 19.jūnija lēmumu nr. 240 "Par adopcijas kārtību Latvijas Republikā" (oficiāls izdevums AP MP, 1992, 34.nr.).

Ministru prezidents A.Šķēle

Labklājības ministrs V.Makarovs

 

 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Adopcijas noteikumi Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 315Pieņemts: 06.08.1996.Stājas spēkā: 15.08.1996.Zaudē spēku: 22.03.2003.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 136, 14.08.1996.
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Izdoti saskaņā ar
63722
15.08.1996
87
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2015 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība)