Ministru kabineta noteikumi Nr. 376

Rīgā 1999.gada 9.novembrī (prot. Nr. 59, 34.§)

Pamatizglītības un vidējās izglītības iestāžu vadītāju atestācijas kārtība

Izdoti saskaņā ar Izglītības likuma 14.panta 9.punktu
un 30.panta ceturto daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Šie noteikumi nosaka valsts vai pašvaldību dibināto pamatizglītības un vidējās izglītības iestāžu vadītāju atestācijas (turpmāk - atestācija) kārtību.

2. Atestācijā tiek novērtēta pamatizglītības vai vidējās izglītības iestādes vadītāja (turpmāk - direktors) profesionālā kvalifikācija, atestējamā direktora atbilstība amatam un noteikta profesionālās kvalifikācijas kategorija.

3. Atestācijas galvenie uzdevumi ir:

3.1. analizēt un izvērtēt direktoru profesionālo sagatavotību un praktisko skolvadības darbu;

3.2. ņemot vērā Latvijas pamatizglītības vai vidējās izglītības iestāžu attīstības perspektīvas, izstrādāt prasības un ieteikumus direktoru praktiskās profesionālās sagatavotības pilnveidei;

3.3. ieviest valstī vienotu direktoru materiālās stimulēšanas sistēmu atbilstoši noteiktajai profesionālās kvalifikācijas kategorijai.

II. Atestācijas kārtība

4. Direktors tiek atestēts ne retāk kā reizi piecos gados.

5. Atestāciju organizē izglītības un zinātnes ministra apstiprināta Valsts atestācijas komisija, kā arī šādas atestācijas komisijas (turpmāk - komisija):

5.1. Rīgas pilsētas atestācijas komisija (Centra rajons, Kurzemes rajons, Latgales priekšpilsēta, Vidzemes priekšpilsēta, Zemgales priekšpilsēta un Ziemeļu rajons);

5.2. Kurzemes atestācijas komisija (Kuldīgas rajons, Liepājas rajons, Saldus rajons, Talsu rajons, Ventspils rajons, Liepājas pilsēta, Ventspils pilsēta);

5.3. Zemgales atestācijas komisija (Aizkraukles rajons, Bauskas rajons, Dobeles rajons, Jelgavas rajons, Ogres rajons, Tukuma rajons, Jelgavas pilsēta, Jūrmalas pilsēta);

5.4. Vidzemes atestācijas komisija (Alūksnes rajons, Cēsu rajons, Gulbenes rajons, Limbažu rajons, Madonas rajons, Rīgas rajons, Valkas rajons, Valmieras rajons);

5.5. Latgales atestācijas komisija (Balvu rajons, Daugavpils rajons, Jēkabpils rajons, Krāslavas rajons, Ludzas rajons, Preiļu rajons, Rēzeknes rajons, Daugavpils pilsēta, Rēzeknes pilsēta).

6. Valsts atestācijas komisijas sastāvā tiek iekļauti vismaz divi Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji un pa vienam pārstāvim no Izglītības valsts inspekcijas, Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības, Latvijas Pedagogu domes, Latvijas Pašvaldību savienības un Rīgas izglītības pārvaldes iestādes.

7. Valsts atestācijas komisija:

7.1. izstrādā atestācijas metodiku, direktoru profesionālās kvalifikācijas kategoriju noteikšanas kritērijus un profesionālās kvalifikācijas raksturojumu;

7.2. izveido komisijas un apstiprina to nolikumus;

7.3. sniedz konsultācijas un dod norādījumus komisiju locekļiem;

7.4. apstiprina komisiju lēmumus par atestācijas rezultātiem un izsniedz atestācijas apliecības;

7.5. izskata saņemtos iebildumus pret komisiju lēmumiem par atestācijas rezultātiem un pieņem galīgo lēmumu;

7.6. apkopo un analizē atestācijas rezultātus, kā arī izstrādā ieteikumus direktoru izglītošanas un profesionalitātes pilnveidei;

7.7. kontrolē un atbild par atestācijas organizācijai iedalīto valsts budžeta līdzekļu izlietojumu.

8. Komisijas vadītājs ir Izglītības valsts inspekcijas daļas vadītājs. Komisijas sastāvā iekļauj vienu attiecīgās teritorijas republikas pilsētas izglītības pārvaldes iestādes vadītāju vai rajona padomes izglītības pārvaldes iestādes vadītāju, divus attiecīgās teritorijas izglītības valsts inspektorus, attiecīgā rajona vai republikas pilsētas pašvaldības pārstāvi (republikas pilsētas izglītības pārvaldes iestādes vai rajona padomes izglītības pārvaldes iestādes vadītāju) un attiecīgā rajona vai republikas pilsētas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības pārstāvi.

9. Komisija:

9.1. izstrādā atestācijas plānu un izziņo to ne vēlāk kā mēnesi pirms atestācijas sākuma;

9.2. izraugās un konsultē ekspertus, kā arī dod viņiem norādījumus;

9.3. pieņem lēmumus par atestācijas rezultātiem un divu nedēļu laikā iesniedz tos Valsts atestācijas komisijā.

10. Komisijas sēdes ir atklātas, un tajās uzaicina piedalīties attiecīgās pašvaldības vadītāju, var uzaicināt arī atestējamā direktora izglītības iestādes padomes pārstāvjus. Komisijas sēdē ar padomdevēja tiesībām piedalās vismaz viens eksperts. Par komisijas sēdes laiku rakstiski informē attiecīgā rajona vai republikas pilsētas pašvaldību.

11. Attiecīgā komisija analizē un vērtē:

11.1. direktora skolvadības darbu;

11.2. direktora izglītību un darba stāžu (pēc dokumentiem);

11.3. direktora aktivitāti savas izglītības turpināšanā un profesionalitātes pilnveidē;

11.4. direktora atbilstību amatam saskaņā ar profesionālās kvalifikācijas kategoriju raksturojumu.

12. Saskaņā ar profesionālās kvalifikācijas noteikšanas kritērijiem un profesionālās kvalifikācijas kategoriju raksturojumu direktoriem nosaka pamata, vidējo vai augstāko profesionālās kvalifikācijas kategoriju. Ja direktoram nav piešķirta profesionālās kvalifikācijas kategorija, Valsts atestācijas komisija par to paziņo darba devējam un ierosina lauzt darba līgumu ar attiecīgo direktoru nepietiekamas profesionalitātes dēļ.

13. Lēmumu par atbilstošas profesionālās kvalifikācijas kategorijas noteikšanu attiecīgā komisija pieņem pēc direktora skolvadības darbības, izglītības, kvalifikācijas, tālākizglītības dokumentu un direktora pašnovērtējuma izvērtēšanas. Direktora skolvadības darba efektivitāti nosaka atbilstoši direktora skolvadības funkciju izpildei.

14. Direktoriem, kuriem ir noteikta vidējā profesionālās kvalifikācijas kategorija, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā tiek noteikta piemaksa 10 % apmērā no amata algas likmes.

15. Direktoriem, kuriem ir noteikta augstākā profesionālās kvalifikācijas kategorija, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā tiek noteikta piemaksa 20 % apmērā no amata algas likmes.

16. Ārpuskārtas atestāciju var veikt, ja attiecīgā rajona vai republikas pilsētas valsts izglītības inspektors, republikas pilsētas izglītības pārvaldes iestādes vai rajona padomes izglītības pārvaldes iestādes vadītājs, darba devējs vai direktors ir iesniedzis motivētu rakstisku iesniegumu attiecīgajai komisijai. Lēmumu par ārpuskārtas atestāciju vai tās atteikumu pieņem attiecīgā komisija un 10 dienu laikā par to informē Valsts atestācijas komisiju.

III. Direktora tiesības un pienākumi

17. Direktoram ir tiesības:

17.1. saņemt informāciju par atestācijas laiku, kārtību un profesionālās kvalifikācijas noteikšanas kritērijiem ne vēlāk kā mēnesi pirms atestācijas;

17.2. atestācijas norises laikā aizstāvēt viņa vadītās izglītības iestādes darbības un attīstības projektus;

17.3. iesniegt rakstisku motivētu iesniegumu Valsts atestācijas komisijai, ja direktors nepiekrīt komisijas lēmumam par atestācijas rezultātu.

18. Direktoram ir pienākums iesniegt komisijā tās darbam nepieciešamos dokumentus, kā arī sniegt citu nepieciešamo informāciju komisijas locekļiem un ekspertiem.

IV. Atestācijas finansēšana

19. Atestācijas organizēšana tiek finansēta no Izglītības un zinātnes ministrijai iedalītajiem valsts budžeta līdzekļiem. Direktoriem valsts budžetā mērķdotācijās tiek paredzēti līdzekļi piemaksai par profesionālās kvalifikācijas kategoriju. Minēto līdzekļu sadali nosaka Izglītības un zinātnes ministrija saskaņā ar Valsts atestācijas komisijas lēmumiem.

V. Noslēguma jautājumi

20. Atzīt par spēku zaudējušiem:

20.1. Ministru kabineta 1997.gada 21.janvāra noteikumus Nr.38 "Vispārizglītojošo skolu direktoru atestācijas noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 1997, 27.nr.; 1998, 271./272.nr.);

20.2. Ministru kabineta 1998.gada 15.septembra noteikumus Nr.346 "Grozījumi Ministru kabineta 1997.gada 21.janvāra noteikumos Nr.38 "Vispārizglītojošo skolu direktoru atestācijas noteikumi"" (Latvijas Vēstnesis, 1998, 271./272.nr.).  

Ministru prezidents A.Šķēle

Izglītības un zinātnes ministre S.Golde