Latvijas Republika un Krievijas Federācija (turpmāk tekstā — "Puses"),

ievērojot jaunās politiskās realitātes Eiropā un pasaulē,

pārliecinātas par nepieciešamību jaunos apstākļos veicināt mieru un stabilitāti Eiropā,

vadoties no Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu, kā arī Eiropas Drošības un sadarbības apspriedes dokumentu mērķiem un principiem;

cenšoties Latvijas un Krievijas attiecības veidot jaunā kvalitāte, rīkojoties labu kaimiņattiecību, sadarbības un Pušu interešu un tiesību cienīšanas garā,

vadoties no suverēnas līdztiesības principa un cienot valstu suverenitātei piemītošās tiesības,

cenšoties attīstīt Latvijas un Krievijas attiecību pozitīvo mantojumu, lai nostiprinātu saiknes starp abu valstu tautām, un veļoties pārvarēt to kopējās vēstures negatīvās sekas,

uzskatot, ka jautājuma par Krievijas Federācijas Bruņoto spēku pilnīgu izvešanu no Latvijas Republikas teritorijas noregulēšana veicinās uzticības nostiprināšanos starp Latvijas Republiku un Krievijas Federāciju,

vēloties pabeigt līgumattiecību pamatu veidošanu Krievijas Federācijas Bruņoto spēku pilnīgai izvešanai no Latvijas Republikas teritorijas un to tiesiskajam stāvoklim izvešanas laikā,

ievērojot jau parakstītās un spēkā esošās vienošanās, kuras regulē karaspēka izvešanas un tā tiesiskā stāvokļa atsevišķus aspektus izvešanas laikā,

vienojās par sekojošo:

1. nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1. pants

Jēdzienu skaidrojums

Šī līguma tekstā minētie termini nozīmē:

1. "Bruņotie spēki" — Krievijas Federācijas Bruņoto spēku un Krievijas Federācijas Robežapsardzības karaspēka vadības orgāni, apvienības, vadības, daļas, iestādes un militāras mācību iestādes Latvijas Republikā;

2. "Personas, kas ir Bruņoto spēku sastāvā" —

a) militārpersonas;

b) Krievijas Federācijas Aizsardzības ministrijas darbinieki, kas uz laiku komandēti uz Latvijas Republiku ar Krievijas Federācijas Bruņoto spēku darbību saistītu darbu veikšanai;

3. "Bruņoto spēku sastāvā esošo personu ģimenes locekļi" —

šī panta 2. punktā minēto personu laulātie, viņu nepilngadīgie bērni un cilās viņu apgādībā esošās personas;

4. "Dislokācijas vieta" —

teritorija, kurā Krievijas Federācijas Bruņotie spēki dislocēti Latvijas Republikā (kara pilsētiņas un atsevišķi militārie objekti);

5. "Bruņoto spēku kustamā manta" —

visi bruņojuma, munīcijas, kara tehnikas veidi, arī transporta līdzekļi un citi materiālie un tehniskie līdzekļi, un īpašuma veidi, kas nav attiecināmi uz nekustamo mantu un ir nepieciešami Krievijas Federācijas Bruņoto spēku nodrošinājumam;

6. "Nekustamā manta" —

zemes gabali Krievijas Federācijas Bruņoto spēku dislokācijas vietās ar tajos izvietotajām kara pilsētiņām, lidlaukiem, ostu būvēm, poligoniem, Šautuvēm, mežiem, ēkām un būvēm, stacionārajām iekārtām, inženiertīkliem un sakaru, ūdensapgādes, siltumapgādes, kanalizācijas un attīrīšanas iekārtu sistēmām, kā arī atsevišķas ēkas un būves un tām piederīgie zemes gabali ārpus Krievijas Federācijas Bruņoto spēku dislokācijas vietām.

2. pants

Bruņoto spēku izvešanas termini

Krievijas Federācijas Bruņotie spēki tiek izvesti no Latvijas Republikas teritorijas līdz 1994. gada 31. augustam.

Krievijas Federācijas Bruņoto spēku pilnīga izvešana aptver visas personas, kuras ir Krievijas Federācijas Bruņoto spēku sastāvā, viņu ģimenes locekļus un kustamo īpašumu.

Karaspēka daļu izformēšana, militārpersonu atvaļināšana Latvijas Republikas teritorijā pēc 1992. gada 28. janvāra nevar tikt uzskatīta par karaspēka izvešanu.

Atsevišķu Krievijas Federācijas Bruņoto spēku apakšvienību pilnīga izvešana, Krievijas Federācijas Bruņoto spēku lietošanā esošo objektu atbrīvošana un nodošana notiek saskaņā ar grafiku (pielikums).

Šī līguma neatņemama sastāvdaļa ir Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas vienošanās par Skrundas radiolokācijas stacijas tiesisko statusu tās pagaidu funkcionēšanas un demontāžas laikā, Latvijas Republikas Valdības un Krievijas Federācijas Valdības vienošanās par Latvijas Republikas teritorijā uz laiku izvietoto Krievijas Federācijas Bruņoto spēku un Krievijas Federācijas Robežapsardzības karaspēka militārpersonu un viņu ģimenes locekļu sociālo aizsardzību līdz to pilnīgai izvešanai un Latvijas Republikas Valdības un Krievijas Federācijas Valdības vienošanās Latvijas Republikas teritorijā dzīvojošo Krievijas Federācijas militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu sociālās aizsardzības jautājumos. Puses vadās no apsvēruma, ka minēto līguma un vienošanos piemērošana tiks īstenota kompleksi saskaņā ar tajos paredzētajiem noteikumiem.

3. pants

Vispārīgie nosacījumi

1. Krievijas Federācijas Bruņotie spēki, to sastāvā esošās personas un viņu ģimenes locekļi ievēro Latvijas Republikas likumdošanas aktus, atturas no jebkuras iejaukšanās Latvijas Republikas iekšējās lietās, no jebkuras darbības, kura nav savienojama ar šī līguma noteikumiem. Šo noteikumu ievērošanu nodrošina Krievijas Federācijas Bruņoto spēku vadības orgāni. Krievijas Federācijas Bruņotie spēki veic visus pasākumus, lai izvairītos no jebkuras darbības, kas traucētu Latvijas Republikas iedzīvotāju normālu dzīvi.

2. Latvijas Republikas varas institūcijas ciena Krievijas Federācijas Bruņoto spēku, to sastāvā esošo personu un viņu ģimenes locekļu tiesisko statusu, kā tas ir noteikts šajā līgumā, un atturas no jebkādas darbības, kura apgrūtinātu Krievijas Federācijas Bruņotajiem spēkiem realizēt ar šo līgumu saistītās tiesības un pienākumus, veic pasākumus, lai novērstu jebkuru pretlikumīgu darbību pret Krievijas Federācijas Bruņotajiem spēkiem, to sastāvā esošajām personām un viņu ģimenes locekļiem.

3. Krievijas Federācija apņemas nepalielināt savu Bruņoto spēku skaitlisko sastāvu Latvijas Republikas teritorijā, neievest apakšvienības un daļas, neievest un neizvērst bruņojumu.

Vienojoties ar Latvijas Republiku, ir pieļaujams ievest Krievijas Federācijas Bruņoto spēku personālsastāvu, lai nodrošinātu iekraušanas izkraušanas, apsardzības un dažu citu ar izvedamo daļu un apakšvienību vajadzībām saistīto darbu veikšanu.

4. Krievijas Federācijas Bruņotie spēki izvietojas šī līguma noslēgšanas brīdī esošajās dislokācijas vietās.

5. Krievijas Federācija informē Latvijas Republiku par savu Bruņoto spēku skaitlisko sastāvu Latvijas Republikas teritorijā, arī par militārpersonu ģimenes locekļiem, un turpmāk periodiski, bet ne retāk par vienu reizi ceturksnī, paziņos par izvešanas gaitu un skaitliskajām izmainām atsevišķi par katru no minētajām grupām.

6. Ar Krievijas Federācijas Bruņoto spēku izvešanu no Latvijas Republikas teritorijas saistītos īpašuma, mantiskos un finansu, kā arī citus ekonomiskos jautājumus, kuri nav paredzēti šajā līgumā, regulēs Pušu atsevišķas vienošanās.

7. Uz Krievijas Federācijas Bruņotajiem spēkiem Latvijas Republikas teritorijā attiecināmas starptautiskās vienošanās par bruņošanās un atbruņošanās kontroli. Krievijas Federācijas Bruņoto spēku rīcībā nav un tie neizvieto Latvijas Republikas teritorijā kodolieročus, ķīmiskos, bioloģiskos, vakuuma, bināros ieročus, kā arī starptautisko konvenciju aizliegtos ieroču veidus.

8. Krievijas Federācijas Bruņoto spēku sastāvā esošās personas, kuras ar nodomu pārkāpušas Latvijas Republikas likumus, pēc Latvijas Republikas kompetento institūciju ierosinājuma tiek atsauktas no Latvijas Republikas teritorijas. Strīdu gadījumos lēmumu pieņem šī līguma 14. pantā paredzētā Jauktā Latvijas—Krievijas komisija.

9. Uz Latvijas Republikas teritorijā dislocēto Krievijas Federācijas Aizsardzības ministrijas specializēto uzņēmumu un atsevišķu ārstniecības iestāžu bāzes, ja Puses to atzīst par mērķtiecīgu, tiek izveidoti kopuzņēmumi. Kopuzņēmumu izveidošanas principus un termiņus nosaka Pušu pilnvaroto institūciju atsevišķas vienošanās, ievērojot, ka par Latvijas Puses ieguldījumu uzskatāma nekustamā manta, kuru Krievijas Puse nodod Latvijas Pusei, bet par Krievijas Puses ieguldījumu — šādu uzņēmumu un iestāžu kustamā manta.

2. nodaļa. Izvedamo Bruņoto spēku darbība

4. pants

Pārvietošanās un mācības

1. Krievijas Federācijas Bruņoto spēku daļas un apakšvienības līdz to galīgai izvešanai no Latvijas Republikas teritorijas izvietojas kara pilsētiņu un atsevišķo militāro objektu robežās.

Krievijas Federācijas Bruņoto spēku daļas un apakšvienības neizmanto teritoriju ārpus kara pilsētiņām un atsevišķajiem militārajiem objektiem, kā arī bijušās kara mežniecības.

2. Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijai tiek iepriekš paziņots par Krievijas Federācijas Bruņoto spēku mācībām, kurās piedalās bataljons vai lielāka apakšvienība un kuras notiek to dislokācijas vietās, ne vēlāk kā 2 nedēļas pirms to sākuma.

3. Krievijas Federācijas Bruņoto spoku pārvietošanās pa Latvijas Republikas teritoriju ārpus dislokācijas vietām notiek tikai, lai nodrošinātu saimniecisko un citu karaspēka ikdienas darbību. Jebkura Krievijas Federācijas Bruņoto spēku pārvietošanās, kura nav saistīta ar karaspēka saimniecisko vai ikdienas darbību, ja tajā ir vienlaicīgi iesaistītas sešas vai vairāk automašīnas vai trīs vai vairāk kājnieku kaujas mašīnas, bruņutransportieri, tanki, kā arī apbruņots personālsastāvs (30 cilvēki un vairāk), katru reizi jāsaskaņo ar Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas pilnvaroto pārstāvi un Latvijas Republikas vietējo izpildvaru.

5. pants

Transporta komunikāciju izmantošana

1. Krievijas Federācijas Bruņoto spēku sastāvā esošās personas, viņu ģimenes locekli var pārvietoties ar viņiem piederošajiem transporta līdzekļiem, ja tiek ievēroti Latvijas Republikas likumdošanas akti un šis līgums, pa visu veidu satiksmes ceļiem, kā arī lietot sabiedrisko (sauszemes, gaisa un ūdens) transportu un transporta iekārtas.

2. Krievijas Federācijas Bruņoto spēku dienesta transporta līdzekļiem ir jābūt ar reģistrācijas numuru un labi saskatāmu pazīšanas zīmi. Nav atļauts izmantot Latvijas Republikas valsts numuru zīmes šiem dienesta transporta līdzekļiem.

Krievijas Federācijas Bruņoto spēku pavēlniecība izsniedz numuru zīmes transporta grupas automobiļiem un paziņo Latvijas Republikas kompetentām institūcijām par to reģistrāciju, izņemot ziņas par kaujas mašīnām.

Latvijas Republikas attiecīgās varas institūcijas ir tiesīgas pārbaudīt vadītāju apliecības, tehniskās pases un vadītāja personu apliecinošus dokumentus.

3. Krievijas Federācijas Bruņotie spēki ievēro Latvijas Republikā spēkā esošos ceļu satiksmes noteikumus, ieskaitot rīcības noteikumus ceļu satiksmes negadījuma vietā, kā arī bīstamo kravu pārvadāšanas noteikumus. Minēto noteikumu ievērošanu kontrolē Latvijas Republikas kompetentas institūcijas un Krievijas Federācijas Bruņoto spēku pavēlniecība.

4. Krievijas Federācijas Bruņoto spēku lieltonnāžas un smagās tehnikas, arī kāpurķēžu mašīnu, pārvietošana ārpus saskaņotajiem maršrutiem tiek veikta pa dzelzceļu vai treileros.

5. Summa, kura nepieciešama Krievijas Federācijas Bruņoto spēku lietoto satiksmes ceļu uzturēšanai un remontam, tiek noteikta pēc saskaņošanas ar Latvijas Republikas Galveno valsts finansu inspekciju, Latvijas Republikas Satiksmes ministriju un Krievijas Federācijas Bruņotajiem spēkiem.

6. pants

Citi Bruņoto spēku darbības veidi

1. Krievijas Federācijas Bruņotie spēki ir tiesīgi dislokācijas vietu robežās veikt pasākumus savai apsardzībai atbilstoši Krievijas Federācijas Bruņotajos spēkos noteiktajai kārtībai, kā arī ievērojot šī līguma parakstīšanas bridi spēkā esošos Latvijas Republikas likumdošanas aktus. Krievijas Federācijas Bruņoto spēku apsardzību, pārvietojoties ārpus dislokācijas vietām, veic Krievijas Federācijas Bruņoto spēku sastāvā esošās personas, ievērojot Latvijas Republikas likumdošanas aktus un sadarbībā ar Latvijas Republikas kompetentajām institūcijām.

2. Krievijas Federācijas Bruņoto spēku militārpersonām ārpus dislokācijas vietām ir tiesības nēsāt ieročus un munīciju tikai saskaņā ar šī panta 1. punktu, veicot uzdevumus, kuri saistīti ar Krievijas Federācijas Bruņoto spēku, to nekustamā īpašuma, bruņojuma un kara tehnikas, naudas un materiālo līdzekļu apsardzību, kā arī dienesta ieročus un munīciju pašaizsardzībai.

Gadījumā, ja neliek ievērotas šī panta prasības, Latvijas Republikas policija Latvijas Republikas likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā izņem šādus ieročus un munīciju. Pēc atbilstošas lietas apstākļu noskaidrošanas dienesta ieroci tiek nodoti Krievijas Federācijas Bruņoto spēku pavēlniecībai.

3. Krievijas Federācijas Bruņoto spēku militārā autoinspekcija veic savus pienākumus tādā kārtībā un tādos gadījumos, kas saskaņoti ar Latvijas Republikas Valdības pilnvaroto personu.

4. Krievijas Federācijas Bruņotie spēki, ievērojot šī līguma 8. panta noteikumus, neizmanto dislokācijas vietas komerciāliem mērķiem.

3. nodaļa. Kustamās un nekustamās mantas lietojums

7. pants

Nekustamās mantas lietojums

1. Krievijas Federācijas Bruņotie spēki, to sastāvā esošās personas un viņu ģimenes locekļi izmanto nekustamo mantu un veic savu darbību, kura saistīta ar šī līguma izpildi, tā, lai neradītu zaudējumus cilvēku veselībai, sabiedriskajai drošībai un kārtībai, apkārtējai videi.

2. Jebkādus celtniecības darbus, arī ēkas rekonstrukciju, demontāžu vai montāžu Krievijas Federācijas Bruņotie spēki var veikt tikai ar Latvijas Republikas varas institūciju piekrišanu.

3. Krievijas Federācijas Bruņotie spēki nodrošina Latvijas Republikas kompetentajām varas institūcijām un to pilnvarotajām personām pieeju nokustamās mantas objektiem, kā arī šī līguma 12. pantā noteikto nepieciešamo ziņu saņemšanu par šiem objektiem. Turklāt tiek ievērota nepieciešamība nodrošināt slepenības režīmu šajos objektos.

Krievijas Federācijas Bruņoto spēku pavēlniecība norīko nekustamas mantas objektos savus pārstāvjus, kuru uzdevums ir sadarboties ar Latvijas Republikas varas institūcijām, lai nodrošinātu tām nepieciešamo pieeju nekustamās mantas objektiem.

4. Ar Krievijas Federācijas Bruņoto spēku pārziņā esošo kara pilsētiņu dzīvojamo ēku fondu un citiem sociālās sfēras objektiem saistītos jautājumus un Latvijas Puses līdzdalības noteikumus dzīvokļu un sociālās jomas objektu celtniecībā jaunajās dislokācijas vietās Krievijas Federācijas teritorijā nosaka atsevišķa Pušu vienošanās. Risinot jautājumus par dzīvokļu un sociālās jomas objektu celtniecību Krievijas Federācijas teritorijā, Puses katra atsevišķi vai kopīgi var vērsties pēc starptautiskās palīdzības. Puses sekmēs fondu, arī starptautisko fondu, veidošanu, kuru līdzekli tiks izmantoti no Latvijas Republikas izvedamo Krievijas Federācijas Bruņoto spēku sociālo problēmu risināšanai.

5. Latvijas Puse sniedz Krievijas Pusei taisnīgu kompensāciju par tai nododamo nekustamo īpašumu, kurš uzcelts vai nopirkts par Krievijas Federācijas Bruņoto spēku līdzekļiem un ir Krievijas īpašums.

8. pants

Bruņoto spēku kustamās mantas valdījums, lietojums un rīcība ar šo īpašumu

1. Krievijas Federācijas Bruņotie spēki Latvijas Republikas teritorijā ir tiesīgi rīkoties ar to pārziņā esošo kustamo mantu, to izvedot, nododot vai realizējot Latvijas Republikas varas institūcijām vai ar to piekrišanu citām Latvijas Republikas fiziskajām vai juridiskajām personām. Par ieroču nodošanu vai realizāciju, ja tāda notikusi līdz šī līguma spēkā stāšanās brīdim, Krievijas Puse sniedz attiecīgas ziņas Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijai.

2. Apbruņojuma, munīcijas un kara tehnikas realizācija jebkurām fiziskajām vai juridiskajām .personām Latvijas Republikas teritorijā ir pieļaujama tikai ar Latvijas Republikas kompetento varas institūciju piekrišanu.

3. Krievijas Federācijas Bruņoto spēku kustamas mantas iznīcināšana Latvijas Republikas teritorijā nav atļauta. Izņēmuma gadījumos tā tiek veikta atbilstoši kārtībai, kas saskaņota ar Latvijai Republikas Aizsardzības ministriju vai pilnvarotajām Latvijas Republikas valsts institūcijām, vai Latvijas Republikas pašvaldības iestādēm.

4. nodaļa. Tiesiskie jautājumi

9. pants

Vispārīgie tiesiskie jautājumi

Latvijas Republika savā teritorijā nodrošina izvedamo Krievijas Federācijas Bruņoto spēku sastāvā esošo personu un viņu ģimenes locekļu tiesības un brīvības atbilstoši Latvijas Republikas likumdošanas aktiem un starptautisko tiesību normām.

10. pants

Jurisdikcija krimināllietās, civillietās un administratīvajās lietās

1. Latvijas Republikas teritorijā krimināllietas, civillietas, kā arī lietas par administratīvajiem pārkāpumiem attiecībā uz Krievijas Federācijas Bruņoto spēku sastāvā esošajām personām vai viņu ģimenes locekļiem, ievērojot šī panta 2. punkta nosacījumus, ir Latvijas Republikas jurisdikcijā.

Krievijas Federācijas Bruņoto spēku sastāvā esošām personām un viņu ģimenes locekļiem Latvijas Republikas iestādēs ir tādas pašas procesuālās tiesības un pienākumi kā Latvijas Republikas pilsoņiem.

2. Krievijas Federācijas kompetentas institūcijas īsteno jurisdikciju attiecībā uz Krievijas Federācijas Bruņoto spēku sastāvā esošajām personām un viņu ģimenes locekļiem gadījumos, kad:

a) Krievijas Federācijas Bruņoto spēku sastāvā esošās personas vai viņu ģimenes locekļi izdarījuši noziegumus un administratīvos pārkāpumus pret Krievijas Federāciju, kā arī Krievijas Federācijas Bruņoto spēku sastāvā esošajām personām vai viņu ģimenes locekļiem;

b) Krievijas Federācijas Bruņoto spēku sastāvā esošās personas izdarījušas noziegumus vai administratīvos pārkāpumus, veicot dienesta pienākumus.

Kompetentas Krievijas Federācijas institūcijas un kompetentas Latvijas Republikas institūcijas var griezties viena pie otras ar lūgumu par jurisdikcijas nodošanu vai pārņemšanu attiecībā uz atsevišķām šajā pantā paredzētām lietām (personām).

3. Gadījumos, kad noziegumus vai administratīvos pārkāpumus pret Latvijas Republikas teritorijā izvietotajiem Krievijas Federācijas Bruņotajiem spēkiem, to sastāva esošajām personām, kā arī viņu ģimenes locekļiem ir izdarījušas personas, kuras nav ne Krievijas Federācijas Bruņoto spēku sastāvā esošās personas, ne viņu ģimenes locekļi, vainīgie saucami pie atbildības saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanas aktiem.

4. Par visiem gadījumiem, kad Latvijas Republikas teritorijā izvietoto Krievijas Federācijas Bruņoto spēku dislokācijas vietās ir notikusi ieroču, munīcijas, kara tehnikas un īpašuma izlaupīšana vai nozaudēšana, kā arī ja apbruņotas Krievijas Federācijas Bruņoto spēku militārpersonas patvaļīgi atstājušas dislokācijas vietu. Krievijas Federācijas Bruņoto spēku pavēlniecība nekavējoties informē Latvijas Republikas Iekšlietu ministriju.

11. pants

Zaudējumu atlīdzināšana

1. Zaudējumus, kurus, veicot dienesta pienākumus, Latvijas Pusei, arī fiziskajām un juridiskajām personām vai trešo valstu personām, kuras atrodas Latvijas Republikas teritorijā, ar savu darbību vai nolaidību nodarījuši Krievijas Federācijas Bruņotie spēki vai to sastāvā esošās personas, atlīdzina Krievijas Federācija.

Atlīdzības lielumu, ievērojot Latvijas Republikas likumdošanas aktus, nosaka šī līguma 14. pantā paredzētā Jauktā Latvijas—Krievijas komisija.

2. Krievijas Federācija atlīdzina arī tos zaudējumus, kurus Latvijas Pusei un trešo valstu personām Latvijas Republikas teritorijā nodarījusi Krievijas Federācijas Bruņoto spēku sastāvā esošo personu darbība vai nolaidība, kura nav bijusi saistīta ar dienesta pienākumu veikšanu, kā arī Krievijas Federācijas Bruņoto spēku sastāvā esošo personu ģimenes locekļu darbības vai nolaidības rezultātā radušos zaudējumus. Atlīdzības lielumu nosaka Latvijas Republikas tiesa.

3. Latvijas Republika atlīdzinās Krievijas Federācijas materiālos zaudējumus, kurus tās Bruņotajiem spēkiem, kā arī Krievijas Federācijas Bruņoto spēku sastāvā esošajām personām būs nodarījusi Latvijas Republikas valsts institūciju, pilsoņu un juridisko personu darbība vai nolaidība, apmērā, kādu uz šī līguma un Latvijas Republikas likumdošanas aktu pamata noteiks Jauktā Latvijas—Krievijas komisija vai Latvijas Republikas tiesa.

4. Strīdus par Pušu saistībām zaudējumu atlīdzināšanas jomā izskata šī līguma 14. pantā paredzēta Jauktā Latvijas—Krievijas komisija

12. pants

Objektu nodošanas un pieņemšanas un mantas realizācijas kārtība

1. Krievijas Federācijas Bruņotie spēki nodod Latvijas Republikas kompetentām institūcijām objektus to atbrīvošanas secībā sakarā ar karaspēka izvešanu pēc abpusēji saskaņotā grafika.

Objektu nodošanu veic pieņemšanas—nodošanas komisijas, pamatojoties uz abu Pušu pilnvaroto personu parakstītajiem protokoliem.

Izvedot Krievijas Federācijas Bruņoto spēku dalās un apakšvienības, visas teritorijas, ēkas un būves tiek nodotas Latvijas Republikai ar aktu, kurā atspoguļots to stāvoklis un pēc saskaņotas metodikas noteiktā vērtība.

2. Par gaidāmo objekta nodošanu Krievijas Federācijas Bruņoto spēku pavēlniecība informē Latvijas Republikas varas institūcijas divus mēnešus iepriekš. Informācijā ir jāietver šādas ziņas: objekta nosaukums, aizņemamās teritorijas platība, tā atrašanās vieta un plānotais nodošanas termiņš. Tiek sniegta arī papildu informācija, ja objektā bija izvietoti ķīmiskie ieroči, kodolieroči, raķešu degviela, radioaktīvās vielas, kā arī veikta minēšana, spridzināšanas darbi, bombardēšana, šaušana un citi pasākumi, kuros izmantotas minētās vielas.

15 dienu laikā no paziņojuma saņemšanas brīža notiek objekta iepriekšēja apskate. Objekta tehniskais stāvoklis tiek atspoguļots divpusējā pieņemšanas—nodošanas protokolā (aktā).

Krievijas Federācijas Bruņotie spēki iesniedz šādus dokumentus:

— ēku un būvju sarakstu, kā arī ziņas par zemes gabalu. Turklāt atsevišķi tiek norādīti Krievijas Federācijas Bruņoto spēku uzceltie objekti;

— aktu par objektu (poligonu) atbrīvošanu no sprādzienbīstamiem priekšmetiem.

Uz savstarpēji saskaņotu nosacījumu pamata Latvijas Pusei iesniedz:

— objekta ģenerālplānu ar tajā norādītām celtnēm, meža nogabaliem, inženiertīkliem, telefona—telegrāfa komunikācijām, dzelzceļu un citiem satiksmes ceļiem;

— uzskaites datus par celtniecības pamatfondiem, ziņas par elektroenerģijas, gāzes piegādi un siltuma apgādi, kā arī par kanalizācijas un citām iekārtām.

13. pants

Apkārtējās vides aizsardzība

1. Krievijas Federācijas Bruņotie spēki nodrošina Latvijas Republikas apkārtējās vides aizsardzības likumdošanas aktu ievērošanu.

2. Krievijas Federācijas Bruņoto spēku izvešanas laikā Latvijas Republikas varas institūcijas sadarbojas ar Krievijas Federācijas Bruņoto spēku administrāciju apkārtējās vides aizsardzības un tās piesārņojuma novēršanas jautājumos, pamatojoties uz Latvijas Republikas teritorijā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

3. Visi nododamie objekti tiek pārbaudīti, lai konstatētu apkārtējās vides piesārņojumu, dabas resursu bojājumu un noplicināšanas pakāpi. Šo darbu veic kopīgas komisijas ar diviem Pušu deleģētiem līdzpriekšsēdētājiem, pamatojoties uz Pušu pilnvaroto pārstāvju saskaņotu metodiku.

5. nodaļa. Noslēguma noteikumi

14. pants

Pilnvarotie. Jauktā Latvijas—Krievijas komisija

1. Ar Krievijas Federācijas Bruņoto spēku izvešanu saistīto jautājumu noregulēšanai Puses norīko savus pilnvarotos.

2. Lai atrisinātu strīdīgos jautājumus, kas saistīti ar Krievijas Federācijas Bruņoto spēku nekustamās un kustamās mantas nodošanu, pieņemšanu un realizāciju, kā arī citu šī līguma izpildes gaita radušos jautājumu atrisināšanai tiek izveidota Jauktā Latvijas— Krievijas komisija. Jauktās Latvijas—Krievijas komisijas sastāvā ir vienāds katras Puses deleģēto locekļu skaits.

Jauktā Latvijas—Krievijas komisija pieņem lēmumus, konsensuāli vienojoties. Ja nepieciešams, tā pieaicina ekspertus.

Jauktā Latvijas—Krievijas komisija atrodas Rīgā.

3. Ja Jauktā Latvijas—Krievijas komisija nerod kāda jautājuma risinājumu, to nodod izskatīšanai diplomātiskā līmenī.

4. Pušu domstarpības, interpretējot vai piemērojot šo līgumu tiek atrisinātas sarunu ceļā.

15. pants

Šis līgums ir jāratificē. Tas tiks pagaidām piemērots no līguma parakstīšanas dienas un stāsies spēkā ratifikācijas rakstu apmaiņas dienā. Tas būs spēkā tik ilgi, kamēr Puses nebūs vienojušās par tā izmaiņām vai pārtraukšanu.

Līguma darbības laikā Puses apņemas atturēties no nesaskaņotas vienpusējas rīcības jautājumos, kurus regulē šis līgums un tā pielikumi, kā arī atsevišķās vienošanās, kuras attiecināmas uz šiem jautājumiem.

Līgums parakstīts Maskavā 1994. gada 30. aprīlī divos eksemplāros, katrs latviešu un krievu valodā, turklāt abiem tekstiem ir vienāds spēks.

Latvijas Republikas vārdā

Krievijas Federācijas vārdā

Latvijas Republika un Krievijas Federācija (tālāk tekstā "Puses") vienojās par sekojošo:

1. pants

Šī vienošanās ir 1994. gada 30. aprīļa "Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līguma par Krievijas Federācijas Bruņoto spēku pilnīgas izvešanas no Latvijas Republikas teritorijas nosacījumiem, terminiem un kārtību un to tiesisko stāvokli izvešanas laikā" neatņemama sastāvdaļa.

2. pants

1. Skrundas radiolokācijas stacija (tālāk tekstā — "objekts") ir Krievijas militāra iestāde, kas atrodas civilā kontrolē. Nekas šīs vienošanās ietvaros nepiešķir objektam karabāzes statusu.

2. Objektā ietilpst būves, iekārtas un atsevišķi komponenti, kas uzskaitīti šīs vienošanās 1. pielikumā.

3. Savas pagaidu funkcionēšanas periodā objekts veic kosmiskās telpas novērošanu ar radiolokācijas palīdzību.

4. Nav pieļaujama iekārtu un komponentu papildu uzstādīšana un nomaina vai celtniecības darbi, kā rezultātā objekts tiek modernizēts vai mainās tā funkcijas vai tehniskie parametri.

5. Objekta pagaidu funkcionēšanas perioda Latvijas Puse saglabā objektam radiosakaru frekvences, kā arī sakaru kanālus, kurus tas izmanto šīs vienošanas parakstīšanas brīdī. Puses apņemas nepieļaut traucējumu rašanos objekta un sakaru tīkla, Latvijas Republikas radiopārraižu un televīzijas darbā. Ja rodas traucējumi, Puses nekavējoties veic pasākumus to novēršanai.

3. pants

1. Latvijas Puse nodod Krievijas Pusei pagaidu lietošana topogrāfiskajā plānā, kas ir šīs vienošanās neatņemama sastāvdaļa (2. pielikums), atzīmēto zemes gabalu 164,5 ha platībā, uz kura izvietots objekts.

2. Krievijas Puse par pagaidu lietošanā nodoto zemi maksā nomas maksu 5milj. ASV dolārus gadā.

3. Šī panta 2. punktā minētā summa tiek pārskaitīta divos maksājumos katru pusgadu: līdz 30. jūnijam — 50 procenti no gada summas, līdz 31. decembrim — gada summas atlikusī daļa. Maksājumu nokavējuma gadījumā Krievijas Puse maksā nokavējuma naudu 0,05 procentu apmērā par katru kavēto dienu.

4. Jebkuri celtniecības darbi objekta teritorijā pieļaujami tikai tā funkcionēšanas periodā pēc Latvijas Puses atļaujas saņemšanas saskaņā ar šīs vienošanās nosacījumiem. Šādus darbus var veikt objektu apkalpojošais personāls vai pieaicinātās Latvijas Republikas celtniecības organizācijas.

4. pants

1. Objekta ārpusē neviena Puse neizmantos valsts simboliku.

2. Visiem uzrakstiem objekta ārpusē jābūt latviešu valodā.

3. Visiem uzrakstiem objekta teritorijā jābūt latviešu, krievu un angļu valodā.

5. pants

1. Krievijas Puse ieceļ savu pilnvaroto pārstāvi (tālāk tekstā — "objekta vadītājs"), kā arī personas, kas pilda vadītāja pienākumus, ja kāda iemesla dēļ viņš tos nevar pildīt pats.

2. Objekta vadītājs vada objektu un kontrolē tā darbību, ir atbildīgs par objekta drošību, regulāri, ne retāk kā vienu reizi mēnesī, ziņo šīs vienošanās 14. pantā paredzētajai Apvienotajai komisija par darbiem objektā un šīs vienošanās izpildi.

3. Latvijas Puse ieceļ savu pilnvaroto pārstāvi (tālāk tekstā — "Latvijas pārstāvis"), kā arī personas, kas pilda viņa pienākumus, ja kāda iemesla dēļ viņš tos nevar pildīt pats. Latvijas pārstāvis nodrošina objekta ārējo apsardzi, seko šīs vienošanās izpildei, objektā veicamajiem darbiem, kā arī regulāri, ne retāk kā vienu reizi mēnesī sniedz ziņojumu Apvienotajai komisijai.

4. Objekta vadītājs un Latvijas pārstāvis sadarbojas ar šīs vienošanās izpildi saistīto jautājumu risināšanā.

5. Pēc objekta vadītāja vai Latvijas pārstāvja pieprasījuma jebkurš jautājums var tikt nodots izskatīšanai Apvienotās komisijas kārtējā sēdē. Ja viena no Pusēm uzskata, ka jautājums steidzami risināms Apvienotās komisijas līmenī, tā var pieprasīt Šis komisijas ārkārtas sēdes sasaukšanu. Šādā gadījumā sēde notiek trīs dienu laikā no pieprasījuma saņemšanas brīža.

6. Latvijas pārstāvis apmeklē objektu jebkurā laikā, iepriekš informējot par to objekta vadītāju.

6. pants

Objekta funkcionēšanas nodrošināšanā tieši nodarbinātā personāla skaits nepārsniegs 599 militāros speciālistus un 199 civilos kalpotājus. Turklāt Krievijas Puse objekta pagaidu funkcionēšanas un demontāžas laikā centīsies samazināt militāro speciālistu skaitu, aizstājot viņus ar civilajiem kalpotājiem. Par civilajiem kalpotājiem var pieņemt atbilstoši kvalificētu personālu no Latvijas Republikas pilsoņiem un personām, kas pastāvīgi dzīvo tās teritorijā.

Minētajā skaitā nav iekļauta objekta apsardze, kā arī personāla ģimenes locekli, Latvijas Republikas iedzīvotāji un pilsoņi, kurus objekta vadītājs uz darba līguma pamata nolīgst darbam sociālajā sfērā (tirdzniecība, komunālā saimniecība, pakalpojumi medicīnas, .sociālajā un kultūras jomā, pirmsskolas un skolu iestādes).

7. pants

1. Latvijas Puse pēc Krievijas Puses pieprasījuma izsniedz pagaidu uzturēšanās atļaujas un citus nepieciešamos dokumentus, kas tiek pieprasīti sakarā ar objektu apkalpojošo Krievijas Federācijas pilsoņu un viņu ģimenes locekļu ieceļošanu, izceļošanu, muitas formalitātēm un uzturēšanos Latvijas Republikā. Uz Krievijas personālu, kas tiek nosūtīts darbam objektā, attiecināmi Latvijas Republikas vīzu režīma vispārējie nosacījumi, kas ir spēkā šīs vienošanās parakstīšanas brīdī. Personas, kurām ir dienesta pases, saņem bezmaksas vīzas.

2. Šī panta 1. punkta minētie jautājumi jārisina pa diplomātiskajiem kanāliem. Attiecīgie dokumenti jāpieprasa savlaicīgi — parasti 20 dienas iepriekš.

8. pants

1. Objektu apkalpojošais personāls ir pakļauts Latvijas Republikas jurisdikcijai, izņemot šī panta 2. un 4. punktā minētos gadījumus.

2. Objektā nodarbināto Krievijas Federācijas pilsoņu darba attiecības, arī darba strīdu izskatīšanu regulē Krievijas Federācijas likumdošanas akti.

3. Latvijas Republikas teritorijā krimināllietas un civillietas, kā arī lietas par administratīvajiem pārkāpumiem, kas ierosinātas prot objekta personālā iekļautām personām un viņu ģimenes locekļiem, ievērojot šī panta 2. un 4. punkta nosacījumus, ir Latvijas Republikas jurisdikcijā.

Personām, kas iekļautas objekta personālā un ir Krievijas Federācijas pilsoņi, kā arī šo personu ģimenes locekļiem, kuri ir Krievijas Federācijas pilsoņi, Latvijas Republikas iestādēs ir tādas pašas procesuālās tiesības un pienākumi kā Latvijas Republikas pilsoņiem.

4. Krievijas Federācija realizē jurisdikciju attiecībā uz personām, kas iekļautas objekta personālā un ir Krievijas Federācijas pilsoņi, kā arī šo personu ģimenes locekļiem, kuri ir Krievijas Federācijas pilsoņi, saskaņā ar Krievijas Federācijas likumdošanas aktiem, ja:

a) viņi izdarījuši noziegumus un administratīvus pārkāpumus pret Krievijas Federāciju, kā arī pret personām, kas iekļautas objekta personālā un ir Krievijas Federācijas pilsoņi, kā arī šo personu ģimenes locekļiem, kas ir Krievijas Federācijas pilsoņi;

b) personas, kas iekļautas objekta personālā un ir Krievijas Federācijas pilsoņi, izdarījušas noziegumus un administratīvus pārkāpumus, pildot dienesta pienākumus.

Kompetentas Latvijas Republikas institūcijas un kompetentas Krievijas Federācijas institūcijas var griezties viena pie otras ar lūgumu nodot vai pieņemt jurisdikciju attiecībā uz atsevišķam šajā pantā minētām lietām (personām).

5. Ja personas, kas nav objekta personālā un nav Krievijas Federācijas pilsoņi, kā arī nav objekta personālā iekļauto personu ģimenes locekļi — Krievijas Federācijas pilsoņi, izdarījušas noziegumus vai administratīvus pārkāpumus pret objektu, kā arī pret objekta personālā iekļautajām personām un viņu ģimenes locekļiem, vainīgie ir atbildīgi saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanas aktiem.

9. pants

Personu, kas iekļautas objekta apkalpojošā personāla sastāvā, un viņu ģimenes locekļu valdījumā, lietojumā un rīkojumā saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanas aktiem ir likumīgi viņu īpašumā esošā kustamā un nekustamā manta. Viņi var:

— pārdot vai citādā veidā nodot īpašuma tiesības uz viņiem piederošo nekustamo īpašumu Latvijas Republikā dzīvojošiem radiniekiem, pilsoņiem vai iedzīvotājiem;

— izvest, pārdot vai citādā veida rīkoties ar viņiem piederošo kustamo īpašumu;

— izvest vai pārskaitīt savus naudas līdzekļus no Latvijas Republikas uz Krievijas Federāciju.

2. Personas, kas iekļautas objektu apkalpojošā personāla sastāvā, un viņu ģimenes locekļi uz vispārējiem noteikumiem izmanto Latvijas Republikas veselības aizsardzības, pasta un banku iestāžu pakalpojumus.

3. Objekta teritorijā var funkcionēt vidusskola objektu apkalpojošā personāla sastāvā esošo personu bērnu apmācīšanai.

10. pants

1. Krievijas Pusei ir tiesības, ievērojot šīs vienošanās 2. panta 4. punkta prasības, ievest Latvijas Republikas teritorijā iekārtas un materiālus, kas nepieciešami darbu veikšanai objektā.

2. Par šī panta L punktā minētajām kravām nav jāmaksā muitas nodokļi un nodevas, izņemot samaksu par konkrētiem pakalpojumiem. Kravas ir pakļautas muitas kontrolei. Kravas pārvadātājam vai personai, kas pavada kravu, ir tiesības pieprasīt, lai muitas kontrolē piedalītos objekta vadītājs vai viņa pārstāvis. Kravas, kurām nepiederošas personas nedrīkst piekļūt slepenības režīma saglabāšanas nolūkā, nav pakļautas muitas kontrolei, ja pavaddokumentos norādīts, ka krava ir slepena. Izņēmuma gadījumos, ja ir pietiekams pamats, pēc Latvijas muitas iestāžu motivēta pieprasījuma šādas kravas var tikt apskatītas objekta pārstāvja klātbūtnē.

3. Šī panta 1. un 2. punktā paredzētie noteikumi piemērojami tikai tādā gadījumā, ja objekta vadītājs vismaz trīs dienas pirms kravas ievešanas Latvijas Republikas teritorijā rakstiski informējis par to Latvijas pārstāvi, sniedzot ziņas par kravu, tās pielietojumu objektā, kā arī par robežas šķērsošanas vietu.

4. Apkalpojošais personāls un viņu ģimenes locekļi, kas ir Krievijas Federācijas pilsoņi, pēc šīs vienošanās 7. pantā minēto dokumentu saņemšanas drīkst ievest Latvijas Republikā vai izvest no tās teritorijas bez muitas nodokļiem un nodevām, izņemot samaksu par konkrētiem pakalpojumiem, personiskās lietošanas un mājas iedzīves priekšmetus. Attiecībā uz citu priekšmetu ievešanu un izvešanu tiek piemērota Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktā kārtība.

5. Par kravām, ko izved no objekta teritorijas ārpus Latvijas Republikas teritorijas, nav jāmaksā muitas nodokli un nodevas, izņemot maksu par konkrētiem pakalpojumiem. Kravas ir pakļautas muitas kontrolei saskaņā ar šī panta 2. punktu.

6. Objekta vadītājs organizē feldjēgeru pasta sakarus, dienesta dokumentu un pasta sūtījumu transportēšanu kārtībā, kas saskaņota ar kompetentām Latvijas Republikas institūcijām.

7. Objekta transportlīdzekli reģistrējami Latvijas Republikā. Speciālo transportlīdzekļu ievešana pieļaujama tikai ar Latvijas Puses atļauju.

11. pants

1. Objekta pagaidu funkcionēšanas un demontāžas periodā Krievijas Puse un objekta vadītājs nodrošina Latvijas Republikas normatīvo aktu prasību ievērošanu apkārtējās vides aizsardzības jomā.

2. Pēc šīs vienošanās paredzēto demontāžas darbu pabeigšanas tiek veikta objekta teritorijas un apkārtnes ekoloģiskā ekspertīze, piesaistot starptautiskus speciālistus pēc vienas vai otras Puses iniciatīvas. Visus ar ekspertīzi saistītos izdevumus sedz Puse, kas ir ekspertīzes veikšanas iniciatore.

3. Ja objekta pagaidu funkcionēšanas un demontāžas laikā tā teritorijā notiek cilvēku, dzīvnieku vai augu inficēšanās ar bīstamām slimībām, kas var izplatīties ārpus objekta teritorijas, objekta vadītājs nekavējoties informē par to Latvijas pārstāvi un veic nepieciešamos pasākumus, lai novērstu slimības izplatīšanos.

4. Pēc vienas vai otras Puses iniciatīvas, pieaicinot starptautiskus speciālistus, var veikt ekspertīzi, lai noskaidrotu, kā objekta darbība iespaido apkārtējo vidi. Visus ar ekspertīzi saistītos izdevumus sedz Puse, kas ir ekspertīzes veikšanas iniciatore.

5. Ja noskaidrosies, ka objekta darbība nodara kaitējumu apkārtējai videi vai iedzīvotājiem, vai ekoloģiskā ekspertīze atzīs, ka šāds kaitējums ir nodarīts, Krievijas Puse apņemas atlīdzināt šo kaitējumu, kā arī veikt pasākumus, lai novērstu kaitējuma rašanās iemeslus.

6. Krievijas Puse veic pasākumus, lai samazinātu līdz minimumam neērtības, ko vietējiem iedzīvotājiem rada objekta darbība.

12. pants

1. Objekta ārējo apsardzi veic Latvijas Puses norīkots personāls, kas ir pakļauts Latvijas pārstāvim. Ārējās apsardzes veikšana netraucēs kravu ievešanu objekta teritorijā, kravu izvešanu no objekta teritorijas, personāla un personāla ģimenes locekļu kustību.

2. Objekta iekšējo apsardzi veic Krievijas Puse atbilstoši Krievijas Federācijā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. Objekta iekšējā apsardzē nodarbināto militāro speciālistu skaits nedrīkst pārsniegt 89 cilvēkus. Savu funkciju veikšanai objekta teritorijā iekšējai apsardzei ir tiesības nēsāt vieglos strēlnieku ieročus. Ziņas par šādu ieroču skaitu un numuriem tiek iesniegtas Latvijas pārstāvim.

3. Iekļūšanai objekta teritorijā tiek noteikts caurlaižu režīms. Caurlaides paraugs un caurlaižu režīms tiek noteikts pēc saskaņošanas starp objekta vadītāju un Latvijas pārstāvi.

13. pants

1. Latvijas Puse nodrošina objekta apgādi ar elektroenerģiju (pievadot to no Krievijas Federācijas) un ūdeni. Krievijas Puse apņemas savlaicīgi kārtot samaksu par elektroenerģijas tranzītu pa Latvijas Republikas tīkliem tādā kārtībā un saskaņā ar tādiem tarifiem, kas noteikti, vienojoties ar Latvijas Pusi. Krievijas Puse apņemas savlaicīgi kārtot samaksu par šajā pantā minētajām ūdens piegādēm objektam tādā kārtībā un saskaņā ar tādiem tarifiem, kas noteikti Latvijas Republikā. Elektroenerģijas piegādes vai ūdens piegādes pārtraukumi, kas radušies no Latvijas Republikas un tās dienestiem neatkarīgu iemeslu dēļ (force majeure), netiks uzskatīti par Latvijas Puses saistību pārkāpumiem.

2. Citi pakalpojumi un piegādes tiek nodrošināti, objekta vadītājam noslēdzot attiecīgus līgumus ar Latvijas Republikas fiziskām un juridiskām personām. Ar šādu līgumu izpildi saistītie strīdi risināmi Latvijas Republikas likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā.

14. pants

1. Šīs vienošanās izpildes uzraudzībai un koordinācijai tiek izveidota Apvienotā komisija, kuru veido vienāds abu Pušu pārstāvju skaits un tādas starptautiskas organizācijas pārstāvis vai pārstāvji, kuras dalībvalstis ir abas Puses. Puses apņemas vienoties par uzaicināmo organizāciju un uzaicināt tās pārstāvi vai pārstāvjus līdz šis vienošanās spēkā stāšanās brīdim. Ja neizdosies panākt vienošanos līdz 1994. gada 31. augustam, šādu pārstāvi vai pārstāvjus var iecelt Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs vai Eiropas Drošības un sadarbības apspriedes priekšsēdētājs.

Apvienotā komisija pēc Pušu vai minētās starptautiskās organizācijas pārstāvja iniciatīvas, objekta vadītāja vai Latvijas pārstāvja iniciatīvas, kā arī pēc pašas iniciatīvas izskata un konsensuāli izlemj jebkuru jautājumu, kas saistīts ar Šīs vienošanās izpildi. Apvienotās komisijas lēmumi ir obligāti objekta vadītājam un Latvijas pārstāvim. Ja Apvienotā komisija mēneša laikā nespēj atrast risinājumu, kas apmierinātu Puses, vai arī secina, ka jautājums risināms valdību līmenī, jautājums tiek nodots izskatīšanai abu Pušu valdībām. Ja nepieciešams, valdības var vienoties par strīda nodošanu izskatīšanai Apvienoto Nāciju Organizācijas Starptautiskajā tiesā.

2. Latvijas Puse nodrošina Apvienotās komisijas locekļus ar dokumentiem, kas nepieciešami, lai ieceļotu un uzturētos Latvijas Republikā. Apvienotās komisijas locekļiem ir tādas pašas tiesības apmeklēt objektu, kādas ir Latvijas pārstāvim.

3. Apvienotās komisijas sēdes notiek tad, kad tas ir nepieciešams. Apvienotās komisijas sēžu protokoli tiek iesniegti abu Pušu valdībām. Ja Apvienotās komisijas ārkārtas sēde tiek sasaukta pēc objekta vadītāja vai Latvijas pārstāvja pieprasījuma, Apvienotās komisijas sēde notiek trīs dienu laikā no pieprasījuma saņemšanas brīža.

15. pants

1. Šīs vienošanās izpildes kontrolei periodiski tiks uzaicinātas Eiropas Drošības un sadarbības apspriedes inspekcijas. Šo inspekciju grafiks kārtējam gadam tiek noteikts Apvienotās komisijas pirmajā attiecīgā gada sēdē.

2. Ārkārtas inspekcijas tiek uzaicinātas pēc Latvijas Puses iniciatīvas. Visus ar šādām inspekcijām saistītos izdevumus sedz Puse — uzaicinājuma iniciatore.

Objekta telpas, kurām ir noteikts slepenības režīms (3. pielikums), inspicēšanai netiek pakļautas. Iepriekš minētais tiek ievērots arī piemērojot šīs vienošanās 5. panta 6. punktu.

3. Katru gadu notiks ne vairāk kā divas periodiskās un divas ārkārtas inspekcijas.

4. Ja tiek uzaicināta ārkārtas inspekcija, Latvijas Puse 48 stundas pirms tās ierašanās paziņo par to Apvienotajai komisijai un objekta vadītājam un iesniedz inspektoru sarakstu.

5. Inspektoriem — to skaits nedrīkst būt lielāks par trim — ir tādas pašas tiesības apmeklēt objektu, kādas ir Latvijas pārstāvim. Inspektoru uzturēšanās laikā objekta teritorijā viņus pavada Latvijas pārstāvis un objekta vadītājs. Viena inspekcija nedrīkst ilgt vairāk kā trīs dienas. Ar inspekcijas slēdzienu tiek iepazīstināta Apvienotā komisija, objekta vadītājs un Latvijas pārstāvis.

6. Papildus Apvienotās komisijas sastādītajā grafikā ietvertajām inspekcijām, periodiskas inspekcijas notiks arī trīs dienas pēc objekta pagaidu funkcionēšanas beigām, kā arī dienā, kad izbeidzas šīs vienošanās spēkā esamības termiņš.

16. pants

1. Objekta pagaidu funkcionēšanas periods beidzas 1998. gada 31. augustā.

2. Funkcionējošās radiolokācijas stacijas demontāža sākas 1998. gada 1. septembrī un tiek pabeigta ne vēlāk kā 2000. gada 29. februārī.

Gadījumā, ja līdz objekta pagaidu funkcionēšanas perioda beigām ārpus Latvijas Republikas ekspluatācijā tiek nodota objektu aizvietojoša stacija, Krievijas Puse nekavējoties ziņo par to Latvijas Pusei. Šajā gadījumā 30 dienu laikā pēc aizvietotājiekārtas nodošanas ekspluatācijā tiek sākta objekta demontāža.

Demontāžas laikā tiek nojauktas objekta teritorijā esošās būves, kas minētas 4. pielikumā, un, ja nepieciešams, tiek veikta augsnes rekultivācija.

Demontāžas laikā iekārtas tiek izvestas vai realizētas uz vietas.

Funkcionējošās radiolokācijas stacijas demontāžas darbi, kas paredzēti šīs vienošanās tekstā, tiek veikti par Krievijas Puses līdzekļiem. Demontāžu var veikt gan staciju apkalpojošais personāls, gan personas, kuras Krievijas Puse algo speciāli šo uzdevumu veikšanai. Komplektējot personālu demontāžas darbu veikšanai, priekšroka tiek dota Latvijas Republikas iedzīvotājiem.

3. Nepieciešamības gadījumā demontāžas darbā iesaistītā personāla — Krievijas Federācijas pilsoņu skaitliskais sastāvs var tikt palielināts, Pusēm savstarpēji vienojoties.

4. Krievijas Puse veiks pasākumus, lai nodrošinātu veicamo demontāžas darbu pienācīgu finansējumu.

5. Latvijas Puse par saviem līdzekļiem apņemas veikt nepabeigtās stacijas demontāžu vai tās pārveidošanu par civilu objektu. Pēc šīs vienošanās parakstīšanas stacijas ēkai piederīgais zemes gabals tiek nodots Latvijas Pusei. Nepabeigtās stacijas būvju saraksts un nododamā nepabeigtās stacijas ēkai piederīgā zemes gabala robežas ir noteiktas šīs vienošanās 5. pielikumā. Latvijas Puse neliks šķēršļus Krievijas Puses veiktajai iekārtu un komponentu demontāžai un izvešanai no nepabeigtās stacijas un tai piederīgās zemes gabala.

Nepabeigtās stacijas demontāža vai tās pārveidošana par civilu objektu nedrīkst traucēt funkcionējošās stacijas darbību. Latvijas Puse ir atbildīga, arī materiāli, ja minēto darbu veikšanas rezultātā tiks nodarīts kaitējums objektu apkalpojošā personāla vai tā ģimenes locekļu dzīvībai vai mantai, vai funkcionējošajai stacijai, kā arī ar to saistītajiem objektiem.

6. Pēc šīs vienošanās parakstīšanas tehnikas iekraušanas dzelzceļa bāze un tai piederīgais zemes gabals Skrundas ciematā tiek nodots Latvijas Pusei. Latvijas Puse neliks šķēršļus Krievijas Pusei nepieciešamības gadījumā bez atlīdzības izmantot tehnikas iekraušanas dzelzceļa bāzi un sliežu pievadceļus Krievijas Puses mantas un iekārtu pārvadāšanai pagaidu funkcionēšanas un demontāžas periodā.

17. pants

Norēķini par nomas maksu, kā arī ar objekta pagaidu funkcionēšanu un demontāžas darbu finansēšanu saistītie maksājumi veicami Latvijas Republikas valūta, izmantojot Krievijas Federācijas Centrālās Bankas iestādes subkorespondētājkontu, kurš atvērts kādā no Latvijas komercbankām pēc Krievijas Puses izvēles.

Krievijas Federācijas Centrālās Bankas iestādes subkorespondētājkonta līdzekļus veido ārvalstu valūta, ko objekta uzturēšanai pārskaita Krievijas Puse, un citi maksājumi.

Ārvalstu valūta, ko Krievijas Puse iemaksājusi Latvijas komercbankā, tiek konvertēta Latvijas latos un ieskaitīta Krievijas Federācijas Centrālās Bankas iestādes kontā šajā bankā pēc līgumkursa, kas orientēts uz Latvijas valūtas tirgu.

18. pants

1. Nekas šīs vienošanās ietvaros nevar tikt izmantots, lai veiktu darbības, kas vērstas pret Latvijas Republikas suverenitāti vai drošības interesēm.

2. Krievijas Puse apņemas attiecībā uz objektu neslēgt nekādus līgumus ar trešajām valstīm bez Latvijas Puses piekrišanas. Tas neattiecas uz Krievijas Puses tiesībām rīkoties ar objekta iegūto informāciju.

3. Krievijas Puse apņemas līdz Šīs vienošanās spēkā stāšanās brīdim iesniegt Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomei dokumentu, kas apstiprina Krievijas Federācijas garantijas, ka šī vienošanās netiks izmantota darbībām, kas vērstas pret Latvijas Republikas suverenitāti un drošības interesēm.

4. Jebkurš mēģinājums risināt ar šo vienošanos saistītos strīdus un domstarpības, draudot ar spēka pielietošanu vai lietojot spēku, tiks uzskatīts par miera un starptautiskās drošības apdraudējumu, kas izskatāms Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomē saskaņā ar tās statūtu 39. pantu.

19. pants

Puses neizdarīs nekādas izmaiņas vai papildinājumus šīs vienošanās tekstā, nepagarinās vienošanās termiņu un neatjaunos tās darbību.

20. pants

Šī vienošanās stājas spēkā ar 1994. gada 1. septembri ar nosacījumu, ka ir stājies spēkā "Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgums par Krievijas Federācijas Bruņoto spēku pilnīgas izvešanas no Latvijas Republikas teritorijas nosacījumiem, termiņiem un kārtību un to tiesisko stāvokli izvešanas laikā" un ir pabeigta Krievijas Federācijas Bruņoto spēku pilnīga izvešana no Latvijas Republikas teritorijas. Vienošanās paliek spēkā līdz visu tās nosacījumu izpildes pabeigšanai.

21. pants

Šī vienošanās reģistrējama Apvienoto Nāciju Organizācijas Sekretariātā saskaņā ar ANO statūtu 102. pantu.

Parakstīta Maskavā 1994. gada 30. aprīlī divos eksemplāros latviešu un krievu valodā, turklāt abiem tekstiem ir vienāds spēks.

Latvijas Republikas vārdā

Krievijas Federācijas vārdā

1.pielikums

Objekta nr. 1511 būves, iekārtas un komponenti

(1. un 2. tehnoloģiskā pozīcija)

(1. un 2. shēma)

1. Galvenā tehnoloģiskā ēka TP N I

2. Antenu paviljons

3. Antenu paviljons

4. Piebūve antenu paviljonam

5. Piebūve antenu paviljonam

6. Tehnoloģiskā ēka

7. Atgriezes ūdensapgādes sūkņu stacija

8. Ūdens rezervuāri (divi gab., tilpums - 250 kub. metri)

9. Starprezervuārs

10. Ventilatoru ūdens dzesētājs (divi gab.)

11. Baseini ar ūdens rezervi (90 kub. metri)

12. Apvaļņoti ūdens rezerves rezervuāri (5 gab. pa 100 kub. metri)

13. 1. un 2. artēziskās akas sūkņu stacija

14. Ugunsdzēsības sūkņu stacija

15. Septiskās attīrīšanas iekārta

16. Dīzeļdegvielas rezervuāri (2 gab.)

17. Eļļas glabātava

18. Patvertne stacijas personālam

19. Tehniskā inventāra noliktava

20. Tehnikas remontam paredzētā ēka

21. Mācību laukums un būvmateriālu glabāšanas vieta

22. Laukums tehnikas glabāšanai

23. Nojume

24. Kontroles un caurlaižu punkta (KCP) un sardzes ēka

25. Dzeloņstiepļu žogs

26. Galvenā tehnoloģiskā ēka

27. Antenu paviljons

28. Antenu paviljons

29. Piebūves antenu paviljoniem

30. Patvertne stacijas personālam

31. 1. - 3. artēziskās akas sūkņu stacijas

32. Ventilatoru ūdens dzesētājs (2 gab.)

33. Ūdens rezervuāri (2 gab. 250 kub. metru tilpumā un viens gab. 30 kub. metru tilpumā)

34. Sūkņu stacija

35. Eļļas un šķidruma noliktava

36. Ugunsdzēsēju depo divām mašīnām

37.Transformatoru apakšstacija

38. Ugunsdzēsības sūkņu stacija

39. Ūdens rezervuārs (2 gab.)

40. Kontroles un caurlaižu punkta un sardzes ēka

41. Dzeloņstiepļu žogs

42. Palīgsaimniecība

Administratīvi saimnieciskā teritorija un dzīvojamā pilsētiņa

(3. shēma)

1. Dzīvojamais nams nr.1 ar 55 dzīvokļiem

2. Dzīvojamais nams nr.2 ar 45 dzīvokļiem un sadzīves pakalpojumu kombinātu

3. Dzīvojamais nams nr.3 ar 36 dzīvokļiem

4. Dzīvojamais nams nr.4 ar 55 dzīvokļiem

5. Dzīvojamais nams nr.5 ar 45 dzīvokļiem

6. Dzīvojamais nams nr.6 ar 45 dzīvokļiem

7. Dzīvojamais nams nr.7 ar 45 dzīvokļiem

8. Dzīvojamais nams nr.8 ar 45 dzīvokļiem

9. Dzīvojamais nams nr.9 ar 85 dzīvokļiem

10. Dzīvojamais nams nr.10 ar 85 dzīvokļiem

11. Hospitālis, poliklīnika

12. Viesnīca ar 50 vietām

13. Bērnudārzs ar 140 vietām

14. Sporta zāle

15. Klubs ar 400 vietām

16. Klubs ar 300 vietām

17. Pārtikas veikals

18. Skola 320 vietām

19. Dzīvojamā ēka ar 208 vietām

20. Dzīvojamā ēka ar 300 vietām

21. Dzīvojamā ēka ar 300 vietām

22. Ēdnīca ar 50 vietām

23. Ēdnīca ar 350 vietām

24. Pārvaldes ēka ar mācību klasēm

25. Pārvaldes ēka

26. Pārvaldes administratīvā ēka

27. Veļas mazgātavas un pirts kombināts

28. Siltumnīca

29. Kontroles un caurlaides punkts

30. Kontroles un caurlaides punkts

31. Caurlaižu birojs

32. Dārzeņu glabātava ar 200 tonnām paredzētu aukstuma kameru

33. Noliktavas telpa

34. Noliktavas telpa

35. Noliktavas telpa

36. Noliktavas telpa

37. Noliktavas telpa

38. Noliktavas telpa

39. Noliktavas telpa

40. Noliktavas telpa

41. Sardzes telpa

42. Sporta zāle

43. Kosmisko sakaru stacija "Kristāls"

44. Transformatoru apakšstacijas

45. Jaunā katlumāja

46. Vecā katlumāja ar 4 katliem

47. Autoparka darbnīcas

48. Autoparka klases

48.a. Apkurināma garāža

49. Apkurināmā garāža 24 mašīnām

49.a. Autotehnikas inventāra noliktava

50. Artēziskā aka (4 gab.)

51. Ūdens rezervuārs ar 100 kub. metru tilpumu

52. Sūkņu stacija

53. Ūdenstornis

55. Stadions

56. Kanalizācijas sūkņu stacija

57. Automašīnu uzpildes stacija ar 2 uzpildes vietām

57.a. Degvielas un smērvielu noliktava

58. Parka dežuranta telpa

59. Garāžu kooperatīvs "Orbīta"

60. Attīrīšanas iekārtas

61. Patvertne personālam un pilsētiņas iedzīvotājiem ar 150 vietām

62. Patvertne personālam un pilsētiņas iedzīvotājiem ar 20 vietām

63. Pilsētiņas, administratīvi saimnieciskās teritorijas un autoparka žogs

2.pielikums

Objekta "Skrunda" teritoriju iecirkņu koordinātu saraksts

3.pielikums

Objekta telpas ar slepenības režīmu

4.pielikums

Objekta nr.1511 būvju saraksts, kuras nojaucamas demontāžas laikā

(1. tehnoloģiskā pozīcija)

(1. shēma)

1. Galvenā tehnoloģiskā ēka nr.1

2.-3. Antenu paviljons

4.-5. Antenu paviljons

6. Tehnoloģiskā ēka (sakari, laboratorijas)

7. Aprites ūdens apgādes sūkņu stacija

10. Ventilatoru ūdens dzesētājs (2 gab.)

13. 1. un 2. artēziskās akas sūkņu stacija

15. Septiskās attīrīšanas iekārta

17. Eļļas glabātava

18. Patvertne objekta personālam

19. Tehnikas noliktava

20. Tehnikas remonta ēka

24. Kontroles un caurlaižu punkta un sardzes ēka

(2. tehnoloģiskā pozīcija)

(2. shēma)

26. Galvenā tehnoloģiskā ēka

27.-28. Antenu paviljons

29. Antenu paviljonu piebūves

30. Patvertne objekta personālam

31. Artēzisko aku sūkņu stacijas (3 gab.)

32. Ventilatoru ūdens dzesētava (2 gab.)

34. Sūkņu stacijas

35. Eļļu un speciālo šķidrumu noliktava

36. Ugunsdzēsēju depo (2 mašīnas)

37. Transformatoru apakšstacija

40. Kontroles un caurlaižu punkta sardzes ēka

5.pielikums

Latvijas Pusei nododamie objekta nr.2370 būves un komponenti

(Jaunais objekts)

(5. shēma)

1. Raidītājcentra ēka

2. Uztveršanas ēka

3. Energobloks

4. Energobloks

5. Ūdens rezervuāri V=1000 kub. metri (18 gab.)

6. Ūdens rezervuāri V-500 kub. metri (2 gab.)

9. Telpa objekta apsardzei

10. Noliktavu telpa

11. Noliktavu telpa

12. Artēziskās akas (10 gab.)

13. Ūdens filtrēšanas stacijas ēka

14. Kanalizācijas sūkņu stacijas ēka

15. Palīgbūves

16. Ūdens atdzelžošanas stacijas ēka

17. Ūdenstornis

18. Tehnoloģiskie laukumi (2 gab)

19. Transformatoru apakšstacijas

20. Ceļi

21. Ugunsdzēsēju depo ēka

22. Neitralizatora būve

23. Stiepļu nožogojums

Objekts nr. 1511

1. tehnoloģiskā pozīcija

(1. shēma)

Objekts nr. 1511

2. tehnoloģiskā pozīcija

(2. shēma)

Administratīvi saimnieciskā zona un dzīvojamā pilsētiņa

(3. shēma)

Objekta topogrāfiskais plāns

(2. pielikums, 4. shēma)

Objekta nr. 2370 ģenerālplāns (jaunais objekts)

(5. pielikums, 5. shēma)

Latvijas pusei nododamā nepabeigtajai ēkai piederīgā zemes gabala robežas

(5. pielikums)

Krievijas Federācijas Valdība un Latvijas Republikas Valdība (turpmāk tekstā — "Puses") vienojās par sekojošo:

I SADAĻA

Vispārīgie nosacījumi

1. pants

Šī vienošanās attiecināma uz Latvijas Republikas teritorijā dzīvojošajam personām, .kuras norādītas Krievijas Federācijas 1993. gada 12. februāra likumā "Par pensiju nodrošināšanu personām, kuras bijušas karadienestā vai dienējušas iekšlietu iestādēs, un šo personu ģimenēm" (turpmāk tekstā — "militārie pensionāri"). Jēdziens "ģimene" ietver laulātos, viņu nepilngadīgos bērnus un citas personas, kuras ir militārā pensionāra apgādībā.

2. pants

Šīs vienošanās 1. pantā norādītajām personām Latvijas Republikas teritorijā ir cilvēktiesības saskaņā ar starptautisko tiesību normām, šo vienošanos un Latvijas Republikas likumdošanas aktiem.

Personas, uz kurām saskaņā ar 1. pantu attiecināmas šīs vienošanās normas un kuras 1992. gada 28. janvārī pastāvīgi dzīvoja Latvijas Republikas teritorijā, ieskaitot arī personas, attiecībā uz kurām nav pabeigta atbilstošu formalitāšu izpilde un kuras ir uzskaitītas abu Pušu apstiprinātos sarakstos, kas pievienoti pie vienošanās, saglabā tiesības netraucēti dzīvot Latvijas Republikas teritorijā, ja viņas to vēlēsies. Pēc Pušu vienošanās sarakstos papildus var iekļaut personas, kuras 1992. gada 28. janvārī pastāvīgi dzīvoja Latvijas Republikas teritorijā un dažādu iemeslu dēļ netika iekļautas minētajos sarakstos.

Nekaitējot šīs vienošanās noteikumiem, jautājumus, kas saistīti ar tās noteikumu piemērošanu, arī jautājumus par tiesībām, kas paredzētas personām, uz kurām attiecināma tās darbība, jebkura no Pusēm var izvirzīt kopīgai izskatīšanai pilnvarotajiem, kurus šim nolūkam ieceļ Krievijas Puse un Latvijas Puse, kā arī Eiropas Drošības un sadarbības apspriedes pārstāvim vai pārstāvjiem. Personas, uz kurām attiecināma šī vienošanās, arī var griezties pie minētajiem Pušu pārstāvjiem vai Eiropas Drošības un sadarbības apspriedes pārstāvja vai pārstāvjiem ar lūgumu izskatīt jautājumus, kas skar viņu tiesības.

Ieteikumus un lēmumus minētie pilnvarotie pieņem, konsensuāli vienojoties. Ja Pušu pilnvarotie, neraugoties uz Eiropas Drošības un sadarbības apspriedes pārstāvja vai pārstāvju sniegto palīdzību, nolemj, ka jautājums risināms valdību līmenī, tad tas nododams izskatīšanai abu Pušu valdībām.

II SADAĻA

Īpašuma, dzīvokļa un finansu jautājumi

3. pants

Militārie pensionāri un viņu ģimenes locekļi valda, lieto un rīkojas ar viņiem likumīgi piederošo kustamo un nekustamo mantu.

4. pants

1. Latvijas Puse garantē militārajiem pensionāriem un viņu ģimenes locekļiem dzīvojamo platību lietošanu valsts un resoru dzīvojamā fonda mājās, kā arī apstiprina viņiem esošās īpašuma tiesības, tajā skaitā īpašuma tiesības uz dzīvojamām mājām, dzīvokļiem, garāžām, būvēm kolektīvajos dārzos, vasarnīcām un citiem nekustamās mantas veidiem, un tās valdījuma tiesības.

Ja Latvijas Republikā tiek pieņemti atbilstoši likumdošanas akti, militārie pensionāri un viņu ģimenes locekļi var privatizēt dzīvojamo platību, kurā viņi dzīvo.

Ja Latvijas Puses attiecīgie dienesti nespēj veikt tādu dzīvojamo pilsētiņu komunālo, tirdzniecības un transporta apkalpošanu, kuru namos pēc karaspēka daļu izvešanas palikuši dzīvot militārie pensionāri un viņu ģimenes locekli, Latvijas Puse pēc militāro pensionāru vēlēšanās piešķir viņiem līdzvērtīgu dzīvojamo platību no karaspēka daļu atbrīvotā dzīvojamā fonda, izņemot dzīvojamo fondu Rīgā un Liepājā.

2. Minētās personas var pārdot vai citādā veidā nodot mantu, kas viņiem pieder uz īpašuma tiesību pamata.

3. Personas, kuras vēlas atstāt Latvijas Republiku, ir tiesīgas:

— pārdot, nodot vai citādā veidā pēc saviem ieskatiem rīkoties ar nekustamo mantu, kas viņām pieder uz īpašuma tiesību pamata;

— pārdot dzīvokli patstāvīgi, izsolē vai saņemt no Latvijas Puses dzīvokļa tirgus vērtībai atbilstošu vienreizēju izmaksu, ja Latvijas Republikā tiek atbrīvots dzīvoklis;

— izvest, pārdot vai citādā veidā rīkoties ar kustamo mantu, kas viņām pieder uz īpašuma tiesību pamata.

Šādā veidā iegūtos naudas līdzekļus par nekustamo un kustamo mantu viņas ir tiesīgas izvest no Latvijas Republikas, kā arī pārvest uz Krievijas Federācijas banku iestādēm naudas noguldījumus un aktīvus, kuri atrodas Latvijas Republikas banku iestādēs.

5. pants

1. Krievijas Puse un Latvijas Puse neliek šķēršļus militārajiem pensionāriem un viņu ģimenes locekļiem apmainīt viņu dzīvojamo platību pret tādu personu, kuras dzīvo Krievijas Federācijā vai Latvijas Republikā, dzīvojamo platību.

2. Militārie pensionāri un viņu ģimenes loceklī, kuriem nav dzīvojamās platības vai kuru dzīvokļa apstākļus nepieciešams uzlabot, tiek nodrošināti ar labiekārtotu dzīvojamo platību tādā pašā kārtībā kā citi Latvijas Republikas iedzīvotāji, tajā skaitā arī no dzīvojamās platības, ko atbrīvo no Latvijas Republikas izvedamas karaspēka daļas. Šādā gadījumā uz viņiem attiecināmi 4. panta nosacījumi.

3. Krievijas Puse un Latvijas Puse veicinās šīs vienošanās 1. pantā norādīto personu iekārtošanos atbilstoši viņu izraudzītajai pastāvīgajai dzīvesvietai.

6. pants

Galīgi izbraucot no Latvijas Republikas, atļauts izvest, neapliekot ar muitas nodevām, netiešajiem nodokļiem un tiem pielīdzinātajam nodevām, militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu visu kustamo īpašumu, kas viņiem pieder uz īpašuma tiesību pamata, izņemot priekšmetus, kurus aizliegts izvest.

III SADAĻA

Pensiju nodrošināšana

7. pants

Militārajiem pensionāriem pensijas neapliek ar nodokļiem un izmaksā Latvijas Republikas banku iestādes nacionālajā valūtā no Krievijas Federācijas līdzekļiem saskaņā ar nosacījumiem un normām, kas noteiktas Krievijas Federācijā. Pensiju un pabalstu izmaksāšanas kārtību nosaka Krievijas Federācijas Aizsardzības ministrija un citi kompetenti orgāni kopīgi ar Latvijas Republikas atbilstošiem kompetentiem orgāniem.

Militāro pensionāru pensiju un pabalstu noteikšanas, pārrēķinu un izmaksas noteikumu jautājumus risina sociālās nodrošināšanas nodaļa pie Krievijas Federācijas Vēstniecības Latvijas Republika konsulārās nodalās. Latvijas Puse apņemas veicināt nodalās normālu funkcionēšanu, piešķirot tai nepieciešamās telpas un sniedzot nepieciešamos pakalpojumus. Nodaļas darbinieku statusu Puses saskaņos atsevišķi.

8. pants

Norēķini, kas saistīti ar pensiju un pabalstu izmaksu Latvijas Republikas teritorijā dzīvojošiem militārajiem pensionāriem, kā arī citas ar šīs personu kategorijas sociālajām garantijām saistītās izmaksas veicamas Latvijas Republikas valūtā, izmantojot kontu, kas sociālās nodrošināšanas nodaļai pie Krievijas Federācijas vēstniecības Latvijas Republikā konsulārās nodaļas atvērts vienā no Latvijas komercbankām pēc Krievijas Puses izvēles.

Minētā konta līdzekļus veido ārvalstu valūta, ko pārskaita Krievijas Puse, un citi maksājumi.

Ārvalstu valūta, ko Krievijas Puse iemaksājusi Latvijas komercbankā, konvertējama Latvijas latos un ieskaitāma nodaļas kontā šajā bankā pēc līgumkursa, kas orientēts uz Latvijas valūtas tirgu.

9. pants

Bijušajām militārpersonām, kuras ieguvušas tiesības uz pensijas nodrošinājumu saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanas aktiem, pēc viņu vēlēšanās Latvijas Republikas attiecīgie kompetentie orgāni var piešķirt un izmaksāt pensijas par Latvijas Republikas līdzekļiem. Turklāt Krievijas Federācijas agrāk noteikto pensiju izmaksa tiek apturēta uz laiku, kamēr pensiju izmaksā Latvijas Republikas orgāni.

IV SADAĻA

Militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu medicīniskais nodrošinājums

10. pants

Militārie pensionāri, kuri dzīvo Latvijas Republikas teritorijā, ir tiesīgi saņemt visu veidu medicīniskos un protezēšanas pakalpojumus Latvijas Republikas ārstniecības iestādēs tādā pašā kārtībā un uz tādiem pašiem noteikumiem kā Latvijas Republikas pensionāri.

Militāro pensionāru ģimenes locekļi, kuri dzīvo Latvijas Republikas teritorijā, vispārējā kārtībā saņem visu veidu medicīniskos un protezēšanas pakalpojumus Latvijas Republikas ārstniecības iestādēs.

11. pants

1. Militāro pensionāru medicīnisko apkalpošanu apmaksā no Krievijas Federācijas federālā budžeta līdzekļiem.

Kārtību, kādā Krievijas Federācija sedz izdevumus par medicīnisko apkalpošanu, nosaka pēc saskaņošanas starp Krievijas Federācijas kompetentiem orgāniem, kuras šim nolūkam iedala līdzekļus, un Latvijas Republikas kompetentiem orgāniem, kuru pakļautībā ir medicīniskās iestādes.

2. Uz kara hospitāļu un citu militāro medicīnas iestāžu izbrīvējamās bāzes var izveidot akciju sabiedrības vai kopuzņēmumus, kuri varētu nodrošināt arī Latvijas Republikā dzīvojošo militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu medicīnisko apkalpošanu.

Šai nolūkā Latvijas Puse veicina tajā skaitā akciju sabiedrības izveidošanu uz Krievijas Federācijas bijušā Ziemeļrietumu karaspēka grupas kara hospitāļa Rīgas pilsētā izbrīvējamo fondu bāzes.

V SADAĻA

Izglītības un kultūras jautājumi

12. pants

1. Militārie pensionāri saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanas aktiem var iegūt izglītību Latvijas Republikas augstākajās, vispārizglītojošajās vidējās un vidējās speciālajās mācību iestādēs.

2. Latvijas Puse neliek šķēršļus šīs vienošanās 1. pantā norādīto personu Latvijas Republikā reģistrēto sabiedrisko un kultūras organizāciju darbam.

VI SADAĻA

Memoriālo būvju un masu apbedījumu vietu uzturēšana

13. pants

Saskaņā ar starptautisko praksi Latvijas Puse nodrošina memoriālo būvju un karavīru masu apbedījuma vietu sakopšanu, labiekārtošanu un saglabāšanu Latvijas Republikas teritorijā, kā arī neliek Šķēršļus mirušo militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu apglabāšanai un apbedīšanas rituālu veikšanai.

Tādā pašā veidā Krievijas Puse nodrošina memoriālo būvju un latviešu, līvu un Latvijas pilsoņu, kuri gājuši bojā karu un represiju rezultātā Krievijas Federācijas teritorijā, apbedījuma vietu sakopšanu.

VII SADAĻA

Noslēguma nosacījumi

14. pants

Atvieglojumi invalidiem, karu dalībniekiem, personām, kas strādājušas aizmugurē, personām, kas cietušas Černobiļas un citās radiācijas katastrofās, kā arī to seku likvidēšanas dalībniekiem tiek piešķirti tādā pašā kārtībā kā Latvijas Republikas pilsoņiem un saskaņā ar tās likumdošanas aktiem.

15. pants

Šī vienošanās ir jāratificē. Tā tiks pagaidām piemērota no parakstīšanas dienas un stāsies spēkā ratifikācijas rakstu apmaiņas dienā. Puses nekavējoties iesniegs vienošanās ratificēšanai, lai tā stātos spēkā ne vēlāk par 1994. gada 3. jūniju. Vienošanās būs spēkā cik ilgi, kamēr Puses nebūs vienojušās par tās grozīšanu vai izbeigšanu.

Vienošanās darbības laikā Puses apņemas atturēties no nesaskaņotas vienpusējas rīcības jautājumos, kurus regulē šī vienošanās.

Vienošanās parakstīta Maskavā 1994. gada 30. aprīlī divos eksemplāros, katrs krievu un latviešu valodā, turklāt abiem tekstiem ir vienāds spēks.

Krievijas Federācijas Valdības vārdā

Latvijas Republikas Valdības vārdā

1. Latvijas Republikas Valdība un Krievijas Federācijas Valdība (turpmāk tekstā — "Puses"), vienojās par sekojošo:

I

Izprotot nepieciešamību veicināt praktisko problēmu risināšanu, kas saistītas ar to militāro pensionāru un ģimenes locekļu pārceļošanu, kuri vēlas atgriezties dzimtenē, Puses veicinās labvēlīga likumdošanas pamata un sociālo apstākļu veidošanu militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu labprātīgai pārceļošanai.

Lai realizētu minēto noteikumu, kas izklāstīts šajā protokolā, kā arī risinātu jautājumu kompleksu, kas izriet no Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līguma par Krievijas Federācijas Bruņoto spēku pilnīgas izvešanas no Latvijas Republikas teritorijas nosacījumiem, termiņiem un kārtību un to tiesisko stāvokli izvešanas laikā. Puses veicinās fondu, iestāžu un organizāciju izveidošanu, piesaistot visas ieinteresētās puses un iespēju robežās piedaloties to darbībā.

Ievērojot Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līguma par Krievijas Federācijas Bruņoto spēku pilnīgas izvešanas no Latvijas Republikas teritorijas nosacījumiem, termiņiem un kārtību un to tiesisko stāvokli izvešanas laikā 2. panta un Latvijas Republikas Valdības un Krievijas Federācijas Valdības vienošanās par Latvijas Republikas teritorijā dzīvojošo Krievijas Federācijas militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu sociālo aizsardzību 2. panta noteikumus, Puses izprot, ka Latvijas Puse neuzņemas attiecībā uz bijušajām militārpersonām, kuras nav minētās vienošanās subjekti, saistības papildus tām, kuras tai ir sakarā ar dalību starptautiskos dokumentos cilvēktiesību jomā, kā arī ievērojot Latvijas Republikas Valdības un Krievijas Federācijas Valdības vienošanos par pārceļošanas procesa regulēšanu un pārceļotāju tiesību aizsardzību.

Ievērojot Latvijas Republikas Valdības un Krievijas Federācijas Valdības vienošanās par Latvijas Republikas teritorijā dzīvojošo Krievijas Federācijas militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu sociālo aizsardzību ilgtermiņa raksturu, gadījumā, ja Latvijas Republika un Krievijas Federācija pieņems likumdošanas aktus, kas skar jautājumus, kurus nosaka minētā vienošanās, Puses veiks konsultācijas, lai attīstītu un konkretizētu saistības, kuras uzņēmušās Puses.

II

Krievijas Puse nodos Latvijas Pusei Krievijas Federācijas militāro pensionāru, kuri dzīvo Latvijas Republikas teritorijā un saņem pensiju no Krievijas Federācijas federālā budžeta līdzekļiem, sarakstu.

Vienu reizi gadā Krievijas Puse informēs Latvijas Pusi par izmaiņām minēto militāro pensionāru sarakstā.

Šī Protokola parakstīšanas dienā saskaņā ar Krievijas Puses datiem Latvijas Republikas teritorijā dzīvoja 22 320 Krievijas militārie pensionāri.

Parakstīts Maskavā 1994. gada 30. aprīlī divos eksemplāros, katrs latviešu un krievu valodā, turklāt abiem tekstiem ir vienāds spēks.

Latvijas Republikas Valdības vārdā

Krievijas Federācijas Valdības vārdā