LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU
KABINETS
Par Ārlietu
ministrijas pagaidnolikumu
Lēmums Nr. 21
(prot. Nr. 11, 4. §)
1. Apstiprināt pievienoto Ārlietu ministrijas
pagaidnolikumu.
2. Atzīt par spēku zaudējušiem šādus Ministru Padomes
lēmumus:
2.1. 1990. gada 9. jūlija lēmumu Nr. 53 «Par Latvijas
Republikas Ārlietu ministriju» (Ziņotājs, 1990, 36);
2.2. 1990. gada 24. augusta lēmumu Nr. 117 «Par Latvijas
Republikas Ārlietu ministrijas nolikumu» (Ziņotājs, 1990,
44);
2.3. 1990. gada 24. oktobra lēmumu Nr. 182 «Par ārlietu
ministra vietniekiem»;
2.4. 1991. gada 10. jūnija lēmumu Nr. 157 «Par Latvijas
Republikas Ārlietu ministrijas darba pilnveidošanu» (Diena, 1991,
Nr. 24);
2.5. 1991. gada 26. novembra lēmumu Nr. 326 «Par ārlietu
ministra vietniekiem» (Ziņotājs, 1992, 15);
2.6. 1992. gada 30. oktobra lēmumu Nr. 451 «Par Latvijas
Republikas Ārlietu ministrijas nolikumu» (Ziņotājs, 1993, 3),
Ministru prezidents V.
BIRKAVS
Ārlietu ministrs G.
ANDREJEVS
Rīgā 1993. gada 28. septembrī
APSTIPRINĀTS
ar Ministru kabineta
1993. gada 28. septembra lēmumu Nr. 21
Ārlietu ministrijas
PAGAIDNOLIKUMS
1. Ārlietu ministrija ir valsts pārvaldes institūcija, kura
izstrādā un realizē Latvijas Republikas ārpolitiku, piedalās
Latvijas ārējās ekonomiskās politikas veidošanā un sava darbībā
ir tieši pakļauta Ministru kabinetam. Ārlietu ministrija ir
atbildīga par Latvijas Republikas suverēno tiesību realizāciju
starptautisko attiecību joma un Latvijas Republikas pilsoņu un
juridisko personu interešu aizsardzību ārvalstīs.
2. Ārlietu ministrijas galvenais uzdevums ir ar politiskiem un
diplomātiskiem līdzekļiem nodrošināt Latvijas Republikas
ārpolitikas koncepcijas realizēšanu, lai radītu maksimāli
labvēlīgus apstākļus Latvijas Republikas starptautiskajai
drošībai un iekšpolitiskajai stabilitātei, kā arī sekmētu
Latvijas Republikas iekļaušanos starptautiskajā apritē.
3. Ārlietu ministrija savas kompetences ietvaros pilda šādas
galvenās funkcijas:
3.1. veic ārvalstu ārējās un iekšējās politikas analīzi,
sniedz Ministru kabinetam informāciju un priekšlikumus
starpvalstu attiecību attīstības jautājumos;
3.2. sagatavo likumprojektus, kā arī citu normatīvo aklu un
starptautisko līgumu projektus; konsultē valsts varas un valsts
pārvaldes institūcijas un dod atzinumus par normatīvo aktu un
starptautisko līgumu projektiem jautājumā par starptautiskajām
publiskajām tiesībām;
3.3. izlemj jautājumus par Latvijas Republikas diplomātisko un
konsulāro pārstāvniecību atvēršanu ārvalstīs;
3.4. izpilda šādas Vienotā valsts protokola funkcijas:
3.4.1. organizē ārvalstu delegāciju oficiālās vizītes Latvijas
Republikā, ja šīs delegācijas vada ārvalstu prezidenti,
viceprezidenti, premjerministri, vēstnieki, ārlietu ministri un
to vietnieki, kā arī starptautisko organizāciju oficiālās
vizītes, ja tās vada šo organizāciju vadītāji;
3.4.2. organizē ārvalstu delegāciju oficiālās vizītes Latvijas
Republikā, ja Šīs delegācijas Latvijā uzturas pēc Valsts
prezidenta, Saeimas priekšsēdētāja, Ministru prezidenta vai
ārlietu ministra oficiāla ielūguma. Ja minētās personas dodas
oficiālās vizītēs uz ārvalstīm, tad Vienotais valsts protokols
sadarbībā ar attiecīgajām ārvalstu institūcijām organizē šo
personu vizītes;
3.4.3. konsultē citu valsts varas un valsts pārvaldes
institūciju protokola nodalās (vai struktūrvienības, kas pilda
attiecīgās funkcijas) Latvijas diplomātiskā protokola
jautājumos;
3.5. sadarbībā ar ieinteresētajām ministrijām un organizācijām
koordinē ārvalstu valdību un starptautisko organizāciju humānās,
tehniskās un finansiālās palīdzības sniegšanu Latvijai;
3.6. informē ieinteresētās ārvalstu iestādes un personas par
Latvijas Republikas iekšpolitiku un ārpolitiku, kā arī apgādā tās
ar attiecīgu informāciju;
3.7. veic konsulāro darbību Latvijas Republikā un ārvalstīs
saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanas aktiem un Ministru
kabineta normatīvajiem aktiem.
4. Lai izpildītu galvenās funkcijas, Ārlietu ministrijai ir
tiesības:
4.1. netraucēti saņemt no valsts institūcijām statistisko un
cita veida informāciju;
4.2. izmantot diplomātisko pastu, šifrus un savu sakaru
sistēmu;
4.3. veikt citas darbības, kuras nosaka Latvijas Republikas
likumdošanas akti un Ministru kabineta normatīvie akti.
5. Ārlietu ministrs pilda Šādas funkcijas:
5.1. stratēģiski plāno Latvijas Republikas ārpolitiku un
politiski vada ministrijas darbu, kā arī bez īpaša pilnvarojuma
pārstāv Ārlietu ministriju citās valsts institūcijās;
5.2. bez īpaša pilnvarojuma pārstāv Latvijas Republiku
ārvalstīs;
5.3. ir personiski atbildīgs par ministrijas politisko
uzdevumu izpildi;
5.4. kontrolē un novērtē ministrijas struktūrvienību
darbu;
5.5. izdod pavēles visos ministrijas kompetencē esošajos
jautājumos;
5.6. nosaka ministra padomnieku kompetenci un funkcijas.
Ārlietu ministrijas darbu organizē ministrijas valsts
sekretārs. Ārlietu ministrijas valsts sekretārs ir karjeras
diplomāts, un viņš nodrošina ministrijas darba nepārtrauktību
ministrijas vadības maiņas gadījumā. Ārlietu ministrijas valsts
sekretārs:
6.1. saskaņā ar ārlietu ministra pilnvarojumu izdod rīkojumus
visos Ārlietu ministrijas kompetencē esošajos jautājumos, ja
likumos vai Ministru kabineta normatīvajos aktos šādas tiesības
nav paredzētas tikai ārlietu ministram. Ārlietu ministrs ir
tiesīgs jebkuru Ārlietu ministrijas valsts sekretāra pavēli atzīt
par spēkā neesošu;
6.2. bez īpaša pilnvarojuma pārstāv Ārlietu ministriju citās
valsts institūcijās;
6.3. apstiprina Ārlietu ministrijas centrālā aparāta un
Latvijas Republikas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību
ārvalstīs struktūru un Štatus saskaņā ar valsts budžetā Ārlietu
ministrijai paredzēto štata vienību skaitu un darba samaksas
fondu.
7. Arējas tirdzniecības un Eiropas kopienas lietas, ka arī
Baltijas valstu un Ziemeļvalstu lietas Ārlietu ministrijā kārto
valsts ministri. Valsts ministrs:
7.1. vada Ārlietu ministrijas darbu viņam uzticētajā jomā un
ir par to atbildīgs;
7.2. bez īpaša pilnvarojuma pārstāv Ārlietu ministriju viņam
uzticētajā jomā;
7.3. izdod rīkojumus viņam uzticētajos jautājumos, ja ārlietu
ministrs valsts ministru ir attiecīgi pilnvarojis.
8. Parlamentārais sekretārs nodrošina Ārlietu ministrijas
saikni ar Saeimu, tās komisijām un frakcijām.
9. Par šī nolikuma 2. un 3. punktā minēto uzdevumu un funkciju
izpildi ir atbildīgi Ārlietu ministrijas valsts sekretāra
vietnieki atsevišķās jomās (NVS, Austrumeiropas un Baltijas
valstis; pārējās pasaules valstis; Vienotais valsts protokols;
juridiskie un konsulārie jautājumi; starptautiskās organizācijas
un ārējā tirdzniecība; administratīvie jautājumi). Pēc valsts
sekretāra vietnieku priekšlikuma attiecīgo funkciju realizēšanai
tiek veidotas nodaļas un izņēmuma gadījumos arī departamenti
(Konsulārais departaments, Informācijas un preses departaments,
Starptautisko ekonomisko sakaru departaments), ja funkciju un
darba apjoms attiecīgajā sektorā ir liels. Katra minētā
struktūrvienība savā darbībā ievēro ārlietu ministra
apstiprinātās instrukcijas.
10. Ārlietu ministrija ir juridiska persona, un lai ir
ģerboņzīmogs ar Latvijas Republikas valsts lielā ģerboņa attēlu
un ministrijas pilnu nosaukumu valsts valodā.
Ārlietu ministrs
G. ANDREJEVS