Ministru kabineta noteikumi Nr. 5

Rīgā 1994. gada 4. janvārī (prot. Nr. l 1. §)

Par ministrijas iekārtu

Izdoti Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā

I NODAĻA

VISPĀRĪGIE JAUTĀJUMI

1. Ministrija ir centrālā izpildvaras iestāde, ar kuras palīdzību Ministru kabinets realizē Satversmē un likumā noteiktos uzdevumus.

2. Latvijas Republikā darbojas šādas ministrijas:

1. Aizsardzības ministrija;

2. Ārlietu ministrija;

3. Ekonomikas ministrija;

4. Finansu ministrija;

5. Iekšlietu ministrija;

6. Izglītības, kultūras un zinātnes ministrija;

7. Labklājības ministrija;

8.Satiksmes ministrija;

9. Tieslietu ministrija;

10. Valsts reformu ministrija;

11. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija;

12. Zemkopības ministrija.

3. Atbilstoši savai kompetencei ministrija darbojas Latvijas Republikas vārdā, un tās darbība ir saistoša Latvijas Republika. Ministrija ir juridiska persona, un tai ir zīmogs ar Latvijas Republikas valsts lielā ģerboņa attēlu un ministrijas pilnu nosaukumu.

4. Katra ministrija darbojas patstāvīgi likumā un Ministru kabineta noteiktās kompetences ietvaros.

5. Ministru kabinets apstiprina katras ministrijas nolikumu, kurā tiek norādīti:

1) ministrijas funkcijas un galvenie uzdevumi;

2) ministrijas struktūra;

3) ministrijas pakļautībā un pārraudzībā esošās iestādes.

6. Ministrijas darbu politiski vada ministrs, kas Saeimas priekšā ir atbildīgs par ministrijas darbību. Ministrs ir tiesīgs dot tiešu rīkojumu katram ministrijas un tās pakļautībā esošās iestādes darbiniekam.

7. Valsts ministrs vada atsevišķu ministrijas kompetencē esošu nozari. Valsts ministrs Saeimas priekšā ir politiski atbildīgs par attiecīgās nozares darbību. Atbilstoši savai kompetencei un pilnvarām valsts ministrs ir tiesīgs dot tiešu rīkojumu katram ministrijas un tās pakļautībā esošās iestādes darbiniekam.

8. Ministrijas parlamentārais sekretārs var pārstāvēt ministra politisko viedokli un aizstāvēt ministrijas sagatavotos likumprojektus Saeimā, tās komisijās un citās valsts institūcijās.

9. Ministrijas valsts sekretārs vada .ministrijas administratīvo darbu. Valsts sekretāram var būt vietnieki. Valsts sekretāru ar savu rīkojumu ieceļ amatā ministrs.

10. Ministrijas pamatstruktūrvienība ir departaments, kas ir sadalīts nodaļās. Ministrijā var būt arī patstāvīgas nodaļas, kuras ir pakļautas nevis kādam atsevišķam departamentam, bet gan tieši valsts sekretāram vai viņa vietniekam.

11. Departamentu vada departamenta direktors, kas ir tieši pakļauts valsts sekretāram vai viņa vietniekam. Departamenta direktors var dot tiešu rīkojumu katram sava departamenta darbiniekam. Departamenta direktoram var būt vietnieki.

12. Ministrijas darbiniekus ieceļ amata un atbrīvo no amata uz likuma par valsts civildienestu un citu likumu pamata, viņu uzdevumus un savstarpējās dienesta attiecības nosaka attiecīgie nolikumi, instrukcijas un konkrēto civildienesta darbinieku dienesta pienākumu apraksts.

II NODAĻA

MINISTRIJAS PAKĻAUTĪBĀ UN PĀRRAUDZĪBĀ ESOŠAS IESTĀDES

13. Visas valsts institūcijas un iestādes ārpus ministrijām, izņemot Saeimas kanceleju un Valsts prezidenta kanceleju, atrodas Ministru kabineta pakļautībā vai pārraudzībā, ja likumā nav noteikts citādi. Ministru kabinets šo pakļautību vai pārraudzību realizē ar attiecīgās ministrijas starpniecību.

14. Ministrijas pakļautībā esošās iestādes (inspekcijas, pārvaldes, dienesti, fondi un citas iestādes) realizē ministrijai uzticētās valsts funkcijas un atbild par to izpildi.

15. Ministrijas pakļautībā esošās iestādes:

1) izveido un likvidē Ministru kabinets, kas nodod tās attiecīgās ministrijas pakļautībā.Ministru kabinets var apstiprināt šo iestāžu ņolikumus vai nodot šīs tiesības attiecīgajām ministrijām;

2) vadītājs ir tieši pakļauts ministram (valsts ministram) vai ministra (valsts ministra) pilnvarotai ministrijas amatpersonai un viņu rīkojumiem;

3) ir juridiskas personas, un tām ir zīmogs ar papildinātā Latvijas Republikas valsts mazā ģerboņa attēlu.

16. Ministrijas pārraudzībā esošās iestādes (inspekcijas, pārvaldes, dienesti, fondi un citas iestādes) patstāvīgi veic ar likumu nodotās valsts funkcijas un atbild par to izpildi.

17. Ministrijas pārraudzībā esošās iestādes ir juridiskas personas. To pārraudzību, ja likumā nav noteikts citādi, veic ministrs (valsts ministrs) vai ministra (valsts ministra) pilnvarota ministrijas amatpersona, kura:

1) sniedz ieteikumu Saeimai vai Ministru kabinetam par:

a) pārraudzībā esošās iestādes vadītāja iecelšanu vai atbrīvošanu;

b) finansiālo līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta attiecīgajai iestādei;

2) atceļ pārraudzībā esošās iestādes vadītāja rīkojumu vai aptur šīs iestādes darbību, ja rīkojums vai iestādes darbība ir prettiesiska.

18. Lietvedības un konkrēto lietu aprites kārtību starp ministrijām vai to pakļautība un pārraudzībā esošajām iestādēm nosaka Ministru kabineta izdota instrukcija.

19. Šajā nodaļa minētais ministriju pakļautība un pārraudzība esošo valsts pārvaldes iestāžu sadalījums tiek noteikts Ministru kabineta apstiprinātajos ministriju nolikumos.

Ministru prezidents V.Birkavs

Valsts reformu ministrs, Ministru prezidenta biedrs M.Gailis