Aptauja ilgs līdz 23. oktobrim.
Attēlotā redakcija
Tiesību akts ir zaudējis spēku.
Ministru kabineta noteikumi Nr.97
Rīgā 2002.gada 5.martā (prot. Nr.10 8.§) Noteikumi par aizsardzību pret jonizējošo starojumu medicīniskajā apstarošanā
Izdoti saskaņā ar likuma "Par radiācijas drošību un kodoldrošību" 3.panta trešo daļu
1. Noteikumi nosaka radiācijas drošības un kodoldrošības pamatprincipu ieviešanu cilvēku aizsardzībai pret jonizējošo starojumu medicīniskajā apstarošanā. 2. Medicīniskā apstarošana ir process, kura laikā jonizējošais starojums medicīniskos nolūkos iedarbojas uz cilvēka audiem, orgāniem un organismu kopumā. 3. Noteikumi attiecas uz šādiem medicīniskās apstarošanas veidiem: 3.1. personas apstarošana, kas saistīta ar slimības diagnostiku vai ārstēšanu, vai veselības pārbaudi; 3.2. darbinieka apstarošana obligātajās darbinieka veselības pārbaudēs; 3.3. tādas personas apstarošana, kura brīvprātīgi piedalās medicīnisko vai biomedicīnisko pētījumu programmā; 3.4. personas apstarošana tiesu medicīniskajā ekspertīzē un veselības apdrošināšanas procedūrās, ja attiecīgajiem izmeklējumiem ir medicīniskas indikācijas; 3.5. tādas personas apstarošana, kura nonāk saskarē ar pacientu viņa medicīniskās apstarošanas laikā, apzināti un labprātīgi sniedzot pacientam atbalstu un mierinājumu, ja tas neietilpst šīs personas profesionālajos pienākumos (turpmāk — brīvprātīgais palīgs). 4. Radioloģijā izmanto šādas medicīniski radioloģiskās procedūras, kuru laikā cilvēks tiek pakļauts medicīniskajai apstarošanai: 4.1. radiodiagnostisko procedūru — medicīnisko izmeklēšanu, izmantojot radionuklīdu vai citu jonizējošā starojuma avotu tikai diagnostiskos nolūkos (piemēram, kodolmedicīnas diagnostisko procedūru, rentgenoloģiju, datortomogrāfiju, invazīvo radioloģiju, kā arī zobārstniecības radioloģiju); 4.2. radioterapeitisko procedūru — ārstēšanu, izmantojot radionuklīdu vai citu jonizējošā starojuma avotu (piemēram, kodolmedicīnas terapeitisko procedūru, paātrinātāju un citu jonizējošā starojuma avotu saturošu iekārtu izmantošanu radioterapijā un invazīvajā radioloģijā). 5. Ārstniecības persona, kurai ir tiesības veikt medicīniski radioloģisko procedūru (turpmāk — ārsts), ir atbildīga par medicīniski radioloģiskās procedūras izvēli un par katru medicīnisko apstarošanu. Ārstam ir pienākums: 5.1. izvērtēt medicīniskās apstarošanas pamatojumu; 5.2. nodrošināt medicīniskās apstarošanas optimizāciju: 5.2.1. izvēlēties medicīniski radioloģiskajai procedūrai atbilstošu radioloģijā lietojamu aparatūru vai iekārtu, kas satur jonizējošā starojuma avotu vai ģenerē jonizējošo starojumu (turpmāk — radioloģiskā aparatūra); 5.2.2. iegūt radiodiagnostisko informāciju vai nodrošināt radioterapeitisko rezultātu; 5.2.3. izvērtēt medicīniskās apstarošanas tehniskos aspektus; 5.2.4. ņemot vērā ekonomiskos un sociālos faktorus, izvērtēt medicīniski radioloģisko procedūru, kā arī jonizējošā starojuma dozu vai kopējās radioaktivitātes daudzumu, ko medicīniskās apstarošanas laikā saņem persona (turpmāk — pacienta doza); 5.3. novērtēt medicīniskajā apstarošanā iegūto radiodiagnostisko informāciju vai radioterapeitisko rezultātu; 5.4. sadarboties ar citiem speciālistiem, kas saistīti ar medicīnisko apstarošanu, attiecībā uz medicīniskās apstarošanas tehniskajiem aspektiem (piemēram, medicīniski radioloģisko procedūru sagatavošana un izpilde, ar to saistītās radioloģiskās aparatūras darbināšana un lietošana, kā arī radioloģiskās aparatūras tehnisko parametru un darba vietas fizikālo parametru novērtēšana, pacienta dozas noteikšana ar tiešām vai netiešām mērīšanas metodēm (turpmāk — pacienta dozimetrija), radioloģiskās aparatūras kalibrēšana un apkope, filmu attīstīšana, radioaktīvo materiālu sagatavošana un lietošana); 5.5. iegūt informāciju par personai iepriekš veiktajām medicīniski radioloģiskajām procedūrām; 5.6. nodot informāciju par personas medicīnisko apstarošanu citām ārstniecības personām; 5.7. nodrošināt pacientu un brīvprātīgo palīgu ar informāciju par jonizējošā starojuma iespējamo kaitīgo ietekmi; 5.8. ja pacients bijis pakļauts kodolmedicīnas radioloģiskajai procedūrai, nodrošināt pacienta apmeklētājus ar informāciju par jonizējošā starojuma iespējamo kaitīgo ietekmi. 6. Veselības statistikas un medicīnas tehnoloģiju valsts aģentūra (turpmāk — aģentūra): 6.1. izstrādā rekomendācijas par radioloģiskās aparatūras nepieciešamo daudzumu, apkopo informāciju par medicīniski radioloģisko procedūru un alternatīvo metožu izmantošanu valstī un kopīgi ar Radiācijas drošības centru (turpmāk — centrs) veicina radiācijas drošības kvalitātes nodrošināšanas prasību un kvalitātes kontroles prasību ievērošanu; 6.2. apkopo informāciju par valstī veiktajām medicīniski radioloģiskajām procedūrām un sniedz to centram, lai tas novērtētu vidējo pacienta dozu dažādās medicīniski radioloģiskajās procedūrās un pacientu grupās un iekļautu minēto informāciju datu bāzē par iedzīvotāju apstarošanu. (Grozīts ar MK 01.11.2005. noteikumiem Nr.829) 7. Ārstniecības persona, kurai ir tiesības atbilstoši savai profesionālajai darbībai nosūtīt personu uz medicīnisko apstarošanu (turpmāk — nosūtītājs), aizpilda norīkojuma veidlapu, pamatojot medicīniskās apstarošanas nepieciešamību. 8. Ārsts izvērtē nosūtītāja sniegto medicīniskās apstarošanas pamatojumu un, ja tas ir pietiekams, atļauj veikt medicīnisko apstarošanu. 10. Pamatojot un izvērtējot medicīniskās apstarošanas nepieciešamību: 10.1. salīdzina pacienta izārstēšanas, paredzamo sāpju samazināšanas, ārstēšanas iespēju palielināšanas vai dzīves ilguma pagarināšanas iespējas un labumu sabiedrībai ar iespējamo jonizējošā starojuma iedarbības kaitējumu, ņemot vērā arī efektivitāti, ieguvumu un risku, ko dod alternatīvās metodes, kas ar šādu medicīnisko apstarošanu nav saistītas vai saistītas mazāk (piemēram, ultraskaņas izmeklējumi un ķīmijterapija); 10.2. ņem vērā medicīniskās apstarošanas mērķus un personas fiziskās īpatnības; 10.3. ņem vērā šo noteikumu 1., 2., 3., 4., 5., 6. un 7.pielikumā noteiktos jonizējošā starojuma dozu standartlīmeņus radiodiagnostiskajā procedūrā vai — attiecībā uz radioaktīvajiem farmaceitiskajiem preparātiem — kopējās radioaktivitātes standartlīmeņus tipiska lieluma pacienta izmeklējumiem vai standarta izmeklējumiem, izmantojot radioloģisko aparatūru saskaņā ar medicīniskajā apstarošanā izmantojamās metodes attiecīgo aprakstu (turpmāk — diagnostikas standartlīmeņi). Radioaktīvais farmaceitiskais preparāts ir radionuklīds vai ar radionuklīdu iezīmēts ķīmiskais savienojums, kas paredzēts ievadīšanai cilvēka organismā vai darbībām in vitro diagnostikas vai terapijas nolūkos kodolmedicīnā; 10.4. ņem vērā iepriekš iegūtu radiodiagnostisko informāciju vai slimības vēstures datus, kas saistīti ar plānoto medicīnisko apstarošanu. 11. Ārsts, pamatojot brīvprātīgā palīga medicīnisko apstarošanu, ņem vērā tiešo labumu pacienta veselībai un iespējamo apstarošanas radīto kaitējumu brīvprātīgajam palīgam un pacientam. 12. Ārsts detalizēti izvērtē medicīniskās apstarošanas pamatojumu: 12.1. ja tiek izmantota jauna medicīniski radioloģiskā procedūra pirms tās ieviešanas ārstniecības iestādē; 12.2. ja ir iegūti pierādījumi par attiecīgās medicīniski radioloģiskās procedūras nepietiekamu efektivitāti vai iespējamām nelabvēlīgām blakusparādībām; 12.3. ja no medicīniskās apstarošanas personas veselībai nav tieša labuma (arī ja persona pati pieprasa to veikt). Šādos gadījumos medicīnisko apstarošanu var veikt, ņemot vērā ārsta noteiktos ierobežojumus, izņemot gadījumu, ja šāds apstarojums rada apdraudējumu personas veselībai vai dzīvībai. 13. Ja kādas medicīniski radioloģiskās procedūras izmantošana kopumā nav pamatota, ārstu konsilijs atsevišķos gadījumos var pieņemt lēmumu par individuālu medicīnisko apstarošanu. 14. Aģentūra sadarbībā ar Radiācijas drošības padomi izvērtē jaunas medicīniski radioloģiskās procedūras ieviešanas lietderīgumu un iespējamību valstī, analizējot tās ietekmi uz radiācijas drošību un izvērtējot, vai pozitīvais rezultāts pārsniegs kopējo negatīvo ietekmi. 15. Ja personai nav konstatētas tādas slimības klīniskās izpausmes, kuras ārstēšanā ir nepieciešama medicīniski radioloģiskā procedūra, šāda procedūra tiesu medicīniskajā ekspertīzē vai veselības apdrošināšanā ir pamatota tikai tad, ja pēc tās ir iespējams saņemt izmeklējamās personas ārstēšanā izmantojamu informāciju par viņas veselības stāvokli. 16. Lielas iedzīvotāju grupas (vairāk par 1000 cilvēku) medicīniskā apstarošana radiodiagnostiskos nolūkos, tai skaitā rentgenoskopiskie un mamogrāfijas izmeklējumi (turpmāk — skrīninga izmeklējumi), ir atļauta tikai tad, ja paredzamie medicīniskās apstarošanas ieguvumi attiecīgajai iedzīvotāju grupai vai visam iedzīvotāju kopumam kompensē ekonomiskās un sociālās izmaksas, kuras var radīt jonizējošā starojuma kaitīgā iedarbība, un ir ņemtas vērā šādas apstarošanas iespējas slimību atklāšanā, atklāto slimību ārstēšanas iespējas un sabiedrības ieguvums no šo slimību izplatības ierobežošanas. Šādas medicīniskās apstarošanas nepieciešamību novērtē aģentūra. 17. Aizliegts apstarot personu medicīniskajā vai biomedicīniskajā pētījumā (turpmāk — pētījums), izņemot gadījumu, ja ir saņemta Latvijas Zinātņu akadēmijas Ētikas komisijas (turpmāk — Ētikas komisija) piekrišana pētījumu programmas uzsākšanai un apstarojamā persona ir informēta par sagaidāmo risku un rakstiski devusi piekrišanu piedalīties pētījumā. Ētikas komisija uzrauga, lai pētījumos iesaistīto un medicīniskai apstarošanai pakļauto personu skaits būtu pēc iespējas mazāks, bet pietiekams, lai iegūtu precīzu un ticamu informāciju. 18. Pirms pacienta (slimnieka) apstarošanas pētījumā nepieciešams novērtēt iespējamo diagnostisko vai terapeitisko labumu, ko pacients (slimnieks) varētu gūt, piedaloties šajā pētījumā, un saņemt viņa ārstējošā ārsta rakstisku piekrišanu. 19. Ētikas komisija pirms lēmuma pieņemšanas par personas apstarošanu pētījumā pārbauda, vai persona, kuru paredzēts iesaistīt pētījumā un pakļaut medicīniskajai apstarošanai: 19.1. nav atkarīga no pētījuma veicēja; 19.2. nav piekritusi piedalīties pētījumā par samaksu, izņemot tiešo kompensāciju par piedalīšanos pētījumā, vai tikusi kā citādi ietekmēta. 20. Pētījumu veicējs ir atbildīgs, lai: 20.1. persona, kuru paredzēts iesaistīt pētījumā un pakļaut medicīniskajai apstarošanai, vismaz dienu pirms apstarošanas tiktu rakstiski viņai saprotamā veidā informēta par iespējamo risku; 20.2. persona, kuru paredzēts iesaistīt pētījumā un pakļaut medicīniskajai apstarošanai, saņemtu informāciju par pētījuma iespējamo ietekmi uz veselību, kā arī par blakusparādībām, kas var rasties pētījuma laikā vai pēc tā; 20.3. tiktu nodrošināta informācijas konfidencialitāte par pētījumā iesaistītajām personām; 20.4. tiktu nodrošināta iespēja pētījumā iesaistītajām personām jebkurā brīdī atteikties no piedalīšanās pētījumā, nesniedzot atteikšanās pamatojumu. 21. Operators nodrošina radiācijas drošības un kodoldrošības kvalitātes nodrošināšanas programmas (turpmāk — kvalitātes nodrošināšanas programma) izstrādi, pieaicinot ārstu, radiācijas drošības ekspertu (vai radiācijas drošības un kodoldrošības ekspertu) un medicīnas fizikas ekspertu, kuram ir medicīnas fiziķa izglītība, vismaz trīs gadu pieredze jonizējošā starojuma fizikā vai jonizējošā starojuma tehnoloģijā, kas izmantojama medicīniskajā apstarošanā, un kura kompetence ir atzīta ar radiācijas drošības un kodoldrošības ekspertu atestācijas komisijas lēmumu. 22. Izstrādājot kvalitātes nodrošināšanas programmu, operators tajā iekļauj šādas darbības: 22.1. noteikt jonizējošā starojuma avotu, attēla iegūšanas iekārtu, aizsardzības pret jonizējošo starojumu aprīkojuma un ar jonizējošā starojuma ģenerēšanu saistīto tehnisko iekārtu tehnisko parametru mērījumus, kādi nepieciešami, nododot attiecīgās iekārtas ekspluatācijā un veicot regulārās pārbaudes; 22.2. nodrošināt, lai medicīniskā apstarošana netiktu veikta ar tādu radioloģisko aparatūru, kuras tehniskie parametri neatbilst radioloģiskās aparatūras tehnisko parametru minimālajiem kritērijiem (8.pielikums); 22.3. noteikt radiodiagnostisko vai radioterapeitisko klīnisko uzdevumu un medicīniskās apstarošanas tehnisko aspektu savstarpējo atbilstību; 22.4. sagatavot medicīniskajā apstarošanā izmantojamās metodes aprakstu visai radioloģiskajai aparatūrai un visām medicīniski radioloģiskajām standarta procedūrām; 22.5. regulāri kontrolēt pacientu dozimetriju un pārbaudīt mērinstrumentu darbības atbilstību kalibrēšanas datiem; 22.6. ik dienas pārbaudīt mērinstrumentus, izmantojot darba etalonus vai citas mēriekārtas un datus par to ekspluatācijas apstākļiem, kā arī pārbaudīt medicīniskās apstarošanas kontroles iekārtas; 22.7. veikt regulāras kvalitātes kontroles pārbaudes radioloģijā, iesaistot radniecīgu iestāžu ekspertus; 22.8. veikt īpašus kvalitātes kontroles pasākumus attiecībā uz bērnu medicīnisko apstarošanu un pacienta dozu vai medicīniski radioloģisko procedūru novērtējumu bērniem; 22.9. ņemt vērā citos normatīvajos aktos noteiktos medicīniskās apstarošanas kvalitātes novērtēšanas rādītājus un prasības kvalitātes nodrošināšanas programmai. 23. Operators ir atbildīgs: 23.1. par sistemātisku radioloģijas kvalitātes auditu, kas ietver medicīniski radioloģisko procedūru pārbaudi, novērtējot medicīniski radioloģiskās procedūras un salīdzinot iegūtos rezultātus ar diagnostikas standartlīmeņiem, ja nepieciešams, pārveidojot medicīniski radioloģiskās procedūras, izstrādājot medicīniskajā apstarošanā izmantojamās jaunās metodes aprakstu vai izmantojot citas metodes, lai uzlabotu pacientu aprūpes kvalitāti; 23.2. par ārstniecības iestādes darbā iesaistīto medicīnas fizikas ekspertu un medicīnas fiziķu minimālās darba slodzes atbilstību šo noteikumu 9.pielikumā noteiktajām prasībām; 23.3. par medicīnas fizikas eksperta un medicīnas fiziķa iesaistīšanu radioterapeitiskajās procedūrās, kā arī kodolmedicīnas diagnostiskajās un terapeitiskajās procedūrās. Medicīnas fizikas ekspertu, ja nepieciešams, iesaista arī citās medicīniski radioloģiskajās procedūrās; 23.4. par pacientu un darbinieku, kuri saistīti ar medicīnisko apstarošanu, izvietošanu radiācijas drošības prasībām atbilstošās telpās; 23.5. par tādu radioaktīvo atkritumu (piemēram, pacientu izdalījumi), radioaktīvi piesārņoto materiālu un atkārtoti izmantojamo priekšmetu uzskaiti, savākšanu, marķēšanu, uzglabāšanu sabrukšanas glabāšanai vai izvadīšanai vidē, kuri rodas no pacientiem vai saistībā ar pacientiem, kam veic vai ir veiktas kodolmedicīnas radioloģiskās procedūras; 23.6. par regulāriem dozimetriskajiem mērījumiem telpās, kurās veic kodolmedicīnas radioloģiskās procedūras vai atrodas pacienti, kuriem veic vai ir veiktas kodolmedicīnas radioloģiskās procedūras; 23.7. par radiācijas drošības instrukciju pieejamību brīvprātīgajiem palīgiem; 23.8. par medicīnisko apstarošanu atbilstoši medicīniskajā apstarošanā izmantojamās metodes aprakstam. 24. Atkarībā no apstarošanas nolūka un apstarojamā orgāna vai audiem medicīniski radioloģiskajā procedūrā aizsargā pret jonizējošo starojumu jutīgos orgānus (mazā iegurņa orgānus, piena dziedzerus un vairogdziedzeri). 25. Apmeklētāja saņemtā jonizējošā starojuma doza no pacienta, kurš ir vai ir bijis pakļauts kodolmedicīnas radioloģiskajai procedūrai, nedrīkst pārsniegt 5 mSv gadā visam ķermenim. Ja apmeklētājs nav sasniedzis 18 gadu vecumu, saņemtā jonizējošā starojuma doza nedrīkst pārsniegt 1 mSv gadā visam ķermenim. 26. Ārsts nodrošina, lai brīvprātīgā palīga saņemtā jonizējošā starojuma doza nepārsniedz 5 mSv gadā. 27. Ja brīvprātīgā palīga novērtētā jonizējošā starojuma doza var pārsniegt 5 mSv gadā, viņu pielīdzina darbiniekam, kurš veic darbības ar jonizējošā starojuma avotiem, un operators viņam nodrošina individuālo dozimetriju. 28. Ja pacients, kas bijis pakļauts kodolmedicīnas radioloģiskajai procedūrai, atstāj ārstniecības iestādi, ārsts izsniedz pacientam vai viņa ģimenes loceklim, aizgādnim vai aizbildnim rakstiskus norādījumus par pasākumiem aizsardzībai pret jonizējošo starojumu un informāciju par iespējamo jonizējošā starojuma dozu, ko citas personas var saņemt no attiecīgā pacienta. 29. Ārsts ir atbildīgs, lai radiodiagnostiskajā procedūrā: 29.1. tiktu izmantota piemērota radioloģiskā aparatūra; 29.2. pacients tiktu apstarots ar iespējami mazāku medicīniskās apstarošanas dozu, ņemot vērā ekonomiskos un sociālos faktorus un izvēloties tādus medicīniskās apstarošanas parametrus, kas nodrošina kvalitatīva attēla iegūšanu; 29.3. netiktu pārsniegti diagnostikas standartlīmeņi un tiktu ņemti vērā attiecīgās radioloģiskās aparatūras tehniskie parametri; 29.4. varētu izvairīties no papildu medicīniskās apstarošanas, maksimāli izmantojot iepriekšējā medicīniskajā apstarošanā gūto radiodiagnostisko informāciju. 30. Lai samazinātu pacienta dozu un vienlaikus nodrošinātu nepieciešamo radiodiagnostisko informāciju, radiodiagnostiskajā procedūrā izmanto šādus medicīniskās apstarošanas parametrus: 30.1. izmeklējamā lauka lielums; 30.2. digitālo attēlu skaits, lielums un uzņēmumu skaits izmeklējuma laikā vai griezumu skaits datortomogrāfijā; 30.3. attēla uztvērēja veids, tai skaitā augstas jutības vai mazas jutības pastiprinātāja ekrāns; 30.4. izkliedētā jonizējošā starojuma uztveršanas režģis; 30.5. primārā staru kūļa kolimācija; 30.6. attēla uzlabošanas tehnika dinamiskajā attēlošanā, tai skaitā attēlu skaits sekundē; 30.7. attīstītāja temperatūra, attēla rekonstrukcijas algoritms un citi attēla apstrādāšanas faktori; 30.8. rentgenspuldzei pievadītais augstspriegums, strāvas stiprums, izmeklēšanas laiks un citi radioloģiskās aparatūras tehniskie parametri. 31. Mobilo radioloģisko aparatūru radiodiagnostiskajā procedūrā lieto tikai tad, ja medicīnisku kontrindikāciju dēļ pacientu nav iespējams pārvietot uz radiodiagnostisko kabinetu. 32. Ārsts kodolmedicīnas diagnostiskajā procedūrā: 32.1. izvēlas radionuklīdu ar īsu pussabrukšanas periodu; 32.2. izvēlas tādu ievadāmās devas kopējo radioaktivitāti un attēla iegūšanas algoritmu, lai to kombinācija nodrošinātu minimālu pacienta dozu un kvalitatīvu attēlu; 32.3. ņem vērā kopējās radioaktivitātes diagnostikas standartlīmeņus; 32.4. ievēro īpašas prasības pacientiem ar orgānu vai orgānu sistēmu funkciju traucējumiem; 32.5. izmanto metodes, kas paātrina radioaktīvā farmaceitiskā preparāta izvadīšanu. 33. Ja kodolmedicīnas diagnostiskā procedūra nepieciešama bērnam, ārsts veic pacientam ievadāmās devas kopējās radioaktivitātes korekciju, ņemot vērā bērna fizikālos parametrus, un izvēlas attiecīgu lielumu starp minimālo radioaktīvā farmaceitiskā preparāta devu bērnam (7.pielikums) un maksimālo devu pieaugušajam (6.pielikums). 34. Ārsts atbild, lai kodolmedicīnas diagnostiskajā procedūrā lietojamo radioaktīvo farmaceitisko preparātu sagatavo, pacientam ievadāmās devas kopējo radioaktivitāti mēra un tās lielumu protokolē tieši pirms medicīniski radioloģiskās procedūras izpildes. 35. Ārsts attiecīgās ķermeņa daļas medicīnisko apstarošanu radioterapeitiskajā procedūrā plāno individuāli, lai jonizējošā starojuma dozas apkārtējos audos, kas nav medicīniskās apstarošanas objekti, būtu tik zemas, cik tas praktiski ir iespējams atbilstoši paredzētajam radioterapeitiskajam mērķim. 36. Ārsts kodolmedicīnas terapeitiskajā procedūrā: 36.1. izvēlas radioterapeitiskajai procedūrai atbilstošu radionuklīdu; 36.2. ievēro īpašas prasības pacientam ar orgānu vai orgānu sistēmu funkciju traucējumiem. 37. Ārsts ir atbildīgs, lai: 37.1. radioterapeitiskajā procedūrā izmanto piemērotu radioloģisko aparatūru; 37.2. medicīniskās apstarošanas plānotais mērķa tilpums saņem nepieciešamo jonizējošā starojuma dozu, maksimāli aizsargājot citus orgānus un audus; 37.3. kodolmedicīnas terapeitiskajā procedūrā lietojamo radioaktīvo farmaceitisko preparātu sagatavo, pacientam ievadāmās devas kopējo radioaktivitāti mēra un tās lielumu protokolē tieši pirms medicīniski radioloģiskās procedūras izpildes. 38. Pacientu, kuram ir veikta kodolmedicīnas terapeitiskā procedūra, ārsts ievieto īpašā palātā, lai aizsargātu darbiniekus, kuri saistīti ar medicīnisko apstarošanu, pārējos pacientus un apmeklētājus pret jonizējošo starojumu. 39. Lai ierobežotu citu personu apstarošanu no pacienta, kuram ir veikta kodolmedicīnas terapeitiskā procedūra, operators nodrošina, ka pacientu neizraksta un neizlaiž no ārstniecības iestādes līdz kopējā radioaktivitāte viņa ķermenī nav mazāka par 400 MBq 131I, bet, ja pacients dzīvo kopā (vienā istabā) ar mazgadīgiem bērniem, — 200 MBq 131I. Ja tiek lietoti citi radionuklīdi, konkrēto kopējās radioaktivitātes lielumu nosaka ārsts, ņemot vērā to personu aizsardzību pret jonizējošo starojumu, ar kuriem pacients dzīvo vai strādā kopā. 40. Lai paaugstinātu radiācijas drošības līmeni valstī, centrs sadarbībā ar Latvijas Rentgenologu un radiologu asociāciju izstrādā rekomendācijas par mācību programmās iekļaujamiem mācību tematiem, kas saistīti ar radiācijas drošību medicīniskajā apstarošanā. 41. Personas, kuras apgūst atbilstošas mācību programmas, var veikt medicīniski radioloģisko procedūru (vai daļu no tās) tikai sertificētas ārstniecības personas vai medicīnas fiziķa uzraudzībā vai vadībā atbilstoši veicamo darbu specifikai. 42. Operators nodrošina ar medicīnisko apstarošanu saistīta darbinieka: 42.1. mācības pēc kvalifikācijas iegūšanas un zināšanu pārbaudi par medicīniski radioloģiskajām procedūrām un aizsardzību pret jonizējošo starojumu un citiem radiācijas drošības aspektiem ne retāk kā reizi gadā, bet darbu vadītāja mācības un zināšanu pārbaudi — ne retāk kā reizi trijos gados; 42.2. ārpuskārtas mācības un zināšanu pārbaudi, ja tiek būtiski grozīti normatīvie akti, kas regulē radiācijas un kodoldrošības jautājumus, mainās darba vai amata pienākumi, tiek ieviesta jauna radioloģiskā aparatūra vai jauna medicīniski radioloģiskā procedūra. 43. Operators nodrošina, lai radiodiagnostiskajā procedūrā lietojamā radioloģiskā aparatūra un tās aprīkojums atbilstu šādām prasībām: 43.1. aparatūra un tās aprīkojums ir projektēts un izgatavots tā, lai medicīnisko apstarošanu uzturētu atbilstoši diagnostikas standartlīmeņiem, kas ļautu iegūt pietiekamu radiodiagnostisko informāciju; 43.2. uz vadības pults ir skaidri un precīzi norādīts ģenerējošās spuldzes augstspriegums, strāvas stiprums un ekspozīcijas laiks vai strāvas stipruma un ekspozīcijas laika reizinājums; 43.3. ir viegli un nepārtraukti pieejama informācija par filtrāciju, fokusa lauka izmēriem, attālumu no jonizējošā starojuma avota līdz attēla uztvērējam, lauka izmēra indikāciju, kā arī par citiem parametriem, kas raksturo radioloģiskās aparatūras darbu; 43.4. aparatūra ir apgādāta ar ierīci, kura automātiski pārtrauc jonizējošā starojuma ģenerēšanu pēc noteikta laika, kā arī pēc uzdotās jonizējošā starojuma dozas sasniegšanas; 43.5. aparatūra un tās aprīkojums ir piemērots, veicot medicīnisko apstarošanu veselības pārbaudēs, kā arī veicot tādu medicīnisko apstarošanu, kurā tiek saņemtas lielas pacienta dozas, tai skaitā invazīvajā radioloģijā un datortomogrāfijā. 44. Rentgenoskopiskie izmeklējumi ir aizliegti: 44.1. bez elektronoptiskas attēla pastiprināšanas ierīces vai līdzvērtīgas tehnikas; 44.2. skrīninga izmeklējumu programmās — bez digitālās attēla apstrādes ierīces. 45. Rentgenoskopiskie izmeklējumi ar izslēgtu dozas jaudas automātiskās regulēšanas ierīci ir atļauti: 45.1. izmeklējot nelielas ķermeņa daļas, tai skaitā ekstremitātes; 45.2. izmeklējot bērnu, kurš nav vecāks par 5 gadiem vai kura svars nepārsniedz 12 kilogramu; 45.3. citos gadījumos, ņemot vērā radioloģiskās aparatūras tehniskās iespējas. 46. Operators nodrošina: 46.1. lai rentgendiagnostikas aparatūra būtu apgādāta ar pacienta dozas mērīšanas ierīci; 46.2. lai caurskatēs netiktu izmantota rentgeniekārta bez dozas jaudas automātiskās regulēšanas ierīces. 47. Operators nodrošina, lai radioterapeitiskajā procedūrā lietojamā radioloģiskā aparatūra un tās aprīkojums atbilstu šādām prasībām: 47.1. aparatūra un tās aprīkojums ir apgādāts ar ierīcēm, kas nodrošina medicīniskās apstarošanas izvēli un ekspluatācijas parametru uzturēšanu atbilstoši lietošanas mērķim, kā arī nepārtrauktu un nepārprotamu indikāciju par tādiem radioloģiskās aparatūras tehniskajiem parametriem kā jonizējošā starojuma veids, enerģija, primārā kūļa modifikatori, tai skaitā filtri, attālums līdz pacientam, zonas izmēri, kūļa orientācija, medicīniskās apstarošanas laiks un pacienta doza; 47.2. jonizējošā starojuma avots radioloģiskajā aparatūrā tiek automātiski izslēgts (tiek izslēgta jonizējošā starojuma ģenerācija vai jonizējošā starojuma avots tiek pārvietots no darba stāvokļa uz drošas glabāšanas stāvokli vai kādā citā veidā tiek nodrošināta apstarojuma pārtraukšana vai būtiska samazināšana), ja tiek pārtraukta strāvas piegāde, un kūļa kontroles mehānismu var atkārtoti ieslēgt tikai no vadības pults; 47.3. augstas dozas jaudas aparatūra ir apgādāta ar drošības blokatoriem vai citiem līdzekļiem, kas nepieļauj radioloģisko aparatūru izmantot citādi, kā tas norādīts uz vadības pults, un tā ir nodrošināta vismaz ar divām savstarpēji neatkarīgām drošības sistēmām aparatūras darbības pārtraukšanai; 47.4. drošības blokatoru konstrukcijā lieto tādas fiziskās aizsardzības sistēmas kā kodus un atslēgas, kas garantē, ka radioloģiskās aparatūras ekspluatācija ar izslēgtu bloķēšanu, veicot remontdarbus vai kalibrēšanu, ir iespējama tikai ekspluatācijas darbinieku tiešā kontrolē, izmantojot bloķēšanai divas savstarpēji neatkarīgas sistēmas, kuras izslēdz divi speciālisti vienlaikus; 47.5. kontroles iekārtas nekavējoties brīdina par jebkurām novirzēm radioloģiskās aparatūras darbībā un pārtrauc tās darbību, ja šīs novirzes pārsniedz drošas ekspluatācijas parametrus. 48. Operators nodrošina, lai: 48.1. jebkurš radioloģiskās aparatūras komponenta bojājums tiktu konstatēts pēc iespējas ātrāk, bet tāds bojājums, kas var radīt lielas jonizējošā starojuma dozas, tiktu konstatēts nekavējoties un, ja tas ir tehniski iespējams, nodrošina, lai jonizējošā starojuma avots nebūtu darba stāvoklī; 48.2. cilvēka kļūdas iespējamība jonizējošā starojuma avotu darbībā būtu samazināta līdz minimumam; 48.3. radioloģiskās aparatūras tehniskā drošība tiktu pārbaudīta normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. 49. Radioloģisko aparatūru kalibrē, uzsākot jonizējošā starojuma avota ekspluatāciju, ekspluatācijas laikā vismaz reizi gadā, kā arī pēc katras ekspluatācijas, apkopes un remonta procedūras, kas ietekmē jonizējošā starojuma parametrus, atbilstoši normatīvo aktu un aparatūras ražotāju noteiktajām prasībām. 50. Centrs, veicot uzraudzību radiācijas drošībā un kodoldrošībā: 50.1. pieņem lēmumus par radioloģiskās aparatūras izmantošanas iespējamību; 50.2. ja nepieciešams, pieprasa, lai operators uzlabo radioloģiskās aparatūras tehniskos parametrus vai izlabo defektus; 50.3. pieprasa izbeigt radioloģiskās aparatūras izmantošanu, ja tās ekspluatācija neatbilst radiācijas drošības prasībām, radioloģiskās aparatūras tehniskie parametri neatbilst noteiktajām prasībām (8.pielikums) vai radioloģiskā aparatūra nenodrošina nepieciešamo radiodiagnostisko informāciju vai radioterapeitisko rezultātu. 51. Radioterapijā katram pacientam medicīnas fiziķis sagatavo medicīniskās apstarošanas plānu un saskaņo to ar medicīnas fizikas ekspertu. Plānu apstiprina ārsts. Medicīniskās apstarošanas plānā ietver: 51.1. kopējo jonizējošā starojuma dozu medicīniskās apstarošanas mērķa tilpumā, apkārtējos audos un pret jonizējošo starojumu jutīgajos orgānos (mazā iegurņa orgānos, piena dziedzeros un vairogdziedzerī); 51.2. medicīniskās apstarošanas topogrāfisko shēmu; 51.3. jonizējošā starojuma avotu, jonizējošā starojuma veidu un enerģiju, apstarojamā lauka ģeometriskos parametrus, lauka modifikatorus, monitorvienības un citus apstarojamā lauka parametrus; 51.4. medicīniskās apstarošanas frakciju skaitu, jonizējošā starojuma dozas jaudu un laiku katrā apstarošanas frakcijā. 52. Ārsts, rentgenoloģijas un radioloģijas māsa un medicīnas fiziķis: 52.1. kontrolē pacienta medicīniskās apstarošanas plāna izpildi; 52.2. dokumentē attiecīgās medicīniski radioloģiskās procedūras kontrolkartē un radioloģisko izmeklējumu žurnālā, apliecinot to ar savu parakstu. Katrai medicīniski radioloģiskajai procedūrai izmanto atsevišķu kontrolkarti un radioloģisko izmeklējumu žurnālu. 53. Kontrolkartē un radioloģisko izmeklējumu žurnālā par katru pacienta medicīnisko apstarošanu tiek dokumentēta šāda informācija: 53.1. radiodiagnostiskajā procedūrā — izmeklējuma veids un saņemtā pacienta doza izmeklējuma laikā vai: 53.1.1. rentgenoskopijā — augstspriegums, strāvas stiprums, medicīniskās apstarošanas laiks; 53.1.2. rentgenogrāfijā — augstspriegums, strāvas stiprums, ekspozīcijas laiks un ekspozīciju skaits; 53.1.3. datortomogrāfijā — augstspriegums, strāvas stiprums, griezumu skaits, ja izmanto spirāles datortomogrāfu, — augstspriegums, strāvas stiprums, kopējais apgriezienu skaits un viena apgrieziena laiks; 53.2. kodolmedicīnas radioloģiskajā procedūrā: 53.2.1. ievadītā radioaktīvā farmaceitiskā preparāta nosaukums; 53.2.2. ievadītā radioaktīvā farmaceitiskā preparāta kopējā radioaktivitāte; 53.2.3. radioaktīvā farmaceitiskā preparāta ievadīšanas datums un laiks; 53.3. radioterapeitiskajā procedūrā: 53.3.1. apstarojamais orgāns un mērķa tilpums; 53.3.2. kopējā pacienta doza orgānā un audos un jonizējošā starojuma doza katrā medicīniskās apstarošanas reizē; 53.3.3. jonizējošā starojuma doza pret jonizējošo starojumu jutīgajos orgānos (mazā iegurņa orgānos, piena dziedzeros un vairogdziedzerī); 53.3.4. jonizējošā starojuma dozas jauda katrā medicīniskās apstarošanas reizē; 53.3.5. ekspozīcijas laiks katrā medicīniskās apstarošanas reizē; 53.3.6. jonizējošā starojuma dozas jauda ārpus pacienta ķermeņa, kuram ievadīts radioaktīvais farmaceitiskais preparāts; 53.3.7. medicīniskās apstarošanas jonizējošā starojuma dozu topogrāfiskā shēma; 53.3.8. medicīniskās apstarošanas izpildes datums un laiks. 54. Operators uzglabā šo noteikumu 53.punktā minēto informāciju, kamēr minētā persona sasniedz vai būtu sasniegusi 75 gadu vecumu, bet ne mazāk kā 30 gadu pēc attiecīgās medicīniskās apstarošanas. Operators pēc citas ārstniecības iestādes pieprasījuma sniedz pieprasītās ziņas par pacientam veikto medicīnisko apstarošanu. 55. Centrs, veidojot un aktualizējot datu bāzi par iedzīvotāju apstarošanu: 55.1. apkopo informāciju par pacientu dozām; 55.2. novērtē kopējās jonizējošā starojuma dozas atsevišķām iedzīvotāju grupām; 55.3. analizē iespējas samazināt pacienta dozu atbilstoši pieejamām tehnoloģijām un metodēm. 56. Ja medicīniski radioloģiskā procedūra nenodrošina radiodiagnostisko informāciju vai radioterapeitisko rezultātu pacientam un pacienta doza ir būtiski zemāka par diagnostikas standartlīmeņiem, ārsts veic nepieciešamās korekcijas medicīniskās apstarošanas izpildē, lai turpmākajā medicīniskajā apstarošanā tiktu iegūta pietiekama radiodiagnostiskā informācija vai nodrošināts radioterapeitiskais rezultāts. 57. Ja radiodiagnostiskajā procedūrā pacienta doza pārsniedz diagnostikas standartlīmeni vai personai tiek veikts nestandarta izmeklējums, ārsts veic pasākumus, lai samazinātu personas medicīnisko apstarošanu, turpmāk izmantojot šo radiodiagnostisko procedūru. 58. Ja reproduktīva vecuma sievietei paredzēta medicīniskā apstarošana, nosūtītājs (vai ārsts) noskaidro, vai viņa nav grūtniece vai māte, kas baro bērnu ar krūti, un par to izdara attiecīgu ierakstu medicīniskajā dokumentā un norīkojumā. Sieviete ar parakstu apliecina, ka viņas sniegtā informācija ir pareiza. 59. Ja medicīniskā apstarošana nepieciešama grūtniecei, īpaši, ja apstarošanai ir pakļauti vēdera un iegurņa rajona orgāni, nosūtītājs un ārsts medicīniskās apstarošanas pamatojumā papildus izvērtē medicīniskās apstarošanas steidzamību un medicīniskās apstarošanas optimizāciju, ņemot vērā arī augļa apstarošanu. 60. Jebkuru medicīnisko apstarošanu grūtniecei plāno tā, lai viņa saņemtu minimālo pacienta dozu. Ārsts grūtnieci informē par iespējamo risku auglim. 61. Ja māte baro bērnu ar krūti, nosūtītājs un ārsts kodolmedicīnas medicīniskās apstarošanas pamatojumā papildus izvērtē medicīniskās apstarošanas steidzamību un medicīniskās apstarošanas optimizāciju, ņemot vērā arī bērna paredzamo apstarošanu. Ārsts medicīnisko apstarošanu plāno tā, lai māte un bērns saņemtu minimālo pacienta dozu. 62. Ja medicīniski radioloģiskajā procedūrā mātei, kas baro bērnu ar krūti, ārsts izmanto radionuklīdus, māte bērna zīdīšanu pārtrauc un turpina tikai pēc tam, kad radioaktīvā farmaceitiskā preparāta daudzums mātes pienā ir zemāks par pieļaujamo kopējo radioaktivitāti. Pieļaujamie radioaktīvo farmaceitisko preparātu kopējās radioaktivitātes limiti mātes pienā noteikti šo noteikumu 10.pielikumā. 63. Ārstniecības iestādes organizē un atbalsta pasākumus, kuros reproduktīvā vecuma sievietes, grūtnieces un mātes, kuras baro bērnu ar krūti, tiek brīdinātas par iespējamo jonizējošā starojuma apdraudējumu, kā arī veicina viņu informētību, sagatavojot un izvietojot piemērotās vietās attiecīgajās ārstniecības iestādēs materiālus par šiem jautājumiem. 64. Ārsts nodrošina, lai, veicot bērnu medicīnisko apstarošanu, tiktu izmantota tikai bērniem piemērota radioloģiskā aparatūra un papildaprīkojums, kā arī tiktu ievēroti šo noteikumu 2. un 7.pielikumā noteiktie diagnostikas standartlīmeņi. 65. Lai samazinātu neplānotas apstarošanas risku, operators nodrošina iespējamo radiācijas negadījumu analīzi, apzina iespējamos radioloģiskās aparatūras bojājumus un darbinieku kļūdas, kas var veicināt personas neplānotu apstarošanu. 66. Ārsts nekavējoties informē operatoru par šo noteikumu prasību neievērošanu vai radiācijas negadījumu un nodrošina nepieciešamos aizsardzības pasākumus medicīniskās apstarošanas laikā, lai samazinātu pacienta neplānotas apstarošanas risku un lielumu. 67. Lai novērstu radiācijas negadījumu, īpašu uzmanību pievērš radioloģiskās aparatūras tehniskajam stāvoklim, drošai ekspluatācijai un medicīniski radioloģiskajām procedūrām, kā arī iespējamo radiācijas negadījumu analīzei. 68. Operators nekavējoties izmeklē šādus radiācijas negadījumus un nepamatotas apstarošanas gadījumus: 68.1. medicīnisko apstarošanu radioterapeitiskos nolūkos, kas radījusi kaitējumu pacientam, ja: 68.1.1. lietots neatbilstošs radioaktīvais farmaceitiskais preparāts; 68.1.2. personas medicīniskās apstarošanas jonizējošā starojuma doza vai devas frakcionēšana atšķiras no ārsta noteiktās; 68.1.3. pacienta medicīniskā apstarošana var izraisīt neparedzētu akūtu efektu ārpus mērķa tilpuma; 68.1.4. kopējā pacienta doza par 5 % pārsniedz ārsta noteikto; 68.2. radiodiagnostisko apstarošanu, kas par 30 % pārsniedz diagnostikas standartlīmeni (1., 2., 3., 4., 5., 6. un 7.pielikums); 68.3. nepamatotu pacienta medicīniskās apstarošanas atkārtošanu; 68.4. radioloģiskās aparatūras bojājumu vai citu neparedzētu gadījumu, kura dēļ pacienta apstarošana atšķiras no plānotās vairāk nekā par 20 %. 69. Ja noticis šo noteikumu 68.punktā minētais radiācijas negadījums vai nepamatotas apstarošanas gadījums, operators kopā ar ārstu un medicīnas fizikas ekspertu: 69.1. aprēķina vai novērtē saņemto pacienta dozu un tās sadalījumu pacienta ķermenī, kā arī informē nosūtītāju un pacientu par minēto dozu un iespējamām negadījuma sekām; 69.2. nosaka un veic koriģējošo pasākumu kopumu, lai novērstu šādu negadījumu atkārtošanos; 69.3. 24 stundu laikā ziņo centram par jebkuru radiācijas negadījumu, kas var izraisīt nopietnas traumas pacientam vai pacienta nāvi; 69.4. 30 dienu laikā pēc radiācijas negadījuma, kas var izraisīt nopietnas traumas pacientam vai pacienta nāvi, iesniedz centram rakstisku ziņojumu, kurā norādīti negadījuma iemesli, sniegta informācija par izmantotajām pacienta dozām, veiktajiem pasākumiem un jebkura cita svarīga informācija. 75. Noteikumu 46.1.apakšpunkts stājas spēkā ar 2006.gada 1.janvāri, bet attiecībā uz rentgendiagnostikas aparatūru bērniem — ar 2003.gada 1.janvāri. Ministru prezidents A.Bērziņš
Labklājības ministrs A.Požarnovs
Piezīme. 1 Jonizējošā starojuma doza gaisā (mGy) kopā ar izkliedēto starojumu pie ieejas virsmas atbilst filmas ekrāna kombinācijai ar relatīvo jutīgumu 200. Augsta jutīguma filmas ekrāna kombinācijai (400-600) vērtība jāsamazina divas līdz trīs reizes. Labklājības ministrs A.Požarnovs
Piezīmes. 1 Jonizējošā starojuma doza gaisā (mGy) paredzēta piecus gadus vecam bērnam, citos gadījumos veic korekcijas, ņemot vērā pacienta vecumu un masu. 2 Jonizējošā starojuma doza gaisā (mGy) kopā ar izkliedēto starojumu pie ieejas virsmas atbilst filmas ekrāna kombinācijai ar relatīvo jutīgumu 200. Augsta jutīguma filmas ekrāna kombinācijai (400-600) vērtību samazina divas līdz trīs reizes. Labklājības ministrs A.Požarnovs
Piezīme. 1 Nosaka mērījumos no ūdens ekvivalenta materiāla izgatavotam galvas fantomam, kura garums pa rotācijas asi ir 15 cm, diametrs 16 cm, un no ūdens ekvivalenta materiāla izgatavotam vēdera dobuma fantomam, kura garums ir 15 cm, diametrs 30 cm. Labklājības ministrs A.Požarnovs
Piezīme. 1 Noteikta krūtij, kas saspiesta līdz 4,5 cm biezumam un sastāv no 50 % dziedzeraudu un 50 % taukaudu, izmantojot filmas un ekrāna sistēmu rentgenspuldzi ar molibdēna anodu un molibdēna filtru. Labklājības ministrs A.Požarnovs
Piezīmes. 1 Jonizējošā starojuma doza gaisā (mGy) kopā ar izkliedēto jonizējošo starojumu pie ieejas virsmas. 2 Rentgenoskopiskie izmeklējumi, kuriem radioloģiskās aparatūras aprīkojumā papildus paredzēta iespēja veikt rentgenoskopiju ar lielu staru slodzi, kuru bieži izmanto invazīvajā radioloģijā. Labklājības ministrs A.Požarnovs
Labklājības ministrs A.Požarnovs
1. Diagnostikas standartlīmeņi kodolmedicīnā pediatrijā 1.tabula
Piezīme. 1 1/10 no kopējās radioaktivitātes, kas paredzēta pieaugušajam. 2. Pacientiem ievadāmās devas kopējās radioaktivitātes pārrēķina koeficienti bērniem 2.tabula
Labklājības ministrs A.Požarnovs
Piezīmes. 1 Nodaļā minētie parametri un kritēriji ir attiecināmi uz vispārējas lietošanas diagnostiskās radioloģijas iekārtām. Speciālās diagnostiskās radioloģijas aparatūras kritēriji aplūkoti šī pielikuma III un IV nodaļā. Ja šajās nodaļās nav vajadzīgo kritēriju, izmanto I nodaļā noteiktos kritērijus. 2 Indicētais ekspozīcijas laiks > 100 ms. 3 Tajā pašā laikā ir iespēja lietot jebkura lieluma lauku, kas mazāks par visu attēla uztvērēja lauku. 4 Nosaka nolietošanās pakāpi un novērtē turpmāko spuldzes derīgumu. 5 Nodaļas kritēriji paredzēti kvalitatīvu rentgenattēlu iegūšanai uz atbilstošas kvalitātes fotomateriāliem. Mamogrāfijā ņem vērā šī pielikuma VI nodaļā noteiktos kritērijus. 6 Nodaļā ir formulētas papildu prasības rentgenoskopiskajiem izmeklējumiem. Ja šajā nodaļā nav vajadzīgo kritēriju, izmanto šī pielikuma I un II nodaļā noteiktos kritērijus. 7 Nosaka, izmantojot speciālus testa objektus, piemēram, Hüttner tipa režģi ar 18 izšķiršanas pakāpēm vai Leeds testa objektus. 8 Par labu praksi uzskata situāciju, ja TV attēlā ir redzamas kolimācijas robežas. 9 Mazākiem leņķiem šī atšķirība ir vēl mazāka. 10 Nodaļā noteiktie kritēriji ir paredzēti intraorālajai radioloģiskajai aparatūrai (vai atsevišķai ekstraorālajai radioloģiskajai aparatūrai), bet nav paredzēti panorāmas zobārstniecības radioloģiskajai aparatūrai. Cefalometriskajai radioloģiskajai aparatūrai var izmantot I nodaļā noteiktos kritērijus. 11 Tipisks etalonblīvums ir no 1,3 līdz 1,8 optiskām blīvuma vienībām, ieskaitot bāzi un aizplīvurojumu. 12 Krūts audu saspiešanas optimālais spiediena spēks nav noteikts, bet tā izvēlei pievērš īpašu uzmanību. 13 Mērījumi tiek veikti ar testa objektu, kas novietots 4 cm virs galda (uz PMMA virsmas), uz viduslīnijas, 6 cm no filmas malas (krūšu kurvja pusē). 14 Nodaļā noteiktie kritēriji paredzēti radioterapeitiskajai aparatūrai tās klīniskai izmantošanai, bet nav paredzēti brahiterapijas, intraoperatīvās, dinamiskās, paliatīvās un visa ķermeņa radioloģiskajai aparatūrai, kā arī simulatoriem radioterapijā. 15 Vietās ar ļoti lieliem jonizējošā starojuma dozu gradientiem. 16 Testu veic ar kolimatoru un bez tā ar noteiktas enerģijas (E ± 10 %) jonizējošo starojumu. Labklājības ministrs A.Požarnovs
Medicīnas fiziķu un medicīnas fizikas ekspertu minimālā darba slodze darbā ar jonizējošā starojuma avotu
Piezīmes. 1 Pilna darba slodze tiek pieņemta par 1. 2 100 pacientu gadi - attiecas uz pacientiem, kuriem pirmoreiz tiek veikta attiecīgā medicīniski radioloģiskā procedūra vai atkārtota procedūra, vai jauna tipa procedūra (ieskaitot medicīniskās apstarošanas procedūru, ja apstarošanas mērķis tiek mainīts). Labklājības ministrs A.Požarnovs
Labklājības ministrs A.Požarnovs
|
Tiesību akta pase
Nosaukums: Noteikumi par aizsardzību pret jonizējošo starojumu medicīniskajā apstarošanā
Statuss:
Zaudējis spēku
Dokumenta valoda:
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
|