Latvijas Republikas valdība un Lietuvas Republikas valdība, turpmāk sauktas par Pusēm, tiecoties attīstīt sadarbību sociālās nodrošināšanas jomā, vienojās par:

1. VISPĀRĒJIE NOTEIKUMI

1. pants

Šīs Vienošanās izpratnes nolūkā:

— termins "likumdošana" aptver likumus un citus normatīvus aktus sociālās nodrošināšanas jomā;

— termins "apdrošināšanas periodi" nozīmē periodus, kuros kārtoti valsts obligātās sociālās apdrošināšanas maksājumi, kā arī jebkuri citi periodi, kas saskaņā ar likumdošanu pielīdzināti apdrošināšanas periodiem;

— termins "pastāvīga dzīvošana" saskaņā ar likumdošanu nozīmē pastāvīgu dzīves vietu;

— termins "kompetentas pārvaldes iestādes" nozīmē:

    Latvijas Republikā — Labklājības ministrija;

    Lietuvas Republikā — Sociālās aizsardzības ministrija;

— termins "kompetenta iestāde" nozīmē iestādi, kuras pienākumos ietilpst pensiju un pabalstu piešķiršana un izmaksa.

2. pants

Šī Vienošanās nosaka to personu sociālo nodrošināšanu, uz kurām attiecās vai attiecas Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas likumdošana sociālās nodrošināšanas jomā.

3. pants

Šī Vienošanās aptver zemāk norādītās sociālās nodrošināšanas nozares:

a) pārejošus darbnespējas pabalstus;

b) grūtniecības un dzemdību pabalstus;

c) invaliditātes pensijas;

d) vecuma pensijas;

e) izdienas pensijas;

f) apgādnieka zaudējuma pensijas;

g) pensijas sakarā ar nelaimes gadījumu darbā un profesionālo saslimšanu;

h) bezdarbnieku pabalstus;

i) ģimenes pabalstus.

4. pants

Ja šī Vienošanās neparedz citu, Puses savā teritorijā pastāvīgi dzīvojošiem vai algotu darbu strādājošiem otras Puses pilsoņiem nosaka tādas pašas tiesības kā saviem pilsoņiem gan attiecībā uz likumdošanas piemērošanu, gan arī tiesībās uz sociālo nodrošināšanu.

5. pants

Uz algotā darba strādājošām personām attiecināma tās Puses likumdošana, kuras teritorijā viņi izpilda algotu darbu, neatkarīgi ne no viņu dzīves vietas, ne uzņēmuma juridiskās reģistrācijas atrašanās vietas vai darba devēja dzīves vietas.

Tomēr:

a) uz algotā darbā strādājošām personām, kuras nodarbinātas vienas Puses teritorijas uzņēmumā un kuras šis uzņēmums nosūtījis izpildīt darbus uzņēmuma labā otras Puses teritorijā, turpina attiekties pirmās Puses likumdošana, ar nosacījumu, ka šo personu komandējuma ilgums nepārsniedz divus gadus;

b) uz diplomātisko un konsulāro dienestu darbiniekiem, ja viņi ir tās valsts pilsonī, kuru intereses pārstāv šie dienesti, attiecina šīs valsts likumdošanu;

c) uz jūrniekiem attiecināma tās Puses likumdošana, ar kādu valsts karogu brauc kuģis.

6. pants

Uzņēmumi, iestādes, organizācijas obligātos sociālās apdrošināšanas maksājumus par algotā darbā strādājošiem, izņemot šīs Vienošanās 5. punkta "a"—"c" punktos minētos, iemaksā tai sociālās apdrošināšanas iestādei un saskaņā ar tās Puses likumdošanu, kuras teritorijā atrodas minētie uzņēmumi, iestādes, organizācijas.

Obligātās sociālās apdrošināšanas maksājumi, kurus maksā apdrošinātās personas, izdarāmi saskaņā ar šīs Vienošanās 5. panta noteikumiem.

II. IEGŪSTAMO TIESĪBU SAGLABĀŠANA

7. pants

Algotu darbu strādājošām personām pārejošas darbnespējas, grūtniecības un dzemdību pabalstus piešķir un izmaksā saskaņā ar likumdošanu un par tās Puses līdzekļiem, kuras iestādē izdara sociālās apdrošināšanas maksājumus, neatkarīgi no pabalsta saņēmēja pastāvīgās dzīves vietas.

8. pants

Ģimenes pabalstus piešķir un izmaksā saskaņā ar likumdošanu un par tās Puses līdzekļiem, kuras teritorijā pastāvīgi dzīvo ģimene. Pastāvot tiesībām uz vienlaicīgu pabalstu saņemšanu no abām Pusēm, pabalstu izmaksā saskaņā ar likumdošanu un par tās Puses līdzekļiem, kuras teritorijā dzīvo bērni.

9. pants

Vienreizējo pabalstu sakarā ar bērna piedzimšanu izmaksā saskaņā ar likumdošanu un par tās Puses līdzekļiem, kuras teritorijā pastāvīgi dzīvo māte.

10. pants

Nosakot tiesības uz invaliditātes, vecuma, izdienas, apgādnieka zaudējuma pensiju, bezdarbnieka pabalstu, kas atkarīgs no apdrošināšanas periodu uzkrāšanas, periodu summēšanas nolūkā tiek ieskaitīti apdrošināšanas periodi, kuri uzkrāti abu Pušu teritorijā, ar nosacījumu, ka tie laika ziņā pilnīgi vai daļēji nesakrīt.

Piešķirot pensijas, kuras saistītas ar darbu noteiktā profesijā vai noteiktā darbā, ieskaita tikai periodus, kuri uzkrāti abu Pušu teritoriju attiecīgā sistēmā vai tajā pašā profesijā vai darbā. Ja tādā veidā summētie periodi neatbilst noteikumiem, saskaņā ar kuriem abu Pušu likumdošana nosaka tiesības uz minētajām pensijām, tad šie periodi ieskaitāmi pensijas piešķiršanai pēc vispārējiem noteikumiem.

11. pants

Iestājoties apdrošināšanas gadījumam, ja personām ir abu Pušu teritorijā uzkrāti apdrošināšanas periodi, invaliditātes, vecuma, izdienas, apgādnieka zaudējuma pensijas piešķir, aprēķina un izmaksā saskaņā ar katras Puses likumdošanu un līdzekļiem proporcionāli katras Puses likumdošanai uzkrāto periodu ilguma attiecībai pret kopējo periodu ilgumu, uzkrātu saskaņā ar abu Pušu likumdošanu.

12. pants

Gadījumā, ja attiecīgā persona atbilst noteikumiem, kas nosaka tiesības uz pensiju saskaņā ar abu Pušu likumdošanu, katras Puses kompetentā iestāde aprēķina pensijas teorētisko apmēru, uz kuru attiecīgā persona varētu pretendēt, ja saskaņā ar abu Pušu likumdošanu visi uzkrātie periodi ieskaitāmi ar mērķi noteikt tiesības uz pensiju, ņemot vērā šīs Vienošanās 10. panta noteikumus un ievērojot tikai šīs iestādes pielietoto likumdošanu.

Pēc tam katras Puses kompetentās iestādes aprēķina attiecīgai personai faktiski izmaksājamās pensijas apmēru, izejot no teorētiski noteiktā apmēra, kurš aprēķināts saskaņā ar iepriekšējā punkta prasībām proporcionāli periodu ilgumiem, kuri uzkrāti, pamatojoties uz viņu likumdošanu līdz apdrošināšanas gadījuma rašanās brīdim, attiecībā pret periodu ilgumu, kuri uzkrāti saskaņā ar abu Pušu likumdošanu.

13. pants

Ja periodu kopējais ilgums, kurš uzkrāts atbilstoši vienas Puses likumdošanai, ir mazāks par vienu gadu, tad šo periodu pensijas piešķiršanai un izmaksai ieskaita otras Puses kompetentā iestāde.

14. pants

Ja attiecīgā persona noteiktā datumā nav pakļauta nosacījumiem, kādi paredzēti abu Pušu likumdošanā, ievērojot šīs Vienošanās 10. panta noteikumus, bet uz viņu attiecas vienas Puses likumdošanas nosacījumi, tad šīs Puses kompetentā iestāde izmaksājamās pensijas apmēru aprēķina saskaņā ar Vienošanās 12. panta noteikumiem.

Ja attiecīgā persona pakļauta vienas Puses likumdošanai bez nepieciešamības piemērot 10. panta noteikumus, tad izmaksājamās pensijas apmērs aprēķināms tikai uz viņu piemērojamās likumdošanas pamata, ņemot vērā pēc šīs likumdošanas uzkrātos periodus.

Pensijas, kuras piešķirtas šī panta iepriekš norādītajos punktos, pārrēķināmas, pamatojoties uz šīs Vienošanās 10. un 12. pantā minētajiem noteikumiem, ja ievēroti otras Puses likumdošanā paredzētie noteikumi.

Pārstājot darboties vienas Puses likumdošanas noteikumiem, uz abu Pušu likumdošanas pamata piešķirtās pensijas pārrēķināmas pēc attiecīgās personas pieprasījuma saskaņā ar šī panta 1. un 2. punkta noteikumiem.

15. pants

Ja pensijas apmērs, uz kuru saskaņā ar vienas Puses likumdošanu varētu pretendēt attiecīgā persona, neievērojot 10. un 12.—14. panta noteikumus, pārsniedz pensijas kopējo apmēru, kāds izmaksājams, pamatojoties uz šiem noteikumiem, tad šīs Puses kompetentā iestāde izmaksā šai personai piemaksu šo divu summu starpības apmērā un sedz visus izmaksas izdevumus.

16. pants

Gadījumā, ja mainās personas invaliditātes grupa, kura invaliditātes pensiju saņēma tikai saskaņā ar vienas Puses likumdošanu, piemērojami sekojoši noteikumi:

a) ja no pensijas saņemšanas brīža attiecīgā persona nav pakļauta otras Puses likumdošanas ietekmei, tad pirmās Puses kompetentās iestādes pienākums, piešķirot pensiju saskaņā ar tās piemērojamās likumdošanas noteikumiem, ņemt vērā invaliditātes grupas izmaiņu;

b) ja no pensijas saņemšanas brīža uz attiecīgo personu attiecas abu Pušu likumdošana, tad pensiju viņai piešķir saskaņā ar 10. un 12.—15. panta noteikumiem, ievērojot invaliditātes grupu izmaiņu.

Gadījumā, kad izmainās invaliditātes grupa personai, kura invaliditātes pensiju saņem, pamatojoties uz abu Pušu likumdošanu, pensija viņai piešķirama atbilstoši šīs Vienošanās 10. un 12.—15. panta noteikumiem, ņemot vērā invaliditātes grupas izmaiņu.

17. pants

Personas, kuras saņem invaliditātes, apgādnieka zaudējuma un izdienas pensijas, pēc viņu vēlēšanās pārvedamas uz vecuma pensiju, pamatojoties uz noteikumiem, kādi paredzēti likumdošanā, saskaņā ar kuru bija piešķirtas minētās pensijas, kā ari ievērojot šīs Vienošanās 10. un 12.—15. panta noteikumus.

Ja persona, kura saņem invaliditātes pensiju, apgādnieka zaudējuma vai izdienas pensiju, pamatojoties uz abu Pušu likumdošanu iegūst tiesības uz vecuma pensiju tikai saskaņā ar vienas Puses likumdošanu, tad otras Puses kompetenta iestāde turpina agrāk piešķirtā pensijas veida izmaksu līdz laikam, kad šai iestādei radīsies tiesības realizēt iepriekšējā punkta noteikumus.

18. pants

Invaliditātes pensijas sakarā ar nelaimes gadījumu darbā piešķir un izmaksa saskaņā ar likumdošanu un par tās Puses līdzekļiem, kuras teritorijā nelaimes gadījumā cietušā persona strādājusi algotu darbu.

Invaliditātes pensijas sakarā ar profesionālo saslimšanu piešķir un izmaksā saskaņā ar likumdošanu un par tās Puses līdzekļiem, kuras teritorijā saslimušā persona strādājusi apstākļos un darbos, kuri varēja izraisīt profesionālo saslimšanu.

Ja persona strādājusi abu Pušu teritorijā tādos apstākļos un darbos, kuri varēja izraisīt profesionālo saslimšanu, tad invaliditātes pensija sakarā ar profesionālo saslimšanu piešķirama saskaņā ar katras Puses likumdošanu un līdzekļiem proporcionāli katras Puses likumdošanai uzkrāto periodu ilguma attiecībai pret kopējo perioda ilgumu, uzkrātu saskaņā ar abu Pušu likumdošanu.

19. pants

Darbiniekiem, kuri strādā vienas Puses teritorijā un pastāvīgi dzīvo otras Puses teritorijā, zaudējot darbu, bezdarbnieka pabalstu piešķir un izmaksā saskaņā ar likumdošanu un par tās Puses līdzekļiem, kurā viņi dzīvo.

20. pants

Šīs Vienošanās II nodaļas noteikumi neattiecas uz invaliditātes, vecuma, izdienas, apgādnieka zaudējuma, invaliditātes pensijām sakarā ar profesionālo saslimšanu, kuras piešķirtas līdz šīs Vienošanās spēkā stāšanās brīdim.

21. pants

Iestājoties apdrošināšanas gadījumam, pēc šīs Vienošanās spēkā stāšanās, par visiem apdrošināšanas periodiem, neatkarīgi no tā, kuras Puses teritorijā līdz šīs Vienošanās spēkā stāšanās brīdim tie uzkrāti, pienākums izmaksāt attiecīgajai personai invaliditātes, vecuma, izdienas, apgādnieka zaudējuma pensiju ir Pusei, kuras likumdošana uz viņu bija attiecināta Vienošanās spēkā stāšanās brīdī.

III. IEGŪTO TIESĪBU SAGLABĀŠANA

22. pants

Gadījumā, ja pensionārs pēc šīs Vienošanās spēkā stāšanās pārceļas uz pastāvīgu dzīvi no vienas Puses teritorijas uz otras Puses teritoriju, invaliditātes, vecuma, apgādnieka zaudējuma pensijas, pensijas sakarā ar nelaimes gadījumu darbā un invaliditātes pensijas profesionālās saslimšanas gadījumā izmaksā saskaņā ar likumdošanu un par tās Puses līdzekļiem, kas pensiju piešķīrusi.

23. pants

Pensiju pārrēķināšanas noteikumi, kuri ietverti jebkuras Puses likumdošanā, piemērojami pensijām, kuras izmaksājamas saskaņā ar šīs Vienošanās noteikumiem.

24. pants

Personas nāves gadījumā, kura saņēmusi pensiju, pamatojoties tikai uz vienas Puses likumdošanu, apbedīšanas pabalstu izmaksā saskaņā ar likumdošanu un par tās Puses līdzekļiem, kura izmaksājusi pensiju.

Personas nāves gadījumā, kura saņēmusi pensiju, pamatojoties uz abu Pušu likumdošanu, apbedīšanas pabalstu izmaksā, ievērojot pensijas kopējo apmēru, un par tās Puses līdzekļiem, kuras teritorijā pastāvīgi dzīvoja mirušais.

25. pants

Pensiju izmaksā tās Puses nacionālā valūtā, kuras teritorijā pastāvīgi dzīvo pensijas saņēmējs, atbilstoši oficiālajam valūtas kursam, kādu noteikusi valsts banka pensijas izmaksu dokumentu sagatavošanas dienā.

26. pants

Pensiju izmaksas kārtību un naudas līdzekļu pārvešanu nosaka Pušu kompetentās pārvaldes iestāžu savstarpējā Vienošanās.

27. pants

Personu medicīniska pārbaude, arī atkārtota, kas nepieciešama darbspēju pakāpes noteikšanai, tiek veikta viņu pastāvīgajā dzīves vietā. 

IV. SAVSTARPĒJĀ ADMINISTRATĪVĀ PALĪDZĪBA

28. pants

Puses sadarbosies visos sociālās nodrošināšanas jautājumos un sniegs savstarpēju palīdzību šīs Vienošanās piemērošanā.

Pušu kompetentās pārvaldes iestādes viena otrai sniegs nepieciešamo informāciju par izmaiņām likumdošanā un par apstākļiem, kuriem būtiska nozīme pensiju un pabalstu piešķiršanā.

29. pants

Kompetentās pārvaldes iestādes izveido starpniecības iestādes, kuras savstarpēji uztur tiešus sakarus.

Jebkura vienas Puses teritorijā dzīvojošā persona var tieši vai ar starpniecības iestāžu palīdzību vai ar pastāvīgās dzīves vietas iestādes starpniecību griezties pie otras Puses kompetentām iestādēm.

30. pants

Dokumenti, kuri vienas Puses teritorijā bija izdoti pēc noteiktas formas vai kurus apstiprinājušas atbilstošas valsts iestādes, otras Puses teritorijā pieņemami bez legalizācijas.

31. pants

Jautājumi, kas radušies, piemērojot šīs Vienošanās noteikumus, kā arī strīdi, kas radušies Pušu starpā sakarā ar šīs Vienošanās noteikumu tulkošanu, izlemjami tiešās sarunās un konsultācijās starp kompetentām pārvaldes iestādēm.

V. NOSLĒGUMA NOTEIKUMI

32. pants

Šīs Vienošanās izmaiņas un papildinājumus Puses izdara, savstarpēji vienojoties, un tie stājas spēkā ar dienu, kad notiek viņu starpā rakstveida paziņojumu apmaiņa, kas apliecina, ka saskaņā ar viņu likumdošanu ir izpildīta nepieciešamā spēkā stāšanās tiesiskā procedūra.

33. pants

Šī Vienošanās tiek ratificēta saskaņā ar Pušu likumdošanu un stājas spēkā ar dienu, kad notiek apmaiņa ar ratifikācijas rakstiem. 

34. pants

Šī Vienošanās darbosies pastāvīgi.

Jebkura Puse var denonsēt šo Vienošanos, par to rakstveidā paziņojot otrai Pusei ne vēlāk kā 6 mēnešus pirms tās darbības pārtraukšanas.

Vienošanās denonsēšanas gadījumā personu tiesības, kuras iegūtas saskaņā ar šīs Vienošanās noteikumiem, saglabājas.

Noslēgts 1993. gada 17. decembrī, divos eksemplāros, katrs no tiem latviešu un lietuviešu valodā, un abiem ir vienāds spēks.

Latvijas Republikas Valdības vārdā

Lietuvas Republikas Valdības vārdā