1. pants. Sabiedriskās organizācijas jēdziens

Sabiedrisko organizāciju var dibināt desmit vai vairākas personas, savstarpēji apvienojoties, lai kopīgā darbībā un uz līdztiesības pamatiem likumu un statūtu ietvaros sasniegtu mērķi, kuram nav peļņas iegūšanas nolūka un rakstura.

Ja tas nav aizliegts ar likumu, sabiedriskajās organizācijās var apvienoties arī juridiskās personas. Šādā gadījumā vienā sabiedriskajā organizācijā par biedriem var būt kā fiziskās, tā juridiskās personas. Valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijas (iestādes) sabiedriskajās organizācijās var apvienoties tikai gadījumos, kas paredzēti likumos vai uz to pamata pieņemtajos normatīvajos aktos. Valsts uzņēmumi sabiedriskajās organizācijās apvienojas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, bet pašvaldību uzņēmumi kārtībā, kādu noteikusi attiecīgā pašvaldība.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.04.1993. un 05.04.1995. likumu, kas stājas spēkā 04.05.1995.)

2. pants. Sabiedrisko organizāciju apvienības jēdziens

Sabiedrisko organizāciju apvienību dibina divas vai vairākas sabiedriskās organizācijas, savstarpēji apvienojoties un izveidojot kopīgu vadības institūciju darbības saskaņošanai.

3. pants. Likumi par sabiedriskajām organizācijām un to ap vienībām

Sabiedrisko organizāciju un to apvienību dibināšanas, reģistrēšanas, darbības un likvidēšanas pamatnoteikumus nosaka šā likuma pirmā sadala un citi likumi, kā ari uz to pamata pieņemtie normatīvie akti.

Atsevišķu sabiedrisko organizāciju un to apvienību dibināšanas reģistrēšanas, darbības un likvidēšanas papildnoteikumus, kā arī atšķirīgus reglamentācijas noteikumus nosaka šā likuma otrā sadaļa.

Šā likuma noteikumi neattiecas uz arodbiedrībām, reliģiskai un citām organizācijām, kuru darbībai nav peļņas iegūšanas nolūka un rakstura un kuru darbību regulē citi likumi.

4. pants. Sabiedrisko organizāciju un to apvienību dibināšanas priekšnoteikumi

Lai dibinātu sabiedrisko organizāciju vai sabiedrisko organizāciju apvienību, ir jāsasauc kopsapulce, kongress vai konference, kurā personām, kas apvienojas sabiedriskajā organizācijā vai sabiedrisko organizāciju apvienībā, jāpieņem lēmums par sabiedriskās organizācijas vai sabiedrisko organizāciju apvienības dibināšanu un tās statūti, jāievēlē pastāvīgi funkcionējošā vadības institūcija vai vadītājs, kā arī saimnieciskās un finansiālās darbības revīzijas institūcija. Dibinot sabiedrisko organizāciju apvienību, katrai sabiedriskajai organizācijai, kas piedalās tās dibināšanā, savos statūtos paredzētajā kārtībā jāpieņem lēmums par piedalīšanos sabiedrisko organizāciju apvienības dibināšanā.

Latvijā var izveidot ārvalstīs dibinātu un darbojošos sabiedrisko organizāciju Latvijas nodaļas, ja šo organizāciju un apvienību darbības mērķis, raksturs un statūti nav pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmi un likumiem. Uz tām attiecas šajā un citos Latvijas Republikas likumos paredzētie reģistrēšanas, darbības un likvidēšanas noteikumi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.10.1997. likumu, kas stājas spēkā 01.11.1997.)

5. pants. Sabiedrisko organizāciju un to apvienību vadība

Sabiedrisko organizāciju un to apvienību vadītāji var būt tikai pilngadīgas personas.

Sabiedrisko organizāciju un to apvienību koleģiālas vadības institūcijās, kā ari saimnieciskās un finansiālās darbības revīzijas institūcijās var būt tikai pilngadīgas personas.

6. pants. Sabiedrisko organizāciju biedri

Par sabiedriskās organizācijas biedru var būt jebkura 16 gadu vecumu sasniegusi persona, kura sabiedriskajā organizācijā ir iestājusies individuāli, ievērojot statūtu noteikumus.

Personas, kuras ir jaunākas par 16 gadiem, stājoties sabiedriskajās organizācijās, iesniedz vecāku vai aizbildņu parakstītu atļauju.

Ja sabiedrisko organizāciju dibina vai par tās biedriem kļūst juridiskās personas, tām savos statūtos noteiktajā kārtībā ir jāpilnvaro pārstāvji — fiziskās personas — piedalīties attiecīgās sabiedriskās organizācijas dibināšanas kopsapulcē, kongresā vai konferencē un — ievēlēšanas gadījumā — vadības un finansiālās darbības revīzijas institūcijās.

Ja par sabiedriskās organizācijas biedru kļuvusi juridiskā persona, tās darbinieki kļūst par attiecīgās sabiedriskās organizācijas biedriem tikai tad, ja viņi ir individuāli iestājušies šajā sabiedriskajā organizācijā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.04.1993. un 05.04.1995. likumu, kas stājas spēkā 04.05.1995.)

7. pants. Sabiedrisko organizāciju biedru tiesības

Sabiedrisko organizāciju biedriem neatkarīgi no tā, vai šie biedri ir juridiskās vai fiziskās personas, ir vienādas tiesības pat tad, ja statūtos noteikta atšķirīga biedru nauda un iestāšanās nauda. Sabiedriskās organizācijas var noteikt biedra kandidāta statusu, kas paredz ierobežotu biedra tiesību un pienākumu apjomu.

Sabiedrisko organizāciju biedriem ir tiesības jebkurā laikā izstāties no sabiedriskās organizācijas, par to rakstveidā paziņojot sabiedriskās organizācijas pastāvīgi funkcionējošajai vadības institūcijai vai vadītājam.

Izstājoties biedru nauda un iestāšanās nauda netiek atmaksāta.

Nesamaksāto iestāšanās naudu vai biedru naudu nevar piedzīt tiesas ceļā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.04.1993. un 05.04.1995. likumu, kas stājas spēkā 04.05.1995.)

8. pants. Sabiedrisko organizāciju un to apvienību statūti

Statūtos jānorāda sabiedriskās organizācijas vai sabiedrisko organizāciju apvienības:

1) darbības mērķi, uzdevumi un metodes;

2) nosaukums un tā saīsinājums, simbolika, darbības teritorija un pastāvīgi funkcionējošās vadības institūcijas vai vadītāja atrašanās vieta;

3) pastāvīgi funkcionējošās vadības institūcijas, kā arī saimnieciskās un finansiālās darbības revīzijas institūcijas uzbūve, sastāvs ievēlēšanas kārtība, kompetence, lēmumu pieņemšanas kārtība un pilnvaru termiņi;

4) tiesiskās attiecības ar teritoriālajām un citām struktūrvienībām;

5) biedru uzņemšanas un izslēgšanas noteikumi;

6) biedru tiesības un pienākumi;

7) institūcija vai amatpersona, kura ir tiesīga pieņemt lēmumus par kustamā un nekustamā īpašuma iegūšanu un atsavināšanu;

8) finansu līdzekļu iegūšanas un izlietošanas kārtība;

9) pašlikvidēšanās kārtība;

10) mantas un finansu līdzekļu izlietošanas kārtība, ja sabiedriskā organizācija vai sabiedrisko organizāciju apvienība tiek likvidēta ar kopsapulces, kongresa vai konferences lēmumu;

11) citi noteikumi, kas vēl būtu nepieciešami sabiedriskās organizācijas vai sabiedrisko organizāciju apvienības darbībai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.04.1995. likumu, kas stājas spēkā 04.05.1995.)

9. pants. Sabiedrisko organizāciju un to apvienību nosaukums un simbolika

Sabiedrisko organizāciju vai to apvienību nosaukumam, nosaukuma saīsinājumam un simbolikai ir nepārprotami jāatšķiras no valsts iestāžu, uzņēmējsabiedrību (uzņēmumu) un Latvijā agrāk reģistrētu (neatkarīgi no darbības turpināšanas) sabiedrisko organizāciju un to apvienību nosaukuma, nosaukuma saīsinājuma un simbolikas.

(Otrā daļa izslēgta ar 11.11.1993. likumu.)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.11.1993., 05.04.1995. un 16.10.1997. likumu, kas stājas spēkā 01.11.1997.)

11. pants. Reģistrācija

Lēmums par sabiedriskās organizācijas vai sabiedrisko organizāciju apvienības reģistrāciju, reģistrācijas atlikšanu vai reģistrācijas atteikumu attiecīgi Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra galvenajam valsts notāram vai tieslietu ministram jāpieņem mēneša laikā no reģistrācijas pieteikuma saņemšanas dienas.

Ja sabiedrisko organizāciju vai sabiedrisko organizāciju apvienību reģistrē, vienam no pilnvarotajiem vadības locekļiem izsniedz vai nosūta pa pastu reģistrācijas apliecību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.10.1997. likumu, kas stājas spēkā 01.11.1997.)

12. pants. Reģistrācijas atlikšana

Reģistrāciju var atlikt uz laiku līdz trim mēnešiem:

1) ja ir pārkāpta šajā likumā noteiktā sabiedrisko organizāciju un to apvienību dibināšanas kārtība;

2) ja statūtos nav ievēroti šā likuma 8. un 9.panta noteikumi.

Lēmuma par reģistrācijas atlikšanu jānorāda iemesli, kuru dēļ sabiedriskas organizācijas vai sabiedrisko organizāciju apvienības reģistrācija tiek atlikta.

Lēmums ne vēlāk kā trīs dienu laika pēc tā pieņemšanas jāizsniedz vai jānosūta pa pastu vienam no sabiedriskās organizācijas sabiedrisko organizāciju apvienības pilnvarotajiem vadības locekļiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.04.1995. likumu, kas stājas spēkā 04.05.1995.)

13. pants. Reģistrācijas atteikums

Sabiedriskās organizācijas un to apvienības netiek reģistrētas:

1) ja iesniegtie statūti vai atsevišķu personu vai personu grupas darbība sabiedriskās organizācijas veidošanas procesā liecina, ka tās mērķi vai darbība ir pretrunā ar Satversmi, šo likumu un citiem likumiem vai ar Latvijas Republikas ratificētajām konvencijām vai starptautiskajiem līgumiem;

2) ja to nosaukums, nosaukuma saīsinājums vai simbolika sakrīt vai ir līdzīga ar tādu sabiedrisko organizāciju vai sabiedrisko organizāciju apvienību nosaukumu, nosaukuma saīsinājumu vai simboliku, kuru darbība ir izbeigta ar likumu, Latvijas Republikas Augstākas padomes lēmumu vai tiesas nolēmumu;

3) ja tās lieto Latvijas okupācijas perioda komunistisko vai nacionālsociālistisko vai arī PSRS vai Latvijas PSR valsts simboliku;

4) (izslēgts ar 05.04.1995. likumu).

Lēmumā par reģistrācijas atteikumu jānorāda iemesli, kuru dēļ sabiedriskā organizācija vai sabiedrisko organizāciju apvienība netiek reģistrēta.

Lēmums ne vēlāk kā trīs dienu laikā pēc tā pieņemšanas jāizsniedz vai jānosūta pa pastu vienam no sabiedriskās organizācijas vai sabiedrisko organizāciju apvienības pilnvarotajiem vadības locekļiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.11.1993. un 05.04.1995. likumu, kas stājas spēkā 04.05.1995.)

14.pants. Lēmuma pārsūdzēšana

Lēmumu par reģistrācijas atlikšanu vai reģistrācijas atteikumu var pārsūdzēt tiesā desmit dienu laikā pēc tā saņemšanas.

Sūdzību paraksta sabiedriskās organizācijas vai sabiedrisko organizāciju apvienības pilnvarotie vadības locekļi un to iesniedz tā rajona (pilsētas) tiesai, kur atrodas attiecīgi Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs vai Tieslietu ministrija.

(16.10.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.11.1997.)

15. pants. Reģistrācijas tiesiskās sekas

Ar dienu, kad sabiedriskā organizācija vai sabiedrisko organizāciju apvienība reģistrēta, tā iegūst juridiskās personas tiesības.

Ar reģistrācijas dienu sabiedriskās organizācijas un to apvienības var uzsākt likumos un savos statūtos paredzēto darbību.

16. pants. Publiskā darbība

Sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām, lai sasniegti statūtos paredzētos mērķus, ir tiesības veikt publisku darbību, kas nav pretrunā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem.

Šajā nolūkā tās var:

1) brīvi izplatīt informāciju par savu darbību;

2) izveidot savus preses izdevumus un citus masu informācijas līdzekļus;

3) organizēt mītiņus, demonstrācijas, ielu gājienus un sapulces publiskās vietās;

4) uzturēt sakarus ar citu valstu sabiedriskajām organizācijām:

5) veikt citu publisko darbību.

Sabiedriskās organizācijas un to apvienības likumos vai Ministru kabineta noteikumos paredzētajos gadījumos var kļūt par publisko tiesību subjektu un pildīt atsevišķas valsts funkcijas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.04.1995. likumu, kas stājas spēkā 04.05.1995.)

17. pants. Aizliegums veidot bruņotas vai militarizētas vienības

Sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām ir aizliegts apbruņot savus biedrus, organizēt tiem militāras mācības un veidot Militarizētas vienības.

Sabiedrisko organizāciju biedri militāros formas tērpus var valkāt vienīgi tad, ja attiecīgā organizācija ir saņēmusi tieslietu ministra atļauju.

18. pants. Uzņēmējdarbība un cita saimnieciskā darbība

Lai sabiedriskās organizācijas un to apvienības varētu pildīt savus uzdevumus un sasniegt statūtos paredzētos mērķus, tām likumos noteiktajā kārtībā ir tiesības:

1) iegūt kustamo un nekustamo īpašumu;

2) veikt uzņēmējdarbību un citu saimniecisko darbību, dibināt uzņēmējsabiedrības (uzņēmumus), iegādāties daļas vai akcijas uzņēmējsabiedrībās (uzņēmumos).

Ja sabiedriskās organizācijas vai sabiedrisko organizāciju apvienības ieņēmumi no uzņēmējdarbības vai citas saimnieciskās darbības kalendāra gada laikā 200 reizes pārsniedz minimālo mēnešalgu, kuru Ministru kabinets noteicis attiecīgajam laika posmam, vai uzņēmējdarbībā pastāvīgi ir nodarbināti vairāk nekā pieci sabiedriskās organizācijas vai sabiedrisko organizāciju apvienības algoti darbinieki, tai Latvijas Republikas 1990. gada 26. septembra likumā "Par uzņēmējdarbību" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1990, 42, 1991, 27/28, 1992, 22/23) noteiktajā kārtībā jādibina uzņēmējsabiedrība (uzņēmums), kas jāreģistrē Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā.

Sabiedriskās organizācijas vai sabiedrisko organizāciju apvienības tiesiskās un finansiālās attiecības ar izveidotajām uzņēmējsabiedrībām (uzņēmumiem) nosaka likumi, sabiedriskās organizācijās vai sabiedrisko organizāciju apvienības un uzņēmējsabiedrības (uzņēmuma) statūti vai līgums.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.04.1995. likumu, kas stājas spēkā 04.05.1995.)

19. pants. Uzņēmējdarbības un citas saimnieciskās darbības ierobežojumi

Uzņēmējdarbības vai citas saimnieciskās darbības rezultātā gūtā Peļņa izlietojama sabiedriskās organizācijas vai sabiedrisko organizāciju apvienības statūtos paredzētajiem mērķiem, un to nedrīkst sadalīt sabiedriskās organizācijas biedriem.

Sabiedriskās organizācijas vai sabiedrisko organizāciju apvienības pašlikvidēšanās gadījumā mantu un finansu līdzekļus nedrīkst sadalīt sabiedriskās organizācijas biedriem.

20. pants. Finansu līdzekļi

Sabiedrisko organizāciju un to apvienību finansu līdzekļus veido:

1) biedru nauda;

2) fizisko un juridisko personu ziedojumi;

3) ienākumi no uzņēmējdarbības un citas saimnieciskās darbības;

4) citi ienākumi no finansēšanas avotiem, kas nav aizliegti ar likumiem vai citiem normatīvajiem aktiem.

Pašvaldībām un valsts vai pašvaldību uzņēmumiem ir aizliegts finansēt jebkādu sabiedrisko organizāciju politisko darbību. Pašvaldības un valsts vai pašvaldību uzņēmumi var finansēt tikai sabiedrisko organizāciju vai to apvienību mērķprogrammu (izņemot politisku mērķprogrammu) realizāciju. Šos finansu līdzekļus nevar izlietot sabiedrisko organizāciju vai to apvienību štata darbinieku algošanai.

Sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām aizliegts ņemt nodevas, kā ari citus juridiskajām vai fiziskajām personām obligātus maksājumus, izņemot biedru naudu un iestāšanās naudu. Ja sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām ar likumiem vai Ministru kabineta pieņemtajiem normatīvajiem aktiem deleģēta valstisku funkciju veikšana, maksu par šo funkciju izpildi nosaka Ministru kabinets vai — tā pilnvarojumā — attiecīgā ministrija.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.04.1993. un 05.04.1995. likumu, kas stājas spēkā 04.05.1995.)

21. pants. Sabiedrisko organizāciju darbības atklātums

Katru gadu ne vēlāk kā līdz 31.martam sabiedriskās organizācijas un to apvienības Valsts ieņēmumu dienesta noteiktajā kārtībā iesniedz pārskatu par iepriekšējā gada ienākumiem un izdevumiem. Ar šo pārskatu var iepazīties jebkurš attiecīgās sabiedriskās organizācijas biedrs, kā arī masu informācijas līdzekļu žurnālisti.

Sabiedrisko organizāciju institūciju sēdēs var būt klāt jebkurš attiecīgās sabiedriskās organizācijas biedrs. Klātesošo biedru tiesības un pienākumus nosaka statūti.

Masu informācijas līdzekļu žurnālisti var būt klāt sabiedrisko organizāciju augstāko lēmējinstitūciju — kopsapulču, kongresu un konferenču sēdēs.

Sabiedrisko organizāciju biedri un masu informācijas līdzekļu žurnālisti var iepazīties ar sabiedrisko organizāciju un to amatpersonu pieņemtajiem lēmumiem.

(05.04.1995. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.05.1995.)

22. pants. Nodokļi

Sabiedriskās organizācijas un to apvienības maksā nodokļus likumos noteiktajā kārtībā un apmēros.

23. pants. Uzņēmējdarbības, citas saimnieciskās un finansiālās darbības revīzija

Sabiedriskās organizācijas vai sabiedrisko organizāciju apvienības uzņēmējdarbību, citu saimniecisko un finansiālo darbību ne retāk kā reizi gadā pārbauda un tās grāmatvedību revidē sabiedriskās organizācijas vai sabiedrisko organizāciju apvienības.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.04.1995. likumu, kas stājas spēkā 04.05.1995.)

24. pants. Darbības uzraudzība un kontrole

Sabiedrisko organizāciju un to apvienību darbību likumdošanas aktos noteiktās kompetences ietvaros uzrauga un kontrolē valsts institūcijas.

Šo valsts institūciju amatpersonām dienesta pienākumu ietvaros ir jākontrolē, vai sabiedriskās organizācijas un to apvienības ievēro likumus un citus normatīvos aktus un vai to darbība atbilst statūtiem. Tām ir tiesības piedalīties sabiedrisko organizāciju sēdēs, kā arī iepazīties ar attiecīgajiem sabiedrisko organizāciju dokumentiem un likumā noteiktajā kārtībā sodīt vainīgās personas par šā likuma pārkāpšanu.

Citāda iejaukšanās sabiedrisko organizāciju un to apvienību darbībā ir aizliegta.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.04.1995. likumu, kas stājas spēkā 04.05.1995.)

25. pants. Uzņēmējdarbības, citas saimnieciskās un finansiālās darbības kontrole

Sabiedrisko organizāciju un to apvienību uzņēmējdarbību, citu saimniecisko un finansiālo darbību savas kompetences ietvaros kontrolē Valsts ieņēmumu dienests.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.04.1995. likumu, kas stājas spēkā 04.05.1995.)

26. pants. Brīdinājums par nelikumīgas darbības izbeigšanu

Ja valsts institūcijas konstatē, ka sabiedriskā organizācija (sabiedriskās organizācijas struktūrvienība) vai sabiedrisko organizāciju apvienība neievēro likumus vai citus normatīvos aktus, tās rakstveidā brīdina attiecīgās sabiedriskās organizācijas vai sabiedrisko organizāciju apvienības pastāvīgi funkcionējošo vadības institūciju vai vadītāju un pieprasa izbeigt nelikumīgo darbību.

Ja likumus vai citus normatīvos aktus neievēro sabiedriskās organizācijas teritoriālā struktūrvienība, brīdinājums nosūtāms attiecīgajai teritoriālajai struktūrvienībai un sabiedriskās organizācijas pastāvīgi funkcionējošajai vadības institūcijai vai vadītājam.

27. pants. Sūdzības par sabiedrisko organizāciju nelikumīgu vai statūtiem neatbilstošu darbību

Sūdzības par sabiedrisko organizāciju nelikumīgu dibināšanu, kā arī nelikumīgu vai statūtiem neatbilstošu darbību, likvidāciju vai reorganizāciju izskata tiesa pēc attiecīgās sabiedriskās organizācijas biedru pieprasījuma vai tieslietu ministra iesnieguma. Ja tiesa, izskatot šo sūdzību, konstatē likumu vai statūtu pārkāpumus, tā var:

1) atcelt nelikumīgos vai statūtiem neatbilstošos sabiedriskās organizācijas institūcijas vai amatpersonas lēmumus;

2) atcelt amatpersonas vai institūcijas, kuru ievēlēšana neatbilst statūtiem;

3) uzdot sabiedriskajai organizācijai novērst citādu nelikumīgu rīcību vai statūtu pārkāpumus.

28.pants. Lēmums par sabiedriskās organizācijas pašlikvidāciju

Sabiedriskās organizācijas vai sabiedrisko organizāciju apvienības darbība izbeidzas, ja tās augstākā lēmējinstitūcija statūtos noteiktajā kārtībā pieņem lēmumu par pašlikvidāciju vai reorganizāciju, apvienojoties ar citu organizāciju, sadaloties vai pievienojoties citai organizācijai.

Lēmums par sabiedriskās organizācijas vai sabiedrisko organizāciju apvienības pašlikvidāciju vai reorganizāciju triju dienu laikā jāpaziņo attiecīgi Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram vai Tieslietu ministrijai.

(16.10.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.11.1997.)

29. pants. Sabiedriskās organizācijas sadalīšanās

Ja sabiedriskā organizācija sadalās vairākās jaunās sabiedriskajās organizācijās, tās īpašumu un finansu līdzekļus sadala statūtos noteiktajā kārtībā. Ja likvidētās organizācijas statūtos šis jautājums nav reglamentēts vai jaunizveidotās sabiedriskās organizācijas nav panākušas vienošanos, īpašumu un finansu līdzekļus patur tā sabiedriskā organizācija, par kuras izveidošanu likvidācijas kopsapulcē, kongresā vai konferencē ir nobalsojis delegātu vairākums. Šajā gadījumā nevienai no jaunizveidotajām organizācijām nav tiesību paturēt likvidētās sabiedriskās organizācijas nosaukumu, nosaukuma saīsinājumu un simboliku un tām šajā likumā noteiktajā kārtībā jāreģistrējas attiecīgi Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā vai Tieslietu ministrijā atbilstoši šā likuma 10.panta noteikumiem.

Sabiedriskajai organizācijai sadaloties, jaunizveidotās organizācijas atbild par agrākās sabiedriskās organizācijas saistībām proporcionāli saņemtajai mantas daļai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.10.1997. likumu, kas stājas spēkā 01.11.1997.)

30. pants. Biedru grupas atdalīšanās no sabiedriskās organizācijas

Ja sabiedriskās organizācijas biedru grupa atdalās (tiek izslēgta) no sabiedriskās organizācijas un nodibina jaunu sabiedrisku organizāciju, tā var saņemt daļu no īpašuma un finansu līdzekļiem ja šādas tiesības ir paredzētas statūtos vai ja sabiedriskās organizācijas augstākā lēmējinstitūcija pieņem lēmumu nodot daļu īpašuma un finansu līdzekļu jaundibināmajai organizācijai. Šajā gadījumā jaundibinātā sabiedriskā organizācija nevar paturēt tās organizācijas nosaukumu, nosaukuma saīsinājumu un simboliku, no kuras atdalījusies (tikusi izslēgta) biedru grupa, un tai šajā likumā noteiktajā kārtībā jāreģistrējas attiecīgi Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā vai Tieslietu ministrijā atbilstoši šā likuma 10.panta noteikumiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.10.1997. likumu, kas stājas spēkā 01.11.1997.)

31. pants. Teritoriālās struktūrvienības atdalīšanās no sabiedriskās organizācijas

Ja no sabiedriskās organizācijas atdalās (tiek izslēgta) teritoriālā struktūrvienība, kurai saskaņā ar statūtiem ir juridiskās personas tiesības, tā zaudē iepriekšējo nosaukumu, nosaukuma saīsinājumu un simboliku, bet patur īpašumu un finansu līdzekļus, ko ieguvusi saviem spēkiem, ja sabiedriskās organizācijas statūti paredz šādas tiesības. Šajā gadījumā atdalījusies teritoriālā struktūrvienība uzskatāma par jaundibinātu sabiedrisko organizāciju un tai šajā likumā noteiktajā kārtībā jāreģistrējas attiecīgi Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā vai Tieslietu ministrijā atbilstoši šā likuma 10.panta noteikumiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.10.1997. likumu, kas stājas spēkā 01.11.1997.)

32.pants. Sabiedrisko organizāciju apvienošanās

Ja divas vai vairākas sabiedriskās organizācijas apvienojas jaunā sabiedriskajā organizācijā ar citu nosaukumu, jaunizveidotā organizācija šajā likumā noteiktajā kārtībā reģistrējas attiecīgi Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā vai Tieslietu ministrijā.

Jaunizveidotā sabiedriskā organizācija statūtos norāda, ka tā izveidota reorganizācijas kārtībā, apvienojoties attiecīgajām sabiedriskajām organizācijām, un ka tā ir šo organizāciju tiesību un saistību pārņēmēja.

(16.10.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.11.1997.)

33. pants. Sabiedriskās organizācijas reģistrācijas anulēšana

Ja sabiedriskajā organizācijā paliek mazāk par likumā noteikto minimālo biedru skaitu, tieslietu ministrs var pieņemt lēmumu par šādas organizācijas reģistrācijas anulēšanu, publicējot to laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.04.1995. un 16.10.1997. likumu, kas stājas spēkā 01.11.1997.)

33.¹ pants. Sabiedrisko organizāciju arhīvu (fondu) dokumentu saglabāšana

Sabiedriskās organizācijas vai sabiedrisko organizāciju apvienības augstākā lēmējinstitūcija lēmumā par sabiedriskās organizācijas vai sabiedrisko organizāciju apvienības pašlikvidēšanos vai reorganizāciju nosaka kārtību, kādā sakārtojami un saglabājami sabiedriskās organizācijas vai sabiedrisko organizāciju apvienības arhīvu (fondu) dokumenti.

Sabiedrisko organizāciju vai sabiedrisko organizāciju apvienību arhīvu (fondu) dokumentu iznīcināšana saskaņojama ar Latvijas nacionālā arhīva fonda valsts uzraudzības iestādēm.

(11.05.1993. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.06.1993.)

34. pants. Darbības apturēšanas vai izbeigšanas ierosināšana

Sabiedriskās organizācijas vai sabiedrisko organizāciju apvienības darbību var apturēt vai izbeigt tiesa.

Tiesības ierosināt tiesā jautājumu par sabiedriskās organizācijas vai sabiedrisko organizāciju apvienības darbības apturēšanu vai izbeigšanu ir:

1) ģenerālprokuroram;

2) tieslietu ministram;

3) iekšlietu ministram.

Iesniegumu par sabiedriskās organizācijas vai sabiedrisko organizāciju apvienības darbības apturēšanu vai izbeigšanu iesniedz tiesai pēc attiecīgās organizācijas pastāvīgi funkcionējošās vadības institūcijas atrašanās vietas.

35. pants. Darbības apturēšana tiesas ceļā

Tiesa var apturēt sabiedriskās organizācijas vai sabiedrisko organizāciju apvienības darbību uz laiku līdz sešiem mēnešiem, ja sabiedriska organizācija vai tās struktūrvienība:

1) turpina nelikumīgu darbību pēc tam, kad saņemts brīdinājums par šādas darbības izbeigšanu;

2) gada laikā no dienas, kad tā saņēmusi brīdinājumu par nelikumīgās darbības izbeigšanu, atkārtoti pārkāpj Latvijas Republikas Satversmi, likumus vai citus normatīvos aktus.

Tiesas nolēmums par sabiedriskās organizācijas vai sabiedrisko organizāciju apvienības darbības apturēšanu trīs dienu laika pēc tā pieņemšanas jāpaziņo attiecīgajai sabiedriskajai organizācijai vai sabiedrisko organizāciju apvienībai. Tiesas nolēmumu var pārsūdzēt civilprocesa likumos noteiktajā kārtībā un termiņos.

Pēc nolēmuma stāšanās likumīgā spēkā tas jānosūta attiecīgi Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram vai Tieslietu ministrijai un jāpublicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.04.1995. un 16.10.1997. likumu, kas stājas spēkā 01.11.1997.)

36. pants. Darbības apturēšanas sekas

Ja tiesa aptur sabiedriskās organizācijas vai sabiedrisko organizāciju apvienības darbību, nolēmumā noteiktajā darbības apturēšanas termiņā sabiedriskajai organizācijai vai sabiedrisko organizāciju apvienībai un tās teritoriālajai struktūrvienībai jāpārtrauc publiskā darbība.

Ja ir apturēta sabiedriskās organizācijas darbība, sabiedrisko organizāciju apvienībai, kuras dalībniece bija attiecīgā organizācija, sava darbība nav jāpārtrauc.

Ja ir apturēta sabiedrisko organizāciju apvienības darbība, tajā ietilpstošajām sabiedriskajām organizācijām sava darbība nav jāpārtrauc.

37. pants. Darbības izbeigšana tiesas ceļā

Tiesa var izbeigt sabiedriskās organizācijas vai sabiedrisko organizāciju apvienības darbību, ja tā vai tās teritoriālā struktūrvienība neizpilda tiesas nolēmumu par darbības apturēšanu vai pieļauj šādus likumpārkāpumus:

1) izmanto vai aicina Latvijas iedzīvotājus izmantot vardarbīgas rīcības metodes;

2) aicina Latvijas iedzīvotājus vai savus biedrus nepildīt likumus;

3) sludina rasisma vai totalitārisma idejas;

4) ja tā lieto Latvijas okupācijas perioda komunistisko vai nacionālsociālistisko vai arī PSRS vai Latvijas PSR valsts simboliku.

Tiesa, pieņemot nolēmumu par sabiedriskās organizācijas vai sabiedrisko organizāciju apvienības darbības izbeigšanu, anulē slēgtās sabiedriskās organizācijas reģistrāciju, kā arī atsavina attiecīgās sabiedriskās organizācijas, tās teritoriālo struktūrvienību un uzņēmējsabiedrību (uzņēmumu) īpašumu par labu valstij. Tiesas nolēmumā nosaka kārtību un to, par kādiem līdzekļiem tiek sakārtoti, saglabāti un nodoti valsts arhīviem glabāšanā slēgtās sabiedriskās organizācijas vai sabiedrisko organizāciju apvienības arhīvu (fondu) dokumenti.

Tiesas nolēmums par sabiedriskās organizācijas vai sabiedrisko organizāciju apvienības darbības izbeigšanu trīs dienu laikā pēc tā pieņemšanas jāpaziņo attiecīgajai sabiedriskajai organizācijai vai sabiedrisko organizāciju apvienībai.

Tiesas nolēmumu par sabiedriskās organizācijas vai sabiedrisko organizāciju apvienības darbības izbeigšanu var pārsūdzēt civilprocesa likumos noteiktajā kārtībā un termiņos.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.05.1993. un 11.11.1993. likumu, kas stājas spēkā 17.11.1993.)

38. pants. Tiesas nolēmuma izpildīšana

Tiesas nolēmums par sabiedriskās organizācijas vai sabiedrisko organizāciju apvienības darbības izbeigšanu pēc tā stāšanās likumīgā spēkā jānosūta attiecīgi Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram vai Tieslietu ministrijai un jāpublicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

Tiesas nolēmumu izpilda tiesu izpildītājs civilprocesa likumos noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.04.1995. un 16.10.1997. likumu, kas stājas spēkā 01.11.1997.)

39. pants. Darbības izbeigšanas sekas

Ar dienu, kad stājas likumīgā spēkā tiesas nolēmums par sabiedriskās organizācijas vai sabiedrisko organizāciju apvienības darbības izbeigšanu, slēgtā sabiedriskā organizācija vai sabiedrisko organizāciju apvienība un tās teritoriālās struktūrvienības zaudē visas šajā likumā un citos likumos noteiktās tiesības.

Vienlaikus Latvijas darba likumu kodeksā noteiktajā kārtībā tiek izbeigtas darba attiecības ar visiem slēgtās sabiedriskās organizācijas un tās teritoriālo struktūrvienību darbiniekiem.

Jautājumu par slēgtās sabiedriskās organizācijas vai sabiedrisko organizāciju apvienības nekustamā īpašuma izmantošanu izlemj Ministru kabinets vai tā pilnvarota institūcija.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.04.1995. likumu, kas stājas spēkā 04.05.1995.)

40. pants. Teritoriālās struktūrvienības

Sabiedriskās organizācijas ir tiesīgas izveidot savas teritoriālās struktūrvienības.

Sabiedriskās organizācijas teritoriālo struktūrvienību izveidošanas kārtību un to tiesiskās, saimnieciskās un finansiālās attiecības ar attiecīgo sabiedrisko organizāciju nosaka sabiedriskās organizācijas statūti.

Sabiedriskās organizācijas teritoriālo struktūrvienību darbības noteikumus nosaka šis likums, citi likumi un uz to pamata pieņemtie normatīvie akti.

41. pants. Paziņojums par teritoriālo struktūrvienību izveidošanu

Par sabiedriskās organizācijas teritoriālās struktūrvienības izveidošanu attiecīgās sabiedriskās organizācijas pastāvīgi funkcionējošā vadības institūcija divu nedēju laikā paziņo attiecīgi Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram vai Tieslietu ministrijai un attiecīgajai pašvaldībai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.10.1997. likumu, kas stājas spēkā 01.11.1997.)

42. pants. Teritoriālo struktūrvienību darbība

Par sabiedriskās organizācijas teritoriālo struktūrvienību darbību pilnā mērā atbild attiecīgā sabiedriskā organizācija, ja citos nav noteikts citādi.

(Nodaļas nosaukums ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.04.1995. likumu, kas stājas spēkā 04.05.1995.)

43. pants. Politisko organizāciju (partiju) jēdziens un darbības pamatmērķi

Politiskās organizācijas (partijas) ir organizācijas, kuras nodibina ne mazāk kā 200 Latvijas pilsoņi, lai, pamatojoties uz politisko mērķu kopību, veiktu politisko darbību, piedalītos vēlēšanu kampaņā, izvirzītu deputātu kandidātus, vadītu deputātu parlamentāro darbību un ar viņu starpniecību īstenotu savu programmu, kā arī iesaistītos valsts pārvaldes institūciju izveidē.

(05.04.1995. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.05.1995.)

44. pants. Likumi par politiskajām organizācijām (partijām)

Politisko organizāciju (partiju) dibināšanas, reģistrēšanas, darbības un likvidēšanas noteikumus nosaka šā likuma 2.—5., 7.—19.pants, 21.panta otrā, trešā un ceturtā daļa, 22.— 42.pants, šī nodaļa, kā arī citi likumi un uz to pamata pieņemtie normatīvie akti.

(05.04.1995. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.05.1995.)

45. pants. Politisko organizāciju (partiju) biedri

Par politiskās organizācijas (partijas) biedriem var būt tikai 18 gadu vecumu sasnieguši Latvijas pilsoņi un personas, kas ir reģistrējušās Iedzīvotāju reģistrā vai ir saņēmušas Latvijā pastāvīgās uzturēšanās atļauju un kas politiskajā organizācijā (partijā) iestājušās individuāli, ievērojot statūtu noteikumus.

Latvijā var reģistrēt un var darboties tikai tādas politiskās organizācijas (partijas), kurās ne mazāk kā puse no visiem biedriem ir Latvijas pilsoņi.

Par politiskās organizācijas (partijas) biedriem nevar būt juridiskās personas.

(05.04.1995. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.05.1995.)

46. pants. Dibināšanas papildnoteikumi

Politiskās organizācijas (partijas) dibināšanas kopsapulcē, kongresā vai konferencē ir jāpieņem politiskās organizācijas (partijas) programmas dokumenti.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.04.1995. likumu, kas stājas spēkā 04.05.1995.)

47.pants. Reģistrācijas un darbības papildnoteikumi

Reģistrācijas pieteikumam jāpievieno arī politiskās organizācijas (partijas) programmas dokumenti un ne mazāk kā 200 attiecīgās politiskās organizācijas (partijas) dibinātāju saraksts. Pretī katra sarakstā iekļautā politiskās organizācijas (partijas) dibinātāja vārdam, uzvārdam un personas kodam ir jābūt viņa parakstam.

Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas kārtību reglamentē īpašs likums.

(05.04.1995. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.05.1995.)

48. pants. Statūtu publicēšana

Tieslietu ministrija reģistrētās politiskās organizācijas (partijas) statūtus nodod publicēšanai laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.04.1995. likumu, kas stājas spēkā 04.05.1995.)

49. pants. Politiskās darbības ierobežojumi

Tiesneši, prokurori, izmeklētāji, kā arī personas, kuras dien iekšlietu, valsts drošības iestādēs vai Aizsardzības spēkos, var piedalīties politisko organizāciju (partiju) darbībā, ja to pieļauj speciālie likumi.

(05.04.1995. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.05.1995.)

50. pants. Atklāto sabiedrisko fondu jēdziens

Atklātie sabiedriskie fondi ir sabiedriskās organizācijas, kuras iz-veido lai fizisko un juridisko personu ziedoto naudu, kā arī atklāto sabiedrisko fondu pārējos finansu līdzekļus un mantu izlietotu sabiedrības vajadzībām.

Kārtību, kāda atklāto sabiedrisko fondu finansu līdzekļi un manta tiek izlietota paredzētajiem mērķiem, nosaka katra atklātā sabiedriskā fonda statūti.

Fiziskās vai juridiskās personas var dibināt fondus ar ierobežotu dalībnieku loku. Šādu fondu izveidošanas, darbības un likvidēšanas noteikumus nosaka īpašs likums.

51. pants. Likumi par atklātajiem sabiedriskajiem fondiem

Atklāto sabiedrisko fondu izveidošanas, reģistrēšanas, darbības un likvidēšanas pamatnoteikumus nosaka šā likuma 1.—5. pants, 6. panta trešā daļa, 7.—42. pants, šī nodaļa un citi likumi, kā ari uz to pamata pieņemtie normatīvie akti.

52. pants. Atklāto sabiedrisko fondu biedri

Par atklāto sabiedrisko fondu biedriem var būt tikai:

1) 18 gadu vecumu sasniegušās personas, kuras iestājušās individuāli, ievērojot statūtu noteikumus;

2) juridiskās personas, izņemot valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijas (iestādes).

53. pants. Atklāto sabiedrisko fondu atbrīvošana no nodokļu maksāšanas

Atsevišķus atklātos sabiedriskos fondus un to uzņēmējsabiedrības (uzņēmumus), kā arī ziedotājus šiem fondiem likumdevējs saskaņā ar spēkā esošajiem nodokļu likumdošanas aktiem var pilnīgi vai daļēji atbrīvot no nodokļu maksāšanas. Atklātos sabiedriskos fondus no nodokļu maksāšanas var atbrīvot ne ātrāk kā pēc gada no to reģistrācijas brīža. Šādu lēmumu likumdevējs var pieņemt, ja atklātie sabiedriskie fondi un to uzņēmējsabiedrības (uzņēmumi) maksimāli mērķtiecīgi izlietojuši finansu līdzekļus un mantu statūtos paredzētajiem uzdevumiem un sabiedrības vajadzībām. Ja nepieciešams finansēt valsts nozīmes sabiedriskos pasākumus, likumdevējs var pieņemt lēmumu par atklātā sabiedriskā fonda atbrīvošanu no nodokļu maksāšanas, neievērojot šajā pantā noteiktos termiņus.

Lēmumu par atklātā sabiedriskā fonda atbrīvošanu no nodokļu maksāšanas uz laika posmu, kas nav ilgāks par gadu, likumdevējs var pieņemt, pamatojoties uz atklātā sabiedriskā fonda iesniegto Pārskatu par iepriekšējā gada ienākumiem un izdevumiem, kā arī uz Valsts ieņēmumu dienesta atzinumu par atklāta sabiedriskā fonda un tā uzņēmējsabiedrību (uzņēmumu) finansiālo darbību iepriekšēja gadā.

Lēmumu par atklātā sabiedriskā fonda un tā uzņēmējsabiedrību (uzņēmumu) atkārtotu atbrīvošanu no nodokļu maksāšanas pieņem šā panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.04.1995. likumu, kas stājas spēkā 04.05.1995.)

54. pants. Korporāciju (profesionālo biedrību) jēdziens un to darbības mērķi

Korporācijas (profesionālās biedrības) ir sabiedriskās organizācijas, kurās fiziskās personas apvienojas pēc profesiju principa, lai uz kopēju interešu pamata rūpētos par savu profesionālo izaugsmi un radošo spēju izkopšanu, sekmētu savas profesijas prestiža pie-augumu un vērtīgākās pieredzes apgūšanu.

55. pants. Likumi par korporācijām (profesionālajām biedrībām)

Korporāciju (profesionālo biedrību) dibināšanas, darbības un likvidēšanas noteikumus nosaka šā likuma 1. panta pirmā daļa, 2.— 5. pants, 7.—42. pants, šī nodaļa un citi likumi, kā ari uz to pamata pieņemtie normatīvie akti.

56. pants. Korporāciju (profesionālo biedrību) biedri

Par korporāciju (profesionālo biedrību) biedriem var būt tikai 18 gadu vecumu sasniegušas personas, kuras ieguvušas korporāciju (profesionālo biedrību) statūtos noteikto izglītību un profesionālās kvalifikācijas pakāpi, turklāt korporācijā profesionālajā biedrībā), uzņemtas individuāli statūtos noteiktajā kārtībā.

(Otrā daļa izslēgta ar 06.04.1993. likumu.)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.04.1993. likumu, kas stājas spēkā 29.04.1993.)

57. pants. Korporāciju (profesionālo biedrību) tiesības

Korporācijām (profesionālajām biedrībām) likumos noteiktajā kārtībā ir tiesības:

1) veikt attiecīgās profesijas darbinieku atestāciju un piešķirt viņiem licences profesionālajai darbībai;

2) veidot sociālās nodrošināšanas un pabalstu fondus un izmaksāt saviem biedriem papildu valsts pensijām un pabalstiem korporāciju (profesionālo biedrību) statūtos noteiktās pensijas un pabalstus;

3) veikt citu darbību statūtos un likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā.

Korporāciju (profesionālo biedrību) biedriem piešķirtas profesionālās kvalifikācijas pakāpes un amatu nosaukumi rada papildu tiesības tikai Latvijas Republikas likumos paredzētajos gadījumos.

(Nodaļa 05.04.1995. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.05.1995.)

57.¹ pants. Profesionālo radošo organizāciju jēdziens un darbības mērķi

Profesionālās radošās organizācijas ir sabiedriskās organizācijas, kurās fiziskās personas apvienojas pēc mākslinieciskās vai zinātniskās jaunrades principa, lai radītu, saglabātu un popularizētu attiecīgās sabiedriskās organizācijas biedru darba rezultātus un veicinātu Latvijas garīgās un materiālās kultūras attīstību.

57.² pants. Likumi par profesionālajām radošajām organizācijām

Profesionālo radošo organizāciju dibināšanas, reģistrēšanas, darbības un likvidēšanas noteikumus nosaka šā likuma 1.—5., 7.—17.pants, 18.panta pirmā daļa, 19.—42., 57.pants, šī nodaļa, kā arī citi likumi un uz to pamata pieņemtie normatīvie akti.

57.³ pants. Profesionālo radošo organizāciju apvienības

Profesionālo radošo organizāciju apvienība, kurā ir apvienojusies vairāk nekā puse no likumā noteiktajā kārtībā reģistrētajām profesionālajām radošajām organizācijām, likumos paredzētajos gadījumos var kļūt par publisko tiesību subjektu un pildīt atsevišķas valsts funkcijas.

57.⁴ pants. Profesionālo radošo organizāciju biedri

Par profesionālās radošās organizācijas biedriem var būt tikai 18 gadu vecumu sasniegušas personas, kuras ieguvušas attiecīgās profesionālās radošās organizācijas statūtos noteikto izglītību un profesionālo kvalifikāciju, sasniegušas noteiktu radošās izaugsmes pakāpi. Statūtos var noteikt arī citas prasības, kādas izvirzāmas attiecīgās radošās organizācijas biedra kandidātam.

57.⁵ pants. Finansēšanas papildnoteikumi

Profesionālā radošā organizācija un profesionālo radošo organizāciju apvienība pēc reģistrēšanās Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā var reģistrēties arī Kultūras ministrijā, tādējādi iegūstot tiesības saņemt finansu līdzekļus no valsts budžeta konkrētu projektu vai programmu realizēšanai, atsevišķu valsts funkciju pildīšanai vai citiem ar valsts kultūrpolitiku saistītiem mērķiem. Ja finansējums no valsts budžeta piešķirts profesionālajai radošajai organizācijai, tas saskaņojams ar profesionālo radošo organizāciju apvienību, kas izveidota šā likuma 57.³ pantā paredzētajā kārtībā.

Pašvaldībām ir tiesības finansēt profesionālo radošo organizāciju mērķprogrammas vai atsevišķus pasākumus, kā arī savas kompetences ietvaros atbrīvot šīs organizācijas no nodokļiem, nodevām un citiem maksājumiem vai tos samazināt.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.10.1997. likumu, kas stājas spēkā 01.11.1997.)

57.⁶ pants. Uzņēmējdarbības papildnoteikumi

Ja profesionālās radošās organizācijas vai profesionālo radošo organizāciju apvienības ieņēmumi no tādas uzņēmējdarbības, kas nav saistīta ar statūtos paredzēto mērķu sasniegšanu, kalendārā gada laikā 200 reižu pārsniedz minimālo mēnešalgu, kuru valdība noteikusi attiecīgajam laika posmam, šai profesionālajai radošajai organizācijai vai profesionālo radošo organizāciju apvienībai ir jāpilda šā likuma 18.panta otrajā daļā paredzētās prasības.

58. pants. Sporta sabiedrisko organizāciju un to apvienību jēdziens

Sporta sabiedriskā organizācija (sporta klubs, sporta centrs, sporta kolektīvs) ir organizācija, kas izveidota veselīgas atpūtas organizēšanai, fizisko un garīgo spēju atjaunošanai un paaugstināšanai, augstu rezultātu sasniegšanai sportā.

Sporta sabiedrisko organizāciju apvienības (sporta federācijas, sporta savienības, sporta asociācijas, sporta biedrības un citas apvienības) dibina divas vai vairākas sporta sabiedriskās organizācijas. Vadīt un koordinēt darbu attiecīgajos sporta veidos vai darbības jomās visā valstī var sporta sabiedrisko organizāciju apvienība, kas atbilst vadošās valsts sporta institūcijas izstrādātajiem kritērijiem.

Vienā sporta veidā vai darbības jomā starptautiskajās sporta organizācijās Latviju var pārstāvēt tikai viena sporta sabiedrisko organizāciju apvienība.

Sporta sabiedrisko organizāciju apvienību sastāvā līdztekus sabiedriskajām sporta organizācijām var būt arī citas juridiskās personas, kuru darbība ir saistīta ar sportu.

Viena sporta sabiedriskā organizācija var būt vairāku sporta sabiedrisko organizāciju apvienību sastāvā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.04.1993. likumu, kas stājas spēkā 29.04.1993.)

59. pants. Likumi par sporta sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām

Sporta sabiedrisko organizāciju un to apvienību dibināšanas, reģistrēšanas, darbības un likvidēšanas noteikumus nosaka šā likuma 1.—-19. pants, 20. panta otrā daļa, 21.—42. pants, šī nodaļa, kā arī citi Latvijas Republikas likumi un uz to pamata pieņemtie normatīvie akti.

60. pants. Finansēšanas papildnoteikumi

Sporta sabiedrisko organizāciju vai sporta sabiedrisko organizāciju apvienību pēc reģistrācijas Tieslietu ministrijā var reģistrēt arī vadošajā valsts sporta institūcijā, kas attiecīgajai organizācijai vai apvienībai dod tiesības saņemt finansu līdzekļus no valsts budžeta.

Pašvaldībām ir tiesības finansēt no sava budžeta sporta sabiedriskas organizācijas un to apvienības.

61. pants. Uzņēmējdarbības papildnoteikumi

Ja sporta sabiedriskās organizācijas vai sporta sabiedrisko organizāciju apvienības ieņēmumi no tādas uzņēmējdarbības, kas nav saistīta ar sporta pasākumu organizēšanu, kalendārā gada laika 200 reizes pārsniedz minimālo mēnešalgu, kuru Ministru kabinets noteicis attiecīgajam laika posmam, tad Latvijas Republikas 1990. gada 26. septembra likumā "Par uzņēmējdarbību" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1990, 42, 1991, 27/28, 1992, 22/23) noteiktajā kartībā jādibina uzņēmējsabiedrība (uzņēmums), kas jāreģistrē Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā.

(06.04.1993. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.04.1995. likumu, kas stājas spēkā 04.05.1995.)