Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Skatīt 2002. gada 6. jūnija likumu: Valsts pārvaldes iekārtas likums.
Saeima ir pieņēmusi

un Valsts prezidents izsludina šādu likumu:
Ministriju iekārtas likums
I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1.pants. Ministrija ir centrālā izpildvaras iestāde, ar kuras palīdzību Ministru kabinets realizē Satversmē un likumā noteiktos uzdevumus.

2.pants. Latvijas Republikā darbojas šādas ministrijas:

1) Aizsardzības ministrija;

2) Ārlietu ministrija;

3) Ekonomikas ministrija;

4) Finansu ministrija;

5) Iekšlietu ministrija;

6) Izglītības un zinātnes ministrija;

7) Kultūras ministrija;

8) Labklājības ministrija;

9) Satiksmes ministrija;

10) Tieslietu ministrija;

11) Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija;

12) Zemkopības ministrija.

3.pants. Ministrija atbilstoši savai kompetencei darbojas Latvijas Republikas vārdā. Ministrija ir juridiskā persona, un tai ir zīmogs ar Latvijas Republikas valsts lielā ģerboņa attēlu un ministrijas pilnu nosaukumu.

4.pants. Katra ministrija darbojas patstāvīgi likuma un Ministru kabineta noteiktās kompetences ietvaros.

5.pants. Ministru kabinets apstiprina katras ministrijas nolikumu, kurā ir norādīti:

1) ministrijas funkcijas valsts pārvaldes jomā un galvenie uzdevumi;

2) ministra (arī valsts ministra, ja tāds ir) kompetence;

3) ministrijas pakļautībā un pārraudzībā esošās iestādes;

4) ministrijas pārziņā esošie valsts uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) un valsts iestādes;

5) ministrijas struktūra.

6.pants. Ministrijas darbu politiski vada ministrs, kas Saeimas priekšā ir atbildīgs par ministrijas darbību. Ministrs ir tiesīgs dot tiešu rīkojumu katram ministrijas un tās pakļautībā esošās iestādes darbiniekam.

7.pants. Valsts ministrs vada atsevišķu ministrijas kompetencē esošu nozari. Valsts ministrs Saeimas priekšā ir politiski atbildīgs par attiecīgās nozares darbību. Atbilstoši savai kompetencei un pilnvarām valsts ministrs ir tiesīgs dot tiešu rīkojumu katram ministrijas un tās pakļautībā esošās iestādes darbiniekam.

8.pants. Ministrijas parlamentārais sekretārs var pārstāvēt ministra politisko viedokli un aizstāvēt ministrijas sagatavotos likumprojektus Saeimā, tās komisijās un citās valsts institūcijās.

9.pants. Ministrijas valsts sekretārs nodrošina racionālas struktūras izveidošanu attiecīgajā ministrijā un vada ministrijas administratīvo darbu. Valsts sekretāram var būt vietnieki. Valsts sekretāru ar savu rīkojumu ieceļ amatā un atbrīvo no amata ministrs.

10.pants. Ministrijas pamatstruktūrvienība ir departaments, kas ir sadalīts nodaļās. Ministrijā var būt arī patstāvīgas nodaļas, kuras ir pakļautas nevis kādam atsevišķam departamentam, bet gan tieši valsts sekretāram vai viņa vietniekam.

11.pants. Departamentu vada departamenta direktors, kas ir tieši pakļauts valsts sekretāram vai viņa vietniekam. Departamenta direktors var dot tiešu rīkojumu katram sava departamenta darbiniekam. Departamenta direktoram var būt vietnieki.

12.pants. Ministrijas darbiniekus ieceļ amatā un atbrīvo no amata, pamatojoties uz likumu par valsts civildienestu un citiem likumiem, viņu uzdevumus un savstarpējās dienesta attiecības nosaka attiecīgie nolikumi, instrukcijas un konkrēto civildienesta darbinieku dienesta pienākumu apraksts.

II nodaļa

Ministrijas pakļautībā un pārraudzībā esošās iestādes

13.pants. Visas valsts institūcijas un iestādes ārpus ministrijām, izņemot Saeimas Kanceleju un Valsts prezidenta Kanceleju, atrodas Ministru kabineta pakļautībā vai pārraudzībā, ja likumā nav noteikts citādi. Ministru kabinets šo pakļautību vai pārraudzību realizē ar attiecīgās ministrijas starpniecību.

14.pants. Ministrijas pakļautībā esošās iestādes (inspekcijas, pārvaldes, dienesti, fondi un citas iestādes) veic ministrijai uzticētās valsts funkcijas un atbild par to izpildi.

15.pants. Ministrijas pakļautībā esošās iestādes:

1) izveido un likvidē Ministru kabinets, kas nodod tās attiecīgās ministrijas pakļautībā. Ministru kabinets var apstiprināt šo iestāžu nolikumus vai nodot šīs tiesības attiecīgajai ministrijai;

2) vadītājs ir tieši pakļauts ministram (valsts ministram) vai ministra (valsts ministra) pilnvarotai ministrijas amatpersonai un viņu rīkojumiem;

3) ir juridiskās personas, un tām ir zīmogs ar papildinātā Latvijas Republikas valsts mazā ģerboņa attēlu.

16.pants. Ministrijas pārraudzībā esošās iestādes (inspekcijas, pārvaldes, dienesti, fondi un citas iestādes) patstāvīgi veic ar likumu nodotās valsts funkcijas un atbild par to izpildi, izņemot šā panta otrajā daļā noteikto gadījumu.

Valsts aģentūras patstāvīgi veic tām ar likumu vai Ministru kabineta noteikumiem nodotās valsts funkcijas un atbild par to izpildi.

(13.06.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.07.2001.)

17.pants. Ministrijas pārraudzībā esošās iestādes ir juridiskās personas. To pārraudzību, ja likumā nav noteikts citādi, veic ministrs (valsts ministrs), kurš:

1) sniedz ieteikumu Ministru kabinetam par:

a) pārraudzībā esošās iestādes vadītāja apstiprināšanu amatā. Ja likumos vai Ministru kabineta noteikumos nav noteikta cita kārtība, amatpersonu amatā ieceļ un no amata atbrīvo attiecīgais ministrs,

b) valsts bud žeta līdzekļu piešķiršanu attiecīgajai iestādei;

2) atceļ pārraudzībā esošās iestādes vadītāja rīkojumu vai aptur šīs iestādes darbību, ja rīkojums vai iestādes darbība ir prettiesiska.

(11.06.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.07.1998.)

18.pants. Lietvedības un konkrēto lietu aprites kārtību starp ministrijām vai to pakļautībā un pārraudzībā esošajām iestādēm nosaka Ministru kabineta izdota instrukcija.

19.pants. Šajā nodaļā minētais ministriju pakļautībā un pārraudzībā esošo valsts pārvaldes iestāžu sadalījums tiek noteikts Ministru kabineta apstiprinātajos ministriju nolikumos.

Pārejas noteikums

Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta 1994.gada 4.janvāra noteikumi nr.5 "Par ministriju iekārtu" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 3., 18.nr.; 1995, 15.nr.; 1996, 19.nr.).

Likums Saeimā pieņemts 1997.gada 6.februārī.
Valsts prezidenta vietā

Saeimas priekšsēdētājs A.Čepānis

Rīgā 1997.gada 20.februārī
 
Tiesību akta pase
Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Saeima Veids: likums Pieņemts: 06.02.1997.Stājas spēkā: 06.03.1997.Zaudē spēku: 01.01.2003.Tēma:  Ministru kabinetsPublicēts: Latvijas Vēstnesis, 52/53, 20.02.1997.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 5, 13.03.1997.
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Grozījumi
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Uz tiesību akta pamata izdotie
  • Satversmes tiesas nolēmumi
  • Citi saistītie dokumenti
42286
{"selected":{"value":"06.07.2001","content":"<font class='s-1'>06.07.2001.-31.12.2002.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"06.07.2001","iso_value":"2001\/07\/06","content":"<font class='s-1'>06.07.2001.-31.12.2002.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"10.07.1998","iso_value":"1998\/07\/10","content":"<font class='s-1'>10.07.1998.-05.07.2001.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"06.03.1997","iso_value":"1997\/03\/06","content":"<font class='s-1'>06.03.1997.-09.07.1998.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
06.07.2001
84
1
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva