Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Skatīt 1997. gada 6. novembra likumu: Valsts statistikas likums.
LATVIJAS REPUBLIKAS LIKUMS
Par valsts statistiku

Šis likums nosaka valsts statistikas darba organizācijas kārtību Latvijas Republikā un statistikas iestāžu, kā arī visu juridisko un fizisko personu tiesības un pienākumus statistikas jomā.

LIKUMĀ LIETOTIE TERMINI

Statistiskās informācijas valsts programmas — ikgadējs jautājumu saraksts, par kuriem savāc, apkopo un publicē statistisko informāciju iedalīto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.

Statistiskā novērošana — sistemātiska informācijas vākšana saskaņā ar iepriekš noteiktu programmu par masveida ekonomiskajām vai sociālajām parādībām un procesiem.

Sākotnējā uzskaite — jebkura saimnieciskās vai cita veida darbības reģistrācija attiecīgajos sākotnējās uzskaites dokumentos grāmatvedības vai statistikas vajadzībām.

Valsts statistikas pārskats — jebkura statistiskā informācija, kas iesniegta uz Latvijas Republikas Ministru Padomes Valsts statistikas komitejas apstiprinātas vai ar to saskaņotas veidlapas.

Ietekmes sfēra — uzņēmumu, organizāciju vai iestāžu kopums kura ministrija vai cita valsts institūcija pilda valsts pārvaldes funkcijas.

I NODAĻA

VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. pants. Likuma darbības joma

Latvijas Republikas likums «Par valsts statistiku» attiecas uz:

1) visām juridiskajām personām, kas atrodas Latvijas Republikas teritorija, kā arī Latvijas Republikas juridiskajām personām kas atrodas ārvalstis;

2) visām Latvijas Republikas teritorijā esošajām ārvalstu uzņēmumu un organizāciju pārstāvniecībām, nodaļām un citām struktūrvienībām, kas nav juridiskās personas;

3) visām fiziskajām personām, kas dzīvo Latvijas Republikas teritorija;

4) visām iestādēm un organizācijām, kas savu funkciju ietvaros nodarbojas ar valsts statistiku.

2. pants. Valsts statistikas uzdevumi

Valsts statistikas galvenais uzdevums ir izveidot vienotu uz starptautiski atzītiem metodoloģiskiem principiem pamatotu statistiskas informācijas sistēmu par sabiedrībā notiekošajiem ekonomiskajiem un sociālajiem procesiem un apkopot šo informāciju pa tautas saimniecības nozarēm un administratīvajām teritorijām analizēt šo informāciju, apgādāt ar to Latvijas Republikas valsts varas un pārvaldes institūcijas, pašvaldības un publicēt to, darot pieejamu visai sabiedrībai.

Statistiskajai analīzei ir jābūt objektīvai un neatkarīgai no politiskajam partijām un kustībām. Neviena Latvijas Republikas valsts varas vai pārvaldes institūcija nav tiesīga noteikt, kādiem jābūt statistikas iestāžu atzinumiem, kas pamatojas uz saņemto statistisko informāciju.

II NODAĻA

VALSTS STATISTIKAS ORGANIZĀCIJA

3. pants. Iestādes un organizācijas, kas nodarbojas ar statistiku

Latvijas Republikā valsts statistikas darbu organizē un veic:

1) Latvijas Republikas Ministru Padomes Valsts statistikas komiteja un tai pakļautās republikas pilsētu un rajonu valsts statistikas nodaļas;

2) citas iestādes un organizācijas, kas risina atsevišķus valsts statistikas jautājumus saskaņā ar Latvijas Republikas Ministru Padomes noteikto kārtību.

4. pants. Latvijas Republikas Ministru Padomes Valsts statistikas komiteja

Latvijas Republikas Ministru Padomes Valsts statistikas komiteja (turpmāk — Valsts statistikas komiteja) ir Ministru Padomei pakļauta valsts pārvaldes institūcija, kas kopā ar republikas pilsētu un rajonu valsts statistikas nodaļām ir atbildīga par valsts statistikas darba organizāciju Latvijas Republikā un par to datu pareizību, kurus Valsts statistikas komiteja un republikas pilsētu un rajonu valsts statistikas nodaļas ir ieguvušas, apkopojot no iesniedzējiem saņemto informāciju. Valsts statistikas komitejas, republikas pilsētu un rajonu valsts statistikas nodaļu izdevumus, kas nepieciešami statistiskās informācijas valsts programmu izpildei, finansē no Latvijas Republikas valsts budžeta līdzekļiem.

Valsts statistikas komiteja savā darbībā pamatojas uz Šo likumu un citiem Latvijas Republikas likumiem, Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Ministru Padomes lēmumiem un rīkojumiem un veic šādus uzdevumus:

1) īsteno vienotu valsts politiku statistiskās informācijas organizācijas, apkopošanas, glabāšanas, analīzes un publicēšanas joma, nodrošina Latvijas Republikas Augstāko Padomi, Ministru Padomi un citas valsts pārvaldes institūcijas, kā arī pašvaldības ar informāciju statistiskās informācijas valsts programmās paredzētajos jautājumos;

2) iedalīto budžeta līdzekļu ietvaros izstrādā statistiskās informācijas valsts programmas (ietverot valsts līmenī nepieciešamos nozaru statistikas jautājumus), kuras apstiprina Latvijas Republikas Ministru Padome, un publicē informāciju šo programmu ietvaros;

3) koordinē vienotas starptautiskajiem standartiem atbilstošas un visām valsts pārvaldes institūcijām, pašvaldībām, uzņēmumiem un organizācijām obligātas ekonomiskās informācijas klasifikācijas un kodēšanas sistēmas izveidošanu; ir atbildīga par visu valsts līmeņa statistiskās informācijas plūsmu, kā arī par valsts reģistros fiksējamās ekonomiskās informācijas savstarpēju saskaņošanu;

4) koordinē ministriju un citu valsts pārvaldes institūciju darbību statistikas jautājumos;

5) pēc vienošanās ar ieinteresētajām ministrijām, citām valsts pārvaldes institūcijām, pašvaldībām un organizācijām veic papildu statistikas darbus, kas neietilpst statistiskas informācijas valsts programmas.

5. pants. Citas organizācijas un iestādes, kas nodarbojas ar valsts statistiku

Valsts statistisko informāciju par atsevišķiem ekonomiskajiem un sociālajiem jautājumiem var vākt un apkopot ministrijas, citas valsts pārvaldes institūcijas un pašvaldības, izpildot to kompetencē ietilpstošās valsts pārvaldes funkcijas. Ministriju, citu valsts pārvaldes institūciju un pašvaldību apstiprinātie statistikas pārskati un metodiskie norādījumi par to sagatavošanu ir jāsaskaņo ar Valsts statistikas komiteju.

III NODAĻA

STATISTISKO NOVĒROJUMU VEIDI UN STATISTISKĀS NOVĒROŠANAS PAŅĒMIENI

6. pants. Statistisko novērojumu veidi

Ir valsts, nozaru, reģionālie un pašiniciatīvie statistiskie novērojumi.

Valsts statistiskie novērojumi ir tie novērojumi, kas tiek veikti statistiskās informācijas valsts programmu ietvaros vai papildu tām atbilstoši Latvijas Republikas Augstākās Padomes vai Ministru Padomes uzdevumiem.

Nozaru statistiskie novērojumi ir tie novērojumi, kurus organizē un finansē atsevišķas ministrijas un resori, izpildot to kompetencē ietilpstošās valsts pārvaldes funkcijas atbilstoši šā likuma 5. panta prasībām.

Reģionālie statistiskie novērojumi ir tie novērojumi, ko ārpus statistiskās informācijas valsts programmām savā teritorijā veic un no saviem līdzekļiem finansē pašvaldības. Ja mīnēto novērojumu veikšana tiek uzdota valsts statistikas iestādēm, šie novērojumi statusa ziņā pielīdzināmi valsts statistiskajiem novērojumiem.

Pašiniciatīvie statistiskie novērojumi ir tie novērojumi, ko pēc savas iniciatīvas veic atsevišķi uzņēmumi, zinātniskās, projektēšanas vai citas organizācijas, mācību iestādes vai sabiedriskās organizācijas. Ja šie novērojumi aptver vairāk nekā vienu uzņēmumu, organizāciju vai iestādi un tiek veikti par valsts uzņēmumu, organizāciju vai iestāžu līdzekļiem, tie ir jāreģistrē Valsts statistikas komitejā.

7. pants. Statistiskās novērošanas paņēmieni

Statistisko informāciju var iegūt, savācot regulārus vai vienreizējus statistikas pārskatus, veicot vienreizējas vai periodiskas skaitīšanas un apsekojumus, kā arī izdarot anketaptaujas. Šim nolūkam var izmantot grāmatvedības pārskatus, nodokļu un muitas deklarācijas un citus dokumentus, kā arī Latvijas Republikas Finansu ministrijas. Galvenās valsts finansu inspekcijas, banku un valsts reģistru rīcībā esošo informāciju.

Statistiskos novērojumus var attiecināt uz visām novērošanai pakļautajām juridiskajām un fiziskajām personām vai arī uz to izlases kopumu.

Valsts statistiskās novērošanas paņēmienus, programmu un metodiku apstiprina Valsts statistikas komiteja vai citas valsts pārvaldes institūcijas, kas nodarbojas ar statistiku atbilstoši šā likuma 5. pantam.

8. pants. Iedzīvotāju iesaistīšana statistisko novērojumu veikšanā

Vienreizēju skaitīšanu un citus statistiskos darbus, kuru izpildē jāiesaista iedzīvotāji, uz laiku atbrīvojot viņus no pienākumu pildīšanas pamatdarba vietā, var organizēt tikai saskaņā ar Latvijas Republikas Augstākās Padomes vai Ministru Padomes lēmumu.

IV NODAĻA

VALSTS STATISTISKAS INFORMĀCIJAS IESNIEGŠANAS, IZMANTOŠANAS UN PUBLICĒŠANAS KARTĪBA

9. pants. Valsts statistiskās informācijas iesniegšana

Šā likuma I. pantā minētajiem tiesību subjektiem ir pienākums noteiktajā termiņā un pilnā apjomā iesniegt kvalitatīvu un patiesu valsts statistisko informāciju, kura sagatavota atbilstoši normatīvajiem dokumentiem, ko apstiprinājusi Valsts statistikas komiteja vai, saskaņojot ar to, cita iestāde, kas nodarbojas ar valsts statistiku atbilstoši šā likuma 5. pantam.

Informācijas iesniegšana valsts, nozaru un reģionālo statistisko novērojumu vajadzībām ir uzskatāma par obligātu pienākumu un izdarāma bez maksas.

Informācija pašiniciatīvu statistisko novērojumu vajadzībām tiek sniegta uz brīvprātības pamata, pusēm vienojoties.

10. pants. Statistiskā informācija par uzņēmējdarbību

Visām juridiskajām personām, kā arī fiziskajām personām, kas veic uzņēmējdarbību vai individuālo darbu, pēc Valsts statistikas komitejas pieprasījuma ir obligāti jāiesniedz informācija par šādiem jautājumiem:

1) par uzņēmuma, organizācijas vai iestādes darbības veidiem, īpašuma piederību, kapitāla (statūtu fonda) sastāvu, aktīviem un pasīviem, pamatfondiem un apgrozāmajiem līdzekļiem, aprēķināto amortizāciju, rīcība esošo zemes platību, ēkām, būvēm, ražošanas iekārtām, transportlīdzekļiem un to izmantošanu;

2) par saražoto produkciju un tirdzniecības apgrozījumu, par ražotajām, pārvadātajām, piegādātajām un pārdotajām precēm un sniegtajiem pakalpojumiem, cenām un tarifiem, gatavās produkcijas un preču krājumiem;

3) par ražošanas un apgrozības izmaksām un to sastāvu;

4) par iepirktajām un izlietotajām izejvielām, materiāliem, komplektējamiem izstrādājumiem, pusfabrikātiem, kurināmo un energoresursiem un to krājumiem;

5) par darbinieku skaitu, to sastāvu, darba samaksu un darba apstākļiem;

6) par peļņu un zaudējumiem, pelņas izmantošanu, nodokļu un citiem maksājumiem valsts budžetā un pašvaldību budžetos, kā arī valsts sociālās apdrošināšanas budžetā;

7) par piešķirtajiem un saņemtajiem kredītiem, noguldījumiem, par akcionāriem un viņu sastāvu, izņemot informāciju par konkrētām fiziskajām personām, kam pieder noguldījumi vai akcijas;

8) par investīcijām un citām kapitāla izmaksām;

9) par eksportēto, importēto, reeksportēto un reimportēto preču, eksportēto un importēto pakalpojumu un zinātnes produkcijas daudzumu, apjomu, cenām un vērtību, par valstīm, ar kurām veiktas ārējās tirdzniecības operācijas, kā arī par ārvalstu preču tranzītu caur Latvijas teritoriju;

10) par ārzemju aktīviem un pasīviem, maksājumiem, kas izdarīti uz ārvalstīm vai no turienes saņemti;

11) par lauksaimniecisko darbību un mežsaimniecību, lauksaimniecības kultūru sējumu un stādījumu platībām, iegūto ražu, mājlopu (putnu) un kažokzvēru skaitu un lopkopības produkciju;

12) par dzīvojamo telpu platību, istabu skaitu, labiekārtojuma pakāpi, iemitināto personu skaitu, saņemtajām dzīvokļu īres maksām;

13) par nekustamo īpašumu pirkšanu, pārdošanu, iznomāšanu un ieķīlāšanu;

14) par apkārtējās vides aizsardzības pasākumiem, apkārtējās vides piesārņojumu un tai nodarītajiem materiālajiem zaudējumiem.

11. pants. Statistiskā informācija par banku, apdrošināšanas sabiedrību un kredītiestāžu darbību

Latvijas Bankai, citām bankām un kredītiestādēm, apdrošināšanas sabiedrībām un pārējām uzņēmējsabiedrībām, kas veic kredīta un vērtspapīru operācijas, papildus šā likuma 10. pantā minētajai informācijai jāsniedz ziņas par izsniegtajiem un saņemtajiem kredītiem, par noguldījumiem, to raksturu un termiņiem pa debitoru un kreditoru grupām, par darījumiem ar vērtspapīriem, ārvalstu valūtu, dārgmetāliem, aktīvo un pasīvo procentu likmēm, naudas apgrozību un izsniegtajām licencēm bankas, kredīta un apdrošināšanas operāciju, kā arī valūtas maiņas operāciju veikšanai.

12. pants. Statistiskā informācija par valsts ārējo maksājumu bilanci

Latvijas Republikas Finansu ministrijai, Latvijas Bankai, citām bankām un kredītiestādēm, kā arī pārējām juridiskajām un fiziskajām personām, kam ir jebkādi darījumi vai maksājumi uz ārvalstīm tin kam ir ārzemju aktīvi vai parādi ārvalstu kreditoriem, jāiesniedz Valsts statistikas komitejai visa informācija, kas nepieciešama, lai sastādītu valsts ārējo maksājumu bilanci.

13. pants. Statistiskā informācija par budžeta iestāžu un organizāciju darbību

Iestādēm un organizācijām, kas tiek finansētas no valsts budžeta vai pašvaldību budžetu līdzekļiem, jāiesniedz informācija par īpašumu, zemes un ēku platību un to izmantošanu, sniegtajiem pakalpojumiem vai veikto darbu apjomu, darbinieku skaitu, to sastāvu, darba samaksu un darba apstākļiem, investīcijām, saņemtajiem budžeta līdzekļiem, kā arī citiem ieņēmumiem un to izmantošanu, bilances aktīviem un pasīviem un to kustību.

14. pants. Statistiskā informācija par pašvaldību darbību

Visu līmeņu pašvaldībām jāiesniedz informācija par pašvaldības budžeta izpildi, kā arī šā likuma 12. un 13. pantā paredzētā informācija. Turklāt pagastu un pilsētu pašvaldībām jāveic ikgadēja zemnieku saimniecību, piemājas un personisko palīgsaimniecību aptauja par mājlopu skaitu, lauksaimniecības kultūru sējumu un stādījumu platībām un iegūto ražu.

Pašvaldībām piederošie uzņēmumi un no pašvaldību budžetiem finansējamās iestādes un organizācijas, kas ir juridiskās personas, sniedz informāciju patstāvīgi — atbilstoši šā likuma 10., 11., 12. un 13. panta prasībām.

15. pants. Statistiskā informācija par sabiedriskajām organizācijām

Sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām jāiesniedz šā likuma 13. pantā paredzētā informācija. Šīm organizācijām piederošie uzņēmumi un iestādes, kas ir juridiskas personas, sniedz informāciju patstāvīgi — atbilstoši šā likuma 10., 11., 12. un 13. panta prasībām.

16. pants. Informācija, kas jāiesniedz ministrijām, citām valsts pārvaldes institūcijām un pašvaldībām, kuras nodarbojas ar valsts statistiku

Ministrijām, citām valsts pārvaldes institūcijām un pašvaldībām, kuras nodarbojas ar valsts statistiku atbilstoši šā likuma

5. pantam, jāiesniedz Valsts statistikas komitejai informācija par izmaksātajām pensijām un pabalstiem, pensionāru un pabalstu saņēmēju sastāvu, bezdarbniekiem, to sastāvu, pārkvalifikāciju un iekārtošanu darbā, valsts budžeta un pašvaldību budžetu izpildi, veselības aizsardzības un veterināro statistiku, reģistrētajiem un atklātajiem tiesībpārkāpumiem, notiesātajām personām.

Valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijām, kas nodarbojas ar iedzīvotāju civilstāvokļa aktu reģistrāciju, iedzīvotāju reģistrāciju, pierakstīšanās un izrakstīšanās jautājumiem, kā arī kontrolē ārvalstnieku un bezpavalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republika, jāiesniedz Valsts statistikas komitejai informācija, kas nepieciešama demogrāfiskajai statistikai.

17. pants. Valsts statistikas komitejas tiesības statistiskās informācijas jautājumos

Valsts statistikas komitejai ir tiesības:

1) apstiprināt valsts statistikas pārskatu veidlapas, obligātus noteikumus un instrukcijas par to izpildīšanu un saņemt bez maksas no visiem šā likuma 1. pantā minētajiem tiesību subjektiem statistikas pārskatus, kas sastādīti atbilstoši minētajām prasībām, kā arī nepieciešamos paskaidrojumus un informāciju par visiem uzskaites un statistikas darbiem jebkurā to veikšanas stadijā;

2) saņemt bez maksas un izmantot statistisko un citu ekonomisko informāciju, kas ir finansu, muitas un tiesībaizsardzības-iestāžu, banku, sociālās apdrošināšanas, iedzīvotāju nodarbinātības, un veselības aizsardzības iestāžu, citu valsts vai pašvaldību institūciju rīcībā, kā arī pieprasīt atsevišķu ministriju, iestāžu, zinātnisko un projektēšanas organizāciju un citu tiesību subjektu statistisko novērojumu rezultātus, ja tie veikti par valsts uzņēmumu, organizāciju vai iestāžu līdzekļiem;

3) saņemt bez maksas no Latvijas Republikas Iedzīvotāju reģistra, Uzņēmumu reģistra un citiem valsts reģistriem informāciju, kas nepieciešama statistiskās informācijas valsts programmu izpildei;

4) saņemt bez maksas no ministrijām, citām valsts pārvaldes institūcijām un pašvaldībām apkopotu statistisko informāciju par atsevišķiem ekonomiskajiem un sociālajiem jautājumiem, kas savākta un apkopota šā likuma 5. pantā noteiktajā kārtībā;

5) pārbaudīt, kā 1. pantā minētie tiesību subjekti ievēro likumus un citus normatīvos aktus sākotnējās uzskaites un valsts statistikas pārskatu jautājumos;

13) organizēt ģimeņu budžetu statistisko novērošanu, kā arī iedzīvotāju aptaujas par atsevišķiem sociālajiem un ekonomiskajiem jautājumiem.

18. pants. Ministriju, citu valsts pārvaldes institūciju, pašvaldību un sabiedrisko organizāciju pienākumi statistiskas informācijas jautājumos

Ministrijas, citas valsts pārvaldes institūcijas un pašvaldības ir atbildīgas par sākotnējās uzskaites, grāmatvedības un statistikas stāvokli to ietekmes sfērā ietilpstošajos uzņēmumos, uzņēmējsabiedrībās, organizācijās un iestādēs, kurās ir valsts vai pašvaldību kapitāla daļa vai kuras saņem valsts budžeta vai pašvaldību budžetu finansējumu.

Sabiedrisko organizāciju un to apvienību republikas institūcijas ir atbildīgas par sākotnējās uzskaites, grāmatvedības un statistikas stāvokli mīnētajās organizācijās un tām piederošajos uzņēmumos un bezpeļņas organizācijās.

19. pants. Valsts statistiskās informācijas izmantošana

Jebkuru valsts statistikas pārskatu vai citu sākotnējo statistisko informāciju var izmantot tikai kopsavilkumu izdarīšanai un grupējumu sastādīšanai, sociāli ekonomisko parādību un procesu analīzei.

Valsts statistikas iestāžu darbiniekiem, kā arī citu iestāžu darbiniekiem, kas nodarbojas ar statistiku atbilstoši šā likuma 5. pantam, aizliegts izpaust informāciju par privātpersonām, ģimenēm, uzņēmumiem, uzņēmējsabiedrībām un organizācijām, kas viņiem kļuvusi zināma, pildot dienesta pienākumus. Šis noteikums attiecas arī uz personām, kas atbilstoši šā likuma 8. pantam uz laiku ir iesaistītas statistiskās informācijas vākšanā un apkopošana.

Ministrijas, citas valsts pārvaldes institūcijas un pašvaldības ir tiesīgas saņemt informāciju par uzņēmumiem un uzņēmējsabiedrībām, kuras atrodas to ietekmes sfērā un kurās ir valsts vai pašvaldību kapitāla daļa.

Nevienu valsts statistikas pārskatu nedrīkst izmantot par juridisku pierādījumu, izņemot gadījumus, kad tiek izskatīti jautājumi par apzinātu valsts statistiskās informācijas sagrozīšanu, ko izdarījušas uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību, organizāciju vai iestāžu amatpersonas.

20. pants. Izņēmumi valsts statistiskās informācijas izmantošanas noteikumos

Šā likuma 19. panta prasības neattiecas uz informāciju:

1) par valsts pasūtījumu un citu valsts uzdevumu izpildi;

2) par apkārtējās vides piesārņojumu un tai nodarītajiem materiālajiem zaudējumiem;

3) par uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību, organizāciju un iestāžu nosaukumiem, adresēm, telefonu numuriem, bankas kontu numuriem, darbības veidu un piederību kādai tautsaimniecības vai rūpniecības nozarei;

4) par valsts un pašvaldību komunālo, energoapgādes un transporta uzņēmumu darbību;

5) par jebkuras juridiskās vai fiziskās personas nodarbināto algoto darbinieku skaitu un darbinieku sastāvu, izņemot ziņas par konkrētām personām;

6) par izstrādājumiem, ko uzņēmumi, uzņēmējsabiedrības, organizācijas vai iestādes iegūst, apstrādā, ražo, transportē, uzkrāj, pērk un pārdod, kā arī pakalpojumu veidiem, ko tās sniedz iedzīvotājiem vai citiem uzņēmumiem un organizācijām;

7) kas obligāti publicējama atbilstoši Latvijas Republikas likumiem, kuri regulē uzņēmējdarbību un grāmatvedības noteikumus;

8) kas iegūta no izglītības, kultūras un veselības aprūpes iestādēm, sociālās apdrošināšanas un citām nekomerciāla rakstura organizācijām, izņemot ziņas par konkrētām personām, kas apmeklē minētās iestādes vai ir to aprūpē;

9) kuras publicēšanai ir saņemta ieinteresēto juridisko vai fizisko personu rakstveida atļauja.

21. pants. Valsts statistiskās informācijas publicēšana

Valsts statistikas komitejai ir sistemātiski jāinformē sabiedrība par stāvokli Latvijas Republikas ekonomikā un sociālajā sfērā, publicējot statistikas gadagrāmatas, datu krājumus par atsevišķām tautas saimniecības nozarēm, ikmēneša biļetenus un ziņojumus presē. Statistiskās informācijas valsts programmu ietvaros savāktās informācijas publikāciju autortiesības ir Valsts statistikas komitejai.

Publicējot statistisko informāciju, ir jāievēro šā likuma, kā arī citu statistiskās informācijas aizsardzību regulējošo Latvijas Republikas likumu prasības. Tādas pašas prasības jāievēro citām iestādēm, kas nodarbojas ar statistiku atbilstoši šā līkuma 5. pantam.

Katrai juridiskajai vai fiziskajai personai ir tiesības iepazīties ar informāciju, kas savākta par to un tiek glabāta informācijas bankās vai reģistros.

V NODAĻA

ATBILDĪBA PAR LIKUMA «PAR VALSTS STATISTIKU» PĀRKĀPŠANU

22. pants. Uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību, organizāciju un iestāžu amatpersonu un uzņēmējdarbību veicošo personu atbildība

Par noteiktās sākotnējās uzskaites, grāmatvedības un valsts statistikas pārskatu sastādīšanas kārtības neievērošanu, kā ari par minēto pārskatu savlaicīgu neiesniegšanu vai atteikšanos tos iesniegt uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību, organizāciju un iestāžu amatpersonas un personas, kas veic uzņēmējdarbību, var saukt pie administratīvās vai kriminālās atbildības atbilstoši Latvijas Republikas likumiem.

23. pants. Atbildība par statistiskās informācijas izpaušanu

Valsts statistikas iestāžu darbiniekiem, kā arī citu iestāžu darbiniekiem, kas nodarbojas ar statistiku atbilstoši šā likuma 5. pantam, ir aizliegts izpaust informāciju, kas viņiem, dienesta pienākumus pildot, ir kļuvusi zināma par atsevišķām personām un ģimenēm, uzņēmumiem, uzņēmējsabiedrībām, organizācijām un iestādēm.

Šā panta noteikumi neattiecas uz informāciju, kas minēta šā likuma 20. pantā.

Par šajā pantā minētās statistiskās informācijas izpaušanu darbinieki, kas strādā valsts statistikas iestādēs un cilās iestādēs, kuras nodarbojas ar valsts statistiku, saucami pie atbildības Latvijas Republikas likumos noteiktajā kārtībā.

Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs A. GORBUNOVS

Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs I. DAUDIŠS
Rīgā 1993. gada 1. jūnijā
 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Par valsts statistiku Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Augstākā Padome Veids: likums Pieņemts: 01.06.1993.Stājas spēkā: 08.07.1993.Zaudē spēku: 09.12.1997.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 41, 22.06.1993.; Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 24/25, 25.06.1993.; Diena, 131, 02.07.1993.
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Uz tiesību akta pamata izdotie
  • Citi saistītie dokumenti
59951
08.07.1993
84
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2015 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība)