2. Zemesgrāmatu pārzināšana piekrīt apgabaltiesu zemesgrāmatu nodaļām.

3. Katrs nekustams īpašums jāieraksta zemesgrāmatā tajā zemesgrāmatu nodaļā, kuras rajonā tas atrodas.

4. Zemesgrāmatās nostiprina (koroborē) tiesības uz nekustamiem īpašumiem, saprotot ar tiesībām arī tiesību nodrošinājumus un aprobežojumus, ja no likuma satura un tiešā jēguma neizriet pretējais.

6. Nostiprināšana piekrīt tai zemesgrāmatu nodaļai, kuras grāmatās ierakstīts nekustams īpašums, uz ko attiecas nostiprinājums.

7. Tiesības nostiprina uz zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka lēmumu pamata, ierakstot nostiprināmās tiesības zemesgrāmatā.

9. Zemesgrāmatu nodaļas darbībai ir nepieciešamas:

1) zemesgrāmatas,

2) nostiprinājumu žurnāli un

3) nekustamu īpašumu lietas.

10. Zemesgrāmatas iekārto atsevišķi katram pagastam un katrai pilsētai, kas atrodas zemesgrāmatu nodaļas rajonā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.03.1993. likumu, kas stājas spēkā 05.04.1993.)

11. Zemesgrāmatas sastāv no nodalījumiem (folijām).

Zemesgrāmatu nodalījumi ir sastiprināti sējumā ar metāla stieņiem, kuri grāmatas augšējā vāka virspusē saliecami un saslēdzami ar patentslēdzi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.03.1993. likumu, kas stājas spēkā 05.04.1993.)

12. Katram zemesgrāmatas nodalījumam dod īpašu numuru, kuru sauc par zemesgrāmatas numuru un kuru nodalījums patur arī tad, ja slēdz kādu agrāk atklātu nodalījumu. No jauna atklātam nodalījumam nevar dot slēgta nodalījuma numuru.

13. Nodalījuma sākumā aiz zemesgrāmatas numura atzīmē nekustama īpašuma nosaukumu un atrašanās vietu.

Nodalījuma sākumā norāda arī īpašuma apzīmējumu kadastrā, ko nekustamajam īpašumam piešķīris Valsts zemes dienests.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.03.1993. likumu, kas stājas spēkā 05.04.1993.)

14. Nodalījumam ir četras daļas, kurās ieraksta ziņas par:

1) nekustamu īpašumu,

2) nekustama īpašuma īpašnieku,

3) nekustama īpašuma apgrūtinājumiem un

4) nekustama īpašuma parādiem.

Katra daļa tiek rakstīta uz atsevišķas lapas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.03.1993. likumu, kas stājas spēkā 05.04.1993.)

15. Nodalījuma pirmā daļa sadalās divās iedaļās, kurās norāda:

1) pirmā iedaļā:

a) nekustamu īpašumu,

b) nekustamam īpašumam par labu nodibinātos servitūtus un reālnastas,

c) nekustamam īpašumam pievienotos zemes gabalus,

d) nekustama īpašuma un tam pievienoto zemes gabalu platību;

2) otrā iedaļā:

a) no nekustama īpašuma atdalītos zemes gabalus un to platību,

b) pirmā iedaļā ierakstīto servitūtu un reālnastu pārgrozījumus un dzēsumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.03.1993. likumu, kas stājas spēkā 05.04.1993.)

17. Nodalījuma trešā daļa sadalās divās iedaļās, kurās norāda:

1) pirmā iedaļā:

a) lietu tiesības, kas apgrūtina nekustamu īpašumu, izņemot tās, kuras jānorāda otrā un ceturtā daļā,

b) 45. panta 4. punktā minētās atzīmes, ja tās nodrošina a burtā paredzēto lietu tiesību nodibināšanu;

2) otrā iedaļā:

pārgrozījumus pirmās iedaļas ierakstos, tāpat arī šo ierakstu un to pārgrozījumu dzēsumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.03.1993. likumu, kas stājas spēkā 05.04.1993.)

18. Nodalījuma ceturtā daļa sadalās piecās iedaļās, kurās norāda:

1) pirmā iedaļā:

a) ķīlas tiesības, kas nodibinātas uz nekustamu īpašumu,

b) 45. panta 5.punktā minētās atzīmes,

c) tā paša panta 4. punktā minētās atzīmes, ja tās nodrošina a burtā minēto ķīlas tiesību nodibināšanu;

2) otrā iedaļā — summu, līdz kādai sniedzas pirmā iedaļā nostiprinātās tiesības;

3) trešā iedaļā — visādus (izņemot 4. punktā paredzētos) pārgrozījumus pirmās iedaļas ierakstos un arī šo pārgrozījumu dzēsumu;

4) ceturtā iedaļā — pirmās iedaļas ierakstu dzēsumu visumā vai pa daļai, un

5) piektā iedaļā — summu, kādā dzēsti pirmās iedaļas ieraksti.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.03.1993. likumu, kas stājas spēkā 05.04.1993.)

19. Katrai lauku nekustamu īpašumu zemesgrāmatai ir divi alfabētiski rādītāji: viens — pēc īpašnieku uzvārdiem, bet otrs — pēc īpašumu nosaukumiem. Pilsētu nekustamu īpašumu zemesgrāmatām ir viens alfabētisks rādītājs pēc īpašnieku uzvārdiem.

20. Alfabētiskā rādītājā īpašnieku atzīmējot, jāievēro 52. panta noteikumi.

21. Alfabētiskie rādītāji var būt arī kartotēkas veidā.

22. Nostiprinājumu žurnālā ieraksta:

1) nostiprinājumu lūgums un

2) lēmumus, ar kuriem zemesgrāmatu nodaļas priekšnieks šos lūgumus izšķir.

23. Nostiprinājumu žurnāla lapa sadalīta sešās ailēs, kurās ieraksta:

1) kārtējo numuru;

2) nostiprinājuma lūguma saņemšanas laiku (69. p.);

3) kas nostiprinājumu lūdz, lūguma saturu un nekustama īpašuma zemesgrāmatas numuru (12. p.);

4) lūguma pielikumus un nodevas;

5) zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka lēmuma saturu (82. p.), atzīmējot tā datumu, un

6) atzīmes par lēmuma paziņošanu un pavēstu izsūtīšanu (85. un 86. p.).

Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka lēmumi, ar kuriem atstāti bez ievērības lūgumi par sākotnējo īpašuma tiesību nostiprināšanu, ievietojami atsevišķā lietā hronoloģiskā secībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.03.1993. likumu, kas stājas spēkā no 05.04.1993.)

24. Nostiprinājumu žurnāls var būt kopīgs visam zemesgrāmatu nodaļas rajonam vai arī atsevišķas katram rajonā ietilpstošam pagastam un pilsētai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.03.1993. likumu, kas stājas spēkā no 05.04.1993.)

25. Nostiprinājumu žurnālu iekārto atsevišķi katram gadam.

26. Katram zemesgrāmatas nodalījumā ierakstītam nekustamam īpašumam iekārto īpašu nekustamā īpašuma lietu.

Nekustama īpašuma lietā sakopo visus dokumentus un rakstus, kas attiecas uz zemesgrāmatas nodalījumā ierakstīto nekustamo īpašumu.

27. Nekustama īpašuma lietai ir tas pats numurs, kāds ir atbilstošam zemesgrāmatas nodalījumam.

28. Katrai lietai sastāda sarakstu, kurā atzīmē visus lietai pievienotos dokumentus un rakstus.

30. Ja nekustamais īpašums atrodas vairākās administratīvajās teritorijās, attiecīgā īpašuma daļa ierakstāma katra pagasta vai pilsētas zemesgrāmatā, norādot, ka tā ir vienota nekustama īpašuma daļa, kā arī norādot, kurā zemesgrāmatā ir ierakstīta nekustamā īpašuma pārējā daļa.

(30.03.1993. likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 05.04.1993.)

31. Nodalījumā ieraksta visas uz nekustamu īpašumu nostiprināmās tiesības, tiesību nodrošinājumus un aprobežojumus, tāpat arī šo tiesību, nodrošinājumu un aprobežojumu pārgrozījumus un dzēsumu.

32. Ja kādā nodalījuma daļā nav vairs brīvas vietas jaunam ierakstam, šim nodalījumam pievieno jaunu zemesgrāmatas nodalījuma attiecīgās daļas lapu, par ko iepriekšējā lapā izdara atzīmi.

(30.03.1993. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.04.1993.)

33. Nekustams īpašums, tā kā tas ierakstīts zemesgrāmatas nodalījumā, atbild par visām šajā nodalījumā nostiprinātām tiesībām.

34. Iepriekšējā (33.) panta noteikumi neattiecas uz gadījumiem:

1) kad nodalījumā nostiprinātās tiesības attiecas tikai uz kopīpašnieka domājamo daļu (Civillik. 1295. p.) vai

2) kad šīs tiesības apgrūtina tikai noteiktu nekustama īpašuma reālu daļu.

Šajos gadījumos dokumentos, kas ir par pamatu nostiprinājumam, jābūt norādītam, ka nostiprināmās tiesības neattiecas uz visu nekustamo īpašumu, bet tikai uz tā noteiktām domājamām vai reālām daļām.

35. Ja pašā ierakstā nav noteikts citādi (82. p. 3. pk.) vai ja vienam nostiprinājumam nav piešķirta pirmtiesība pret otru, tad nostiprinājumu pirmtiesību noteic pēc nostiprinājuma laika zemesgrāmatas nodalījumā (73.—75. p.).

36. Sadalot nekustamu īpašumu vairākos patstāvīgos īpašumos, tāpat arī atdalot no nekustama īpašuma reālu daļu ar nolūku pievienot to citam nekustamam īpašumam (37. p.), visas tiesības, kas apgrūtina sadalāmo nekustamo īpašumu, joprojām skaitās pilnā apmērā uz katru jaunradušos nekustamu īpašumu vai no nekustama īpašuma atdalīto reālo daļu, izņemot gadījumus:

1) kad šo tiesību priekšmets nav no nekustama īpašuma atdalītā daļa vai tā reālā daļa, no kuras ir radīts jaunais nekustamais īpašums (34. p. 2. pk.), vai

2) kad personas, kurām pieder minētās tiesības, ir atsvabinājušas no līdzatbildības nekustamā īpašuma reālo daļu vai

3) kad atsevišķos likumos paredzēts, ka apgrūtinājumi nepāriet uz jaunradušos nekustamu īpašumu.

Sadalāmam nekustamam īpašumam par labu nostiprinātās tiesības paliek arī visām jaunradītām daļām, ja vien šīs tiesības jau pirms sadalījuma nav piederējušas vienai noteiktai daļai.

Tas, vai apgrūtinājumi attiecas uz kādu šāda īpašuma daļu vai visām daļām, norādāms nostiprinājuma lēmumā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.03.1993. likumu, kas stājas spēkā 05.04.1993.)

37. Vairākus viena un tā paša īpašnieka nekustamus īpašumus, kuriem zemesgrāmatā atklāti atsevišķi nodalījumi, var savienot vienā nodalījumā:

1) kad savienojamie īpašumi sastāda vienu saimniecisku vienību un

2) kad tikai viens no savienojamiem īpašumiem apgrūtināts kādām tiesībām, vai kad visi savienojamie īpašumi apgrūtināti vienām un tām pašām tiesībām, vai kad personas, kam tiesības pieder, vienojušās par pirmtiesībām vai

3) kad tāda savienošana nerunā pretim likumam.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.03.1993. likumu, kas stājas spēkā 05.04.1993.)

38. Pievienojot nekustamam īpašumam no cita īpašuma atdalītu reālu daļu, jāņem vērā iepriekšējā (37.) panta 2. un 3. punkta noteikumi.

39. Savienojot kopīpašniekiem piederošu nekustamu īpašumu ar citu tiem pašiem kopīpašniekiem piederošu nekustamu īpašumu, katra kopīpašnieka domājamām daļām savienojamos īpašumos jābūt vienādām.

40. Iegūstot kopīpašniekiem piederošas nekustama īpašuma domājamās daļas, īpašuma tiesību var nostiprināt zemesgrāmatā tad, ja apgrūtināta tikai viena kopīpašnieka domājamā daļa vai ja visu kopīpašnieku daļas apgrūtinātas vienām un tām pašām tiesībām vai ja personas, kam šīs tiesības pieder, vienojušās par pirmtiesībām.

42. Ja nekustamam īpašumam, kuram zemesgrāmatā atklāts nodalījums, nav iespējams noteikt atrašanās vietu dabā, tad zemesgrāmatu nodaļas priekšnieks ar sludinājumu oficiālā laikrakstā uzaicina zemesgrāmatā ierakstīto īpašnieku un personas, kurām uz nekustamu īpašumu nostiprinātas kādas tiesības, vai to tiesību pēcniekus iesniegt divu mēnešu laikā pierādījumus par to, ka nekustams īpašums patiešām pastāv dabā. Ja minētā termiņā šādus pierādījumus neiesniedz, zemesgrāmatu nodaļas priekšnieks ar sevišķu lēmumu slēdz nodalījumu.

Šo noteikumu piemēro tikai tad, ja nodalījumā 50 gadu laikā nav ievesti nekādi jauni ieraksti.

Sludinājuma izdevumus sedz no valsts līdzekļiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.03.1993. likumu, kas stājas spēkā no 05.04.1993.)

43. Nostiprinājumus zemesgrāmatas nodalījumā izteic ierakstos (pantos) un atzīmēs.

47. Nodalījuma ierakstā norāda:

1) dokumentu, kas bijis par pamatu nostiprinājumam;

2) nostiprināto tiesību, tās saturu un būtiskos piederumus;

3) nostiprinājuma žurnāla numuru, ar kādu nostiprinājuma lūgums ierakstīts žurnālā.

Zemesgrāmatas nodalījuma ceturtās daļas pirmā iedaļā (18. p.) īpaši norāda:

1) nostiprinātās tiesības pamatu;

2) kreditoru vai personu, kurai par labu ir nostiprinājums;

3) kapitāla summu Latvijas valūtā, līdz kurai sniedzas nostiprinātās tiesības;

4) procentu un līgumsoda lielumu un arī to samaksas termiņus;

5) parādnieku, ja nostiprinājums neattiecas uz visu īpašumu, bet tikai uz kopīpašnieka domājamo daļu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.03.1993. likumu, kas stājas spēkā no 05.04.1993.)

48. Ja vienas un tās pašas tiesības nostiprina uz vairākiem patstāvīgiem nekustamiem īpašumiem (29. p.), tad šīs tiesības ieraksta pilnā apjomā katram nekustamam īpašumam ierādītā zemesgrāmatas nodalījumā, aizrādot uz citiem nodalījumiem, kuros šīs tiesības arī ierakstītas.

49. Nostiprinot zemesgrāmatā vairākām personām nedalīti piederošās tiesības, katrai no viņām piederošā domājamā daļa jānoteic skaitliski, izņemot Civillikuma 124. pantā paredzētos gadījumus.

Ja no dokumentiem, kas ir par pamatu nostiprinājumam, nav redzams, kādās daļās tiesība pieder katram līdzdalībniekam, tad jānorāda, ka tiesība pieder viņiem līdzīgās daļās.

50. Visus ierakstus apzīmē ar kārtēju numuru ierakstījuma kārtībā. Katrai iedaļai ir sava numerācija.

Kad ieraksts pēc satura attiecas uz citu tā paša nodalījuma ierakstu, tad zem abiem ierakstiem atzīmē atbilstošā ieraksta kārtējo numuru un arī daļu un iedaļu, kur šis ieraksts atrodas, pie kam iekavās īsi norāda uz abu ierakstu savstarpējo attiecību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.03.1993. likumu, kas stājas spēkā 05.04.1993.)

51. Ierakstiem zemesgrāmatā jābūt īsiem, un tajos nevar būt nekā tāda, kam nav sakara ar nekustamu īpašumu un uz to nostiprinātām tiesībām.

52. Apzīmējot ierakstos personu, jānorāda viņas vārds, uzvārds, dzimšanas vieta un laiks, bet apzīmējot juridisku personu — viņas nosaukums vai firma.

Dzimšanas vietu un laiku var nenorādīt tajos gadījumos, kad iestāde vai amatpersona, kas taisījusi aktu vai apliecinājumu, ir atzīmējusi, ka šīs ziņas nav bijis iespējams noskaidrot.

53. Ja ierakstā ir norādījums uz nekustamu īpašumu, kuram ir savs nodalījums tajā pašā zemesgrāmatā vai citā tās pašas vai arī citas zemesgrāmatu nodaļas grāmatā, tad jāatzīmē tā zemesgrāmatu nodaļa, kuras zemesgrāmatā īpašums ir ierakstīts, pati zemesgrāmata un īpašuma zemesgrāmatas numurs.

54. Izdzēsumi ierakstos nav pielaižami. Par izlabojumiem, ko taisa ierakstā, lai to saskaņotu ar nostiprinājuma žurnālā ierakstīto lēmumu (78. p.), norāda pirms zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka paraksta, vai, ja kļūdu izlabo pēc tam, kad ieraksts ir parakstīts — sevišķā ierakstā. Pēdējo ieraksta, netaisot jaunu lēmumu, un izteic 47. pantā paredzētā formā, norādot, ka tas atvieto agrāko ierakstu. Izlabojumus taisa arī izsniegtā zemesgrāmatu aktā, kuru šim nolūkam pieprasa no personas, kam tas izsniegts.

Ierakstu izlabojumi, kas nesaskan ar nostiprinājuma lēmumiem, pielaižami vienīgi 90. un 97. pantā paredzētā kārtībā.

55. Iepriekšējo (47.—54.) pantu noteikumi jāpiemēro arī atzīmēm.

56. Nostiprinājumu lūgumiem jābūt rakstiskiem.

57. Nostiprinājumu var lūgt tikai nekustamu īpašumu īpašnieki un personas, kuru labā vai pret kurām taisāms nostiprinājums, tāpat arī likumā paredzētos gadījumos — tiesu un citas valsts iestādes vai amatpersonas.

58. Pilnvarojums citai personai lūgt nostiprinājumu jāizteic pilnvarā, ko apliecinājis notārs vai pagasttiesa.

Sevišķa apliecināta pilnvara nav vajadzīga, ja pilnvarojums lūgt nostiprinājumu ir izteikts nostiprinājuma lūgumā vai pašā aktā, uz kuru pamatota nostiprināmā tiesība, vai ja pilnvarojums ir dots notāram, kas taisījis vai apliecinājis minēto aktu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.03.1993. likumu, kas stājas spēkā no 05.04.1993.)

59. Ja lūdzējs iesniedz vairākus nostiprinājuma lūgumus, tad viņš var prasīt, lai vienu nostiprinājumu neizdara bez otra.

62. Bez iepriekšējā (61.) pantā paredzētiem pielikumiem, iesniedzot nostiprinājuma lūgumu, jāuzrāda noteiktā kārtībā izgatavoti un reģistrēti plāni ar oriģināliem reģistrācijas uzrakstiem, kā arī tehniskās inventarizācijas dokumenti:

1) atklājot zemesgrāmatā nodalījumu nekustamam īpašumam, kas agrāk nemaz nav bijis ierakstīts zemesgrāmatā vai kam nodalījumi iznīcināti vai gājuši zudumā;

2) sadalot nekustamu īpašumu, kuram atklāts atsevišķs nodalījums, vairākos patstāvīgos nekustamos īpašumos (36. p.);

3) atdalot no nekustama īpašuma daļu, lai pievienotu to citam īpašumam (36. p.);

4) savienojot vairākus vienam īpašniekam piederošus nekustamus īpašumus (37. p.);

5) nostiprinot lietu tiesības uz nekustama īpašuma neatdalītu reālu daļu (34.p. 2.pk.).

Plāni arī jāuzrāda:

1) sadalot lauku nekustamu īpašumu par to daļu, kas patur agrāko nodalījumu, ja lietā jau atrodas visa sadalāmā īpašuma plāns;

2) par nekustamu īpašumu, kuram pievieno cita īpašuma daļu, ja lietā jau ir šā nekustamā īpašuma plāns;

3) par savienojamiem lauku nekustamiem īpašumiem, ja katra savienojamā īpašuma plāns jau ir zemesgrāmatu nodaļā; ja nodaļai ir dažu savienojamo īpašumu plāni, tad jāiesniedz tikai iztrūkstošie īpašumu plāni;

4) citos likumos paredzētos gadījumos.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.03.1940. un 30.03.1993. likumu, kas stājas spēkā no 05.04.1993.)

63. Dokumenti, kas minēti 61.panta 1.-3.punktā, nav jāiesniedz, ja tie jau ir zemesgrāmatu nodaļā. Šādā gadījumā nostiprinājuma lūgumā jānorāda, kādai dokumentu grāmatai, nekustama īpašuma lietai vai citam nostiprinājuma lūgumam dokumenti ir pievienoti. Šis noteikums jāpiemēro arī vairāku nekustamu īpašumu īpašniekiem piederošu kopzemju plāniem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.03.1993. likumu, kas stājas spēkā 05.04.1993.)

64. 61.panta 1.punktā minētie dokumenti jāiesniedz oriģinālos, izņemot gadījumus, kad nostiprinājuma lūgums pamatots:

1) uz notariālā akta kārtībā slēgtu darījumu;

2) uz dokumentu, kas atrodas citā zemesgrāmatu nodaļā;

3) uz tiesas spriedumu vai lēmumu;

4) uz administratīvu iestāžu lēmumu.

Šā (64.) panta 1.punktā paredzētā gadījumā jāiesniedz aktu grāmatas izraksts, 2.punktā paredzētā gadījumā - dokumenta noraksts, ko apliecinājusi tā zemesgrāmatu nodaļa, kurā atrodas oriģināls, 3.punktā paredzētā gadījumā - tiesas izdotais likumīgā spēkā nākuša sprieduma vai lēmuma noraksts vai to izpildīšanai izsniegtais izpildu raksts, bet 4.punktā paredzētā gadījumā - administratīvas iestādes izdotais lēmuma noraksts.

65. Lūgumam nostiprināt uz tiesas sprieduma pamata hipotēku (Civillik. 1307.p.) jāpievieno:

1) izpildu raksts un tiesas izdotais sprieduma noraksts vai

2) piespiedu izpildīšanai pakļautais oriģinālakts ar izpildu uzrakstu un ar tiesas apliecinātu šā akta un izpildu uzraksta norakstu.

Lūdzot nostiprināt hipotēku, lai nodrošinātu spriedumā vai lēmumā noteikto nodevu samaksu, lūgumam jāpievieno tiesas izdotais sprieduma vai lēmuma noraksts.

66. Ārvalstī taisīti formāli akti var būt par pamatu nostiprinājumam tikai tajā gadījumā, ja uz tiem ir Latvijas sūtniecības vai konsulāta apliecinājums, ka ārzemes iestādei vai amatpersonai, kas aktu taisījusi, ir tiesība to darīt pēc attiecīgās ārvalsts likumiem.

67. Zemesgrāmatu nodaļai iesniedzamiem dokumentiem jābūt valsts valodā, izņemot iepriekšējā (66.) pantā minētos dokumentus un mājas kārtībā taisītus testamentus, bet tādā gadījumā tiem jāpievieno tulkojumi valsts valodā, kuru pareizību apliecinājis notārs vai viņa pieaicinātais tulks.

69. Nostiprinājuma lūgumus saņem zemesgrāmatu nodaļas sekretārs un atzīmē uz tiem saņemšanas gadu, mēnesi un dienu.

70. Par nostiprinājuma lūguma saņemšanu nodaļas sekretārs uz pieprasījumu izdod apliecību, norādot tajā:

1) saņemšanas laiku (69.p.);

2) kas iesniedzis apstiprinājuma lūgumu;

3) uz kādu īpašumu attiecas lūgums;

4) lūgumam pievienotos dokumentus un nodevas (61.p.).

71. Saņemtos nostiprinājuma lūgumus zemesgrāmatu nodaļas sekretārs tajā pašā dienā saņemšanas kārtībā ieraksta nostiprinājuma žurnālā ar sevišķu numuru un parakstās.

72. Nostiprinājuma lūgumus zemesgrāmatu nodaļas priekšnieks skata cauri ne vēlāk kā nākošā darba dienā pēc to saņemšanas tādā kārtībā, kādā tie ierakstīti nostiprinājuma žurnālā, ievērojot iesniegumu pirmtiesības uz izpildījumu (73. -75.p).

73. Pirmtiesība uz izpildījumu, ievērojot turpmākos (74. un 75.) pantos paredzētos izņēmumus, ir tam nostiprinājuma lūgumam, kas agrāk saņemts zemesgrāmatu nodaļā.

74. Nostiprinājuma lūgumi, kas vienas un tās pašas dienas darba stundās iesniegti zemesgrāmatu nodaļai vai saņemti nodaļā pa pastu, atzīstami par vienā laikā ienākušiem.

75. Pirmtiesība uz izpildījumu pret citiem tajā pašā dienā ienākušiem nostiprinājuma lūgumiem ir lūgumiem ierakstīt tādas atzīmes, kas minētas:

1) 45. panta 1.—3. punktā;

2) 45. panta 4. punktā, ja tiesas lēmums taisīts prasības lietā par īpašuma tiesību uz nekustamu īpašumu vai par šās tiesības nostiprināšanu;

3) 45. panta 8. punktā, ja šīm atzīmēm ir aizlieguma raksturs.

78. Nostiprinājuma žurnālā par katru ierakstīto lūgumu (71. p.) zemesgrāmatu nodaļas priekšnieks taisa atsevišķu lēmumu, ko viņš paraksta, atzīmējot lēmuma datumu.

79. Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieks ar savu lēmumu apmierina nostiprinājuma lūgumu vai atstāj to bez ievērības.

Ja lūgumu var ievērot tikai pa daļai, tad nodaļas priekšnieks nolemj apmierināt lūgumu pielaižamā apjomā, atstājot to pārējā daļā bez ievērības, izņemot 81. pantā paredzēto gadījumu, kad lūgums atstājams bez ievērības visumā.

Lēmumi par nostiprinājuma apturēšanu līdz šķēršļu novēršanai nav pielaižami.

80. Ja ar tiesas spriedumu vai lēmumu noteiktas vairāku līdzdalībnieku tiesības, tad tās nostiprināmas visumā, ja vien samaksātas visas pienākošās nodevas, kaut arī nostiprinājuma lūgumu būtu parakstījis tikai viens no līdzdalībniekiem.

81. Nostiprinot uz testamenta pamata īpašuma tiesību, ja pašā testamentā nav noteikts pretējais, reizē ar īpašuma tiesību jānostiprina arī testamentā paredzētie atsavinājuma vai apgrūtinājuma aizliegumi un lietojuma vai uztura tiesības.

16. panta 2. punktā b burtā minētie aizliegumi nekavē testamentā paredzēto lietojuma vai uztura tiesību nostiprināšanu.

Ja ir kādi šķēršļi testamentā noteiktās lietojuma vai uztura tiesības nostiprināšanai, tad nostiprinājuma lūgums atstājams bez ievērības visumā.

Testamentā paredzētās pēcmantinieku tiesības (16. p. 2. pk. c burts) jānostiprina reizē ar pirmmantinieku tiesībām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.03.1940. likumu)

82. Lēmumā, atstāt bez ievērības nostiprinājuma lūgumu visumā vai pa daļai (79. p.), jānorāda, kādu iemeslu dēļ nostiprinājumu nevar pielaist.

Lēmumā, ar kuru nostiprinājuma lūgums apmierināts, jānorāda:

1) zemesgrāmata (10. p.), nodalījums (12. p.), daļa un iedaļa (15.—18. p.), kurās jāieved ieraksts vai atzīme;

2) ieraksta vai atzīmes saturs (47. p.);

3) pirmtiesība — ja no vairākām vienā laikā nostiprinājumam pieteiktām tiesībām, kas attiecas uz vienu un to pašu nekustamu īpašumu, dažām jābauda pirmtiesība pret pārējām vai ja lūdz nostiprināt ieraksta veidā tiesību, kas līdz tam bijusi nostiprināta atzīmes veidā (45. p.).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.03.1993. likumu, kas stājas spēkā 05.04.1993.)

83. Tūliņ pēc lēmuma taisīšanas uz tā dokumenta, uz kura pamatots lēmums par jaunās tiesības nostiprinājumu, noraksta veidā uzraksta zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka lēmumu, ko paraksta priekšnieks un sekretārs. Dokumentu pievieno nekustama īpašuma lietai.

Ja ar lēmumu ir pārgrozīta vai dzēsta agrāk nostiprināta tiesība, tad lēmumu saīsinātā veidā atzīmē uz tā dokumenta, kas bijis par pamatu tiesības pirmējam nostiprinājumam, norādot nostiprinājumu žurnāla numuru.

84. Ierakstus ieved zemesgrāmatā ne vēlāk par nākošo darba dienu pēc lēmuma taisīšanas, un tajā pašā dienā tos paraksta zemesgrāmatu nodaļas priekšnieks un sekretārs.

Ierakstus un atzīmes zemesgrāmatā atzīmē ar nostiprinājuma lēmuma datumu.

85. Savu lēmumu (78. p.) zemesgrāmatu nodaļas priekšnieks pasludina klāt esošiem nostiprinājuma lūdzējiem, atzīmējot par lēmuma pasludināšanu nostiprinājumu žurnālā.Citos gadījumos lēmumu, ar kuru nostiprinājuma lūgums vai tā daļa atstāti bez ievērības, triju dienu laikā paziņo lūdzējam ar pavēsti, kurā ir izteikts nostiprinājuma žurnālā ierakstītais lēmums. Šādus paziņojumus nesūta, ja nostiprinājuma lūgums ir apmierināts.

Uz to personu vēlēšanos, kas lūgušas nostiprinājumu, izsniedzams taisītā lēmuma noraksts.

Valsts un pašvaldību iestādēm vai amatpersonām, kas lūgušas nostiprinājumu, paziņo par visiem viņu lietās taisītiem lēmumiem, izņemot gadījumus, kad nostiprinājumu pierāda 91., 94. un 95. pantā paredzētā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.03.1940. likumu)

86. Iepriekšējā (85.) pantā minētās pavēstes nosūta nostiprinājuma lūgumu iesniedzējiem pēc viņu uzdotās adreses. Personas, kas nepareizi uzdevušas savu adresi vai nav paziņojušas par tās maiņu, nevar aizbildināties ar pavēstu nesaņemšanu, kas viņām sūtītas pēc uzdotās adreses. Par pavēstu nosūtīšanu atzīmē nostiprinājumu žurnālā, norādot, kam un kad tās nosūtītas.

87. Zemesgrāmatu nodaļa par katru nekustama īpašuma pārejas gadījumu piesūta Valsts zemes dienestam nostiprinājuma lūdzēja izpildītu ziņu lapu pēc noteikta parauga, un arī paziņo tai pašvaldībai, kuras robežās atrodas īpašums, norādot tā agrākā un tagadējā īpašnieka vārdu un uzvārdu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.03.1993. likumu, kas stājas spēkā 05.04.1993.)

88. Par nostiprinājumiem, kas attiecas uz lauku nekustamiem īpašumiem, zemesgrāmatu nodaļa 62. pantā paredzētos gadījumos paziņo Valsts zemes dienestam, apzīmējot nekustamu īpašumu un norādot tā platību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.03.1993. likumu, kas stājas spēkā 05.04.1993.)

89. Atstājot nostiprinājuma lūgumu bez ievērības, tam pievienotos dokumentus un nodevas izsniedz lūdzējam vai nosūta viņam atpakaļ kopā ar pavēsti (85. p.), kuru ar saņēmēja parakstu pievieno nekustamā īpašuma lietai.

90. Ja zemesgrāmatu nodaļas priekšnieks atrod kļūdu nostiprinājuma lēmumā (78. un 82. p.), tad viņš to izlabo ar jaunu lēmumu arī bez ieinteresēto personu lūguma vai sūdzības; izlabojums taisāms pēc tam, kad pieprasīta atsauksme no personām, kuru labā vai pret kurām bija taisīts nepareizs lēmums.

Atsauksmes neiesniegšana vai noraidoša atsauksme nav šķērslis kļūdas labošanai. Acīmredzamas kļūdas var izlabot nepieprasot atsauksmi.

Jaunam lēmumam, ar ko labo kļūdu, nav nekādu seku attiecībā uz personām, kuru tiesības nostiprinātas līdz šā lēmuma taisīšanai, izņemot gadījumu, kad tiesas ceļā ir pierādīts, ka, iesniedzot nostiprinājuma lūgumu, šīs personas bijušas ļaunticīgas.

91. Nostiprinot jaunu, zemesgrāmatā vēl nenostiprinātu tiesību, katrs lūdzējs var saņemt zemesgrāmatu aktu, kuru izgatavo taisot nostiprinājuma uzrakstu un noraksta no tā dokumenta, kas bijis par pamatu nostiprinājumam (44. p. 1. d.).

Nostiprinājuma uzrakstā vārdu pa vārdam atkārto nostiprinājuma žurnālā ierakstīto lēmumu (82. p.).

Ja zemesgrāmatu aktu izdod vairākām personām, tad katrā eksemplārā norāda, kādā skaitā, kam un kādu tiesību apliecināšanai izdoti pārējie zemesgrāmatu akta eksemplāri.

92. Nostiprinot hipotēku uz tiesas sprieduma pamata, tiesas izdoto sprieduma norakstu (65. p. 1. pk.) vai tiesas apliecināto akta norakstu ar izpildu uzrakstu (65. p. 2. pk.) pievieno nekustamā īpašuma lietai, bet izpildu rakstu vai piespiedu izpildīšanai pakļauto oriģinālaktu piestiprina lūdzējam izsniedzamam zemesgrāmatu aktam.

93. Personas, kas vēlas saņemt zemesgrāmatu aktu, reizē ar nostiprinājuma lūgumu iesniedz 91. pantā minētos dokumentu norakstus, ko apliecinājis notārs vai pagasttiesa.

Ja šos norakstus neiesniedz līdz zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka lēmuma taisīšanai, tad tos, uz ieinteresēto personu lūgumu un rēķinu, izgatavo un apliecina zemesgrāmatu nodaļa (107. p. 9. pk.).

94. Ja ar nostiprinājumu tikai pārgroza vai pa daļai dzēš agrāk nostiprināto tiesību, tad zemesgrāmatu aktam, ja tāds izdots pie pirmā nostiprinājuma, taisa jaunu nostiprinājumu uzrakstu (91. p.).

Ja nostiprinājums attiecas uz tāda prasījuma daļas cesiju, par kuru izdots zemesgrāmatu akts, tad nostiprinājuma uzrakstu taisa uz šā akta, bet personai, kas iegūst prasījuma daļu, izdod vai izsūta zemesgrāmatu akta norakstu ar tādu pašu uzrakstu.

Ja kreditors visu prasījumu atsevišķās daļās cedē vairākām personām, tad katrai no tām izdod zemesgrāmatu akta norakstu ar uzrakstu par prasījuma cesiju, norādot arī, kam noraksti izdoti, bet zemesgrāmatu akta oriģinālu atstāj nekustama īpašuma lietā. Izgatavojot zemesgrāmatu akta norakstus, jāievēro iepriekšējā (93.) panta noteikumi.

95. Nostiprinājumu, kuru nevar pierādīt ar zemesgrāmatu aktu (91. un 94. p.), var pierādīt ar zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka lēmuma norakstu. Tāpat var pierādīt nostiprinājumu, ar kuru galīgi dzēsta kāda agrāk nostiprināta tiesība. Zemesgrāmatu akts, kas bija izdots pirmējā nostiprinājuma pierādīšanai, jāpievieno nekustamā īpašuma lietai.

96. Šajā (IV) apakšnodaļā minētos zemesgrāmatu aktus un to norakstus ar nostiprinājuma uzrakstiem, tāpat arī zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka lēmuma norakstus izgatavo un izsniedz vai nosūta tikai pēc pienācīgo nodevu samaksas (106. p.).

99. Sūdzības iesniegšanu par zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka lēmumu uz sūdzētāja lūgumu atzīmē (45. p. 6. pk.) zemesgrāmatas nodalījumā tajā iedaļā, kurā būtu ierakstāms nostiprinājums.

100. Zemesgrāmatas, nostiprinājumu žurnālus, nekustamu īpašumu lietas, dokumentu grāmatas un atsevišķus dokumentus nevar izsniegt ārpus nodaļas telpām pat uz tiesu vai citu iestāžu pieprasījumu.

Ja ir ierosināta krimināllieta par viltojumu, uz izmeklēšanas iestāžu lēmumu pamata var tikt izņemti attiecīgi zemesgrāmatu nodalījumi, atsevišķi dokumenti no nekustamo īpašumu lietām vai nostiprinājumu žurnāli, to vietā atstājot zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka apliecinātus dublikātus. Pēc ekspertīzes izdarīšanas vai lietas izskatīšanas tiesā izņemtie dokumenti atdodami atpakaļ zemesgrāmatu nodaļai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.03.1993. likumu, kas stājas spēkā no 05.04.1993.)

101. Katrs var ieskatīties zemesgrāmatās un pieprasīt no tām uzziņas, izrakstus, norakstus un apliecības.

102. Ieskatīties nostiprinājumu žurnālos, nekustamu īpašumu lietās un dokumentu grāmatās, tāpat arī saņemt no tām uzziņas, izrakstus, norakstus un apliecības, privātas personas, izņemot nekustama īpašuma īpašnieku un personas, kurām ir kādas tiesības uz nekustamu īpašumu, var vienīgi ar zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka atļauju.

103. Valsts un pašvaldību iestāžu amatpersonas, kurām tas vajadzīgs dienesta lietās, var bez maksas ieskatīties zemesgrāmatās, nostiprinājumu žurnālos, nekustamu īpašumu lietās un dokumentu grāmatās.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.03.1940. likumu)

104. Ieskatīties zemesgrāmatās, nostiprinājumu žurnālos, nekustamu īpašumu lietās un dokumentu grāmatās atļauts tikai zemesgrāmatu nodaļas sekretāra vai viņa palīga vai arī sekretāra šim nolūkam pilnvarota kancelejas ierēdņa uzraudzībā.

105. Uz valsts iestāžu un amatpersonu (108. p.) pieprasījumu zemesgrāmatu nodaļas piesūta bez maksas visāda veida ziņas no zemesgrāmatām, nostiprinājumu žurnāliem, nekustamu īpašumu lietām un dokumentu grāmatām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.03.1940. likumu)

107. Kancelejas nodevu (106. panta 2. punkts) iekasē šādos apmēros:

1) par jauna nodalījuma atklāšanu — 1/3 no minimālās mēnešalgas;

2) par 44. panta pirmajā daļa paredzētajiem jaunu tiesību nostiprinājumiem,

pēc katra dokumenta — 1/10 no minimālās mēnešalgas;

3) par zemesgrāmatu akta izsniegšanu — 1/20 no minimālas mēnešalgas;

4) par zemesgrāmatu akta noraksta izsniegšanu — 1/20 no minimālās mēnešalgas;

5) par 44. panta pirmajā daļā paredzētajiem tiesību pārgrozījumu un dzēsumu nostiprinājumiem, kā arī par tā paša panta otrajā daļā paredzētajiem nostiprinājumiem, pēc katra dokumenta — 1/30 no minimālās mēnešalgas.

Ja pēc viena dokumenta izdarāmi vairāki nostiprinājumi, no kuriem daži pēc sava rakstura būtu apmaksājami pēc šā panta 2. punkta, bet citi — pēc 5. punkta, tad par visiem nostiprinājumiem pēc šāda dokumenta kopā ņem — 1/10 no minimālās mēnešalgas;

6) par vēlāku nostiprinājumu uzrakstiem uz zemesgrāmatu aktiem vai to norakstiem — 1/30 no minimālās mēnešalgas;

7) par zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka lēmumu norakstiem — 1/30 no minimālās mēnešalgas;

8) par rakstveida uzziņām, izrakstiem un norakstiem no zemesgrāmatu nodalījuma — 1/30 no minimālās mēnešalgas;

9) par nekustamā īpašuma lietai vai dokumentu grāmatai pievienota dokumenta norakstiem un izrakstiem no loksnes, skaitot nepilnu loksni par pilnu — 1/40 no minimālās mēnešalgas;

10) par zemesgrāmatas nodalījuma, nekustamā īpašuma lietas, nostiprinājumu žurnāla un dokumentu grāmatas lasīšanu no katras hipotekāras vienības — 1/50 no minimālās mēnešalgas.

(30.03.1993. likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 05.04.1993.)

108. Valsts iestādēm un amatpersonām iepriekšējā (107.) pantā paredzētās nodevas nav jāmaksā, ciktāl 109. pants neparedz izņēmumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.03.1940. likumu)

109. Valsts uzņēmumi un autonomie valsts uzņēmumi un iestādes, kā arī pašvaldības iestādes, maksā 107. panta 1.—9. punktos paredzētās nodevas uz vispārēja pamata.

(13.03.1940. likuma redakcijā)

110. 107. panta 9. un 10. punkta noteikumi piemērojami arī zemesgrāmatu nodaļas arhīva glabājamām grāmatām un lietām.