LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU PADOMES LĒMUMS Nr. 451

Par Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas nolikumu

Latvijas Republikas Ministru Padome nolemj:

1. Apstiprināt pievienoto Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas nolikumu.

2. Noteikt ar 1992. gada 1. novembri Ārlietu ministrijai 160 štata vienības (neieskaitot personālu, kas apsargā un apkalpo ēkas) un Latvijas Republikas pārstāvniecībām ārzemēs - 110 štata vienības diplomātiskajam un konsulārajam, un administratīvajam personālam.

3. Finansu ministrijai kopīgi ar Ārlietu ministriju sagatavot un iesniegt Latvijas Republikas Augstākajai Padomei priekšlikumus par nepieciešamajām izmaiņām valsts budžetā sakarā ar šī lēmuma pieņemšanu.

4. Ārlietu ministrijai līdz 1992. gada 31. decembrim pārņemt savā valdījumā tos Latvijas Republikas īpašumus ārvalstīs, kuri ir Latvijas Republikas pārstāvniecību lietojumā.

5. Atzīt par spēku zaudējušu Latvijas Republikas Ministru Padomes 1990. gada 24. augusta lēmumu Nr.117 «Par Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas nolikumu» (Ziņotājs, 1990, 44).

Latvijas Republikas Ministru Padomes priekšsēdētājs I. GODMANIS

Latvijas Republikas ārlietu ministra vietas izpildītājs M. VIRSIS

Rīgā 1992. gada 30. oktobrī

APSTIPRINĀTS
ar Latvijas Republikas Ministru Padomes
1992. gada 30. oktobra lēmumu  Nr. 451

Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas
NOLIKUMS

1. Latvijas Republikas Ārlietu ministrija (turpmāk tekstā - "Ārlietu ministrija") ir valsts pārvaldes institūcija, kas izstrādā un realizē Latvijas Republikas ārpolitiku, piedalās Latvijas Republikas ārējās ekonomiskās politikas veidošanā un savā darbībā ir tieši pakļauta Latvijas Republikas Ministru Padomei. Ārlietu ministrija ir atbildīga par Latvijas Republikas suverēno tiesību realizāciju starptautisko attiecību jomā un Latvijas Republikas pilsoņu un juridisko personu interešu aizsardzību ārvalstīs.

2. Ārlietu ministrijas galvenais uzdevums ir ar politiskiem un diplomātiskiem līdzekļiem nodrošināt Latvijas Republikas ārpolitiskās koncepcijas realizēšanu, lai radītu maksimāli labvēlīgus apstākļus Latvijas Republikas starptautiskajai drošībai un iekšpolitiskajai stabilitātei, kā arī sekmētu Latvijas Republikas iekļaušanos starptautiskajā apritē.

3. Ārlietu ministrija savas kompetences ietvaros pilda šādas funkcijas:

3.1. veic ārvalstu ārējās un iekšējās politikas analīzi, sniedz Latvijas Republikas Valdībai informāciju un priekšlikumus starpvalstu attiecību attīstības jautājumos;

3.2. sagatavo likumprojektus, kā arī citu normatīvo aktu un starptautisko līgumu projektus; konsultē valsts varas un valsts pārvaldes institūcijas un dod atzinumus par normatīvo aktu un starptautisko līgumu projektiem jautājumā par starptautiskajām publiskajām tiesībām;

3.3. izpilda šādas vienotā valsts protokola funkcijas:

3.3.1. organizē ārvalstu delegāciju oficiālās vizītes Latvijas Republikā, ja šīs delegācijas vada ārvalstu prezidenti, viceprezidenti, premjerministri, vēstnieki, ārlietu ministri un to vietnieki, kā arī starptautisko organizāciju oficiālās vizītes, ja tās vada šo organizāciju vadītāji;

3.3.2. organizē ārvalstu delegāciju oficiālās vizītes Latvijas Republikā, ja šīs delegācijas Latvijā uzturas pēc Latvijas Republikas valsts vadītāja (vai personas, kas pilda valsts vadītāja funkcijas viņa vietnieku, Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretāra, Latvijas Republikas Valdības vadītāja vai ārlietu ministra oficiāla ielūguma. Ja minētās personas dodas oficiālās vizītēs uz ārvalstīs tad Vienotā valsts protokola departaments sadarbībā ar attiecīgajām ārvalstu institūcijām organizē šo personu vizītes;

3 3.3. konsultē citu valsts varas un valsts pārvaldes institūciju protokola nodaļas (vai struktūrvienības, kas pilda attiecīgās funkcijas) Latvijas diplomātiska protokola jautājumos; 3.3.4. seko, lai republikas teritorijā tiktu ievērota 1961. gada Vīnes konvencija «Par diplomātiskajām attiecībām» un 1963. gada Vīnes konvencija «Par konsulārajam attiecībām», kā arī citas starptautiski noteiktās diplomātiskas un konsulārās privilēģijas un imunitātes;

3.4. sadarbībā ar ieinteresētajām ministrijām un organizācijām koordinē ārvalstu valdību un starptautisko organizāciju humānās, tehniskās un finansiālās palīdzības sniegšanu Latvijai;

3.5. informē ieinteresētās ārvalstu iestādes un personas par Latvijas Republikas iekšpolitiku un ārpolitiku, kā ari apgādā tās ar attiecīgu informāciju;

3.6. veic konsulāro darbību Latvijas Republikā un vada konsulāro dienestu Latvijas Republikas pārstāvniecībās ārzemēs, izsniedz Latvijas Republikas diplomātiskās pases; Latvijas Republikas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs izsniedz iebraukšanas vīzas Latvijā un Latvijas Republikas pilsoņu pases vai tās aizstājošus dokumentus.

4. Lai izpildītu galvenās funkcijas un uzdevumus, Ārlietu ministrijai ir tiesības:

4.1. izlemt jautājumu par Latvijas Republikas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību atvēršanu ārvalstīs;

4.2. saņemt no valsts institūcijām statistisko un cita veida informāciju;

4.3. izmantot diplomātisko pastu, šifrus un savu sakaru sistēmu.

5. Ārlietu ministriju vada ārlietu ministrs. Ārlietu ministrs pilda šādas funkcijas:

5.1. stratēģiski plāno Latvijas Republikas ārpolitiku un politiski vada ministrijas darbu, kā arī bez īpaša pilnvarojuma pārstāv ministriju citās valsts institūcijās;

5.2. bez īpaša pilnvarojuma pārstāv Latvijas Republiku ārvalstīs;

5.3. ir personiski atbildīgs par ministrijai uzdoto politisko uzdevumu izpildi;

5.4. kontrolē un novērtē ministrijas struktūrvienību darbu;

5.5. izdod pavēles par visiem ministrijas kompetencē esošajiem jautājumiem; apstiprina ministrijas centrālā aparāta un Latvijas Republikas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību ārvalstīs struktūru un štatus saskaņā ar valsts budžetā Ārlietu ministrijai paredzēto štata vienību skaitu un darba samaksas fondu;

5.6. nosaka ministra padomnieku kompetenci un funkcijas.

6. Ārlietu ministrijas darbu organizē ministrijas valsts sekretārs, kuram ir ārlietu ministra pirmā vietnieka statuss. Ārlietu ministrijas valsts sekretārs ir karjeras diplomāts, un viņš nodrošina ministrijas darba nepārtrauktību vadības maiņas gadījuma. Ārlietu ministrijas valsts sekretārs:

6.1. saskaņā ar ārlietu ministra pilnvarojumu izdod pavēles visos ministrijas kompetencē esošajos jautājumos, ja likumos vai Latvijas Republikas Ministru Padomes lēmumos šādas tiesības nav paredzētas tikai ārlietu ministram.

Ārlietu ministrs ir tiesīgs jebkuru ministrijas valsts sekretāra pavēli atzīt par spēkā neesošu;

6.2. bez īpaša pilnvarojuma pārstāv ministriju citās valsts institūcijās.

7. Ārlietu ministrija ir juridiska persona, un tai ir ģerboņzīmogs ar valsts lielā ģerboņa attēlu un ministrijas pilnu nosaukumu valsts valodā.