LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU
KABINETS
Par Latvijas
Republikas Valsts kancelejas nolikumu
Lēmums Nr. 135 (prot. Nr. 55 13.
§)
Apstiprināt pievienoto Latvijas Republikas Valsts kancelejas
nolikumu.
Ministru prezidents M. GAILIS
Valsts reformu ministre V. A.
TĒRAUDA
Rīgā 1994. gada 8. novembrī
APSTIPRINĀTS
ar Ministru kabineta 1994. gada 8. novembra
lēmumu Nr. 135
Latvijas
Republikas Valsts kancelejas
NOLIKUMS
I nodaļa
Vispārīgie noteikumi
1. Latvijas Republikas Valsts kanceleja (turpmāk tekstā -
«Valsts kanceleja») ir valsts pārvaldes iestāde, kuras uzdevums
ir radīt priekšnoteikumus Ministru prezidenta un viņa vadītā
Ministru kabineta saskaņotai darbībai, lai nodrošinātu optimālu
un operatīvu lēmumu pieņemšanu saskaņā ar Satversmi un citiem
likumiem.
2. Valsts kanceleja savā darbībā ievēro likumus, Ministru
kabineta un Ministru prezidenta izdotos tiesību aktus un dotos
norādījumus, kā arī šo nolikumu.
3. Valsts kanceleja ir juridiska persona, tai ir zīmogs ar
papildinātā Latvijas Republikas valsts mazā ģerboņa attēlu un
Valsts kancelejas pilnu nosaukumu.
II nodaļa
Valsts kancelejas funkcijas
4. Valsts kancelejas funkcijas ir:
4.1. sekmēt Valdības noteiktās politikas īstenošanu, tai
skaitā sadarbībā ar Valdības koalīcijas partneriem, atbilstoši
Deklarācijai par Valdības Iecerēto darbību;
4.2. nodrošināt, lai Ministru kabinetam un Ministru
prezidentam iesniegtie tiesību aktu projekti būtu profesionāli
sagatavoti, saskaņoti, juridiski precīzi un pamatotos uz
precīziem finansiāliem aprēķiniem;
4.3. veicināt ministriju savstarpējo sadarbību, risinot
radušās problēmas un domstarpības, kā arī operatīvi izpildot
Ministru kabineta un Ministru prezidenta dotos uzdevumus;
4.4. savlaicīgi informēt Ministru prezidentu par jebkuru
iekšpolitikas un ārpolitikas jautājumu, kā arī sagatavot viņam
materiālus par minētajiem jautājumiem;
4.5. garantēt noteiktās procesuālās kārtības ievērošanu,
pieņemot Ministru kabineta un Ministru prezidenta operatīvus
lēmumus krīzes situācijās;
4.6. sniegt sabiedrībai informāciju par Ministru kabineta un
Ministru prezidenta pieņemtajiem lēmumiem.
5. Valsts kanceleja veic arī citas
likumos vai Ministru kabineta tiesību aktos noteiktās
funkcijas.
III nodaļa
Valsts kancelejas struktūra
6. Valsts kancelejas sastāvā ir Ministru prezidenta Birojs un
šādas struktūrvienības:
6.1. Valsts kancelejas direktora Sekretariāts;
6.2. Lietvedības departaments;
6.3. Juridiskais departaments;
6.4. Informātikas departaments,
6.5. Preses departaments;
6.6. Saimniecības departaments,
6.7. Finansu nodaļa;
6.8. Personāla nodaļa;
6.9. Vēstuļu un apmeklētāju pieņemšanas nodaļa.
7. Ministru prezidenta Biroja sastāvā ir Ministru prezidenta
padomnieki, Ministru prezidenta palīgi un Ministru prezidenta
preses sekretāri.
8. Valsts kancelejas struktūrvienības ir administratīvi
atbildīgas Ministru kabinetam un Ministru prezidentam par tām
noteikto funkciju izpildi, bet Ministru prezidenta Birojs -
politiski atbildīgs par tam noteikto funkciju izpildi.
IV nodaļa
Ministru prezidenta Biroja funkcijas
9. Ministru prezidenta Biroja funkcijas ir:
9.1. izvērtēt politiskās problēmas, kuras rodas, īstenojot
Deklarāciju par Valdības iecerēto darbību un Valdības politiku
kopumā, un dot padomus Ministru prezidentam šīs politikas
realizēšanai;
9.2. izvērtēt Ministru kabinetam un Ministru prezidentam
iesniegto tiesību aktu projektu un citu priekšlikumu atbilstību
Valdības politikai;
9.3. izteikt viedokli jebkurā jautājumā, kuru izvirza Ministru
prezidents;
9.4. uzturēt kontaktus ar sabiedrisko organizāciju un
politisko partiju pārstāvjiem, Ministru kabineta padomniekiem un
ministru padomniekiem, lai iegūtu pilnīgu informāciju noteiktajos
jautājumos;
9.5. nodrošināt Ministru prezidentam vizītēm un sarunām
nepieciešamo informāciju; nodrošināt tikšanās laikā iegūtās
informācijas vai doto uzdevumu operatīvu paziņošanu
adresātiem;
9.6. informēt Ministru prezidentu par presē skartajiem
politiskajiem jautājumiem, organizēt tikšanās ar preses un citu
masu informācijas līdzekļu pārstāvjiem, kā arī sagatavot Ministru
prezidentu Šīm tikšanās reizēm.
V nodaļa
Valsts
kancelejas struktūrvienību funkcijas
10. Valsts kancelejas direktora Sekretariāta sastāvā ir
Ministru kabineta padomnieki, Valsts kancelejas direktora palīgs
un sekretāri. Valsts kancelejas direktora Sekretariāta funkcijas
ir:
10.1. savlaicīgi informēt Valsts kancelejas direktoru par
notikumiem vai krīzes situācijām, sagatavot attiecīgus
priekšlikumus par Ministru kabineta vai Ministru prezidenta
iespējamo rīcību;
10.2. informēt dokumentu iesniedzējus par Valsts kancelejā
reģistrēto dokumentu statusu un virzību Valsts kancelejā un
Ministru kabineta;
10.3. nodrošināt Valsts kancelejas direktora Sekretariāta
darbinieka dežūras darbdienas laikā Valsts kancelejas direktora
pieņemamajā telpā, kā ari sniegt citu palīdzību Valsts kancelejas
direktoram viņam uzticēto pienākumu veikšanā.
11. Valsts kancelejas Lietvedības departaments:
11.1. nodrošina Ministru kabinetam iesniegto tiesību aktu
projektu un tiem pievienoto materiālu, kā arī citu Ministru
kabinetam iesniegto dokumentu reģistrāciju un to operatīvu
virzību atbilstoši Ministru kabineta iekšējās kārtības un
darbības noteikumiem;
11.2. pārbauda, vai tiesību aktu projekti iesniegti atbilstoši
Ministru kabineta iekšējās kārtības un darbības noteikumiem. Ja
tiesību aktu projekti neatbilst minētajiem noteikumiem, tos
Valsts kancelejas direktora noteiktajā kārtībā nosūta atpakaļ
iesniedzējam;
11.3. sagatavo Ministru kabineta un Ministru kabineta komiteju
kārtējo sēžu darba kārtības projektus, nodrošina to jautājumu
iekļaušanu Ministru kabineta sēdes darba kārtības projektā, par
kuriem dokumenti ir noformēti atbilstoši Ministru kabineta
iekšējās kārtības un darbības noteikumiem;
11.4. nodrošina uz Ministru kabineta komiteju un Ministru
kabineta sēdēm uzaicināto personu reģistrāciju, sēdes materiālu
izsniegšanu un sēžu protokola lēmumu noformēšanu un to nosūtīšanu
adresātiem;
11.5. nodrošina dienesta dokumentu pārrakstīšanu, rediģēšanu,
tulkošanu un pavairošanu, kā arī Valsts kancelejas iesniegto
tiesību aktu projektu rediģēšanu un noformēšanu;
11.6. nodrošina Ministru kabineta un Ministru prezidenta
izdoto tiesību aktu reģistrēšanu un ievadīšanu Tiesiskās
informācijas datu bāzē un Lietvedības datu bāzē, kā arī
parakstīto tiesību aktu un citu dokumentu automatizētu uzskaiti
un nosūtīšanu adresātiem;
11.7. nodrošina Valsts kancelejas struktūrvienības un
amatpersonas ar dokumentu veidlapām un tipveida formulāriem. 12.
Valsts kancelejas Juridiskais departaments:
12.1. seko, kā tiek ievēroti Tieslietu ministrijas atzinumos
izteiktie iebildumi un priekšlikumi par Ministru kabinetam un
Ministru prezidentam izskatīšanai iesniegto tiesību aktu projektu
atbilstību spēkā esošajiem likumiem un citiem tiesību aktiem;
12.2. ja nepieciešams, organizē tiesību aktu projektu
juridisko ekspertīzi;
12.3. sagatavo vai juridiski noformē iesniegtos Ministru
prezidenta tiesību aktu projektus, kā arī nodrošina Ministru
kabinetā pieņemto tiesību aktu galīgā varianta juridisko
noformēšanu atbilstoši Ministru kabineta sēdes protokola
lēmumiem;
12.4. veic Saeimas, Ministru kabineta un Ministru prezidenta
izdoto tiesību aktu, starptautisko līgumu kopiju uzskaiti un to
sākotnējo sistematizāciju, kā arī uztur aktuālā stāvoklī un
klasificē Ministru kabineta un Ministru prezidenta izdotos
tiesību aktus Tiesiskās informācijas datu bāzē;
12.5. seko Ministru kabinetā akceptēto un Saeimai izskatīšanai
iesniegto likumprojektu, kā arī to tiesību aktu virzībai, kuri
izdoti Satversmes 81. pantā noteiktajā kārtībā, regulāri informē
Valsts kancelejas direktoru par minēto tiesību aktu turpmāko
virzību Saeimā līdz to pieņemšanai vai noraidīšanai;
12.6. sniedz Ministru kabineta locekļiem, valsts pārvaldes un
pašvaldību institūciju vadītājiem, kā arī Valsts kancelejas
amatpersonām juridiskas konsultācijas jautājumos, kas saistīti ar
Valsts kancelejai noteiktajiem uzdevumiem.
13. Valsts kancelejas Informātikas departaments:
13.1. nodrošina Valsts kancelejai automatizētu informācijas
apmaiņas sistēmu ar citām valsts varas un pārvaldes institūcijām,
kā arī šīs sistēmas funkcionēšanu un pilnveidošanu;
13.2. izstrādā priekšlikumus par licencētu programmlīdzekļu
izmantošanu Valsts kancelejas datoros un par šo programmlīdzekļu
vai datoru saikni ar citām valsts pārvaldes iestādēm, kā arī
piedalās tiesību aktu projektu izstrādē informātikas
jautājumos;
13.3. izvērtē un dod atzinumus par valsts nozīmes
automatizētajām informācijas sistēmām un to lietošanas
iespējām;
13.4. apmāca tiesiskās informācijas un lietvedības
informācijas apstrādes un automatizētās uzskaites un apmaiņas
sistēmas izmantotājus sistēmu un programmlīdzekļu lietošanā.
14. Valsts kancelejas Preses departaments:
14.1. nodrošina preses un citu masu informācijas līdzekļu
pārstāvjiem informāciju par Valdības viedokli;
14.2. sadarbībā ar ministriju attiecīgajām amatpersonām
sagatavo operatīvu informāciju par jautājumiem, kurus lemj
Ministru kabinets, Ministru prezidents" vai kuri tiek
izskatīti Ministru kabineta komiteju sēdēs;
14.3. veic Latvijas un ārvalstu žurnālistu akreditāciju
Ministru kabineta un organizē viņu darbu Ministru kabinetā un tā
rīkotajos pasākumos.
15. Valsts kancelejas Saimniecības departaments:
15.1. saimnieciski pārvalda un uztur kārtībā Ministru kabineta
ēku, inventāru un citu tai uzticēto īpašumu;
15.2. pēc Valsts kancelejas struktūrvienību pieprasījuma
nodrošina tām nepieciešamo inventāru un saimnieciskos
pakalpojumus;
15.3. risina jautājumus, kas saistīti ar Ministru kabineta
ēkas remontu, telpu uzturēšanu, viesu uzņemšanu, izvietošanu un
transporta pakalpojumiem;
15.4. nodrošina iekšējo telefona sakaru sistēmas funkcionēšanu
un ekspluatāciju, kā arī atbild par Ministru kabineta, Ministru
kabineta komiteju un Ministru prezidenta rīkoto sēžu tehnisko
nodrošinājumu,
16. Valsts kancelejas Finansu nodala:
16.1. nodrošina Valsts kancelejas finansiālo darbību;
16.2. veic grāmatvedības uzskaiti, kontroli un analīzi;
16.3. uztur aktuālā stāvoklī grāmatvedības automatizēto
uzskaites un finansu kontroles sistēmu;
16.4. veic Ministru kabineta rezerves fonda izlietojuma
uzskaiti.
17. Valsts kancelejas Personāla nodaļa:
17.1. noformē valsts civildienesta un darba attiecībām
nepieciešamos dokumentus Valsts kancelejas ierēdņiem (ierēdņu
kandidātiem) un personām, kuras uz darba līguma pamata ieņem
valsts civildienesta ierēdņu amatus, kā arī ministriem, valsts
ministriem, parlamentārajiem sekretāriem un citam personām, kurus
ieceļ amata Ministru kabinets vai Ministru prezidents saskaņa ar
likumu vai citiem tiesību aktiem;
17.2. noformē un izsniedz Valsts kancelejas direktora
parakstītas dienesta apliecības un caurlaides;
17.3. uztur aktuālā stāvoklī kadru uzskaites automatizēto
sistēmu, valsts varas, valsts pārvaldes un pašvaldību iestāžu, kā
arī valsts uzņēmumu atbildīgo darbinieku tālruņu un adrešu
sarakstus;
17.4. izskata Valsts kancelejas darbinieku sūdzības un
iesniegumus, savas kompetences ietvaros sniedz atbildes un
paskaidrojumus.
18. Valsts kancelejas Vēstuļu un apmeklētāju pieņemšanas
nodaļa:
18.1. organizē iedzīvotāju priekšlikumu, iesniegumu un sūdzību
izskatīšanu, kā arī, ja nepieciešams, nosūta tos valsts pārvaldes
vai pašvaldību iestādei atbilstoši tās kompetencei;
18.2. sistemātiski analizē iedzīvotāju iesniegumos ietvertos
priekšlikumus un sūdzības, apkopo tos un sagatavo informāciju
Valsts kancelejas direktoram;
18.3. kontrolē uz iedzīvotāju priekšlikumu un sūdzību pamata
doto uzdevumu izpildi.
19. Lietvedības departamenta direktora tiešajā pakļautībā ir
Valsts kancelejas Arhīvs. Arhīvs:
19.1. atbild par Ministru kabineta un Ministru prezidenta
izdoto tiesību aktu un sēžu protokolu oriģinālu, kā arī Valsts
kancelejas direktora rīkojumu un citu materiālu oriģinālu
saglabāšanu;
19.2. sniedz metodiskas konsultācijas arhīva lietu
noformēšanā, veido un papildina uzziņu sistēmu par arhīvā
glabājamajiem dokumentiem.
VI nodaļa
Valsts kancelejas amatpersonas
20. Valsts kancelejas darbinieki ir ierēdņi (ierēdņu
kandidāti), un viņus ieceļ amatā un atbrīvo no amata saskaņā ar
likumu «Par valsts civildienestu», izņemot personas, kuras
saskaņā ar likumu vai Ministru kabineta noteikumiem var ieņemt
valsts civildienesta ierēdņu amatus uz darba līguma pamata.
21. Valsts kancelejas darbu administratīvi vada Valsts
kancelejas direktors. Valsts kancelejas direktors ir visaugstākā
ranga ierēdnis (ierēdņa kandidāts), kuru iecel amatā un atbrīvo
no amata ar Ministru kabineta rīkojumu pēc Ministru prezidenta
ierosinājuma.
22. Ministru prezidenta Biroju vada Biroja vadītājs, kurš var
būt ierēdnis (ierēdņa kandidāts) un kuru ieceļ amatā ar Ministru
prezidenta rīkojumu uz laiku, ne ilgāk par Ministru prezidenta
pilnvaru laiku.
23. Ministru prezidenta Biroja darbiniekus iecel amatā un
atbrīvo no amata Valsts kancelejas direktors pēc Ministru
prezidenta ieteikuma uz laiku, ne ilgāku par Ministru prezidenta
pilnvaru laiku.
24. Valsts kancelejas direktoram var būt vietnieki. Valsts
kancelejas direktora vietnieks ir ierēdnis (ierēdņa kandidāts),
un viņa pienākumus nosaka Valsts kancelejas direktors.
25. Lai izpildītu likumos, Ministru kabineta un Ministru
prezidenta izdotajos tiesību aktos un šajā nolikumā noteiktos
uzdevumus, Valsts kancelejas direktors, ja nepieciešams, ir
tiesīgs izveidot Valsts kancelejas papildu struktūrvienības vai
darba grupas (to skaitā krīzes situācijas operatīvo centru vai
darba grupu).
26. Valsts kancelejas direktors apstiprina Valsts kancelejas
štatu sarakstu saskaņa ar valsts budžetā paredzēto štata vienību
skaitu un darba samaksas fondu, kā arī apstiprina departamentu un
citu struktūrvienību nolikumus vai to vadītāju un citu ierēdņu
(ierēdņu kandidātu) dienesta instrukcijas un nosaka Valsts
kancelejas struktūrvienību un amatpersonu pienākumus.
27. Ministru kabineta padomnieki:
27.1. patstāvīgi veic konkrētas darbības Valsts kancelejas
direktora noteiktajos jautājumos, sniedz operatīvo informāciju
par tiem un minētajos jautājumos sagatavo priekšlikumus par
Valsts kancelejas direktora iespējamo rīcību;
27.2. atbilstoši savai kompetencei ir līdzatbildīgi par
tiesību aktu projektu, tiesību aktu un Ministru kabineta komiteju
un Ministru kabineta sēžu protokolu pareizu noformēšanu
atbilstoši Ministru kabineta iekšējās kārtības un darbības
noteikumiem un citiem tiesību aktiem, kā arī vizē tos;
27.3. veido un uztur aktuālā stāvoklī informatīvo bāzi par
tiem speciālistiem (lietpratējiem), kurus, ja nepieciešams, var
iesaistīt slēdzienu (atzinumu) sagatavošanā.
28. Valsts kancelejas ierēdņi (ierēdņu kandidāti), kā arī
personas, kuras ieņem valsts civildienesta ierēdņu amatus uz
darba līguma pamata, ir atbildīgi par šajā nolikumā un konkrētajā
dienesta aprakstā vai darba līgumā noteikto funkciju izpildi.
29. Ministru prezidenta palīgi, Ministru prezidentā
padomnieki, Valsts kancelejas direktors, viņa vietnieki un
Ministru kabineta padomnieki, Valsts kancelejas struktūrvienību
vadītāji un citi ierēdņi (ierēdņu kandidāti), kā arī personas,
kuras ieņem valsts civildienesta ierēdņu amatus uz darba līguma
pamata:
29.1. ar padomdevēja tiesībām piedalās Ministru kabineta
komiteju sēdēs to jautājumu apspriešanā, kas atbilst viņu
kompetencei;
29.2. ievērojot ar likumu noteiktos ierobežojumus, apmeklē
valsts pārvaldes iestādes, lai saņemtu nepieciešamo informāciju,
kā arī piedalās valsts pārvaldes institūciju sēdēs un sanāksmēs,
saskaņojot Šādu piedalīšanos ar attiecīgās institūcijas
vadību.
30. Ministru kabineta komitejas atbildīgais sekretārs ir
Lietvedības departamenta ierēdnis (ierēdņa kandidāts), kurš:
30.1. nodrošina Ministru kabineta komitejas locekļus ar
materiāliem atbilstoši darba kārtībai, kā arī izziņo
uzaicinātajām personām Ministru kabineta komitejas sēdes vietu un
laiku;
30.2. sniedz palīdzību Ministru kabineta komitejas
priekšsēdētājam komitejas sēdes vadīšanā;
30.3. noformē Ministru kabineta komitejas sēdes protokolu un
nodrošina sēdē izskatīto materiālu savlaicīgu nosūtīšanu
adresātiem.
31. Ministru kabineta komiteju atbildīgos sekretārus ieceļ
amatā un atbrīvo no amata Valsts kancelejas direktors. Ministru
kabineta komitejas atbildīgajam sekretāram var būt arī vietnieks
vai palīgs, kuru iecel amatā un atbrīvo no amata Valsts
kancelejas direktors pēc komitejas atbildīgā sekretāra
priekšlikuma.
32. Valsts kancelejas departamentus vada departamentu
direktori, kuri ir ierēdņi (ierēdņa kandidāti). Departamenta
direktors pilda Valsts kancelejas direktora un tiešā priekšnieka
- Valsts kancelejas direktora vietnieka - rīkojumus, kā ari dod
rīkojumus departamenta darbiniekiem un pakļauto nodaļu
vadītājiem.
33. Nodaļas ir departamenta struktūrvienības vai arī tās ir
tieši pakļautas Valsts kancelejas direktoram. Nodaļas vada
ierēdnis (ierēdņa kandidāts). Nodaļas vadītājs dod rīkojumus
nodalās darbiniekiem.
34. Katram Valsts kancelejas ierēdnim (ierēdņa kandidātam)
jāpilda tiešās priekšniecības rīkojumi.
35. Konkrētus dienesta pienākumus ierēdnim (ierēdņa kandidātam
nosaka Valsts kancelejas direktors vai viņa pilnvarota
amatpersona nolikumos, instrukcijās un konkrētos dienesta
pienākumu aprakstos.
Valsts reformu ministre V. A.
TĒRAUDA