Latvijas Republikas valdība un Nīderlandes Karalistes valdība, vēlēdamās noslēgt konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem, vienojās:

I nodaļa. KONVENCIJAS DARBĪBAS SFĒRA

1. PANTS

Personas, uz kurām atliecas Konvencija

Šī Konvencija attiecas uz personām, kas ir vienas Līgumslēdzējas Valsts vai abu Līgumslēdzēju Valstu rezidenti.

2. PANTS

Nodokļi, uz kuriem attiecas Konvencija

1. Šī Konvencija attiecas uz ienākuma un kapitāla nodokļiem, ko iekasē Līgumslēdzējas Valsts, tās politiski administratīvo vienību vai pašvaldību labā neatkarīgi no to iekasēšanas veida.

2. Par ienākuma un kapitāla nodokļiem uzskatāmi visi nodokļi, ar kuriem apliek kopējo ienākumu, visu kapitālu vai ienākuma vai kapitāla daļu, arī nodoklis, ar kuru apliek kustamā vai nekustamā īpašuma atsavināšanas rezultātā gūto ienākumu un kapitāla vērtības pieaugumu.

3. Esošie nodokļi, uz kuriem attiecas šī Konvencija, konkrēti ir šādi:

a) Latvijā:

(i) peļņas nodoklis;

(ii) iedzīvotāju ienākuma nodoklis;

(iii) īpašuma nodoklis;

(turpmāk — Latvijas nodokļi);

b) Nīderlandē:

(i) ienākuma nodoklis (de inkomstenbelasting);

(ii) algu nodoklis (de loonbelasting);

(iii) uzņēmumu nodoklis (vennotschapsbelasting), ieskaitot valdības daļu tīrajā peļņā, kas gūta no dabas resursu izmantošanas (saskaņā ar 1810. gada Raktuvju likumu) attiecībā uz koncesijām, kas izdotas pēc 1967. gada, vai saskaņā ar 1965. gada Nīderlandes Kontinentālā šelfa raktuvju likumu;

(iv) dividenžu nodoklis (de dividendbelasting);

(v) kapitāla nodoklis (de vermogensbclasting);

(turpmāk — Nīderlandes nodokļi).

4. Konvencija tiks piemērota arī visiem pēc būtības līdzīgiem nodokļiem, kuri tiks ieviesti pēc šīs Konvencijas parakstīšanas datuma, papildinot vai aizstājot esošos nodokļus. Abu Līgumslēdzēju Valstu kompetentajām iestādēm ir savstarpēji jāinformē vienai otru par jebkuriem nozīmīgiem grozījumiem šo valstu nodokļu likumdošanas aktos.

II nodaļa. DEFINĪCIJAS

3. PANTS

Vispārīgās definīcijas

1. Ja no konteksta neizriet citādi, šajā Konvencijā:

a) jēdziens "Līgumslēdzēja Valsts" atkarībā no konteksta nozīmē Latviju vai Nīderlandi;

jēdziens "Līgumslēdzējas Valstis" nozīmē Latviju un Nīderlandi;

b) jēdziens "Latvija" nozīme Latvijas Republiku, un, lietots ģeogrāfiskā nozīmē, tas apzīmē Latvijas Republikas teritoriju un jebkuru citu Latvijas Republikas teritoriālajiem ūdeņiem piegulošu teritoriju, kurā saskaņā ar Latvijas likumdošanas aktiem un starptautiskajām tiesībām var tikt īstenotas Latvijas tiesības uz jūras un zemes dzīlēm un tur esošajiem dabas resursiem;

c) jēdziens "Nīderlande" apzīmē Eiropā esošo Nīderlandes Karalistes daļu, arī jūras un zemes dzīles zem Ziemeļjūras tik lielā mēra, kādā šis apgabals saskaņā ar starptautiskajām tiesībām tiek uzskatīts vai saskaņā ar Nīderlandes likumiem var tikt uzskatīts par apgabalu, kurā Nīderlande var īstenot savas suverēnās tiesības attiecība uz jūras un zemes dzīļu dabas resursu pētīšanu un iemantošanu;

d) jēdziens "persona" apzīmē fizisko personu, sabiedrību un jebkuru citu personu kopumu;

e) jēdziens "sabiedrība" apzīmē jebkuru apvienotu veidojumu vai jebkuru vienību, kas nodokļu aplikšanas nolūkos tiek uzskatīta par apvienotu veidojumu;

f) jēdzieni "Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums" un "otras Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums" attiecīgi apzīmē uzņēmumu, ko vada Līgumslēdzējas Valsts rezidents, un uzņēmumu, ko vada otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents;

g) jēdziens "starptautiskā satiksme" apzīmē jebkurus pārvadājumus ar jūras vai gaisa transportu, ko veic Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums, izņemot tos gadījumus, kad jūras vai gaisa transporta līdzekļi pārvietojas vienīgi otras Līgumslēdzējas Valsts iekšienē;

h) jēdziens "pilsonis" apzīmē:

(i) jebkuru fizisko personu, kas ir Līgumslēdzējas Valsts pilsonis;

(ii) jebkuru juridisko personu, līgumsabiedrību vai asociāciju, kuras statuss izriet no Līgumslēdzējā Valstī spēkā esošajiem likumdošanas aktiem;

j) jēdziens "kompetentās iestādes" apzīmē:

(i) Latvijā — finansu ministru vai viņa pilnvarotu pārstāvi;

(ii) Nīderlandē — finansu ministru vai viņa pienācīgi pilnvarotu pārstāvi.

2. Kas attiecas uz Konvencijas piemērošanu, Līgumslēdzēja Valsts lietos jebkuru jēdzienu, kas šeit nav definēts, ja vien no konteksta neizriet citādi, tikai tādā nozīmē, kādā tas lietots šīs valsts nodokļu likumdošanas aktos attiecībā uz nodokļiem, uz kuriem attiecas šī Konvencija.

4. PANTS

Rezidents

1. Šajā Konvencijā jēdziens "Līgumslēdzējas Valsts rezidents"

apzīmē (jebkuru personu, kas saskaņā ar šīs valsts likumdošanas tiktiem ir pakļauta aplikšanai ar nodokļiem, pamatojoties uz tās pastāvīgo dzīvesvietu, rezidenci, vadības taktiskās atrašanās vietu, inkorporācijas (reģistrācijas) vietu vai uz jebkuru līdzīga rakstura kritēriju. Šis jēdziens neietver personas, kurām tiek uzlikti nodokļi šajā valstī tikai attiecībā uz to ienākumiem no šajā valstī esošajiem avotiem vai no šajā valstī izvietotā kapitāla.

2. Ja saskaņā ar 1. panta noteikumiem fiziskā persona ir abu Līgumslēdzēju Valstu rezidents, tās statuss tiks noteikts šādā veidā:

a) šī persona tiks uzskatīta par rezidentu tajā valstī, kurā atrodas tās pastāvīgā dzīvesvieta; ja tās pastāvīgā dzīvesvieta ir abās valstīs, šī persona tiks uzskatīta par tās valsts rezidentu, ar kuru tai ir ciešākas personiskās vai ekonomiskās attiecības (vitālo interešu centrs);

b) ja nav iespējams noteikt valsti, kurā šai personai ir vitālo interešu centrs vai arī ja tai nav pastāvīgas dzīvesvietas nevienā no abām valstīm, šī persona tiks uzskatīta par tās valsts rezidentu, kura tai ir ierastā mītnes zeme;

c) ja šai personai ierastā mītnes zeme ir abas valstis vai nav neviena no tām, tā tiks uzskatīta par tās valsts rezidentu, kuras pilsonis ir šī persona;

d) ja šī persona ir abu valstu pilsonis vai nav nevienas šīs valsts pilsonis, Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes izšķir šo jautājumu, savstarpēji vienojoties.

3. Ja saskaņā ar 1. punkta nosacījumiem persona, kas nav fiziskā persona, ir abu Līgumslēdzēju Valstu rezidents, Līgumslēdzēju Valstu kompetento iestāžu pienākums ir, savstarpēji vienojoties, censties atrisināt šo jautājumu, pamatojoties uz attiecīgās personas vadības faktiskās atrašanās vietu, inkorporācijas (reģistrācijas) vietu vai vietu, kurā tā ir izveidota kādā citā veida, kā arī jebkuru citu svarīgu faktoru. Ja šāda vienošanās netiks panākta, šī sabiedrība nebūs tiesīga izmantot nekādas šīs Konvencijas priekšrocības, izņemot tās, kuras sabiedrība var izmantot saskaņā ar 24. panta (Nodokļu dubultās uzlikšanas novēršana), 26. panta (Diskriminācijas nepieļaušana) un 27. panta (Savstarpējās saskaņošanas procedūra) noteikumiem.

5. PANTS

Pastāvīgā pārstāvniecība

1. Šajā Konvencijā jēdziens "pastāvīgā pārstāvniecība" nozīmē noteiktu vietu, kur uzņēmumi pilnīgi vai daļēji veic uzņēmējdarbību.

2. Jēdziens "pastāvīgā pārstāvniecība" ietver:

a) uzņēmuma vadības atrašanās vietu;

b) filiāli;

c) kantori;

d) fabriku;

e) darbnīcu;

f) šahtu, naftas vai gāzes ieguves vietu, akmeņlauztuves vai jebkuru citu dabas resursu ieguves vietu.

3. Būvlaukums, celtniecības vai montāžas projekts vai ar to saistītā pārraudzības vai konsultatīvā darbība, kura tiek veikta šajā būvlaukumā vai projekta izpildes vietā, tiks uzskatīta par pastāvīgo pārstāvniecību tikai tad, ja tā notiek ilgāk nekā deviņus mēnešus.

4. Neatkarīgi no šā panta iepriekšējo punktu noteikumiem jēdziens "pastāvīgā pārstāvniecība" neietver:

a) ēku un iekārtu izmantošanu tikai un vienīgi uzņēmumam piederošo preču uzglabāšanai, demonstrēšanai un piegādēm;

b) uzņēmumam piederošos precu un izstrādājumu krājumus, kas paredzēti tikai un vienīgi uzglabāšanai, demonstrēšanai un piegādēm;

c) uzņēmumam piederošos preču un izstrādājumu krājumus, kas paredzēti tikai un vienīgi pārstrādei citā uzņēmumā;

d) pastāvīgu darbības vietu, kas paredzēta tikai un vienīgi preču vai izstrādājumu iepirkšanai vai uzņēmumam nepieciešamās informācijas vākšanai;

e) pastāvīgu darbības vietu, kas paredzēta tikai un vienīgi tam. lai veiklu uzņēmuma labā jebkādus citus priekšdarbus vai palīgdarbību;

f) pastāvīgu darbības vietu, kas paredzēta tikai un vienīgi tam, lai veiktu "a" un "e" apakšpunktā minētās darbības jebkādā to kombinācijā ar nosacījumu, ka kopējam darbības veidam ir priekšdarbu vai palīgdarbības raksturs.

5. Neatkarīgi no 1. un 2. punkta noteikumiem, ja persona, uz kuru neattiecas 6. punktā minētais neatkarīgā aģenta statuss, darbojas uzņēmuma labā un parasti izmanto tai piešķirtās pilnvaras noslēgt līgumus šā uzņēmuma vārdā Līgumslēdzējā Valstī, tiks uzskatīts, ka šim uzņēmumam ir pastāvīgā pārstāvniecība šajā valstī attiecībā uz jebkuru šīs personas veikto darbību šajā valstī, izņemot gadījumus, kad pastāvīgo darbības vietu, kuru izmanto šī persona, veicot 4. punktā minēto darbību, nevar uzskatīt par pastāvīgo pārstāvniecību saskaņā ar 4. punkta noteikumiem.

6. Tiks uzskatīts, ka uzņēmumam nav pastāvīgās pārstāvniecības Līgumslēdzējā Valstī, ja uzņēmums veic uzņēmējdarbību šajā valstī, vienīgi izmantojot starpnieku, tirdzniecības aģentu vai jebkuru citu neatkarīgu aģentu, ar nosacījumu, ka šīs personas veic savu parasto uzņēmējdarbību. Tomēr, ja šāda aģenta darbība pilnīgi vai gandrīz pilnīgi tiek veikta uzņēmuma labā, viņu nevar uzskatīt par neatkarīgu aģentu šajā punktā minētajā nozīmē.

7. Fakts, ka sabiedrība — Līgumslēdzējas Valsts rezidents kontrolē sabiedrību, kura ir otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents vai kura veic uzņēmējdarbību šajā otrā valstī (izmantojot pastāvīgo pārstāvniecību vai kādā citā veidā), vai ir pakļauta šādas sabiedrības kontrolei, pats par sevi nepārvērš vienu no šīm sabiedrībām par otras sabiedrības pastāvīgo pārstāvniecību.

III nodaļa. IENĀKUMA APLIKŠANA AR NODOKLI

6. PANTS

Ienākums no nekustamā īpašuma

1. Ienākumus, ko gūst Līgumslēdzējas Valsts rezidents no nekustamā īpašuma (ari ienākumus no lauksaimniecības un mežkopības), kas atrodas otrā Līgumslēdzējā Valstī, var aplikt ar nodokļiem šajā otrā valstī.

2. Jēdzienam "nekustamais īpašums" būs tāda nozīme, kāda tam ir tās Līgumslēdzējas Valsts likumdošanas aktos, kurā atrodas minētais īpašums. Jebkurā gadījumā šis jēdziens tiks lietots, lai apzīmētu nekustamajam īpašumam piederīgu īpašumu, mājlopus un iekārtas, ko lieto lauksaimniecībā un mežkopībā; tiesības, uz kurām attiecas vispārējās likumdošanas noteikumi par nekustamo īpašumu, kas atrodas uz zemes; celtnes, nekustamā īpašuma uzufruktu un tiesības uz mainīga lieluma vai pastāvīgiem maksājumiem par tiesībām izmantot derīgos izrakteņus, avotus un citus dabas resursus vai par to izmantošanu. Par nekustamo īpašumu netiks uzskatīti jūras un gaisa transporta līdzekļi.

3. 1. punkta noteikumi tiks piemēroti attiecībā uz ienākumu no nekustamā īpašuma tiešas izmantošanas, izīrēšanas vai izmantošanas citā veidā.

4. 1. un 3. punkta noteikumi tiks piemēroti arī attiecībās uz ienākumu no nekustamā īpašuma, kas pieder uzņēmumam, kā arī attiecībā uz ienākumu no nekustamā īpašuma, kas tiek izmantots neatkarīgu individuālu pakalpojumu sniegšanai.

7. PANTS

Uzņēmējdarbības peļņa

1. Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma peļņa tiks aplikta ar nodokļiem tikai šajā valstī, izņemot gadījumus, kad uzņēmums veic uzņēmējdarbību otrā Līgumslēdzējā Valstī, izmantojot tur esošo pastāvīgo pārstāvniecību. Ja uzņēmums veic uzņēmējdarbību minētajā veidā, uzņēmuma peļņu var aplikt ar nodokļiem otrā valstī, bet tikai to peļņas daļu, ko var attiecināt uz šo pastāvīgo pārstāvniecību.

2. Saskaņā ar 3. punkta noteikumiem, ja Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums veic uzņēmējdarbību otrā Līgumslēdzējā Valstī, izmantojot tur esošo pastāvīgo pārstāvniecību, katrā Līgumslēdzējā Valstī uz šo pastāvīgo pārstāvniecību attiecināms tāds peļņas daudzums, kādu tā varētu gūt, ja nepārprotami būtu atsevišķs uzņēmums, kas veic vienādu vai līdzīgu uzņēmējdarbību vienādos vai līdzīgos apstākļos un darbojas pilnīgi neatkarīgi no šā uzņēmuma.

3. Nosakot pastāvīgās pārstāvniecības peļņu, tiks pieļauta pastāvīgās pārstāvniecības atskaitāmo izdevumu (tie nav izdevumi, kuri nebūtu atskaitāmi, ja šī pastāvīgā pārstāvniecība būtu atsevišķs uzņēmums) atskaitīšana no summas, kuru apliek ar nodokļiem. Šie izdevumi var būt pārstāvniecības operatīvie un vispārējie administratīvie izdevumi, kas radušies vai nu valstī, kur atrodas pastāvīgā pārstāvniecība, vai citur.

4. Ja Līgumslēdzējā Valstī peļņu, kas attiecināma uz pastāvīgo pārstāvniecību, nosaka, uzņēmuma kopīgo peļņu proporcionāli sadalot starp struktūrvienībām, 2. punkts neaizliedz Līgumslēdzējai Valstij kā parasti noteikt apliekamās peļņas daļu pēc šā principa; tomēr šī sadales metode jālieto tā, lai rezultāts atbilstu šajā pantā ietvertajiem principiem.

5. Uz pastāvīgo pārstāvniecību netiks attiecināta peļņa tikai tāpēc vien, ka tā ir iegādājusies sava uzņēmuma vajadzībām preces vai izstrādājumus.

6. Iepriekšējo punktu piemērošanas nolūkā peļņa, ko attiecina uz pastāvīgo pārstāvniecību, katru gadu ir jānosaka ar vienu un to pašu metodi, izņemot gadījumus, kad ir pietiekams pamats rīkoties citādi.

7. Ja peļņā ir ietverti citos šīs Konvencijas pantos atsevišķi aplūkotie ienākuma veidi, šā panta noteikumi neietekmēs šo citu pantu noteikumus.

8. PANTS

Jūras un gaisa transports

1. Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma peļņa no jūras vai gaisa transporta līdzekļu izmantošanas starptautiskajā satiksmē tiks aplikta ar nodokļiem tikai šajā valstī.

2. 1. punkta noteikumi attiecas arī uz peļņu, kas gūta no piedalīšanās pulā, kopējā uzņēmējdarbībā vai starptautiskās satiksmes transporta uzņēmumā.

9. PANTS

Saistītie uzņēmumi

1. Gadījumos, kad:

a) Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums tieši vai netieši piedalās otras Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma vadībā vai kontrolē vai tam pieder daļa no šā uzņēmuma kapitāla;

b) vienas un tās pašas personas tieši vai netieši piedalās Līgumslēdzējā Valstī esoša uzņēmuma vadībā vai kontrolē vai tām pieder daļa kapitāla šajā uzņēmumā un vienlaikus — citā uzņēmumā otrā Līgumslēdzējā Valstī un šo divu uzņēmumu komerciālās un finansu attiecības tiek veidotas vai nodibinātas pēc noteikumiem, kas atšķiras no tiem noteikumiem, kuri būtu spēkā starp diviem neatkarīgiem (savstarpēji nesaistītiem) uzņēmumiem, jebkura peļņa, kura veidotos vienam no uzņēmumiem, bet iepriekšminēto radīto noteikumu ietekmē nav izveidojusies, var tikt iekļauta šā uzņēmuma peļņā un atbilstoši aplikta ar nodokļiem. Tomēr fakts, ka saistītie uzņēmumi ir noslēguši tādu vienošanos kā vienošanās par izdevumu pārdalīšanu vai vienošanās par vispārējo pakalpojumu sniegšanu, kas paredz operatīvo, vispārējo, administratīvo, tehnisko un komerciālo izdevumu, zinātnes un attīstības izdevumu un citu līdzīgu izdevumu pārdalīšanu vai pamatojas uz to, netiks uzskatīts par tādu, kāds ir minēts iepriekšējā teikumā.

2. Ja Līgumslēdzēja Valsts iekļauj šīs valsts uzņēmuma peļņā un attiecīgi apliek ar nodokļiem to peļņu, attiecībā uz kuru otras Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums ir ticis aplikts ar nodokļiem šajā otrā valstī, un šī iekļautā peļņa ir tāda peļņa, kuru būtu guvis pirmās Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums, ja attiecības starp šiem diviem uzņēmumiem būtu bijušas tādas, kādas pastāvētu starp diviem pilnīgi neatkarīgiem uzņēmumiem, tad otrai valstij ir jāizdara atbilstošas korektīvas attiecībā uz nodokļa lielumu, ar kuru tiek aplikta šī peļņa otrā valstī, ja šī otra valsts uzskata korektīvas par pamatotām. Nosakot šīs korektīvas, jāņem vērā citi šīs Konvencijas noteikumi un, ja nepieciešams, jārīko Līgumslēdzēju Valstu kompetento iestāžu savstarpējas konsultācijas.

10. PANTS

Dividendes

1. Dividendes, ko sabiedrība — Līgumslēdzējas Valsts rezidents izmaksā otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentam, var aplikt ar nodokļiem šajā otrā valstī.

2. Tomēr šīs dividendes var arī aplikt ar nodokļiem atbilstoši attiecīgās valsts likumdošanas aktiem tajā Līgumslēdzējā Valstī, kuras rezidents ir sabiedrība, kas izmaksā dividendes; ja dividenžu saņēmējs ir šo dividenžu īstenais īpašnieks, nodoklis nedrīkst pārsniegt:

a) 5 procentus no dividenžu kopapjoma, ja dividenžu īstenais īpašnieks ir sabiedrība, kas nav līgumsabiedrība un kas tieši pārvalda ne mazāk kā 25 procentus no kapitāla sabiedrībā, kura izmaksā dividendes;

b) 15 procentus no dividenžu kopapjoma visos pārējos gadījumos.

3. Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes, savstarpēji vienojoties, noteiks 2. punkta piemērošanas veidu.

4. 2. punkta noteikumi neietekmē sabiedrības aplikšanu ar nodokļiem attiecībā uz peļņu, no kuras tiek izmaksātas dividendes.

5. Jēdziens "dividendes" šajā pantā apzīmē ienākumu no akcijām, "jouissance" akcijām (dod tiesības uz sabiedrības īpašuma daļu tās likvidācijas gadījumā) vai "jouissance" tiesībām (tiesības piedalīties sabiedrības peļņas sadalē, neatbildot par sabiedrības saistībām), raktuvju akcijām, dibinātāju akcijām vai citām tiesībām piedalīties peļņas sadalē, kā arī ienākumu no citām korporatīvajām tiesībām, kurš ir pakļauts tādai pašai aplikšanas procedūrai kā ienākums no akcijām saskaņā ar tās valsts nodokļu likumdošanas aktiem, kuras rezidents ir sabiedrība, kas veic šo sadali.

6. 1. un 2. punkta noteikumi netiks piemēroti, ja dividenžu īstenais īpašnieks, būdams Līgumslēdzējas Valsts rezidents, veic uzņēmējdarbību otrā Līgumslēdzējā Valstī, izmantojot tur esošo pastāvīgo pārstāvniecību, vai arī sniedz otrā valstī neatkarīgus individuālos pakalpojumus, izmantojot tur izvietoto pastāvīgo bāzi, ja sabiedrība, kura izmaksā dividendes, ir šīs otras valsts rezidents un ja līdzdalība, par kuru tiek izmaksātas dividendes, ir faktiski saistīta ar pastāvīgo pārstāvniecību vai pastāvīgo bāzi. Šajā gadījumā atbilstoši apstākļiem piemērojami 7. vai 14. panta noteikumi.

7. Ja sabiedrība — Līgumslēdzējas Valsts rezidents gūst pelņu vai ienākumus no otras Līgumslēdzējas Valsts, šī otra valsts nedrīkst nedz aplikt ar jebkādu nodokli šīs sabiedrības izmaksātās dividendes, izņemot gadījumus, kad dividendes tiek izmaksātas otras valsts rezidentam vai kad līdzdalība, par kuru tiek izmaksātas dividendes, ir faktiski saistīta ar pastāvīgo pārstāvniecību vai pastāvīgo bāzi, kas atrodas otrā valstī; nedz arī aplikt ar nesadalītās pelņas nodokli sabiedrības nesadalīto peļņu pat tādā gadījumā, ja izmaksātās dividendes vai nesadalītā peļņa pilnīgi vai daļēji sastāv no otrā valstī gūtās peļņas vai ienākuma.

8. Šā panta 2. punkta "a" apakšpunkta noteikumi netiks piemēroti, ja attiecības starp divām sabiedrībām ir izveidotas vai tiek uzturētas galvenokārt tādēļ, lai izmantotu šo nodokļa samazinājumu.

11. PANTS

Procenti

1. Procentus, kas rodas Līgumslēdzējā Valstī un tiek izmaksāti otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentam, var aplikt ar nodokli šajā otrā valstī.

2. Tomēr šos procentus var arī aplikt ar nodokļiem atbilstoši attiecīgās valsts likumdošanas aktiem tajā Līgumslēdzējā Valstī, kurā tie rodas; ja procentu saņēmējs ir šo procentu īstenais īpašnieks, nodoklis nedrīkst pārsniegt 10 procentus no šo procentu kopapjoma.

3. Neatkarīgi no 1. un 2. punkta noteikumiem:

a) procenti, kas rodas Latvijā, tiks atbrīvoti no aplikšanas ar Latvijas nodokļiem, ja šie procenti tiek izmaksāti:

(i) Nīderlandes valstij, tās politiski administratīvajai vienībai vai pašvaldībai;

(ii) Nīderlandes bankai (Centrālajai bankai);

(iii) finansu institūcijai, kura pieder Nīderlandes valdībai vai kuru kontrolē Nīderlandes valdība, arī tās politiski administratīvās vienības un pašvaldības;

b) procenti, kas rodas Nīderlandē, tiks atbrīvoti no aplikšanas ar Nīderlandes nodokļiem, ja šie procenti tiek izmaksāti:

(i) Latvijas valstij, tās politiski administratīvajai vienībai vai pašvaldībai;

(ii) Latvijas Bankai (Centrālajai bankai);

(iii) finansu institūcijai, kura pieder Latvijas valstij vai kuru kontrolē Latvijas valsts, arī tās politiski administratīvās vienības un pašvaldības;

c) procenti, kas rodas Līgumslēdzējā Valstī par aizdevumu, ko garantējusi vai apdrošinājusi jebkura "a" vai "b" apakšpunktā minētā institūcija un kuri tiek izmaksāti otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentam, tiks aplikti ar nodokļiem tikai šajā otrā valstī;

d) procenti, kas rodas Līgumslēdzējā Valstī, tiks aplikti ar nodokļiem tikai otrā Līgumslēdzējā Valstī, ja šo procentu saņēmējs ir šīs otras valsts uzņēmums un šo procentu īstenais īpašnieks un:

(i) šie procenti tiek maksāti par parādsaistībām, kas izveidojušās sakarā ar rūpniecisku, komerciālu vai zinātnisku iekārtu pārdošanu uz kredīta pirmās minētās valsts uzņēmumam;

(ii) šie procenti tiek maksāti par jebkuru šim uzņēmumam sniegtu jebkāda veida aizdevumu, kas izsniegts uz termiņu, kurš pārsniedz vienu gadu, un ko sniegusi banka, kas ir atzīta par tādu saskaņā ar tās statūtiem šajā otrā valstī.

4. Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes, savstarpēji vienojoties, var noteikt 2. un 3. punkta piemērošanas veidu.

5. Šajā pantā lietotais jēdziens "procenti" apzīmē ienākumu no jebkāda veida parādsaistībām neatkarīgi no to nodrošinājuma ar galvojumu, taču bez tiesībām piedalīties parādnieka peļņas sadalē, jo sevišķi ienākumu no valdības vērtspapīriem, ienākumu no obligācijām un parādzīmēm, ieskaitot prēmijas un balvas par šiem vērtspapīriem, obligācijām vai parādzīmēm. Soda naudas, kas saņemtas par procentu savlaicīgu neizmaksu, netiks uzskatītas par procentiem, uz kuriem attiecas šis pants.

6. 1., 2. un 3. punkta noteikumi netiks piemēroti, ja persona — procentu īstenā īpašniece, būdama Līgumslēdzējas Valsts rezidents, veic uzņēmējdarbību otrā Līgumslēdzējā Valstī, kurā šie procenti rodas, izmantojot tur esošo pastāvīgo pārstāvniecību, vai arī sniedz šajā otrā valstī neatkarīgus individuālos pakalpojumus, izmantojot tur izvietoto pastāvīgo bāzi, un parādsaistības, uz kuru pamata tiek maksāti procenti, ir faktiski saistītas ar šo pastāvīgo pārstāvniecību vai pastāvīgo bāzi. Šajā gadījumā atbilstoši apstākļiem ir piemērojami 7. vai 14. panta noteikumi.

7. Ja procentu maksātājs ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents, tiks uzskatīts, ka procenti rodas šajā valstī. Tomēr, ja persona, kas izmaksā procentus, neatkarīgi no tā, vai šī persona īr Līgumslēdzējas Valsts rezidents vai nav, izmanto Līgumslēdzējā Valstī esošo pastāvīgo pārstāvniecību vai tur izvietoto pastāvīgo bāzi, sakarā ar kuru radušās parādsaistības, par kurām tiek maksāti procenti, un šos procentus izmaksā pastāvīgā pārstāvniecība vai pastāvīgā bāze, tiks uzskatīts, ka šie procenti rodas tajā valstī, kurā atrodas pastāvīgā pārstāvniecība vai pastāvīgā bāze.

8. Ja sakarā ar speciālām attiecībām starp procentu maksātāju un procentu īsteno īpašnieku vai starp viņiem abiem un kādu trešo personu procentu summa, kas attiecas uz parādsaistībām, uz kuru pamata tā tiek izmaksāta, pārsniedz summu, par kādu būtu varējuši vienoties procentu maksātājs un procentu īstenais īpašnieks, ja starp viņiem nebūtu minēto speciālo attiecību, tad šā panta noteikumi tiks piemēroti tikai attiecībā uz pēdējo minēto summu. Šajā gadījumā atlikusī maksājumu daļa tiek aplikta ar nodokļiem atbilstoši katras Līgumslēdzējas Valsts likumdošanas aktiem ar nosacījumu, ka tiek ievēroti pārējie šīs Konvencijas noteikumi.

12. PANTS

Autoratlīdzība

1. Autoratlīdzību, kas rodas Līgumslēdzējā Valstī un tiek izmaksāta otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentam, var aplikt ar nodokļiem šajā otrā valstī.

2. Tomēr autoratlīdzību var aplikt ar nodokļiem atbilstoši attiecīgās valsts likumdošanas aktiem tajā Līgumslēdzējā Valstī, kurā tā rodas. Ja autoratlīdzības saņēmējs ir šīs autoratlīdzības īstenais īpašnieks, nodoklis nedrīkst pārsniegt:

a) 5 procentus no autoratlīdzības kopapjoma par ražošanas, tirdzniecības vai zinātnisko iekārtu izmantošanu;

b) 10 procentus no autoratlīdzības kopapjoma visos pārējos gadījumos.

3. Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes, savstarpēji vienojoties, nosaka 2. punkta piemērošanas veidu.

4. Jēdziens "autoratlīdzība" šajā pantā apzīmē jebkāda veida maksājumus, ko saņem kā kompensāciju par jebkuru autortiesību izmantošanu vai par tiesībām izmantot autortiesības uz literāru, zinātnisku vai mākslas darbu, arī kinofilmām, televīzijas filmām, ierakstiem televīzijas un radio pārraidēm, uz jebkuru patentu, firmas zīmi, dizainu vai modeli, plānu, slepenu formulu vai procesu, rūpnieciskas, komerciālas vai zinātniskas iekārtas izmantošanu vai par tiesībām to izmantot, vai par informāciju attiecībā uz rūpniecisku, komerciālu vai zinātnisku darbību un pieredzi.

5. 1. un 2. punkta nosacījumi netiks piemēroti, ja šo maksājumu īstenais īpašnieks, būdams Līgumslēdzējas Valsts rezidents, veic uzņēmējdarbību otrā Līgumslēdzējā Valstī, kurā rodas autoratlīdzība, izmantojot tur esošo pastāvīgo pārstāvniecību, vai šajā otra valstī sniedz neatkarīgus individuālos pakalpojumus, izmantojot tur izvietoto pastāvīgo bāzi, un ja tiesības vai īpašums, uz kuriem attiecas autoratlīdzības maksājumi, ir faktiski saistīti ar šo pastāvīgo pārstāvniecību vai pastāvīgo bāzi. Šajā gadījumā atbilstoši apstākļiem piemērojami 7. vai 14. panta noteikumi.

6. Ja autoratlīdzības maksātājs ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents, tiks uzskatīts, ka autoratlīdzība rodas šajā valstī. Tomēr, ja persona, kas izmaksā autoratlīdzību, neatkarīgi no tā, vai šī persona ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents vai nav, izmanto Līgumslēdzējā Valstī esošo pastāvīgo pārstāvniecību vai tur izvietoto pastāvīgai bāzi, sakarā ar kuru radušās saistības izmaksāt autoratlīdzību, un šo autoratlīdzību izmaksā pastāvīgā pārstāvniecība vai pastāvīgā bāze, tiks uzskatīts, ka autoratlīdzība rodas tajā valstī, kurā atrodas pastāvīgā pārstāvniecība vai pastāvīgā bāze.

7. Ja sakarā ar speciālām attiecībām starp autoratlīdzības maksātāju un autoratlīdzības īsteno īpašnieku vai starp viņiem abiem un kādu trešo personu autoratlīdzības summa, kas attiecas uz tiesībām, izmantošanu vai informāciju, pārsniedz autoratlīdzības summu, par kādu būtu varējuši vienoties maksātājs un īstenais īpašnieks, ja starp viņiem nebūtu minēto speciālo attiecību, tad šā panta noteikumi tiks piemēroti tikai attiecībā uz pēdējo minēto summu. Šajā gadījumā maksājumu daļa, kas pārsniedz šo summu, tiks aplikta ar nodokļiem atbilstoši katras Līgumslēdzējas Valsts likumdošanas aktiem ar nosacījumu, ka tiks ievēroti pārējie šīs Konvencijas noteikumi.

13. PANTS

Kapitāla pieaugums

1. Kapitāla pieaugumu, ko gūst Līgumslēdzējas Valsts rezidents, atsavinot 6. pantā minēto otrā Līgumslēdzējā Valstī esošo nekustamo īpašumu, var aplikt ar nodokļiem šajā otrā valstī.

2. Kapitāla pieaugumu, kas gūts, atsavinot kustamo īpašumu, kurš ir pastāvīgās pārstāvniecības komercīpašuma daļa, ko vienas Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums izmanto otrā Līgumslēdzējā Valstī, vai arī kapitāla pieaugumu, kas gūts no kustamā īpašuma, atsavinot Līgumslēdzējas Valsts rezidentam piederošu neatkarīgo individuālo pakalpojumu sniegšanai izveidotu pastāvīgo bāzi otrā Līgumslēdzējā Valstī; arī kapitāla pieaugumu, kas gūts, atsavinot šādu pastāvīgo pārstāvniecību (atsevišķi vai kopā ar visu uzņēmumu) vai šādu pastāvīgo bāzi, var aplikt ai nodokļiem otrā Līgumslēdzējā Valstī.

3. Kapitāla pieaugumu, ko gūst Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums, kas izmanto jūras vai gaisa transporta līdzekļus starptautiskajā satiksmē, atsavinot jūras vai gaisa transporta līdzekļus vai atsavinot kustamo īpašumu, kas ir saistīts ar šo jūras vai gaisa transporta līdzekļu izmantošanu, apliek ar nodokļiem tikai šajā valstī.

4. Kapitāla pieaugumu, kas gūts, atsavinot īpašumu, kurš atšķiras no šā panta 1., 2. un 3. punktā minētā īpašuma, apliek ar nodokļiem tikai tajā Līgumslēdzējā Valstī, kuras rezidents ir šā īpašuma atsavinātājs.

5. 4. punkta noteikumi neietekmēs katras Līgumslēdzējas Valsts tiesības atbilstoši saviem likumiem aplikt ar nodokļiem kapitāla pieaugumu, ko gūst fiziskā persona — otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents, atsavinot tādas sabiedrības akcijas vai "jouissance" tiesības, kura saskaņā ar pirmās minētās valsts likumiem ir šīs valsts rezidents un kuras kapitāls pilnīgi vai daļēji ir sadalīts akcijās, ja šī fiziskā persona ir bijusi pirmās minētās valsts rezidents piecu gadu laikā pirms šīs akciju vai "jouissance" tiesību atsavināšanas.

14. PANTS

Neatkarīgie individuālie pakalpojumi

1. Līgumslēdzējas Valsts rezidenta — fiziskās personas ienākumi, kas gūti, sniedzot profesionālus pakalpojumus vai veicot cita veida neatkarīgu darbību, tiks aplikti ar nodokļiem tikai šajā valstī, izņemot gadījumus, kad šī persona savas darbības vajadzībām izmanto regulāri pieejamu pastāvīgo bāzi otrā Līgumslēdzēja Valstī. Ja tiek izmantota šāda pastāvīgā bāze, ienākumus var aplikt ar nodokļiem arī otrā Līgumslēdzējā Valstī, bet tikai tik lielā mērā, kādā tie ir attiecināmi uz šo pastāvīgo bāzi. Šajā sakarā tiks uzskatīts, ka fiziskā persona izmanto regulāri pieejamu pastāvīgo bāzi otrā Līgumslēdzējā Valstī, ja fiziskā persona — Līgumslēdzējas Valsts rezidents uzturas otrā Līgumslēdzējā Valstī laika posmu vai laika posmus, kuri kopumā pārsniedz 183 dienas jebkurā 12 mēnešu periodā, kas sākas vai beidzas attiecīgajā finansu gadā, un ienākums, kas gūts par otrā valstī veiktajām iepriekšminētajām darbībām, tiks attiecināts uz šo pastāvīgo bāzi.

2. Jēdziens "profesionālie pakalpojumi" tver neatkarīgu zinātnisko, literāro, māksliniecisko, izglītojošo vai pedagoģisko darbību, kā arī ārsta, jurista, inženiera, arhitekta, zobārsta un grāmatveža neatkarīgu darbību.

15. PANTS

Atkarīgie individuālie pakalpojumi

1. Saskaņā ar 16., 18., 19. un 20. panta noteikumiem darba alga un cita līdzīga veida atlīdzība, ko saņem Līgumslēdzējas Valsts rezidents par savu darbu, tiks aplikta ar nodokļiem tikai šajā valstī, ja vien algots darbs netiek veikts otrā Līgumslēdzējā Valstī. Ja algots darbs tiek veikts otrā Līgumslēdzējā Valstī, par to saņemto atlīdzību var aplikt ar nodokļiem šajā otrā valstī.

2. Neatkarīgi no 1. punkta noteikumiem atlīdzība, kuru Līgumslēdzējas Valsts rezidents saņem par algotu darbu, kas tiek veikts otrā Līgumslēdzējā Valstī, tiks aplikta ar nodokļiem tikai pirmajā minētajā valstī, ja:

a) atlīdzības saņēmējs ir atradies otrā valstī ne vairāk kā 183 dienas jebkurā 12 mēnešu laika posmā;

b) atlīdzību maksā darba devējs, kas nav otras valsts rezidents, vai cita persona tāda darba devēja vārdā;

c) atlīdzību neizmaksā pastāvīgā pārstāvniecība vai pastāvīgā bāze, ko darba devējs izmanto otrā valstī.

3. Neatkarīgi no šā panta iepriekšminētajiem noteikumiem atlīdzību, ko sariem Līgumslēdzējas Valsts rezidents par darbu, kas tiek veikts, strādājot uz starptautiskajā satiksmē izmantota jūras vai gaisa transporta līdzekļa, apliks ar nodokļiem tikai šajā valstī.

16. PANTS

Direktoru atalgojums

Direktoru atalgojumu un citu atlīdzību, kuru saņem Līgumslēdzējas Valsts rezidents kā direktoru padomes loceklis vai kā jebkuras citas līdzīgas sabiedrības — otras Līgumslēdzējas Valsts rezidenta — pārvaldes institūcijas loceklis, vai kā kompānijas "bestuurder" vai "commissaris", var aplikt ar nodokļiem šajā otrā valstī.

17. PANTS

Mākslinieki un sportisti

1. Neatkarīgi no 14. un 15. panta noteikumiem ienākumus, ko gūst Līgumslēdzējas Valsts rezidents kā izpildītājmākslinieks, piemēram, kā teātra, kino, radio vai televīzijas aktieris, kā mūziķis vai arī kā sportists par savu individuālo darbību otrā Līgumslēdzējā Valstī, var aplikt ar nodokļiem šajā otrā valstī.

2. Ja mākslinieka vai sportista ienākumi par viņa individuālo darbību attiecīgajā jomā tiek maksāti nevis pašam māksliniekam vai sportistam, bet citai personai, šos ienākumus neatkarīgi no 7., 14. un 15. panta noteikumiem var aplikt ar nodokļiem tajā Līgumslēdzējā Valstī, kurā tiek veikta izpildītājmākslinieka vai sportista darbība.

3. 1. un 2. punkta noteikumi neattiecas uz ienākumiem, kas gūti no darbības, ko Līgumslēdzējā Valstī veic mākslinieks vai sportists, ja viņa vizītei šajā valstī tiek sniegts būtisks atbalsts no otras Līgumslēdzējas Valsts, tās politiski administratīvās vienības vai pašvaldības sabiedriskajiem fondiem. Šajā gadījumā ienākums apliekams ar nodokļiem tikai tajā Līgumslēdzējā Valstī, kuras rezidents ir mākslinieks vai sportists.

18. PANTS

Pensijas, ikgadējie maksājumi un sociālās nodrošināšanas maksājumi

1. Saskaņā ar 19. panta 2. punktu pensija un cita līdzīga atlīdzība, ko saņem Līgumslēdzējas Valsts rezidents par iepriekš veikto algoto darbu, kā arī rezidenta saņemtie ikgadējie maksājumi tiks aplikti ar nodokļiem tikai tajā valstī, kuras rezidents ir pensijas vai ikgadējo maksājumu saņēmējs.

2. Tomēr, ja atlīdzība nav periodiska un tiek maksāta par otrā Līgumslēdzējā Valstī iepriekš veikto darbu vai ja ikgadējo maksājumu vietā tiek saņemta vienreizēja izmaksa, šo atlīdzību vai šīs vienreizējās izmaksas var aplikt ar nodokļiem tajā Līgumslēdzējā Valstī, kurā tās rodas.

3. Jebkuras pensijas un cita veida pabalstus, kas tiek izmaksāti saskaņā ar Līgumslēdzējas Valsts sociālās nodrošināšanas sistēmu, var aplikt ar nodokļiem pirmajā minētajā valstī, ja tiek izmaksāti otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentam.

4. Jēdziens "ikgadējie maksājumi" apzīmē noteiktu summu, ko iemaksā periodiski — noteiktos termiņos visā mūža garumā vai konkrētā laika posma ar noteikumu, ka šī summa pilnībā tiks atbilstoši atmaksāta naudā vai natūrā naudas vērtībā.

19. PANTS

Valsts dienests

1. a) Atlīdzību, kura nav pensija un kuru fiziskajai personai izmaksā Līgumslēdzēja Valsts vai tās politiski administratīvā vienība, vai pašvaldība, vai šai valstij, vienībai vai pašvaldībai pilnīgi piederoša iestāde vai organizācija par šai valstij, administratīvajai vienībai, pašvaldībai, iestādei vai organizācijai sniegtajiem atkarīgajiem individuālajiem pakalpojumiem, var aplikt ar nodokļiem šajā valstī.

b) Tomēr šī atlīdzība tiks aplikta ar nodokļiem tikai otrā Līgumslēdzējā Valstī, ja pakalpojumi ir sniegti šajā otrā valstī un šī fiziskā persona ir tāds šīs valsts rezidents, kas:

(i) ir šīs valsts pilsonis;

(ii) nav kļuvis par šīs valsts rezidentu tikai un vienīgi ar mērķi sniegt pakalpojumus.

2. a) Jebkuru pensiju, ko fiziskajai personai izmaksā Līgumslēdzēja Valsts vai ko izmaksā no šīs Līgumslēdzējas Valsts, tās politiski administratīvās vienības vai pašvaldības vai šai valstij, vienībai vai pašvaldībai pilnīgi piederošas iestādes vai organizācijas izveidotiem fondiem par pakalpojumiem, ko šī persona sniegusi šai valstij, vienībai, pašvaldībai, iestādei vai organizācijai, var aplikt ar nodokļiem šajā valstī.

b) Tomēr šī pensija tiks aplikta ar nodokļiem tikai otrā Līgumslēdzējā Valstī, ja šī fiziskā persona ir šīs otras valsts rezidents un pilsonis.

3. 15., 16. un 18. panta noteikumi ir jāpiemēro atlīdzībai un pensijai, kuru izmaksā par pakalpojumiem, kas sniegti sakarā ar Līgumslēdzējas Valsts, tās politiski administratīvās vienības vai pašvaldības vai šai valstij, vienībai vai pašvaldībai pilnīgi piederošas iestādes vai organizācijas veikto uzņēmējdarbību.

20. PANTS

Profesori un zinātnieki

1. Ienākumi, kurus saņem par veikto mācību vai pētniecības darbu fiziskās personas, kas ierodas Līgumslēdzējā Valstī ar nolūku mācīt vai nodarboties ar pētniecības darbu universitātē, koledžā vai citā šīs Līgumslēdzējas Valsts atzītā izglītības iestādē un kas tieši pirms ierašanās Līgumslēdzējā Valstī ir vai bija otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents, netiks aplikti ar nodokļiem pirmajā minētajā valstī divu gadu laikā no dienas, kad persona pirmoreiz ieradās minētajā nolūkā.

2. Šis pants netiks piemērots ienākumiem, kas gūti no izpētes darbiem, ja šie izpētes darbi ir veikti nevis sabiedriskajās interesēs, bet galvenokārt kādas personas vai personu privātajās interesēs.

21. PANTS

Studenti

Maksājumi, kurus uzturēšanās, studiju vai stažēšanās vajadzībām saņem students, māceklis vai stažieris, kas tieši pirms ierašanās Līgumslēdzējā Valstī ir vai bija otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents un kas atrodas pirmajā minētajā valstī vienīgi ar nolūku studēt vai stažēties, netiks aplikti ar nodokļiem šajā valstī, ja šie maksājumi rodas ārpus šīs valsts.

22. PANTS

Citi ienākumi

1. Citi šīs Konvencijas iepriekšējos pantos neaplūkotie Līgumslēdzējas Valsts rezidenta ienākumi neatkarīgi no to rašanās vietas tiks aplikti ar nodokļiem tikai šajā valstī.

2. 1. punkta noteikumi netiks piemēroti ienākumam, kas nav ienākums no 6. panta 2. punktā definētā nekustama īpašuma, ja šā ienākuma saņēmējs, būdams Līgumslēdzējas Valsts rezidents, veic uzņēmējdarbību otrā Līgumslēdzējā Valstī, izmantojot tur esošo pastāvīgo pārstāvniecību, vai sniedz šajā otrā valstī neatkarīgus individuālos pakalpojumus, izmantojot tur izvietoto pastāvīgo bāzi, un ja tiesības vai īpašums, par ko tiek saņemts šis ienākums, ir faktiski saistīts ar šo pastāvīgo pārstāvniecību vai pastāvīgo bāzi. Šajā gadījumā atbilstoši apstākļiem ir piemērojami 7. vai 14. panta noteikumi.

IV nodaļa. KAPITĀLA NODOKĻI

23. PANTS

Kapitāls

1. Kapitālu, ko pārstāv 6. panta 2. punktā minētais Līgumslēdzējas Valsts rezidenta nekustamais īpašums, kas atrodas otrā Līgumslēdzējā Valstī, var aplikt ar nodokļiem šajā otrā valstī.

2. Kapitālu, ko pārstāv kustamais īpašums, kas veido daļu no otrā Līgumslēdzējā Valstī esošās Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma pastāvīgās pārstāvniecības īpašuma, vai kapitālu, ko pārstāv kustamais īpašums, kas ir piederīgs Līgumslēdzējas Valsts rezidenta pastāvīgajai bāzei otrā Līgumslēdzējā Valstī un šī bāze tiek izmantota neatkarīgu individuālo pakalpojumu sniegšanai, var aplikt ar nodokļiem šajā otrā valstī.

3. Kapitāls, ko pārstāv Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma jūras un gaisa transporta līdzekļi, kuri tiek izmantoti starptautiskajā satiksmē, kā arī kustamais īpašums, kas saistīts ar šo jūras un gaisa transporta līdzekļu izmantošanu, tiks aplikts ar nodokļiem tikai šajā valstī.

4. Visi pārējie Līgumslēdzējas Valsts rezidenta kapitāla elementi tiks aplikti ar nodokļiem tikai šajā valstī.

V nodaļa. NODOKĻU DUBULTĀS UZLIKŠANAS NOVĒRŠANA

24. PANTS

Nodokļu dubultās uzlikšanas novēršana

1. Attiecībā uz Latvijas rezidentiem nodokļu dubultā uzlikšana tiks novērsta šādā veidā:

a) gadījumā, kad Latvijas rezidents gūst ienākumus vai viņam pieder kapitāls, kuru saskaņā ar šīs Konvencijas noteikumiem var aplikt ar nodokļiem Nīderlandē, ja vien Latvijas iekšējās likumdošanas akti nenodrošina labvēlīgākus noteikumus, Latvijai jāatļauj:

(i) samazināt šā rezidenta ienākuma nodokli par nodokļa daļu, kas ir vienāda ar Nīderlandē samaksāto ienākuma nodokli;

(ii) samazināt šā rezidenta kapitāla nodokli par nodokļa daļu, kas ir vienāda ar Nīderlandē samaksāto kapitāla nodokli. Šie samazinājumi tomēr nekādā gadījumā nedrīkst pārsniegt tādu ienākuma nodokļa vai kapitāla nodokļa daļu, kas ir aprēķināta Latvijā pirms šā samazinājuma piemērošanas, kāda ir attiecināma uz ienākumu vai kapitālu, kuru var aplikt ar nodokļiem Nīderlandē;

b) lai piemērotu "a" apakšpunktu, ja sabiedrība — Latvijas rezidents — saņem dividendes no sabiedrības — Nīderlandes rezidenta — un šajā sabiedrībā Latvijas rezidentam pieder ne mazāk par 10 procentiem akciju ar pilnām balsstiesībām, Nīderlandē samaksātajā nodoklī tiks ietverts ne tikai nodoklis, ar kuru apliek dividendes, bet arī nodoklis, ar kuru apliek sabiedrības peļņu, no kuras tiek izmaksātas dividendes.

2. Uzliekot nodokļus saviem rezidentiem, Nīderlande var iekļaut nodokļu bāzē ienākumu vai kapitālu, kuru saskaņā ar šīs Konvencijas noteikumiem var aplikt ar nodokļiem Latvijā.

3. Tomēr gadījums, kad Nīderlandes rezidents gūst tādu ienākumu, kuru saskaņā ar šīs Konvencijas 6. pantu, 7. pantu, 10. panta 6. punktu, 11. panta 6. punktu, 12. panta 5. punktu, 13. panta 1. un 2. punktu, 14. pantu, 15. panta 1. punktu, 18. panta 3. punktu, 19. panta 1. punkta "a" apakšpunktu un 2. punkta "a" apakšpunktu un 22. panta 2. punktu var aplikt ar nodokļiem Latvijā un kurš ir iekļauts 1. punktā minētajā bāzē, Nīderlandei ir jāatbrīvo šis ienākums no aplikšanas ar nodokļiem un jāatļauj samazināt šo nodokli. Šis samazinājums ir jāaprēķina saskaņā ar Nīderlandes likumu par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu. Šajā gadījumā ir jāuzskata, ka minētais ienākums ir iekļauts kopējā ienākumā, kurš ir atbrīvots no Nīderlandes nodokļiem saskaņā ar minētā likuma noteikumiem.

4. Turklāt Nīderlandei ir jāatļauj samazināt Nīderlandes nodokli, kas aprēķināts par ienākumu vai kapitālu, kuru saskaņā ar šīs Konvencijas 10. panta 2. punkta, 11. panta 2. punkta, 12. panta 2. punkta, 13. panta 5. punkta, 16. panta, 17. panta, 18. panta 2. punkta, 23. panta 1. un 2. punkta noteikumiem var aplikt ar nodokļiem Latvijā, ja ienākumi vai kapitāls ir iekļauti 3. punktā minētajā bāzē. Šim samazinājumam jābūt vienādam ar Latvijā samaksāto nodokli, taču tas nedrīkst pārsniegt tādu summu, kāda būtu atļauta, ja iekļautais ienākums vai kapitāls būtu tāds ienākums vai kapitāls, kāds tiek atbrīvots no Nīderlandes nodokļa saskaņā ar Nīderlandes likumu par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu.

VI nodaļa.ĪPAŠIE NOTEIKUMI

25. PANTS

Darbība šelfa zonā

1. Šā panta noteikumi ir jāpiemēro neatkarīgi no jebkuriem citiem šīs Konvencijas noteikumiem. Tomēr šis pants netiks piemērots, ja personas darbība šelfa zonā tiks uzskatīta par šīs personas pastāvīgo pārstāvniecību saskaņā ar 5. panta noteikumiem vai par pastāvīgo bāzi saskaņā ar 14. panta noteikumiem.

2. Šajā pantā jēdziens "darbība šelfa zonā" nozīmē šelfa zonā veiktu darbību, kas saistīta ar Līgumslēdzējas Valsts jūras un zemes dzīļu un tur esošo dabas resursu pētīšanu un izmantošanu.

3. Saskaņā ar šā panta 4. punktu tiks uzskatīts, ka Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums, kas veic darbību otras Līgumslēdzējas Valsts šelfa zonā, veic uzņēmējdarbību otrā valstī, izmantojot tur izvietoto pastāvīgo pārstāvniecību, ja vien minētā darbība otrā valstī netiek veikta laika posmā vai laika posmos, kuri kopumā nepārsniedz 30 dienas jebkurā 12 mēnešu periodā.

Saskaņā ar šo pantu:

a) gadījumā, kad uzņēmums, kas veic darbību otras Līgumslēdzējas Valsts šelfa zonā, ir saistīts ar citu uzņēmumu un šis cits uzņēmums viena projekta ietvaros šelfa zonā turpina darbību, ko veic vai ir veicis pirmais minētais uzņēmums, un abu uzņēmumu veiktā iepriekšminētā darbība kopumā pārsniedz 30 dienas jebkurā 12 mēnešu periodā, tiks uzskatīta, ka katrs uzņēmums ir veicis darbību, pārsniedzot 30 dienas šajā periodā;

b) uzņēmums tiks uzskatīts par saistītu ar citu uzņēmumu, ja vienam uzņēmumam tieši vai netieši pieder vismaz viena trešdaļa no šā cita uzņēmuma kapitāla vai arī ja personai tieši vai netieši pieder vismaz viena trešdaļa no abu uzņēmumu kapitāla.

4. Tomēr saskaņā ar šā panta 3. punktu tiks uzskatīts, ka jēdziens "darbība šelfa zonā" neiekļauj:

a) 5. panta 4. punktā minētās darbības atsevišķi vai jebkādā to kombinācijā;

b) buksēšanu vai noenkurošanu ar speciāli šim nolūkam domātiem kuģiem vai jebkādu citu šo kuģu darbību;

c) piegāžu vai personāla transportēšanu ar jūras vai gaisa transporta līdzekļiem starptautiskajā satiksmē.

5. Tiks uzskatīts, ka fiziskā persona — Līgumslēdzējas Valsts rezidents — sniedz profesionālos pakalpojumus vai citus neatkarīgus pakalpojumus, izmantojot otrā Līgumslēdzējā Valstī izvietoto pastāvīgo bāzi, ja šī persona veic minēto darbību otras valsts šelfa zonā nepārtraukti 30 dienas vai ilgāk.

6. Darba algu un citus līdzīgus maksājumus, kurus saņem Līgumslēdzējas Valsts rezidents par darbību, kas veikta, izmantojot otras Līgumslēdzējas Valsts šelfa zonā izvietoto pastāvīgo pārstāvniecību, var aplikt ar nodokļiem otrā valstī tiktāl, ciktāl šis darbs ir veikts otras valsts šelfa zonā.

7. Ja dokumentāri ir pierādīts, ka nodoklis ir samaksāts Latvijā par ienākumu, kuru, pamatojoties uz 7. un 14. pantu un saskaņā ar šā panta 3., 5. un 6. punktu, var aplikt ar nodokļiem Latvijā, Nīderlandei ir jāatļauj samazināt Nīderlandes nodokli, aprēķinot šo samazinājumu saskaņā ar 24. panta 2. punkta noteikumiem.

26. PANTS

Diskriminācijas nepieļaušana

1. Līgumslēdzējas Valsts pilsoņi otrā Līgumslēdzējā Valstī netiks pakļauti aplikšanai ar nodokļiem vai jebkurām ar tiem saistītajām prasībām, kas atšķiras no aplikšanas ar nodokļiem vai ar tiem saistītajām prasībām, kurām tiek vai var tikt pakļauti otras valsts pilsoņi tādos pašos apstākļos, vai kas ir apgrūtinošākas, it īpaši attiecībā uz rezidenci. Šis noteikums neatkarīgi no 1. panta noteikumiem attiecas arī uz personām, kas nav vienas Līgumslēdzējas Valsts vai abu Līgumslēdzēju Valstu rezidenti.

2. Bezvalstnieki — Līgumslēdzēju Valstu rezidenti — nevienā Līgumslēdzējām Valstīm netiks pakļauti aplikšanai ar nodokļiem vai jebkurām ar tiem saistītajām prasībām, kas atšķiras no aplikšanas ar nodokļiem vai ar tiem saistītajām prasībām, kurām tiek vai var tikt pakļauti attiecīgās valsts pilsoņi tādos pašos apstākļos, vai kas ir apgrūtinošākas, it īpaši attiecībā uz rezidenci.

3. Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma pastāvīgo pārstāvniecību, kuru tas izmanto otrā Līgumslēdzējā Valstī, nevar aplikt ar nodokļiem šajā otrā valstī mazāk labvēlīgi, nekā tiktu aplikti ar nodokļiem otras valsts uzņēmumi, kas veic tāda paša veida uzņēmējdarbību. Šo noteikumu nedrīkst iztulkot tādējādi, ka tas uzliktu Līgumslēdzējai Valstij pienākumu piešķirt otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentiem jebkādas privātas atlaides, atvieglojumus vai samazinājumus attiecībā uz aplikšanu ar nodokļiem, kādus šī valsts piešķir saviem rezidentiem, ņemot vērā viņu civilstāvokli vai ģimenes saistības.

4. Izņemot gadījumus, kad piemērojami 9. panta 1. punkta, 11. panta 8. punkta vai 12. panta 7. punkta noteikumi, procenti, autoratlīdzība un citi maksājumi, ko izdara Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums par labu otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentam, nosakot šā uzņēmuma apliekamo peļņu, ir jāatskaita no šīs peļņas pēc tādiem pašiem noteikumiem kā tad, ja tie tiktu izmaksāti pirmās minētās valsts rezidentam. Tāpat arī Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma parādi otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentam, nosakot šāda uzņēmuma apliekamā kapitāla vērtību, ir jāatskaita pēc tādiem pašiem noteikumiem kā tad, ja tas attiektos uz pirmās minētās valsts rezidentu.

5. Līgumslēdzējas Valsts uzņēmumus, kuru kapitāls pilnīgi vai daļēji pieder vienam vai vairākiem otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentiem vai kurus viņi tieši vai netieši kontrolē, pirmajā minētajā valstī nevar pakļaut aplikšanai ar nodokļiem vai jebkurām ar tiem saistītajām prasībām, kas atšķiras no aplikšanas ar nodokļiem un ar tiem saistītajām prasībām, kurām tiek vai var tikt pakļauti līdzīgi uzņēmumi pirmajā minētajā valstī, vai kas ir apgrūtinošākas.

6. Maksājumi, kurus fiziskā persona — Līgumslēdzējas Valsts rezidents — izdara vai kuri par labu šai personai tiek izdarīti pensiju fondā, kas attiecībā uz aplikšanu ar nodokļiem ir atzīts otrā Līgumslēdzējā Valstī, nodokļu uzlikšanas nolūkos pirmajā minētajā valstī tiks uzskatīti par maksājumiem, kuri ir izdarīti pensiju fondā, kas attiecībā uz aplikšanu ar nodokļiem ir atzīts pirmajā minētajā valstī, ja:

a) šī fiziskā persona izdarīja šos maksājumus pensiju fondā, pirms tā kļuva par pirmās minētās valsts rezidentu;

b) pirmās minētās valsts kompetentas iestādes atzīst, ka pensiju fonds atbilst tam pensiju fondam, kas attiecībā uz aplikšanu ar nodokļiem ir atzīts šajā valstī.

Šajā punktā jēdziens "pensiju fonds" iekļauj pensiju fondu, kas ir izveidots saskaņā ar sociālās nodrošināšanas sistēmu.

7. Šā panta noteikumi neatkarīgi no 2. panta noteikumiem attiecas uz visu veidu nodokļiem.

27. PANTS

Savstarpējas saskaņošanas procedūra

1. Ja persona uzskata, ka vienas Līgumslēdzējas Valsts vai abu Līgumslēdzēju Valstu rīcība noved vai var novest pie šīs personas aplikšanas ar nodokļiem, kas neatbilst šīs Konvencijas noteikumiem, šī persona var neatkarīgi no šo valstu iekšējās likumdošanas noteikumiem, kas paredz novērst šādu aplikšanu ar nodokļiem, iesniegt savu jautājumu izskatīšanai tās Līgumslēdzējas Valsts kompetentajām iestādēm, kuras rezidents ir šī persona, vai arī, ja jautājums attiecas uz 26. panta 1. punktu, tas Līgumslēdzējas Valsts kompetentajām iestādēm, kuras pilsonis ir šī persona. Jautājums jāiesniedz izskatīšanai triju gadu laikā no pirmā paziņojuma par rīcību, kas novedusi pie aplikšanās ar nodokļiem neatbilstoši šīs Konvencijas noteikumiem.

2. Kompetentās iestādes pienākums ir censties atrisināt šo jautājumu, ja tā uzskata, ka sūdzība ir pamatota, un, ja šī iestāde pati nespēj panākt apmierinošu risinājumu, tai jāmēģina atrisināt jautājumu, savstarpēji vienojoties ar otras Līgumslēdzējas Valsts kompetentajām iestādēm, lai novērstu šai Konvencijai neatbilstošu aplikšanu ar nodokļiem. Katra šāda panāktā vienošanās ir jāizpilda neatkarīgi no Līgumslēdzējas Valsts iekšējās likumdošanas aktos noteiktajiem termiņiem.

3. Līgumslēdzēju Valstu kompetentajām iestādēm ir jācenšas savstarpējas saskaņošanas gaitā atrisināt jebkurus sarežģījumus vai šaubas, kas var rasties, skaidrojot vai piemērojot šo Konvenciju. Tās var arī savstarpēji konsultēties, lai novērstu nodokļu dubulto uzlikšanu gadījumos, kas nav paredzēti šajā Konvencijā.

4. Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes var tieši sazināties viena ar otru, lai panāktu vienošanos iepriekšējos punktos minētajos jautājumos.

5. Ja attiecībā uz šīs Konvencijas interpretāciju un piemērošanu rodas kādas grūtības vai šaubas, kuras Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes nevar atrisināt savstarpējas saskaņošanas procedūras gaitā, saskaņā ar šā panta iepriekšējiem punktiem divu gadu laikā pēc neatrisinātā jautājuma rašanās šo jautājumu pēc vienas Līgumslēdzējas Valsts lūguma var iesniegt arbitrāžā, bet tikai pēc tam, kad ir pilnīgi izpildītas šā panta 1.—4. punktā noteiktās procedūras ar nosacījumu, ka otras Līgumslēdzējas Valsts kompetentās iestādes un šajā jautājumā iesaistītais nodokļu maksātājs vai maksātāji rakstveidā piekrīt, ka arbitrāžas slēdziens viņiem būs saistošs. Šajā gadījumā arbitrāžas slēdziens būs saistošs abām Līgumslēdzējām Valstīm un nodokļu maksātājam vai maksātājiem.

28. PANTS

Informācijas apmaiņa

1. Līgumslēdzēju Valstu kompetentajām iestādēm ir jāapmainās ar informāciju, kas nepieciešama šīs Konvencijas noteikumu izpildīšanai vai ar šajā Konvencijā ietvertajiem nodokļiem saistīto Līgumslēdzēju Valstu iekšējās likumdošanas aktu prasību izpildei tiktāl, ciktāl šie likumi nav pretrunā ar šo Konvenciju. Konvencijas 1. pants neierobežo informācijas apmaiņu. Jebkura informācija, ko saņem Līgumslēdzēja Valsts, ir jāuzskata par slepenu, tāpat kā informācija, kas tiek iegūta saskaņā ar šīs valsts likumdošanas aktiem un var tikt izpausta tikai tām personām vai varas iestādēm (arī tiesas un administratīvajām iestādēm), kas ir iesaistītas šajā Konvencijā ietverto nodokļu aprēķināšanā, iekasēšanā, piespiedu līdzekļu lietošanā, lietu iztiesāšanā vai apelāciju izskatīšanā. Šīm personām vai varas iestādēm šī informācija jālieto vienīgi iepriekšminētajos nolūkos. Tās drīkst izpaust šo informāciju tiesas prāvā vai tiesas nolēmumos.

2. Līgumslēdzēja Valsts var iesniegt arbitrāžas procedūras veikšanai nepieciešamo informāciju arbitrāžai, kas izveidota saskaņā ar 27. panta 5. punkta noteikumiem. Informācijas iesniegšana ir jāveic saskaņā ar 30. panta noteikumiem. Arbitrāžas locekļiem ir saistoši šā panta 1. punktā noteiktie informācijas izpaušanas ierobežojumi attiecībā uz jebkuru šādi saņemto informāciju.

29. PANTS

Palīdzība nodokļu iekasēšanā

1. Valstis apņemas sniegt viena otrai palīdzību un atbalstu to nodokļu iekasēšanā, uz kuriem attiecas šī Konvencija, kā arī ar šiem nodokļiem saistītā palielinājuma, uzrēķinu, kavējuma naudas un procentu iekasēšanā saskaņā ar šo valstu attiecīgajiem likumiem un administratīvo praksi.

2. Pēc Līgumslēdzējas Valsts lūguma otrai Līgumslēdzējai Valstij ir jāiekasē pirmās Līgumslēdzējas Valsts pieprasītie nodoklī saskaņā ar otras Līgumslēdzējas Valsts likumiem un šīs valsts administratīvo praksi nodokļu iekasēšanā. Tomēr otrā Līgumslēdzējā Valstī šādām prasībām netiks piešķirta nekāda prioritāte, un šo nodokļu iekasēšanas nolūkā attiecībā uz nodokļu parādnieku nevar tikt piemērots ieslodzījums. Valstij, kuru lūdz iekasēt šos nodokļus, nav jāveic tādi piespiedu pasākumi, kādi nav paredzēti tās valsts likumdošanas aktos, kura lūdz iekasēt šos nodokļus.

3. 2. panta noteikumi tiks piemēroti tikai attiecībā uz tādiem pieprasījumiem iekasēt nodokļus, kuriem ir nepieciešamie nosacījumi, lai tos iekasētu bezstrīdus kārtībā valsti, kas iesniedz lūgumu sniegt palīdzību, un kuru iekasēšana netiek apstrīdēta, ja vien starp kompetentajām iestādēm nav panākta cita vienošanās.

Tomēr, ja pieprasījums attiecas uz tādas personas nodokļu saistībām, kas nav tās valsts rezidents, kura lūdz iekasēt nodokļus, 2. punkts, ja vien starp kompetentajām iestādēm nav panākta cita vienošanās, tiks piemērots vienīgi tad, ja prasība nevar tikt ilgāk apstrīdēta.

4. Valstij, kurai lūdz palīdzību nodokļu iekasēšana, nav jāizpilda lūgums, ja:

a) valsts, kas lūdz palīdzību nodokļu iekasēšanā, nav izmantojusi visus savā teritorijā iespējamos līdzekļus šo nodokļu iekasēšanai, izņemot gadījumus, kad šo līdzekļu izmantošana var radīt nesamērīgas grūtības;

b) tā uzskata, ka prasība iekasēt nodokļus ir pretrunā ar šīs Konvencijas noteikumiem vai kādas citas tādas Konvencijas noteikumiem, kuras dalībnieces ir abas valstis.

5. Dokuments, kas apliecina, ka nodokļus, kurus lūdz iekasēt Līgumslēdzēja Valsts, var iekasēt bezstrīdus kārtībā, ir jāpieņem, jāapstiprina, jāpapildina vai arī jāaizstāj ar dokumentu, kas ļauj nodokļus iekasēt bezstrīdus kārtībā valstī, kurai lūdz palīdzību nodokļu iekasēšanā, tiklīdz ir saņemts lūgums sniegt palīdzību.

30. PANTS

28. un 29. panta ierobežojumi

Nekādā gadījumā 28. un 29. panta noteikumus nedrīkst iztulkot tādējādi, ka tie uzliktu Līgumslēdzējai Valstij pienākumu:

a) veikt administratīvus pasākumus, kas nesaskan ar vienas vai otras Līgumslēdzējas Valsts likumdošanas aktiem vai administratīvo praksi;

b) sniegt informāciju, kas nav pieejama saskaņā ar vienas vai otras Līgumslēdzējas Valsts likumdošanas aktiem vai administratīvo praksi;

c) sniegt informāciju, kas var atklāt jebkuru tirdzniecības, komerciālo vai profesionālo noslēpumu vai tirdzniecības procesu, vai arī sniegt informāciju, kuras izpaušana būtu pretrunā ar sabiedrisko kārtību (ordre public).

31. PANTS

Diplomāti un konsulārie darbinieki

1. Nekas šajā Konvencijā nedrīkst ietekmēt diplomātu vai konsulāro darbinieku fiskālās privilēģijas, kuras tiem piemērojamas saskaņā ar starptautiskajām tiesībām vai īpašiem nolīgumiem.

2. Šajā Konvencijā fiziskā persona, kas ir Līgumslēdzējas Valsts diplomātiskās vai konsulārās misijas loceklis otrā Līgumslēdzējā Valstī vai trešajā valstī un kas ir nosūtītājas valsts pilsonis, tiks uzskatīta par nosūtītājas valsts rezidentu, ja tā šajā valstī attiecībā uz ienākuma un kapitāla aplikšanu ar nodokļiem tiek pakļauta tādām pašām saistībām kā šīs valsts rezidenti.

3. Konvencija netiks piemērota Līgumslēdzējā Valstī esošajām starptautiskajām organizācijām, to iestādēm un darbiniekiem, kā arī trešo valstu diplomātisko un konsulāro misiju locekļiem, ja viņi attiecībā uz ienākuma un kapitāla aplikšanu ar nodokļiem netiek pakļauti tādām pašām saistībām kā šīs valsts rezidenti.

32. PANTS

Teritoriālā paplašināšana

1. Šīs Konvencijas piemērošanu var paplašināt — kopumā vai ar jebkādiem nepieciešamajiem grozījumiem — attiecībā un Nīderlandes Antiļu salām un Arubu — katru atsevišķi vai abām kopā, ja attiecīgā valsts uzliek nodokļus, kas pēc būtības ir līdzīgi tiem nodokļiem, uz kuriem attiecas šī Konvencija. Jebkura šāda Konvencijas piemērošanas paplašināšana stāsies spēkā atbilstoši grozījumiem un noteikumiem, arī noteikumiem par Konvencijas darbības izbeigšanu, tajā datumā, kāds būs norādīts un saskaņots notās, kuru apmaiņa jāveic diplomātiskā ceļā.

2. Šīs Konvencijas darbības izbeigšana neizbeigs Konvencijas piemērošanas paplašināšanu attiecībā uz jebkuru valsti, attiecībā uz kuru šīs Konvencijas darbība ir tikusi paplašināta saskaņā ar šo punktu, ja vien nav panākta citāda vienošanās.

VII nodaļa. NOBEIGUMA NOTEIKUMI

33. PANTS

Stāšanās spēkā

Šī Konvencija stāsies spēkā trīsdesmitajā dienā pēc datuma, kad viena valdība būs saņēmusi otras valdības pēdējo rakstveida paziņojumu par to, ka attiecīgās valsts konstitucionālās prasības, kuru izpilde ir nepieciešama, lai Konvencija stātos spēkā, ir izpildītas, un tās noteikumi abās Līgumslēdzējās Valstīs tiks piemēroti:

a) attiecībā uz nodokļiem, ko iekasē izmaksas brīdī: sākot ar ienākumu, ko gūst 1. janvārī vai pēc 1. janvāra tajā kalendārajā gadā, kas seko gadam, kurā šī Konvencija stājas spēkā;

b) attiecībā uz pārējiem ienākuma un kapitāla nodokļiem: sākot ar nodokļiem, kas maksājami jebkurā nodokļu gadā vai periodā, kurš sākas 1. janvārī vai pēc 1. janvāra tajā kalendārajā gadā, kas seko gadam, kurā šī Konvencija stājas spēkā.

34. PANTS

Darbības izbeigšana

Šī Konvencija ir spēkā tik ilgi, kamēr viena Līgumslēdzēja Puse tās darbību izbeidz. Katra Līgumslēdzēja Puse var izbeigt šīs Konvencijas darbību, diplomātiskā ceļā iesniedzot rakstveida notu par izbeigšanu vismaz sešus mēnešus pirms jebkura kalendārā gada beigām. Šajā gadījumā Konvencijas darbība tiks izbeigta abās Līgumslēdzējās Valstīs:

a) attiecībā uz nodokļiem, ko iekasē izmaksas brīdī: sākot ar ienākumu, ko gūst 1. janvārī vai pēc 1. janvāra tajā kalendārajā gadā, kas seko gadam, kurā ir iesniegta attiecīgā nota;

b) attiecībā uz pārējiem ienākuma un kapitāla nodokļiem: sākot ar nodokļiem, kas maksājami jebkurā nodokļu gadā vai periodā, kurš sākas 1. janvārī vai pēc 1. janvāra tajā kalendārajā gadā, kas seko gadam, kurā ir iesniegta attiecīgā nota.

Šo apliecinot, apakšā parakstījušies, būdami pienācīgi pilnvaroti, šo Konvenciju ir parakstījuši.

Konvencija sastādīta divos eksemplāros angļu valodā, parakstīta 1994. gada 14. martā Hāgā.

Latvijas Republikas valdības vārdā

Nīderlandes Karalistes valdības vārdā

Parakstot Latvijas Republikas un Nīderlandes Karalistes Konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, ir nolemts, ka šādi noteikumi ir šīs Konvencijas neatņemama daļa.

I

Attiecībā uz 1. un 4. pantu

Tiks atzīts, ka šīs Konvencijas mērķiem Līgumslēdzēja Valsts, tās politiski administratīvās vienības un pašvaldības, šīs valsts, tās politiski administratīvo vienību vai pašvaldību iestādes, kā arī pensiju fondi vai labdarības organizācijas, kuras par tādām atzītas Līgumslēdzējā Valstī un kuru ienākumi ir atbrīvoti no nodokļu uzlikšanas šajā valstī, tiks uzskatītas par šīs valsts rezidentu. Latvijas gadījumā par atzītu pensiju fondu tiks uzskatīts pensiju fonds, kas ir nodibināts saskaņā ar Latvijas likumiem, un Nīderlandes gadījumā — jebkurš pensiju fonds, kas ir atzīts un tiek kontrolēts saskaņā ar statūtu noteikumiem.

II

Attiecībā uz 3. pantu

Tiks atzīts, ka jēdzienā "Latvija" vai "Nīderlande" atkarībā no apstākļiem ir jāiekļauj ekskluzīvā ekonomiskā zona, kurā Latvija vai Nīderlande var īstenot suverēnās tiesības saskaņā ar savas valsts likumiem un starptautiskajām tiesībām, ja Latvija vai Nīderlande ir izveidojusi vai gatavojas izveidot šādu zonu un īsteno vai gatavojas īstenot tajā nodokļu uzlikšanas tiesības.

III

Attiecībā uz 4. pantu

Fiziskā persona, kura dzīvo uz kuģa un kurai nav reālas mītnes nevienā no Līgumslēdzējām Valstīm, tiks uzskatīta par tās Līgumslēdzējas Valsts rezidentu, kuras ostā ir pierakstīts kuģis.

IV

Attiecībā uz 5., 6., 7., 13. un 25. pantu

Tiks atzīts, ka tiesības pētīt un izmantot dabas resursus uzskatāmas par nekustamo īpašumu, kas atrodas tajā Līgumslēdzējā Valstī, uz kuras jūras un zemes dzīlēm attiecas šīs tiesības, un ka tās ir šajā valstī esošās pastāvīgās pārstāvniecības īpašumam piederīgas tiesības. Turklāt tiks atzīts, ka iepriekšminētās tiesības ietver arī tiesības saņemt procentus vai daļu no īpašuma, kas tiek radīts šīs izpētes vai izmantošanas rezultātā.

V

Attiecībā uz 6. un 13. pantu

Tiks atzīts, ka 6. un 13. panta mērķiem opcija un tamlīdzīgas tiesības attiecībā uz nekustamo īpašumu uzskatāmas par nekustamo īpašumu.

VI

Attiecībā uz 7. pantu

Attiecībā uz 7. panta 1. un 2. punktu: ja Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums pārdod preces vai izstrādājumus vai veic uzņēmējdarbību ar otrā Līgumslēdzējā Valstī esošās pastāvīgās pārstāvniecības starpniecību, pastāvīgās pārstāvniecības peļņa tiks noteikta, pamatojoties nevis uz uzņēmuma kopējo ieņēmumu apjomu, bet gan uz to uzņēmuma pelņas apjomu, kas ir attiecināms uz pastāvīgās pārstāvniecības darbību precu pārdošanā vai uzņēmējdarbību, īpaši tad, ja ir noslēgti līgumi par rūpniecības, tirdzniecības vai zinātnisko iekārtu vai tām nepieciešamo ēku plānošanu, piegādi, montāžu vai celtniecību un ja uzņēmums šo darbu veikšanai izmanto pastāvīgo pārstāvniecību, uz šo pastāvīgo pārstāvniecību attiecināmā peļņa tiks noteikta, pamatojoties nevis uz līguma kopējo apjomu, bet gan uz to līguma daļu, kura faktiski ir realizēta, izmantojot pastāvīgo pārstāvniecību Līgumslēdzējā Valstī, kura atrodas šī pastāvīgā pārstāvniecība. Peļņa, kas tiek attiecināta uz to līguma daļu, ko izpilda uzņēmuma pārējā daļa, tiks aplikta ar nodokļiem tikai tajā Līgumslēdzējā Valstī, kuras rezidents ir šis uzņēmums.

VII

Attiecībā uz 8. pantu

Šā panta mērķiem Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma peļņa no jūras un gaisa transporta līdzekļu izmantošanas starptautiskajā satiksmē ietvers peļņu, ko uzņēmums gūst, iznomājot starptautiskajā satiksmē izmantojamos jūras un gaisa transporta līdzekļus bez apkalpes un apgādes (on bareboat basis), kā arī peļņu no konteineru iznomāšanas un izīrēšanas, ja šī iznomāšana un izīrēšana tiek veikta papildus 1. punktā minētajai darbībai.

VIII

Attiecībā uz 10., 11. un 12. pantu

Ja iekasēto nodokļu apjoms pārsniedz saskaņā ar 10., 11. vai 12. panta noteikumiem iekasējamo nodokļu apjomu, iesniegums par nepareizi iekasētā nodokļa apjoma atmaksāšanu ir jāiesniedz šo nodokli iekasējušās valsts kompetentajām iestādēm triju gadu laikā pēc tā kalendārā gada beigām, kurā nodoklis iekasēts.

IX

Attiecībā uz 11. pantu

3. punkta "d ii" apakšpunkta noteikumi tiks piemēroti tikai pirmos, piecus gadus pēc šīs Konvencijas piemērošanas uzsākšanas. Šo periodu var pagarināt kompetentās iestādes, savstarpēji vienojoties. Par šādas vienošanās panākšanu Līgumslēdzējām Valstīm ir jāinformē vienai otru rakstveidā, diplomātiskā ceļā.

X

Attiecībā uz 11. un 12. pantu

Ja Līgumslēdzēja Valsts saskaņā ar saviem likumdošanas aktiem ievieš procentu un autoratlīdzības nodokļus, kuri tiks iekasēti ienākuma izmaksas brīdī, tad neatkarīgi no 11. panta 2. punkta un 12. panta 2. punkta noteikumiem procenti un autoratlīdzība, ko izmaksās pēc līgumiem, kuri noslēgti līdz šīs Konvencijas parakstīšanas datumam, netiks aplikti ar šiem nodokļiem piecu gadu laikā pēc šo nodokļu ieviešanas.

XI

Attiecībā uz 12. pantu

1. Maksājumi, kas saņemti kā atlīdzība par tehniska rakstura pakalpojumiem, arī zinātniskas, ģeoloģiskas vai tehniskas dabas projektiem, vai par inženiertehniskajiem līgumiem, arī tiem piederīgajiem plāniem, vai maksājumi, kas saņemti par konsultatīviem vai pārraudzības pakalpojumiem, netiks kvalificēti kā maksājumi par informāciju, kas saistīta ar rūpniecisku, tirdzniecisku vai zinātnisku pieredzi, izņemot gadījumus, kad šie maksājumi pamatojas uz ražošanu, pārdošanu, izpildīšanu, peļņas ieguvi vai jebkādā citā veidā uz šīs informācijas izmantošanu.

2. Tiks atzīts, ka jēdziens "autoratlīdzība" neietvers maksājumus par urbšanas platformu vai citu līdzīgu ogļūdeņražu pētīšanā un ieguvē lietojamo iekārtu izmantošanu.

3. Ja jebkurā konvencijā par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu, kuru noslēdz Latvija ar trešo valsti, kas ir Ekonomiskās attīstības un sadarbības organizācijas (OECD) locekle šīs Konvencijas parakstīšanas brīdī, Latvija pēc šā datuma piekrīt no 4. punktā dotās definīcijas izslēgt jebkura veida tiesības vai īpašumu vai atbrīvot autoratlīdzību, kas rodas Latvijā, no Latvijā uzliekamā autoratlīdzības nodokļa, vai arī samazināt 2. punktā minētās nodokļa likmes, tad šī definīcija, atbrīvojums vai samazinātā nodokļa likme tiks automātiski piemērota, it kā būtu norādīta šīs Konvencijas 12. panta 2. vai 3. punktā.

XII

Attiecībā uz 16. pantu

Tiks atzīts, ka Nīderlandes sabiedrībā "bestuurder" vai "commissaris" nozīmē akcionāru pilnsapulces vai kādas citas sabiedrības pārvaldes institūcijas ieceltu personu, kura vada sabiedrību vai veic tās uzraudzību.

XIII

Attiecībā uz 24. pantu

Tiks atzīts, ka 24. panta 3. punktā minētā samazinājuma aprēķināšanai ir jāņem vērā 23. panta 1. punktā minētie kapitāla veidi, lai noteiktu vērtību, kura ir jāsamazina par to vērtību, kas nodrošināta ar galvojumu, un ir jāņem vērā 23. panta 2. punktā minētie kapitāla veidi, lai noteiktu vērtību, kura ir jāsamazina par pastāvīgajai pārstāvniecībai vai pastāvīgajai bāzei piederīgo parādu vērtību.

XIV

Attiecībā uz 27. panta 5. punktu un 28. un 29. pantu

Attiecībā uz arbitrāžu, informācijas apmaiņu un palīdzību nodokļu iekasēšanā Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes, savstarpēji vienojoties, var reglamentēt šo procedūru noteikumus, iesniegumu un atbilžu formu, iekasēto nodokļu summu sadalījumu, minimālo iekasējamo nodokļu apjomu un citus nepieciešamos nosacījumus.

Šo apliecinot, apakšā parakstījušies, būdami pienācīgi pilnvaroti, šo Protokolu ir parakstījuši.

Protokols sastādīts divos eksemplāros angļu valodā, parakstīts 1994. gada martā Hāgā.

Latvijas Republikas valdības vārdā

Nīderlandes Karalistes valdības vārdā