LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU PADOMES LĒMUMS Nr.
451
Par Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas
nolikumu
Latvijas
Republikas Ministru Padome nolemj:
1.
Apstiprināt pievienoto Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas
nolikumu.
2.
Noteikt ar 1992. gada 1. novembri Ārlietu ministrijai 160 štata
vienības (neieskaitot personālu, kas apsargā un apkalpo ēkas) un
Latvijas Republikas pārstāvniecībām ārzemēs - 110 štata vienības
diplomātiskajam un konsulārajam, un administratīvajam
personālam.
3.
Finansu ministrijai kopīgi ar Ārlietu ministriju sagatavot un
iesniegt Latvijas Republikas Augstākajai Padomei priekšlikumus
par nepieciešamajām izmaiņām valsts budžetā sakarā ar šī lēmuma
pieņemšanu.
4.
Ārlietu ministrijai līdz 1992. gada 31. decembrim pārņemt savā
valdījumā tos Latvijas Republikas īpašumus ārvalstīs, kuri ir
Latvijas Republikas pārstāvniecību lietojumā.
5. Atzīt
par spēku zaudējušu Latvijas Republikas Ministru Padomes 1990.
gada 24. augusta lēmumu Nr.117 «Par Latvijas Republikas Ārlietu
ministrijas nolikumu» (Ziņotājs, 1990, 44).
Latvijas Republikas Ministru Padomes
priekšsēdētājs I. GODMANIS
Latvijas Republikas ārlietu
ministra vietas izpildītājs M. VIRSIS
Rīgā 1992. gada 30.
oktobrī
APSTIPRINĀTS
ar Latvijas Republikas Ministru Padomes
1992. gada 30. oktobra lēmumu Nr. 451
Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas
NOLIKUMS
1.
Latvijas Republikas Ārlietu ministrija (turpmāk tekstā -
"Ārlietu ministrija") ir valsts pārvaldes institūcija,
kas izstrādā un realizē Latvijas Republikas ārpolitiku, piedalās
Latvijas Republikas ārējās ekonomiskās politikas veidošanā un
savā darbībā ir tieši pakļauta Latvijas Republikas Ministru
Padomei. Ārlietu ministrija ir atbildīga par Latvijas Republikas
suverēno tiesību realizāciju starptautisko attiecību jomā un
Latvijas Republikas pilsoņu un juridisko personu interešu
aizsardzību ārvalstīs.
2.
Ārlietu ministrijas galvenais uzdevums ir ar politiskiem un
diplomātiskiem līdzekļiem nodrošināt Latvijas Republikas
ārpolitiskās koncepcijas realizēšanu, lai radītu maksimāli
labvēlīgus apstākļus Latvijas Republikas starptautiskajai
drošībai un iekšpolitiskajai stabilitātei, kā arī sekmētu
Latvijas Republikas iekļaušanos starptautiskajā
apritē.
3.
Ārlietu ministrija savas kompetences ietvaros pilda šādas
funkcijas:
3.1.
veic ārvalstu ārējās un iekšējās politikas analīzi, sniedz
Latvijas Republikas Valdībai informāciju un priekšlikumus
starpvalstu attiecību attīstības jautājumos;
3.2.
sagatavo likumprojektus, kā arī citu normatīvo aktu un
starptautisko līgumu projektus; konsultē valsts varas un valsts
pārvaldes institūcijas un dod atzinumus par normatīvo aktu un
starptautisko līgumu projektiem jautājumā par starptautiskajām
publiskajām tiesībām;
3.3.
izpilda šādas vienotā valsts protokola funkcijas:
3.3.1.
organizē ārvalstu delegāciju oficiālās vizītes Latvijas
Republikā, ja šīs delegācijas vada ārvalstu prezidenti,
viceprezidenti, premjerministri, vēstnieki, ārlietu ministri un
to vietnieki, kā arī starptautisko organizāciju oficiālās
vizītes, ja tās vada šo organizāciju vadītāji;
3.3.2.
organizē ārvalstu delegāciju oficiālās vizītes Latvijas
Republikā, ja šīs delegācijas Latvijā uzturas pēc Latvijas
Republikas valsts vadītāja (vai personas, kas pilda valsts
vadītāja funkcijas viņa vietnieku, Latvijas Republikas Augstākās
Padomes sekretāra, Latvijas Republikas Valdības vadītāja vai
ārlietu ministra oficiāla ielūguma. Ja minētās personas dodas
oficiālās vizītēs uz ārvalstīs tad Vienotā valsts protokola
departaments sadarbībā ar attiecīgajām ārvalstu institūcijām
organizē šo personu vizītes;
3 3.3.
konsultē citu valsts varas un valsts pārvaldes institūciju
protokola nodaļas (vai struktūrvienības, kas pilda attiecīgās
funkcijas) Latvijas diplomātiska protokola jautājumos; 3.3.4.
seko, lai republikas teritorijā tiktu ievērota 1961. gada Vīnes
konvencija «Par diplomātiskajām attiecībām» un 1963. gada Vīnes
konvencija «Par konsulārajam attiecībām», kā arī citas
starptautiski noteiktās diplomātiskas un konsulārās privilēģijas
un imunitātes;
3.4.
sadarbībā ar ieinteresētajām ministrijām un organizācijām
koordinē ārvalstu valdību un starptautisko organizāciju humānās,
tehniskās un finansiālās palīdzības sniegšanu
Latvijai;
3.5.
informē ieinteresētās ārvalstu iestādes un personas par Latvijas
Republikas iekšpolitiku un ārpolitiku, kā ari apgādā tās ar
attiecīgu informāciju;
3.6.
veic konsulāro darbību Latvijas Republikā un vada konsulāro
dienestu Latvijas Republikas pārstāvniecībās ārzemēs, izsniedz
Latvijas Republikas diplomātiskās pases; Latvijas Republikas
diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs
izsniedz iebraukšanas vīzas Latvijā un Latvijas Republikas
pilsoņu pases vai tās aizstājošus dokumentus.
4. Lai
izpildītu galvenās funkcijas un uzdevumus, Ārlietu ministrijai ir
tiesības:
4.1.
izlemt jautājumu par Latvijas Republikas diplomātisko un
konsulāro pārstāvniecību atvēršanu ārvalstīs;
4.2.
saņemt no valsts institūcijām statistisko un cita veida
informāciju;
4.3.
izmantot diplomātisko pastu, šifrus un savu sakaru
sistēmu.
5.
Ārlietu ministriju vada ārlietu ministrs. Ārlietu ministrs pilda
šādas funkcijas:
5.1.
stratēģiski plāno Latvijas Republikas ārpolitiku un politiski
vada ministrijas darbu, kā arī bez īpaša pilnvarojuma pārstāv
ministriju citās valsts institūcijās;
5.2. bez
īpaša pilnvarojuma pārstāv Latvijas Republiku
ārvalstīs;
5.3. ir
personiski atbildīgs par ministrijai uzdoto politisko uzdevumu
izpildi;
5.4.
kontrolē un novērtē ministrijas struktūrvienību darbu;
5.5.
izdod pavēles par visiem ministrijas kompetencē esošajiem
jautājumiem; apstiprina ministrijas centrālā aparāta un Latvijas
Republikas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību ārvalstīs
struktūru un štatus saskaņā ar valsts budžetā Ārlietu ministrijai
paredzēto štata vienību skaitu un darba samaksas
fondu;
5.6.
nosaka ministra padomnieku kompetenci un funkcijas.
6.
Ārlietu ministrijas darbu organizē ministrijas valsts sekretārs,
kuram ir ārlietu ministra pirmā vietnieka statuss. Ārlietu
ministrijas valsts sekretārs ir karjeras diplomāts, un viņš
nodrošina ministrijas darba nepārtrauktību vadības maiņas
gadījuma. Ārlietu ministrijas valsts sekretārs:
6.1.
saskaņā ar ārlietu ministra pilnvarojumu izdod pavēles visos
ministrijas kompetencē esošajos jautājumos, ja likumos vai
Latvijas Republikas Ministru Padomes lēmumos šādas tiesības nav
paredzētas tikai ārlietu ministram.
Ārlietu
ministrs ir tiesīgs jebkuru ministrijas valsts sekretāra pavēli
atzīt par spēkā neesošu;
6.2. bez
īpaša pilnvarojuma pārstāv ministriju citās valsts
institūcijās.
7.
Ārlietu ministrija ir juridiska persona, un tai ir ģerboņzīmogs
ar valsts lielā ģerboņa attēlu un ministrijas pilnu nosaukumu
valsts valodā.