Igaunijas Republika, Latvijas Republika un Lietuvas Republika (turpmāk tekstā — Baltijas valstis),

izsakot vēlēšanos attīstīt sadarbību dažādās savstarpējo interešu jomās un radīt koordinēšanas un sadarbības struktūru;

sekojot Igaunijas, Latvijas un Lietuvas Saskaņas un sadarbības līgumam, kas tika parakstīts 1934. gada 12. septembrī;

ievērojot Igaunijas Republikas, Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas Saskaņas un sadarbības deklarāciju, kas tika parakstīta 1990. gada 12. maijā Tallinā;

atsaucoties uz Baltijas valstu parlamentu un valdību sadarbības pieredzi un praksi laika posmā no 1990. līdz 1994. gadam;

atsaucoties uz Baltijas valstu prezidentu 1993. gada 21. septembra kopīgo deklarāciju, 1993. gada 31. oktobra un 1994. gada 15. maija Baltijas asamblejas rezolūcijām par Baltijas padomi;

izsakot vēlēšanos realizēt jau minēto sadarbību starp Baltijas valstu parlamentiem un valdībām,

ir vienojušās par sekojošo:

1.pants

Baltijas valstis apņemsies attīstīt sadarbību ārējā un drošības politikā, aizsardzībā, likumdošanā, sociālajā politikā, ekonomikā, enerģētikā, komunikāciju un transporta, vides aizsardzības, kultūras jautājumos, kā arī citās savstarpējo interešu jomās un, lai šo mērķi realizētu, strādās pie divpusējiem un daudzpusējiem līgumiem, kas regulēs sadarbību atbilstošajās sfērās.

2. pants

Baltijas valstis tādējādi paraksta līgumu par Baltijas valstu sadarbību, kas regulēs attiecības starp Baltijas asambleju un Baltijas Ministru padomi.

Baltijas valstis var vienoties par speciālu sadarbības institūciju izveidošanu šī līguma ietvaros.

3. pants

Baltijas asambleja būs Baltijas valstu parlamentu sadarbības institūcija, kuras darbība balstās uz 1991. gada 8. oktobrī Tallinā parakstīto Baltijas asamblejas nolikumu un pēc tam izdarītajiem labojumiem.

4. pants

Baltijas Ministru padome būs Baltijas valstu valdību sadarbības institūcija, kuras darbība balstīsies uz noteikumiem, kas pieņemti 1994. gada 13. jūnijā Tallinā un pēc tam izdarītajiem labojumiem.

5. pants

Baltijas Ministru padomei būs lemšanas tiesības, kad visu trīs Baltijas valstu pārstāvji, kuriem ir nepieciešamās pilnvaras, ir klāt.

Baltijas Ministru padomē lēmumus pieņems pēc konsensusa principa.

Baltijas Ministru padomē pieņemtie lēmumi ir saistoši Baltijas valstīm.

Katra valsts informēs Baltijas Ministru padomi par lēmumu pieņemšanas kārtību attiecīgās valsts parlamentā pirms lēmumu pieņemšanas.

Lēmumi stājas spēkā pēc tam, kad adresāts ir saņēmis paziņojumu par nepieciešamajiem parlamentārajiem apstiprinājumiem.

6. pants

Baltijas asamblejas un Baltijas Ministru padomes kopīgā sesija notiks vienu reizi gadā ar nosaukumu «Baltijas padome».

Baltijas Ministru padomei katrā ikgadējā kopīgā sesijā ir jāiesniedz ziņojumus par Baltijas sadarbību pagājušajā gadā un turpmākajiem sadarbības plāniem.

7. pants

Baltijas asambleja var izteikt ierosinājumus, priekšlikumus, rekomendācijas Baltijas Ministru padomei.

Baltijas asamblejas dalībnieki var iesniegt jautājumus Baltijas Ministru padomei par Baltijas sadarbības problēmām mutiski vai rakstveidā.

Informācijas apmaiņai starp Baltijas asambleju un Baltijas Ministru padomi ir jānotiek caur to attiecīgajiem sekretariātiem.

8. pants

Baltijas asamblejai starpsesiju laikā ir tiesības izteikt savus oficiālos viedokļus par galvenajiem Baltijas sadarbības jautājumiem.

9. pants

Baltijas Ministru padomei un Baltijas asamblejai ir jāmeklē iespējas attīstīt savstarpēji izdevīgu sadarbību ar Ziemeļu padomi, Baltijas jūras valstu padomi un citām starpvalstu institūcijām, ievērojot reģionālās sadarbības nozīmi Eiropas integrācijas procesā.

10. pants

Līgumā ar savstarpēju Baltijas valstu piekrišanu var tikt izdarīti grozījumi. Baltijas asamblejai ir jādod iespēja izteikt savu viedokli, pirms Baltijas valstis vienojas par grozījumiem šajā Līgumā.

11. pants

Baltijas valstis var vienoties par Līguma izbeigšanu pēc tam, kad adresāts saņem rakstisku paziņojumu.

Līguma izbeigšana attiecas uz valsti, kas iesniedz paziņojumu, un tai ir jāstājas spēkā tā mēneša pirmajā dienā, sešus mēnešus pēc tam, kad adresāts ir saņēmis paziņojumu par nodomu izbeigt līgumu.

12. pants

Šis Līgums ir jāratificē Baltijas valstu parlamentiem. Šī Līguma oriģinālu glabās Igaunijas Ārlietu ministrija, kas darbojas kā līguma adresāts.

Līgums stājas spēkā trīsdesmit dienas pēc tam, kad ir saņemts pēdējais paziņojums, kurā ir teikts, ka ir izdarītas attiecīgās likumdošanas procedūras, kas ir nepieciešamas, lai Līgums stātos spēkā.

Parakstīts Tallinā 1994. gada 13. jūnijā igauņu, latviešu, lietuviešu un angļu valodas un visi teksti ir autentiski. Tulkojumu atšķirības gadījumā par pamatu ir jāņem angļu valodas variants.