LATVIJAS REPUBLIKAS
MINISTRU PADOMES LĒMUMS Nr. 275
Par kārtību, kādā
izsniedzamas speciālas atļaujas (licences) apdrošināšanas
starpnieka pakalpojumu veikšanai
Saskaņā ar Latvijas Republikas likumu «Par apdrošināšanu»
Latvijas Republikas Ministru Padome nolemj:
1. Apstiprināt pievienoto Nolikumu par kārtību, kādā
licencējami apdrošināšanas starpnieki.
2. Uzdot Finansu ministrijai licencēt apdrošināšanas
starpniekus un veikt uzraudzības funkcijas valsts apdrošināšanas
jomā.
3. Personām, kuras sniedz apdrošināšanas starpnieka
pakalpojumus, līdz 1993. gada 31. decembrim iesniegt valsts
apdrošināšanas uzraudzībai pieteikumu par speciālas atļaujas
(licences) izsniegšanu.
Latvijas Republikas Ministru Padomes
priekšsēdētājs I. GODMANIS
Latvijas Republikas valsts ministrs
J. DINEVIČS
Rīgā 1993. gada 1. jūnijā
APSTIPRINĀTS
ar Latvijas Republikas Ministru Padomes
1993. gada 1. jūnija lēmumu Nr.
275
NOLIKUMS
par
kārtību, kādā licencējami apdrošināšanas starpnieki
1. Nolikums nosaka kārtību, kādā valsts apdrošināšanas
uzraudzība saskaņā ar Latvijas Republikas 1993. gada 12. janvāra
likumu «Par apdrošināšanu» izsniedz speciālas atļaujas (licences)
apdrošināšanas starpnieku pakalpojumu sniegšanai.
Noteiktā licencēšanas kārtība neattiecas uz apdrošinātāja
darbiniekiem, kuru pamatfunkcija nav apdrošināšanas līgumu
slēgšana un kuru darba samaksas pamatā nav komisijas nauda par
noslēgtajiem apdrošināšanas līgumiem.
2. Speciālā atļauja (licence) ir jāsaņem, pirms persona sāk
sniegt apdrošināšanas starpnieka pakalpojumus.
3. Lai saņemtu atļauju (licenci), jāiesniedz valsts
apdrošināšanas uzraudzībai motivēts iesniegums un jānokārto
kvalifikācijas eksāmens.
4. Iesniegumam pievieno:
- izglītību apstiprinošo dokumentu norakstus;
- ieteikuma vēstuli (mācību iestādes, iepriekšējās darba
vietas, apdrošinātāja utt);
- informāciju par iepriekšējam darba vietām. Persona, kas
vēlas saņemt speciālo atļauju (licenci), ir atbildīga par
iesniegto dokumentu pareizību,
5. Kvalifikācijas eksāmenu pieņem valsts apdrošināšanas
uzraudzības licencēšanas komisija,
Kvalifikācijas eksāmena jautājumus sagatavo valsts
apdrošināšanas uzraudzība, un tai jānodrošina personai, kas vēlas
saņemt speciālo atļauju (licenci), iespēja iepazīties ar tiem
pirms eksāmena kārtošanas.
6. Speciālo atļauju (licenci) apdrošināšanas starpnieku
pakalpojumu sniegšanai izsniedz tikai fiziskām personām uz trim
gadiem valsts apdrošināšanas uzraudzības apdrošināšanas
starpnieku licencēšanas komisija (turpmāk tekstā - «licencēšanas
komisija») trīs cilvēku sastāvā.
7. Licencēšanas komisija pieņem lēmumus ar vienkāršu balsu
vairākumu. Ja balsu vairākuma nav, izšķirošā balss ir komisijas
priekšsēdētajām vai komisijas loceklim, kurš aizvieto komisijas
priekšsēdētāju vīna prombūtnes laikā.
Katram komisijas loceklim ir viena balss. Licencēšanas
komisija ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās ne mazāk kā divi
komisijas locekli.
8. Licencēšanas komisijas sēdes ir jāprotokolē. Protokolu
paraksta komisijas locekļi, kas piedalījušies sēdē, un
protokolists. Visi materiāli par komisijas darbību tiek glabāti
valsts apdrošināšanas uzraudzībā.
9. Licencēšanas komisija ir tiesīga pieņemt lēmumu:
1) par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu;
2) par atteikumu izsniegt speciālu atļauju (licenci);
3) par izsniegtās speciālās atļaujas (licences) anulēšanu;
4) par izsniegtās speciālās atļaujas (licences) derīguma
termiņa pagarināšanu;
5) par atteikumu pagarināt izsniegtās speciālās atļaujas
(licences) derīguma termiņu.
10. Speciālo atļauju (licenci) apdrošināšanas starpnieka
pakalpojumu sniegšanai drīkst izsniegt personai, kurai ir
nevainojams raksturojums, laba reputācija, kura pārvalda valsts
valodu un kura sekmīgi nokārtojusi kvalifikācijas eksāmenu.
11. Speciālo atļauju (licenci) apdrošināšanas starpnieka
pakalpojumu sniegšanai izsniedz uz noteikta parauga veidlapas un
šo veidlapu apstiprina Finansu ministrija.
12. Pieņemot lēmumu par speciālās atļaujas (licences)
izsniegšanu vai atteikšanos to izsniegt, licencēšanas komisijai
jānovērtē ieinteresētās personas iesniegtie dokumenti un
zināšanas. Lēmums jāpieņem 30 dienu laika no iesnieguma
saņemšanas dienas.
Atteikums dot speciālo atļauju (licenci) jāsniedz rakstveida,
un tam jābūt argumentētam. Persona, kura vēlas saņemt speciālo
atļauju (licenci), ir tiesīga atteikumu pārsūdzēt tiesā.
13. Licencēšanas komisija ir tiesīga atteikt speciālo atļauju
(licenci) apdrošināšanas starpnieka pakalpojumu sniegšanai:
13.1. ja personai, kura vēlas saņemt speciālo atļauju
(licenci), ir neapmierinoša reputācija vai nepietiekamas
teorētiskās zināšanas;
13.2. ja speciālās atļaujas lūdzējs:
- agrāk sodīts par tīša nozieguma izdarīšanu,
- agrāk izdarījis tīšu noziegumu, bet no soda izciešanas
atbrīvots sakarā ar noilgumu, amnestiju vai apžēlošanu,
- agrāk saukts pie kriminālatbildības par tīša nozieguma
izdarīšanu, bet krimināllieta izbeigta uz nereabilitējoša
pamata.
14. Licencēšanas komisija ir tiesīga anulēt izsniegto speciālo
atļauju (licenci) apdrošināšanas starpnieka pakalpojumu
sniegšanai:
14.1. šī nolikuma 13. punktā minētajos gadījumos;
14.2. pamatojoties uz apdrošināšanas starpnieka
iesniegumu;
14.3. ja atkārtoti saņemtas pamatotas sūdzības par
apdrošināšanas starpnieku;
14.4. ja licencēšanas komisijai iesniegtās ziņas neatbilst
īstenībai. Licencēšanas komisijai, pieņemot lēmumu 14.3.
apakšpunkta paredzētajos gadījumos, jāuzklausa apdrošināšanas
starpnieks.
15. Licencēšanas komisija ir tiesīga pagarināt izsniegtās
speciālās atļaujas (licences) derīguma termiņu, pamatojoties uz
apdrošināšanas starpnieka iesniegumu, kurš valsts apdrošināšanas
uzraudzībai jāiesniedz mēnesi pirms speciālās atļaujas (licences)
derīguma termina izbeigšanās.
Lai licencēšanas komisija varētu pieņemt lēmumu par izsniegtās
speciālās atļaujas (licences) derīguma termiņa pagarināšanu,
valsts apdrošināšanas uzraudzība ir tiesīga veikt papildu
pārbaudi (pieprasīt raksturojumu, ziņas par sodāmību utt.).
16. Licencēšanas komisijai, pieņemot lēmumu par izsniegtās
speciālās atļaujas (licences) anulēšanu vai par atteikšanos
pagarināt tās derīguma termiņu, atteikums jāsniedz rakstveidā, un
šim atteikumam jābūt argumentētam. Ieinteresētā persona ir
tiesīga to pārsūdzēt tiesā.
17. Apdrošināšanas starpnieks var sniegt savus pakalpojumus
individuālā darba vai uzņēmējdarbības formā un tikai Latvijā
licencētiem apdrošinātājiem.
18. Apdrošināšanas starpniekam, sniedzot savus pakalpojumus,
jāgarantē kompetence un godīga attieksme pret klientu.
Apdrošināšanas starpnieks nedrīkst izpaust apdrošināšanas
starpnieka pakalpojumu sniegšanas gaitā uzzinātos
komercnoslēpumus, ja likumā nav paredzēts citādi.
19. Apdrošināšanas starpnieks, sniedzot apdrošināšanas
starp-nieka pakalpojumus, ir tiesīgs izmantot tādu personu
palīdzību, kurām nav speciālas atļaujas (licences).
Apdrošināšanas starpnieks ir atbildīgs par zaudējumiem, kas
radušies apdrošinātājam, apdrošinājuma ņēmējam vai trešajām
personām, ja viņa palīgi apzināti vai nolaidības dēļ nav
izpildījuši uzliktos pienākumus.
20. Apdrošināšanas starpniekam 10 dienu laikā ir jāpaziņo
valsis apdrošināšanas uzraudzībai par izmaiņām pakalpojumu
sniegšanas formā (individuālā darba vai uzņēmējdarbības forma),
kā arī par citām izmaiņām speciālajā atļaujā (licencē)
norādītajās ziņās.
Latvijas Republikas valsts ministrs
J. DINEVIČS