Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 

Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi likumā «Par zemes privatizāciju lauku apvidos»

Izdarīt likumā «Par zemes privatizāciju lauku apvidos» (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 32/33/34; 1993, 8/9, 18/19; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 1) šādus grozījumus:

1. Papildināt 1. pantu ar 4. punktu šādā redakcijā: «4) nodot zemi īpašumā par atlīdzību Latvijā reģistrētajām juridiskajām personām saskaņā ar VI nodaļas nosacījumiem.»

2. Izteikt 2, panta 5. un 6. punktu šādā redakcijā:

«5) zeme īpašumā tiek piešķirta Latvijas Republikas pilsoņiem un Latvijā reģistrētajām juridiskajām personām;

6) zemes privatizācija notiek uz Latvijas Republikas pilsoņu vai Latvijā reģistrēto juridisko personu pieprasījuma pamata, ievērojot brīvprātības principu.»

3. Izteikt 3. panta otro daļu Šādā redakcijā:

«Zemi, kura 1940. gada 21. jūlijā bija valsts un juridisko personu īpašumā, var privatizēt saskaņā ar šā likuma VI nodaļas nosacījumiem, izņemot šā panta pirmajā daļā minētos gadījumus.»

4. Izteikt 4. panta pirmo un otro daļu Šādā redakcijā: «Zemes privatizācijas veidi ir:

1) zemes īpašuma tiesību atjaunošana bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem;

2) zemes īpašuma tiesību piešķiršana par samaksu Latvijas Republikas pilsoņiem un Latvijā reģistrētajām juridiskajām personām.

Bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem tiek atjaunotas īpašuma tiesības uz zemi, atdodot dabā viņu bijušo zemes īpašumu vai tā daļu vai piešķirot īpašumā līdzvērtīgu zemi citā vietā attiecīgā pagasta vai rajona robežās vai arī citos republikas pagastos ar šo pagastu padomes lēmumu no nepieprasītās zemes vai valsts vai pašvaldību zemes.»

5. Papildināt 5. pantu ar otro daļu Šādā redakcijā: «Gadījumos, kad šajā pantā minētajām personām nav atjaunotas zemes īpašuma tiesības šajā likumā paredzēto ierobežojumu dēļ, minētās tiesības ir jāatjauno, tiklīdz zuduši iepriekšminētie šķēršļi īpašuma tiesību atjaunošanai, ja nav saņemta kompensācija vai līdzvērtīga zeme citā vietā.»

6. Izteikt 6. panta septīto daļu šādā redakcijā:

«Ja bijušais zemes īpašnieks saskaņā ar likumu «Par zemes reformu Latvijas Republikas lauku apvidos» nav saņēmis zemi lietošanā, bet ir vienojies ar kādu no saviem radiniekiem (iespējamo mantinieku), ka šis radinieks realizē zemes lietošanas tiesības, tad pašreizējais zemes lietotājs, pamatojoties uz jebkurā veidā noslēgto vienošanos, iegūst arī tiesības uz zemes īpašuma tiesību atjaunošanu bijušā īpašnieka vietā. Savu rakstveida piekrišanu tam bijušais zemes īpašnieks var personiski iesniegt attiecīgajai pagasta padomei vai nosūtīt tai paziņojumu, uz kura notariāli apliecināts viņa paraksta īstums. Ja bijušais zemes īpašnieks pieprasījis kompensāciju, pašreizējam lietotājam zemi īpašumā var piešķirt tikai par samaksu. Iepriekšminētā kārtība attiecas arī uz gadījumiem, kad zemes reformas gaitā īpašnieka mantinieks, kas saņēmis zemi lietošanā līkuma noteiktajā kārtībā, atsakās par labu kādam savam lejupējam radiniekam.»

7. Papildināt 7. pantu ar trešo daļu šādā redakcijā: «Juridiskās personas var lietot zemi arī gadījumā, ja zemes īpašnieks iesaistījies uzņēmējdarbībā, ieguldot zemes lietošanas tiesības.»

8. Izteikt 11. pantu šādā redakcija:

«11. pants. Maksimālā zemes kopplatība, uz kuru var atjaunot zemes īpašuma tiesības

Zemes īpašuma tiesības var atjaunot, atdodot dabā zemi, kas bijusi īpašumā, vai tās vietā piešķirto zemi, kuras maksimālā kopplatība nav ierobežota

9. Papildināt 12. pantu ar otro dalu šādā redakcijā: «Tiesības dzēst zemes īpašuma kompensācijas sertifikātus, saņemot samaksu naudā 28 latu vērtībā par sertifikātu, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir:

1) bijušajiem zemes īpašniekiem, kuri līdz 1992. gada 31. decembrim ir pieprasījuši kompensāciju;

2) bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu pirmās šķiras mantiniekiem, kuri zemi pieprasījuši līdz 1991. gada 20. jūnijam un nav varējuši to saņemt likuma ierobežojumu dēļ (ierakstīti neapmierināto zemes pieprasītāju reģistrā).»

10. Aizstāt 13,, 20., 21., 22. un 23. pantā vārdus «pagasta Tautas deputātu padome» (attiecīgajā locījumā) ar vārdiem «pagasta padome» (attiecīgā locījumā).

11. 14. pantā:

izteikt trešo daļu Šādā redakcijā:

«Kompensācija izmaksājama naudā vai vērtspapīros Ministru kabineta noteiktajos termiņos un apjomos.»; izslēgt ceturto daļu.

12. Papildināt 20. pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā: «Dokumenti, kas apliecina zemes īpašuma vai mantošanas tiesības, iesniedzami attiecīgajai pagasta padomei ne vēlāk kā līdz 1995. gada 31. decembrim. Šā termina nokavēšanas gadījumā zemes īpašuma tiesības var atjaunot tikai tiesa.»

13. Izteikt 21. panta pirmo daļu šādā redakcijā: «Pagasta zemes komisija izskata zemes īpašuma pieprasījumus un sagatavo priekšlikumus pagasta padomei, pievienojot tiem Valsts zemes dienesta atzinumu. Pagasta padome pēc zemes komisijas priekšlikumu saņemšanas pieņem lēmumu par bijuša zemes īpašnieka zemes īpašuma tiesību atjaunošanu vai par zemes piešķiršanu pieprasītāja īpašumā, vai arī par atteikumu.»

14. Papildināt likumu ar VI nodalu šādā redakcijā:

«VI NODAĻA. ZEMES PIRKŠANAS UN PĀRDOŠANAS KARTĪBA ZEMES REFORMAS LAIKĀ

27. pants. Zemes pirkšanas un pārdošanas objekts

Zemes reformas laikā pirkt un pārdot var tikai to zemi, uz kuru atjaunotas īpašuma tiesības vai kura iegūta īpašumā, pamatojoties uz Šo likumu, un šīs īpašuma tiesības ir nostiprinātas zemesgrāmatā.

28. pants. Zemes pirkšanas subjekti

Zemi, uz kuru īpašuma tiesības nostiprinātas zemesgrāmatā, zemes reformas laikā var pirkt:

1) Latvijas Republikas pilsoņi;

2) valsts;

3) pašvaldības;

4) Latvijā reģistrētās juridiskās personas, tai skaitā uzņēmējsabiedrības, no kuru apmaksātā pamatkapitāla vairāk nekā puse pieder Latvijas Republikas pilsoņiem;

5) Latvijā reģistrētās ārvalstu uzņēmējsabiedrības no valstīm, ar kuram Latvijas Republika ir noslēgusi starptautiskus līgumus par ārvalstu investīciju veicināšanu un aizsardzību, ko apstiprinājusi Saeima un kas stājušies spēkā.

29. pants. Zemes pirkšanas kartība attiecība uz pilsoņiem un juridiskajām personām

Attiecībā uz Latvijas Republikas pilsoņiem kārtību, kādā pērkama zeme, uz kuru īpašuma tiesības nostiprinātas zemesgrāmatā, regulē Civillikums.

Attiecībā uz Latvijā reģistrētajām juridiskajām personām kārtību, kādā zemes reformas laikā pērkama zeme, uz kuru īpašuma tiesības nostiprinātas zemesgrāmatā, regulē šis nodaļas noteikumi, bet attiecībās, kuras šī nodaļa neregulē, piemērojami Civillikuma noteikumi.

30. pants. Juridisko personu tiesības iegūt zemi īpašumā

Latvijā reģistrētajām juridiskajām personām ir tiesības pirkt zemi zem ēkām un būvēm, ko tās ieguvušas privatizācijas rezultātā, kā ari šo ēku un būvju uzturēšanai un objektu saimnieciskajai darbībai nepieciešamo zemi:

1) ja zemes īpašnieks iesaistījies uzņēmējsabiedrībā, ieguldot zemi ka mantisko ieguldījumu;

2) izpērkot par samaksu naudā zemi, kas ir fizisko un juridisko personu īpašumā, izņemot:

a) valsts īpaši aizsargājamo dabas teritoriju zemes;

b) zemes, ko aizņem dabiskās ūdenstilpes, kuru platība pārsniedz 10 hektārus;

c) jūras un citu publisko ūdeņu piekrastes aizsargjoslas ietilpstošās zemes;

d) valsts pierobežas joslas zemes.

31. pants. Valsts un pašvaldību zemes īpašumu pārdošanas kārtība

Zemi, uz kuru īpašuma tiesības zemesgrāmatā nostiprinātas uz valsts vai pašvaldības vārda, var pārdot tikai izsolē. Bijušie zemes īpašnieki vai viņu mantinieki, ja viņi nav varējuši atgūt savu bijušo īpašumu vai tā vietā saņemt līdzvērtīgu zemi. par izsolē iegūto zemi maksā ar īpašuma kompensācijas sertifikātiem, bet pārējie pretendenti līdz 1995. gada 31. decembrim - tikai ar īpašuma kompensācijas sertifikātiem, pēc 1995. gada 31. decembra - ar īpašuma kompensācijas sertifikātiem un naudu.

Valsts un pašvaldību zemes īpašumu izsoles kārtību nosaka Ministru kabinets.

Valstij un pašvaldībām jānodrošina zemes īpašumu pārdošanas atklātums, publicējot attiecīgo informāciju laikraksta «Latvijas Vēstnesis» un konkrētā rajona laikrakstos.

32. pants. Juridisko personu zemes pirkuma līguma izskatīšanas kārtība

Pārdodot zemi Latvijā reģistrētajām juridiskajām personām, pirkuma līguma noraksts pirms zemes īpašuma tiesību nostiprināšanas zemesgrāmatā iesniedzams Centrālajai zemes komisijai.

Centrālajai zemes komisijai ne vēlāk kā 20 dienu laikā no pirkuma līguma saņemšanas dienas ir tiesības apturēt pirkuma līguma galīgo noslēgšanu, ja nav ievērotas šā likuma prasības.

Centrālās zemes komisijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā.

33. pants. Zemes pirmpirkuma tiesības pierobežas joslā Pierobežas joslā esoša nekustamā īpašuma pārdošanas gadījumā valsts var izmantot pirmpirkuma tiesības.

Pirmpirkuma tiesības valsts var izmantot divu mēnešu laikā no dienas, kad saņemts likumā paredzētajā kārtībā galīgā formā noslēgts nekustamā īpašuma atsavināšanas līgums.

Šādi līgumi ierakstāmi zemesgrāmatā, un valsts fpašuma tiesības nostiprināmas likumā noteiktajā kārtībā.

34. pants. Zemes valdījuma un lietojuma ierobežojumi pierobežas joslā

Aizliegts pierobežas joslā nodot zemi. uz kuru īpašuma tiesības nostiprinātas zemesgrāmatā, tālākā valdījumā un lietojumā, kā arī valdīt un lietot zemi un citu nekustamo īpašumu uz zemes pirkuma priekš līguma pamata.

35. pants. Lauku zemes īpašuma tiesību izbeigšanas kārtība attiecībā uz fiziskajām personām, kuras nav Latvijas Republikas pilsoņi

Ja fiziskā persona, kas nav Latvijas Republikas pilsonis, iegūst lauku zemes īpašumu mantošanas ceļā, šai personai tas divu gadu laikā ir jāatsavina. Ja šī prasība netiek izpildīta, Valsts īpašuma fondam jāpārņem minētais īpašums valsts īpašumā, izmaksājot īpašniekam atlīdzību, kuru nosaka likumā «Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām paredzētajā kārtībā.

Ministru kabinets pēc zemkopības ministra priekšlikuma var pagarināt tiesību izbeigšanas termiņu,

36. pants. Juridisko personu zemes īpašuma tiesību izbeigšanas kārtība

Ja Latvijā reģistrētās juridiskās personas iegūto zemes īpašumu neizmanto pirkuma līgumā paredzētajiem mērķiem, attiecīgi nemainot līguma noteikumus, vai tiek pārkāpti šā likuma 28. panta noteikumi, šis īpašums gada laikā ir jāatsavina. Ja šī prasība netiek izpildīta, Valsts īpašuma fondam minētais zemes īpašums jāpārdod izsolē, 25 procentus no izsoles summas ieturot valsts labā, bet pārējo izsoles summas daļu izmaksājot īpašniekam.

Uzraudzību par šā panta nosacījumu ievērošanu veic Ministru kabinets.

Strīdus izskata tiesa.

37. pants. Zemes pirkšanas un pārdošanas ierobežojumu izbeigšanās

Zemes pirkšanas un pārdošanas ierobežojumi, izņemot šā likuma 35. un 36. pantā noteiktos ierobežojumus, izbeidzas ar zemes reformas pabeigšanas dienu katras attiecīgās pašvaldības teritorijā.

Pēc pašvaldības iesnieguma saņemšanas lēmumu par zemes reformas pabeigšanu attiecīgas pašvaldības teritorijā pieņem Saeima.»

Pārejas noteikumi

1. Ministru kabinetam līdz 1995. gada 1. februārim izstrādāt priekšlikumus, kas nodrošinātu šā likuma 20. panta noteikuma izpildi attiecībā uz zemes īpašuma vai mantošanas tiesības apliecinošo dokumentu savlaicīgu saņemšanu no valsts arhīva.

2. Ministru kabinetam līdz 1995. gada 1. janvārim izstrādāt un iesniegt Saeimai likumu, kas regulē zemes dzīļu izmantošanas kārtību.

Likums Saeimā pieņemts 1994. gada 8. decembrī.

Valsts prezidenta vietā

Saeimas priekšsēdētājs A. GORBUNOVS

Rīgā 1994. gada 20. decembrī

 
Tiesību akta pase
Izdevējs: SaeimaVeids: likumsPieņemts: 08.12.1994.Stājas spēkā: 03.01.1995. Statuss:
spēkā esošs
Tēma:  Nekustamais īpašums, būvniecība, PrivatizācijaPublicēts: "Latvijas Vēstnesis", 148 (279), 20.12.1994.
Saistītie dokumenti
  • Grozītais
58927
03.01.1995
84
0
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Vēstnesim 100 Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
Latvijas Republikas Satversmes 90.pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2013 (informācijas drošība)