1. Noteikumi nosaka nodarbināto drošības un veselības aizsardzības prasības visās esošajās, kā arī no jauna iekārtojamās vai pārveidojamās darba vietās.

2. Šo noteikumu prasības neattiecas uz darba vietām:

2.1. auto, upju, jūras, gaisa un dzelzceļa transportlīdzekļos;

2.2. derīgo izrakteņu ieguves rūpniecībā;

2.3. zvejas kuģos;

2.4. lauksaimniecības vai mežsaimniecības uzņēmumos, ja tās neatrodas šo uzņēmumu ēkās;

2.5. būvlaukumos.

3. Šie noteikumi nenosaka nodarbināto drošības un veselības aizsardzības prasības darba vietās ārkārtējās situācijās.

4. Par šo noteikumu ievērošanu atbildīgs ir darba devējs.

5. Šo noteikumu ievērošanu kontrolē Valsts darba inspekcija.

6. Šajā nodaļā noteiktās prasības tiek piemērotas, ņemot vērā darba vietas īpatnības, darba raksturu, darba apstākļus un darba vides risku.

7. Elektroietaises projektē, ierīko un uztur tā, lai:

7.1. nerastos ugunsgrēka vai eksplozijas risks;

7.2. nodarbinātie būtu pasargāti no elektrotraumām, ko izraisa tieša vai netieša saskare ar elektroietaisi;

7.3. materiāli un aizsargierīces atbilstu spriegumam, darba apstākļiem un to nodarbināto kompetencei, kuriem ir pieejamas elektroietaises vai to daļas.

8. Evakuācijas ceļus un izejas projektē, ierīko un uztur, ievērojot šādas prasības:

8.1. evakuācijas ceļi un izejas, kā arī durvis, kas ved uz tām, un ceļi uzņēmuma teritorijā (turpmāk — satiksmes ceļš) ir brīvi, lai iespējami ātri varētu nokļūt drošībā;

8.2. evakuācijas ceļi un izejas nodrošina ātru un pēc iespējas drošāku nodarbināto evakuāciju no visām darba vietām, ja draud briesmas;

8.3. evakuācijas durvis veras uz āru;

8.4. evakuācijas durvis nodarbināto uzturēšanās laikā nedrīkst būt aizslēgtas, un tās ir viegli atveramas;

8.5. evakuācijas ceļus un izejas telpu apzīmē saskaņā ar drošības zīmju lietošanas prasībām darba vietās (iekšpusē);

8.6. evakuācijas ceļu un izeju skaitu, izvietojumu un izmērus nosaka atkarībā no darba vietu daudzuma, aprīkojuma un to izmēriem, kā arī no maksimāli iespējamā nodarbināto skaita;

8.7. evakuācijas ceļus un izejas, kur nepieciešams apgaismojums, aprīko ar pietiekamas intensitātes avārijas apgaismojumu.

9. Darba vietas nodrošina ar ērti pieejamām, vienkārši lietojamām un piemērotām ugunsgrēka dzēšanas iekārtām (ja iespējams, — automātiskām), automātiskām ugunsdzēsības signalizācijas iekārtām, ugunsgrēka izziņošanas sistēmām un ugunsdzēšanas līdzekļiem atbilstošā daudzumā, ņemot vērā ēkas izmērus un izmantošanas nolūku, darba aprīkojumu, lietojamo vielu fizikālās un ķīmiskās īpašības un maksimāli iespējamo nodarbināto skaitu.

10. Šo noteikumu 9.punktā minētās iekārtas, sistēmas un līdzekļus regulāri pārbauda un uztur kārtībā, un to atrašanās vietas norāda ar zīmēm, kuras izvieto normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

11. Plānojot, iekārtojot un uzturot teritoriju, ievēro šādas prasības:

11.1. teritorija ir pēc iespējas apzaļumota, ar labiekārtotiem satiksmes ceļiem;

11.2. atkritumus savāc, šķiro un īslaicīgi uzglabā īpaši ierīkotās vietās;

11.3. smalku (pulverveida) materiālu noliktavas atrodas vismaz 25 metru attālumā no citām ēkām (ja uzņēmuma teritorijas lielums to atļauj).

12. Prasības slēgtu darba telpu vēdināšanai:

12.1. nodrošināta svaiga gaisa pievade, ņemot vērā darba raksturu un nodarbināto fizisko slodzi;

12.2. to vielu koncentrācija, kuras, nonākot saskarē ar cilvēka organismu, var radīt traumu, arodslimību vai citus veselības traucējumus (turpmāk — kaitīgā viela), nedrīkst pārsniegt maksimāli pieļaujamo kaitīgo vielu koncentrāciju darba vides gaisā, kas visā darba laikā ar astoņu stundu darba dienas ilgumu (vai arī citu iedarbības ilgumu, bet ne vairāk kā 40 stundas nedēļā) neizraisa saslimšanu un veselības problēmas, kuras konstatē, izmantojot jaunākās izmeklēšanas metodes (turpmāk — kaitīgo vielu aroda ekspozīcijas robežvērtība);

12.3. gaisa kondicionēšanas vai ventilācijas sistēmas uztur kārtībā, regulāri tīra un pārbauda to darbības efektivitāti;

12.4. ir iekārtota ventilācijas kontroles sistēma, kura uzrāda traucējumus ventilācijas sistēmas darbībā (ja šāda kontroles sistēma nepieciešama nodarbināto drošības un veselības aizsardzības nodrošināšanai saskaņā ar darba devēja lēmumu vai nodarbināto uzticības personu prasību);

12.5. mehānisko ventilācijas sistēmu un gaisa kondicionēšanas iekārtu darbība nerada caurvēju, kas pārsniedz pieļaujamo gaisa kustības ātrumu;

12.6. iekārtojot pieplūdes–nosūces ventilāciju un gaisa apsildīšanu, ir pieļaujama gaisa recirkulācija ne vairāk kā 90 % no visa pievadāmā gaisa apjoma. Gaisa recirkulācija aizliegta no telpām, kurās darbi ir saistīti ar ķīmiskām vielām, ķīmiskiem produktiem, azbestu, baktērijām, vīrusiem, radioaktīvām vielām, kā arī no telpām, kurās veic ugunsbīstamus vai sprādzienbīstamus darbus;

12.7. ventilācijas un gaisa apsildīšanas ierīču radītais troksnis nepārsniedz pieļaujamo trokšņa līmeni;

12.8. ja, izmantojot tehniskos līdzekļus, nav iespējams novērst vai samazināt kaitīgo vielu koncentrāciju līdz kaitīgo vielu aroda ekspozīcijas robežvērtībai, darba vietās, kur gaisā izdalās kaitīgas vielas, ierīko vietēju nosūces ventilāciju tā, lai nepieļautu kaitīgo vielu nokļūšanu nodarbināto elpošanas orgānos, kā arī blakus esošajās darba vietās un apkārtējā vidē;

12.9. ventilācijas sistēma ir savienota ar ugunsdzēsības signalizācijas vai ugunsgrēka dzēšanas iekārtu, lai, izceļoties ugunsgrēkam, ventilācija tiktu atslēgta un uguns neizplatītos uz citām telpām.

13. Ražošanas atkritumus un ķīmiskās vielas vai ķīmiskos produktus, kas var piesārņot darba vides gaisu vai atmosfēru kopumā un radīt briesmas nodarbināto drošībai un veselībai, uzglabā atbilstoši noteiktajām prasībām vai transportē uz piemērotām bīstamo atkritumu izgāztuvēm.

14. Prasības telpu mikroklimatam:

14.1. darba telpās nodrošina darba raksturam un nodarbināto fiziskajai slodzei atbilstošu mikroklimatu (temperatūru, gaisa relatīvo mitrumu, gaisa kustības ātrumu, atstaroto siltumu);

14.2. atpūtas telpās, dežūrpersonāla telpās, ģērbtuvēs, tualetēs, dušās, ēdamtelpās un pirmās palīdzības telpās nodrošina attiecīgās telpas izmantošanas mērķim atbilstošu mikroklimatu.

15. Prasības telpu apgaismojumam:

15.1. darba vietas ir nodrošinātas ar dabisko apgaismojumu un aprīkotas ar mākslīgo apgaismojumu tā, lai kopējais apgaismojums būtu pietiekams nodarbināto drošībai un veselībai;

15.2. apgaismes ķermeņi darba telpās un ejās ir izvietoti tā, lai pasargātu nodarbinātos no nelaimes gadījumu un arodslimību riska, kas saistīts ar nepietiekamu apgaismojumu;

15.3. darba vietas, kur pēkšņa apgaismojuma izslēgšanas dēļ var rasties kaitējums nodarbināto drošībai un veselībai, ir nodrošinātas ar pietiekamu avārijas apgaismojumu.

16. Logus un virsgaismas logus projektē, ierīko un uztur, ievērojot šādas prasības:

16.1. logi, virsgaismas logi un stikla šķērssienas ļauj izvairīties no saules staru pārmērīgas iedarbības uz darba vietu, ņemot vērā darba un darba vietas īpatnības;

16.2. nodarbinātajiem ir iespēja droši atvērt, aizvērt, noregulēt vai nostiprināt logus, virsgaismas logus un vēdināšanas lūkas;

16.3. atvērti logi, virsgaismas logi un vēdināšanas lūkas nerada briesmas nodarbinātajiem;

16.4. logi un virsgaismas logi ir projektēti kopā ar aprīkojumu to tīrīšanai vai ir apgādāti ar ierīcēm, kas ļauj tos tīrīt, nepakļaujot riskam nodarbinātos, kuri veic šo darbu vai atrodas logu tuvumā.

17. Telpu grīdas, sienas, griestus un jumtus projektē, ierīko un uztur, ievērojot šādas prasības:

17.1. telpu grīdas ir stabilas, tās nedrīkst būt slidenas, ar bīstamiem izciļņiem, caurumiem vai slīpumiem, kas var apdraudēt nodarbināto drošību un veselību;

17.2. darba vietās ir pietiekama siltumizolācija, ievērojot veicamā darba raksturu un nodarbināto fizisko slodzi;

17.3. grīdas, sienas un griesti telpās ir ērti tīrāmi un kopjami atbilstoši higiēnas prasībām;

17.4. caurspīdīgas vai caurredzamas sienas (īpaši vienlaidu stikla šķērssienas darba telpās un satiksmes ceļu tuvumā) ir skaidri iezīmētas, izgatavotas no droša materiāla vai norobežotas tā, lai pasargātu nodarbinātos no uzgrūšanās sienām vai no savainojumiem, sienai sagrūstot;

17.5. ir veikti pasākumi, lai novērstu darbu veikšanu vai nodarbināto nokļūšanu uz jumtiem, kas gatavoti no nepietiekami izturīgiem materiāliem vai citādi var apdraudēt nodarbināto drošību un veselību (piemēram, nav nožogoti), ja vien netiek sagādāts aprīkojums, kas ļauj darbu veikt droši.

18. Durvis un vārtus projektē, ierīko un uztur, ievērojot šādas prasības:

18.1. durvju un vārtu izvietojumu, skaitu un izmērus, kā arī tajos lietotos materiālus nosaka telpu īpatnības un izmantojums;

18.2. caurredzamās durvis ir marķētas labi redzamā augstumā;

18.3. virpuļdurvis un vārtiņi ir caurspīdīgi vai ar caurredzamiem elementiem;

18.4. durvju un vārtu caurredzamās vai caurspīdīgās daļas, kuras nav no izturīga materiāla vai citādā veidā var radīt risku gūt savainojumus vai traumas, ir aizsargātas no izsišanas;

18.5. bīdāmās durvis ir apgādātas ar drošības ierīci, kas novērš to izslīdēšanu no vadnēm un apgāšanos;

18.6. durvis un vārti, kas veras uz augšu, ir apgādāti ar mehānismu, kas novērš to krišanu lejup;

18.7. durvis, kas veras uz evakuācijas ceļiem un izejām, ir apzīmētas ar drošības zīmēm un jebkurā brīdī bez palīdzības atveramas no iekšpuses;

18.8. gājēju durvis ir iekārtotas transportlīdzekļu vārtu tuvumā, ja nav iespējams nodrošināt gājēju plūsmu caur tiem;

18.9. gājēju durvis ir skaidri apzīmētas un nav aizsprostotas;

18.10. mehānisko durvju un vārtu darbība neapdraud nodarbinātos, durvis un vārti ir aprīkoti ar viegli pamanāmām un aizsniedzamām avārijas atslēgšanas ierīcēm, kas ļauj tos atvērt, ja enerģijas piegādes trūkuma dēļ durvis un vārti neatveras automātiski;

18.11. transportlīdzekļu vārti no iekšpuses ir apzīmēti ar signālkrāsojumu;

18.12. evakuācijas durvis nedrīkst būt bīdāmās durvis vai virpuļdurvis.

19. Satiksmes ceļus un zonas, kurās var tikt apdraudēta nodarbinātā dzīvība vai veselība (turpmāk — bīstamā zona), projektē, ierīko un uztur, ievērojot šādas prasības:

19.1. satiksmes ceļi ir izvietoti tā, lai gājējiem un transportlīdzekļiem nodrošinātu ērtu un drošu pieeju ceļiem, kā arī neradītu draudus nodarbinātajiem, kuri strādā šo satiksmes ceļu tuvumā;

19.2. gājēju ceļi un satiksmes ceļi atbilst maksimāli iespējamam lietotāju skaitam;

19.3. ja satiksmes ceļu izmanto gan transportlīdzekļi, gan gājēji, jābūt ierīkotiem gājēju ceļiem vai atstātai drošības joslai gājējiem, nodrošinot arī drošu pieeju durvīm vai vārtiem, gājēju ejām, gaiteņiem un kāpņu telpām;

19.4. satiksmes ceļi ir skaidri norādīti un apzīmēti;

19.5. ja darba vietās ir bīstamas zonas, kurās darba īpatnību dēļ pastāv risks nodarbinātajiem nokrist vai tikt savainotiem ar krītošiem priekšmetiem, šīs vietas ir apgādātas ar ierīcēm, kas novērš nodarbināto neatļautu iekļūšanu šajās zonās;

19.6. nodarbinātie, kuri strādā bīstamajās zonās, ir nodrošināti ar kolektīvajiem vai individuālajiem aizsardzības līdzekļiem;

19.7. bīstamās zonas ir skaidri norādītas un apzīmētas ar drošības zīmēm atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

20. Darba vietas aprīko ar drošiem eskalatoriem un slīdceliņiem, kas ir apgādāti ar drošības ierīcēm, kā arī viegli pamanāmām un pieejamām avārijas izslēgšanas ierīcēm.

21. Iekraušanas rampas un platformas projektē, ierīko un uztur, ievērojot šādas prasības:

21.1. tās atbilst transportējamo kravu izmēriem un slodzei;

21.2. tām ir vismaz viena noeja;

21.3. ja tas ir tehniski iespējams, platformām, kuru garums pārsniedz normatīvajos aktos noteikto garumu, ir divas noejas;

21.4. tās aprīko tā, lai pasargātu nodarbinātos no krišanas no tām.

22. Darba telpas projektē, ierīko un uztur, ievērojot šādas prasības:

22.1. tās ir pietiekami plašas, augstas, ar atbilstošu gaisa tilpumu;

22.2. brīvās, neizmantotās darba telpas platība darba vietā nodrošina nodarbinātajam pietiekamu kustību brīvību darbu veikšanai, bet, ja tas nav iespējams darba vietas specifikas dēļ, tad katram nodarbinātajam nodrošina pietiekamu kustības brīvību viņa darba vietas tiešā tuvumā.

23. Atpūtas telpas projektē, ierīko un uztur, ievērojot šādas prasības:

23.1. atbilstoši darba īpatnībām un nodarbināto skaitam ir nodrošinātas ērtas un pieejamas atpūtas telpas;

23.2. tās ir pietiekami plašas, un tajās ir pietiekams skaits galdu un krēslu ar atzveltnēm;

23.3. ja darba īpatnību dēļ ir nepieciešami bieži un regulāri pārtraukumi, bet atpūtas telpas nav iekārtotas, ir citas telpas, kurās nodarbinātie var uzturēties pārtraukumu laikā;

23.4. šajā punktā noteiktās prasības var nepiemērot birojiem vai citām darba vietām, kur ir līdzīgi darba apstākļi un kur ir iespējams līdzvērtīgi atpūsties darba pārtraukumos.

24. Ja nodarbina grūtnieces vai sievietes pēcdzemdību periodā (līdz vienam gadam), viņām nodrošina iespēju atgulties un atpūsties piemērotos apstākļos atbilstoši higiēnas prasībām. Sievietēm, kuras baro bērnu ar krūti, minētos apstākļus nodrošina visā barošanas laikā.

25. Ģērbtuves un slēdzamus skapīšus projektē, ierīko un uztur, ievērojot šādas prasības:

25.1. ģērbtuves ierīko, ja darba procesā ir paredzēta speciāla darba apģērba valkāšana un veselības vai pieklājības apsvērumu dēļ tās ir nepieciešamas;

25.2. ģērbtuves ir viegli pieejamas, pietiekami plašas, aprīkotas ar sēdekļiem un aizslēdzamiem skapīšiem;

25.3. nodrošina atsevišķas ģērbtuves vīriešiem un sievietēm vai, ja tas nav iespējams, nodrošina ģērbtuves lietošanu atsevišķi vīriešiem un sievietēm;

25.4. ja darba apstākļi saistīti ar kaitīgu vielu (piemēram, mitruma, netīrumu) iedarbību, nodrošina personīgā un darba apģērba glabāšanu atsevišķos skapīšos;

25.5. personīgā un darba apģērba glabāšanas skapīšos nodrošina gaisa apmaiņu vai ventilāciju, ja to ir noteicis darba devējs vai nodarbināto uzticības personas;

25.6. ja ģērbtuves saskaņā ar šo noteikumu 25.1.apakšpunktu nav ierīkotas, katram nodarbinātajam nodrošina atsevišķu (aizslēdzamu) vietu personīgā apģērba un mantu glabāšanai.

26. Dušas, izlietnes un tualetes projektē, ierīko un uztur, ievērojot šādas prasības:

26.1. dušas telpu ierīko, ņemot vērā veicamā darba raksturu vai ja to ir noteicis darba devējs vai nodarbināto uzticības personas. Ja iespējams, dušas telpas ierīko atsevišķi vīriešiem un sievietēm. Ja tas nav iespējams, nodrošina dušas telpu lietošanu atsevišķi vīriešiem un sievietēm;

26.2. dušas telpas ir pietiekami plašas, lai tās atbilstoši higiēnas prasībām varētu lietot, netraucējot citiem;

26.3. dušas ir nodrošinātas ar nepārtrauktu karstā un aukstā ūdens padevi;

26.4. ja dušas saskaņā ar šo noteikumu 26.1.apakšpunktu nav ierīkotas, darba telpu un ģērbtuvju tuvumā ierīko piemērotas izlietnes ar nepārtrauktu karstā un aukstā ūdens padevi;

26.5. izlietnes šo noteikumu 26.4.apakšpunktā minētajos gadījumos, ja nepieciešams, ir norobežotas vai atsevišķi lietojamas vīriešiem un sievietēm;

26.6. ja dušas telpas vai izlietnes ir ierīkotas atsevišķi no ģērbtuvēm, nodrošina ērtu nokļūšanu no vienām telpām citās telpās;

26.7. tualešu un izlietņu skaits ir pietiekams, ņemot vērā nodarbināto skaitu. Attiecīgajās telpās ir nepieciešamie personīgās higiēnas līdzekļi (tualetes papīrs, ziepes, dvieļi vai roku nosusināšanas ierīces);

26.8. tualetes un izlietnes ir ierīkotas tuvu darba un atpūtas telpām, ģērbtuvēm un dušas telpām;

26.9. tualetēs un dušās ir ierīkota ventilācija un nodrošināta tās darbība;

26.10. ir atsevišķas vīriešu un sieviešu tualetes vai nodrošināta to atsevišķa lietošana, kā arī ierīkota atsevišķa kabīne invalīdiem.

27. Pirmās palīdzības telpas vai vietas projektē, ierīko un uztur, ievērojot šādas prasības:

27.1. ņemot vērā darbības veidu, darbu apjomu un darba vides risku nodarbināto drošībai un veselībai, ir iekārtota vismaz viena vai vairākas pirmās palīdzības telpas, kurās ir pirmās palīdzības iekārtas un ierīces;

27.2. telpās ir nodrošināta ērta iekļūšana ar nestuvēm;

27.3. telpas ir skaidri apzīmētas atbilstoši drošības zīmju lietošanas prasībām darba vietās;

27.4. visās darba vietās, ja tas ir nepieciešams atbilstoši darba apstākļiem, ir pieejamas pirmās palīdzības aptieciņas, un to atrašanās vietas norādītas ar atbilstošām zīmēm.

28. Darba vietas ārpus telpām projektē, ierīko un uztur, ievērojot šādas prasības:

28.1. darba vietas, satiksmes ceļi un citas platības vai iekārtas ārpus telpām, ko darba gaitā izmanto vai kurās atrodas nodarbinātie, ir iekārtotas tā, lai gājēji un transportlīdzekļi varētu droši pārvietoties;

28.2. šo noteikumu 19., 20. un 21.punktā noteiktās prasības attiecas arī uz satiksmes ceļiem, kas ved uz noteiktām darba vietām, un uz ceļiem, ko izmanto iekārtu un iekraušanas platformu pastāvīgai uzturēšanai kārtībā un uzraudzībai;

28.3. šo noteikumu 18.punktā noteiktās prasības attiecas arī uz darba vietām ārpus telpām;

28.4. ja nepieciešams, darba vietas ārpus telpām aprīko ar mākslīgo apgaismojumu;

28.5. nodarbinātie ir aizsargāti pret nelabvēlīgiem meteoroloģiskiem apstākļiem un no krītošiem objektiem;

28.6. nodarbinātos nodrošina ar piemērotiem aizsardzības līdzekļiem pret slīdēšanu un krišanu;

28.7. nodarbinātajiem ir iespējams ātri atstāt darba vietu, ja notiek avārija vai izceļas ugunsgrēks, vai citā veselībai un dzīvībai bīstamā situācijā, kā arī tiek nodrošināta ātra palīdzības sniegšana;

28.8. nodarbinātie nav pakļauti troksnim, kas pārsniedz normatīvajos aktos noteikto pieļaujamo trokšņa līmeni, un kaitīgām ārējām ietekmēm (piemēram, gāzēm, tvaikiem vai putekļiem).

29. Rekonstruējot un modernizējot darba vietas, ievēro šādas prasības:

29.1. kaitīgās vielas pēc iespējas aizvieto ar nekaitīgām vai mazāk kaitīgām vielām;

29.2. kaitīgo vielu koncentrācija darba vidē nepārsniedz kaitīgo vielu aroda ekspozīcijas robežvērtību;

29.3. darba vides riska iedarbību samazina līdz pieļaujamām un iespējamām robežām;

29.4. pēc iespējas samazina nodarbināto fizisko slodzi un ņem vērā ergonomikas principus;

29.5. darba vidi, ja nepieciešams, piemēro nodarbinātajiem ar īpašām vajadzībām (invalīdiem).

30. Nodarbināto drošībai un veselības aizsardzībai darba vietās darba devējs nodrošina:

30.1. brīvus ceļus gājējiem un transportlīdzekļiem, lai iespējami ātri varētu nokļūt uz evakuācijas ceļiem un izejām, kā arī brīvus evakuācijas ceļus un izejas;

30.2. darba aprīkojuma uzturēšanu atbilstošā tehniskajā kārtībā, kā arī nekavējoties novērš defektus, kas nelabvēlīgi ietekmē nodarbināto drošību un veselību;

30.3. tīrību darba vietās un regulāru darba vietu (it īpaši ventilācijas ierīču) tīrīšanu, ievērojot higiēnas prasības un neradot draudus nodarbināto drošībai un veselībai;

30.4. regulāru to drošības iekārtu un ierīču darbības pārbaudi un uzraudzību, kuras paredzētas tādu darba vides bīstamo vai kaitīgo (ķīmisko, bioloģisko, fizikālo, psihofizioloģisko, tehnisko un citu) faktoru iedarbības samazināšanai vai novēršanai, kuru iedarbība uz nodarbināto (atkarībā no iedarbības līmeņa un ilguma) izraisa arodslimības, traumas, rada darbaspēju zaudējumu vai darbaspēju samazināšanos;

30.5. regulāru nodarbināto un viņu uzticības personu informēšanu par visiem nodarbināto drošības un veselības aizsardzības pasākumiem, kuri tiek veikti darba vietā;

30.6. konsultēšanos ar nodarbinātajiem un viņu uzticības personām un viņu līdzdalību to jautājumu risināšanā, kas saistīti ar drošību un veselības aizsardzību darba vietā;

30.7. nodarbināto apmācību jautājumos, kas saistīti ar darba drošību un veselības aizsardzību;

30.8. darba vietu iekārtošanu (īpaši attiecībā uz durvīm, kāpnēm, evakuācijas ceļiem un izejām, ģērbtuvēm, dušām, izlietnēm, tualetēm, atpūtas telpām) tā, lai tajās, ja nepieciešams, būtu iespējams nodarbināt personas ar īpašām vajadzībām (invalīdus).

31. Darba vietas, kuras izveidotas līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, līdz 2004.gada 31.decembrim pārveidojamas atbilstoši šo noteikumu prasībām.