LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU PADOMES LĒMUMS Nr. 240

Par adopcijas kārtību Latvijas Republikā

Saskaņā ar Latvijas laulības un ģimenes kodeksu un ANO Konvenciju par bērnu tiesībām Latvijas Republikas Ministru Padome nolemj:

Apstiprināt pievienoto Adopcijas kārtību Latvijas Republikā un noteikt, ka tā stājas spēkā ar 1992. gada 1. jūliju.

Latvijas Republikas Ministru Padomes priekšsēdētājs I. GODMANIS

Latvijas Republikas tieslietu ministrs V. SKUDRA

Rīgā 1992. gada 19. jūnijā

 

APSTIPRINĀTA
ar Latvijas Republikas Ministru Padomes
1992. gada 19. jūnija lēmumu Nr. 240

ADOPCIJAS KĀRTĪBA LATVIJAS REPUBLIKĀ

I. Vispārīgie noteikumi

1.1. Adopcija ir tiesisks akts, ar kuru persona pieņem citas personas bērnu par savu un kurš rada tādas pašas personiskās un mantiskās tiesības un pienākumus kā radniecība pēc izcelšanās.

1.2. Adopcijas uzdevums ir radīt bez vecāku gādības palikušajiem bērniem apstākļus viņu audzināšanai ģimenē, kā arī viņu vajadzību apmierināšanai, interešu nodrošināšanai un aizsardzībai.

1.3. Adopcijas noslēpuma aizsardzību nodrošina spēkā esošie likumdošanas akti.

II. Adopcijas noteikumi

2.1. Adopcija notiek saskaņā ar Latvijas laulības un ģimenes kodeksa 13., 20., 23. un 24. nodaļas pantiem un ANO Konvenciju par bērnu tiesībām.

2.2. Adopciju var izdarīt ar vecāku (aizbildņu, aizgādņu) piekrišanu vai bez tās.

2.3. Piekrišana adopcijai nepieciešama:

2.3.1. no abiem vecākiem (laulātiem vai šķirtiem) neatkarīgi no tā, vai viņi dzīvo kopā ar bērniem vai atsevišķi, vai bērni atrodas pastāvīgā valsts bērnu iestāžu aizgādībā. Tēva piekrišana bērna adopcijai nepieciešama arī tad, ja viņš atzīts par tēvu pēc paternitātes noteikšanas;

2.3.2. no aizbildņa vai aizgādņa, ja bērnam ir nodibināta aizbildnība vai aizgādnība.

2.4. Ja vecāki (aizbildņi, aizgādņi) aizbildnības un aizgādnības iestādē neierodas personīgi izteikt piekrišanu bērna adopcijai, vecāku (aizbildņu, aizgādņu) piekrišanai bērna adopcijai jābūt notariāli apliecinātai.

2.5. Vecāku piekrišana adopcijai nav vajadzīga, ja viņiem atņemtas vecāku tiesības vai viņi likumā noteiktajā kārtībā atzīti par rīcībnespējīgiem vai tādiem, kas atrodas bezvēsts prombūtnē.

Adopciju var izdarīt bez vecāku piekrišanas, ja viņi bez attaisnojoša iemesla, neievērojot aizbildnības un aizgādnības iestādes brīdinājumu, nepiedalās bērna audzināšanā un vairāk par sešiem mēnešiem nedzīvo kopā ar bērnu.

2.6. Rajonu, pilsētu, Rīgas pilsētas rajonu (priekšpilsētu) aizbildnības un aizgādnības iestādes veic bez vecāku gādības palikušo un adoptējamo bērnu precīzu uzskaiti.

Valsts dzemdību nami un slimnīcu dzemdību nodaļas ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā no bērna dzimšanas paziņo rajonu, pilsētu, Rīgas pilsētas rajonu (priekšpilsētu) aizbildnības un aizgādnības iestādēm par katru valsts bērnu iestādei nodoto adoptējamo bērnu.

2.7. Personām, kuras vēlas adoptēt bērnu, aizbildnības un aizgādnības iestādē (pēc adoptētāja vai adoptējamā dzīvesvietas) jāuzrāda personu apliecinošs dokuments un jāiesniedz:

2.7.1. pieteikums bērna adopcijai, kurā norādīts ari vēlamais bērna dzimums un vecums;

2.7.2. otra laulātā (ja adoptē viens no laulātajiem) notariāli apliecināta piekrišana bērna adopcijai;

2.7.3. noteiktā kārtībā apliecināts laulības apliecības noraksts (personām, kuras sastāv laulībā);

2.7.4. autobiogrāfija;

2.7.5. izziņa par dzīvojamo platību;

2.7.6. izzina par mēneša vidējiem ienākumiem ģimenē;

2.7.7. šādas medicīnisko iestāžu izziņas:

2.7.7.1. ārstējošā ārsta izziņa par adoptētāja veselības stāvokli, kurā norādītas viņa iedzimtās, iegūtās un pārmantotās slimības, kā arī izziņas par pārējo ģimenes locekļu veselības stāvokli.

2.7.7.2. izziņa no ādas un veneroloģiskā, psihoneiroloģiskā, narkoloģiskā un prettuberkulozes dispansera, kā arī AIDS centra par to, ka adoptētājs nav minēto iestāžu uzskaitē.

2.8. Ja bērnu adoptē mirušo vecāku tuvi radinieki un bērns dzīvo viņu ģimenē, aizbildnības un aizgādnības iestādei ir tiesības izlemt, vai ir nepieciešams iesniegt visus šīs kārtības

2.7. punktā minētos dokumentus.

2.9. Aizbildnības un aizgādnības iestāde pārbauda iesniegtos dokumentus un sagatavo atzinumu par attiecīgo personu atbilstību vai neatbilstību vecāku funkciju veikšanai (tālāk tekstā - «atzinums»).

2.10. Lai sagatavotu atzinumu, aizbildnības un aizgādnības iestādes darbinieks:

2.10.1. trīs mēnešu laika veic adoptētāju ģimenes dzīves apstākļu, savstarpējo attiecību un ģimenes mikroklimata izpēti adoptētāju atbilstības vecāku statusam pilnīgākai novērtēšanai;

2.10.2. izpētes laikā pārliecinās, vai adopcija atbilst bērna interesēm, vai adopcijai nav likumdošanas aktos paredzēto šķēršļu, kā arī vai pats bērns piekrīt adopcijai (ja viņa piekrišana ir vajadzīga);

2.10.3. ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā no adopcijas pieteikuma paņemšanas dienas iesniedz sagatavoto atzinumu aizbildnības un aizgādnības iestādes vadītājam apstiprināšanai.

2.11. Ja atzinums ir pozitīvs, aizbildnības un aizgādnības iestāde izsniedz adoptētājam rakstisku atļauju bērna izvēlei. Saņemto atļauju adoptētājs iesniedz Labklājības ministrijas Bāreņu aprūpes centrā.

Labklājības ministrijas Bāreņu aprūpes centrs adoptētājam izsniedz norīkojumu bērna saņemšanai, kurā norādīta konkrēta valsts bērnu iestāde vai valsts dzemdību nams (slimnīcas dzemdību nodaļa).

2.12. Ja atzinums ir negatīvs, aizbildnības un aizgādnības iestāde to rakstiski pamato un paziņo adopcijas pieteicējam, un atļauju neizsniedz.

2.13. Nododot bērnus adopcijā, nav vēlams izšķirt brāļus un māsas.

Bērnu interesēs pieļaujami brāļu un māsu izšķiršanas gadījumi, ja kādam no viņiem ir neizārstējama smaga iedzimta, iegūta vai pārmantota slimība. Lēmumu katrā konkrētā gadījumā pieņem aizbildnības un aizgādnības iestāde (izņemot smagas saslimšanas gadījumus, kad lēmumu pieņem medicīniskās iestādes).

2.14. Bērnu medicīniskās iestādes vai valsts bērnu iestādes vadītājs iepazīstina adoptētā jūs ar izvēlētā bērna veselības stāvokli un medicīniski ģenētiskajām prognozēm.

Aizbildnības un aizgādnības iestādei adresētajā pieteikumā adoptētāji ar savu parakstu apliecina, ka ir informēti par bērna veselības stāvokli un medicīniski ģenētiskajām prognozēm un piekrīt viņu adoptēt.

2.15. Bērnu medicīniskās iestādes vai valsts bērnu iestādes vadītājs paziņo aizbildnības un aizgādnības iestādei, kura izdevusi adopcijas atļauju, par personu lēmumu adoptēt bērnu un nodod aizbildnības un aizgādnības iestādei šādus bērna dokumentus:

2.15.1. noteiktā kārtībā apliecinātu dzimšanas apliecības norakstu;

2.15.2. dokumentu, kas apliecina, ka:

- bērna vecāki miruši vai atrodas bezvēsts prombūtnē;

- bērna vecāki devuši piekrišanu adopcijai;

- bērna vecāki atzīti par rīcībnespējīgiem;

- bērna vecākiem atņemtas vecāku tiesības;

- vecāki atteikušies no bērna;

2.15.3. medicīniskās komisijas atzinumu par bērna veselības stāvokli un medicīniski ģenētiskajām prognozēm.

2.16. Valsts dzemdību nama (slimnīcas dzemdību nodaļas) vai zīdaiņu nama galvenais ārsts (nodaļas vadītājs), bērnunama vai internātskolas direktors ir personiski atbildīgs par adoptējamo bērnu dokumentu pareizu noformēšanu un adopcijas noslēpuma saglabāšanu.

2.17. Aizbildnības un aizgādnības iestāde no šīs kārtības 2.15. punktā minētajām iestādēm pieņem tikai juridiski pareizi noformētus dokumentus. Visi dokumenti jāiesniedz vienlaikus, tiem jābūt parakstītiem, numurētiem un reģistrētiem.

2.18. Aizbildnības un aizgādnības iestāde reģistrē un apkopo visus iesniegtos materiālus bērna adopcijas lietā, un sagatavo atzinumu adopcijas lēmuma pieņemšanai. Ja adoptējamais bērns atrodas pastāvīgā valsts bērnu iestāžu aizgādībā, bērna adopcijas lietai jāpievieno arī attiecīgās valsts bērnu iestādes administrācijas atzinums.

Bērna adopcijas lietā jāatrodas tajā esošo dokumentu sarakstam un norādei, kad saņemts adopcijas pieteikums un kad adopcijas lieta pabeigta.

Aizbildnības un aizgādnības iestāde bērna adopcijas lietu iesniedz rajona, pilsētas, Rīgas pilsētas rajona (priekšpilsētas) pašvaldības izpildinstitūcijai adopcijas lēmuma pieņemšanai.

2.19. Bērna adopcijas lieta tiek reģistrēta aizbildnības un aizgādnības iestādes adopcijas reģistrācijas žurnālā ar caurauklotām un numurētām lapām.

Lapu kopējo skaitu adopcijas reģistrācijas žurnālā apliecina ar iestādes zīmogu un savu parakstu tā persona, kura ir atbildīga par ierakstiem šajā žurnālā.

2.20. Adopcija ir spēkā no brīža, kad pilsētas, rajona, Rīgas pilsētas rajona (priekšpilsētas) pašvaldības izpildinstitūcija pieņēmusi lēmumu par adopciju. Pieņemot lēmumu par adopciju, pašvaldības institūcijai jānodrošina adopcijas noslēpuma saglabāšana.

Adopciju var atteikt, ja adoptētājam nav nepieciešamo dzīves apstākļu bērna audzināšanai, ja viņš savu morālo īpašību, darba apstākļu, vecuma, veselības stāvokļa, pārējo ģimenes locekļu ietekmes vai citu apstākļu dēļ nav piemērots bērna audzināšanai, kā arī bērna personisko un mantisko interešu aizstāvēšanai.

Pastāvot šādiem šķēršļiem, adopciju var atteikt arī bērna radiniekiem.

2.21.Lēmumam par adopciju jābūt trīs norakstiem. Lēmuma oriģināls glabājas aizbildnības un aizgādnības iestādes bērna adopcijas lietā. Adoptētājam izsniedzami divi lēmuma noraksti, no kuriem viens jāiesniedz iestādei, no kuras tiek adoptēts bērns, bet otrs paliek adoptētājam. Trešo lēmuma norakstu pašvaldības izpildinstitūcija četrpadsmit dienu laikā nosūta dzimtsarakstu nodaļai pēc lēmuma pieņemšanas vietas.

Nododot bērnus adopcijā, aizbildnības un aizgādnības iestāde adoptētājam vienlaikus ar pašvaldības izpildinstitūcijas lēmumu par adopciju izsniedz atzinuma par bērna veselības stāvokli un medicīniski ģenētiskajām prognozēm norakstu.

2.22. Lēmumu par adopcijas atteikumu ieinteresētās personas (bērna vecāki, adoptētāji) var pārsūdzēt likumā noteiktajā kārtībā.

2.23. Aizbildnības un aizgādnības iestāde dokumentus par bērnu, kurš netika adoptēts, trīs dienu laikā nosūta atpakaļ attiecīgajai bērnu medicīniskajai iestādei vai valsts bērnu iestādei.

2.24. Pēc lēmuma par adopciju saņemšanas valsts dzemdību nama (slimnīcas dzemdību nodaļas) vai zīdaiņu nama galvenais ārsts (nodaļas vadītājs) vai bērnunama vai internātskolas direktors pārbauda adoptētāja personu apliecinošu dokumentu, sastāda bērna nodošanas aktu un nodod bērnu personīgi adoptētājiem, kā arī izsniedz viņiem bērna dzimšanas apliecību un izrakstu no bērna attīstības vēstures.

Bērna nodošanas akta noraksts četrpadsmit dienu laikā nosūtāms aizbildnības un aizgādnības iestādei pēc adoptētāja dzīvesvietas un aizbildnības un aizgādnības iestādei pēc tās bērnu medicīniskās iestādes vai valsts bērnu iestādes atrašanās vietas, no kuras bērns adoptēts.

2.25. Bērnu izrakstīšanas reģistrācijas grāmatā izdarāma atzīme par adopciju, nenorādot adoptētāja uzvārdu, adresi, lēmuma nr. un datumu.

2.26. Bērna nodošanas akts, lēmuma par adopciju noraksts, bērna medicīniskie dokumenti (dzemdību vēsture, bērna attīstības vēsture, slimības vēsture u. c.) aizzīmogotā aploksnē pastāvīgi glabājami tās iestādes seifā, no kuras bērns adoptēts.

2.27. Adoptētā bērna personas lieta līdz viņa pilngadībai glabājas aizbildnības un aizgādnības iestādes seifā, pēc tam tā ar aktu tiek nodota attiecīgajā Latvijas Republikas valsts arhīvā, kur glabājas pastāvīgi.

2.28. Aizbildnības un aizgādnības iestāde pirmo gadu pēc adopcijas (turpmāk - pēc vajadzības) apseko visus adoptētos bērnus, lai pārbaudītu bērnu audzināšanu un viņu interešu ievērošanu jaunajā ģimenē, un sastāda apsekošanas aktus.

Apsekošanas akti jāglabā bērna personas lietā.

III. Bērna adopcija, kuru Latvijas Republikā izdara ārvalstīs dzīvojošie Latvijas Republikas pilsoņi un ārvalstu pilsoņi

3.1. Bērnu adopcija, kuru Latvijas Republikā izdara ārvalstīs dzīvojošie Latvijas Republikas pilsoņi un ārvalstu pilsoņi, notiek saskaņā ar Latvijas laulības un ģimenes kodeksa 13. un 20. nodaļas pantiem un 213. pantu, ANO Konvenciju par bērnu tiesībām, starpvalstu nolīgumiem, kas garantē bērnu tiesību aizsardzību, un šo kārtību.

3.2. Latvijas Republikas bērnu adopcija, kuru izdara ārvalstīs dzīvojošie Latvijas Republikas pilsoņi un ārvalstu pilsoņi, ir pieļaujama tikai tad, ja bērna adopcija uz ārvalstīm ir tikai bērna interesēs un ja:

- bērnu adoptē radinieki;

- bērnam tiks sniegta nepieciešamā medicīniskā palīdzība, kuru viņam nav iespējams saņemt Latvijā;

- bērnu trīs mēnešu laikā no piedzimšanas vai gada laikā no uzņemšanas valsts bērnu iestādē nav vēlējušies adoptēt Latvijas Republikas iedzīvotāj] vai arī vismaz divi adopcijas pieteicēji rakstiski atteikušies adoptēt bērnu, un par to ir atzīme bērna adopcijas lietā.

3.3. Ārvalstīs dzīvojošie Latvijas Republikas pilsoņi un ārvalstu pilsoņi, kuri vēlas adoptēt bērnus, papildus šīs kārtības 2.7.1.-2.7.4. un 2.7.7.1. apakšpunktā minētajiem dokumentiem iesniedz Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamentam valsts bērnu adopcijas aģentūras vai privātas aģentūras, kurai ir licence šādu darbību veikšanai, sagatavotus adoptētāju ģimenes izpētes materiālus, par kuriem atzinumu devusi tiesa vai deleģējusi to izdarīt pašai valsts vai privātajai bērnu adopcijas aģentūrai.

Ģimenes izpētes materiālos jāietver informācija par adoptētāju ģimenes apdzīvojamo platību un ienākumiem (atsevišķas izziņas par to nav nepieciešamas).

Minētie dokumenti jāiesniedz kopā ar to notariāli apliecinātu tulkojumu Latvijas Republikas valsts valodā.

3.4. Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departaments izskata šīs kārtības 3.3. punktā minētos dokumentus un viena mēneša laikā sagatavo atļauju vai atteikumu adopcijai.

3.5. Ja iesniegtie dokumenti atbilst šīs kārtības noteikumiem, Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departaments izsniedz adopcijas pieteicējam izzinu, kura jāiesniedz Latvijas Republikas Labklājības ministrijas Bāreņu aprūpes centrā bērna izvēlei.

Ja adopcijas pieteicēji bērnu ir izvēlējušies, iestāde, kuras aizgādībā atrodas bērns, iesniedz Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamentā dokumentu, kas apliecina, ka šīs kārtības 3.2. punktā minētie nosacījumi ir ievēroti.

Atļauju vai atteikumu adoptēt bērnu dod Latvijas Republikas tieslietu ministrs.

3.6. Latvijas Republikas tieslietu ministra atļauju vai atteikumu adoptēt bērnu adopcijas pieteicējam izsniedz Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departaments.

3.7. Latvijas Republikas tieslietu ministra dotā atļauja adoptēt bērnu ir derīga trīs mēnešus. Pēc šī termiņa beigām atļauja atzīstama par spēku zaudējušu.

3.8. Dokumenti, kurus adopcijas pieteicējs iesniedzis saskaņa ar šīs kārtības 3.3. punktu, tiek nodoti Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamenta arhīvā, kur tie glabājas pastāvīgi.

3.9. Latvijas Republikas tieslietu ministra dotā adopcijas atļauja adopcijas pieteicējam jāuzrāda Latvijas Republikas Labklājības ministrijas Bāreņu aprūpes centrā.

3.10. Pēc tieslietu ministra dotās atļaujas saņemšanas aizbildnības un aizgādnības iestādē adopcija tiek izdarīta saskaņā ar šīs kārtības 2.11. punkta, 2.13.-2.15. punkta, 2.18.-2.24. punkta (izņemot bērna nodošanas akta noraksta nosūtīšanu aizbildnības un aizgādnības iestādei pēc adoptētāja dzīvesvietas) un 2.25.-2.27. punkta noteikumiem.