LATVIJAS REPUBLIKAS AUGSTĀKĀS PADOMES LĒMUMS

Par Noziedzības novēršanas nacionālās padomes izveidošanu

Ņemot vērā straujo noziedzības palielināšanos valstī, kā arī pret noziedzību vērsto pasākumu nepietiekamo efektivitāti, Latvijas Republikas Augstākā Padome nolemj:

1. Izveidot Noziedzības novēršanas nacionālo padomi (NNNP).

2. Apstiprināt Noziedzības novēršanas nacionālās padomes nolikumu saskaņā ar pielikumu.

3. Izveidot Noziedzības novēršanas nacionālās padomes Kriminoloģisko pētījumu centru ar 15 štata vienībām, samazinot Latvijas Republikas Prokuratūrai - vienu, Latvijas Republikas Drošības dienestam - trīs, Latvijas Republikas Zemessardzei - četras, Iekšlietu ministrijai - piecas, Tieslietu ministrijai - vienu, valsts ministra aparātam - vienu štata vienību.

4. Uzdot Latvijas Republikas Ministru Padomei līdz 1993. gali 1. aprīlim iesniegt Latvijas Republikas Augstākajai Padomei izskatīšanai Noziedzības novēršanas nacionālās padomes budžeta projektu 1993. gadam.

5. Uzdot Latvijas Republikas Ministru Padomei nodrošināt Noziedzības, novēršanas nacionālās padomes Kriminoloģisko pētījumu centru ar piemērotām telpām.

6. Lēmums stājas spēkā ar tā pieņemšanas brīdi.

Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs A. GORBUNOVS

Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs I.DAUDIŠS

Rīgā 1993.gada 23.februārī

Latvijas Republikas Augstākās Padomes
1993. gada 23. februāra lēmuma
«Par Noziedzības novēršanas nacionālās padomes izveidošanu»
pielikums

Noziedzības novēršanas nacionālas padomes
 NOLIKUMS

1. Noziedzības novēršanas nacionālā padome (turpmāk - NNNP) ir informatīvi konsultatīva valsts institūcija, kuras mērķis ir pilnveidot valsts un sabiedrisko institūciju darbību noziedzības un citu antisociālu parādību novēršanā.

2. NNNP pamatuzdevums ir izstrādāt noziedzības novēršanas nacionālo koncepciju un programmu.

3. NNNP savā darbība pamatojas uz Latvijas Republikas likumiem, Augstākās Padomes un valdības lēmumiem, šo nolikumu, starptautisko tiesību normām un nolīgumiem, kas ir spēkā Latvijas Republikā.

4. NNNP galvenās funkcijas:

1) noziedzības un citu antisociālu parādību apzināšana un prognozēšana;

2) likumdošanas aktu projektu izstrāde un ekspertīze;

3) tiesībaizsardzības un citu ar noziedzības novēršanu saistīto iestāžu darbības saskaņošana;

4) kriminoloģiskās informācijas vākšana, analīze un uzkrāšana;

5) sabiedriskās domas izpēte un orientēšana uz noziedzības novēršanu;

6) iedzīvotāju juridisko zināšanu un tiesiskās apziņas līmeņa Paaugstināšana.

5. NNNP galvenās darba formas:

1) statistikas ziņu, noziegumu veidu un to reģistrācijas datu, procesuālo dokumentu apkopošana un analizēšana;

2) kriminoloģisko un socioloģisko pētījumu veikšana un izvēles datu vākšana;

3) padomes pamatuzdevumam atbilstošu priekšlikumu un programmu izstrādāšana un iesniegšana tiesībaizsardzības iestādēm, valdībai un Latvijas Republikas Augstākajai Padomei (Saeimai);

4) informatīvu un konsultatīvu sanāksmju, kriminoloģisko semināru, konferenču un simpoziju organizēšana;

5) noziedzības stāvokli Latvijas Republikā atspoguļojošo informatīvo izziņas materiālu sagatavošana un publicēšana.

6. NNNP ir tiesības:

1) pieprasīt no tiesībaizsardzības un citam iestādēm kriminoloģisko informāciju;

2) izstrādāt likumprojektus un programmas noziedzības novēršanai;

3) veikt likumu un lēmumu projektu ekspertīzi;

4) veikt sabiedriskās domas izpēti un kriminoloģiskos pētījumus par noziedzības stāvokli un likumpārkāpumiem Latvijā;

5) izstrādāt priekšlikumus tiesībaizsardzības un citām iestādēm, lai pilnveidotu to darbu noziedzības novēršanā;

6) sagatavot publikācijas, populārzinātniskus rakstus, brošūras un citus izdevumus par noziedzības novēršanas jautājumiem.

7. Noziedzības novēršanas nacionālajai padomei ir pakļauts Kriminoloģisko pētījumu centrs (turpmāk - KPC), kas ir no valsts budžeta finansēta pastāvīgi strādājoša valsts institūcija, kuras funkcija ir NNNP pamatuzdevuma īstenošana.

KPC nolikumu apstiprina NNNP.

8. Noziedzības novēršanas nacionālajā padomē atbilstoši amatam ietilpst:

1) valsts ministrs,

2) ģenerālprokurors,

3) tieslietu ministra vietnieks (ministrs),

4) iekšlietu ministra vietnieks (ministrs),

5) KPC vadītājs,

kā arī pa vienam pārstāvim no:

1) Latvijas Republikas Augstākās Padomes (Saeimas) Aizsardzības un iekšlietu komisijas,

2) Latvijas Republikas Izglītības ministrijas,

3) Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes,

4) Latvijas Republikas Drošības dienesta,

5) Latvijas Republikas Zemessardzes,

6) Valsts finansu inspekcijas.

9. NNNP no sava vidus uz diviem gadiem ievēlē priekšsēdētāju un vienu viņa vietnieku. Otrs priekšsēdētāja vietnieks atbilstoši amatam ir KPC vadītājs.

NNNP ir lemttiesīga, ja tās sēdēs piedalās vismaz puse no Padomes locekļiem. Ja priekšsēdētāja nav klāt, sēdē, lai tā būtu lemttiesīga, jāpiedalās abiem priekšsēdētāja vietniekiem.

NNNP sēdēs var pieaicināt ar padomdevēja tiesībām arī citus šā nolikuma 8. punktā minēto institūciju, kā arī citu valsts un Pašvaldību institūciju, sabiedrisko organizāciju pārstāvjus un dažādu nozaru speciālistus.

NNNP sēdes notiek ne retāk ka reizi mēnesī.

NNNP organizatorisko un tehnisko apkalpošanu nodrošina KPC.

10. NNNP priekšsēdētājs:

1) sasauc NNNP sēdes un vada tās;

2) uzaicina uz NNNP sēdēm valsts un pašvaldību institūciju, sabiedrisko organizāciju pārstāvjus, kā arī ekspertus;

3) paraksta NNNP lēmumus, sēžu protokolus un citus dokumentus;

4) pārstāv padomi valsts un starptautiskajās institūcijās un sanāksmes;

5) kontrole NNNP lēmumu izpildi.

Priekšsēdētāja prombūtnes laikā viņa pienākumus pilda viens no vietniekiem.

Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs I. DAUDIŠS