Nr.

Tipa apstiprinājumu

Nosaukums

p.k.

datu bāzes kods*

1.

0.4.

TL kategorija

2.

0.5.

TL tips

3.

1.3.

Asu un riteņu skaits

4.

2.1.

Garenbāze, mm

5.

2.4.2.1.

Garums, mm

6.

2.4.2.2.

Platums, mm

7.

2.4.2.3.

Augstums, mm

8.

2.6.

Pašmasa, kg

9.

2.8.1.

Pilnā masa, kg

10.

2.8.

Pilnās masas sadalījums pa asīm, kg

11.

3.2.1.1.

Motora darbības princips

12.

3.2.1.2.

Cilindru skaits un izvietojums

13.

3.2.1.3.

Motora darba tilpums, cm3

14.

3.2.1.7.

Motora maksimālā lietderīgā jauda, kW

15.

3.2.1.8.

Motora maksimālais lietderīgais griezes

moments, Nm

16.

3.2.2.

Degvielas veids

17.

3.2.3.1.1.

Degvielas tvertņu skaits

18.

8.5.

ABS (ir/nav)

19.

9.1.

Virsbūves tips

20.

9.10.3.1.

Sēdvietu skaits

21.

11.1.

Sakabes ierīču klase un tips

22.

13.1.

Autobusa klase

23.

13.2.

Stāvvietu skaits

24.

13.3.

Pasažieru un apkalpes locekļu sēdvietu skaits

25.

13.4.

Pasažieru iekāpšanai un izkāpšanai

izmantojamo durvju skaits

Nr.

Vieglais pasažieru automobilis

Plašlietojuma vieglais automobilis

Speciālais vieglais automobilis

p.k.

Pārbūves veids

1.1.

Pārbūve par kravas furgonu

l

l

1.2.

Pārbūve par mācību automobili /

l

l

aprīkojuma demontāža

1.3.

Pārbūve par katafalkautomobili

l

l

1.4.

Pielāgošana labās puses kustībai

l

l

l

1.5.

Pielāgošana vadītājam invalīdam /

l

l

aprīkojuma demontāža

1.6.

Motora maiņa pret tās pašas

l

l

l

markas un modeļa cita veida motoru

vai pret tā paša transportlīdzekļa tipa

cita varianta (versijas) motoru

1.7.

Virsbūves maiņa

l

l

l

1.8.

Rāmja maiņa

l

l

l

1.9.

Jebkura pieļaujamā pārbūve

l

l

sporta automobilim

Nr.

Kravas šasija

Kravas transporta

Kravas seglu vilcējs

Kravas universāls

Kravas speciālais

p.k.

Pārbūves veids

2.1.

Pārbūve par kravas šasiju

l

l

l

l

l

2.2.

Pārbūve par kravas kasti

l

l

l

l

l

2.3.

Pārbūve par kravas furgonu

l

l

l

l

l

2.4.

Pārbūve par kravas cisternu

l

l

l

l

l

2.5.

Pārbūve par kravas platformu

l

l

l

l

l

2.6.

Pārbūve par mācību

l

l

l

l

automobili / aprīkojuma

demontāža

2.7.

Kabīnes maiņa

l

l

l

l

l

2.8.

Rāmja maiņa

l

l

l

l

l

2.9.

Virsbūves maiņa

l

l

2.10.

Kabīnes uzstādīšana

l

l

l

l

l

2.11.

Motora maiņa pret tās pašas

l

l

l

l

l

markas un modeļa cita veida

motoru vai pret tā paša

transportlīdzekļa tipa

varianta (versijas) motoru

2.12.

Degvielas tvertnes maiņa

l

l

l

l

l

2.13.

Papildu degvielas tvertnes

l

l

l

l

l

uzstādīšana /demontāža

2.14.

Hidromanipulatora demontāža

l

l

l

l

l

Nr.

Pasažieru autobuss

Speciālais autobuss

p.k.

Pārbūves veids

3.1.

Pārbūve par kravas furgonu

l

l

3.2.

Pārbūve par plašlietojuma vieglo automobili

l

l

(sēdvietu demontāža)

3.3.

Pārbūve par mācību autobusu / aprīkojuma

l

demontāža

3.4.

Pārbūve par katafalkautobusu

l

l

3.5.

Motora maiņa pret tās pašas markas un modeļa

l

l

cita veida motoru vai pret tā paša

transportlīdzekļa tipa varianta (versijas) motoru

3.6.

Virsbūves maiņa

l

l

3.7.

Rāmja maiņa

l

l

Piekabe (puspiekabe) šasija

Piekabe (puspiekabe) transporta

Piekabe (puspiekabe) universālā

Piekabe (puspiekabe) speciālā

Nr.

p.k.

Pārbūves veids

4.1.

Pārbūve par piekabi (puspiekabi)

l

l

l

l

kravas kasti

4.2.

Pārbūve par piekabi (puspiekabi)

l

l

l

l

furgonu

4.3.

Pārbūve par piekabi (puspiekabi)

l

l

l

l

cisternu

4.4.

Pārbūve par piekabi (puspiekabi)

l

l

l

l

platformu

4.5.

Rāmja maiņa

l

l

l

l

1.

Vispārīgās prasības

1.1.

Pārbūvē ieteicams izmantot attiecīgās markas un modeļa transportlīdzekļa izgatavotāja ražotās detaļas, mezglus un agregātus.

1.2.

Transportlīdzekļa gabarīti pēc pārbūves nedrīkst pārsniegt Ministru kabineta 1999.gada 19.janvāra noteikumu Nr.15 "Ceļu satiksmes noteikumi" (turpmāk - Ceļu satiksmes noteikumi) 2.pielikumā noteiktās robežvērtības. Tas neattiecas uz gadījumiem, ja transportlīdzeklis pārbūvēts lielgabarīta nedalāmu kravu pārvadāšanai.

1.3.

Transportlīdzekļa pilna masa pēc pārbūves nedrīkst pārsniegt šādus lielumus:

1) transportlīdzekļa izgatavotāja noteikto tehniski pieļaujamo pilno masu;

2) Ceļu satiksmes noteikumu 2.pielikumā noteiktās robežvērtības, izņemot gadījumus, ja transportlīdzeklis pārbūvēts smagsvara nedalāmu kravu pārvadāšanai.

1.4.

Vieglajiem automobiļiem pilna masa pēc pārbūves netiek mainīta, izņemot gadījumus, kad pārbūves rezultātā ir uzstādīta virsbūve, uz kuras transportlīdzekļa izgatavotāja plāksnītē norādītā pilnā masa atšķiras no transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā norādītās pilnās masas. Šādos gadījumos par automobiļa pilno masu tiek uzskatīta masa, kas norādītā uzstādītās virsbūves transportlīdzekļa izgatavotāja plāksnītē. Vieglajiem automobiļiem pašmasa tiek mainīta tikai gadījumos, kad pārbūves rezultātā tiek izmainīts sēdvietu skaits. Tā tiek noteikta, transportlīdzekli nosverot. Piezīme. Automobiļa pašmasa ir pilnībā nokomplektēta transportlīdzekļa masa kopā ar vadītāju bez pasažieriem un kravas.

Automobiļa pašmasā ietilpst:

1) automobiļa masa;

2) vadītāja masa (75kg);

3) dzesēšanas šķidruma masa;

4) eļļu masa;

5) degvielas masa* (degvielai jābūt piepildītai 90% no izgatavotāja noteiktā tilpuma);

6) instrumentu komplekta masa;

7) rezerves riteņa (-u) masa.

* benzīna blīvums r = 0,74 g/cm3.

* dīzeļdegvielas blīvums r = 0,83 g/cm3 .

1.5.

Kravas automobiļa, autobusa, piekabes un puspiekabes pilna masa, veicot pirmās kategorijas pārbūvi, netiek mainīta. Otrās kategorijas pārbūves gadījumā par kravas automobiļa, autobusa, piekabes un puspiekabes pilno masu tiek uzskatīta saskaņotajā pārbūves tehniskajā projektā norādītā pilnā masa pēc transportlīdzekļa pārbūves. Kravas automobiļa, autobusa, piekabes un puspiekabes pašmasa pēc jebkura veida pārbūves tiek noteikta, transportlīdzekli nosverot.

Piezīme. Kravas automobiļa un autobusa pašmasa ir pilnībā nokomplektēta transportlīdzekļa masa kopā ar vadītāju bez pasažieriem un kravas.

Kravas automobiļa un autobusa pašmasā ietilpst: 1) kravas automobiļa vai autobusa masa;

2) vadītāja masa (75kg);

3) dzesēšanas šķidruma masa;

4) eļļu masa;

5) degvielas masa* (degvielai jābūt piepildītai 90% no izgatavotāja noteiktā tilpuma);

6) instrumentu komplekta masa;

7) rezerves riteņa (-u) masa.

Piekabes un puspiekabes pašmasā ietilpst:

1) piekabes (puspiekabes) masa;

2) degvielas masa* (degvielai jābūt piepildītai 90% no izgatavotāja noteiktā tilpuma);

3) instrumentu komplekta masa;

4) rezerves riteņa (-u) masa.

* benzīna blīvums r = 0,74 g/cm3.

* dīzeļdegvielas blīvums r = 0,83 g/cm3.

1.6.

Kravas automobiļa, autobusa, piekabes un puspiekabes pilnas masas slodze uz ass pēc pārbūves nedrīkst pārsniegt šādus lielumus:

1) transportlīdzekļa izgatavotāja noteikto tehniski pieļaujamo slodzi uz ass;

2) Ceļu satiksmes noteikumu 2.pielikumā noteiktās robežvērtības, izņemot gadījumus, ja transportlīdzeklis paredzēts smagsvara nedalāmu kravu pārvadāšanai.

1.7.

Automobiļa pašmasas slodze uz stūrējamo asi pēc pārbūves nedrīkst būt mazāka par 20% no automobiļa pašmasas.

1.8.

Transportlīdzekļu pakaļējās reģistrācijas numura zīmes vietai jāatbilst ES direktīvas 70/222/EEC prasībām. Šīs prasības tiek uzskatītas par ievērotām, ja izpildās šādi nosacījumi:

1) reģistrācijas numura zīmes viduspunkts nedrīkst atrasties pa labi no transportlīdzekļa simetrijas plaknes;

2) reģistrācijas numura zīmes kreisā mala nedrīkst atrasties pa kreisi no plaknes, kas skar vistālāk izvirzīto transportlīdzekļa sānu punktu kreisajā pusē;

3) reģistrācijas numura zīmes apakšējā mala nedrīkst atrasties zemāk par 0,3m, bet augšējā mala ne augstāk par 1,2m no ceļa virsmas. Ja pēdējais nosacījums transportlīdzekļa konstrukcijas dēļ nav izpildāms, reģistrācijas numura zīme jānovieto iespējami tuvāk norādītajam augstumam, bet ne augstāk par 2m no ceļa virsmas;

Piezīme: reģistrācijas numura zīmes augstums virs ceļa virsmas jāmēra nenoslogotam transportlīdzeklim.

4) reģistrācijas numura zīmei jābūt novietotai perpendikulāri transportlīdzekļa simetrijas plaknei. Ja transportlīdzekļa konstrukcija to nepieļauj, tā var būt novirzīta no vertikāles ne vairāk par 30°, ja reģistrācijas numura zīmes virsma vērsta uz augšu un tās augšējā mala neatrodas augstāk par 1,2m no ceļa virsmas, un ne vairāk par 15°, ja reģistrācijas numura virsma vērsta uz leju un tās augšējā mala atrodas augstāk par 1,2m no ceļa virsmas;

5) reģistrācijas numura zīmei jābūt redzamai telpā, kuru norobežo četras plaknes:

- divas vertikālās plaknes, kuras ir vērstas uz abām pusēm 30° leņķī pret transportlīdzekļa garenasi un skar reģistrācijas numura zīmes sānu malas;

- viena horizontāla plakne, kura vērsta uz augšu 15° leņķī pret transportlīdzekļa garenasi un skar reģistrācijas numura zīmes augšējo malu;

- viena horizontāla plakne, kura vērsta uz leju 15° leņķī pret transportlīdzekļa garenasi un skar reģistrācijas numura zīmes apakšējo malu gadījumā, ja reģistrācijas numura zīmes augšmala atrodas augstāk par 1,2m no ceļa virsmas;

1.9.

Transportlīdzekļu gaismas ierīču instalācijai jāatbilst ANO EEK Noteikumu Nr.48 vai ES direktīvas 76/756/EEC prasībām. Šīs prasības tiek uzskatītas par izpildītām, ja ir ievērotas tehniskās apskates noteikumu 1.pielikuma 201.-213.punkta prasības.

1.10.

Transportlīdzekļiem, kas izgatavoti pēc 2000.gada 31.decembra, jāatbilst šādām prasībām:

1) N2, N3, O3 un O4 kategoriju transportlīdzekļiem jābūt aprīkotiem ar pakaļējām drošības konstrukcijām, izņemot gadījumus, kad nenoslogota transportlīdzekļa pakaļējās daļas augstums virs zemes nav lielāks par 550 mm visā tās platumā, kas nav mazāks par pakaļējās ass platumu (ja ir vairāk nekā viena pakaļējā ass, jāvadās pēc platākās) vairāk nekā par 100 mm katrā pusē, turklāt šim nosacījumam jāizpildās vismaz 450 mm attālumā no transportlīdzekļa pakaļējo gabarītu plaknes. Pakaļējām drošības konstrukcijām jāatbilst ANO EEK Noteikumu Nr.58 vai ES direktīvas 70/221/EEC prasībām. Šīs prasības tiek uzskatītas par izpildītām, ja ir ievērotas visas Satiksmes ministrijas 2000.gada 4.februāra noteikumu Nr.2 "Noteikumi par transportlīdzekļu tehnisko stāvokli un valsts tehnisko apskati" (turpmāk - tehniskās apskates noteikumi) 1.pielikuma 604.punktā noteiktās prasības;

2) N2, N3, O3 un O4 kategoriju transportlīdzekļiem jābūt aprīkotiem ar sānu drošības konstrukcijām, izņemot seglu vilcējus, speciālas piekabes, kas paredzētas sevišķi garu, nedalāmu kravu pārvadāšanai, un transportlīdzekļus, kam sānu aizsargierīces uzstādīšana ir nesavienojama ar to izmantošanu. Sānu drošības konstrukcijām jāatbilst ANO EEK Noteikumu Nr.73 vai ES direktīvas 89/297/EEC prasībām. Šīs prasības tiek uzskatītas par izpildītām, ja ir ievērotas visas tehniskās apskates noteikumu 1.pielikuma 605.punktā noteiktās prasības;

3) N2 kategorijas transportlīdzekļiem, kuru pilna masa pārsniedz 7,5 tonnas un visiem N3, O3 un O4 kategoriju transportlīdzekļu asīm jābūt aprīkotiem ar dubļusargiem. Dubļusargiem jāatbilst ES direktīvas 91/226/EEC prasībām. Šīs prasības tiek uzskatītas par izpildītām, ja ir ievērotas tehniskās apskates noteikumu 1.pielikuma 623.punkta prasības.

1.11.

Transportlīdzeklim nomainīto vai uzstādīto agregātu, iekārtu, sistēmu, ierīču, mehānismu, mezglu, salikšanas vienību un detaļu tehniskajam stāvoklim jāatbilst Satiksmes ministrijas 2000.gada 4.februāra noteikumu Nr.2 "Noteikumi par transportlīdzekļu tehnisko stāvokli un valsts tehnisko apskati" noteiktām prasībām.

1.12.

Transportlīdzekļa tipam pēc pārbūves jāatbilst Valsts standarta LVS 87:1997 "Transportlīdzekļu tipi un to definīcijas" prasībām.

2.

Kabīnes uzstādīšana

2.1.

Kravas automobiļiem oriģinālās kabīnes vietā pieļaujams uzstādīt tas pašas markas cita modeļa kabīni.

2.2.

Uzstādāmās kabīnes stiprinājuma elementiem, to skaitam un izvietojumam jāatbilst oriģinālās kabīnes stiprinājuma elementiem, to skaitam un izvietojumam. Pretējā gadījumā šāds pārbūves veids tiek uzskatīts par otrās kategorijas pārbūvi.

3.

Motora maiņa

3.1.

Automobiļiem, kas izgatavoti līdz 2000.gada 31.decembrim, par pirmās kategorijas pārbūvi motora maiņas gadījumā tiek uzskatīta motora maiņa pret tās pašas markas un modeļa cita veida (dzirksteļaizdedzes/ kompresijas aizdedzes) motoru, pie tam tikai tādos gadījumos, ja šāda veida motoru automobilim paredz tā izgatavotājs un, veicot motora maiņu, nav nepieciešams mainīt motora stiprinājuma vietas un motora stiprināšanai nav nepieciešams lietot pašizgatavotus stiprinājuma elementus.

Automobiļiem, kas izgatavoti pēc 2000.gada 31.decembra, par pirmās kategorijas pārbūvi motora maiņas gadījumā tiek uzskatīta motora maiņa pret tā paša automobiļa tipa varianta citas versijas motoru, pie tam tikai tādos gadījumos, ja, veicot motora maiņu, nav nepieciešams mainīt motora stiprinājuma vietas un motora stiprināšanai nav nepieciešams lietot pašizgatavotus stiprinājuma elementus.

Jebkura cita veida pārbūve motora maiņas gadījumā tiek uzskatīta par otrās kategorijas pārbūvi.

3.2.

Uzstādītā motora jaudas un griezes momenta izmaiņas ne tieši ne arī netieši nedrīkst būtiski ietekmēt automobiļa iekārtu (bremžu iekārtas, stūres iekārtas u.c.) un sistēmu darbību un efektivitāti.

3.3.

Motora stiprinājuma skaitam un izvietojumam jāatbilst uzstādītā motora izgatavotāja noteiktām prasībām. Motora stiprināšanai pie automobiļa rāmja atļauts lietot pārejas kronšteinus.

3.4.

Akumulatora baterijai jānodrošina motora palaišanai nepieciešamā palaišanas strāva un spriegums (12 V vai 24 V).

3.5.

Ģeneratoram jānodrošina attiecīgs automobiļa elektroiekārtai nepieciešamais barošanas un akumulatora baterijas lādēšanas spriegums.

3.6.

Gadījumos, kad tiek uzstādīta papildu akumulatora baterija un tā tiek uzstādīta automobiļa salonā vai slēgtas virsbūves bagāžas nodalījumā, tai jāatrodas izolētā un vēdināmā akumulatora kastē.

3.7.

Ja automobiļa darba bremžu iekārta aprīkota ar vakuuma pastiprinātāju, mainot motoru pret kompresijas aizdedzes motoru, papildus jāuzstāda vakumsūknis, kura ražībai jānodrošina bremžu pastiprinātāja efektīva darbība.

3.8.

Ja automobiļa stūres iekārta aprīkota ar stūres pastiprinātāju, eļļas sūkņa darbībai jānodrošina stūres pastiprinātāja efektīva darbība.

3.9.

Motora izplūdes gāzu sistēmai jābūt hermētiskai.

3.10.

Gadījumos, kad, mainot motoru, motors netiek mainīts kopā ar pārnesumu kārbu, motora un pārnesumu kārbas savienošanai atļauts izmantot speciālu savienojošo atloku. Nav atļauts veikt konstruktīvas izmaiņas sajūga kartera korpusam.

3.11.

Motora maiņas gadījumā aizliegts pagarināt kardānpārvadu. Atļauts izmantot citu marku un modeļu attiecīga garuma un griezes momenta kardānpārvadu.

4.

Kravas tilpnes (kravas kastes, furgona, cisternas, platformas) maiņa vai uzstādīšana

4.1.

Kravas tilpnes stiprinājuma elementiem un to skaitam jānodrošina ar pilnu masu slogotas kravas tilpnes noturēšana garenvirzienā un šķērsvirzienā, automobili maksimāli paātrinot (palēninot), bez nobīdes.

4.2.

Pirmajam (aiz vadītāja kabīnes) kravas tilpnes stiprinājuma elementam jābūt elastīgam, bet pēdējam - nekustīgam. Elastīgo stiprinājuma elementu skaita attiecībai pret nekustīgajiem visā rāmja sijas garumā jābūt 1:3. Ja kravas tilpnei ir tikai trīs stiprinājuma vietas visā rāmja sijas garumā, pieļaujamā attiecība ir 1:2. Stiprinājuma elementiem jānodrošina arī kravas tilpnes noturēšana šķērsvirzienā.

4.3.

Ja kravas tilpnes pārkare pār pakaļējo asi pārsniedz vienu trešo daļu no automobiļa garenbāzes, pārbūve tiek uzskatīta par otrās kategorijas pārbūvi.

4.4.

Otrās kategorijas pārbūves gadījumā kravas tilpnes pārkare pār pakaļējo asi nedrīkst pārsniegt lielumu, pie kuras ar pilnu masu slogota transportlīdzekļa slodze uz stūrējamo asi būs mazāka 25% no transportlīdzekļa pilnas masas.

4.5.

Otrās kategorijas pārbūves gadījumā kravas automobiļa šķērsstabilitātes koeficientam k jābūt ne mazākam par 0,6. Tas tiek aprēķināts pēc formulas: k = B : 2Hsc, kur B - automobiļa šķērsbāze; Hsc - automobiļa smaguma centra augstums.

5.

Pārbūve par kravas pašizgāzēju

5.1.

Kravas tilpnes stiprinājuma elementiem un to skaitam jānodrošina ar pilnu masu slogotas kravas tilpnes noturēšana garenvirzienā un šķērsvirzienā, automobili maksimāli paātrinot (palēninot), bez nobīdes.

5.2.

Pirmajam (aiz vadītāja kabīnes) kravas tilpnes stiprinājuma elementam jābūt elastīgam, bet pēdējam - nekustīgam. Elastīgo stiprinājuma elementu skaita attiecībai pret nekustīgajiem visā rāmja sijas garumā jābūt 1:3. Ja kravas tilpnei ir tikai trīs stiprinājuma vietas visā rāmja sijas garumā, pieļaujamā attiecība ir 1:2. Stiprinājuma elementiem jānodrošina arī kravas tilpnes noturēšana šķērsvirzienā.

5.3

Kravas tilpnes pārkare pār pakaļējo asi nedrīkst pārsniegt lielumu, pie kura ar pilnu masu slogota transportlīdzekļa slodze uz stūrējamo asi būs mazāka par 25% no transportlīdzekļa pilnas masas.

5.4.

Pašizgāzēja kravas tilpnei jābūt droši nofiksējamai paceltā un nolaistā stāvoklī. Kravas tilpnes maksimālo pacelšanas augstumu jāierobežo ar speciālu maksimālā pacelšanas augstuma ierobežotāju.

5.5.

Hidrosistēmas šļūtenēm un cauruļvadiem jābūt bez mehāniskiem bojājumiem. Hidraulisko šļūteņu un cauruļvadu savienojuma vietās eļļas noplūde nav pieļaujama.

5.6.

Darba cilindriem jābūt droši nostiprinātiem, bez korozijas un mehāniskiem bojājumiem.

5.7.

Kravas tilpnes pacelšanas (nolaišanas) vadības ierīcei jāatrodas vadītāja kabīnē viegli pieejamā vietā.

5.8.

Kravas tilpnes pacelšanas (nolaišanas) hidrosistēmai jābūt darba kārtībā.

5.9.

Kravas pašizgāzēja šķērsstabilitātes koeficientam k jābūt ne mazākam par 0,6. Tas tiek aprēķināts pēc formulas:

k = B : 2Hsc, kur

B - automobiļa šķērsbāze;

Hsc - automobiļa smaguma centra augstums.

6.

Pārbūve par kravas seglu vilcēju

6.1.

Seglu ierīci atļauts montēt tikai pie virsrāmja, kuru attiecīgi stiprina pie automobiļa rāmja.

6.2.

Seglu ierīces stiprinājuma elementiem pie virsrāmja un to skaitam jāatbilst seglu ierīces izgatavotāja noteiktajām prasībām.

6.3.

Virsrāmja stiprinājuma elementiem un to skaitam jānodrošina ar pilnu masu slogotas seglu ierīces noturēšana garenvirzienā un šķērsvirzienā, automobili maksimāli paātrinot (palēninot), bez nobīdes.

6.4.

Virsrāmja stiprinājuma elementiem jābūt nekustīgiem.

6.5.

Seglu ierīces izvietojumam attiecībā pret automobiļa pakaļējo tiltu jāatbilst transportlīdzekļa izgatavotāja noteiktām prasībām un jānodrošina vilcēja un puspiekabes pagrieziens ap pulkas asi horizontālā plaknē ne mazāk kā 90° uz abām pusēm.

6.6.

Seglu ierīcei jānodrošina puspiekabes pulkas automātiska bloķēšana pēc puspiekabes un vilcēja sakabes. Atbloķēšana jāveic ar speciālas sviras palīdzību, kurai jāatrodas uz seglu ierīces.

6.7.

Automobiļiem, kas izgatavoti pēc 2000.gada 31.decembra, atļauts uzstādīt tikai tādu seglu ierīci, kas sertificēta un marķēta atbilstoši ANO EEK Noteikumu Nr.55 vai ES direktīvas 94/20/EEC prasībām.

7.

Pārbūve par konteinervedēju

7.1.

Konteinera stiprinājuma elementiem jābūt izgatavotiem un marķētiem atbilstoši standarta ISO 3874 prasībām.

7.2.

Konteinera stiprinājuma elementu izvietojumam saskaņā ar standarta ISO 668 prasībām jānodrošina izgatavoto konteineru atbilstošs stiprinājums.

7.3.

Konteinervedēja šķērsiju konstrukcijai jānodrošina ar pilnu masu slogota konteinera noturēšana garenvirzienā un šķērsvirzienā, automobili maksimāli paātrinot (palēninot), bez nobīdes.

7.4.

Konteinervedēja rāmim jābūt apgādātam ar speciālām konteinera atbalsta virsmām. Tām jābūt izvirzītām par 12,5 mm virs konteinera stiprinājuma elementu atbalsta plaknes.

7.5.

Attāluma starpība starp konteinera stiprinājuma elementu centriem, mērot attālumu starp konteinera stiprinājuma elementiem pa diagonāli, nedrīkst pārsniegt 13 mm.

8.

Plašlietojuma vieglā automobiļa vai autobusa pārbūve par kravas furgonu

8.1.

Pēc pārbūves kravas automobilim jāatbilst šādam vestspējas sadalījuma nosacījumam:

P-(M+Nx68)>Nx68, kur:

P - automobiļa pilna masa (kg);

M - automobiļa pašmasa pēc pārbūves (kg);

N - sēdvietu skaits (gab.).

8.2.

Kravas nodalījumā jābūt demontētiem sēdekļiem un likvidētām sēdekļu stiprinājuma vietām tā, lai ar vienkāršu instrumentu palīdzību sēdvietas nebūtu iespējams uzstādīt atpakaļ.

8.3.

Kopumā kravas automobilī var būt uzstādītas ne vairāk kā 7 sēdvietas. Tām jābūt izvietotām ne vairāk kā 2 rindās, turklāt priekšējā sēdvietu rindā (1.rinda) jābūt izvietotām ne vairāk kā 3 sēdvietām. Sēdvietu rindām jābūt izvietotām vienai aiz otras. Ja sēdvietu rindas izvietotas automobiļa kustības virzienā, minimālam attālumam starp sēdekļu atzveltnēm jābūt 0,65m, maksimālam - 1,5m. Gadījumā, kad 2.sēdvietu rinda izvietota pretēji braukšanas virzienam, maksimālais attālums starp sēdekļu atzveltnēm nedrīkst pārsniegt 0,5m.

Piezīme: ja, ievērojot minētos nosacījumus, automobilī tiek uzstādītas papildu sēdvietas vai mainīts to izvietojums, tas tiek uzskatīts par otrās kategorijas pārbūvi.

8.4.

Sēdekļiem stiprinājuma elementiem jānodrošina sēdekļu drošs stiprinājums.

8.5.

Sēdvietu izvietojumam jānodrošina droša un ērta pasažieru iekāpšana un izkāpšana. Ja otrajā rindā sēdošiem pasažieriem nav paredzētas atsevišķas durvis iekāpšanai un izkāpšanai, priekšējai sēdvietu rindai jābūt atvāžamai vai citādā veidā jānodrošina pasažieru iekāpšana un izkāpšana.

8.6.

Visām sēdvietām, ja tās izvietotas kustības virzienā, jābūt aprīkotām ar drošības jostām, kas sertificētas un marķētas atbilstoši ANO EEK Noteikumu Nr.16 vai ES direktīvas 77/541/EEC prasībām. Drošības jostu stiprinājuma vietām un to izvietojumam jāatbilst ANO EEK Noteikumu Nr.14 vai ES direktīvas 76/115/EEC prasībām.

8.7.

Pasažieru nodalījumā jābūt sānu logiem. Tiem jābūt sertificētiem un marķētiem atbilstoši ANO EEK Noteikumu Nr.43 vai ES direktīvas 92/22/EEC prasībām.

8.8.

Kravas furgona pakaļējām (sānu) durvīm jābūt atveramām no ārpuses, nodrošinātām pret patvaļīgu atvēršanos un fiksējamām atvērtā stāvoklī.

8.9.

Kravas nodalījumā atļauts likvidēt logus un durvis.

9.

Vienapjoma virsbūves tipa kravas furgona pārbūve par vieglo plašlietojuma automobili

9.1.

Pieļaujamo pasažieru sēdvietu skaitu aprēķina pēc formulas:

N £ P - M/ 68 x k, kur:

P - automobiļa pilnā masa (kg);

M - automobiļa pašmasa pēc pārbūves (kg);

N - sēdvietu skaits, neskaitot vadītāja vietu;

K - drošības koeficients (k = 1,15).

Kopējais sēdvietu skaits kopā ar vadītāju vieglajā automobilī nedrīkst pārsniegt 9 vietas.

9.2.

Pēc pārbūves automobiļa vestspējas sadalījumam jāatbilst šādam nosacījumam:

P - (M + N x 68 ) < N x 68, kur:

P -automobiļa pilnā masa (kg);

M -automobiļa pašmasa pēc pārbūves (kg);

N - sēdvietu skaits, neskaitot vadītāju.

9.3.

Automobiļa grīdai sēdekļu kronšteinu stiprinājuma vietās jābūt pastiprinātai ar kronšteiniem, paplāksnēm u.tml. elementiem.

9.4.

Pārbūvei ir atļauts izmantot tika rūpnieciski ražotus sēdekļus un to stiprinājumu elementus.

9.5.

Automobiļiem, kas izgatavoti pēc 2000.gada 31.decembra, atļauts uzstādīt tikai tādus sēdekļus, kas sertificēti atbilstoši ANO EEK Noteikumu Nr.17 vai ES direktīvas 74/408/EEC prasībām*.

9.6.

Sēdekļu stiprinājuma elementiem jānodrošina sēdekļu drošs stiprinājums.

9.7.

Sēdvietu izvietojumam jānodrošina droša un ērta pasažieru iekāpšana un izkāpšana.

Ja automobilī nav paredzētas speciālas ejas priekš pasažieru pārvietošanās un vienā rindā sēdošiem pasažieriem nav paredzētas atsevišķas durvis iekāpšanai un izkāpšanai, priekšējai sēdvietu rindai jābūt atvāžamai vai citādā veidā jānodrošina pasažieru iekāpšana un izkāpšana.

9.8.

Visām sēdvietām jābūt aprīkotām ar drošības jostām, kas sertificētas un marķētas atbilstoši ANO EEK Noteikumu Nr.16 vai ES direktīvas 77/541/EEC prasībām.

Drošības jostu stiprinājuma vietām un to izvietojumam jāatbilst ANO EEK Noteikumu Nr.14 vai ES direktīvas 76/115/EEC prasībām.

9.9.

Pasažieru salons jāaprīko ar sānu logiem. Tiem jābūt sertificētiem un marķētiem atbilstoši ANO EEK Noteikumu Nr.43 vai ES direktīvas 92/22/EEC prasībām.

* - prasība stājas spēkā 2003.gada 1.janvārī.

10.

Vienapjoma virsbūves tipa kravas automobiļa un plašlietojuma vieglā automobiļa pārbūve par pasažieru autobusu

10.1

Pieļaujamo pasažieru sēdvietu un stāvvietu skaitu aprēķina pēc formulas:

N x 68 x k < P - M, kur:

P - automobiļa pilnā masa (kg);

M - autobusa pašmasa pēc pārbūves (kg);

N - pasažieru vietu skaits, neskaitot vadītāja vietu;

K - drošības koeficients (k = 1,15).

10.2.

Sēdvietu skaitam kopā ar vadītāja vietu jābūt lielākam par 9 vietām.

10.3.

Salona aprīkojumam (avārijas izejas un to skaits, durvju skaits un izvietojums, ugunsdzēšamo aparātu skaits un izvietojums, lūka) un sēdekļu izvietojumam salonā jāatbilst ANO EEK Noteikumu Nr.36 vai Nr.52 prasībām, izņemot šo noteikumu 5.7.1. un 5.7.7.apakšpunktā noteiktās prasības.

10.4.

Automobiļa grīdai sēdekļu kronšteinu stiprinājuma vietās jābūt pastiprinātai (skavas, kronšteini, paplāksnes).

10.5.

Sēdekļu stiprinājuma elementiem jānodrošina sēdekļu drošs stiprinājums.

10.6.

Pārbūvei ir atļauts izmantot tikai rūpnieciski ražotus sēdekļus un to stiprinājumu elementus.

10.7.

Automobiļiem, kas izgatavoti pēc 2000.gada 31.decembra, atļauts uzstādīt tikai tādus sēdekļus, kas sertificēti atbilstoši ANO EEK Noteikumu Nr.17 vai ES direktīvas 74/408/EEC prasībām*.

10.8.

Sēdvietām, izņemot pilsētas autobusu, jābūt aprīkotām ar drošības jostām, kuras sertificētas un marķētas atbilstoši ANO EEK Noteikumu Nr.16 vai ES direktīvu 77/541/EEC prasībām. Drošības jostu stiprinājuma vietām un to izvietojumam jāatbilst ANO EEK Noteikumu Nr.14 vai ES direktīvas 76/115/EEC prasībām.

10.9.

Ja automobilis izgatavots pēc 2000.gada 31.decembra, bremžu iekārtai jābūt sertificētai atbilstoši ANO EEK Noteikumu Nr.13/09, 13/08, 13/07, 13/06 vai ES direktīvas 71/320/EEC (ietverot ar direktīvu 98/12/EC izdarītos grozījumus) prasībām un jābūt aprīkotai ar bremžu antibloķēšanas (ABS) sistēmu.

* - prasība stājas spēkā 2003.gada 1.janvārī.

11.

Autobusa pārbūve par plašlietojuma vieglo automobili

11.1.

Plašlietojuma vieglajam automobilim jāatbilst šādam vestspējas sadalījuma nosacījumam :

P-(M+Nx68)<Nx68, kur:

P - automobiļa pilna masa (kg);

M - automobiļa pašmasa pēc pārbūves (kg);

N - sēdvietu skaits (gab.).

11.2.

Kopējais sēdvietu skaits kopā ar vadītāju nedrīkst pārsniegt 9 vietas.

11.3.

Demontēto sēdekļu stiprinājuma vietām jābūt likvidētām tā, lai ar vienkāršu instrumentu palīdzību sēdvietas nebūtu iespējams uzstādīt atpakaļ.

11.4.

Sēdekļiem jābūt stiprinātiem izgatavotāja paredzētajās stiprinājuma vietās un stiprinātiem ar izgatavotāja paredzētajiem stiprinājuma elementiem.

Piezīme: ja tiek mainīts sēdvietu izvietojums vai tiek uzstādītas citas markas, modeļa sēdekļi, tas tiek uzskatīts par otrās kategorijas pārbūvi.

11.5.

Sēdvietām jābūt aprīkotām ar drošības jostām, kuras sertificētas un marķētas atbilstoši ANO EEK Noteikumu Nr.16 prasībām vai ES direktīvai 77/541/EEC. Drošības jostu stiprinājuma vietām un to izvietojumam jāatbilst ANO EEK Noteikumu Nr.14 vai ES direktīvas 76/115/EEC prasībām.

12.

Automobiļa pielāgošana labās puses kustībai

12.1.

Pārbūvi atļauts veikt tikai tādā gadījumā, ja izgatavotājs attiecīgās markas un modeļa automobiļus izgatavo tādus, kas paredzēti arī braukšanai pa ceļa labo pusi.

12.2.

Pārbūvei atļauts izmantot tikai tās pašas markas un modeļa sastāvdaļas.

12.3.

Stūres mehānismam jābūt piemērotam labās puses kustībai.

12.4.

Automobilis ir jāaprīko ar Eiropas tipa labās puses kustībai paredzētiem lukturiem. Tiem jābūt sertificētiem un marķētiem atbilstoši ANO EEK Noteikumu Nr. 1, 2, 5, 8, 20, 31, 37, 50, 53, 57, 72, 98, 99 vai ES direktīvu 76/761/EEC, 93/92/EEC prasībām.

12.5.

Mēraparātu panelī izvietotajām mērīšanas un indikācijas ierīcēm jābūt izvietotām atbilstoši labās puses kustībai un jāveic paredzētās funkcijas.

12.6.

Stikla tīrītājiem jābūt izvietotiem atbilstoši labās puses kustībai.

12.7.

Kravas automobiļa kabīnes pacelšanas mehānismam jābūt izvietotām atbilstoši labās puses kustībai.

12.8.

Pakaļējās reģistrācijas numura zīmes vietai jāatbilst ES direktīvas 70/222/EEC prasībām.

12.9.

Gadījumā, ja pārbūve nav tehniski iespējama bez transportlīdzekļa identifikācijas numura likvidācijas, pirms pārbūves jāveic transportlīdzekļa agregātu numuru salīdzināšana.

13.

Pārbūve par mācību automobili (aprīkojuma demontāža)

13.1.

Automobiļa dublējošās vadības ierīcēm jābūt mehāniski (ar svirām, stiepņiem, trosēm) saistītām ar automobiļa pamatvadības ierīcēm un jānodrošina automobiļa pamatvadības un dublējošās vadības ierīču neatkarīga darbība.

13.2.

Bremžu iekārtas dublējošai vadībai jābūt saistītai ar bremzēšanas signāllukturu ieslēgšanas mehānismu un jānodrošina automobiļa bremzēšanas efektivitāte atbilstoši izgatavotāja noteiktajām prasībām.

13.3.

Nav pieļaujama palielināta brīvkustība dublējošās vadības ierīču mehānismu šarnīros.

13.4.

Dublējošās vadības iekārtas elementu savienojumiem jābūt nostiprinātiem, stiprinājuma elementiem jābūt atbilstoši nospriegotiem un nodrošinātiem pret atskrūvēšanos.

13.5.

Automobilim jābūt aprīkotam ar normatīvajiem aktiem atbilstošu pazīšanas zīmi. Šai zīmei jābūt no iekšpuses izgaismojamai un novietotai vertikālā plaknē perpendikulāri transportlīdzekļa garenasij uz salona jumta. Pazīšanas zīmei jābūt droši nostiprinātai.

13.6.

Ārpus salona jābūt uzstādītiem diviem atpakaļskata spoguļiem transportlīdzekļa labajā un kreisajā pusē apmācamajai personai un diviem dublējošiem atpakaļskata spoguļiem labajā un kreisajā pusē braukšanas mācību instruktoram.

13.7.

Transportlīdzekļa salonā jābūt uzstādītam dublējošam atpakaļskata spogulim (ne mazākam, kā to paredzējis izgatavotājs) braukšanas mācību instruktoram.

13.8.

Demontāžas gadījumā visiem dublējošās vadības ierīču elementiem un dublējošiem atpakaļskata spoguļiem jābūt demontētiem. Demontēto ierīču dēļ nedrīkst tikt traucēta automobiļa pamatvadības ierīču darbība.

14.

Pārbūve par katafalkautomobili

14.1.

Priekšējā sēdvietu rindā (1.rinda) var būt izvietotas ne vairāk kā 3 sēdvietas. Priekšējai sēdvietu rindai jābūt hermētiski atdalītai no speciālā nodalījuma.

14.2.

Pārbūvējot pasažieru automobili, speciālajā nodalījumā jābūt demontētiem sēdekļiem un likvidētām sēdekļu stiprinājuma vietām tā, lai ar vienkāršu instrumentu palīdzību sēdvietas nebūtu iespējams uzstādīt atpakaļ. Speciālajam nodalījumam jābūt aprīkotam ar speciālu aprīkojumu cilvēku mirstīgo atlieku pārvadāšanai un piespiedu ventilācijas sistēmu. Katafalkautombiļa speciālajā nodalījumā atļauts atstāt vai uzstādīt ne vairāk kā 4 sēdvietas.

14.3.

Transportlīdzekļa grīdai sēdekļu kronšteinu stiprinājuma vietās jābūt pastiprinātai (skavas, kronšteini, paplāksnes).

14.4.

Sēdekļu stiprinājuma elementiem jānodrošina sēdekļu atbilstošs stiprinājums.

15.

Pielāgošana vadītājam invalīdam (vadītājam invalīdam paredzētās vadības sistēmas demontāža)

15.1.

Vadītājam invalīdam pielāgoto vadības iekārtu veido atkarībā no invalīda kustību ierobežojuma veida uz sajūga, bremžu, ātrumu pārslēgšanas, stūres, barošanas un apgaismes sistēmām vai paralēli tām.

15.2.

Bremžu iekārtas alternatīvai vadībai jābūt saistītai ar bremzēšanas signāllukturu ieslēgšanas mehānismu un jānodrošina automobiļa bremzēšanas efektivitāte atbilstoši izgatavotāja noteiktajām prasībām.

15.3.

Izslēgtai sajūga vadības ierīcei jābūt ar fiksējamu galastāvokli.

15.4.

Nav pieļaujama palielināta brīvkustība vadības mehānismu šarnīros.

15.5.

Visiem vadības iekārtu elementu savienojumiem jābūt nostiprinātiem, stiprinājuma elementiem jābūt atbilstoši nospriegotiem un nodrošinātiem pret atskrūvēšanos.

15.6.

Alternatīvās vadības iekārtu sviras nedrīkst pieskarties citām automobiļa daļām un tās iekārtu elementi nedrīkst ierobežot automobiļa vadības pamatiekārtu darbību.

15.7.

Vadības iekārtu elementiem jābūt izveidotiem bez asiem izvirzījumiem un izvietotiem tā, lai pēc iespējas mazāk traumētu vadītāju ceļu satiksmes negadījumā.

15.8.

Stūresratam atļauts uzstādīt speciālu rokturi automobiļa vadīšanai ar vienu roku.

15.9.

Demontāžas gadījumā visiem alternatīvās vadības ierīču elementiem jābūt demontētiem. Demontēto ierīču dēļ nedrīkst tikt traucēta automobiļa pamatvadības ierīču darbība.

16.

Pārbūve par kravas kokvedēju

16.1.

Kravas kokvedēja statņu maksimālo augstumu aprēķina pēc formulas:

Hmax ² P / L x B x k1 x k2, kur:

Hmax - kravas statņu maksimālais augstums (cm);

P - transportlīdzekļa kravnesība pēc pārbūves (kg);

L - kravas garums (cm);

B - kravas statņu iekšējais platums (cm);

k1 - koksnes krāvuma koeficients ( k1= 0,52);

k2 - koksnes blīvuma koeficients (k2 = 0,58).

16.2.

Statņu minimālais augstums Hmin ir 180cm.

16.3.

Kravas kokvedējam, izņemot piekabes (puspiekabes), jābūt aprīkotam ar priekšējo aizsargsienu, kas pasargā vadītāja kabīni kravas nobīdes gadījumā. Priekšējās aizsargsienas augstums nedrīkst būt mazāks kā kokvedēja statņu augstums H mīnus 10cm un priekšējai aizsargsienai jānotur puse kravas maksimālā svara kravas nobīdes gadījumā.

16.4.

Kravas kokvedēja virsrāmja stiprinājuma elementiem pie automobiļa pamatrāmja un to skaitam jānodrošina ar pilnu masu slogota virsrāmja noturēšana garenvirzienā un šķērsvirzienā, transportlīdzekli maksimāli paātrinot (palēninot), bez nobīdes.

16.5

Pirmajam (aiz vadītāja kabīnes) kravas tilpnes stiprinājuma elementam jābūt elastīgam, bet pēdējam - nekustīgam. Elastīgo stiprinājuma elementu skaita attiecībai pret nekustīgajiem visā rāmja sijas garumā jābūt 1:3. Ja kravas tilpnei ir tikai trīs stiprinājuma vietas visā rāmja sijas garumā, pieļaujamā attiecība ir 1:2. Stiprinājuma elementiem jānodrošina arī kravas tilpnes noturēšana šķērsvirzienā.

16.6.

Kravas statņu stiprinājumam pie transportlīdzekļa pamatrāmja vai virsrāmja jābūt mehāniskam (skavas, bultskrūves). Kravas statnes pie transportlīdzekļa pamatrāmja vai virsrāmja metināt aizliegts.

16.7.

Kravas kokvedēja šķērsstabilitātes koeficientam k jābūt ne mazākam par 0,5. Šķērsstabilitātes koeficients tiek aprēķināts pēc formulas:

k = B : 2Hsc, kur

B - automobiļa šķērsbāze;

Hsc - automobiļa smaguma centra augstums.

17.

Degvielas tvertnes maiņa

17.1.

Oriģinālās degvielas tvertnes maiņa pret citu degvielas tvertni atļauta tikai gadījumā, ja šādas degvielas tvertnes uzstādīšanu transportlīdzeklim paredz izgatavotājs un tā ir iekļauta transportlīdzekļa tipa apstiprinājumā.

17.2.

Degvielas tvertnei jābūt droši stiprinātai ar izgatavotāja paredzētiem speciāliem stiprinājuma elementiem.

17.3.

Degvielas tvertnei jābūt izvietotai izgatavotāja paredzētajā vietā. Novietojumam ir jābūt tādam, lai tvertne ar transportlīdzekļa konstrukcijas elementiem pēc iespējas vairāk būtu aizsargāta no ārējo faktoru nelabvēlīgas iedarbības (akmeņiem, ledus u.tml.) transportlīdzekļa ekspluatācijas laikā un no tiešas sadursmes ceļu satiksmes negadījumā. Vienapjoma virsbūves tipa gadījumā degvielas tvertne nedrīkst atrasties transportlīdzekļa salonā.

17.4.

Degvielas tvertnes uzpildes kakliņam jāatrodas transportlīdzekļa ārpusē.

18.

Papildu degvielas tvertnes uzstādīšana (demontāža)

18.1.

Papildu degvielas tvertni atļauts uzstādīt tikai gadījumā, ja to paredz transportlīdzekļa izgatavotājs un šāda transportlīdzekļa modifikācija ir iekļauta transportlīdzekļa tipa apstiprinājumā.

18.2.

Kopējais transportlīdzekļa motora darbināšanai paredzēto degvielas tvertņu skaits transportlīdzekļiem, kuru pilna masa nepārsniedz 12t, nedrīkst būt lielāks par 2 vienībām, bet transportlīdzekļiem, kuru pilna masa ir 12t un vairāk, nedrīkst būt lielāks par 3 vienībām. Šī prasība neattiecas uz gāzes baloniem.

18.3.

Kopējais degvielas tvertņu tilpums nedrīkst pārsniegt šādus lielumus:

1) N1 kategorijas transportlīdzekļiem…………………..

150l;

2) M2 kategorijas transportlīdzekļiem un N2 kategorijas

transportlīdzekļiem ar pilnu masu no 3501kg

līdz 7000kg………………………………………………

500l;

3) M3 kategorijas transportlīdzekļiem un N2 kategorijas

transportlīdzekļiem ar pilnu masu no 7001kg

līdz 12000kg……………………………………………...

800l;

4) N3 kategorijas transportlīdzekļiem…………………

1500l.

18.4.

Degvielas tvertnei jābūt droši stiprinātai izgatavotāja paredzētajā vietā un ar izgatavotāja paredzētajiem speciāliem stiprinājuma elementiem.

18.5.

Papildu degvielas tvertnes izvietojumam jābūt tādam, lai tvertne ar transportlīdzekļa konstrukcijas elementiem pēc iespējas vairāk būtu aizsargāta no ārējo faktoru nelabvēlīgas iedarbības (akmeņiem, ledus u.tml.) transportlīdzekļa ekspluatācijas laikā un no tiešas sadursmes ceļu satiksmes negadījumā. Vienapjoma virsbūves tipa gadījumā degvielas tvertne nedrīkst atrasties transportlīdzekļa salonā.

18.6.

Degvielas tvertnes uzpildes kakliņam jāatrodas transportlīdzekļa ārpusē.

18.7.

Demontējot papildu degvielas tvertni, jādemontē tvertnes stiprinājuma elementi, attiecīgās degvielas šļūtenes un cauruļvadi, papildu uzstādītie sūkņi, krāni u.tml.

19.

Gāzes barošanas iekārtas uzstādīšana (demontāža)

19.1.

Sašķidrinātās naftas gāzes (turpmāk - SNG) un saspiestās dabas gāzes (turpmāk - SDG) barošanas iekārtu atļauts uzstādīt M1, M2, M3, N1, N2 un N3 kategoriju transportlīdzekļiem.

19.2.

Visām iekārtas sastāvdaļām jābūt sertificētām un marķētām atbilstoši ANO EEK Noteikumu Nr.67 vai 110.prasībām.

19.3.

SNG barošanas iekārtas aprīkojumā bez gāzes balona, cauruļvadiem un savienotājelementiem ir jābūt ietvertiem vismaz šādiem elementiem:

1) 80% balona piepildījuma ierobežošanas vārstam;

2) gāzes balonā esošās degvielas līmeņa indikatoram;

3) drošības vārstam;

4) gāzes padeves vārstam ar distances vadību un plūsmas ierobežotājvārstu;

5)iztvaicētājam (reduktoram);

6) spiediena regulatoram;

7) sprostvārstam ar distances vadību;

8) gāzes uzpildes ierīcei;

9) elektroniskajam vadības blokam;

10) drošības ierīcei;

11) gāzu necaurlaidīgam balona aprīkojuma apvalkam gadījumos, ja balons atrodas pasažieru salonā vai slēgtā bagāžas nodalījumā.

SDG barošanas iekārtas aprīkojumā bez gāzes baloniem, cauruļvadiem un savienotājelementiem ir jābūt ietvertiem vismaz šādiem elementiem:

1) balonā esošās degvielas spiediena vai līmeņa indikatoram;

2) siltumjutīgai drošības ierīcei;

3) automātiskam gāzes balona vārstam;

4) vārstam ar rokas vadību;

5) spiediena regulatoram;

6) gāzes plūsmas regulatoram;

7) plūsmas ierobežotājvārstam;

8) gāzes uzpildes ierīcei;

9) elektroniskajam vadības blokam,

10) gāzu necaurlaidīgam balona aprīkojuma apvalkam gadījumos, ja balons atrodas pasažieru salonā vai slēgtā bagāžas nodalījumā.

19.4.

Neviena no gāzes barošanas iekārtas sastāvdaļām, izņemot uzpildes ierīci un tās aizsargelementus, nedrīkst būt izvirzītas ārpus transportlīdzekļa gabarītiem.

19.5.

Neviena no gāzes barošanas iekārtas sastāvdaļām nedrīkst atrasties tuvāk par 100mm no jebkura siltuma avota, ja tā nav atbilstoši pasargāta pret siltuma ietekmi.

19.6.

Uz gāzes balona jābūt plāksnītei (uzlīmei), kurā norādīts sērijas numurs, tilpums litros, tipa apstiprinājuma marķējums, testēšanas laboratorija, kas veikusi balona pārbaudi, nosaukums, adrese un pēdējās pārbaudes datums.

19.7.

Uz transportlīdzekļa nostiprināts gāzes balons nedrīkst atrasties zemāk kā 200mm virs ceļa, ja tam nav atbilstoša aizsargelementa no priekšpuses un sāniem, taču tas nedrīkst samazināt pārgājības rādītājus.

19.8.

Ja gāzes balons atrodas transportlīdzekļa ārpusē, tam jābūt aizsargātam no nelabvēlīgas ārējo faktoru iedarbības (akmeņiem, ledus u.tml.) transportlīdzekļa ekspluatācijas laikā.

19.9.

Ja gāzes balons atrodas uz transportlīdzekļa jumta, balonam jāatrodas speciālā, jumtam pastāvīgi piestiprinātā nodalījumā.

19.10.

Gāzes balons nedrīkst būt bojāts, deformēts, korodējis, tam nedrīkst būt remontmetinājumu. Nav pieļaujama degvielas noplūde. Gāzes balonam jābūt atbilstoši nostiprinātam. Gāzes balons nedrīkst saskarties ar citām metāliskām transportlīdzekļa daļām, izņemot tās stiprinājuma elementus.

19.11.

Cauruļvadiem un šļūtenēm jābūt bez bojājumiem, atbilstoši nostiprinātiem un nodrošinātiem pret bojāšanos berzes, vibrācijas un spriegumu ietekmē. Nav pieļaujama degvielas noplūde no cauruļvadiem, šļūtenēm un citām barošanas sistēmas sastāvdaļām un to savienojumiem.

19.12.

SNG cauruļvadiem jābūt bezšuvju un izgatavotiem no vara (ar gumijas vai plastmasas aizsargapvalku) vai no nerūsējošā tērauda, vai tērauda ar pretkorozijas pārklājumu. Cauruļvada ārējais diametrs nedrīkst būt lielāks par 12mm.

SDG cauruļvadiem jābūt izgatavotiem no bezšuvju tērauda. Bezšuvju tērauda cauruļvadus drīkst aizstāt ar nemetāliskiem cauruļvadiem klasēs 0,1 vai 2. Gāzes iekārtas cauruļvadiem un šļūtenēm stiprinājuma un starpsienu šķērsojumu vietās jābūt aprīkotiem ar aizsargmateriālu.

19.13.

Ja gāzes balons atrodas pasažieru salonā vai slēgtā bagāžas nodalījumā, gāzes uzpildes ierīcei jāatrodas transportlīdzekļa ārpusē un jābūt nodrošinātai pret ārējo faktoru iedarbību. SDG uzpildes ierīce nedrīkst atrasties motora telpā.

19.14.

Ja gāzes balons atrodas transportlīdzekļa iekšpusē, visas tam piestiprinātās ierīces jāaptver gāzes necaurlaidīgam apvalkam, kam jābūt savienotam ar atmosfēru. Vietā, kur ventilācijas kanāls iziet no transportlīdzekļa, tam jābūt vērstam uz leju, bet ne uz siltuma avotu, un izvada vieta nedrīkst atrasties riteņa arkā. Izvada atveres diametrs nedrīkst būt mazāks par 24mm.

19.15.

Nav pieļaujama iekārtu savienojošo cauruļvadu lodēšana un metināšana.

20.

Hidromanipulatora uzstādīšana (demontāža)

20.1.

Hidromanipulatora stiprināšanai ir jāizmanto speciāls virsrāmis. Hidromanipulatora stiprinājumam pie virsrāmja jāatbilst hidromanipulatora izgatavotāja noteiktām prasībām.

20.2.

Virsrāmja stiprinājuma elementiem pie automobiļa pamatrāmja un to skaitam jānodrošina atbilstošs virsrāmja stiprinājums, hidromanipulatoru maksimāli noslogojot.

20.3.

Pirmajam (aiz vadītāja kabīnes) kravas tilpnes stiprinājuma elementam jābūt elastīgam, bet pēdējam - nekustīgam. Elastīgo stiprinājuma elementu skaita attiecībai pret nekustīgajiem visā rāmja sijas garumā jābūt 1:3. Ja kravas tilpnei ir tikai trīs stiprinājuma vietas visā rāmja sijas garumā, pieļaujamā attiecība ir 1:2. Stiprinājuma elementiem jānodrošina arī kravas tilpnes noturēšana šķērsvirzienā.

20.4.

Hidromanipulatora hidrosistēmas šļūtenēm un cauruļvadiem jābūt bez mehāniskiem bojājumiem. Hidraulisko šļūteņu un cauruļvadu savienojuma vietās eļļas noplūde nav pieļaujama. Hidrosistēmai jābūt darba kārtībā.

20.5.

Šķērsstabilitātes koeficientam k jābūt ne mazākam par 0,5.

Šķērsstabilitātes koeficients tiek aprēķināts pēc formulas:

k = B : 2Hsc, kur

B - automobiļa šķērsbāze;

Hsc - automobiļa smaguma centra augstums.

20.6.

Hidromanipulatora demontāžas gadījumā hidromanipulatora stiprināšanai paredzētajam virsrāmim, hidrosistēmas elementiem, sūkņiem, slēdžiem u.tml. jābūt demontētiem.

21.

Rāmja pagarināšana (saīsināšana)

21.1.

Rāmja pagarināšana (saīsināšana) jāveic saskaņā ar attiecīgās transportlīdzekļu markas izgatavotāja rekomendācijām par ieteicamām rāmja griezuma vietām un veidiem, pagarinājuma un pastiprinājumu materiāliem, metināšanas tehnoloģiju, stiprināšanai paredzēto bultskrūvju skaitu, izmēru un izvietojumu.

21.2.

Rāmja daļu stiprinājuma veidam un izpildījumam jābūt tādam, kas nodrošina stiprinājumu vietu izturību un drošību visā transportlīdzekļa ekspluatācijas laikā.

21.3.

Pagarinot transportlīdzekļa rāmi, transportlīdzekļa garums nedrīkst palielināties vairāk kā par 22%.

21.4.

Ja, pagarinot (saīsinot) rāmi, mainās kardanpārvada garums, atļauts kārdānpārvadu saīsināt līdz nepieciešamajam izmēram. Gadījumos, kad nepieciešama kardānpārvada pagarināša, atļauts izmantot citu marku un modeļu attiecīga garuma un griezes momenta kardānpārvadu.

21.5.

Nav pieļaujama bremžu cauruļvadu pagarināšana (saīsināšana), cauruļvadu metinot (lodējot). Pagarinot cauruļvadu, atļauts izmantot rūpnīcas izgatavotājas paredzētos vai analogus cauruļvadus. Cauruļvadu savienojuma vietu konstrukcijai jānodrošina bremžu sistēmas hermētiskums.

21.6.

Ja, pagarinot (saīsinot) transportlīdzekļa rāmi, tiek mainīts pakaļējo apgaismes ierīču un pakalējā valsts reģistrācijas numura zīmes izvietojums, transportlīdzekļa gaismas ierīču instalācijai jāatbilst ANO EEK Noteikumu Nr.48 vai ES direktīvas 76/756/EEC prasībām un pakaļējās reģistrācijas numura zīmes vietai jāatbilst ES direktīvas 70/222/EEC prasībām.

21.7.

Pagarinot elektroinstalācijas vadus, atļauts izmantot rūpnīcas izgatavotājas paredzētos vai analogus elektroinstalācijas vadus. Elektroinstalācijas vadu savienojuma vietām jābūt izolētām. Elektroinstalācijas vadiem jābūt attiecīgi nostiprinātiem.

22.

Priekšējās dakšas maiņa motociklam

22.1.

Priekšējās dakšas stiprinājuma vietām pie rāmja jāatbilst izgatavotāja prasībām.

22.2.

Stiprinājuma elementiem jānodrošina dakšas drošs stiprinājums.

22.3.

Priekšējās dakšas sagāzuma leņķis pret horizontālo plakni nedrīkst pārsniegt lielumu, pie kura vertikālas dinamiskas slodzes iedarbības rezultātā uz priekšējo dakšu amortizatoru darbība kļūst neefektīva.

22.4.

Atļauts mainīt priekšējo dakšu komplektā ar priekšējo riteni un esošo bremžu sistēmu.

23.

Pakaļējo amortizatoru maiņa motociklam

23.1.

Motocikla pakaļējo amortizatoru maiņas gadījumā pret cita gabarītizmēra amortizatoriem tā stiprinājuma vietām jāatbilst izgatavotāja prasībām.

23.2.

Stiprinājuma elementiem jānodrošina amortizatora drošs stiprinājums.

23.3.

Amortizatora stiprinājuma vietu izmaiņas gadījumā stiprinājuma elementu metinājuma vietas pirms tehniskās ekspertīzes krāsot aizliegts.

23.4.

Amortizatora vai tā stiprinājuma vietu maiņas gadījumā jānodrošina motora ķēdes atbilstoša spriegošana.

24.

Stūres maiņa motociklam

24.1.

Stūres maiņa atļauta pret citas markas un modeļa motocikla stūri.

24.2.

Stūres stiprinājuma vietām jāatbilst izgatavotāja noteiktām prasībām.

24.3.

Stiprinājuma elementiem jānodrošina stūres drošs stiprinājums.

Kods

Koda nosaukums

Veikta pārbūve

(ieraksts datu bāzē)

A1

Virsbūves maiņa

Transportlīdzeklim nomainīta virsbūve pret tās

pašas markas, modeļa un tipa virsbūvi.

A3

Uzstādīts

Transportlīdzeklim nomainīts motors pret

motors (%)

citas markas un modeļa motoru.

Piezīme: simbola "%" vietā datu bāzē tiek

uzrādīta uzstādītā motora marka un modelis

(piemēram: MB 617).

A4

Motora maiņa

Transportlīdzeklim nomainīts motors pret tās

pašas markas un modeļa cita veida (dzirksteļ-

aizdedzes, kompresijas aizdedzes) motoru vai

pret tā paša transportlīdzekļa tipa cita

varianta (versijas) motoru.

A5

Uzstādīta

Transportlīdzeklim nomainīta kabīne pret tās

kabīne (%)

pašas markas cita modeļa kabīni.

Piezīme: simbola "%" vietā datu bāzē tiek

uzrādīta uzstādītās kabīnes marka un modelis

(piemēram: GAZ 3307).

A6

Uzstādīts rāmis (%)

Transportlīdzeklim nomainīts rāmis pret tās

pašas markas cita modeļa rāmi.

Piezīme: simbola "%" vietā datu bāzē tiek

uzrādīta uzstādītā rāmja marka un modelis

(piemēram: GAZ 3307).

A7

Kabīnes maiņa

Transportlīdzeklim nomainīta kabīne pret tās

pašas markas un modeļa kabīni.

A8

Rāmja maiņa

Transportlīdzeklim nomainīts rāmis pret tās

pašas markas un modeļa rāmi.

B1(%)

Furgonā uzstādītas

Uzrāda gadījumā, ja speciālajā kravas furgonā

sēdvietas (%)

uzstādītas papildu sēdvietas.

Piezīme: simbola "X" vietā transportlīdzekļa

reģistrācijas apliecībā tiek uzrādīts uzstādīto

sēdvietu skaitu (piemēram: B1 (5)).

B4

Mācību

Uzrāda gadījumā, ja transportlīdzeklis pārbūvēts

par mācību automobili un tam uzstādīta dub-

lējošās vadības sistēma un speciālais aprīkojums.

B6

Uzstādīta gāzes

Uzrāda gadījumā, ja transportlīdzeklim

barošanas sistēma

uzstādīta gāzes barošanas sistēma.

(%)

Piezīme: simbola "%" vietā datu bāzē trans-

portlīdzekļiem, kam uzstādīta gāzes barošanas

sistēma darbam ar sašķidrinātu naftas gāzi

uzrāda simbolus "SNG", bet transportlīdzekļiem,

kam uzstādīta gāzes barošanas sistēma darbam

ar saspiestu dabas gāzi - simbolus "SDG".

B7

Uzstādīts

Uzrāda gadījumā, ja transportlīdzeklim

hidromanipulators

uzstādīts hidromanipulators.

(%)

Piezīme: simbola "%" vietā datu bāzē tiek

uzrādīts uzstādītā hidromanipulatora modelis.

B8(%)

Uzstādīta vairāk

Uzrāda gadījumā, ja transportlīdzeklim

nekā viena

uzstādīta vairāk nekā viena degvielas tvertne.

degvielas tvertne

Tiek fiksētas arī izgatavotāja uzstādītās

(%)

degvielas tvertnes.

Piezīme: simbola "%" vietā transportlīdzekļa

reģistrācijas apliecībā tiek uzrādīts kopējais

degvielas tvertņu skaits (piemēram: B8(2)).

B10(%)

Autobusā

Uzrāda gadījumā, ja transportlīdzeklis pārbūves

uzstādītas

rezultātā pārbūvēts par pasažieru autobusu.

sēdvietas (%)

Piezīme: simbola "%" vietā transportlīdzekļa

reģistrācijas apliecībā tiek uzrādīts kopējais

pasažieru sēdvietu skaits (piemēram: B10(12)).

B11

Pielāgots labās

Uzrāda gadījumā, ja transportlīdzeklis

puses kustībai

pielāgots labās puses kustībai.

B12A

Pielāgots

Uzrāda gadījumā, ja transportlīdzeklis

vadītājam

pielāgots vadītājam invalīdam un tam

invalīdam

izmainīts sajūga izslēgšanas mehānisms.

B12B

Pielāgots

Uzrāda gadījumā, ja transportlīdzeklis

vadītājam

pielāgots vadītājam invalīdam un tam

invalīdam

izmainīts bremžu iekārtas vadības mehānisms.

B12C

Pielāgots

Uzrāda gadījumā, ja transportlīdzeklis

vadītājam

pielāgots vadītājam invalīdam un tam

invalīdam

izmainīts pārnesumu pārslēgšanas mehānisms.

B12D

Pielāgots

Uzrāda gadījumā, ja transportlīdzeklis

vadītājam

pielāgots vadītājam invalīdam un tam

invalīdam

izmainīta stūres vadības sistēma.

B12E

Pielāgots

Uzrāda gadījumā, ja transportlīdzeklis

vadītājam

pielāgots vadītājam invalīdam un tam

invalīdam

izmainīts akselerators.

B14

Degvielas

Uzrāda gadījumā, ja transportlīdzeklim

tvertnes maiņa

nomainīta oriģināla degvielas tvertne pret tās

(%)

pašas markas un modeļa cita tilpuma

degvielas tvertni.

Piezīme: simbola "%" vietā datu bāzē tiek

uzrādīts uzstādītās degvielas tvertnes tilpums litros.

B15

Uzstādīts

Uzrāda gadījumā, ja transportlīdzeklim

autoceltnis (%)

uzstādīts autoceltnis.

Piezīme: simbola "%" vietā datu bāzē tiek

uzrādīts autoceltņa modelis.

B16

Uzstādīts

Uzrāda gadījumā, ja transportlīdzeklim

autotornis (%)

uzstādīts autotornis.

Piezīme: simbola "%" vietā datu bāzē tiek

uzrādīts autotorņa modelis.

C1

Priekšējās

Uzrāda gadījumā, ja motociklam uzstādīta

dakšas maiņa

citas markas un modeļa priekšējā dakša.

C2

Pakaļējo

Uzrāda gadījumā, ja motociklam uzstādīti

amortizatoru maiņa

citas markas un modeļa pakaļējie amortizatori.

C3

Stūres maiņa

Uzrāda gadījumā, ja motociklam uzstādīta

citas markas un modeļa stūre.

D1

Rāmja

Uzrāda gadījumā, ja transportlīdzeklim

pagarināšana

pārbūves rezultātā pagarināts rāmis.

D2

Rāmja saīsināšana

Uzrāda gadījumā, ja transportlīdzeklim

pārbūves rezultātā saīsināts rāmis.

E

Cita pārbūve (%)

Šo kodu lieto gadījumos, kad transportlīdzeklim

veiktajai pārbūvei nav paredzēts speciāls

pārbūves kods. Tas neattiecas uz tipa maiņu.

Piezīme: simbola "%" vietā datu bāzē tiek

norādītas veiktās izmaiņas (piemēram:

uzstādīti KAMAZ energoakumulatori).