LATVIJAS REPUBLIKAS AUGSTĀKĀS PADOMES LĒMUMS

Par Latvijas Medicīnas akadēmijas Satversmes apstiprināšanu

Latvijas Republikas Augstākā Padome nolemj:

1. Apstiprināt saskaņā ar pielikumu 1991. gadā pieņemto Latvijas Medicīnas akadēmijas Satversmi. 3. Lēmums stājas spēkā ar tā pieņemšanas dienu.

Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs A. GORBUNOVS

Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs I. DAUDIŠS

1993. gada 23. februārī

Latvijas Republikas Augstākās Padomes
1993. gada 23. februāra lēmuma
«Par Latvijas Medicīnas akadēmijas Satversmes apstiprināšanu»
pielikums

Latvijas Medicīnas akadēmijas
SATVERSME

1. VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1.1. Latvijas Medicīnas akadēmija ir Latvijas Republikas autora augstākās medicīniskās un farmaceitiskās izglītības, medicīnas un farmācijas zinātņu un veselības aprūpes valsts iestāde, kas, balstoties uz pašpārvaldes pamatiem, darbojas Latvijai nepieciešamajos medicīnas virzienos.

1.2. Oficiālajā sarakstē vienlīdzīgi lietojami šādi nosaukumi:

Latvijas Medicīnas akadēmija, saīsināti AML,

Academia Medicinae Latviensis,

Medical Academy of Latvia,

Medizinische Akademie Lettlands,

L'academie de la medicine de Lettonie,

Латвийская медицинская академия

Šo nosaukumu lietošanas un lietvedības kārtību nosaka AML lietvedības noteikumi.

1.3. AML ir juridiskā persona; tai ir savs zīmogs ar Latvijas Republikas valsts mazā ģerboņa attēlu, nepieciešamie spiedogi, emblēma, karogs, nozīmes un citi atribūti, patstāvīga bilance un savi norēķinu, tajā skaitā valūtas, konti bankās.

1.4. Savā darbībā AML vadās no Latvijas Republikas likumiem un šīs Satversmes.

1.5. AML Satversmi pieņem AML kolektīva pārstāvju konference tā stājas spēkā pēc apstiprināšanas Latvijas Republikas Augstākajā Padomē.

2. AML PAMATUZDEVUMI

2.1. AML pamatuzdevumi saskaņā ar Latvijas Republikas veselības aprūpes vajadzībām, realizējot augstāko medicīnisko un farmaceitisko izglītību un pēcdiploma specializāciju, ir gatavot profesionāli un vispārēji augsti izglītotus veselības aprūpes speciālistus un zinātniski pedagoģiskos kadrus, nodrošināt Latvijas Republikas veselības aprūpes speciālistu pēcdiploma izglītošanu.

2.2. Organizēt un veikt fundamentālos un lietišķos pētījumus

2.3. Izstrādāt un ieviest praksē jaunas slimību profilakses, diagnostikas un ārstēšanas metodes, konsultēt republikas iedzīvotājus un sniegt viņiem augsti kvalificētu medicīnisko palīdzību.

2.4. Dot iespēju iegūt augstāko medicīnisko un farmaceitisko izglītību un profesionālo sagatavotību jebkuram Latvijas pastāvīgajam iedzīvotājam neatkarīgi no dzimuma, sociālā un mantiskā stāvokļa, rases un nacionālās piederības, politiskajiem uzskatiem un reliģiskās pārliecības.

3. AML TIESĪBAS

3.1. AML ir tiesības saskaņā ar Latvijas Republikas Izglītības likumu patstāvīgi noteikt studiju formas un apstiprināt mācību programmas, studentu u. c. klausītāju uzņemšanas noteikumus, imatrikulācijas kārtību, AML zinātniskā darba pamatvirzienus.

3.2. Organizēt padomes, kas veic promociju un habilitāciju, pie šķirt kvalifikāciju, izsniegt AML diplomus un atestātus, kas pastāv Latvijas Republikā.

3.3. Piešķirt AML goda nosaukumus, nodibināt un piešķirt AML prēmijas un personālstipendijas.

3.4. Noteikt savu iekšējo kārtību, ņemot vērā tradicionālo, starptautiski atzīto augstskolu telpu un teritorijas neaizskaramību.

3.5. Brīvi veidot attiecības un juridiskos aktus ar iestādēm, organizācijām, juridiskajām un fiziskajām personām ka Latvijas Republikā, tā arī ārpus tās.

3.6. Veikt izdevējdarbību, uzņēmējdarbību un saimniecisko darbību saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem un patstāvīgi noteikt AML pakalpojumu normatīvus un izcenojumus.

3. 7 Veidot, pārskatīt un mainīt izdevumu tāmes un pantus esošo finansu līdzekļu kopīgās summas robežās.

3.8. Saskaņā ar AML darba samaksas nolikumu patstāvīgi veidot darba samaksas sistēmu, noteikt un apstiprināt AML darbinieku darba algas, kas nav mazākas par tām, kas noteiktas Latvijas Republikas likumos.

3.9. Veikt citas darbības, kas nav pretruna ar Latvijas Republikas likumiem un šo Satversmi.

4. AML PĀRVALDE UN ORGANIZATORISKĀ STRUKTŪRA

4.1. AML pārvaldi un pašpārvaldi realizē, apvienojot koleģialitātes un vienvadības principus.

AML pārstāvības un vadības institūcijas ir: AML kolektīva pārstāvju konference, Senāts, Rektorāts, Mācību padome, Zinātnes padome, Klīniku padome, Saimniecības padome, Revīzijas komisija.

4.2. AML kolektīva pārstāvju konference ir akadēmijas augstākā lēmējinstitūcija, kas

1) ievēlē AML Senātu un Revīzijas komisiju (tā ir vienīgi konferences kompetence);

2) ievēlē un ierosina Latvijas Republikas Augstākajai Padomei atsaukt rektoru;

3) apstiprina un groza Nolikumu par AML Senātu un Rektorātu;

4) noklausās un novērtē Senāta pārskatu par paveikto un plānojamo darbu;

5) pieņem un groza AML Satversmi;

6) izlemj citus AML dzīvei svarīgus jautājumus pēc Senāta vai konferences delegātu ieteikuma.

Konferenci sasauc ne retāk kā reizi trijos gados, tās delegātu pārstāvniecības normas nosaka AML Senāts. Ārkārtas konferenci sasauc ātrāk, ja to pieprasa Senāts, rektors, Studentu padome vai 1/3 fakultāšu un institūtu.

Konference ir tiesīga pieņemt lēmumus, ja tajā piedalās ne mazāk par 2/3 delegātu. Lēmumus pieņem ar klātesošo delegātu balsu vienkāršu vairākumu, atklāti balsojot.

Rektors un prorektori konferencē piedalās ar padomdevēja tiesībām.

4.3. AML Senāts ir akadēmijas augstākā lēmējinstitūcija konferenču starplaikos, kas sanāk ne retāk kā vienu reizi semestrī. Senāts darbojas saskaņā ar nolikumu un pārrauga AML pamatuzdevumu izpildi.

Senātu ievelē kolektīva pārstāvju konference uz trim gadiem. Ne mazāk kā 2/3 no AML Senāta locekļiem ir akadēmijas mācībspēki. Pārējie Senāta locekļi ir AML zinātnisko un saimniecisko struktūrvienību un studentu pārstāvji. Studentu pārstāvjus Senātā deleģē studentu pašpārvalde. Senāta locekli atsauc, ja to ierosina darbinieku vai studentu kopa, kas viņu izvirzījusi. Šo jautājumu galīgi izlemj kārtējā kolektīva pārstāvju konference. Ja ievēlētie pārstāvji pārtrauc darba (studiju) attiecības ar AML, tad viņi izbeidz Senāta locekļu pilnvaras.

Rektors un prorektors ir Senāta locekļi.

AML Senāts uz 3 gadiem no sava vidus ievēlē (ar pārvēlēšanas tiesībām) Senāta prezidiju, ieskaitot priekšsēdi, viņa vietnieku un sekretāru. Senāta priekšsēdis ir arī Senāta prezidija priekšsēdis. Senāta sekretārs vienlaikus ir arī Senāta prezidija sekretārs. Senāta prezidijs pārstāv Senātu tā sēžu starplaikos saskaņā ar nolikumu.

AML Senāts

- ievelē profesorus, docentus un akadēmisko struktūrvienību vadītājus, AML goda doktorus un goda biedrus;

- apstiprina prorektorus un patstāvīgo iestāžu un uzņēmumu direktorus (pēc rektora priekšlikuma); institūtu direktorus (pēc institūtu priekšlikuma); AML iekšējās darba kārtības noteikumus, AML struktūrvienību, padomju u. c. tās pārziņā esošo iestādījumu statūtus vai nolikumus; Nolikumu par zinātnisko grādu piešķiršanu AML; Studentu pašpārvaldes nolikumu; studentu uzņemšanas noteikumus un imatrikulācijas kartību; citus noteikumus, kas reglamentē studiju gaitu, studiju rezultātu pārbaudi un vērtēšanu; kvalifikācijas piešķiršanu un diplomu izsniegšanas kārtību u. c. akadēmijas darbības jomas; AML budžetu un tā līdzekļu izmantošanu;

- lemj par akadēmiskās, zinātniskās un saimnieciskās darbības jautājumiem, kas nozīmīgi akadēmijai.

4.4. AML Rektorāts ir rektora vadīta izpildinstitūcija, kuras sastāvu izveido rektors un kas strādā atbilstoši nolikumam.

Rektoru aizklātā balsošanā saskaņā ar nolikumu ievēlē AML kolektīva pārstāvju konference uz pieciem gadiem, bet ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas, un apstiprina Latvijas Republikas Augstākā Padome. Rektors ir akadēmijas oficiālais pārstāvis visas akadēmijas lietās. Viņš nosaka prorektoru kompetenci un vada visu akadēmijas darbību, pildot šīs Satversmes prasības, AML kolektīva pārstāvju konferences un Senāta lēmumus un ievērojot Latvijas Republikas likumus.

4.5. Mācību padome pārzina studiju organizācijas un koordinācijas jautājumus. To izveido mācību prorektors un tā darbojas viņa vadībā. Mācību padomē ietilpst fakultāšu dekāni vai mācību spēki kas fakultātēs kārto mācību darba jautājumus, kā arī citi ar studiju darba organizāciju saistītie speciālisti un studentu pārstāvji. Mācību padomes sastāvā ne mazāk kā 70% ir mācībspēki.

4.6. Zinātnes padome pārzina zinātnes organizāciju un koordināciju akadēmijā, risina zinātnisko kadru gatavošanas un kvalifikācijas jautājumus. Zinātnes padomi izveido zinātņu prorektors un tā darbojas viņa vadībā. Zinātnes padomē ietilpst fakultāšu dekāni vai personas, kas kārto zinātnes darba jautājumus, zinātnisko struktūrvienību vadītāji, kā arī citi zinātnes darba organizēšanas speciālisti. Ne mazāk kā 90% no Zinātnes padomes sastāva ir mācībspēki un zinātnieki.

4.7. Klīniku padomi izveido un Vada AML klīniskā darba prorektors. Tās sastāvā ietilpst fakultāšu dekāni, mācībspēki, studentu pārstāvji un klīnisko bāžu iestāžu galvenie ārsti. Klīnikas padome risina studentu klīniskās apmācības un citus ar akadēmijas klīnisko darbību saistītus jautājumus.

4.8. Saimniecības padomi izveido un vada saimniecības prorektors. Tā saskaņā ar Senāta lēmumiem un nolikumu realizē akadēmijas saimniecisko darbību. Lemjot jautājumus, kas skar konkrētas fakultātes, institūtus un citas struktūrvienības vai arī studentus, padome jāpiedalās attiecīgo struktūrvienību vadītājiem vai viņu vietniekiem, vai arī studentu pašpārvaldes deleģētiem pārstāvjiem. Attiecīgo jautājumu izlemšanā balsstiesības ir vienam pārstāvim no katras struktūrvienības.

4.9. Mācību, Zinātnes, Klīniku un Saimniecības padomes sastāvu un nolikumus apstiprina Senāts. Šo padomju lēmumi, ja tie pieņemti ar vienkāršu balsu vairākumu, ir rekomendējoši, bet tie, kas pieņemti ar 2/3 balsu, ja padomē piedalās ne mazāk par ^{]/2 no tās sastāva, - saistoši attiecīgā prorektora darbībai. 1/4 no klātesošiem attiecīgajā padomē, kā ari attiecīgajam prorektoram ir tiesības pieprasīt jautājuma izskatīšanu augstākā institūcijā, arī Senātā.}

4.10. Revīzijas komisiju 5 cilvēku sastāvā izveido kolektīva pārstāvju konference, tās sastāvā nedrīkst būt pārstāvēta akadēmijas vadība. Revīzijas komisija darbojas saskaņā ar nolikumu un pastāvošajiem LR likumiem, revidē AML saimniecisko un finansiālo stāvokli un ziņo par to Senātam.

4.11. AML galvenās sastāvdaļas ir katedras, klīnikas, fakultātes un zinātniskās struktūrvienības, kas saskaņā ar nolikumiem veic mācību, metodisko, zinātnisko un klīnisko darbu.

Katedra (kurss) ir AML pamatstruktūrvienība, kas saskaņā ar nolikumu veic veselības aprūpes speciālistu apmācību un pēcdiploma papildapmācību savās mācību disciplīnās, mācību metodisko, zinātnisko u. c. darbību. Katedras izveido ar Senāta lēmumu pēc rektorāta, fakultātes vai Mācību padomes priekšlikuma. Katedras akadēmiskā personāla sēde ir tiesīga izlemt visus akadēmiskās, zinātniskās u.c. darbības jautājumus, kas saskaņā ar Satversmi nav nodoti fakultātes vai Senāta pārziņā. Katedras vadītāju ievēlē Senāts un viņš ir katedras oficiālais pārstāvis visās tās lietās.

Klīnika ietver AML klīnisko katedru un AML klīnikas nodaļu (nodaļas). Tā strādā saskaņā ar nolikumu un ir tiesīga izlemt visus ar mācību procesa un ārstnieciski diagnostiskā darba organizāciju un satura noteikšanu saistītos jautājumus, kas saskaņā ar Satversmi nav nodoti fakultātes vai Senāta pārziņā. Klīnikas darbību vada vēlēts klīnikas vadītājs.

Fakultāte ir AML organizatoriska struktūrvienība, kas apvieno noteikta profila katedras un klīnikas, apstiprina un koordinē studiju programmas profesionālajai sagatavošanai noteiktā medicīnas profilā, kā arī nodrošina nepieciešamos apstākļus katedru un citu struktūrvienību darbībai. Fakultāti vada dekāns, ko ievēlē no fakultātes profesoriem vai docentiem uz pieciem gadiem, bet ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas. Dekāns ir oficiālais fakultātes pārstāvis visās tas lietās, atbild par studiju un zinātniskā darba organizāciju, fakultātes saimniecisko un finansiālo darbību. Fakultātes darbību nosaka nolikums, ko apstiprina Senāts.

AML zinātniskās struktūrvienības ir zinātniskās pētniecības institūts (ZPI) un zinātniskā laboratorija (grupa).

ZPI organizē, lai risinātu LR nozīmīgas fundamentālas un lietišķas zinātnes problēmas. ZPI ir AML katedru vai klīniku sastāvdaļa vai arī patstāvīga struktūrvienība. Institūta darbību vada tā direktors, kuru uz pieciem gadiem ievēlē no institūta profesoriem vai vadošajiem pētniekiem, bet ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas.

Zinātnisko laboratoriju organizē AML katedras vai klīnikas sastāvā vai arī kā patstāvīgu struktūrvienību, lai risinātu LR medicīnai nepieciešamu tēmu (problēmu).

Zinātniskās pētniecības institūta vai laboratorijas izveidi ierosina konkursā pieņemto zinātnisko tēmu vadītāji. Zinātniskās pētniecības institūta un zinātniskās laboratorijas darbību reglamentē nolikums, ko apstiprina Senāts.

4.12. Vēlētus administratīvos un akadēmiskos amatus var ieņemt personas līdz 65 gadu vecumam.

5. AML DARBINIEKI UN KLAUSĪTĀJI

5.1. AML darbinieki ir akadēmiskais, pārvaldes, saimnieciskais un palīgpersonāls, kam AML ir pamatdarba vieta.

5.2. AML akadēmiskais personāls - mācībspēki un zinātnieki -veic pedagoģisko darbu, zinātniskos pētījumus un praktisko savā nozarē, kopīgi ar medicīnas nozaru speciālistiem izstrādā studiju programmas un organizē to izpildi.

AML akadēmiskie amati ir:

mācībspēkiem - profesors, docents, lektors, asistents;

zinātniekiem - profesors, vadošais pētnieks, pētnieks u. c.

Akadēmiskā personāla ievēlēšanas kārtību, tiesības un pienākumus nosaka nolikums un AML iekšējās darba kārtības noteikumi.

53. Par AML mācībspēkiem un zinātniekiem var strādāt LR pilsoņi vai uz līguma pamata pieaicināti ārvalstu u. c. augsti kvalificēti speciālisti saskaņā ar akadēmijas Iekšējās darba kārtības noteikumiem.

5.4. AML klausītāji ir studenti, rezidenti, doktoranti, pēcdiploma izglītības ciklu veselības aprūpes speciālisti u. c. studējošie. Tiesības kļūt par AML studentu ir LR pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kuru iepriekšējās izglītības līmenis atbilst LR noteiktajam vispārējās izglītības līmenim, kas nepieciešams augstākās izglītības iegūšanai, un kuri izpildījuši AML uzņemšanas nosacījumus. Citu valstu iedzīvotāji var kļūt par AML studentiem saskaņā ar starp valstu līgumiem un LR likumiem.

Valsts pasūtījumā noteiktai studentu daļai mācību maksu akadēmijā sedz valsts. Mācību maksu par papildu apmācāmajiem studentiem u. c. klausītājiem maksā viņi paši vai juridiskās un fiziskās personas bez nosacījumiem vai ar nosacījumiem, kas fiksēti studenta un AML savstarpējā līgumā.

Uzņemšanas noteikumus apstiprina Senāta prezidijs pēc Mācību padomes ieteikuma.

AML studenti ir tiesīgi:

- saskaņā ar AML apstiprinātajiem mācību plāniem iegūt akadēmisko medicīnisko izglītību, veikt zinātnisko darbu un iegūt akadēmiskos grādus;

- izvēlēties fakultatīvo studiju programmas un virzienus;

- noteiktā kārtībā pārtraukt un atsākt mācības;

- saskaņā ar Iekšējās darba kārtības noteikumiem izmantot AML telpas, laboratorijas, klīnikas, bibliotēkas, iekārtas, aparatūru u. c.;

- vēlēt un tikt ievēlētiem studentu pašpārvaldē, līdzdarboties AML visu līmeņu pārvaldes un vadības institūcijās;

- veidot biedrības, pulciņus, klubus u. tml.

5.5. AML studentiem ir sava pašpārvalde, kas darbojas saskaņā ar studentu izstrādātiem statūtiem, kurus apstiprina AML Senāts, Studentu pašpārvaldes pārstāvjiem ir tiesības uz līdzdalību visu līmeņu lēmējinstitūcijās, piedalīties studentu sadzīves jautājumu risināšanā un kā novērotājiem ieskaitēs un eksāmenos.

5.6. Darbinieku un klausītāju tiesības un pienākumus reglamentē AML iekšējās darba kārtības noteikumi.

5.7. AML darbinieki un klausītāji ir atbildīgi par savu pienākumu pildīšanu. Kārtību, kas nosaka pārkāpumus un sodus par pienākumu nepildīšanu, izlemj Senāts saskaņā ar pastāvošajiem likumiem

5.8. AML vadība nodrošina darbinieku un klausītāju normālus darba apstākļus, rūpējas par viņu veselību un atpūtu, nodrošina apstākļus profesionālai darbībai, dod iespēju paaugstināt savu kvalifikāciju un pārkvalificēties.

6. AML ĪPAŠUMS, SAIMNIECISKĀ DARBĪBA UN FINANSU LĪDZEKĻI

6.1. AML valdījumā un lietojumā var būt zeme, kustamais, nekustamais un intelektuālais īpašums, kā arī naudas līdzekļi.

AML operatīvajā pārvaldīšanā nodotais īpašums ir akadēmijas celtnes, iekārtas, aparatūra, inventārs un cita manta, kā arī finansu līdzekļi, kuri glabājas tekošajos, norēķinu un valūtas kontos.

6.2. AML īpašuma un līdzekļu daļu Senāts, paturot rīcības tiesības, nodod lietojumā AML struktūrvienībām, lai tās realizētu savu patstāvīgo darbību. Senāts (Senāta prezidijs) struktūrvienībām var nodot ari ierobežotas rīcības tiesības uz AML rīcībā esošo LR valsts īpašumu.

6.3. AML finansu līdzekļus veido akadēmijas pamatuzdevumu veikšanai iedalītie LR valsts budžeta līdzekļi (kurus AML saņem no LR Labklājības ministrijas vai citā Ministru Padomes noteiktajā kārtībā), ienākumi no uzņēmējdarbības, juridisko un fizisko personu maksājumi, līdzekļi, kas glabājas banku kontos un procenti par tiem, banku kredīti, ziedojumi, dāvinājumi un citi ienākumi.

6.4. Visās darbībās AML ir bezpeļņas iestāde. Ārpusbudžeta līdzekļus akadēmija izmanto savu pamatuzdevumu veikšanai, un tie neietekmē AML finansēšanu no LR valsts budžeta.

6.5. Visu AML finansu līdzekļu izmantošanu reglamentē AML Senāts un kontrolē AML Revīzijas komisija.

7. AML DARBĪBAS IZBEIGŠANA

7.1. Latvijas Medicīnas akadēmijas darbības izbeigšana ir AML kolektīva pārstāvju konferences un LR Valdības kompetence. Lēmums par AML darbības izbeigšanu stājas spēkā pēc tā apstiprināšanas LR Augstākajā Padomē.

Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs I. DAUDIŠS