LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU
KABINETS
Lēmums Nr. 26 (prot. Nr. 13, 1. §)
Par Finansu
ministrijas pagaidnolikumu
1. Apstiprināt pievienoto Finansu ministrijas
pagaidnolikumu.
2. Finansu ministrijai līdz 1993. gada 25. oktobrim izstrādāt
Finansu ministrijas un tās pakļautībā un pārraudzībā esošo
iestāžu darbības tehniskā nodrošinājuma projektu un paredzēt tajā
iespējamo ministrijas aparāta Štata vietu skaita
samazināšanu.
3. Atzīt par spēku zaudējušiem šādus Ministru Padomes lēmumus
un rīkojumus:
1990. gada 21. maija lēmumu Nr. l «Latvijas Republikas Finansu
ministrijas jautājumi» (Ziņotājs, 1990, 28);
1991. gada 20. decembra lēmumu Nr. 369 «Par Latvijas
Republikas Finansu ministrijas nolikumu»;
1992. gada 24. marta lēmumu Nr. 97 «Par grozījumiem Latvijas
Republikas Finansu ministrijas nolikumā un dažu republikas
Valdības lēmumu atzīšanu par spēku zaudējušiem» (Ziņotājs, 1992,
18);
1992. gada 3. decembra lēmumu Nr. 513 «Par Ekonomisko reformu
ministrijas un Finansu ministrijas funkciju izmaiņām»;
1992. gada 30. decembra lēmumu Nr. 559 «Par valsts pārvaldes
institūciju kompetenci grāmatvedības jomā» (Ziņotājs, 1993,
8);
1992. gada 10. septembra rīkojumu Nr. 324-r;
1993. gada 18. marta rīkojumu Nr. 86-r.
Ministru prezidents V.
BIRKAVS
Finansu ministrs U.
OSIS
Rīgā 1993. gada 12. oktobrī
APSTIPRINĀTS
ar Ministru kabineta
1993. gada 12. oktobra lēmumu Nr. 26
Finansu
ministrijas
PAGAIDNOLIKUMS
1. Finansu ministrija ir valsts
pārvaldes institūcija, kas izstrādā īstermiņa un ilgtermiņa
finansu, nodokļu, muitas, vērtspapīru un kredītu politiku,
sastāda un pārvalda valsts budžetu, veic valsts īpašuma pārvaldi,
nodrošina valsts nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto
maksājumu iekasēšanu, kā arī realizē valsts muitas politiku.
2. Finansu ministrijas galvenais uzdevums ir ar politiskiem,
ekonomiskiem un tiesiskiem līdzekļiem nodrošināt Latvijas
Republikā vienotu principu ievērošanu finansu un budžeta
plānošanā, kā arī valsts finansu resursu koncentrēšanu Ministru
kabineta sociālās politikas realizēšanai un nepieciešamo valsts
rezervju izveidošanai.
3. Finansu ministrija savas kompetences ietvaros pilda šādas
funkcijas:
3.1. finansu un budžeta plānošanas, sociālās sfēras un valsts
pārvaldes institūciju finansēšanas jomā:
3.1.1. sastāda Latvijas Republikas finansu kopsavilkuma
bilanci un izstrādā zinātniski pamatotas finansu un ekonomiskās
normas, normatīvus un noteikumus;
3.1.2. izstrādā valsts budžeta sastādīšanas un izpildīšanas
noteikumus un metodiski vada valsts finansu un budžeta plānošanu;
sadarbībā ar attiecīgām ministrijām organizē valsts budžeta
projekta sastādīšanu un iesniedz to akceptēšanai Ministru
kabinetā;
3.1.3. pilnveido valsts finansu un budžeta teritoriālo
plānošanu pēc budžetu veidošanas normatīvajiem principiem un
izstrādā stabilus normatīvus valsts ieņēmumu atskaitījumiem
vietējos budžetos;
3.1.4. nodrošina un kontrolē valsts budžeta izpildi, kārto
valsts budžeta norēķinus ar vietējiem budžetiem un izsniedz tiem
dotācijas un subsīdijas;
3.1.5. piedalās no valsts budžeta līdzekļiem finansējamo
iestāžu un organizāciju darbinieku darba samaksas un materiālās
stimulēšanas sistēmas pilnveidošanā, valsts pārvaldes institūciju
centrālā pārvaldes aparāta darbinieku maksimālā skaita un darba
samaksas fonda noteikšana;
3.2. nodokļu un muitas likumdošanas jomā:
3.2.1. prognozē un projektē valsts budžeta ieņēmumu daļu pa
ieņēmumu veidiem atbilstoši fiskālajam un ekonomiskajām
interesēm;
3.2.2. izstrādā projektus, lai pilnīgotu likumdošanas aktus
nodokļu, nodevu un nodokļu maksājumu jomā, kā arī ierosina
grozījumus muitas likumdošanas aktos, muitas tarifu objektu un
likmju pārskatīšanu, papildināšanu un precizēšanu;
3.2.3.izstrādā nodokļu, nodevu un muitas tarifu aprēķināšanas
un iekasēšanas instrukcijas un kārtību atbilstoši Latvijas
Republikas likumiem;
3.2.4. veic likumos noteikto nodokļu un nodevu maksāšanas
disciplīnas kontroli un budžetā paredzēto naudas līdzekļu
iekasēšanu;
3.3. valsts ieņēmumu jomā:
3.3.1. nodrošina nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto
maksājumu iekasēšanu Latvijas Republikas teritorijā un uz valsts
robežām;
3.3.2. realizē valsts muitas politiku un nodrošina muitas
robežu aizsardzību;
3.3.3. pārbauda valsts ierēdņu ienākumu avotu likumību;
3.3.4. novērš un atklāj pārkāpumus valsts nodokļu, nodevu un
citu valsts noteikto obligāto maksājumu jomā;
3.4. ārējo ekonomisko sakaru jomā:
3.4.1. izvērtē starptautisko organizāciju un ārvalstu humānās
un tehniskās palīdzības programmas un projektus, kredītu
piedāvājumus, sagatavo un iesniedz Ministru kabinetam
priekšlikumus par to izmantošanu;
3.4.2. sagatavo Ministru kabineta uzdevumā starpvaldību un
starptautisko finansiālo līgumu projektus, slēdz kredītu,
investīciju, humānās un tehniskās palīdzības līgumus ar
starptautiskajām finansu organizācijām un ārvalstīm, organizē un
koordinē attiecīgo apstiprināto projektu un programmu
finansēšanu;
3.4. koordinē un kontrolē ārvalstu kredītu, tehniskās un
humānās palīdzības izmantošanu un valsts ārējā aizņēmuma
atmaksāšanu, pēta sadarbībā ar ārvalstīm radušās problēmas, kas
saistītas ar valūtas un finansu attiecību attīstību;
3.5. tautsaimniecības attīstības un finansu sistēmas
pilnveidošanas jomā:
3.5.1. analizē tautsaimniecības ekonomisko un finansiālo
stāvokli, izstrādā priekšlikumus par finansiālo sviru un stimulu,
arī nodokļu iedarbības, pastiprināšanu;
3.5.2. analizē cenu līmeni galvenajām preču un pakalpojumu
grupām;
3.5.3. izstrādā un iesniedz akceptēšanai Ministru kabineta, ka
arī iesniegšanai Saeimā apstiprināšanai valsts budžeta projekta
sadaļu par valsts materiālo rezervju izveidošanu;
3.5.4. nodrošina valsts materiālo rezervju izveidošanas un
uzglabāšanas izdevumu finansēšanu no valsts budžeta Saeimas
piešķirto un Ministru kabinetam paredzēto asignējumu
ietvaros;
3.5.5. kontrolē atbildīgo glabātāju darbības ar materiālajām
rezervēm Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;
3.5.6. izstrādā un apstiprina grāmatvedības kārtošanā
nepieciešamos nolikumus, instrukcijas un ieteikumus, kā arī
skaidrojumus par to piemērošanu;
3.5.7. veic apdrošinātāju uzraudzību un izsniedz licences
apdrošināšanas veikšanai;
3.5.8. izsniedz licences zvērinātu revidentu darbībai un
uzrauga auditoru un zvērinātu revidentu darbību;
3.5.9. veic kontroles un revīzijas darbu ministrijas
pakļautībā un pārraudzībā esošajos uzņēmumos un iestādēs; 3.6.
valsts īpašuma pārraudzības jomā:
3.6.1. pārzina valsts uzņēmumus, valsts statūtsabiedrības un
valsts īpašuma daļu uzņēmējsabiedrībās;
3.6.2. nodrošina valsts nekustamā īpašuma uzskaiti,
reģistrāciju, pārvaldīšanu un kontrolē ienākumu iekasēšanu no
valsts mantas;
3.6.3. realizē valsts saimniecības attīstības stratēģiskos
mērķus;
3.6.4. gādā par dārgmetālu, dārgakmeņu un krāsaino
pusdārgakmeņu uzkrāšanu un uzskaiti, kā arī valsts pārstāvniecību
uzņēmējsabiedrībās, kuras veic darījumus ar dārgmetāliem un
dārgakmeņiem; kontrolē to izlietošanu un organizē glabāšanu,
lūžņu un atkritumu pārstrādi, kā arī to iepirkšanu no
iedzīvotājiem un citu operāciju uzraudzību;
3.6.5. organizē un nodrošina valsts proves uzraudzību un
atļauju iesniegšanu darbībai ar dārgmetāliem;
3.7. vērtspapīru un naudas apgrozības jomā:
3.7.1. kontrolē vērtspapīru emisiju un apgrozību, ar tiem
saistīto darbību atbilstību spēkā esošajiem likumiem, nosaka
komercdarbības regulēšanas noteikumus attiecībā uz
vērtspapīriem;
3.7.2. piedalās naudas apgrozības un tās pirktspējas
nostiprināšanas pasākumu izstrādāšanā un veikšanā;
3.7.3. pārrauga valsts specializēto banku un biržu
darbību;
3.7.4. kārto visu veidu loteriju un citu laimesta rakstura
spēļu organizēšanas uzskaiti un kontroli.
4. Izpildot minētās funkcijas, Finansu ministrijai ir
tiesības:
4.1. saņemt no kredītiestādēm ziņas par valsts uzņēmumu,
uzņēmējsabiedrību un iestāžu finansu operācijām un kontiem;
4.2. ierobežot vai pārtraukt iestāžu, organizāciju un uzņēmumu
finansēšanu no valsts budžeta, ja tās nelikumīgi izlietojušas
līdzekļus vai nav iesniegušas pārskatus par agrāk piešķirto
līdzekļu izmantošanu un citus noteiktos pārskatus, un paziņot par
to attiecīgo ministriju un citu pārvaldes institūciju vadītājiem,
savas kompetences ietvaros piemērot citas likumdošanas aktos
noteiktās sankcijas;
4.3. kopīgi ar banku iestādēm iesniegt ministrijām, citām
valsts pārvaldes institūcijām un Ministru kabinetam priekšlikumus
likvidēt vai reorganizēt likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā
uzņēmumus un organizācijas, kas nepilda saistības ar budžetu;
4.4. piešķirt aizdevumus vietējiem budžetiem kases pagaidu
iztrūkumu segšanai ar noteikumu tos atdot attiecīgajā gadā;
4.5. pārbaudīt, vai valsts uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību, kā arī
lauksaimniecības uzņēmumu darbības pārskatu dati atbilst
īstenībai, vai pareizi aprēķināti budžeta maksājumi un izdarītas
iemaksas pilna apmērā, kā arī pārbaudīt norēķinus par saņemto
budžeta līdzekļu izlietošanu un pieprasīt, lai revīzijā un
pārbaudēs uzrāda skaidrās naudas summas, vērtspapīrus,
grāmatvedības reģistrus, pār-status, tāmes un plānus; saņēmi no
citiem uzņēmumiem, organizācijām un iestādēm nepieciešamās ziņas
un dokumentu norakstus sakara ar pārbaudāmo organizāciju
operācijām, dot pārbaudāmo organizāciju vadītājiem norādījumus
obligāti novērst konstatētos finansu disciplīnas pārkāpumus un
materiālos zaudējumus;
4.6. netraucēti saņemt no valsts institūcijām statistisko un
cita veida informāciju;
4.7. veikt savas kompetences ietvaros citas darbības, kuras
nosaka Latvijas Republikas likumi un Ministru kabineta normatīvie
akti.
5. Finansu ministriju vada finansu ministrs. Finansu ministrs
ir politisks darbinieks, kas atbild par valsts finansu politiku
un veic šādus uzdevumus:
5.1. stratēģiski plāno Latvijas Republikas īstermiņa un
ilgtermiņa finansu, nodokļu, valūtas un kredītu politiku,
politiski vada ministrijas darbu, kā arī bez īpaša pilnvarojuma
pārstāv ministriju citās institūcijās;
5.2. ir personīgi atbildīgs par ministrijai uzlikto politisku
uzdevumu izpildi un ministrijas darbību kopumā;
5.3. kontrolē un novērtē ministrijas struktūrvienību
darbu;
5.4. izdod rīkojumus par visiem ministrijas kompetencē
esošajiem jautājumiem;
5.5. nosaka ministra padomnieku kompetenci un funkcijas;
5.6. veic citus Ministru kabineta aktos noteiktos
uzdevumus.
6. Finansu ministrijā ir trīs valsts ministri - budžeta valsts
ministrs, valsts īpašuma valsts ministrs un valsts ieņēmumu
valsts ministrs. Valsts ministri ir politiski darbinieki, kuri ir
atbildīgi par savu nozari:
6.1. budžeta valsts ministrs veic šādus uzdevumus:
6.1.1. atbild par ministrijas stratēģiju un darbību budžeta
jomā;
6.1.2. koordinē valsts budžeta un vietējo budžetu
izstrādāšanas gaitu;
6.1.3. pārrauga budžetu un valsts kasi;
6.1.4. bez īpaša pilnvarojuma pārstāv savu nozari;
6.1.5. izdod rīkojumus saistībā ar savu nozari, ja finansu
ministrs valsts ministru uz to ir pilnvarojis;
6.2. valsts īpašuma valsts ministrs veic šādus uzdevumus:
6.2.1. atbild par ministrijas stratēģiju un darbību valsts
īpašuma jomā;
6.2.2. pārrauga valsts īpašuma fonda darbību;
6.2.3. pārrauga valsts komercbanku darbību;
6.2.4. pārstāv savu nozari bez īpaša pilnvarojuma citās
institūcijās;
6.2.5. izdod rīkojumus saistībā ar savu nozari, ja finansu
ministrs valsts ministru uz to ir pilnvarojis;
6.3. valsts ieņēmumu valsts ministrs veic šādus uzdevumus;
6.3.1. atbild par ministrijas stratēģiju un darbību valsts
ieņēmumu jomā;
6.3.2. pārrauga valsts ieņēmumu dienesta darbību;
6.3.3. pārstāv savu nozari bez īpaša pilnvarojuma citas
institūcijās;
6.3.4. izdod rīkojumus saistībā ar savu nozari, ja finansu
ministrs valsts ministru uz to ir pilnvarojis.
7. Finansu ministrijas parlamentārais sekretārs nodrošina
ministrijas saikni ar Saeimu, tās komisijām un frakcijām.
8. Finansu ministrijas valsts sekretāru ieceļ amatā un atbrīvo
no amata finansu ministrs. Valsts sekretārs nodrošina ministrijas
darba nepārtrauktību vadības maiņas gadījumā un veic šādus
uzdevumus:
8.1. saskaņā ar finansu ministra pilnvarojumu izdod rīkojumus
visos ministrijas kompetencē esošajos jautājumos, ja Latvijas
Republikas likumos vai Ministru kabineta aktos šādas tiesības nav
paredzētas tikai finansu ministram. Finansu ministrs ir tiesīgs
jebkuru Finansu ministrijas valsts sekretāra rīkojumu atzīt par
spēkā neesošu, ja tās ir izdots pretrunā ar likumu vai Ministru
kabineta izdotajiem aktiem, vai finansu ministra rakstiskiem
norādījumiem;
8.2. bez īpaša pilnvarojuma pārstāv Finansu ministriju citas
valsts institūcijās;
8.3. apstiprina Finansu ministrijas centrālā aparāta struktūru
un štatus saskaņā ar valsts budžetā Finansu ministrijai paredzēto
štatu vienību skaitu un darba samaksas fondu;
8.4. pēc saskaņošanas ar finansu ministru vai valsts
ministriem pieņem darbā un atbrīvo no darba ministrijas centrālā
aparāta darbiniekus.
9. Valsts sekretāra vietnieka pārziņā ir ministrijas Juridiskā
nodala, Revīzijas nodala, Auditoru palāta, Protokolu nodaļa,
Saimnieciskā nodaļa un Kanceleja.
10. Finansu ministrijas departamenta direktori un patstāvīgo
nodaļu vadītāji ir pakļauti valsts sekretāram un pilda viņa
rīkojumus un norādījumus.
11. Finansu ministrija, kā arī tai
pajautās patstāvīgās iestādes un uzņēmumi ir juridiskas personas.
Finansu ministrijai un tai pakļautajam iestādēm ir zīmogs ar
papildinātā valsts mazā ģerboņa attēlu un pilnu ministrijas un
pakļautās iestādes vai uzņēmuma nosaukumu.
Finansu ministrs U. OSIS