1. pants. Civilstāvokļa akti

Šis likums regulē civilstāvokļa aktu — laulību, dzimšanas un miršanas — reģistrāciju dzimtsarakstu nodaļās.

2. pants. Civilstāvokļa aktu reģistrācija un dzimtsarakstu nodaļas

(1) Civilstāvokļa aktu reģistrācija ir valsts uzticēts uzdevums pašvaldību dzimtsarakstu nodaļām.

(2) Ārvalstīs dzīvojošiem Latvijas Republikas pilsoņiem, kuriem nav citas valsts pilsonības, un personām, kuras uzrāda pasi vai citu personu apliecinošu dokumentu ar Iedzīvotāju reģistra piešķirto kodu, civilstāvokļa aktu reģistrācija tiek veikta konsulārajās un diplomātiskajās iestādēs, ievērojot šā likuma noteikumus. Laulību reģistrācija ar civiltiesiskām sekām saskaņā ar Civillikuma 51. un 53. pantu piekrīt arī Civillikumā noteikto konfesiju garīdzniekiem, kuriem jāievēro visi šā likuma noteikumi par laulību reģistrāciju un valsts nodevu.

(3) Dzimtsarakstu nodaļas izveidošana ir katra novada, pagasta un pilsētas pašvaldības kompetencē. Dzimtsarakstu nodaļas darbības iecirknis sakrīt ar attiecīgā novada, pagasta vai pilsētas administratīvās teritorijas robežām. Ar tieslietu ministra atļauju vairākiem pagastiem var izveidot kopīgu dzimtsarakstu nodaļu vai vienā pilsētā vai novadā — vairākas dzimtsarakstu nodaļas.

(4) Par dzimtsarakstu nodaļas izveidošanu vai tās darbības iecirkņa grozīšanu jāizsludina oficiālā laikrakstā.

(5) Katrai dzimtsarakstu nodaļai ir savs zīmogs ar papildinātā mazā valsts ģerboņa attēlu un dzimtsarakstu nodaļas pilnu nosaukumu. Šā panta trešās daļas pēdējā teikumā paredzētajā gadījumā uzraksts attiecīgi grozāms.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.12.1997. un 29.03.2001. likumu, kas stājas spēkā 02.05.2001.)

3. pants. Dzimtsarakstu nodaļas pārzinis un ierēdņi

(1) Katras dzimtsarakstu nodaļas ierēdņu skaitu un viņu atalgojumu nosaka attiecīgā pašvaldība. Nodaļas pārzini un pārējos ierēdņus amatā ieceļ pašvaldība.

(2) Par dzimtsarakstu nodaļas pārzini un ierēdni var būt tikai Latvijas Republikas pilsonis, kura izglītība atbilst un personība ir piemērota šim amatam.

(3) Pārzinis ir atbildīgs par visu nodaļas darbību.

(4) Pārziņa amatu pilda cits dzimtsarakstu nodaļas ierēdnis pēc pašvaldības lēmuma, ja:

1) pārzinis slimības vai cita likumīga iemesla dēļ nav ieradies dienestā;

2) akta reģistrācija vai laulības noslēgšana attiecas uz pašu pārzini, viņa laulāto, viņa radiniekiem līdz ceturtajai pakāpei un svaiņiem līdz trešajai pakāpei, viņu adoptētājiem vai adoptētiem;

3) pārzinis pats ir reģistrējamā notikuma paziņotājs.

5. pants. Civilstāvokļa aktu reģistri

(1) Katrā dzimtsarakstu nodaļā ir laulību, dzimšanas un miršanas reģistri, kuros viena gada ietvaros hronoloģiskā kārtībā attiecīgi reģistrē noslēgtās laulības un pieteiktās dzimšanas un miršanas.

(2) Laulību reģistrā izdara ierakstus arī par laulībām, kas noslēgtas pie garīdznieka. Šāds ieraksts izdarāms ar nākamo kārtas numuru tūlīt pēc garīdznieka paziņojuma saņemšanas.

(3) Katrs reģistrs kārtojams divos eksemplāros (grāmatās). Abiem reģistra eksemplāriem ir vienāds kārtas numurs.

(4) Gadam beidzoties, reģistru caurauklo, sanumurē un taisa apliecinājuma uzrakstu, norādot lapu un ierakstu skaitu. Apliecinājuma uzrakstu paraksta dzimtsarakstu nodaļas pārzinis, norādot gadu un datumu. Auklu galu nostiprinājums jāapliecina ar dzimtsarakstu nodaļas zīmogu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.06.1996. likumu, kas stājas spēkā 17.07.1996.)

6. pants. Ieraksti civilstāvokļa aktu reģistros

(1) Ieraksti civilstāvokļa aktu reģistros izdarāmi valsts valodā bez saīsinājumiem un svītrojumiem tekstā.

(2) Līdz reģistrā izdarītā ieraksta parakstīšanai pamanītās kļūdas jāizlabo, atrunājot to pirms paraksta.

(3) Katrs ieraksts reģistrā jāparaksta dzimtsarakstu nodaļas pārzinim vai tam dzimtsarakstu nodaļas ierēdnim, kuram pašvaldība uzdevusi pildīt pārziņa amatu šā likuma 3. pantā paredzētajos gadījumos.

(4) Ja pašvaldība ir iecēlusi dzimtsarakstu nodaļas pārzinim vietnieku, viņam ir tiesības parakstīt ierakstus reģistrā.

7. pants. Pienākums sniegt informāciju un dokumentus dzimtsarakstu nodaļām

(1) Visām personām un institūcijām ir pienākums sniegt dzimtsarakstu nodaļām informāciju un dokumentus, kas nepieciešami civilstāvokļa aktu reģistrācijai.

(2) Par nepatiesu ziņu sniegšanu dzimtsarakstu nodaļām, kā arī par dzimšanas un miršanas nepieteikšanu ir likumā paredzētā atbildība.

9. pants. Tiesības iepazīties ar civilstāvokļa aktu reģistru ierakstiem

(1) Tiesības iepazīties ar civilstāvokļa aktu reģistru ierakstiem un pieprasīt reģistrāciju apliecinošus dokumentus ir tiesām un izmeklēšanas iestādēm.

(2) Tiesības iepazīties ar civilstāvokļa aktu reģistru ierakstiem, izņemot ierakstus, kas saistīti ar adopciju, un pieprasīt reģistrāciju apliecinošus dokumentus ir personām, uz kurām tie attiecas, kā arī šo personu laulātajiem, tiešajiem augšupējiem un lejupējiem radiniekiem. Ar dzimšanas reģistra ierakstiem, kas saistīti ar adopciju, līdz adoptētā pilngadībai var iepazīties tikai adoptētāji.

(3) Citām personām ir tiesības tikai pieprasīt civilstāvokļa aktu reģistrāciju apliecinošus dokumentus, ja tās pierāda savu tiesisko ieinteresētību.

10. pants. Sūdzības iesniegšana par dzimtsarakstu nodaļas pārziņa rīcību

Par dzimtsarakstu nodaļas pārziņa nepamatotu atteikšanos reģistrēt civilstāvokļa aktus, atteikšanos labot vai papildināt civilstāvokļa aktu reģistru ierakstus ieinteresētās personas vai iesniegt sūdzību tiesā.

12. pants. Civilstāvokļa aktu reģistru un dokumentu veidlapu izgatavošana

Civilstāvokļa aktu reģistrus un uz reģistru ierakstu pamata izsniedzamo dokumentu veidlapas, un dzimtsarakstu nodaļas pārziņa amata zīmi izgatavo un izsniedz Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departaments.

13. pants. Izsludināšana

(1) Izsludināšana pirms laulības noslēgšanas ir tās dzimtsarakstu nodaļas kompetencē, kurā iesniegts pieteikums laulības noslēgšanai. Pieteikumu laulības noslēgšanai var iesniegt pēc to personu dzīvesvietas, kuras vēlas doties laulībā, vai pēc šo personu vecāku dzīvesvietas.

(2) Izsludināšana notiek, izliekot uz vienu mēnesi sludinājumu dzimtsarakstu nodaļā. Ja laulība tiek noslēgta pie garīdznieka, kuram ir attiecīgās konfesijas vadības atļauja, izsludināšanu izdara pēc attiecīgās konfesijas noteikumiem neatkarīgi no laulājamo dzīvesvietas (Civillikuma 51. p.).

(3) Civillikumā paredzētajos gadījumos (45. un 55. p.) pēc līgavas un līgavaiņa iesnieguma var saīsināt izsludināšanas termiņu vai laulāt bez iepriekšējas izsludināšanas tikai tad, ja nav kļuvuši zināmi šķēršļi laulības noslēgšanai (Civillikuma 32.—38. p.).

14. pants. Laulības noslēgšanai nepieciešamie dokumenti

(1) Personas, kas vēlas doties laulībā, uzrāda pasi vai citu personu apliecinošu dokumentu ar Iedzīvotāju reģistra piešķirto personas kodu un iesniedz dzimtsarakstu nodaļā noteiktas formas kopīgu parakstītu pieteikumu.

(2) Līdz ar pieteikumu jāiesniedz:

1) dzimšanas apliecības;

2) vecāku, aizbildņu vai bāriņtiesas rakstveida atļauja, ja viena no personām, kas stājas laulībā, nav pilngadīga (Civillikuma 33. p.);

3) personām, kas agrāk bijušas citā laulībā, — bijušā laulātā miršanas apliecība vai noraksts no tiesas sprieduma par laulības šķiršanu vai laulības šķiršanas apliecība, vai noraksts no tiesas sprieduma par laulības atzīšanu par neesošu, vai arī laulību reģistra izraksts ar atzīmi par šādu spriedumu;

4) valsts vai pašvaldības iestādes ārsta apliecinājums par veselības stāvokli.

(3) Ja personām, kas vēlas doties laulībā, nav iespējams dabūt šā panta otrās daļas 1.—3. punktā minētos dokumentus, tos aizstāj ar tiesas spriedumu par attiecīgā fakta konstatēšanu.

(4) (Izslēgta ar 11.12.1997. likumu.)

(5) Ja persona vēlas doties laulībā ārvalstī, ģimenes stāvokli apliecinošu dokumentu tā var saņemt savas dzīvesvietas dzimtsarakstu nodaļā vai arī konsulārajā vai diplomātiskajā iestādē, ja starptautiskajos līgumos, kurus apstiprinājusi Saeima, nav noteikts citādi. Ģimenes stāvokli apliecinošu dokumentu izsniedz, pamatojoties uz šīs personas pases datiem un tās iesniegto deklarāciju par ģimenes stāvokli. Deklarācijas formu nosaka šā likuma 4. pantā noteiktajā kārtībā izdota instrukcija.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.12.1997. likumu, kas stājas spēkā 07.01.1998.)

15. pants. Ārvalstniekiem, ārvalsts jurisdikcijā esošiem bezvalstniekiem un personām, kurām piešķirts bēgļa statuss, laulības noslēgšanai nepieciešamie dokumenti

(1) Ārvalstnieks, ārvalsts jurisdikcijā esošs bezvalstnieks vai persona, kurai piešķirts bēgļa statuss vai alternatīvais statuss, papildus šā likuma 14. panta otrajā daļā minētajiem dokumentiem iesniedz attiecīgās ārvalsts kompetentas institūcijas izsniegtu dokumentu par to, ka šai personai nav šķēršļu laulības noslēgšanai Latvijas Republikā, ja starptautiskajos līgumos, kurus apstiprinājusi Saeima, nav noteikts citādi.

(2) Ja personai, kurai piešķirts bēgļa statuss vai alternatīvais statuss, nav nepieciešamo dokumentu un tos nav iespējams iegūt, šos dokumentus aizstāj ar minētās personas rakstveida deklarāciju par tās ģimenes stāvokli.

(3) Ārvalstnieks, ārvalsts jurisdikcijā esošs bezvalstnieks vai persona, kurai piešķirts bēgļa statuss vai alternatīvais statuss, var noslēgt laulību ar Latvijas Republikas pilsoni, ja viņš laulības noslēgšanas brīdī Latvijā uzturas likumīgi.

(4) Ārvalstnieks, ārvalsts jurisdikcijā esošs bezvalstnieks vai persona, kurai piešķirts bēgļa statuss vai alternatīvais statuss, var noslēgt laulību ar ārvalstnieku, ārvalsts jurisdikcijā esošu bezvalstnieku vai personu, kurai piešķirts bēgļa statuss vai alternatīvais statuss, ja abiem laulājamiem laulības noslēgšanas brīdī ir derīgas pastāvīgās uzturēšanās atļaujas vai vienam laulājamam ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja, bet otrs laulības noslēgšanas brīdī Latvijā uzturas likumīgi.

(17.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.11.2002.)

17. pants. Svinīga laulības noslēgšana

Laulība noslēdzama svinīgos apstākļos. Laulības noslēgšanas laikā dzimtsarakstu nodaļas pārzinis uzliek amata zīmi.

18. pants. Laulību reģistrācija

(1) Dzimtsarakstu nodaļā laulību noslēdz noteiktajā dienā, klātesot personām, kuras stājas laulībā, un diviem pilngadīgiem lieciniekiem.

(2) Par noslēgto laulību tūlīt izdara ierakstu laulību reģistrā. Ierakstu paraksta abi laulātie, liecinieki un dzimtsarakstu nodaļas pārzinis. Reģistra ierakstu apstiprina ar valsts ģerboņa zīmogu.

(3) Ja laulību noslēdz pie garīdznieka, reģistra ierakstu un laulības apliecību paraksta garīdznieks, apstiprinot to ar draudzes zīmogu.

(4) Ja Latvijas Republikas pilsonis vai persona, kurai ir Latvijas Republikā izdota pase, bet kura nav Latvijas vai citas valsts pilsonis, noslēdz laulību ar ārvalstnieku vai bezvalstnieku ārpus Latvijas Republikas, ievērojot tās ārvalsts likumus, kuras teritorijā laulība noslēgta, šī laulība ir spēkā Latvijas Republikā, ja ievēroti Civillikuma 32., 33., 34., 35., 37. un 38. panta noteikumi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.12.1997. likumu, kas stājas spēkā 07.01.1998.)

19. pants. Laulību reģistrā ierakstāmās ziņas

Laulību reģistrā jāieraksta:

1) laulības noslēgšanas vieta (novads, pagasts, pilsēta);

2) laulības noslēgšanas gads, mēnesis un diena;

3) laulāto vārds, uzvārds, personas kods, nodarbošanās, ģimenes stāvoklis, dzīvesvieta, dzimšanas vieta un laiks, tautība, pilsonība (pavalstniecība);

4) kurā pēc skaita laulībā stājas;

5) ja laulātie piekrīt, — arī viņu piederība pie noteiktas konfesijas, ticības vai pasaules uzskata apvienības;

6) izsludināšanas vieta un laiks;

7) uzvārds pēc laulības noslēgšanas;

8) liecinieku vārds, uzvārds, dzimšanas laiks un dzīvesvieta.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.03.2001. likumu, kas stājas spēkā no 02.05.2001.)

20. pants. Laulības apliecības izsniegšana

Pēc laulības reģistrācijas laulātajiem tūlīt izsniedz laulības apliecību.

(17.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.11.2002.)

21. pants. Papildinājumi laulību reģistrā

(1) Laulību reģistra ieraksts papildināms ar ziņām par laulības šķiršanu, laulības atzīšanu par neesošu, kā arī ar attiecīgajām ziņām gadījumos, kad kāds no laulātajiem maina uzvārdu, vārdu, tautību vai pilsonību (pavalstniecību).

(2) Laulību reģistrā papildinājumu izdara uz tiesas sprieduma vai administratīva akta pamata.

22. pants. Pienākums paziņot par dzimšanu

(1) Par bērna piedzimšanu ir jāpaziņo mēneša laikā dzimtsarakstu nodaļai, kuras darbības iecirknī bērns piedzimis, vai dzimtsarakstu nodaļai pēc viena vai abu vecāku dzīvesvietas.

(2) Par bērna dzimšanas vietu atzīstama administratīvā teritorija, kurā bērns piedzimis.

(3) Ja bērns piedzimis ceļā (kuģī, lidmašīnā u. tml.), viņa dzimšana reģistrējama dzimtsarakstu nodaļā pēc viena vai abu vecāku dzīvesvietas.

(4) Paziņojot par bērna piedzimšanu, jāiesniedz ārstniecības iestādes vai ārsta izziņa, kas apliecina dzimšanas faktu.

(5) Dzimtsarakstu nodaļa gādā par svinīgu bērna dzimšanas reģistrāciju, ja vecāki to vēlas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.12.1997. likumu, kas stājas spēkā 07.01.1998.)

23. pants. Personas, kurām ir pienākums paziņot par dzimšanu

(1) Pienākums paziņot par bērna piedzimšanu vispirms ir bērna tēvam un mātei. Paziņot var mutvārdos vai rakstveidā. Bērna tēvs un māte var rakstveidā pilnvarot arī citu personu paziņot par bērna piedzimšanu.

(2) Ja bērna vecāki ir miruši vai citu iemeslu dēļ nevar paziņot par bērna piedzimšanu, šajā pantā minētais pienākums ir vecmātei, ārstam vai citai personai, kas bijusi klāt dzemdībās.

(3) Par visiem valsts, pašvaldības vai privātajā dzemdību namā vai slimnīcā dzimušajiem bērniem pienākums paziņot dzimtsarakstu nodaļai ir arī šīs iestādes vadītājam vai kādai viņa pilnvarotai personai. Ja bērns piedzimis patversmē, brīvības atņemšanas vietā vai tamlīdzīgā iestādē, nepieciešams oficiāls attiecīgās iestādes vadītāja rakstveida paziņojums. Dzimšanas reģistra ierakstā nedrīkst norādīt bērna piedzimšanu un viņa vecāku atrašanos brīvības atņemšanas vietā.

(4) Ja par bērna piedzimšanu nav paziņojusi neviena no minētajām personām un pašvaldībai ir kļuvis zināms par bērna piedzimšanu, tai ir pienākums rakstveidā paziņot to dzimtsarakstu nodaļai.

(5) Paziņojumā par bērna piedzimšanu jāsniedz dzimšanas reģistrācijai nepieciešamās ziņas.

24. pants. Ziņu pareizības pārbaude

Dzimtsarakstu nodaļas ierēdnim ir jāpārbauda sniegtās ziņas, ja viņam ir šaubas par to pareizību.

25. pants. Ieraksti dzimšanas reģistrā

(1) Dzimšanas reģistrā jāieraksta:

1) bērna dzimšanas vieta, gads, mēnesis, diena, stunda;

2) bērna vārds, uzvārds, personas kods un dzimums. Vārds nav jāraksta, ja bērns piedzimis nedzīvs vai miris pirms paziņojuma. Šādā gadījumā ierakstā jāizdara attiecīga atzīme;

3) vecāku vārds, uzvārds (arī dzimtais uzvārds), personas kods, vecums, nodarbošanās, dzīvesvieta, tautība, pilsonība (pavalstniecība); ja vecāki piekrīt, — arī viņu piederība pie noteiktas konfesijas, ticības vai pasaules uzskata apvienības.

Ja bērns nav dzimis laulībā un līdz dzimšanas reģistrācijai bērna paternitāte nav noteikta, šīs ziņas ieraksta tikai par māti;

4) pieteicēja vārds, uzvārds, dzīvesvieta un saistība ar bērnu (tēvs, māte, ārsts, iestādes vadītājs u. tml.).

(2) Dzimšanas reģistra ierakstu paraksta persona, kas paziņojusi par bērna piedzimšanu, un dzimtsarakstu nodaļas pārzinis. Ja saņemts iestādes rakstveida paziņojums, jānorāda, ka ieraksts izdarīts uz attiecīgā paziņojuma pamata. Reģistra ierakstu apstiprina ar valsts ģerboņa zīmogu.

26. pants. Dvīņu un vairāku bērnu dzimšanas reģistrācija

Dvīņu vai vairāku bērnu piedzimšanas gadījumā katra bērna piedzimšanu reģistrē atsevišķi. Reģistrā jānorāda, kādā secībā bērni piedzimuši.

27. pants. Nedzīvi piedzimuša bērna reģistrācija

(1) Ja bērns piedzimis nedzīvs vai miris dzemdībās, ārstniecības iestādes pienākums ir paziņot par to dzimtsarakstu nodaļai trīs diennakšu laikā vai ne vēlāk kā nākamajā darba dienā pēc minētā termiņa, ja tajā paredzētā pēdējā diena nav bijusi darba diena.

(2) Bērns, kas piedzimis nedzīvs vai miris dzemdībās, reģistrējams dzimšanas reģistrā, piešķirot viņam personas kodu, ar piezīmi, ka «bērns piedzimis nedzīvs» vai «miris dzemdībās». Miršanas reģistrāciju šādos gadījumos neizdara.

(3) Ja bērns pēc piedzimšanas dzīvojis neilgu laiku (arī tad, ja viņš nodzīvojis tikai dažas stundas vai pat minūtes), jāreģistrē kā viņa dzimšana, tā miršana.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.12.1997. likumu, kas stājas spēkā 07.01.1998.)

28. pants. Atradeņa dzimšanas reģistrācija

(1) Personai, kas atradusi bērnu (arī jaundzimušu), kura vecāki nav zināmi, par to nekavējoties jāpaziņo vietējā policijas iecirknī. Policija veic nepieciešamo izziņu un par izziņas rezultātiem paziņo pašvaldībai.

(2) Attiecīgā pašvaldības iestāde pēc ārstniecības iestādes sniegtajām ziņām nosaka varbūtējo dzimšanas laiku un vietu, dod bērnam vārdu un uzvārdu un par to paziņo dzimtsarakstu nodaļai. Dzimšanas reģistrā šādos gadījumos jābūt piezīmei — «atradenis, vecāki nezināmi».

(11.12.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.01.1998.)

29. pants. Nokavēts paziņojums par bērna dzimšanu

(1) Ja paziņojums par bērna dzimšanu nokavēts ilgāk par trim mēnešiem pēc noteiktā termiņa, dzimšanas reģistrācija var notikt tikai pēc nokavējuma apstākļu noskaidrošanas.

(2) (Izslēgta ar 11.12.1997. likumu.)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.12.1997. likumu, kas stājas spēkā 07.01.1998.)

30. pants. Bērna uzvārds un vārds

(1) Laulībā dzimuša bērna uzvārdu ieraksta pēc vecāku uzvārda. Ja vecākiem ir dažādi uzvārdi, bērnam saskaņā ar vecāku vienošanos vai pēc bāriņtiesas lēmuma ieraksta tēva vai mātes uzvārdu.

(2) Ārlaulībā dzimuša bērna uzvārdu ieraksta pēc mātes uzvārda bērna dzimšanas laikā. Ja bērna paternitāte noteikta līdz bērna dzimšanas reģistrācijai, bērna uzvārdu ieraksta šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā.

(3) Bērna vārdu ieraksta pēc vecāku norādījuma, bet, ja vecāki nevar vienoties, — pēc bāriņtiesas lēmuma. Bērnam var dot ne vairāk kā divus vārdus. Vārds, kurš reģistrā ierakstīts pirmais, uzskatāms par pamatvārdu.

31. pants. Ziņas par bērna vecākiem

(1) Reģistrējot dzimšanu, reģistrā ieraksta ziņas par bērna vecākiem:

1) laulībā dzimušiem bērniem — ziņas par tēvu un māti;

2) ārlaulībā dzimušiem bērniem, ja līdz dzimšanas reģistrācijai bērna paternitāte nav noteikta, — ziņas tikai par bērna māti, bet ailēs par tēvu ievelkama svītra.

(2) Bērnam, kas piedzimis ne vēlāk kā 306. dienā pēc laulības izbeigšanās ar vīra nāvi vai laulības šķiršanu, vai laulības atzīšanu par neesošu, kā tēvu norāda mātes bijušo vīru.

(3) Ja bērna māte šā panta otrajā daļā minētajā laikā pēc laulības izbeigšanās jau ir stājusies jaunā laulībā, kā bērna tēvu norāda mātes jauno vīru.

32. pants. Dzimšanas reģistra papildināšana pēc paternitātes noteikšanas ārlaulības bērnam

(1) Dzimšanas reģistra ieraksts papildināms ar ziņām par bērna tēvu, ja ārlaulības bērnam paternitāte ir atzīta vai noteikta Civillikumā paredzētajā kārtībā (154.—157. p.).

(2) Abu vecāku parakstīts paternitātes atzīšanas pieteikums vai noraksts no tiesas sprieduma, ar kuru noteikta paternitāte, jāiesniedz vai jānosūta dzimtsarakstu nodaļai, kurā reģistrēta bērna dzimšana.

(3) Parakstu īstumu paternitātes atzīšanas pieteikumā, kā arī dokumentos par bērna un citu Civillikumā paredzēto personu piekrišanu paternitātes atzīšanai var apliecināt notārs vai dzimtsarakstu nodaļas ierēdnis.

(4) Ja ārlaulības bērns savu vecāku savstarpējas laulības rezultātā kļūst par laulībā dzimušu — notiek bērna leģitimācija (Civillikuma 152. p.), bērna dzimšanas reģistra ieraksts jāpapildina, līdz ko bērna mātes vīrs paternitāti ir atzinis.

(5) Bērna leģitimāciju dzimšanas reģistra ierakstā atzīmē arī tad, ja tā notikusi saskaņā ar citas valsts likumu. Ja leģitimācijai piemērojams citas valsts likums, dzimtsarakstu nodaļas ierēdnim jāvadās pēc attiecīga tiesas nolēmuma par to, vai leģitimācija ir notikusi.

33. pants. Citi papildinājumi dzimšanas reģistrā

(1) Līdztekus iepriekšējā pantā paredzētajiem papildinājumiem dzimšanas reģistra ierakstu papildina, ja bērnam maina uzvārdu, ja kāds no vecākiem maina uzvārdu, vārdu, tautību vai pilsonību (pavalstniecību), ja izmainīts bērna dzimums, ja bērnu adoptē, ja ar tiesas spriedumu anulēts ieraksts par bērna māti vai tēvu, ja tiesa atcēlusi adopciju, ja atradenim kļuvuši zināmi vecāki.

(2) Dzimšanas reģistrā papildinājumu izdara uz attiecīga pieteikuma vai tiesas sprieduma, vai administratīva akta pamata.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.12.1997. likumu, kas stājas spēkā 07.01.1998.)

34. pants. Pienākums paziņot par miršanu

(1) Par miršanu jāpaziņo dzimtsarakstu nodaļai, kuras iecirknī persona ir mirusi, mirušais atrasts, vai pēc mirušā pēdējās dzīvesvietas, vai dzimtsarakstu nodaļai pēc vietas, kur atrodas tiesa, kas taisījusi spriedumu par personas izsludināšanu par mirušu vai miršanas fakta konstatēšanu.

(2) Ja persona mirusi ceļā (kuģī, lidmašīnā u. tml.), miršana reģistrējama dzimtsarakstu nodaļā pēc mirušā pēdējās dzīvesvietas.

(3) Par miršanu ir jāpaziņo ne vēlāk kā sešu diennakšu laikā no brīža, kad iestājusies nāve vai mirušais atrasts.

35. pants. Personas, kurām ir pienākums paziņot par miršanu

(1) Pienākums mutvārdos paziņot dzimtsarakstu nodaļai par miršanu ir personām šādā secībā:

1) ģimenes galvām;

2) laulātajam;

3) citiem ģimenes locekļiem;

4) dzīvokļa vai nama īpašniekam;

5) jebkurai citai personai, kura bijusi klāt nāves brīdī vai citādi informēta par nāves iestāšanos.

(2) Ja persona mirusi valsts, pašvaldības vai privātā ārstniecības iestādē, pansionātā, kā arī brīvības atņemšanas vietā vai tamlīdzīgā iestādē, pienākums rakstveidā paziņot par miršanu ir šīs iestādes vadītājam vai kādai viņa pilnvarotai personai.

(3) Ja par miršanu nav paziņojušas šajā pantā minētās personas un par personas nāvi kļuvis zināms pašvaldībai, tai ir pienākums rakstveidā pazinot to dzimtsarakstu nodaļai.

(4) Ja sakarā ar personas nāvi notiek izmeklēšana, izmeklēšanas vai izziņas iestādes pienākums ir rakstveidā paziņot par miršanu dzimtsarakstu nodaļai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.12.1997. likumu, kas stājas spēkā 07.01.1998.)

36. pants. Miršanas apliecināšanai nepieciešamie dokumenti

Miršanas faktu apliecina ārstniecības iestādes izsniegta izziņa, tiesas spriedums par miršanas fakta konstatēšanu vai personas izsludināšanu par mirušu vai prokuratūras paziņojums par represēto personu miršanu.

(17.06.1996. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.12.1997. likumu, kas stājas spēkā 07.01.1998.)

37. pants. Paziņojuma pārbaude

Dzimtsarakstu nodaļas ierēdnim ir jāpārbauda sniegtās ziņas, ja viņam ir šaubas par to pareizību.

38. pants. Ieraksts miršanas reģistrā

(1) Miršanas reģistrā jāieraksta:

1) miršanas vieta un gads, mēnesis, diena, stunda;

2) mirušā vārds, uzvārds, personas kods, tautība, pilsonība (pavalstniecība), viņa nodarbošanās un dzīvesvieta; ja pieteicēji piekrīt, — ziņas par mirušā piederību pie noteiktas konfesijas, ticības vai pasaules uzskata apvienības;

3) mirušā dzimšanas vieta, gads, mēnesis, diena;

4) mirušā ģimenes stāvoklis (ja mirušais bijis precējies, — viņa laulātā vārds un uzvārds), mirušā vecāku vārds un uzvārds;

5) nāves cēlonis;

6) tās personas vārds, uzvārds, nodarbošanās un dzīvesvieta, kura paziņojusi par miršanu, kā arī šīs personas saistība ar mirušo.

(2) Ieraksts jāparaksta personai, kura paziņojusi par miršanu, un dzimtsarakstu nodaļas pārzinim. Ja saņemts iestādes rakstveida paziņojums, jānorāda, ka ieraksts izdarīts uz attiecīgā paziņojuma pamata. Reģistra ierakstu apstiprina ar valsts ģerboņa zīmogu.

38.¹ pants. Nezināmas personas miršanas reģistrācija

(1) Nezināmas (neidentificētas) personas miršanas fakts jāapliecina ar ārstniecības iestādes izziņu, un miršana jāreģistrē pēc vispārējiem noteikumiem.

(2) Ja mirušo identificē vēlāk, trūkstošās ziņas ieraksta, pamatojoties uz ārstniecības iestādes izziņu vai tiesas spriedumu.

(11.12.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.01.1998.)

39. pants. Reģistru glabāšana

(1) Laulību, dzimšanas un miršanas reģistru pirmie eksemplāri glabājas dzimtsarakstu nodaļā. Pie garīdznieka noslēgto laulību reģistrs glabājas attiecīgajā draudzē.

(2) Reģistru otros eksemplārus dzimtsarakstu nodaļa, mēnesim beidzoties, ne vēlāk kā līdz nākamā mēneša piektajam datumam nodod rajona statistikas nodaļai. Gadam beidzoties, Valsts statistikas komiteja tos nodod Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamentam pārbaudei un glabāšanai.

(3) Par papildinājumiem un labojumiem reģistru pirmo eksemplāru ierakstos dzimtsarakstu nodaļa paziņo Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamenta arhīva daļai, kurā glabājas otrie eksemplāri, lai tajos izdarītu attiecīgus papildinājumus un labojumus.

(4) Dzimtsarakstu iestādēs reģistri glabājami 100 gadus, pēc tam tie nododami Valsts arhīvu iestādēm.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.12.1997. likumu, kas stājas spēkā 07.01.1998.)

40. pants. Reģistru aizstāšana to pilnīgas vai daļējas bojāejas gadījumā

(1) Ja laulību, dzimšanas un miršanas reģistri pilnīgi vai daļēji gājuši bojā, Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departaments var atļaut bojā gājušos reģistrus aizstāt ar otro eksemplāru norakstiem.

(2) Ja pilnīgi vai daļēji gājis bojā reģistra otrais eksemplārs, dzimtsarakstu nodaļa, kurā glabājas reģistra pirmais eksemplārs, nekavējoties izraksta un nosūta Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamenta arhīvu daļai jaunu reģistra otro eksemplāru, ko lieto bojā gājušā vietā.

41. pants. Ierakstu atjaunošana

(1) Ja pilnīgi vai daļēji gājuši bojā abi reģistra eksemplāri, dzimtsarakstu nodaļa, kurā glabājās bojā gājušais reģistrs, ierakstus var atjaunot pēc ieinteresēto personu lūguma.

(2) Ierakstus atjauno dzimtsarakstu nodaļas pārzinis pēc apstākļu oficiālas noskaidrošanas.

(3) Civilstāvokļa aktu reģistra ierakstu atjauno, ja ir dokumenti, kas apstiprina, ka agrāk attiecīgais ieraksts ir bijis.

(4) Ja ieraksta atjaunošanai nav pietiekama pamata, dzimtsarakstu nodaļas pārzinis izsniedz ieinteresētajai personai rakstveida atteikumu. Šādos gadījumos ierakstu atjauno, tikai pamatojoties uz tiesas spriedumu.

(5) Latvijas Republikas pilsoņu, Latvijā pastāvīgi dzīvojošo ārvalstnieku un bezvalstnieku ārvalstīs reģistrēto civilstāvokļa aktu ierakstus atjauno Rīgas pilsētas dzimtsarakstu nodaļa, pamatojoties uz tiesas spriedumu.

42. pants. Ierakstu papildināšana, labošana un anulēšana

(1) Dzimtsarakstu nodaļa, kurā atrodas civilstāvokļa aktu reģistri, var ierakstos izlabot kļūdas un ierakstīt trūkstošās ziņas pēc ieinteresēto personu pieteikuma, ja tam ir pietiekams pamats un ja nav strīda starp minētajām personām. Labojumus izdara un trūkstošās ziņas ieraksta, pamatojoties uz dzimtsarakstu nodaļas pārziņa rakstveida atzinumu, un apstiprina ar dzimtsarakstu nodaļas pārziņa parakstu un valsts ģerboņa zīmogu.

(2) Ja bērna dzimšana reģistrēta Latvijas Laulības un ģimenes kodeksa 58. pantā noteiktajā kārtībā, pēc mātes, bet, ja māte mirusi, — pēc bērna aizbildņa vai pilngadīga bērna pieteikuma fiktīvais ieraksts par bērna tēvu svītrojams, pamatojoties uz dzimtsarakstu nodaļas pārziņa atzinumu.

(3) Ja starp ieinteresētajām personām ir strīds, reģistra ierakstu var labot vai papildināt tikai uz tiesas sprieduma pamata.

(4) Labojot kļūdas, nepareizi ierakstītais jāizsvītro tā, lai pēc tam varētu skaidri izlasīt nosvītrotos vārdus.

(5) Papildinot reģistra ierakstus 21., 32. un 33. pantā paredzētajos gadījumos, nav atļauti iepriekšējā teksta svītrojumi. Ziņas par pārmaiņām personas civilstāvoklī sakarā ar paternitātes atzīšanu vai noteikšanu, leģitimāciju, adopciju, uzvārda, vārda, tautības, pilsonības (pavalstniecības) maiņu, laulības šķiršanu vai laulības atzīšanu par neesošu un tamlīdzīgas ziņas ir jāieraksta attiecīgo reģistru ierakstu papildinājumu daļā un jāparaksta personai, kura lūgusi ierakstu papildināt, un dzimtsarakstu nodaļas pārzinim. Reģistra ieraksta papildinājums apstiprināms ar valsts ģerboņa zīmogu.

(6) Reģistru ierakstus var anulēt pēc tiesas sprieduma, bet kļūdaini atjaunotos vai atkārtoti izdarītos ierakstus — pēc Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamenta atzinuma.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.06.1996. likumu, kas stājas spēkā 17.07.1996.)

43. pants. Civilstāvokļa aktu reģistru ierakstu un reģistrāciju apliecinošo dokumentu pierādījuma spēks

(1) Civilstāvokļa aktu reģistru ieraksti un uz to pamata izsniegtie reģistrāciju apliecinošie dokumenti pierāda laulības noslēgšanu, dzimšanas un miršanas faktu un citas aktos norādītas ziņas.

(2) Reģistrētos faktus var apstrīdēt tiesā.

44. pants. Civilstāvokļa aktu reģistrāciju apliecinošie dokumenti

(1) Pamatojoties uz civilstāvokļa aktu reģistru ierakstiem, dzimtsarakstu nodaļa izsniedz šādus dokumentus:

1) laulības, dzimšanas un miršanas apliecības;

2) dzimšanas zīmes;

3) apliecinātus reģistru ierakstu norakstus vai izrakstus.

(2) Dzimšanas zīme ir dokuments, kas apliecina dzimšanas faktu. Tā derīga iesniegšanai un uzrādīšanai skolās un citās iestādēs, ja nav nepieciešams pierādīt bērna izcelšanos no vecākiem.

45. pants. Laulības apliecība

Laulības apliecībā jānorāda:

1) laulāto vārds, pirmslaulības un laulības uzvārds, personas kods;

2) dzimšanas vieta, gads, mēnesis, diena;

3) laulāto pilsonība (pavalstniecība);

4) laulības noslēgšanas vieta, gads, mēnesis, diena un ieraksta numurs.

46. pants. Dzimšanas apliecība

(1) Dzimšanas apliecībā jānorāda:

1) bērna vārds, uzvārds, personas kods;

2) dzimšanas vieta, gads, mēnesis, diena, stunda;

3) vecāku vārds, uzvārds, personas kods, tautība un pilsonība (pavalstniecība);

4) dzimšanas reģistrācijas vieta, gads, mēnesis, diena un ieraksta numurs.

(2) Ja bērna māte vai tēvs nav zināmi, dzimšanas apliecības attiecīgajās ailēs tiek ievilktas svītras.

(3) Adoptētam bērnam dzimšanas apliecībā kā vecāki tiek ierakstīti tikai adoptētāji. Ja saskaņā ar Civillikuma 173. pantu pēc adopcijas līguma adoptētais saglabā tiesības un pienākumus pret miesīgajiem vecākiem, adoptētā bērna dzimšanas apliecībā jānorāda arī ziņas par miesīgajiem vecākiem.

47. pants. Dzimšanas zīme

Dzimšanas zīmē jānorāda:

1) bērna vārds, uzvārds, personas kods;

2) dzimšanas vieta, gads, mēnesis, diena;

3) dzimšanas reģistrācijas vieta, gads, mēnesis, diena un ieraksta numurs.

48. pants. Miršanas apliecība

Miršanas apliecībā jānorāda:

1) mirušā vārds, uzvārds, personas kods;

2) dzimšanas vieta, gads, mēnesis, diena;

3) miršanas vieta, gads, mēnesis, diena, stunda;

4) nāves cēlonis;

5) miršanas reģistrācijas vieta, gads, mēnesis, diena un ieraksta numurs.

49. pants. Atkārtotu apliecību izsniegšana

(1) Pēc personas lūguma dzimtsarakstu nodaļa vai Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamenta arhīva daļa var izsniegt tai atkārtotu laulības, dzimšanas vai miršanas apliecību. Par atkārtotas apliecības izsniegšanu izdarāma atzīme attiecīgā reģistra ierakstā, norādot izsniegšanas datumu.

(2) Ja reģistra ierakstā izdarīti labojumi un papildinājumi, atkārtotā apliecībā reģistra ieraksta ziņas jānorāda, ņemot vērā labojumus un papildinājumus.

1. Novadu, pagastu un rajona pilsētu pašvaldībām atļauts dzimtsarakstu nodaļas pārziņa pienākumus uzdot veikt kādam no pašvaldības ierēdņiem, kas atbilst šā likuma 3. panta prasībām. Civilstāvokļa aktu reģistrāciju un ar to saistītos pienākumus novada, pagasta un rajona pilsētas pašvaldības ierēdņi veic kā dzimtsarakstu nodaļas pārziņi, nevis kā pašvaldības ierēdņi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.03.2001. likumu, kas stājas spēkā 02.05.2001.)

2. Līdz 1993. gada 31. decembrim līdzšinējās rajonu dzimtsarakstu nodaļas pārveidojamas par attiecīgo pilsētu dzimtsarakstu nodaļām, kuru kompetencē ir tikai šo pilsētu iedzīvotāju civilstāvokļa aktu reģistrācija, kā arī to rīcībā esošo iepriekšējo gadu (1906.— 1993.) rajona civilstāvokļa aktu reģistru pirmo eksemplāru glabāšana, kārtošana un tajos ietverto ziņu sniegšana.

3. Rīgas, Liepājas, Daugavpils, Jelgavas, Rēzeknes un Ventspils rajonu dzimtsarakstu nodaļas līdz 1994. gada 31. decembrim likvidējamas. Minēto rajonu dzimtsarakstu nodaļu arhīvi (1906.—1993. gads) un citi dokumenti nododami pilsētu dzimtsarakstu nodaļām, kam uzdota šo arhīvu apkalpošana. Likvidācijas pabeigšanas datumu nosaka tieslietu ministrs, saskaņojot ar attiecīgajām pašvaldībām. Līdz pilnīgai likvidācijai minētās dzimtsarakstu nodaļas veic tikai arhīva apkalpošanu un sniedz metodisko palīdzību pagastu dzimtsarakstu nodaļām.

4. Novadu un pilsētu dzimtsarakstu nodaļas nodrošina bērnu dzimšanas reģistrāciju dzemdību namos (dzemdību nodaļās), kas atrodas attiecīgā novada vai pilsētas administratīvajā teritorijā.

(29.03.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 02.05.2001.)

5. Pieteikumi par ārlaulībā dzimušo bērnu paternitātes atzīšanu jāiesniedz tai dzimtsarakstu nodaļai, kurā reģistrēta bērna dzimšana vai kurā glabājas iepriekšējo gadu civilstāvokļa aktu reģistru pirmie eksemplāri.

Ja bērna dzimšanas reģistrs atrodas ārvalstī, notariāli apliecināti dokumenti par ārlaulībā dzimuša bērna paternitātes atzīšanu nosūtāmi ar Ārlietu ministrijas konsulārās daļas starpniecību, ja Latvijas Republikas starptautiskajos līgumos nav noteikts citādi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.12.1997. likumu, kas stājas spēkā 07.01.1998.)

6. Tiesai likumīgā spēkā stājušos spriedumu noraksti attiecībā uz paternitātes apstrīdēšanu, ārlaulībā dzimuša bērna paternitātes noteikšanu, adopcijas apstiprināšanu vai adopcijas atcelšanu jānosūta dzimtsarakstu nodaļai, kurā reģistrēta bērna dzimšana vai kurā glabājas iepriekšējo gadu civilstāvokļa aktu reģistru pirmie eksemplāri.

Ja bērna dzimšanas reģistrs atrodas ārvalstī, tiesai minēto spriedumu noraksti jānosūta dzimtsarakstu iestādēm ar Ārlietu ministrijas konsulārās daļas starpniecību, ja Latvijas Republikas starptautiskajos līgumos nav noteikts citādi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.12.1997. likumu, kas stājas spēkā 07.01.1998.)

7. Tiesai likumīgā spēkā stājušos spriedumu noraksti attiecībā uz laulības šķiršanu vai laulības atzīšanu par neesošu vai izraksti no šādiem spriedumiem jānosūta tai dzimtsarakstu nodaļai, kurā laulība noslēgta vai kurā glabājas iepriekšējo gadu civilstāvokļa aktu reģistru pirmie eksemplāri, bet, ja laulība noslēgta pie garīdznieka, — attiecīgajai baznīcai (draudzes garīdzniekam) un dzimtsarakstu nodaļai, kuras darbības iecirknī atrodas baznīca (draudze).

Ja laulība bijusi noslēgta ārvalstī, sprieduma noraksti jānosūta ar Ārlietu ministrijas konsulārās daļas starpniecību.

(Trešā daļa izslēgta ar 17.10.2002. likumu.)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 12.11.2002.)

8. Uz personām, kurām bija pastāvīgais pieraksts Latvijas Republikā 1992. gada 1. jūlijā un laulības reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas dienā un kuras nav Latvijas vai citas valsts pilsoņi, nav attiecināmi šā likuma 15. panta noteikumi. Šīs personas laulības reģistrācijai iesniedz šā likuma 14. pantā minētos dokumentus.

(17.06.1996. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.07.1996.)

9. (Izslēgts ar 11.12.1997. likumu, kas stājas spēkā 07.01.1998.)

10. Nepieciešamie līdzekļi civilstāvokļa aktu reģistru un apliecību izgatavošanai paredzami Tieslietu ministrijas ikgadējā budžetā.

11. Iesniegumi par uzvārda vai vārda maiņu, kas iesniegti dzimtsarakstu nodaļā līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, izlemjami līdzšinējā kārtībā, bet jaunu iesniegumu pieņemšana atsākama pēc attiecīga likuma pieņemšanas.