Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Ministru kabineta noteikumi Nr.105

Rīgā 2002.gada 12.martā (prot. Nr.11, 5.§)
Vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iestāžu vadītāju atestācijas kārtība
Izdoti saskaņā ar Izglītības likuma
14.panta 9.punktu un 30.panta ceturto daļu

1. Noteikumi nosaka valsts un pašvaldību dibināto vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iestāžu vadītāju atestācijas (turpmāk — atestācija) kārtību.

2. Atestācijā novērtē vispārējās pamatizglītības vai vispārējās vidējās izglītības iestādes vadītāja (turpmāk — direktors) profesionālo kvalifikāciju un atbilstību amatam, kā arī nosaka direktora profesionālās kvalifikācijas kategoriju.

3. Atestācijas galvenie uzdevumi ir:

3.1. analizēt un izvērtēt direktoru profesionālo sagatavotību un praktisko skolvadības darbu;

3.2. ņemot vērā Latvijas vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iestāžu attīstības perspektīvas, izstrādāt prasības un ieteikumus direktoru praktiskās profesionālās sagatavotības pilnveidei;

3.3. ieviest valstī vienotu direktoru materiālās stimulēšanas sistēmu atbilstoši direktoram noteiktajai profesionālās kvalifikācijas kategorijai.

4. Direktoru atestē ne retāk kā reizi sešos gados.

(MK 22.10.2002. noteikumu Nr. 471 redakcijā)

5. Atestācijas norisi nodrošina izglītības un zinātnes ministra apstiprināta Valsts atestācijas komisija, kā arī šādas atestācijas komisijas (turpmāk — komisija):

5.1. Rīgas pilsētas atestācijas komisija (Centra rajons, Kurzemes rajons, Latgales priekšpilsēta, Vidzemes priekšpilsēta, Zemgales priekšpilsēta, Ziemeļu rajons);

5.2. Kurzemes atestācijas komisija (Kuldīgas rajons, Liepājas rajons, Saldus rajons, Talsu rajons, Ventspils rajons, Liepāja, Ventspils);

5.3. Zemgales atestācijas komisija (Aizkraukles rajons, Bauskas rajons, Dobeles rajons, Jelgavas rajons, Ogres rajons, Tukuma rajons, Jelgava, Jūrmala);

5.4. Vidzemes atestācijas komisija (Alūksnes rajons, Cēsu rajons, Gulbenes rajons, Limbažu rajons, Madonas rajons, Rīgas rajons, Valkas rajons, Valmieras rajons);

5.5. Latgales atestācijas komisija (Balvu rajons, Daugavpils rajons, Jēkabpils rajons, Krāslavas rajons, Ludzas rajons, Preiļu rajons, Rēzeknes rajons, Daugavpils, Rēzekne).

6. Valsts atestācijas komisijas sastāvā tiek iekļauti vismaz divi Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji un pa vienam pārstāvim no Izglītības valsts inspekcijas, Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības, Latvijas Pedagogu domes, Latvijas Pašvaldību savienības un Rīgas izglītības pārvaldes iestādes.

7. Valsts atestācijas komisija:

7.1. izstrādā atestācijas metodiku, direktoru profesionālās kvalifikācijas kategoriju noteikšanas kritērijus un profesionālās kvalifikācijas raksturojumu. Direktoru profesionālās kvalifikācijas kategoriju noteikšanas kritērijus apstiprina izglītības un zinātnes ministrs;

7.2. izveido komisijas un apstiprina to nolikumus;

7.3. sniedz konsultācijas un dod norādījumus komisiju locekļiem;

7.4. apstiprina komisiju lēmumus par atestācijas rezultātiem un izsniedz atestācijas apliecības;

7.5. izskata saņemtos iebildumus pret komisiju lēmumiem par atestācijas rezultātiem un pieņem lēmumu par profesionālās kvalifikācijas kategorijas piešķiršanu;

7.6. apkopo un analizē atestācijas rezultātus, kā arī izstrādā ieteikumus direktoru izglītības un profesionalitātes pilnveidei;

7.7. atbild par atestācijas organizēšanai piešķirto valsts budžeta līdzekļu izlietojumu.

8. Komisijas vadītājs ir Izglītības valsts inspekcijas daļas vadītājs. Komisijas sastāvā iekļauj vienu attiecīgās teritorijas republikas pilsētas izglītības pārvaldes iestādes vadītāju vai rajona padomes izglītības pārvaldes iestādes vadītāju, divus attiecīgās teritorijas izglītības valsts inspektorus, attiecīgā rajona vai republikas pilsētas pašvaldības pārstāvi (republikas pilsētas izglītības pārvaldes iestādes vai rajona padomes izglītības pārvaldes iestādes vadītāju) un attiecīgā rajona vai republikas pilsētas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības pārstāvi.

9. Komisija:

9.1. izstrādā atestācijas plānu un ne vēlāk kā mēnesi pirms atestācijas sākuma informē par to attiecīgās personas;

9.2. izraugās un konsultē ekspertus, kā arī dod viņiem norādījumus;

9.3. pieņem lēmumus par atestācijas rezultātiem un divu nedēļu laikā pēc lēmumu pieņemšanas iesniedz tos Valsts atestācijas komisijā.

10. Komisijas sēdes ir atklātas, un tajās uzaicina piedalīties attiecīgās pašvaldības vadītāju. Komisija var uzaicināt piedalīties sēdē arī atestējamā direktora vadītās izglītības iestādes padomes pārstāvjus un Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas pilnvarotu pārstāvi. Komisijas sēdē ar padomdevēja tiesībām piedalās vismaz viens eksperts. Par komisijas sēdes laiku rakstiski informē attiecīgā rajona vai republikas pilsētas pašvaldību.

11. Komisija analizē un vērtē:

11.1. direktora skolvadības darbu;

11.2. direktora izglītību un darba stāžu (pēc dokumentiem);

11.3. direktora aktivitāti savas izglītības turpināšanā un profesionalitātes pilnveidē;

11.4. direktora atbilstību amatam saskaņā ar profesionālās kvalifikācijas kategoriju raksturojumu.

12. Saskaņā ar profesionālās kvalifikācijas noteikšanas kritērijiem un profesionālās kvalifikācijas kategoriju raksturojumu direktoram nosaka pamata, vidējo vai augstāko profesionālās kvalifikācijas kategoriju. Ja direktoram nav piešķirta profesionālās kvalifikācijas kategorija, Valsts atestācijas komisija par to paziņo darba devējam un ierosina lauzt darba līgumu ar attiecīgo direktoru nepietiekamas profesionalitātes dēļ.

13. Lēmumu par atbilstošas profesionālās kvalifikācijas kategorijas noteikšanu attiecīgā komisija pieņem pēc direktora skolvadības darbības, izglītības, tālākizglītības dokumentu, pašnovērtējuma un kvalifikācijas izvērtēšanas. Direktora skolvadības darba efektivitāti nosaka atbilstoši direktora skolvadības funkciju izpildei.

14. Ārpuskārtas atestāciju var veikt, ja attiecīgā rajona vai republikas pilsētas valsts izglītības inspektors, republikas pilsētas izglītības pārvaldes iestādes vai rajona padomes izglītības pārvaldes iestādes vadītājs, darba devējs vai direktors attiecīgajai komisijai ir iesniedzis motivētu rakstisku iesniegumu. Ja persona direktora amatā iecelta pirmo reizi, direktora ārpuskārtas atestāciju veic ne agrāk kā divus gadus pēc stāšanās amatā. Lēmumu par ārpuskārtas atestāciju vai tās atteikumu pieņem attiecīgā komisija un 10 dienu laikā par to informē Valsts atestācijas komisiju.

(MK 22.10.2002. noteikumu Nr. 471 redakcijā)

15. Direktoram ir tiesības:

15.1. ne vēlāk kā mēnesi pirms atestācijas saņemt informāciju par atestācijas laiku, kārtību un profesionālās kvalifikācijas noteikšanas kritērijiem;

15.2. atestācijas norises laikā aizstāvēt viņa vadītās izglītības iestādes darbības un attīstības projektus;

15.3. iesniegt rakstisku motivētu iesniegumu Valsts atestācijas komisijai, ja direktors nepiekrīt komisijas lēmumam par atestācijas rezultātu.

16. Direktoram ir pienākums iesniegt komisijā tās darbam nepieciešamos dokumentus, kā arī sniegt komisijas locekļiem un ekspertiem citu nepieciešamo informāciju.

17. Atestācijas organizēšanu finansē no Izglītības un zinātnes ministrijai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.

17.1 Direktoriem, kuri atestēti līdz 2002.gada 1.novembrim, izglītības un zinātnes ministrs var pagarināt atestācijas apliecības derīguma termiņu, saskaņojot to ar izglītības iestādes akreditācijas termiņu.

(MK 22.10.2002. noteikumu Nr. 471 redakcijā)

18. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 1999.gada 9.novembra noteikumus Nr.376 “Pamatizglītības un vidējās izglītības iestāžu vadītāju atestācijas kārtība” (Latvijas Vēstnesis, 1999, 374./377.nr.).

Ministru prezidents A.Bērziņš

Izglītības un zinātnes ministrs K.Greiškalns
 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iestāžu vadītāju atestācijas .. Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 105Pieņemts: 12.03.2002.Stājas spēkā: 16.03.2002.Zaudē spēku: 01.09.2005.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 42, 15.03.2002.
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Grozījumi
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Izdoti saskaņā ar
  • Citi saistītie dokumenti
60105
{"selected":{"value":"31.10.2002","content":"<font class='s-1'>31.10.2002.-31.08.2005.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"31.10.2002","iso_value":"2002\/10\/31","content":"<font class='s-1'>31.10.2002.-31.08.2005.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"16.03.2002","iso_value":"2002\/03\/16","content":"<font class='s-1'>16.03.2002.-30.10.2002.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
31.10.2002
87
1
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Sistematizēti tiesību akti ir informatīvi. Pretrunu gadījumā vadās pēc oficiālās publikācijas.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"