Ministru kabineta
noteikumi Nr.76
Rīgā 2002.gada 19.februārī (prot.
Nr.8, 12.§)
Noteikumi par
atkritumu ievešanu pārstrādei valsts teritorijā un atkritumu
eksporta un tranzīta kārtība
Izdoti saskaņā ar Atkritumu
apsaimniekošanas likuma
23.panta ceturto un piekto daļu
I. Vispārīgie
jautājumi
1. Noteikumi nosaka bīstamos
atkritumus un sadzīves atkritumus, kuru ievešanai pārstrādei
valsts teritorijā nepieciešama atļauja, minētās atļaujas
izsniegšanas, anulēšanas un derīguma termiņa pagarināšanas
kārtību, kā arī atkritumu eksporta un tranzīta kārtību.
2. Atļauja atkritumu ievešanai
pārstrādei valsts teritorijā ir nepieciešama, ievedot:
2.1. šo noteikumu 1. un
2.pielikumā noteiktos atkritumus;
2.2. šo noteikumu 3.pielikumā
noteiktos atkritumus, ja tajos ir bīstamas ķīmiskas vielas vai
bīstami ķīmiski produkti tādā daudzumā, ka bīstamības ziņā
atkritumi ir pielīdzināmi šo noteikumu 1. vai 2.pielikumā
minētajiem atkritumiem, vai ja minētie atkritumi, ņemot vērā to
apjomu vai īpašības, var radīt kaitējumu cilvēka veselībai, videi
vai personas mantai;
2.3. šādu grupu bīstamos
atkritumus un sadzīves atkritumus atbilstoši šo noteikumu
3.pielikumam:
2.3.1. citi metālus saturoši
atkritumi (GC grupa);
2.3.2. stikla atkritumi cietā
veidā (GE grupa);
2.3.3. citi atkritumi, kas sastāv
no neorganiskām sastāvdaļām, kurās var būt metāli un organiski
materiāli (GG grupa);
2.3.4. cieti plastmasas atkritumi
(GH grupa);
2.3.5. gumijas atkritumi (GK
grupa);
2.3.6. lauksaimniecības un
pārtikas rūpniecības atkritumi (GM grupa);
2.3.7. atkritumi, kuri rodas ādu
miecēšanā un kodināšanā, un izlietoti ādas izstrādājumi (GN
grupa);
2.3.8. citi atkritumi, kas sastāv
galvenokārt no organiskām sastāvdaļām, kurās var būt metāli un
neorganiski materiāli (GO grupa).
3. Atļauja atkritumu eksportam vai
tranzītam nepieciešama, izvedot vai pārvadājot tranzītā šādus
atkritumus:
3.1. šo noteikumu 1. un
2.pielikumā noteiktos atkritumus;
3.2. šo noteikumu 3.pielikumā
noteiktos atkritumus, ja tajos ir bīstamas ķīmiskas vielas vai
bīstami ķīmiski produkti tādā daudzumā, ka atkritumi bīstamības
ziņā pielīdzināmi šo noteikumu 1. vai 2.pielikumā minētajiem
atkritumiem, vai ja minētie atkritumi, ņemot vērā to apjomu vai
īpašības, var radīt kaitējumu cilvēka veselībai, videi vai
personas mantai.
4. Noteikumi neattiecas uz:
4.1. krastā izkrautiem
atkritumiem, kuri radušies pēc kuģu un peldošo platformu
darbībām;
4.2. atkritumiem, kuri radušies
civilās aviācijas pārvadājumos.
5. Noteikumu 1.pielikumā noteikti
atkritumi, kas ir īpaši bīstami cilvēka veselībai un videi
(turpmāk - atkritumu sarkanais saraksts).
6. Noteikumu 2.pielikumā noteikti
atkritumi, kas ir vai var būt bīstami cilvēka veselībai un videi
(turpmāk - atkritumu dzeltenais saraksts).
7. Noteikumu 3.pielikumā noteikti
atkritumi, kas nav bīstami cilvēka veselībai un videi (turpmāk -
atkritumu zaļais saraksts).
8. Persona, kas vēlas saņemt
atļauju atkritumu pārvadājumam (turpmāk - pieteicējs), noslēdz
līgumu ar personu, kurai atkritumi tiek nosūtīti (turpmāk -
saņēmējs). Līgumā norāda:
8.1. līguma termiņu;
8.2. pārstrādājamo vai apglabājamo
atkritumu veidu un daudzumu;
8.3. kārtību, kādā nododamas
atkritumu īpašumtiesības un atbildība par atkritumiem;
8.4. pušu atbildību par atkritumu
pārbaudi, paraugu ņemšanu un analīzi;
8.5. rīcību un atbildību, ja
paraugi neatbilst līgumā noteiktajām prasībām vai pārvadājums
netiek pieņemts.
9. Atkritumu ievešana pārstrādei
notiek Ministru kabineta 1998.gada 30.jūnija noteikumos Nr.237
"Kārtība, kādā izpildāma muitas procedūra - ievešana pārstrādei"
noteiktajā kārtībā.
II. Atļaujas
atkritumu ievešanai pārstrādei izsniegšana, derīguma termiņa
pagarināšana un anulēšana
10. Lai saņemtu atļauju atkritumu
ievešanai pārstrādei, pieteicējs iesniedz Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrijā (turpmāk - ministrija) šo
noteikumu 8.punktā minēto līgumu un aizpildītu atkritumu
pārvadājuma pieteikuma (turpmāk - pieteikums) veidlapu
(4.pielikums). Pieteicējs neaizpilda pieteikuma 24., 25. un
26.punktu.
11. Pieteikuma kopiju pieteicējs
nosūta atkritumu saņēmējam un tās valsts kompetentajai
institūcijai, kura eksportē atkritumus (turpmāk - eksporta
valsts), kā arī visu to valstu kompetentajām institūcijām, caur
kurām atkritumus paredzēts transportēt (turpmāk - tranzīta
valsts).
12. Ministrija triju darbdienu
laikā pēc pieteikuma saņemšanas nosūta pieteicējam rakstisku
apliecinājumu par pieteikuma saņemšanu, kā arī 1989.gada 22.marta
Bāzeles konvencijā par kontroli pār kaitīgo atkritumu
robežšķērsojošo transportēšanu un to aizvākšanu (turpmāk -
Bāzeles konvencija) noteiktajā kārtībā nosūta apliecinājuma
kopiju eksporta valsts un tranzīta valsts kompetentajām
institūcijām. Par apliecinājumu izmanto pieteikumu, kurā ir
aizpildīts 24.punkts.
13. Pirms tādu atkritumu ievešanas
pārstrādei, kuru ievešanai nav nepieciešama atļauja, pieteicējs
iesniedz ministrijā šo noteikumu 8.punktā minēto līgumu un
aizpildītu pieteikuma veidlapu (zināšanai). Pieteicējs neaizpilda
minētā pieteikuma 24., 25. un 26.punktu.
14. Ja pieteikumā nav norādīta
visa nepieciešamā informācija, ministrija divu nedēļu laikā
pieprasa pieteicējam to iesniegt.
15. Ja attiecīgais pārvadājums
neatbilst Bāzeles konvencijā un normatīvajos aktos noteiktajām
prasībām vai nav noslēgts šo noteikumu 8.punktā minētais līgums,
ministrija neizsniedz atļauju atkritumu ievešanai pārstrādei.
16. Ministrija izsniedz atļauju
atkritumu ievešanai pārstrādei vai nosūta motivētu atteikumu
izsniegt atļauju 70 dienu laikā no šo noteikumu 12.punktā minētā
apliecinājuma nosūtīšanas dienas.
17. Ministrija aizpilda pieteikuma
24. un 25.punktu. Ja ministrija nosaka prasības attiecībā uz
atkritumu pārvadājumu vai pārstrādes procesu, aizpilda arī
pieteikuma 26.punktu. Ministrija apzīmogo pieteikumu. Šādi
aizpildīts pieteikums uzskatāms par atļauju atkritumu ievešanai
pārstrādei.
18. Atļaujas atkritumu ievešanai
pārstrādei oriģinālu ministrija nosūta pieteicējam, bet atļaujas
kopiju - eksporta valsts un tranzīta valsts kompetentajām
institūcijām. Viena atļaujas kopija glabājas ministrijā.
19. Atļauju atkritumu ievešanai
pārstrādei izsniedz uz vienu gadu. Ja pēc atļaujas derīguma
termiņa beigām pieteicējs vēlas turpināt atkritumu ievešanu
pārstrādei, viņš iesniedz jaunu pieteikumu.
20. Atļauju atkritumu ievešanai
pārstrādei anulē, ja pārkāpti atļaujā noteiktie nosacījumi vai ja
anulēta atļauja bīstamo atkritumu pārstrādei iekārtā, kurā tiek
pārstrādāti attiecīgie atkritumi. Par atļaujas anulēšanu
rakstiski paziņo pieteicējam un saņēmējam, kā arī eksporta valsts
un tranzīta valsts kompetentajām institūcijām.
III. Atļaujas
atkritumu eksportam vai tranzītam izsniegšana, derīguma termiņa
pagarināšana un anulēšana
21. Atkritumu eksports no Latvijas
uz citām valstīm ir atļauts, lai apglabātu vai pārstrādātu
bīstamos atkritumus, ja to apglabāšana vai pārstrāde Latvijā ir
ekonomiski neizdevīga vai tehniski neiespējama.
22. Lai saņemtu atļauju atkritumu
eksportam vai tranzītam, pieteicējs iesniedz ministrijā šo
noteikumu 8.punktā minēto līgumu un aizpildītu pieteikuma
veidlapu. Pieteicējs neaizpilda pieteikuma 24., 25. un
26.punktu.
23. Atkritumu eksporta pieteikuma
kopiju pieteicējs nosūta atkritumu saņēmējam un tās valsts
kompetentajai institūcijai, uz kuru eksportē atkritumus (turpmāk
- galamērķa valsts), kā arī visu tranzīta valstu kompetentajām
institūcijām.
24. Triju darbdienu laikā pēc
atkritumu tranzīta pieteikuma saņemšanas ministrija nosūta
pieteicējam rakstisku apliecinājumu par pieteikuma saņemšanu, kā
arī nosūta apliecinājuma kopiju galamērķa valsts un eksporta
valsts kompetentajām institūcijām. Par apliecinājumu izmanto
pieteikumu, kurā ir aizpildīts 24.punkts.
25. Ja attiecīgo atkritumu
eksportam nav nepieciešama atļauja, pieteicējs iesniedz
ministrijā šo noteikumu 8.punktā minēto līgumu un aizpildītu
pieteikuma veidlapu (zināšanai).
26. Ja pieteikumā nav norādīta
visa nepieciešamā informācija, ministrija divu nedēļu laikā
pieprasa pieteicējam to iesniegt.
27. Ja pārvadājums neatbilst
Bāzeles konvencijā un citos normatīvajos aktos noteiktajām
prasībām vai nav noslēgts šo noteikumu 8.punktā minētais līgums,
ministrija neizsniedz atļauju atkritumu eksportam vai
tranzītam.
28. Ministrija neizsniedz atļauju
atkritumu eksportam, ja Bāzeles konvencijā noteiktajos termiņos
nav saņemts galamērķa valsts vai tranzīta valsts rakstisks
apstiprinājums attiecīgajam atkritumu pārvadājumam.
29. Ministrija izsniedz atļauju
atkritumu eksportam vai tranzītam vai nosūta motivētu atteikumu
izsniegt atļauju 70 dienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas.
30. Ministrija aizpilda pieteikuma
24. un 25.punktu. Ja ministrija nosaka prasības atkritumu
eksporta vai tranzīta pārvadājuma norisei, tā aizpilda arī
pieteikuma 26.punktu. Ministrija apzīmogo pieteikumu. Šādi
aizpildīts pieteikums uzskatāms par atļauju atkritumu eksportam
vai tranzītam.
31. Atļaujas oriģinālu ministrija
nosūta pieteicējam, bet atļaujas kopiju - galamērķa valsts un
tranzīta valsts kompetentajām institūcijām. Viena atļaujas kopija
glabājas ministrijā.
32. Atļauju atkritumu eksportam
vai tranzītam izsniedz uz vienu gadu. Ja pēc atļaujas derīguma
termiņa beigām pieteicējs vēlas turpināt atkritumu eksportu vai
tranzītu, pieteicējs iesniedz jaunu pieteikumu.
33. Atļauju atkritumu eksportam
vai tranzītam anulē, ja pārkāpti atļaujā noteiktie nosacījumi vai
galamērķa vai tranzīta valsts ir anulējusi attiecīgo atļauju un
par to rakstiski informējusi pieteicēju, kā arī atkritumu
galamērķa valsts un tranzīta valsts kompetentās
institūcijas.
IV. Atkritumu
ievešana pārstrādei, eksports un tranzīts
34. Pēc tam kad saņemta atļauja
atkritumu ievešanai pārstrādei, atkritumu eksportam vai
tranzītam, pieteicējs katram pārvadājumam aizpilda atkritumu
pārvadājuma pavadzīmes (5.pielikums) 1.-9.punktu un
13.-22.punktu. Uzsākot pārvadājumu, pieteicējs pievieno atkritumu
pārvadājuma pavadzīmi (turpmāk - pavadzīme) katrai atkritumu
kravai.
35. Eksportējot atkritumus,
nepieciešams pavadzīmes oriģināls un trīs kopijas. Pavadzīmi
aizpilda valodā, kas ir pieņemama galamērķa valsts un tranzīta
valsts kompetentajām institūcijām.
36. Pavadzīmes veidlapu pieteicējs
var saņemt elektroniskā veidā ministrijā vai izmantot šo
noteikumu 5.pielikuma kopiju.
37. Pirms atkritumu pārvadājuma
uzsākšanas atkritumu pārvadātājs aizpilda no pieteicēja saņemto
pavadzīmi. Pirmais pārvadātājs aizpilda un paraksta pavadzīmes
10.punktu un nodod pavadzīmi nākamajam atkritumu pārvadātājam, ja
attiecīgajā atkritumu pārvadājumā ir iesaistīti vairāki
pārvadātāji. Katrs nākamais pārvadātājs aizpilda attiecīgi
pavadzīmes 11. un 12.punktu. Pavadzīmes kopija paliek glabāšanā
pie pēdējā pārvadātāja. Ja pārvadājumā ir iesaistīti vairāk nekā
trīs pārvadātāji, pavadzīmei noformē pielikumu, kurā pārvadātāji
norāda pavadzīmes 10., 11. un 12.punktā minēto informāciju.
38. Muitas iestādes aizpilda
pavadzīmes 26., 27. un 28.punktu.
39. Kad atkritumu saņēmējs saņem
atkritumu kravu, saņēmējs vai tā pilnvarots pārstāvis aizpilda
pavadzīmes 23. un 24.punktu un izsniedz pēdējam pārvadātājam
aizpildītas pavadzīmes kopiju.
40. Pēc atkritumu pārstrādes vai
apglabāšanas pabeigšanas atkritumu saņēmējs aizpilda pavadzīmes
25.punktu. Atkritumu saņēmējs nosūta pavadzīmes kopiju
pārvadājuma pieteicējam un ministrijai. Pavadzīmes oriģināls
glabājas pie atkritumu saņēmēja.
41. Valstī ievesto atkritumu
pārstrādes atkritumus un atlikumus apglabā normatīvajos aktos
noteiktajā kārtībā vai nogādā atpakaļ uz eksporta valsti, ja tas
paredzēts šo noteikumu 8.punktā minētajā līgumā.
42. Ministrija, pieteicējs un
saņēmējs Latvijā vismaz trīs gadus glabā pavadzīmju un citu
dokumentu kopijas, kuri nosūtīti citu valstu kompetentajām
institūcijām, vai pavadzīmes un citus dokumentus, ko atsūtījušas
minētās institūcijas.
V. Pieteicēja
pienākumi
43. Izmaksas, kas rodas, vedot
atkritumus atpakaļ no galamērķa valsts vai tranzīta valsts, ja
atkritumu pārvadājums nav noticis saskaņā ar šiem noteikumiem
(arī atkritumu pārvadāšanas, apglabāšanas vai pārstrādes
izmaksas), sedz pieteicējs.
44. Pieteicējs nodrošina visu
nepieciešamo tulkojumu sagatavošanu, ja kāds no šajos noteikumos
noteiktajiem dokumentiem nav iesniegts valsts valodā.
45. Pieteicējs sedz maksu par
atkritumu sastāva analīzēm, ja ministrija šādas analīzes
pieprasa.
Ministru prezidents
A.Bērziņš
Vides aizsardzības un reģionālās
attīstības ministra vietā -
īpašu uzdevumu ministrs valsts reformu lietās
J.Krūmiņš
1.pielikums
Ministru kabineta
2002.gada 19.februāra
noteikumiem Nr.76
Atkritumu sarkanais saraksts
Atkritumu
kods |
Atkritumu
apraksts |
RA
|
Atkritumi, kas satur galvenokārt
organiskas vielas, kurās var būt arī metāli un neorganiskie
materiāli |
RA 010
|
atkritumi, vielas un priekšmeti,
kuros ir polihlorēti bifenili (PCB), polihlorēti terfenili
(PCT) un/vai polibromēti bifenili (PBB), arī to polibromēti
savienojumi, ja šo savienojumu koncentrācija ir 50 mg/kg vai
lielāka |
RA 020
|
darvaini atkritumi (izņemot
asfaltcementu), kas radušies attīrīšanas, destilācijas vai
jebkuras pirolīzes procesā |
RB
|
Atkritumi, kas satur galvenokārt neorganiskas vielas, kurās
var būt arī metāli un organiskie materiāli
|
RB 010
|
azbests (šķiedras un
putekļi) |
RB 020
|
keramikas šķiedras, kuru
fizikāli ķīmiskās īpašības ir līdzīgas azbestam |
RC
|
Atkritumi, kas satur gan organiskas, gan neorganiskas
vielas atkritumi, kuros ir:
|
RC 010
|
- jebkurš polihlorēto
dibenzofurānu atvasinājums |
RC 020
|
- jebkurš polihlorēto
dibenzodioksīnu atvasinājums |
RC 030
|
svinu saturošu sprāgstošu
savienojumu dūņas |
RC 040
|
peroksīdi, izņemot ūdeņraža
peroksīdu |
Vides aizsardzības un reģionālās
attīstības ministra vietā -
īpašu uzdevumu ministrs valsts reformu lietās
J.Krūmiņš
2.pielikums
Ministru kabineta
2002.gada 19.februāra
noteikumiem Nr.76
Atkritumu dzeltenais saraksts
Atkritumu kods |
Preces kods atbilstoši
Preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizētajai
sistēmai |
Atkritumu apraksts |
AA. Metālus saturoši
atkritumi |
AA 010
|
ex 2619 00 |
sārņi un citi
atkritumi, kas radušies čuguna un dzelzs
ražošanā1 |
AA 020
|
ex 2620 19 |
cinka pelni un
atlikumi1 |
AA 030
|
2620 21 |
svina pelni un
atlikumi1 |
AA 040
|
ex 2620 30 |
vara pelni un
atlikumi1 |
AA 050
|
ex 2620 40 |
alumīnija pelni un
atlikumi1 |
AA 060
|
ex 2620 50 |
vanādija pelni un
atlikumi1 |
AA 070
|
2620 91 |
metālu vai metālu savienojumu
pelni un atlikumi, kuri citur nav minēti vai
iekļauti1 |
AA 080
|
|
tallija atkritumi un
atlikumi1 |
AA 090
|
ex 2804 80 |
arsēna atkritumi un
atlikumi1 |
AA 100
|
ex 2805 40 |
dzīvsudraba atkritumi un
atlikumi1 |
AA 110
|
|
alumīnija ražošanas atlikumi,
kuri citur nav minēti vai iekļauti |
AA 120
|
|
galvaniskās nogulsnes |
AA 130
|
|
metālu kodināšanas šķīdumi |
AA 140
|
|
šķidrie atkritumi, putekļi un
nogulsnes, kas radušās cinka ražošanā, piemēram, jarozīts,
hematīts, getīts |
AA 150
|
|
cietie atlikumi, kuri satur
dārgmetālus un kuros ir neorganiskā cianīda piemaisījumi |
AA 160
|
|
dārgmetālu pelni, nogulsnes,
putekļi un citi atlikumi, piemēram: |
AA 161
|
|
- elektronisko plašu pelni |
AA 162
|
|
- fotofilmu pelni |
AA 170
|
|
svina-skābes akumulatori, veseli
vai sasmalcināti |
AA 180
|
|
izlietotas baterijas un
akumulatori, veseli vai sasmalcināti, izņemot svina-skābes
akumulatorus, kā arī atkritumi un lūžņi, kuri rodas bateriju
un akumulatoru ražošanā un citur nav minēti vai iekļauti |
AB. Atkritumi, kuros ir
galvenokārt neorganiskās sastāvdaļas, kurās var būt metāli un
organiskie materiāli |
AB 010
|
ex 2621 10 |
izdedži, pelni un atlikumi, kuri
citur nav minēti vai iekļauti |
AB 020
|
|
atlikumi, kas rodas, sadedzinot
sadzīves atkritumus |
AB 030
|
|
atkritumi, kas rodas,
apstrādājot metālu virsmu sistēmās, kuras nesatur
cianīdus |
AB 040
|
ex 7001 00 |
katodu staru lampu stikla
atkritumi un citi aktivizētie stikla atkritumi |
AB 050
|
ex 2529 21 |
kalcija fluorīda dūņas |
AB 060
|
|
citi šķidri vai pastveida
neorganiskie fluorīdu savienojumi |
AB 070
|
|
metālliešanas procesā izmantotās
smiltis |
AB 080
|
|
katalizatoru atkritumi, kuri nav
minēti zaļajā sarakstā |
AB 090
|
|
alumīnija hidrātu atkritumi |
AB 100
|
|
alumīnija atkritumi |
AB 110
|
|
bāzu šķīdumi |
AB 120
|
|
neorganiskie halīdu savienojumi,
kuri citur nav minēti vai iekļauti |
AB 130
|
|
lietota domnu smilts
(dzelzsrūdas apstrādē lietota smilts) |
AB 140
|
|
ģipsis, kas radies ķīmiskās
rūpniecības procesos |
AB 150
|
|
neattīrīts kalcija sulfīts un
kalcija sulfāts, kas radies dūmgāzu desulfurizācijā |
AC. Atkritumi, kuros ir
galvenokārt organiskas sastāvdaļas, kurās var būt metāli un
neorganiskie materiāli |
AC 010
|
ex 2713 90 |
atkritumi, kas rodas naftas
koksa un bitumena ražošanā un apstrādē, izņemot anodu
izdedžus |
AC 020
|
|
asfaltcementa atkritumi |
AC 030
|
|
naftas produktu atkritumi, kas
nav piemēroti to sākotnēji paredzētajai lietošanai |
AC 040
|
|
svinu saturošas degvielas
(benzīna) nogulsnes |
AC 050
|
|
termālie (siltuma pārneses)
šķīdumi |
AC 060
|
|
hidrauliskie šķidrumi |
AC 070
|
|
bremžu šķidrumi |
AC 080
|
|
antifrīzu šķidrumi |
AC 090
|
|
atkritumi, kas rodas sveķu,
lateksa, plastifikatoru, līmju un saistvielu ražošanā, kā arī
atkritumi, kas rodas, pārveidojot vai lietojot minētās
vielas |
AC 100
|
ex 3915 90 |
nitroceluloze |
AC 110
|
|
fenoli un fenolu savienojumi
(arī hlorfenols) šķidrā vai nogulšņu veidā |
AC 120
|
|
polihlorētie naftalīni |
AC 130
|
|
ēteri |
AC 140
|
|
trietilamīna katalizatori
kausēšanas smilšu nosēdināšanai |
AC 150
|
|
hlorfluorogļūdeņraži |
AC 160
|
|
haloni |
AC 170
|
|
apstrādātas koksnes un korķa
atkritumi |
AC 180
|
ex 4110 00 |
ādas putekļi, pelni, dūņas un
pulveri |
AC 190
|
|
atkritumi, kas rodas, sagriežot
vieglās automašīnas (fluff) |
AC 200
|
|
organiskie fosfora
savienojumi |
AC 210
|
|
halogēnus nesaturoši
šķīdinātāji |
AC 220
|
|
halogēnus saturoši
šķīdinātāji |
AC 230
|
|
halogenēti vai nehalogenēti
ūdeni nesaturoši destilācijas atkritumi, kas radušies,
attīrot šķīdinātājus |
AC 240
|
|
atkritumi, kas radušies
alifātisko halogenēto ogļūdeņražu (piemēram, hlormetāns,
dihloretāns, vinilhlorīds, vinilidīna hlorīds, alilhlorīds,
epihlorhidrīns) ražošanā |
AC 250
|
|
virsmas aktīvās vielas
(surfaktanti) |
AC 260
|
|
šķidri cūku mēsli,
fekālijas |
AC 270
|
|
notekūdeņu dūņas |
AD. Atkritumi, kuros ir gan
organiskas, gan neorganiskas sastāvdaļas |
AD 010
|
|
atkritumi, kas radušies
farmaceitisko produktu ražošanā un sagatavošanā |
AD 020
|
|
atkritumi, kas radušies biocīdu
un augu aizsardzības līdzekļu ražošanā, kā arī atkritumi, kas
rodas, pārveidojot vai lietojot minētās vielas |
AD 030
|
|
atkritumi, kas radušies koksnes
konservācijas līdzekļu ražošanā, kā arī atkritumi, kas rodas,
pārveidojot vai lietojot minētos līdzekļus atkritumi, kuros
ir: |
AD 040
|
|
- neorganiskie cianīdi, izņemot
neorganisko cianīdu pēdas cietā formā dārgmetālus saturošos
atlikumos |
AD 050
|
|
- organiski cianīdi |
AD 060
|
|
naftas produktu un ūdens, kā arī
ogļūdeņražu un ūdens maisījumu un emulsiju atkritumi |
AD 070
|
|
atkritumi, kas radušies tintes,
krāsu, pigmentu, laku ražošanā, pārveidošanā un
lietošanā |
AD 080
|
|
eksplozīvi atkritumi, ja uz tiem
neattiecas citi normatīvie akti |
AD 090
|
|
atkritumi, kas radušies
reprogrāfisko un fotogrāfisko ķīmisko vielu un materiālu
ražošanā, pārveidošanā un lietošanā un kuri citur nav
minēti |
AD 100
|
|
cianīdus nesaturošu produktu
atkritumi, kas radušies plastmasas virsmas apstrādē |
AD 110
|
|
skābju šķīdumi |
AD 120
|
|
jonu apmaiņas sveķi |
AD 130
|
|
vienreiz lietojamie fotoaparāti
ar baterijām |
AD 140
|
|
atkritumi, kuri rodas
rūpniecisko dūmgāzu attīrīšanas iekārtās, kuras lieto, lai
kontrolētu rūpniecisko piesārņojumu, un citur nav minēti vai
iekļauti |
AD 150
|
|
dabiskas izcelsmes organiskie
materiāli, ko izmanto par filtriem (piemēram, biofiltri) |
AD 160
|
|
sadzīves atkritumi |
Piezīme.
1 Atkritumi pelnu,
atlikumu, izdedžu, sārņu, putu, putekļu, pūdera un dūņu
filtrēšanas atlikumu veidā.
Vides aizsardzības un reģionālās
attīstības ministra vietā -
īpašu uzdevumu ministrs valsts reformu lietās
J.Krūmiņš
3.pielikums
Ministru kabineta
2002.gada 19.februāra
noteikumiem Nr.76
Atkritumu zaļais saraksts
Atkritumu kods |
Preces kods
atbilstoši Preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizētajai
sistēmai |
Atkritumu apraksts |
GA. Metālu un metālu sakausējumu
atkritumi cietā neizkliedētā veidā1 |
|
|
šādu dārgmetālu un to
sakausējumu atkritumi un lūžņi: |
GA 010
|
ex 7112 10 |
- zelta atkritumi un lūžņi |
GA 020
|
ex 7112 20 |
- platīna (platīns, irīdijs,
osmijs, pallādijs, rodijs un rutēnijs) atkritumi un
lūžņi |
GA 030
|
ex 7112 30 |
- citu dārgmetālu, piemēram,
sudraba, atkritumi un lūžņi |
|
|
šādu melno metālu atkritumi un
tērauda vai čuguna lūžņi: |
GA 040
|
7204 10 |
- čuguna atkritumi un lūžņi |
GA 050
|
7204 21 |
- nerūsējošā tērauda atkritumi
un lūžņi |
GA 060
|
7204 29 |
- citu tērauda sakausējumu
atkritumi un lūžņi |
GA 070
|
7204 30 |
- alvota čuguna vai tērauda
atkritumi un lūžņi |
GA 080
|
7204 41 |
iesaiņoti vai neiesaiņoti
virpošanas atkritumi, skaidas, frēzēšanas atkritumi, metāla
atgriezumi |
GA 090
|
7204 49 |
citu melno metālu atkritumi un
lūžņi |
GA 100
|
7204 50 |
pārkausētu lūžņu stieņi |
GA 110
|
ex 7302 10 |
nolietotas čuguna un tērauda
sliedes |
GA 120
|
7404 00 |
vara atkritumi un lūžņi |
GA 130
|
7503 00 |
niķeļa atkritumi un lūžņi |
GA 140
|
7602 00 |
alumīnija atkritumi un
lūžņi |
GA 150
|
ex 7802 00 |
svina atkritumi un lūžņi |
GA 160
|
7902 00 |
cinka atkritumi un lūžņi |
GA 170
|
8002 00 |
alvas atkritumi un lūžņi |
GA 180
|
ex 8101 91 |
volframa atkritumi |
GA 190
|
ex 8102 91 |
molibdēna atkritumi un
lūžņi |
GA 200
|
ex 8103 10 |
tantala atkritumi un lūžņi |
GA 210
|
8104 20 |
magnija atkritumi un lūžņi |
GA 220
|
ex 8105 10 |
kobalta atkritumi un lūžņi |
GA 230
|
ex 8106 00 |
bismuta atkritumi un lūžņi |
GA 240
|
ex 8107 10 |
kadmija atkritumi un lūžņi |
GA 250
|
ex 8108 10 |
titāna atkritumi un lūžņi |
GA 260
|
ex 8109 10 |
cirkonija atkritumi un
lūžņi |
GA 270
|
ex 8110 00 |
antimona atkritumi un lūžņi |
GA 280
|
ex 8111 00 |
mangāna atkritumi un lūžņi |
GA 290
|
ex 8112 11 |
berilija atkritumi un lūžņi |
GA 300
|
ex 8112 20 |
hroma atkritumi un lūžņi |
GA 310
|
ex 8112 30 |
germānija atkritumi un
lūžņi |
GA 320
|
ex 8112 40 |
vanādija atkritumi un lūžņi |
|
ex 8112 91 |
atkritumi un lūžņi, kas
satur: |
GA 330
|
|
- hafniju |
GA 340
|
|
- indiju |
GA 350
|
|
- niobiju |
GA 360
|
|
- rēniju |
GA 370
|
|
- galliju |
GA 380
|
|
- talliju |
GA 390
|
ex 2844 30 |
torija atkritumi un lūžņi |
GA 400
|
ex 2804 90 |
selēna atkritumi un lūžņi |
GA 410
|
ex 2804 50 |
telūra atkritumi un lūžņi |
GA 420
|
ex 2805 30 |
retzemju metālu atkritumi un
lūžņi |
GB. Metālus saturoši metālu
kausēšanas un attīrīšanas atkritumi |
GB 010
|
2620 11 |
cieti cinka sakusumi |
GB 020
|
|
cinku saturoši sārņi: |
GB 021
|
|
- galvanizācijas plātnes (slāba)
cinka virsas sārņi (> 90 % Zn) |
GB 022
|
|
- galvanizācijas plātnes (slāba)
cinka apakšas sārņi (> 92 % Zn) |
GB 023
|
|
- cinka presformu lietuves sārņi
(> 85 % Zn) |
GB 024
|
|
- karstās iemērkšanas plātnes
(slāba) cinka sārņi, kas rodas tvertnē (> 92 % Zn) |
GB 025
|
|
cinka putas (cinka kausēšanas
vannu virsmas sārņi) |
GB 030
|
|
alumīnija putas (alumīnija
kausēšanas vannu virsmas sārņi) |
GB 040
|
ex 2620 90 |
dārgmetālu un vara apstrādes
izdedži, kas paredzēti turpmākai attīrīšanai |
GB 050
|
|
tantalu saturoši alvas izdedži,
kuros alvas saturs ir mazāks par 0,5 % |
GC. Citi metālus saturoši
atkritumi |
GC 010
|
|
elektriskās ierīces, kuras
sastāv tikai no metāla vai tā sakausējumiem |
GC 020
|
|
elektroniskie lūžņi (disketes,
elektronisko iekārtu detaļas, kabeļi, vadi) un pārstrādājamas
elektronisko iekārtu detaļas, kas ir derīgas metālu un
dārgmetālu reģenerācijai (atgūšanai) |
GC 030
|
ex 8908 00 |
kuģi un citi peldlīdzekļi, kas
sagatavoti sadalīšanai lūžņos un atbrīvoti no jebkuras kravas
un citiem materiāliem, kuri radušies kuģa darbībā un kurus
var uzskatīt par bīstamām vielām vai bīstamiem
atkritumiem |
GC 040
|
|
automobiļu vraki (bez
šķidrumiem) |
GC 050
|
|
izlietoti katalizatori: |
GC 051
|
|
- šķidrās katalītiskās šķelšanas
katalizatori |
GC 052
|
|
- katalizatori, kas satur
dārgmetālus |
GC 053
|
|
- pārejas metālu (piemēram,
hroma, kobalta, vara, dzelzs, niķeļa, mangāna, molibdēna,
vanādija, cinka) katalizatori |
GC 060
|
2818 00 |
granulēti izdedži, kas rodas
čuguna un tērauda ražošanā |
GC 070
|
ex 2619 00 |
izdedži, kas rodas čuguna un
tērauda ražošanā2 |
GD. Kalnrūpniecības atkritumi
nedispersā veidā |
GD 010
|
ex 2504 90 |
dabiski grafīta atkritumi |
GD 020
|
ex 2514 00 |
slānekļa (šīfera) atkritumi,
sadalīti vai nesadalīti |
GD 030
|
2525 30 |
vizlas atkritumi |
GD 040
|
ex 2529 30 |
leicīts, nefelīns un nefelīna
sinīta atkritumi |
GD 050
|
ex 2529 10 |
laukšpata atkritumi |
GD 060
|
ex 2529 21
ex 2529 22 |
fluoršpata atkritumi |
GD 070
|
ex 2811 22 |
silīcija atkritumi cietā veidā,
izņemot tos, kuri izmantoti metālliešanā |
GE. Stikla atkritumi cietā
veidā |
GE 010 |
ex 7001 00 |
lauskas un citi stikla atkritumi
un lūžņi, izņemot katodu lampu stiklu un citus aktivizētus
stikla atkritumus |
GE 020 |
|
stikla šķiedras atkritumi |
GF. Keramikas atkritumi cietā
veidā |
GF 010 |
|
pēc veidošanas apdedzināti
keramikas atkritumi, arī keramikas trauki |
GF 020 |
ex 8113 00 |
metālkeramikas kompozītu
atkritumi un lūžņi |
GF 030 |
|
keramikas šķiedras, kas citur
nav minētas vai iekļautas |
GG. Citi atkritumi, kuros ir
neorganiskās sastāvdaļas, kurās var būt metāli un organiskie
materiāli |
GG 010
|
|
daļēji attīrīts kalcija sulfāts,
kas radies dūmgāzu desulfurizācijā |
GG 020
|
|
ģipša sienu atkritumi, kas
radušies māju nojaukšanā |
GG 030
|
ex 2621 |
izdedži un izdedžu kvēpi no
spēkstacijām, kuras kurina ar oglēm |
GG 040
|
ex 2621 |
sodrēji no spēkstacijām, kuras
kurina ar oglēm |
GG 050
|
|
naftas koksa vai bitumena anodu
izdedži |
GG 060
|
ex 2803 |
izlietota aktīvā ogle |
GG 070
|
3103 20 |
pamatizdedži, kas rodas čuguna
vai tērauda ražošanā un ir izmantojami fosfātu mēslojuma
ražošanai vai citādi |
GG 080
|
ex 262100 |
ķīmiski stabilizēti vara
ražošanas izdedži ar augstu dzelzs saturu (virs 20 %), kuri
ir atbilstoši apstrādāti lietošanai būvniecībā vai abrazīvai
lietošanai |
GG 090
|
|
sērs cietā veidā |
GG 100
|
|
kaļķakmens, kas radies kalcija
ciānamīda ražošanā (ph < 9) |
GG 110
|
ex 262100 |
neitralizētas sarkanās
nogulsnes, kas radušās alumīnija ražošanā |
GG 120
|
|
nātrija, kālija un kalcija
hlorīdi |
GG 130
|
|
karborunds |
GG 140
|
|
betona lūžņi |
GG 150
|
ex 2620 90 |
litiju-tantalu un litiju-niobiju
saturoši stikla lūžņi |
GH. Cieti plastmasas
atkritumi |
GH 010
|
3915 |
šādu plastmasu atkritumi,
atgriezumi un lūžņi: |
GH 011
|
ex 3915 10 |
- etilēna polimēru |
GH 012
|
ex 3915 20 |
- stirēna polimēru |
GH 013
|
ex 3915 30 |
- vinilhlorīda polimēru |
GH 014
|
ex 3915 90 |
šādu polimēru un kopolimēru
atkritumi, atgriezumi un lūžņi: |
|
|
- polipropilēna |
|
|
- polietilēna teraftalāta |
|
|
- akrilnitrila kopolimēra |
|
|
- butadiēna kopolimēra |
|
|
stirēna kopolimēri |
|
|
poliamīdi |
|
|
polibutilēna teraftalāti |
|
|
polikarbonāti |
|
|
polifenila sulfīdi |
|
|
akrila polimēri |
|
|
parafīni
(C10-C13)3 |
|
|
poliuretāns (nesatur
hlorfluorūdeņražus) |
|
|
polisiloksalāni (silīcijs) |
|
|
polimetilmetakrilāts |
|
|
polivinilspirts |
|
|
polivinilbutirāls |
|
|
polivinilacetāts |
|
|
fluoretilēna polimēri (teflons,
PTFE) |
GH 015
|
ex 3915 90 |
sveķi un kondensācijas produkti,
piemēram: |
|
|
- urīnvielas formaldehīda
sveķi |
|
|
- fenola formaldehīda sveķi |
|
|
- melamīna formaldehīda
sveķi |
|
|
- epoksīda sveķi |
|
|
- alkīdu sveķi |
|
|
- poliamīdi |
GI. Papīra, kartona un papīra
izstrādājumu atkritumi |
GI 010
|
4707 |
papīra un kartona atkritumi un
makulatūra: |
GI 011
|
4707 10 |
- nebalināts kraftpapīrs vai
kartons, vai gofrētais papīrs, vai kartons |
GI 012
|
4707 20 |
- cits papīrs vai kartons, kas
izgatavots galvenokārt no balinātas ķīmiskās pulpas,
nekrāsots |
GI 013
|
4707 30 |
- papīrs vai kartons, kas
izgatavots galvenokārt no mehāniskās celulozes (avīzes,
žurnāli un citi iespiesti materiāli) |
GI 014
|
4707 90 |
citi, to skaitā: |
|
|
- laminētais kartons |
|
|
- nešķiroti atkritumi un
makulatūra |
GJ. Tekstila atkritumi |
GJ 010
|
5003 |
zīda atkritumi (arī spolēšanai
nederīgi kokoni, dzijas atkritumi un sairusi trikotāža): |
GJ 011
|
5003 10 |
- nekārsti vai neķemmēti |
GJ 012
|
5003 90 |
- citi |
GJ 020
|
5103 |
vilnas atkritumi no smalkas vai
rupjas dzīvnieku valsts izcelsmes šķiedras, arī dzijas
atkritumi, izņemot sairušu trikotāžu: |
GJ 021
|
5103 10 |
- vilnas izsukas no smalkas
dzīvnieku valsts izcelsmes šķiedras |
GJ 022
|
5103 20 |
- citi vilnas atkritumi no
smalkas dzīvnieku valsts izcelsmes šķiedras |
GJ 023
|
5103 30 |
- atkritumi no rupjas dzīvnieku
valsts izcelsmes šķiedras |
GJ 030
|
5202 |
kokvilnas atkritumi: |
GJ 031
|
5202 10 |
- dzijas (arī diegu)
atkritumi |
GJ 032
|
5202 20 |
- sairusi trikotāža |
GJ 033
|
5202 99 |
- citi |
GJ 040
|
5301 30 |
linu pakulas un atkritumi |
GJ 050
|
ex 5302 90 |
pakulas un atkritumi (arī dzijas
atkritumi un sairusi trikotāža) no kaņepēm (Cannabis
sativa L.) |
GJ 060
|
ex 5303 90 |
pakulas un atkritumi (arī dzijas
atkritumi un sairusi trikotāža) no džutas un citām lūku
tekstilšķiedrām (izņemot linus, kaņepes un rāmijas) |
GJ 070
|
ex 5304 90 |
pakulas un atkritumi (arī dzijas
atkritumi un sairusi trikotāža) no sizala un citiem agavju
ģints augiem |
GJ 080
|
ex 5305 19 |
pakulas, izsukas un atkritumi
(arī dzijas atkritumi un sairusi trikotāža) no
kokosrieksta |
GJ 090
|
ex 5305 29 |
pakulas, izsukas un atkritumi
(arī dzijas atkritumi un sairusi trikotāža) no abakas
(Manilas kaņepes jeb Musa textilis Nee) |
GJ 100
|
ex 5305 99 |
pakulas, izsukas un atkritumi
(arī dzijas atkritumi un sairusi trikotāža) no rāmijas un
citām dārzeņu tekstilšķiedrām, kuras citur nav minētas vai
iekļautas |
GJ 110
|
5505 |
pakulas, izsukas un atkritumi
(arī dzijas atkritumi un sairusi trikotāža) no mākslīgajām
šķiedrām: |
GJ 111
|
5505 10 |
- no sintētiskajām šķiedrām |
GJ 112
|
5505 20 |
- no mākslīgajām šķiedrām |
GJ 120
|
6309 00 |
valkātas drēbes un citas
valkātas tekstilpreces |
GJ 130
|
ex 6310 |
lietotas lupatas, atgriezumi,
auklas, tauvas, virves, kabeļi un citi lietoti auklu, tauvu,
virvju un kabeļu vai cita tekstila materiāli: |
GJ 131
|
ex 6310 10 |
- sašķiroti |
GJ 132
|
ex 6310 90 |
- citi |
GK. Gumijas atkritumi |
GK 010 |
4004 00 |
gumijas (izņemot cieto gumiju)
atkritumi, atgriezumi un atkritumi, un no tiem izgatavotās
granulas |
GK 020 |
4012 20 |
lietotas pneimatiskās
riepas |
GK 030 |
ex 4017 00 |
cietās gumijas (piemēram,
ebonīta) atkritumi un lūžņi |
GL. Neapstrādāti korķa un koksnes
atkritumi |
GL 010 |
ex 4401 30 |
koksnes atkritumi un lūžņi,
sagatavoti baļķos, briketēs, tabletēs vai līdzīgā veidā vai
nesagatavoti |
GL 020 |
4501 90 |
korķa atkritumi, sasmalcināts,
granulēts un malts korķis |
GM. Lauksaimniecības un pārtikas
rūpniecības atkritumi |
GM 070 |
ex 2307 |
vīna mieles |
GM 080 |
ex 2308 |
izžāvēti un sterilizēti dārzeņu
atkritumi, pārpalikumi un blakusprodukti, sagatavoti tablešu
veidā vai nesagatavoti izmantošanai dzīvnieku barībai, kuri
citur nav minēti vai ietverti |
GM 090 |
1522 |
taukvielu apstrādes atkritumi,
augu vai dzīvnieku izcelsmes vaski |
GM 100 |
0506 90 |
ragu un kaulu atkritumi,
neapstrādāti, attaukoti, vienkārši sagatavoti (bet
nesagriezti), apstrādāti ar skābi vai deželatinizēti |
GM 110 |
ex 0511 91 |
zivju atkritumi |
GM 120 |
1802 00 |
kakao čaumalas, sēnalas, mizas
un citi kakao atkritumi |
GM 130 |
|
lauksaimniecības un pārtikas
pārstrādes rūpniecības atkritumi, izņemot tādus
blakusproduktus, kas atbilstoši nacionālajām un
starptautiskajām prasībām izmantojami cilvēku vai dzīvnieku
uzturā |
GN. Atkritumi, kuri rodas ādu
miecēšanā un kodināšanā, un izlietoti ādas izstrādājumi |
GN 010 |
ex 0502 00 |
cūku un mežacūku saru un matu
atkritumi, citi atkritumi, kas rodas birstu izgatavošanā |
GN 020 |
ex 0503 00 |
zirgu astru atkritumi, salikti
slāņos vai nesalikti, ar atbalsta materiālu vai bez tā |
GN 030 |
ex 0505 90 |
putnu ādas un citu daļu
atkritumi, ar spalvām un dūnām vai bez tām, spalvu vai spalvu
daļu atkritumi (ar apgrieztām malām vai neapgrieztām malām),
tālāk neapstrādāti, tikai attīrīti, dezinficēti vai
apstrādāti uzglabāšanai |
GN 040 |
ex 4110 00 |
ādas vai ādas savienojumu
atgriezumi, kas nav izmantojami ādas izstrādājumu
izgatavošanai, izņemot ādas nogulsnes |
GO. Citi atkritumi, kuros ir
galvenokārt organiskās sastāvdaļas, kurās var būt metāli un
neorganiskie materiāli |
GO 010 |
ex 0501 00 |
cilvēku matu atkritumi |
GO 020 |
|
salmu atkritumi |
GO 030 |
|
dzīvnieku barībai paredzēts
dezaktivēts sēņu micēlijs, kas radies penicilīna
ražošanā |
GO 040 |
|
fotofilmu pamatnes atkritumi un
fotofilmu atkritumi, kas nesatur sudrabu |
GO 050 |
|
vienreiz lietojamas fotokameras
bez baterijām |
Piezīmes.
1 Neietver atkritumus
pūdera, dūņu, putekļu vai cietu priekšmetu veidā, kuros
iekapsulēti šķidri bīstamie atkritumi.
2 Attiecas uz tādu
izdedžu lietošanu, kas radītu titāna dioksīdu un vanādiju.
3 Nevar polimerizēt,
tiek izmantoti kā plastifikatori.
Vides aizsardzības un reģionālās
attīstības ministra vietā -
īpašu uzdevumu ministrs valsts reformu lietās
J.Krūmiņš
4. pielikums
Ministru kabineta
2002. gada 19. februāra
noteikumiem Nr. 76
Atkritumu pārrobežu
pārvadājumi
Atkritumu pārvadājumu pieteikums
Vides aizsardzības un reģionālās
attīstības ministra vietā -
īpašu uzdevumu ministrs valsts reformu lietās
J.Krūmiņš
5. pielikums
Ministru kabineta
2002. gada 19. februāra
noteikumiem Nr. 76
Atkritumu pārrobežu
pārvadājumi
Atkritumu pārvadājumu pavadzīme
Vides aizsardzības un reģionālās
attīstības ministra vietā -
īpašu uzdevumu ministrs valsts reformu lietās
J.Krūmiņš