LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETS

Par Iekšlietu ministrijas Drošības policijas nolikumu

Lēmums Nr. 162

(prot. Nr. 65 4. §)

Apstiprināt pievienoto Iekšlietu ministrijas Drošības policijas nolikumu.

Ministru prezidents M. GAILIS

Iekšlietu ministrs J. ĀDAMSONS

Rīgā 1994. gada 27. decembrī

APSTIPRINĀTS
ar Ministru kabineta
1994. gada 27. decembra lēmumu Nr. 162

Iekšlietu ministrijas Drošības policijas
NOLIKUMS

I. Vispārīgie noteikumi

1. Iekšlietu ministrijas Drošības policija (tālāk tekstā - «Drošības policija») ir valsts drošības iestāde, kas veic izlūkošanas (pretizlūkošanas) un operatīvo darbību valsts drošības apdraudējumu prognozēšanai, atklāšanai, novēršanai un neitralizācijai likumā noteiktās Kompetences ietvaros.

2. Drošības policija, būdama valsts policijas sastāvdaļa, ir atsevišķa patstāvīga Iekšlietu ministrijas sistēmas struktūrvienība un ir pakļauta iekšlietu ministram un viņa pilnvarotām Iekšlietu ministrijas amatpersonām.

3. Drošības policija ir operatīvās darbības subjekts. Drošības policijas priekšniekam ir operatīvās darbības iestādes vadītāja tiesības, kuras noteiktas Operatīvās darbības likumā (16., 21. un 22. pants), un Iekšlietu ministrijas tiesību aktu noteiktajās robežās šādas tiesības īr arī viņa vietniekiem un operatīvo struktūrvienību priekšniekiem.

4. Drošības policijas operatīvajām struktūrvienībām ir izziņas iestādes tiesības, un tās veic izziņu attiecībā uz noziegumiem savas kompetences ietvaros un gadījumos, kad izziņas veikšanu Drošības policijai uzdevis ģenerālprokurors.

5. Drošības policijas darbības tiesiskais pamats ir Satversme, Valsts drošības iestāžu likums, Satversmes aizsardzības biroja likums, likums «Par policiju», Operatīvās darbības likums, šis nolikums, citi likumi un tiesību akti, kā arī starptautiskie līgumi, kas reglamentē nacionālās drošības un valsts ekonomiskās suverenitātes aizsardzību, sabiedriskās drošības un kārtības nodrošināšanu.

6. Drošības policija ir juridiska persona. Tai ir zīmogs ar papildinātā Latvijas Republikas valsts mazā ģerboņa attēlu un pilnu nosaukumu.

7. Drošības policijai ir karogs, dienesta žetoni, emblēma un cita simbolika.

II. Drošības policijas uzdevumi un funkcijās

8. Drošības policijas galvenie uzdevumi ir šādi:

8.1. valsts drošības apdraudējumu atklāšana, novēršana un neitralizācija;

8.2. valsts drošības apdraudējumu prognozēšana, priekšlikumu, rekomendāciju un programmu izstrādāšana valsts drošības jautājumos savas kompetences ietvaros;

8.3. politiskās, ekonomiskās, sociālās, militārās, zinātniskās, tehniskās un citas ar valsts drošības apdraudējumiem un ekoloģiskajiem apdraudējumiem saistītās informācijas vākšana, uzkrāšana, analīze un izmantošana līkumā noteiktajā kārtībā savas kompetences ietvaros;

8.4. valsts noslēpumu un citu valstij vitāli svarīgu interešu aizsardzība Ministru kabineta noteiktās kompetences ietvaros;

8.5. valsts varas un pārvaldes institūciju savlaicīga un pilnīga informēšana par jebkuru valsts drošības apdraudējumu;

8.6. par valsts drošības jomā konstatētajiem noziegumiem iegūtās informācijas un materiālu iesniegšana prokuratūrai;

8.7. izzinās veikšana attiecībā uz noziegumiem savas kompetences ietvaros un gadījumos, kad izziņas veikšanu tai uzdevis ģenerālprokurors;

8.8. sadarbība un līdzdalība starptautiskā miera uzturēšanā:

9. Drošības policijas kompetencē ir:

9.1. valsts drošības jomā veikt izlūkošanas (pretizlūkošanas) -un operatīvās darbības pasākumus, lai apkarotu:

9.1.1. organizēto noziedzību;

9.1.2. ekonomisko noziedzību;

9.1.3. terorismu, diversijas, kaitniecību un bandītismu;

9.1.4. korupciju un naudas viltošanu;

9.1.5. narkotisko un citu (ķīmisko, radioaktīvo) stipras iedarbības vielu, šaujamieroču un cita veida ieroču un sprāgstvielu nesankcionētu izplatīšanu;

9.2. pretizlūkošanas un operatīvās darbības pasākumi, kas nepieciešami, lai:

9.2.1. aizsargātu Iekšlietu ministrijas struktūrvienības;

9.2.2. garantētu Ministru kabineta noteikto personu drošību.

10. Drošības policijas funkcijas ir šādas;

10.1. savu uzdevumu ietvaros organizēt un realizēt pasākumus, lai novērstu vai neitralizētu darbības, kas vērstas uz konstitucionālās iekārtas vardarbīgu gāšanu vai citādi apdraud valsts drošību; sagatavot priekšlikumus citām kompetentām valsts institūcijām par pasākumiem minēto darbību novēršanai vai neitralizēšanai;

10.2. vākt, apstrādāt un analizēt informāciju, kas saistīta ar valstij vitāli svarīgiem jautājumiem, savlaicīgi informēt Satversmes aizsardzības biroju un Ministru kabinetu par operatīvo situāciju, izdarītajiem secinājumiem un prognozēm;

10.3. valsts drošības interesēs savas kompetences ietvaros organizēt tādu ārvalstu speciālo dienestu, organizāciju un firmu praktiskās darbības izpēti, kuri darbojas Latvijas teritorijā;

10.4. veikt pretterorisma darbību, arī civilās aviācijas nodrošināšanu pret terorisma aktiem;

10.5. veikt valsts drošībai nepieciešamos operatīvos pasākumus valsts izpildvaras un tiesībaizsardzības institūcijās, muitas iestādēs, citās ar valsts ekonomiskās robežas kontroli saistītajās iestādēs, svarīgākajos valsts transporta, sakaru, zinātniskās pētniecības un citos objektos valsts noslēpumu aizsardzības un citos likumā paredzētos valsts drošības jautājumos;

10.6. veikt drošības pasākumus, lai:

10.6.1. garantētu Ministru kabineta un tā noteikto personu (tālāk tekstā - «svarīgas personas») fizisko drošību viņu darbavietā un dzīvesvietā, kā arī viņu pārvietošanās laikā Latvijā un ārvalstīs;

10.6.2. nodrošinātu goda un drošības eskortu, kā arī satiksmes drošību svarīgu personu un ārvalstu delegāciju pārvietošanās laikā;

10.6.3. novērstu (veiktu profilaksi) vai pārtrauktu (tiešā veidā, kā arī izmantojot operatīvās meklēšanas metodes) terora un diversijas aktus un citus noziegumus, kas vērsti pret svarīgām personām un ārvalstu delegācijām;

10.7. saskaņojot ar Ārlietu ministriju un Satversmes aizsardzības biroju, veikt nepieciešamo operatīvo nodrošinājumu Latvijas Republikas pārstāvniecībās ārvalstis;

10.8. savu uzdevumu veikšanai likumā noteiktajā kārtībā nodibināt un uzturēt sakarus ar citu valstu speciālajiem dienestiem;

10.9. savas kompetences ietvaros veikt citas tiesību aktos noteiktās funkcijas.

III. Drošības policijas amatpersonu tiesības un dienests Drošības policijā

11. Drošības policijas amatpersonām ir tiesības:

11.1. savas kompetences ietvaros pieprasīt un saņemt no valsts un pašvaldību institūcijām un to amatpersonām, citām organizācijām, iestādēm un uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) bezmaksas informāciju (no tiesībaizsardzības institūcijām - arī operatīvo informāciju), dokumentus un citus materiālus neatkarīgi no to izmantošanas lieguma;

11.2. savas kompetences ietvaros brīvi iepazīties ar visu veidu valsts un pašvaldību institūciju informācijas nesēju, arī ar elektronisko datu banku, kartotēkām, arhīvu materiāliem un citiem dokumentiem neatkarīgi no to izmantošanas lieguma;

11.3. savu uzdevumu un funkciju ietvaros un likumā noteiktajā kārtībā pārbaudīt, kā valsts un pašvaldību institūcijas (un to amatpersonas), citas organizācijas, iestādes, uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) un fiziskas personas ievēro likumus un citus tiesību aktus;

11.4. brīdināt personas un pieprasīt, lai tās izbeidz prettiesiskas darbības un citu rīcību, kas ir vērsta pret valsts drošību vai var tai kaitēt, vai arī iesniegt materiālus par šādu prettiesisku darbību prokuroram;

11.5. pildot dienesta pienākumus, iekļūt (ieiet) iestādēm, uzņēmumiem, organizācijām un privātpersonām piederošajās nedzīvojamās telpās un zemes gabalu teritorija, izņemot telpas un zemes gabalu teritoriju, kurām ir eksteritoriāls statuss.

12. Drošības policijas amatpersonām ir policijas speciālās dienesta pakāpes, uz Drošības policijas amatpersonām attiecināmas policijas un valsts drošības iestāžu amatpersonu tiesības, tiesību ierobežojumi un sociālās garantijas likuma «Par policiju», Valsts drošības iestāžu līkuma, citu likumu un tiesību aktu ietvaros.

Drošības policijas struktūrvienību darbiniekiem, kuru pienākums ir nodrošināt satiksmes drošību svarīgu personu un ārvalstu delegāciju pārvietošanās laikā, ir ceļu policijas darbinieku statuss. Viņu pienākumus un tiesības nosaka Iekšlietu ministrijas atsevišķa instrukcija.

13. Drošības policijas amatpersonas un darbinieki dod policijas darbinieka zvērestu, kā arī valsts drošības iestāžu amatpersonu un darbinieku slepenības zvērestu un ir atbildīgi par savu darbību likumā noteiktajā kārtībā.

14. Pamatnosacījumus iecelšanai amatā, profesionālās sagatavotības kritērijus un citus ar dienestu (darbu) un iecelšanu amatā saistītos jautājumus reglamentē Valsts drošības iestāžu likums, likums «Par policiju», Iekšlietu iestāžu ierindas un komandējošā sastāva dienesta gaitas reglaments, kā arī citi tiesību akti.

IV. Drošības policijas struktūra un darbības organizācija

15. Drošības policiju vada priekšnieks, kurš vienlaicīgi ir arī Valsts drošības iestāžu padomes loceklis. Priekšnieku pēc iekšlietu ministra ieteikuma iecel amatā un atbrīvo no amata Ministru kabinets, bet priekšnieka vietniekus - iekšlietu ministrs.

16. Drošības policijas priekšnieks savas kompetences ietvaros:

16.1. vada un organizē Drošības policijas darbu;

16.2. izstrādā priekšlikumus par Drošības policijas struktūru, personāla skaitlisko sastāvu, amatu sarakstu un darba samaksu un iesniedz tos apstiprināšanai likumā noteiktajā kārtībā;

16.3. nosaka struktūrvienību pienākumu un funkciju sadali;

16.4. izdod pavēles, rīkojumus un norādījumus;

16.5. saskaņā ar tiesību aktiem iekšlietu ministra noteiktajā kārtībā pieņem darbā un atbrīvo no darba Drošības policijas darbiniekus, kā arī piešķir policijas speciālās dienesta pakāpes, apbalvojumus un uzliek disciplinārsodus;

16.6. nosaka finansu, tehnisko un citu līdzekļu izlietošanas un iekšējās kontroles kārtību;

16.7. veic citus likumos un tiesību aktos noteiktos pienākumus un izmanto tajos norādītās tiesības.

17. Drošības policijas lietvedības kārtību nosaka Iekšlietu ministrija.

18. Drošības policijas darbības kontrole un uzraudzība liek veikta Valsts drošības iestāžu likumā, Satversmes aizsardzības biroju likumā un citos tiesību aktos noteiktajā kārtībā.

Iekšlietu ministrs J. ĀDAMSONS