Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Reģionālās attīstības likums
I nodaļa
Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) reģionālā attīstība — labvēlīgas pārmaiņas sociālajā un ekonomiskajā situācijā visā valsts teritorijā vai atsevišķās tās daļās;

2) reģionālā politika — valdības nostādnes un mērķtiecīga rīcība reģionālās attīstības veicināšanai, koordinējot nozaru attīstību atbilstoši atsevišķu valsts teritorijas daļu attīstības prioritātēm un sniedzot tiešu atbalstu atsevišķu valsts teritorijas daļu attīstībai.

2.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir veicināt un nodrošināt līdzsvarotu un ilgtspējīgu valsts attīstību, ievērojot visas valsts teritorijas un atsevišķu tās daļu īpatnības un iespējas, samazināt nelabvēlīgās atšķirības starp tām, kā arī saglabāt un attīstīt katras teritorijas dabai un kultūrvidei raksturīgās iezīmes un attīstības potenciālu.

3.pants. Reģionālās attīstības atbalsta pasākums

Reģionālās attīstības atbalsta pasākums ir programma un tai atbilstošo, likuma mērķu sasniegšanai īstenojamo projektu kopums.

4.pants. Reģionālās attīstības pamatprincipi

Reģionālās attīstības plānošanas, vadības, finansēšanas, uzraudzības un novērtēšanas procesā ievēro šādus pamatprincipus:

1) koncentrācijas princips — reģionālās attīstības atbalstam novirzīto finansējumu koncentrē noteiktu prioritāro mērķu sasniegšanai;

2) programmēšanas princips — reģionālās attīstības atbalsta pasākumus īsteno, pamatojoties uz nacionālajā līmenī, plānošanas reģionu, rajonu un vietējo pašvaldību līmenī izstrādātajiem reģionālās attīstības plānošanas dokumentiem, kas nosaka attīstības prioritātes un atbalsta pasākumu kopumu;

3) partnerības princips — nodrošina sadarbību starp valsts pārvaldes iestādēm, starptautiskajām institūcijām, plānošanas reģionu attīstības padomēm, pašvaldībām, nevalstiskajām organizācijām un uzņēmējiem;

4) papildinātības princips — valsts reģionālajā politikā noteiktās prioritātes finansē no valsts budžeta ar pašvaldību, ārvalstu finanšu palīdzības, juridisko un fizisko personu maksājumu, tai skaitā ziedojumu, līdzdalību; plānošanas reģionu, rajonu un vietējo pašvaldību līmenī noteiktās prioritātes finansē no attiecīgās pašvaldības budžeta ar valsts, ārvalstu finanšu palīdzības, juridisko un fizisko personu maksājumu, tai skaitā ziedojumu, līdzdalību, turklāt dažādu līmeņu reģionālās attīstības atbalsta finansējumi ir savstarpēji papildinoši un neaizstāj cits citu. Investīciju un komercdarbības atbalsta programmās līdzfinansējuma apjomu atbalsta saņēmējam nosaka un diferencē atbilstoši pašvaldības vai attiecīgās teritorijas piederībai pie īpaši atbalstāmās teritorijas, atbalsta saņēmējiem nosakot labvēlīgāku līdzfinansējuma apjomu īpaši atbalstāmās teritorijās;

5) atklātības princips — reģionālās attīstības plānošanas un ar atbalsta pasākumiem saistīto lēmumu pieņemšanas process ir atklāts, un sabiedrība tiek informēta par reģionālās attīstības plānošanas un atbalsta pasākumu pieejamību un sasniegtajiem rezultātiem;

6) subsidiaritātes princips — publiskās varas pienākumus pēc iespējas realizē tā vara, kas atrodas vistuvāk personai un spēj nodrošināt pienākumu efektīvu īstenošanu zemākā pārvaldes līmenī;

7) ilgtspējības princips — esošajām un nākamajām paaudzēm nodrošina kvalitatīvu vidi, līdzsvarotu ekonomisko attīstību, racionālu dabas, cilvēku un materiālo resursu izmantošanu, kā arī dabas un kultūras mantojuma saglabāšanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.02.2003. likumu, kas stājas spēkā 06.03.2003.)

5.pants. Plānošanas reģioni

(1) Plānošanas reģions ir atvasināta publiska persona. Tās lēmējorgāns ir Plānošanas reģiona attīstības padome.

(2) Plānošanas reģionu teritorijas saskaņā ar pašvaldību iesniegtajiem priekšlikumiem nosaka Ministru kabinets.

(3) Plānošanas reģioni ir Kurzemes plānošanas reģions, Latgales plānošanas reģions, Rīgas plānošanas reģions, Vidzemes plānošanas reģions un Zemgales plānošanas reģions.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.2006. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2006.)

II nodaļa
Reģionālās attīstības plānošanas dokumenti

6.pants. Reģionālās attīstības plānošanas dokumenti

(1) Reģionālo attīstību īsteno atbilstoši šādiem savstarpēji saskaņotiem valsts un reģionālās attīstības plānošanas dokumentiem:

1) nacionālais attīstības plāns;

2) nacionālais plānojums;

3) reģionālās politikas pamatnostādnes;

4) nozaru attīstības programmas;

5) plānošanas reģionu attīstības pro­grammas un teritoriju plānojumi;

6) rajonu pašvaldību attīstības pro­grammas un teritoriju plānojumi;

7) vietējo pašvaldību attīstības pro­grammas un teritoriju plānojumi.

(2) Nacionālā plānojuma, nacionālā attīstības plāna izstrādes, ieviešanas, uzraudzības un sabiedriskās apspriešanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.12.2002. un 10.03.2005. likumu, kas stājas spēkā 06.04.2005.)

7.pants. Reģionālās politikas pamatnostādnes

Reģionālās politikas pamatnostādnes ir ilgtermiņa (10 un vairāk gadu) reģionālās politikas plānošanas dokuments, kurā ietverti reģionālās attīstības galvenie pamatprincipi, mērķi, prioritātes un rīcības virzieni.

8.pants. Nacionālais plānojums

Nacionālo plānojumu regulē Teritorijas plānošanas likums.

9.pants. Nacionālais attīstības plāns

(1) Nacionālais attīstības plāns ir vidēja termiņa (septiņi gadi) stratēģiskās plānošanas dokuments, kurā tiek savstarpēji koordinētas nozaru un reģionālās attīstības prioritātes un paredzēti finansējuma avoti to īstenošanai. Nacionālā attīstības plāna mērķis ir sekmēt līdzsvarotu un ilgtspējīgu valsts attīstību un nodrošināt Latvijas konkurētspējas palielināšanos Eiropas Savienībā.

(2) Nacionālo attīstības plānu izstrādā saskaņā ar reģionālās politikas pamatnostādnēs un nacionālajā plānojumā noteiktajiem mērķiem un prioritātēm, ievērojot plānošanas reģionu attīstības programmu un teritorijas plānojumu noteiktās attīstības prioritātes.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.02.2003. un 10.03.2005. likumu, kas stājas spēkā 06.04.2005.)

10.pants. Nozares attīstības programma

(1) Nozares attīstības programma ir vidēja termiņa (septiņi gadi) politikas plānošanas dokuments, kas attiecas uz noteiktu jomu un nosaka mērķus, galvenos uzdevumus un sasniedzamos rezultātus šīs jomas attīstībā.

(2) Nozares attīstības programmu izstrādā un īsteno saskaņā ar reģionālās politikas pamatnostādnēm, nacionālo plānojumu un nacionālo attīstības plānu.

(19.12.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

11.pants. Plānošanas reģiona attīstības programma

(1) Plānošanas reģiona attīstības programmu izstrādā katrā plānošanas reģionā, un tas ir vidēja termiņa (septiņi gadi) reģionālās politikas plānošanas dokuments, kurā noteiktas attiecīgā plānošanas reģiona attīstības prioritātes un ietverts konkrētu pasākumu kopums.

(2) Plānošanas reģiona attīstības programmu izstrādā un īsteno saskaņā ar reģionālās politikas pamatnostādnēm, nacionālo plānojumu, nacionālo attīstības plānu un attiecīgā plānošanas reģiona teritorijas plānojumu, ievērojot plānošanas reģionā ietilpstošo pašvaldību attīstības programmas un plānojumus.

(3) Plānošanas reģiona attīstības programmu apstiprina Plānošanas reģiona attīstības padome.

12.pants. Rajona pašvaldības attīstības programma

(1) Rajona pašvaldības attīstības pro­gramma ir ilgtermiņa (divpadsmit gadi) reģionālās politikas plānošanas dokuments, kurā noteiktas attiecīgās rajona pašvaldības attīstības prioritātes un iekļauts konkrētu pasākumu kopums.

(2) Rajona pašvaldības attīstības programmu izstrādā un īsteno saskaņā ar attiecīgās rajona pašvaldības teritorijas plānojumu un tā plānošanas reģiona attīstības programmu un teritorijas plānojumu, kurā ietilpst attiecīgā rajona pašvaldība, ievērojot rajona teritorijā ietilpstošo pašvaldību attīstības programmas un plānojumus.

(3) Rajona pašvaldības attīstības programmu apstiprina attiecīgās pašvaldības padome.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.03.2005. likumu, kas stājas spēkā 06.04.2005.)

13.pants. Vietējās pašvaldības attīstības programma

(1) Vietējās pašvaldības attīstības programma ir ilgtermiņa (divpadsmit gadi) reģionālās politikas plānošanas dokuments, kurā noteiktas attiecīgās vietējās pašvaldības attīstības prioritātes.

(2) Vietējās pašvaldības attīstības programmu izstrādā un īsteno saskaņā ar attiecīgās vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu un tā rajona pašvaldības attīstības programmu un teritorijas plānojumu, kurā ietilpst attiecīgā vietējā pašvaldība.

(3) Vietējās pašvaldības attīstības programmu apstiprina attiecīgās pašvaldības padome (dome).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.03.2005. likumu, kas stājas spēkā 06.04.2005.)

III nodaļa
Publisko institūciju kompetence

14.pants. Ministru kabineta kompetence

Ministru kabinets:

1) apstiprina reģionālās politikas pamatnostādnes un nacionālo attīstības plānu;

2) nosaka valsts reģionālās attīstības atbalsta pasākumu īstenošanas, novērtēšanas un finansēšanas kārtību;

3) (izslēgts ar 13.02.2003. likumu);

4) nosaka reģionālās attīstības uzraudzības un novērtēšanas sistēmas darbībā iesaistīto institūciju informācijas apmaiņas kārtību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.12.2002., 13.02.2003. un 22.06.2006. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2006.)

15.pants. Nacionālā reģionālās attīstības padome

(1) Reģionālās attīstības un teritorijas plānošanas koordinācijai valstī izveido Nacionālo reģionālās attīstības padomi.

(2) Nacionālās reģionālās attīstības padomes priekšsēdētājs ir reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs. Padomes sastāvā ir ekonomikas ministrs, finanšu ministrs, labklājības ministrs, izglītības un zinātnes ministrs, satiksmes ministrs, zemkopības ministrs, vides ministrs un plānošanas reģionu attīstības padomju priekšsēdētāji vai viņu norīkotie pārstāvji.

(3) Nacionālās reģionālās attīstības padomes nolikumu apstiprina Ministru kabinets.

(4) Nacionālā reģionālās attīstības padome attiecībā uz reģionālo attīstību veic šādas funkcijas:

1) izvērtē reģionālās politikas pamatnostādnes pirms apstiprināšanas Ministru kabinetā;

2) izvērtē nacionālo attīstības plānu pirms apstiprināšanas Ministru kabinetā;

3) izvērtē nacionālā plānojuma, nacionālā attīstības plāna, plānošanas reģionu attīstības programmu un teritoriju plānojumu savstarpējo atbilstību un lemj par priekšlikumiem šo plānojumu un programmu savstarpējai saskaņošanai;

4) nodrošina reģionālās attīstības plānošanas un tās atbalsta pasākumu saskaņotību starp nozarēm un reģioniem;

5) koordinē reģionālās attīstības plānošanas un tās atbalsta pasākumu īstenošanu;

6) izvērtē projektu finansējuma sadalījumu pa reģioniem investīciju un uzņēmējdarbības atbalsta programmās;

7) veic citas normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.02.2003. un 10.03.2005. likumu, kas stājas spēkā 06.04.2005.)

16.pants. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija ir vadošā iestāde valsts reģionālās politikas izstrādē un īstenošanā, kā arī reģionālās attīstības valsts atbalsta pasākumu īstenošanas koordinācijā. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija pārrauga plānošanas reģionu darbību.

(13.02.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.2006. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2006.)

16.1 pants. Plānošanas reģiona kompetence

(1) Plānošanas reģions savas kompetences ietvaros nodrošina reģiona attīstības plānošanu, koordināciju, pašvaldību un citu valsts pārvaldes iestāžu sadarbību. Plānošanas reģions papildus citai normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei:

1) nosaka plānošanas reģiona ilgtermiņa attīstības galvenos pamatprincipus, mērķus un prioritātes;

2) nodrošina plānošanas reģiona attīstības koordināciju atbilstoši reģionālās attīstības plānošanas dokumentos noteiktajiem galvenajiem pamatprincipiem, mērķiem un prioritātēm;

3) vada un uzrauga plānošanas reģiona attīstības programmas un teritorijas plānojuma izstrādi un ieviešanu;

4) nodrošina pašvaldību sadarbību un plānošanas reģiona sadarbību ar nacionālā līmeņa institūcijām reģionālās attīstības atbalsta pasākumu īstenošanā;

5) izvērtē nacionālā plānojuma, nacionālā attīstības plāna un nozaru attīstības programmu atbilstību plānošanas reģiona attīstības programmai un teritorijas plānojumam un, konstatējot neatbilstību, ierosina grozīt nacionālā līmeņa attīstības plānošanas dokumentus vai lemj par grozījumiem plānošanas reģiona plānošanas dokumentos;

6) izvērtē vietējo pašvaldību vai privātpersonu projektu iesniegumus reģionālās attīstības valsts atbalsta saņemšanai un sniedz atzinumus par tiem;

7) sadarbībā ar pašvaldībām un valsts iestādēm izstrādā plānošanas reģiona attīstības programmu un teritorijas plānojumu, nodrošina to saskaņotību ar nacionālo plānojumu, nacionālo attīstības plānu un nozaru attīstības programmām, kā arī to ieviešanas vadību;

8) koordinē un veicina plānošanas reģiona reģionālās attīstības atbalsta pasākumu izstrādi, īstenošanu, uzraudzību un novērtēšanu;

9) sagatavo atzinumus par nacionālā līmeņa attīstības plānošanas dokumentu atbilstību plānošanas reģiona attīstības programmai un teritorijas plānojumam.

(2) Lai īstenotu plānošanas reģiona kompetenci, Plānošanas reģiona attīstības padome apstiprina plānošanas reģiona nolikumu un budžetu, var izveidot, reorganizēt un likvidēt plānošanas reģiona iestādes un kapitālsabiedrības, lemt par dalību biedrībās un nodibinājumos, kā arī deleģēt privātpersonai atsevišķus pārvaldes uzdevumus.

(22.06.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.08.2006.)

17.pants. Plānošanas reģiona attīstības padome

(1) Plānošanas reģiona attīstības padomi no attiecīgo pašvaldību deputātiem ievēlē plānošanas reģionā ietilpstošo pašvaldību priekšsēdētāju kopsapulce. Pašvaldību priekšsēdētāju kopsapulce, ja vien likumā nav noteikts citādi, lēmumus pieņem šādi:

1) ja neviens no kopsapulces dalībniekiem neiebilst, lēmums tiek pieņemts bez balsošanas, vienojoties;

2) ja iebilst kaut viens no kopsapulces dalībniekiem, par lēmumu balso. Lēmums tiek pieņemts, ja par to ir nobalsojusi vairāk nekā puse no kopsapulces dalībniekiem un par lēmuma pieņemšanu nobalsojušie pārstāv ne mazāk kā pusi no attiecīgā plānošanas reģiona pašvaldību iedzīvotāju kopskaita. Iedzīvotāju skaitu nosaka atbilstoši iedzīvotāju reģistra datiem ne agrāk kā nedēļu pirms kopsapulces dienas.

(2) Plānošanas reģiona attīstības padomes priekšsēdētāju ievēlē Plānošanas reģiona attīstības padome no tajā ievēlētajiem padomes locekļiem.

(3) Plānošanas reģiona attīstības padomes sēdes ir atklātas, un tajās ar padomdevēja tiesībām var piedalīties valsts pārvaldes iestāžu, starptautisko institūciju, nevalstisko organizāciju, uzņēmēju un citu plānošanas reģionā ietilpstošo pašvaldību pārstāvji.

(4) Plānošanas reģiona attīstības padomes lēmumu pieņemšanas kārtību nosaka nolikums.

(22.06.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.08.2006.)

18.pants. Plānošanas reģiona sadarbības komisija

(1) Lai reģionālās attīstības atbalsta pasākumu īstenošanā nodrošinātu koordināciju un sadarbību ar nacionālā līmeņa institūcijām un plānošanas reģionu, katrā plānošanas reģionā izveido Plānošanas reģiona sadarbības komisiju.

(2) Plānošanas reģiona sadarbības komisijas sēdes ir atklātas, un tās vada Plānošanas reģiona attīstības padomes priekšsēdētājs.

(3) Ministrijas un īpašu uzdevumu ministru sekretariāti (turpmāk — ministrijas) ieceļ sadarbības koordinatoru, kurš nodrošina informācijas apmaiņu starp plānošanas reģionu un ministriju. Katra ministrija informē Plānošanas reģiona attīstības padomi un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju par sadarbības koordinatora iecelšanu.

(4) Plānošanas reģiona sadarbības komisijas sastāvā ir:

1) Plānošanas reģiona attīstības padomes norīkotie pārstāvji;

2) ministriju norīkotie pārstāvji.

(5) Plānošanas reģiona attīstības padomes priekšsēdētājs ne vēlāk kā divas nedēļas pirms Plānošanas reģiona sadarbības komisijas sēdes informē attiecīgās ministrijas sadarbības koordinatoru par Plānošanas reģiona sadarbības komisijas sēdē izskatāmo jautājumu un uzaicina attiecīgo ministriju nodrošināt tās dalību Plānošanas reģiona sadarbības komisijas sēdē.

(6) Šā panta piektajā daļā minētajā gadījumā ministrija norīko savus pārstāvjus dalībai Plānošanas reģiona sadarbības komisijā atbilstoši izskatāmajam jautājumam.

(22.06.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.08.2006.)

IV nodaļa
Reģionālās attīstības finansēšana

19.pants. Reģionālās attīstības finansēšanas avoti

(1) Reģionālās attīstības atbalsta pasākumus finansē no valsts budžeta, pašvaldību budžetiem, ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem, juridisko un fizisko personu maksājumiem, tai skaitā ziedojumiem.

(2) Nacionālās attīstības plānā iekļautos reģionālās attīstības atbalsta pasākumus finansē no valsts budžeta, pašvaldību budžetiem un ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem, kā arī no juridisko un fizisko personu līdzekļiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.02.2003. un 10.03.2005. likumu, kas stājas spēkā 06.04.2005.)

20.pants. Reģionālais fonds

(1) Reģionālās attīstības veicināšanai Ministru kabinets izveido Reģionālo fondu. Reģionālā fonda darbību pārrauga reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs.

(2) Reģionālajā fondā ieskaitītos līdzekļus var novirzīt īpaši atbalstāmo teritoriju attīstības veicināšanai.

(3) Reģionālā fonda nolikumu apstiprina Ministru kabinets.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.02.2003. likumu, kas stājas spēkā 06.03.2003.)

21.pants. Reģionālās attīstības finansējuma piešķiršana

(1) Reģionālās attīstības finansējumu piešķir reģionālās attīstības atbalsta pasākumiem, kas atbilst reģionālās attīstības politikas plānošanas dokumentos noteiktajiem galvenajiem pamatprincipiem, mērķiem un prioritātēm un šo pasākumu vadībai.

(2) Reģionālās attīstības finansējumam, kas uzskatāms par komercdarbības atbalstu, piemēro Komercdarbības atbalsta kontroles likuma normas.

(3) (Izslēgta ar 22.06.2006. likumu.)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.12.2002. un 22.06.2006. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2006.)

V nodaļa
Īpaši atbalstāmā teritorija

22.pants. Īpaši atbalstāmās teritorijas jēdziens

Īpaši atbalstāmā teritorija ir teritorija, kurā ilgstoši saglabājas negatīvas ekonomiskās un sociālās attīstības tendences vai viena no šīm tendencēm un kurai ar likumu piešķirts īpaši atbalstāmās teritorijas statuss.

23.pants. Īpaši atbalstāmās teritorijas statuss

(1) Īpaši atbalstāmās teritorijas statusa piešķiršanas mērķis ir radīt iespējas ekonomiski vāju vai mazāk labvēlīgu teritoriju ekonomiskajai un sociālajai attīstībai, lai veicinātu līdzvērtīgu sociālo un ekonomisko apstākļu izveidošanos visā valsts teritorijā.

(2) Īpaši atbalstāmo teritoriju attīstība tiek veicināta ar īpašu kredītpolitiku, nodokļu atvieglojumiem un Reģionālā fonda līdzekļiem, kas nodrošina papildu iespējas finansēt projektus, kuru īstenošana attiecīgajā teritorijā veicina saimniecisko darbību, rada jaunas un saglabā esošās darba vietas un sekmē šīs teritorijas iedzīvotāju dzīves līmeņa celšanos.

24.pants. Īpaši atbalstāmās teritorijas noteikšana

Īpaši atbalstāmās teritorijas statusu piešķir un atceļ plānošanas reģionu attīstības padomes saskaņā ar Ministru kabineta noteikto kārtību.

Pārejas noteikumi

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Par īpaši atbalstāmajiem reģioniem" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 13.nr.; 1999, 10.nr.).

2. Saskaņā ar likumu "Par īpaši atbalstāmajiem reģioniem" izveidotā Reģionālās attīstības padome turpina pildīt savas funkcijas līdz Nacionālās reģionālās padomes izveidošanai.

3. Saskaņā ar likumu "Par īpaši atbalstāmajiem reģioniem" piešķirtais īpaši atbalstāmo reģionu statuss ir spēkā līdz 2004.gada 27.jūnijam.

4. Saskaņā ar likumu "Par īpaši atbalstāmajiem reģioniem" izveidotais Reģionālais fonds turpina savu darbību līdz brīdim, kad tiek izveidots šajā likumā paredzētais Reģionālais fonds, kas ir tā tiesību un saistību pārmantotājs.

5. Ministru kabinets:

1) līdz 2002.gada 1.septembrim izdod šā likuma 6.pantā paredzētos noteikumus un ieteikumus, piedāvā priekšlikumu par plānošanas reģionu teritorijām un nosaka kārtību, kādā jautājums par plānošanas reģionu teritorijām saskaņojams ar tajos ietilpstošajām pašvaldībām;

2) līdz 2002.gada 15.oktobrim nosaka šā likuma 5.pantā paredzētās plānošanas reģionu teritorijas;

3) līdz 2003.gada 1.janvārim apstiprina šā likuma 15.panta trešajā daļā paredzēto Nacionālās reģionālās attīstības padomes nolikumu;

4) līdz 2003.gada 31.decembrim izdod šā likuma 6.panta otrajā daļā paredzētos noteikumus par nacionālā attīstības plāna izstrādes, ieviešanas, uzraudzības un sabiedriskās apspriešanas kārtību;

5) līdz 2003.gada 1.septembrim izdod šā likuma 14.panta 2.punktā un 21.panta trešajā daļā paredzētos noteikumus;

6) līdz 2003.gada 1.oktobrim saskaņā ar šā likuma 20.panta pirmo un trešo daļu izveido Reģionālo fondu un apstiprina tā nolikumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.12.2002. un 13.02.2003. likumu, kas stājas spēkā 06.03.2003.)

6. Šā likuma 5.pantā minētās plānošanas reģionu attīstības padomes divu mēnešu laikā pēc tam, kad plānošanas reģiona robežas apstiprinātas Ministru kabinetā, izvirza savu pārstāvi darbam Nacionālajā reģionālās attīstības padomē.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.02.2003. likumu, kas stājas spēkā 06.03.2003.)

7. (Izslēgts ar 10.03.2005. likumu, kas stājas spēkā 06.04.2005.)

8. (Izslēgts ar 13.02.2003. likumu, kas stājas spēkā 06.03.2003.)

9. Līdz šajā likumā paredzēto plānošanas reģionu izveidošanai plānošanas reģionu funkcijas veic saskaņā ar Teritorijas attīstības plānošanas likumu izveidotie plānošanas reģioni.

10. Plānošanas reģiona attīstības padome, kas izveidota un darbojas līdz 2006.gada 1.augustam, uzskatāma par šā likuma 5.panta pirmajā daļā minētās atvasinātas publiskas personas lēmējorgānu līdz dienai, kad Plānošanas reģiona attīstības padome tiek ievēlēta atbilstoši šā likuma 17.panta pirmās daļas noteikumiem.

(22.06.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.08.2006.)

Likums Saeimā pieņemts 2002.gada 21.martā.
Valsts prezidentes vietā
Saeimas priekšsēdētājs J.Straume
Rīgā 2002.gada 9.aprīlī
 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Saeima Veids: likums Pieņemts: 21.03.2002.Stājas spēkā: 23.04.2002.Tēma:  PašvaldībasPublicēts: Latvijas Vēstnesis, 53, 09.04.2002.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 9, 09.05.2002.
Dokumenta valoda:
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Uz tiesību akta pamata izdotie
  • Anotācija / tiesību akta projekts
  • Citi saistītie dokumenti
61002
{"selected":{"value":"01.08.2006","content":"<font class='s-1'>01.08.2006.-09.01.2007.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"16.06.2016","iso_value":"2016\/06\/16","content":"<font class='s-1'>16.06.2016.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"16.04.2014","iso_value":"2014\/04\/16","content":"<font class='s-1'>16.04.2014.-15.06.2016.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.12.2011","iso_value":"2011\/12\/01","content":"<font class='s-1'>01.12.2011.-15.04.2014.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2011","iso_value":"2011\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2011.-30.11.2011.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.07.2010","iso_value":"2010\/07\/01","content":"<font class='s-1'>01.07.2010.-31.12.2010.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.04.2010","iso_value":"2010\/04\/01","content":"<font class='s-1'>01.04.2010.-30.06.2010.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.07.2009","iso_value":"2009\/07\/01","content":"<font class='s-1'>01.07.2009.-31.03.2010.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"03.12.2008","iso_value":"2008\/12\/03","content":"<font class='s-1'>03.12.2008.-30.06.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2008","iso_value":"2008\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2008.-02.12.2008.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"30.05.2007","iso_value":"2007\/05\/30","content":"<font class='s-1'>30.05.2007.-31.12.2007.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"10.01.2007","iso_value":"2007\/01\/10","content":"<font class='s-1'>10.01.2007.-29.05.2007.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.08.2006","iso_value":"2006\/08\/01","content":"<font class='s-1'>01.08.2006.-09.01.2007.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"06.04.2005","iso_value":"2005\/04\/06","content":"<font class='s-1'>06.04.2005.-31.07.2006.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"14.01.2005","iso_value":"2005\/01\/14","content":"<font class='s-1'>14.01.2005.-05.04.2005.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"06.03.2003","iso_value":"2003\/03\/06","content":"<font class='s-1'>06.03.2003.-13.01.2005.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"16.01.2003","iso_value":"2003\/01\/16","content":"<font class='s-1'>16.01.2003.-05.03.2003.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2003","iso_value":"2003\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2003.-15.01.2003.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"23.04.2002","iso_value":"2002\/04\/23","content":"<font class='s-1'>23.04.2002.-31.12.2002.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
01.08.2006
84
1
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva