Likuma mērķis ir noteikt Latvijas Republikas starptautisko līgumu (turpmāk — starptautisko līgumu) noslēgšanu, izpildi, denonsēšanu un citus ar starptautiskajiem līgumiem saistītus jautājumus.

1. pants. Starptautiskie līgumi ir vienošanās — neatkarīgi no tā, kā nosauktas šīs vienošanās —, ko Latvijas Republika rakstveidā atbilstoši starptautisko publisko tiesību normām noslēgusi ar ārvalstīm vai citiem starptautisko tiesību subjektiem.

2. pants. Latvijas Republikas starptautiskie līgumi slēdzami starpvalstu līgumu un starpvaldību līgumu veidā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.06.2013. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2013.)

3. pants. Latvijas Republikas Saeima (turpmāk — Saeima) var pieņemt lēmumu par jebkura starptautiskā līguma noslēgšanu, lēmumā nosakot par konkrētā līguma izstrādāšanu atbildīgās personas un šo personu pilnvaru apjomu un saturu.

Ministru kabinets pieņem lēmumu par starptautiskā līguma noslēgšanu, izņemot šā likuma 7. pantā paredzētos līgumus.

4. pants. Valsts prezidents, Ministru prezidents un ārlietu ministrs bez īpaša pilnvarojuma var vest sarunas par starptautisko līgumu noslēgšanu, saskaņot to tekstu un parakstīt šos līgumus, ievērojot šā likuma 3. panta noteikumus.

5. pants. Ministru kabineta locekļi savas kompetences ietvaros bez īpaša pilnvarojuma var vest sarunas par starptautisko līgumu noslēgšanu.

Latvijas Republikas diplomātisko pārstāvniecību vadītāji vai Latvijas Republikas akreditētie pārstāvji starptautiskajās konferencēs, starptautiskajās organizācijās vai to institūcijās bez īpaša pilnvarojuma var vest sarunas par starptautisko līgumu noslēgšanu tikai ar šo pārstāvniecību rezidences valsti, attiecīgo starptautisko organizāciju vai tās institūciju.

Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētās personas starptautiskā līguma tekstu saskaņo pēc pozitīva Ārlietu ministrijas, Tieslietu ministrijas un Finanšu ministrijas, ja starptautiskais līgums rada ietekmi uz valsts budžetu, atzinuma par starptautisko līgumu un paraksta pēc attiecīga pilnvarojuma saņemšanas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.06.2013. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2013.)

6. pants. Ja lēmumu par starptautiska līguma noslēgšanu pieņem Saeima, pilnvaru sarunu vešanai un līguma parakstīšanai izsniedz Saeima un to paraksta Valsts prezidents.

Ja lēmumu par starptautiskā līguma noslēgšanu pieņem Ministru kabinets, pilnvaru sarunu vešanai un līguma parakstīšanai izsniedz ar Ministru kabineta lēmumu un to paraksta Ministru prezidents vai ārlietu ministrs.

Pilnvarā jānorāda pilnvarojuma apjoms saskaņā ar Saeimas vai Ministru kabineta lēmumu.

7. pants. Starpvalstu līgumu veidā ir slēdzami šādi starptautiskie līgumi:

1) miera līgumi;

2) līgumi par starpvalstu attiecību pamatiem;

3) (izslēgts ar 26.02.2004. likumu);

4) līgumi par Latvijas Republikas robežām;

5) līgumi par Latvijas Republikas līdzdalību ekonomiskajās, militārajās un politiskajās savienībās;

6) (izslēgts ar 26.02.2004. likumu).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.02.2004. likumu, kas stājas spēkā 18.03.2004.)

8. pants. Starpvalstu līgumi tiek apstiprināti ar Saeimas pieņemtu likumu, uz kura pamata Ārlietu ministrija sagatavo ratifikācijas rakstu, ko paraksta Valsts prezidents un līdzparaksta ārlietu ministrs.

9. pants. Saeimā ir apstiprināmi arī šādi starptautiskie līgumi:

1) līgumi, kas nokārto likumdošanas ceļā izšķiramus jautājumus;

2) līgumi par Latvijas Republikas bruņoto spēku personāla uzturēšanos (kas nav saistīta ar mācībām un manevriem) ārvalstīs, ja kopējais personāla skaits pārsniedz 200 personas un uzturēšanās laiks ir ilgāks par vienu gadu;

3) līgumi par ārvalstu bruņoto spēku militāro formējumu uzturēšanos (kas nav saistīta ar mācībām un manevriem) Latvijā, ja kopējais personāla skaits viena pasākuma laikā pārsniedz 100 personas un uzturēšanās laiks ir ilgāks par sešiem mēnešiem, izņemot Ziemeļatlantijas līguma organizācijas ietvaros, tostarp ar atsevišķām tās dalībvalstīm slēgtās vienošanās par bruņoto spēku militāro formējumu uzturēšanos Latvijā;

4) līgumi par to ārvalstu bruņoto spēku militāro formējumu uzturēšanos (kas nav saistīta ar mācībām un manevriem) Latvijā, kuras nav Ziemeļatlantijas līguma organizācijas vai Eiropas Savienības dalībvalstis;

5) citi līgumi, ja ratifikācija tieši paredzēta līguma tekstā vai ja tā prasīta motivētā Ministru kabineta iesniegumā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.02.2004. un 16.06.2016. likumu, kas stājas spēkā 15.07.2016.)

10. pants. Ratifikācijas rakstu apmaiņu veic Valsts prezidents vai ārlietu ministrs, vai viņu pilnvarotas personas.

Ārlietu ministrija veic starptautiskā līguma ratifikācijas notu apmaiņu un informē par nepieciešamo prasību izpildi, lai līgums stātos spēkā Latvijas Republikas teritorijā, kā arī deponē pievienošanās dokumentus un nodod starptautiskos līgumus depozitārijam.

11. pants. Ievērojot šā likuma 7. panta noteikumus, lēmumu par pievienošanos daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem pieņem Ministru kabinets, izņemot gadījumus, kad:

1) līgumā paredzēta cita pievienošanās kārtība;

2) maksājama dalības maksa, kas iepriekš nav paredzēta valsts budžetā.

Šajos gadījumos likumu par pievienošanos starptautiskajam līgumam pieņem Saeima.

11.¹ pants. Atrunu, deklarāciju, atrunas un deklarācijas grozījumus, kā arī atrunas un deklarācijas atsaukšanu apstiprina tādā pašā veidā un kārtībā, kādā apstiprināts starptautiskais līgums, attiecībā uz kuru atruna vai deklarācija izteikta.

(13.06.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.07.2013.)

11.² pants. Valsts valodas centrs nodrošina starptautisko līgumu tulkošanu un atveidošanu.

Ja tāda starptautiskā līguma tulkojumā, kurš apstiprināts ar likumu un kura viena no autentiskajām valodām nav latviešu valoda, ir konstatēta kļūda, lēmumu par tulkojuma precizējumu pieņem Saeimas Ārlietu komisija, pamatojoties uz Ministru kabineta iesniegto tulkojuma precizējumu. Lēmumu par attiecīgā starptautiskā līguma tulkojuma precizējumu Saeimas Ārlietu komisija nosūta publicēšanai oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un informācijai Valsts prezidenta kancelejai.

(13.06.2013. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.12.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.01.2022.)

13. pants. Ja starptautiskajā līgumā, kuru Saeima ir apstiprinājusi, paredzēti citādi noteikumi nekā Latvijas Republikas likumdošanas aktos, tiek piemēroti starptautiskā līguma noteikumi.

14. pants. Lēmumu par starptautisko līgumu denonsēšanu vai to darbības apturēšanu pieņem Ministru kabinets.

Ja starptautisko līgumu apstiprinājusi vai likumu par pievienošanos tam pieņēmusi Saeima, likumu par šāda starptautiskā līguma denonsēšanu, tā darbības apturēšanu vai pievienošanās atsaukšanu pieņem Saeima.

16.pants. Visi starptautiskie līgumi un to tulkojumi un atveidojumi latviešu valodā tiek publicēti oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Ārlietu ministrija veic starptautisko līgumu uzskaiti Oficiālo publikāciju informācijas sistēmā un glabā starptautisko līgumu oriģināleksemplārus vai to apliecinātas kopijas, ja saskaņā ar starptautiskajā līgumā noteikto šā starptautiskā līguma oriģināls tiek glabāts tikai starptautiskā līguma depozitārijā.

Ārlietu ministrija pastāvīgi glabā to starptautisko līgumu oriģināleksemplārus, kuriem Latvijas Republika pievienojusies vai kurus noslēgusi kopš 1990. gada 4. maija, vai šo līgumu apliecinātas kopijas, nodrošinot to saglabāšanu un izmantošanu.

(13.06.2013. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.05.2019. likumu, kas stājas spēkā 26.06.2019.)

(13.06.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.07.2013.)

1. Ārlietu ministrija uzsāk šā likuma 15.panta pirmajā daļā minēto starptautisko līgumu uzskaiti Oficiālo publikāciju informācijas sistēmā no 2014.gada 1.jūlija. No šā brīža tīmekļa vietnē www.likumi.lv ir pieejami sistematizēti starptautiskie līgumi, kas noslēgti pēc 2014.gada 1.jūlija.

2. Līdz 2014.gada 30.jūnijam noslēgto starptautisko līgumu uzskaiti Oficiālo publikāciju informācijas sistēmā atbilstoši šā likuma 15.pantam Ārlietu ministrija nodrošina līdz 2019.gada 30.jūnijam.

3. Ja līdz 2014.gada 30.jūnijam noslēgtie starptautiskie līgumi un to tulkojumi un atveidojumi latviešu valodā nav publicēti laikrakstā "Valdības Vēstnesis", izdevumā "Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs", izdevumā "Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs" vai laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", Ārlietu ministrija līdz 2019.gada 30.jūnijam nodrošina šādu līgumu un to tulkojumu un atveidojumu latviešu valodā publicēšanu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

4. Ministru kabinets līdz 2016.gada 31.decembrim izdod šā likuma 12.panta otrajā daļā minētos noteikumus. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai ir piemērojami Ministru kabineta 2014.gada 4.jūlija noteikumi Nr.355 "Noteikumi par pārstāvību starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās".

(16.06.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.07.2016.)

5. Ministru kabinets līdz 2016.gada 31.decembrim izdod šā likuma 12.panta trešajā daļā minētos noteikumus.

(16.06.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.07.2016.)