LATVIJAS
REPUBLIKAS AUGSTĀKĀS PADOMES LĒMUMS
Par Noziedzības
novēršanas nacionālās padomes izveidošanu
Ņemot vērā straujo noziedzības palielināšanos valstī, kā arī
pret noziedzību vērsto pasākumu nepietiekamo efektivitāti,
Latvijas Republikas Augstākā Padome nolemj:
1. Izveidot Noziedzības novēršanas nacionālo padomi
(NNNP).
2. Apstiprināt Noziedzības novēršanas nacionālās padomes
nolikumu saskaņā ar pielikumu.
3. Izveidot Noziedzības novēršanas nacionālās padomes
Kriminoloģisko pētījumu centru ar 15 štata vienībām, samazinot
Latvijas Republikas Prokuratūrai - vienu, Latvijas Republikas
Drošības dienestam - trīs, Latvijas Republikas Zemessardzei -
četras, Iekšlietu ministrijai - piecas, Tieslietu ministrijai -
vienu, valsts ministra aparātam - vienu štata vienību.
4. Uzdot Latvijas Republikas Ministru Padomei līdz 1993. gali
1. aprīlim iesniegt Latvijas Republikas Augstākajai Padomei
izskatīšanai Noziedzības novēršanas nacionālās padomes budžeta
projektu 1993. gadam.
5. Uzdot Latvijas Republikas Ministru Padomei nodrošināt
Noziedzības, novēršanas nacionālās padomes Kriminoloģisko
pētījumu centru ar piemērotām telpām.
6. Lēmums stājas spēkā ar tā pieņemšanas brīdi.
Latvijas Republikas Augstākās
Padomes priekšsēdētājs A. GORBUNOVS
Latvijas Republikas Augstākās
Padomes sekretārs I.DAUDIŠS
Rīgā 1993.gada 23.februārī
Latvijas Republikas Augstākās
Padomes
1993. gada 23. februāra lēmuma
«Par Noziedzības novēršanas nacionālās padomes
izveidošanu»
pielikums
Noziedzības novēršanas
nacionālas padomes
NOLIKUMS
1. Noziedzības novēršanas nacionālā padome (turpmāk - NNNP) ir
informatīvi konsultatīva valsts institūcija, kuras mērķis ir
pilnveidot valsts un sabiedrisko institūciju darbību noziedzības
un citu antisociālu parādību novēršanā.
2. NNNP pamatuzdevums ir izstrādāt noziedzības novēršanas
nacionālo koncepciju un programmu.
3. NNNP savā darbība pamatojas uz Latvijas Republikas
likumiem, Augstākās Padomes un valdības lēmumiem, šo nolikumu,
starptautisko tiesību normām un nolīgumiem, kas ir spēkā Latvijas
Republikā.
4. NNNP galvenās funkcijas:
1) noziedzības un citu antisociālu parādību apzināšana un
prognozēšana;
2) likumdošanas aktu projektu izstrāde un ekspertīze;
3) tiesībaizsardzības un citu ar noziedzības novēršanu
saistīto iestāžu darbības saskaņošana;
4) kriminoloģiskās informācijas vākšana, analīze un
uzkrāšana;
5) sabiedriskās domas izpēte un orientēšana uz noziedzības
novēršanu;
6) iedzīvotāju juridisko zināšanu un tiesiskās apziņas līmeņa
Paaugstināšana.
5. NNNP galvenās darba formas:
1) statistikas ziņu, noziegumu veidu un to reģistrācijas datu,
procesuālo dokumentu apkopošana un analizēšana;
2) kriminoloģisko un socioloģisko pētījumu veikšana un izvēles
datu vākšana;
3) padomes pamatuzdevumam atbilstošu priekšlikumu un programmu
izstrādāšana un iesniegšana tiesībaizsardzības iestādēm, valdībai
un Latvijas Republikas Augstākajai Padomei (Saeimai);
4) informatīvu un konsultatīvu sanāksmju, kriminoloģisko
semināru, konferenču un simpoziju organizēšana;
5) noziedzības stāvokli Latvijas Republikā atspoguļojošo
informatīvo izziņas materiālu sagatavošana un publicēšana.
6. NNNP ir tiesības:
1) pieprasīt no tiesībaizsardzības un citam iestādēm
kriminoloģisko informāciju;
2) izstrādāt likumprojektus un programmas noziedzības
novēršanai;
3) veikt likumu un lēmumu projektu ekspertīzi;
4) veikt sabiedriskās domas izpēti un kriminoloģiskos
pētījumus par noziedzības stāvokli un likumpārkāpumiem
Latvijā;
5) izstrādāt priekšlikumus tiesībaizsardzības un citām
iestādēm, lai pilnveidotu to darbu noziedzības novēršanā;
6) sagatavot publikācijas, populārzinātniskus rakstus,
brošūras un citus izdevumus par noziedzības novēršanas
jautājumiem.
7. Noziedzības novēršanas nacionālajai padomei ir pakļauts
Kriminoloģisko pētījumu centrs (turpmāk - KPC), kas ir no valsts
budžeta finansēta pastāvīgi strādājoša valsts institūcija, kuras
funkcija ir NNNP pamatuzdevuma īstenošana.
KPC nolikumu apstiprina NNNP.
8. Noziedzības novēršanas nacionālajā padomē atbilstoši amatam
ietilpst:
1) valsts ministrs,
2) ģenerālprokurors,
3) tieslietu ministra vietnieks (ministrs),
4) iekšlietu ministra vietnieks (ministrs),
5) KPC vadītājs,
kā arī pa vienam pārstāvim no:
1) Latvijas Republikas Augstākās Padomes (Saeimas)
Aizsardzības un iekšlietu komisijas,
2) Latvijas Republikas Izglītības ministrijas,
3) Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes,
4) Latvijas Republikas Drošības dienesta,
5) Latvijas Republikas Zemessardzes,
6) Valsts finansu inspekcijas.
9. NNNP no sava vidus uz diviem gadiem ievēlē priekšsēdētāju
un vienu viņa vietnieku. Otrs priekšsēdētāja vietnieks atbilstoši
amatam ir KPC vadītājs.
NNNP ir lemttiesīga, ja tās sēdēs piedalās vismaz puse no
Padomes locekļiem. Ja priekšsēdētāja nav klāt, sēdē, lai tā būtu
lemttiesīga, jāpiedalās abiem priekšsēdētāja vietniekiem.
NNNP sēdēs var pieaicināt ar padomdevēja tiesībām arī citus šā
nolikuma 8. punktā minēto institūciju, kā arī citu valsts un
Pašvaldību institūciju, sabiedrisko organizāciju pārstāvjus un
dažādu nozaru speciālistus.
NNNP sēdes notiek ne retāk ka reizi mēnesī.
NNNP organizatorisko un tehnisko apkalpošanu nodrošina
KPC.
10. NNNP priekšsēdētājs:
1) sasauc NNNP sēdes un vada tās;
2) uzaicina uz NNNP sēdēm valsts un pašvaldību institūciju,
sabiedrisko organizāciju pārstāvjus, kā arī ekspertus;
3) paraksta NNNP lēmumus, sēžu protokolus un citus
dokumentus;
4) pārstāv padomi valsts un starptautiskajās institūcijās un
sanāksmes;
5) kontrole NNNP lēmumu izpildi.
Priekšsēdētāja prombūtnes laikā viņa pienākumus pilda viens no
vietniekiem.
Latvijas Republikas Augstākās
Padomes sekretārs I. DAUDIŠS