Latvijas Republika 1991. gada 14. oktobri kļuva par ANO Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas dalībvalsti. Saskaņā ar UNESCO Statūtu 7. pantā noteikto struktūru, kas paredz, ka "katra dalībvalsts veic tās konkrētajiem apstākļiem atbilstošus pasākumus, lai šīs valsts galvenās organizācijas, kuras ieinteresētas sadarboties ar UNESCO izglītības, zinātnes un kultūras jautājumos, izveidotu nacionālo komisiju, kas plaši pārstāvētu valdību un attiecīgās organizācijas", Latvijas Republikas Saeima apstiprina UNESCO Latvijas Republikas Nacionālās komisijas (tālāk tekstā — "Nacionālā komisija") Satversmi, kas izstrādāta, pamatojoties uz Hartu par UNESCO Nacionālajām komisijām, lai Latvijas Republika varētu:

1) veicināt miera un drošības stiprināšanu un cilvēces labklājības vairošanu, piedaloties UNESCO pasākumos, kuru mērķis ir sekmēt zināšanu apmaiņu starp tautām un to saprašanos, dod jaunus impulsus tautas izglītībai un kultūras attīstībai, kā arī pārmantot, paplašināt un popularizēt zināšanas;

2) iesaistīt UNESCO pasākumos dažādu Latvijas Republikas ministriju departamentus, institūcijas, kuras darbojas izglītības, zinātnes, kultūras, sakaru un informācijas jomā.

I. Nacionālās komisijas statuss un funkcijas

1. Nacionālai komisijai ir juridiskas personas statuss. Tā ir neatkarīga Latvijas Republikas bezpeļņas institūcija ar valdības konsultatīvās iestādes funkcijām, kuras darbību finansē valsts un regulē Latvijas Republikas likumi un starptautiskās konvencijas.

2. Nacionālās konvencijas funkcijas:

2.1. iesniegt Latvijas Republikas Saeimai, Ministru kabinetam un ministrijām ieteikumus visos jautājumos, kas saistīti ar UNESCO un tās programmu;

2.2. būt par vidutāju starp UNESCO un ministriju departamentiem un institūcijām, kuras darbojas izglītības, zinātnes, kultūras, sakaru un informācijas jomā Latvijā;

2.3. sekmēt Latvijas Republikas aktīvu piedalīšanos UNESCO programmas un pasākumu plānošanā, sagatavošanā, īstenošanā un novērtēšanā;

2.4. popularizēt UNESCO mērķus, iesaistot UNESCO programmu izstrādāšanā un īstenošanā inteliģences un zinātnes darbiniekus;

2.5. sagatavot Latvijas delegāciju darbam UNESCO Ģenerālajā Asamblejā, piedalīties tajā, kā arī citos UNESCO organizētajos starptautiskajos pasākumos;

2.6. attīstīt un nostiprināt attiecības ar UNESCO citu valstu Nacionālajām komisijām, it sevišķi Eiropas reģionā, kā arī piedalīties kopīgu programmu īstenošanā un Latvijas Republiku interesējošu jautājumu izpētē;

2.7. veikt Valsts prezidenta, Saeimas un valdības uzticētos pienākumus UNESCO kompetences ietvaros;

2.8. veikt izdevējdarbību atbilstoši UNESCO mērķiem un uzdevumiem;

2.9. veidot UNESCO atbalsta fondu un pārraudzīt tā darbību.

II. Nacionālas komisijas uzbūve

3. Nacionālās komisijas locekļu skaits nepārsniedz 17.

4. Nacionālās komisijas locekļus darbam komisijā uz četriem gadiem pilnvaro attiecīgā institūcija.

5. Tās sastāvā ir:

5.1. Valsts prezidenta pilnvarots pārstāvis;

5.2. septiņi komisijas locekļi, kuri pārstāv Izglītības un Zinātnes ministriju, Kultūras ministriju, Ārlietu ministriju, Valsts reformu ministriju, Labklājības ministriju, Tieslietu ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (pa vienam pilnvarotam pārstāvim no katras minētas valdības institūcijas);

5.3. seši komisijas locekļi, kuri pārstāv Radošo savienību kultūras padomi, Latvijas Kultūras fondu, Zinātnes padomi, Latvijas Universitāti, Nacionālo bibliotēku, Nacionālo kultūras biedrību asociāciju (pa vienam pilnvarotam pārstāvim no katras minētās organizācijas);

5.4. Latvijas Republikas pastāvīgās delegācijas vadītājs UNESCO centrālajā mītnē.

5.5. viens pārstāvis — katra budžeta perioda lielākā projekta kurators.

III. Nacionālās komisijas prezidents

6. Nacionālas komisijas prezidentu uz četriem gadiem ievēlē Nacionālā komisija no tās locekļiem.

7. Prezidents vada Nacionālās komisijas darbu.

8. Prezidents uz četriem gadiem ieceļ viceprezidentu no Nacionālās komisijas locekļiem.

9. Prezidentam ir tiesības sasaukt Nacionālās komisijas ārkārtas asambleju.

IV. Nacionālās komisijas ģenerālsekretārs

10. Latvijas Republikas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāru ieceļ Nacionālā komisija uz četriem gadiem. Ģenerālsekretārs izveido Sekretariātu, pieņemot vai atlaižot darbiniekus, veic visu Sekretariāta funkciju un darbības koordināciju un pārraudzību. Viņa pienākums:

10.1. vadīt Nacionālās komisijas Sekretariāta darbu;

10.2. atbildēt par Nacionālās komisijas Sekretariāta darbības un budžeta plānošanu, koordināciju un izpildi;

10.3. pārzināt jautājumus, kas iekļauti Nacionālās komisijas darbības sfērā;

10.4. atbildēt par sakariem ar UNESCO Sekretariātu un informāciju, kuru nosūta tam vai saņem no tā.

V. Nacionālas komisijas institūcijas un to funkcijas

11. Asambleja.

11.1. Asambleja ir Nacionālās komisijas augstākā institūcija.

11.2. Asambleju veido visi komisijas locekļi. To vada Nacionālās komisijas prezidents, bet viņa prombūtnē — viceprezidents. Nacionālās komisijas ģenerālsekretārs vienlaikus ir arī asamblejas sekretārs.

11.3. Asambleja sanāk kopā vismaz divas reizes gadā vai biežāk, ja to ierosina komisijas prezidents vai (ar prezidenta piekrišanu) pieprasa izpildkomitejas vai Nacionālās komisijas locekļu vairākums.

12. Asamblejas funkcijas:

12.1. apstiprināt Nacionālās komisijas un tās institūciju atskaites, kā arī izteikt priekšlikumus Nacionālas komisijas programmu un darbības tālākai attīstībai;

12.2. iesniegt valdībai priekšlikumus par tās vēlamo ieguldījumu UNESCO starptautisko, reģionālo un atsevišķu valstu programmu un pasākumu plānošanā un īstenošanā;

12.3. iesniegt priekšlikumus Saeimai un valdības departamentiem un organizācijām par to, kādi pasākumi būtu nepieciešami UNESCO konferenču un sanāksmju lēmumu un rekomendāciju izpildei;

12.4. iesniegt ārlietu ministram priekšlikumus par Latvijas Republikas Nacionālās komisijas delegācijas sastāvu UNESCO Ģenerālajās Asamblejās;

12.5. izskatīt ikgadējo Nacionālās komisijas budžetu,

13. Izpildkomiteja:

13.1. Nacionālās komisijas izpildkomitejas sastāvā ir pieci cilvēki, ko Nacionālā komisija ievēlē no tās locekļiem.

13.2. Nacionālās komisijas prezidents veic arī izpildkomitejas priekšsēdētāja pienākumus.

13.3. Nacionālās komisijas ģenerālsekretārs veic izpildkomitejas sekretāra pienākumus.

14. Izpildkomitejas funkcijas:

14.1. lemt par Nacionālās komisijas programmu īstenošanu un citiem aktuāliem jautājumiem asambleju starplaikā;

14.2. nodrošināt asamblejas lēmumu un rekomendāciju izpildi, kā arī sniegt pārskatus;

14.3. katram izpildkomitejas loceklim pārzināt vienas specializētās komisijas darbības nozari un nepieciešamības gadījumā ieteikt asamblejai to nodibināt.

15. Specializētās komitejas un īpašo uzdevumu komitejas.

Asambleja var nodibināt specializētās komitejas un īpašo uzdevumu komitejas, kuru personālsastāvs, mērķi un funkcijas atbilst kāda konkrēta projekta vai programmas īstenošanai.

16. Nacionālās komisijas Sekretariāts.

16.1. Nacionālās komisijas Sekretariāts ir Nacionālās komisijas pastāvīgi funkcionējoša institūcija.

16.2. Nacionālās komisijas Sekretariātu veido ģenerālsekretārs un personāls (ne mazāk kā trīs pastāvīgi darbinieki), kuru kvalifikācija atbilst UNESCO darba specifikai un prasībām.

16.3. Nacionālās komisijas Sekretariāta pastāvīgo darbinieku kvalifikācijas kategorijas apstiprina Ministru kabinets.

17. Nacionālās komisijas Sekretariāta funkcijas.

17.1. sadarboties ar Valdības departamentiem, iestādēm, dienestiem, profesionālajām biedrībām, ārpusvaldības organizācijām, augstskolām un citiem zinātnes centriem un institūcijām, kas darbojas izglītības, zinātnes, kultūras, sakaru un inforrnācijas jomā;

17.2. sagatavot Nacionālas komisijas budžeta gadskārtējās programmas projektu;

17.3. sagatavot ziņojumus par Nacionālas komisijas darbību;

17.4. koordinēt Nacionālās komisijas institūciju darbību;

17.5. nodrošināt koordināciju un konsultācijas starp Nacionālo komisiju un valdības departamentiem, kā ari citām institūcijām;

17.6. koordinēt UNESCO programmu izpildi;

17.7. sadarboties ar UNESCO Sekretariātu, citām Nacionālajām komisijām un Latvijas Republikas pastāvīgo delegāciju UNESCO;

17.8. sadarboties ar citām radniecīgām valdības un ārpusvaldības institūcijām, organizēt UNESCO pasākumus Latvijā;

17.9. sagatavot Nacionālās komisijas asamblejas un citas sanāksmes;

17.10. pildīt citas funkcijas, kuras tai uztic asambleja un Nacionālās komisijas prezidents.

17.11. veikt Latvijas Republikas Nacionālās komisijas delegācijas praktisko darbu UNESCO Ģenerālo Asambleju laikā.

VI. Nacionālās komisijas īpašums un finanses

18. Nacionālajai komisijai var piederēt kustamais, nekustamais un intelektuālais īpašums.

19. Nacionālās komisijas budžetu veido:

19.1. UNESCO līdzekli atsevišķu programmu un pasākumu finansēšanai;

19.2. Latvijas Republikas budžeta līdzekli Sekretariāta uzturēšanai, Nacionālās komisijas organizatoriskās un saimnieciskās darbības nodrošināšanai;

19.3. programmu īstenojumam paredzētie juridisko un fizisko personu ziedojumi un dāvinājumi.

VII. Satversmes pieņemšanas un grozīšanas kārtība

20. Satversmei ir likuma spēks. Lēmumu par Satversmes pieņemšanu un grozīšanu apstiprina Saeima.