Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Finansu un kapitāla tirgus komisijas

padomes lēmums Nr. 25/7

Rīgā 2001. gada 28. decembrī

Par "Apdrošināšanas akciju sabiedrību un savstarpējo apdrošināšanas kooperatīvo biedrību gada pārskata un konsolidētā gada pārskata sagatavošanas noteikumu" apstiprināšanu

Pamatojoties uz Finansu un kapitāla tirgus komisijas likuma 6.-8. un 17. pantu, Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likuma 85. pantu,

Finansu un kapitāla tirgus komisijas padome n o l e m j:

1. Apstiprināt "Apdrošināšanas akciju sabiedrību un savstarpējo apdrošināšanas kooperatīvo biedrību gada pārskata un konsolidētā gada pārskata sagatavošanas noteikumus" (pielikumā).

2. Noteikt, ka ar šī lēmuma 1. punktā minēto noteikumu spēkā stāšanos spēku zaudē Ministru kabineta 27.10.1998. noteikumi Nr. 421 "Apdrošināšanas sabiedrības gada pārskata sastādīšanas noteikumi", Apdrošināšanas uzraudzības inspekcijas 06.11.1998. rīkojums Nr. 127 "Par apdrošināšanas sabiedrības valdes un padomes ziņojumu", Apdrošināšanas uzraudzības inspekcijas 10.11.1998. rīkojums Nr. 130 "Par pārskatu par izmaiņām bilances postenī "Kapitāls un rezerves"", Apdrošināšanas uzraudzības inspekcijas 03.12.1998. rīkojums Nr. 141 "Par ziņojumu par grāmatvedības metodēm, kas lietotas, sastādot gada pārskatu, un par gada pārskata pielikumu".

Finansu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs U. Cērps

 

 

Apdrošināšanas akciju sabiedrību un savstarpējo apdrošināšanas kooperatīvo biedrību gada pārskata un konsolidētā gada pārskata sagatavošanas noteikumi

"Apdrošināšanas akciju sabiedrību un savstarpējo apdrošināšanas kooperatīvo biedrību gada pārskata un konsolidētā gada pārskata sagatavošanas noteikumi" (tālāk tekstā - noteikumi) ir izstrādāti, pamatojoties uz Finansu un kapitāla tirgus komisijas likuma un Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likuma prasībām. Noteikumi ir saistoši apdrošināšanas akciju sabiedrībām un savstarpējām apdrošināšanas kooperatīvajām biedrībām (tālāk tekstā - apdrošinātājs), sagatavojot gada pārskatu, konsolidēto gada pārskatu un kārtojot grāmatvedību.

 

 

1. Vispārīgie jautājumi

1.1. Apdrošinātājam par katru darbības gadu jāsagatavo pārskats, kuram jāsniedz patiess un skaidrs priekšstats par apdrošinātāja finansiālo stāvokli, darbības rezultātiem un naudas plūsmu. Gada pārskats kā vienots kopums sastāv no finansu pārskatiem un apdrošinātāja vadības (akciju sabiedrībai - padomes un valdes, savstarpējai kooperatīvajai biedrībai - izpildinstitūcijas) ziņojuma un paziņojuma par apdrošinātāja vadības atbildību. Papildus gada pārskatam apdrošinātājam jāsagatavo un jāiesniedz apdrošināšanas darbības pārskats, kura saturu un formu nosaka Finansu un kapitāla tirgus komisija (tālāk tekstā - Komisija).

1.2. Ja atbilstoši šiem noteikumiem sagatavotais gada pārskats nesniedz pietiekami skaidru un patiesu priekšstatu par apdrošinātāja finansiālo stāvokli, tā darbības rezultātiem un naudas plūsmu, izņēmuma gadījumā drīkst atkāpties no atsevišķām šo noteikumu prasībām, skaidrojot gada pārskata pielikumā šādas atkāpšanās iemeslus un tās ietekmi uz apdrošinātāja finansiālo stāvokli, darbības rezultātiem un naudas plūsmu.

1.3. Apdrošinātāja gada pārskatā (tālāk tekstā - gada pārskats) lietojamā naudas izteiksmes vienība ir Latvijas Republikas naudas vienība. Bilances aktīvu un pasīvu posteņus ārvalstu valūtās jānovērtē Latvijas Republikas naudas vienībā pēc Latvijas Bankas noteiktā valūtas maiņas kursa bilances sastādīšanas datumā.

1.4. Finansu pārskatos jāietver:

1.4.1. bilance un ārpusbilance;

1.4.2. peļņas un zaudējumu aprēķina tehniskais rezultāts dzīvības apdrošināšanā;

1.4.3. peļņas un zaudējumu aprēķina tehniskais rezultāts nedzīvības apdrošināšanā;

1.4.4. peļņas un zaudējumu aprēķina tehniskais rezultāts sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātajā apdrošināšanā - apdrošinātājiem, kuriem izsniegta licence šajā apdrošināšanas veidā;

1.4.5. peļņas un zaudējumu aprēķina tehniskais rezultāts kredītu apdrošināšanā - apdrošinātājiem, kuriem izsniegta licence šajā apdrošināšanas veidā;

1.4.6. peļņas un zaudējumu aprēķina netehniskais rezultāts;

1.4.7. naudas plūsmas pārskats;

1.4.8. kapitāla un rezervju izmaiņu pārskats;

1.4.9. gada pārskata pielikums.

1.5. Gada pārskata pielikumā jāiekļauj paskaidrojoša informācija par bilances, ārpusbilances, peļņas un zaudējumu aprēķina, naudas plūsmas pārskata, kapitāla un rezervju izmaiņu pārskata posteņu saturu, kā arī jāatklāj cita informācija, kas ir būtiski ietekmējusi vai var būtiski ietekmēt apdrošinātāja finansiālo stāvokli, darbības rezultātus un naudas plūsmu.

1.6. Bilances, ārpusbilances, peļņas un zaudējumu aprēķina, naudas plūsmas pārskata un kapitāla un rezervju izmaiņu pārskata posteņu izkārtojumam jāatbilst šo noteikumu 4., 6., 8., 10., 11. un 13. punkta prasībām. Papildu posteņi jāuzrāda, ja tie neatbilst minētajos punktos uzskaitīto posteņu saturam.

1.7. Katram bilances, ārpusbilances, peļņas un zaudējumu aprēķina, naudas plūsmas pārskata un kapitāla un rezervju izmaiņu pārskata postenim jāuzrāda pārskata gada un attiecīgie iepriekšējā darbības gada rādītāji.

1.8. Bilances, ārpusbilances, peļņas un zaudējumu aprēķina, naudas plūsmas pārskata, kapitāla un rezervju izmaiņu pārskata posteņi, kuros nav rādītāju, jāuzrāda tikai tad, ja iepriekšējā gada pārskatā ir bijis uzrādīts attiecīgā posteņa rādītājs. Pirmajā pārskata gadā jāatspoguļo tikai pārskata gada rādītāji.

1.9. Ja kāds aktīvs vai kāda saistība attiecas uz vairākiem bilances posteņiem, tā piederība pie citiem posteņiem jāatspoguļo gada pārskata pielikumā, ja šāds atspoguļojums ir nepieciešams, lai saprastu un novērtētu gada pārskatā sniegto informāciju. Apdrošinātāja paša akcijas (daļas), kā arī līdzdalību cita uzņēmuma kapitālā drīkst atspoguļot tikai šim nolūkam paredzētajos posteņos.

1.10. Apdrošinātāja gada pārskats jāparaksta:

1.10.1. akciju sabiedrībām - valdes priekšsēdētājam, padomes priekšsēdētājam, izpilddirektoram un galvenajam grāmatvedim;

1.10.2. savstarpējām kooperatīvajām biedrībām - izpildinstitūcijas vai biedrības vadītājam un galvenajam grāmatvedim.

1.11. Zvērinātam revidentam, zvērinātu revidentu komercsabiedrībai (tālāk tekstā - zvērināts revidents) jāsagatavo atzinums par to, vai apdrošinātāja gada pārskatā ietvertie finansu pārskati un attiecīgi koncerna gada pārskatā ietvertie finansu pārskati visos būtiskos aspektos sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par apdrošinātāja finansiālo stāvokli, darbības rezultātiem un naudas plūsmu.

1.12. Apdrošinātājam jāsagatavo, jāreģistrē un jāuzglabā grāmatvedības dokumenti saskaņā ar valstī noteikto dokumentu standartu un likumu "Par arhīviem".

 

 

2. Gada pārskata iesniegšana un publicēšana

2.1. Apdrošinātājam gada pārskats jāiesniedz Komisijai Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā noteiktajā kārtībā. Vienlaikus ar gada pārskatu apdrošinātājam jāiesniedz zvērināta revidenta ziņojums apdrošinātāja vadībai.

2.2. Ne vēlāk kā mēnesi pēc gada pārskata apstiprināšanas akcionāru sapulcē vai - savstarpējām apdrošināšanas kooperatīvajām biedrībām - biedru kopsapulcē (pilnvaroto sapulcē) apdrošinātāja gada pārskats un zvērināta revidenta atzinums jāpublicē oficiālajā laikrakstā ''Latvijas Vēstnesis''.

2.3. Ja apdrošinātāja gada pārskats netiek publicēts pilnībā, skaidri jānorāda, ka tiek publicēts saīsināts gada pārskats. Revidenta atzinumu publicē pilnībā.

 

3. Ziņojumi

3.1. Apdrošinātāja vadības ziņojumā jānorāda apdrošinātāja finansu stāvokļa un tā attīstības raksturojums. Ja gada pārskatā atspoguļotos darbības rezultātus ir būtiski ietekmējuši īpaši apstākļi vai arī gada pārskatu nevar uzskatīt par pietiekamu, papildu informācija tiek sniegta atsevišķā ziņojuma nodaļā. Vadības ziņojumā ir sniedzamas ziņas par svarīgākajiem notikumiem, ja tādi bijuši pēc pārskata gada beigām, par paredzamo apdrošinātāja attīstību, kā arī priekšlikumi par peļņas sadali, dividenžu lielumu vai zaudējumu segšanu.

3.2. Paziņojumā par apdrošinātāja vadības atbildību apliecināma vadības atbildība par gada pārskata sagatavošanu, kas patiesi atspoguļo apdrošinātāja finansu stāvokli pārskata perioda beigās, kā arī pārskata gada darbības rezultātus un naudas plūsmu.

3.3. Ja kāds valdes vai padomes loceklis uzskata, ka gada pārskats nav apstiprināms, vai arī izvirza iebildumus, kurus viņš grib paziņot sapulcei vai biedru kopsapulcei, tas īpaši jānorāda paziņojumā par apdrošinātāja vadības atbildību.

 

 

4. Bilances un ārpusbilances posteņu izkārtojums

4.1. Aktīvi

4.1.1. Parakstītais, bet nesamaksātais pamatkapitāls

4.1.2. Nemateriālie aktīvi un dibināšanas izdevumi

4.1.2.1. Dibināšanas izdevumi un kapitāla izveidošanas izmaksas

4.1.2.2. Nemateriālā vērtība

4.1.2.3. Pārējie nemateriālie aktīvi

4.1.3. Ieguldījumi

4.1.3.1. Zeme un ēkas

4.1.3.2. Ieguldījumi asociētajos uzņēmumos un meitas uzņēmumos

4.1.3.2.1. Ieguldījumi meitas uzņēmumos

4.1.3.2.2. Meitas uzņēmumu emitētie vērtspapīri un aizdevumi meitas uzņēmumiem

4.1.3.2.3. Daļas vai akcijas asociētajos uzņēmumos

4.1.3.3. Citi finansu ieguldījumi

4.1.3.3.1. Akcijas un citi vērtspapīri ar nefiksētu ienākumu

4.1.3.3.2. Parāda vērtspapīri un citi vērtspapīri ar fiksētu ienākumu

4.1.3.3.3. Ieguldījumu daļas investīciju fondos

4.1.3.3.4. Ar hipotēku nodrošinātie aizdevumi

4.1.3.3.5. Citi aizdevumi

4.1.3.3.6. Termiņnoguldījumi kredītiestādēs

4.1.3.3.7. Pārējie ieguldījumi

4.1.3.4. Pārapdrošinātāja depozīti

4.1.4. Ieguldījumi fondos, kuru ieguldījumu risku uzņemas dzīvības apdrošināšanas polišu īpašnieki

4.1.5. Debitori

4.1.5.1. Debitori apdrošināšanas operācijās

4.1.5.1.1. Polišu īpašnieki

4.1.5.1.2. Starpnieki

4.1.5.2. Debitori norēķinu operācijās ar pārapdrošinātājiem

4.1.5.3. Citi debitori, atsevišķi izdalot debitorus asociētajos uzņēmumos

4.1.6. Citi aktīvi

4.1.6.1. Materiālie aktīvi

4.1.6.2. Nauda kasē un prasības uz pieprasījumu pret kredītiestādēm

4.1.6.3. Pašu akcijas (daļas)

4.1.6.4. Citi

4.1.7. Uzkrātie ienākumi un nākamo periodu izdevumi

4.1.7.1. Uzkrātie procenti un īre

4.1.7.2. Atliktie klientu piesaistīšanas izdevumi

4.1.7.3. Citas priekšapmaksas un uzkrātie ienākumi

4.1.8. Kopā aktīvi

4.2. Pasīvi

4.2.1. Kapitāls un rezerves

4.2.1.1. Parakstītais pamatkapitāls

4.2.1.2. Akciju emisijas uzcenojums

4.2.1.3. Pārvērtēšanas rezerves

4.2.1.4. Likumā noteiktās rezerves

4.2.1.5. Statūtos noteiktās rezerves

4.2.1.6. Nesadalītā peļņa/zaudējumi

4.2.1.6.1. Iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa/zaudējumi

4.2.1.6.2. Pārskata gada nesadalītā peļņa/zaudējumi

4.2.2. Pakārtotās saistības

4.2.3. Tehniskās rezerves

4.2.3.1. Nenopelnīto prēmiju un neparedzēto risku tehniskās rezerves

4.2.3.1.1. Bruto summa

4.2.3.1.2. Pārapdrošinātāja daļa (-)

4.2.3.2. Dzīvības apdrošināšanas tehniskās rezerves

4.2.3.2.1. Bruto summa

4.2.3.2.2. Pārapdrošinātāja daļa (-)

4.2.3.3. Atlikto apdrošināšanas atlīdzību prasību tehniskās rezerves

4.2.3.3.1. Bruto summa

4.2.3.3.2. Pārapdrošinātāja daļa (-)

4.2.3.4. Gratifikāciju un atlaižu tehniskās rezerves

4.2.3.4.1. Bruto summa

4.2.3.4.2. Pārapdrošinātāja daļa (-)

4.2.3.5. Izlīdzināšanas tehniskās rezerves

4.2.3.6. Citas tehniskās rezerves

4.2.3.6.1. Bruto summa

4.2.3.6.2. Pārapdrošinātāja daļa (-)

4.2.4. Tehniskās rezerves tirgum piesaistītajiem līgumiem dzīvības apdrošināšanā

4.2.4.1. Bruto summa

4.2.4.2. Pārapdrošinātāja daļa (-)

4.2.5. Uzkrājumi saistībām un zaudējumiem

4.2.6. Pārapdrošinātāja depozīti

4.2.7. Kreditori

4.2.7.1. Kreditori no tiešās apdrošināšanas operācijām

4.2.7.2. Kreditori norēķinu operācijās ar pārapdrošinātājiem

4.2.7.3. Aizņēmumi no kredītiestādēm

4.2.7.4. Aizņēmumi

4.2.7.5. Uzkrātie nodokļi un sociālās nodrošināšanas maksājumi

4.2.7.6. Citi kreditori, atsevišķi izdalot kreditorus asociētajos uzņēmumos

4.2.8. Uzkrātie izdevumi un nākamo periodu ienākumi

4.2.8.1. Uzkrātie izdevumi (īre) un nākamo periodu ienākumi

4.2.8.2. Atliktie klientu piesaistīšanas izdevumi

4.2.8.3. Pārējie

4.2.9. Kopā pasīvi

 

 

5. Paskaidrojumi par bilances posteņiem

5.1. Asociētais uzņēmums ir tāds uzņēmums, kurā apdrošinātājam tieši vai netieši pieder ne mazāk kā 20, bet ne vairāk kā 50 procenti no balsstiesīgo akciju skaita vai līdzdalība, kas dod tiesības ietekmēt, bet ne kontrolēt lēmumu pieņemšanu.

5.2. Postenī "Nemateriālie aktīvi un dibināšanas izdevumi" atspoguļo aktīvus, kuriem nav materiālas formas, kas tiek turēti pakalpojumu sniegšanai vai citiem mērķiem, ja ir sagaidāms, ka apdrošinātājs nākotnē saņems ekonomiskos labumus, kas attiecināmi uz šiem aktīviem, piemēram, par samaksu iegūtas tiesības, t.sk. koncesijas, patenti, licences, nomas tiesības, programmnodrošinājumu, kas nav elektronisko iekārtu neatņemama sastāvdaļa, iegādāto uzņēmumu pozitīvā un negatīvā nemateriālā vērtība un citi pēc būtības līdzīgi pret atlīdzību iegūti aktīvi. Negatīvā nemateriālā vērtība iekļaujama šajā postenī ar mīnus zīmi. Nemateriālos aktīvus norāda atlikušajā vērtībā (no sākotnējās vērtības atskaita uzkrāto nolietojumu). Nemateriālos aktīvus noraksta sistemātiski to derīgās lietošanas laikā. Tiklīdz kļūst zināms, ka nemateriālie aktīvi apdrošinātājam ieņēmumus turpmāk neradīs, tos noraksta.

5.3. Postenī "Parāda vērtspapīri un citi vērtspapīri ar fiksētu ienākumu" atspoguļo centrālo un vietējo valdību emitētos vērtspapīrus, kredītiestāžu un citu uzņēmumu emitētos vērtspapīrus, izņemot 4.1.3.2. postenī norādītos. Vērtspapīri, kuru procentu likme mainās saskaņā ar īpašiem nosacījumiem, piemēram, procentu likme starpbanku tirgū, arī ir uzskatāmi par vērtspapīriem ar fiksētu ienākumu.

5.4. Postenī "Ieguldījumu daļas investīciju fondos" atspoguļo ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecības, kuras emitējušas ieguldījumu sabiedrības.

5.5. Postenī "Citi aizdevumi" atspoguļo arī aizdevumus polišu īpašniekiem, izņemot tos gadījumus dzīvības apdrošināšanā, kad, pamatojoties uz noslēgto apdrošināšanas līgumu ar juridiskām personām, tiek izsniegts aizdevums vai nu apdrošinājuma ņēmējam (juridiskai personai) vai apdrošinātai personai, paredzot, ka par izsniegtā aizdevuma summu tiek samazināta apdrošinātāja uzņemtā riska daļa. Šos aizdevumus atspoguļo 4.1.5.3. postenī. Visu izsniegto aizdevumu summas (ietverot arī nomu ar izpirkuma tiesībām - līzingu) atšifrē gada pārskata pielikumā.

5.6. Postenī "Pārējie ieguldījumi" atspoguļo tos ieguldījumus, kuri nav iekļauti 4.1.3.3.1.-4.1.3.3.6. postenī. Šajā postenī atspoguļo arī vekseļus, kas saņemti, aizvietojot debitoru parādus vai aizdevumus. Šos ieguldījumus atšifrē gada pārskata pielikumā.

5.7. Postenī "Ieguldījumi fondos, kuru ieguldījumu risku uzņemas dzīvības apdrošināšanas polišu īpašnieki" dzīvības apdrošinātāji atspoguļo tirgum piesaistīto apdrošināšanas līgumu ieguldījumus ieguldījumu fondos.

5.8. Postenī "Materiālie aktīvi" atspoguļo apdrošinātāja valdījumā esošo mantu, kuru paredzēts izmantot pakalpojumu sniegšanai, iznomāšanai vai nomāšanai, administratīviem mērķiem, kā arī citu pamatlīdzekļu saglabāšanas vai remonta vajadzībām, un kuru nav paredzēts pārdot saskaņā ar sabiedrības pamatdarbību. Materiālos aktīvus norāda atlikušajā vērtībā (no sākotnējās vērtības atskaita uzkrāto nolietojumu). Šeit norāda arī bez izpirkuma tiesībām nomāto pamatlīdzekļu rekonstrukcijas, uzlabošanas vai atjaunošanas izmaksas, kuras ir mainījušas nomāto pamatlīdzekļu ekonomiskos rādītājus to atlikušajā vērtībā. Materiālajos aktīvos atspoguļo arī ieguldījumus nekustamajā īpašumā, kas tiek izmantoti paša apdrošinātāja darbības nodrošināšanai.

5.9. Postenī "Citi aktīvi" atspoguļo pārējos aktīvus, kurus neuzrāda 4.1.6.1.-4.1.6.3. postenī. Gada pārskata pielikumā sniedz informāciju par posteņa saturu.

5.10. Postenī "Uzkrātie ienākumi un nākamo periodu izdevumi" atspoguļo ienākumus, kas ir uzkrāti pārskata gadā un iepriekšējos gados, bet vēl nav saņemti, kā arī izdevumus, kuri veikti pirms bilances sastādīšanas datuma, bet attiecas uz nākamajiem periodiem. Par aizdevumu saņemamie, bet vēl nesaņemtie procenti uzskaitāmi uzkrātajos ienākumos.

5.11. Postenī "Atliktie klientu piesaistīšanas izdevumi" atspoguļo to klientu piesaistīšanas izdevumu daļu, kuru veido par apdrošināšanas līgumu noslēgšanu samaksātie tiešie klientu piesaistīšanas izdevumi (starpniekiem samaksātā komisijas nauda, izdevumi par dokumentu noformēšanu), kas attiecas uz nākamajiem pārskata periodiem.

5.12. Postenī "Parakstītais pamatkapitāls" atspoguļo parakstīto pamatkapitālu, kura lielums fiksēts apdrošinātāja akcionāru reģistrā. Savstarpējās apdrošināšanas kooperatīvās biedrības šajā postenī atspoguļo visu biedrības biedru paju nominālvērtības kopsummu.

5.13. Postenī "Akciju emisijas uzcenojums" atspoguļo starpību starp apdrošinātāja akciju pārdošanas cenu un to nominālvērtību, izņemot papildmaksu uzkrātā rezerves kapitāla apmaksai.

5.14. Postenī "Pārvērtēšanas rezerves" atspoguļo pamatlīdzekļu un līdzdalības citu uzņēmumu pamatkapitālā vērtības pārvērtēšanas rezultātu.

5.15. Postenī "Likumā noteiktās rezerves" atspoguļo Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likuma 36. pantā noteikto obligāti veidojamo rezerves kapitālu.

5.16. Postenī "Pārskata gada nesadalītā peļņa/zaudējumi" atspoguļo pārskata gada peļņu pirms tās sadales vai zaudējumus. Dalībnieku pilnsapulcē pieņemto lēmumu par peļņas sadali vai zaudējumu segšanu atspoguļo nākamajā pārskata gadā.

5.17. Postenī "Pakārtotās saistības" atspoguļo saistības, kuras radušās no apdrošinātāja aizņēmumiem uz termiņu, kas nav īsāks par septiņiem gadiem, ja aizņēmuma līgums paredz, ka aizdevējs var atprasīt atmaksāt aizdevumu pirms termiņa vienīgi apdrošinātāja likvidācijas gadījumā un viņa prasība tiek apmierināta pēc visu citu kreditoru prasībām, bet pirms akcionāru prasību apmierināšanas. Minētajiem nosacījumiem jābūt skaidri noteiktiem līgumā.

5.18. Postenī "Tehniskās rezerves" atspoguļo apdrošinātāja tehniskās rezerves, kuras aprēķinātas saskaņā ar Komisijas "Noteikumiem par apdrošināšanas akciju sabiedrību un savstarpējo apdrošināšanas kooperatīvo biedrību tehnisko rezervju izveidošanu un aprēķināšanas metodēm".

5.19. Postenī "Pārapdrošinātāja daļa tehniskajās rezervēs" atspoguļo saistības, kuras saskaņā ar noslēgtajiem pārapdrošināšanas līgumiem apņemas segt pārapdrošinātājs.

5.20. Ja nedzīvības apdrošināšanā apdrošināšanas atlīdzību izmaksā kā mūža renti, atlikto apdrošināšanas atlīdzību prasību tehniskās rezerves aprēķina pēc aktuārmatemātikas metodēm.

5.21. Postenī "Tehniskās rezerves tirgum piesaistītajiem līgumiem dzīvības apdrošināšanā" atspoguļo saistības, kuras atbilst tirgum piesaistītā apdrošināšanas līguma konkrētajiem nosacījumiem.

5.22. Postenī "Uzkrājumi saistībām un zaudējumiem" atspoguļo uzkrājumus tādu zaudējumu, parādu vai izmaksu segšanai, kuri attiecināmi uz pārskata gadu vai iepriekšējiem gadiem un kuri līdz bilances sastādīšanas dienai ir paredzami vai droši zināmi. Šīs summas pamato gada pārskata pielikumā par katru uzkrājumu veidu.

5.23. Postenī "Uzkrātie nodokļi un sociālās nodrošināšanas maksājumi" atspoguļo pārskata gadā uzkrāto nodokļu summas sadalījumā pa nodokļu veidiem.

5.24. Postenī "Uzkrātie izdevumi un nākamo periodu ienākumi" atspoguļo ienākumus, kurus apdrošinātājs ir saņēmis līdz pārskata gada beigām, bet kuri attiecas uz nākamo finansu gadu, kā arī izdevumus, kuri attiecas uz pārskata gadu tajos gadījumos, kad šos izdevumus samaksās tikai nākamajā finansu gadā.

 

 

6. Peļņas un zaudējumu aprēķina tehniskā rezultāta

un netehniskā rezultāta posteņu izkārtojums

6.1. Apdrošinātāja peļņas un zaudējumu aprēķinā ir divas daļas: tehniskais rezultāts un netehniskais rezultāts. Tie dzīvības apdrošinātāji, kuri veic nelaimes gadījumu un veselības apdrošināšanu, darbības rezultātu par šiem apdrošināšanas veidiem atspoguļo peļņas un zaudējumu aprēķina tehniskajā rezultātā par nedzīvības apdrošināšanu. Peļņas un zaudējumu aprēķina netehniskajā rezultātā uzrādītais peļņas vai zaudējumu apmērs pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas ir ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamais ienākums.

6.2. Tehniskais rezultāts nedzīvības apdrošināšanā

6.2.1. Nopelnītās prēmijas

6.2.1.1. Bruto parakstītās prēmijas

6.2.1.2. Pārapdrošinātāja daļa (-)

6.2.1.3. Izmaiņas bruto nenopelnīto prēmiju un neparedzēto risku tehniskajās rezervēs (+/-)

6.2.1.4. Izmaiņas nenopelnīto prēmiju tehniskajās rezervēs, pārapdrošinātāja daļa (+/-)

6.2.2. Pārnestā ieguldījumu ienākuma daļa no netehniskā rezultāta

6.2.3. Citi tehniskie ienākumi, neto

6.2.4. Piekritušās atlīdzību prasības, neto

6.2.4.1. Izmaksātas apdrošināšanas atlīdzības

6.2.4.1.1. Bruto summa

6.2.4.1.2. Pārapdrošinātāja daļa (-)

6.2.4.2. Izmaiņas atlikto apdrošināšanas atlīdzību prasību tehniskajās rezervēs

6.2.4.2.1. Bruto summa

6.2.4.2.2. Pārapdrošinātāja daļa (-)

6.2.5. Izmaiņas citās tehniskajās rezervēs, kas nav atspoguļotas citos posteņos, neto (+/-)

6.2.6. Gratifikācijas un atlaides, neto

6.2.7. Neto darbības izdevumi

6.2.7.1. Klientu piesaistīšanas izdevumi

6.2.7.2. Izmaiņas atliktajos klientu piesaistīšanas izdevumos (+/-)

6.2.7.3. Administratīvie izdevumi

6.2.7.4. Pārapdrošināšanas komisijas nauda un līdzdalība peļņā (-)

6.2.8. Citi tehniskie izdevumi, neto

6.2.9. Izmaiņas izlīdzināšanas tehniskajās rezervēs (+/-)

6.2.10. Nedzīvības apdrošināšanas tehniskais rezultāts

6.3. Tehniskais rezultāts dzīvības apdrošināšanā

6.3.1. Nopelnītās prēmijas

6.3.1.1. Bruto parakstītās prēmijas

6.3.1.2. Pārapdrošinātāja daļa (-)

6.3.1.3. Izmaiņas nenopelnīto prēmiju tehniskajās rezervēs, neto (+/-)

6.3.2. Ieguldījumu darbības ienākumi

6.3.2.1. Ienākumi no līdzdalības uzņēmumu kapitālā, atsevišķi izdalot ienākumus no asociētajiem uzņēmumiem

6.3.2.2. Ienākumi no citiem ieguldījumiem, atsevišķi izdalot ienākumus no asociētajiem uzņēmumiem

6.3.2.2.1. Ienākumi no zemes un ēkām

6.3.2.2.2. Ienākumi no pārējiem ieguldījumiem

6.3.2.3. Ieguldījumu pārvērtēšana

6.3.2.4. Ienākumi no ieguldījumu realizācijas

6.3.3. Nerealizētais ieguldījumu darbības ienākums

6.3.4. Citi tehniskie ienākumi, neto

6.3.5. Piekritušās atlīdzību prasības

6.3.5.1. Izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības

6.3.5.1.1. Bruto summa

6.3.5.1.2. Pārapdrošinātāja daļa (-)

6.3.5.2. Izmaiņas atlikto apdrošināšanas atlīdzību prasību tehniskajās rezervēs

6.3.5.2.1. Bruto summa

6.3.5.2.2. Pārapdrošinātāja daļa (-)

6.3.6. Izmaiņas citās tehniskajās rezervēs, kas neatspoguļojas citos posteņos, neto (+/-)

6.3.6.1. Dzīvības apdrošināšanas tehniskajās rezervēs, neto

6.3.6.1.1. Bruto summa

6.3.6.1.2. Pārapdrošinātāja daļa (-)

6.3.6.2. Citās tehniskajās rezervēs, neto

6.3.7. Gratifikācijas un atlaides, neto

6.3.8. Neto darbības izdevumi

6.3.8.1. Klientu piesaistīšanas izdevumi

6.3.8.2. Izmaiņas atliktajos klientu piesaistīšanas izdevumos (+/-)

6.3.8.3. Administratīvie izdevumi

6.3.8.4. Pārapdrošināšanas komisijas nauda un līdzdalība peļņā (-)

6.3.9. Ieguldījumu darbības izdevumi

6.3.9.1. Ieguldījumu pārvaldīšanas izdevumi, ietverot samaksātos procentus

6.3.9.2. Ieguldījumu pārvērtēšana

6.3.9.3. Zaudējumi no ieguldījumu realizācijas

6.3.10. Nerealizētie ieguldījumu darbības zaudējumi

6.3.11. Citi tehniskie izdevumi, neto

6.3.12. Pārnestā ieguldījumu ienākuma daļa uz netehnisko rezultātu (-)

6.3.13. Dzīvības apdrošināšanas tehniskais rezultāts

6.4. Netehniskais rezultāts

6.4.1. Nedzīvības apdrošināšanas tehniskais rezultāts (+/-)

6.4.2. Dzīvības apdrošināšanas tehniskais rezultāts (+/-)

6.4.3. Ieguldījumu darbības ienākumi nedzīvības apdrošināšanā

6.4.3.1. Ienākumi no līdzdalības uzņēmumu kapitālā, atsevišķi izdalot ienākumus no asociētajiem uzņēmumiem

6.4.3.2. Ienākumi no citiem ieguldījumiem, atsevišķi izdalot ienākumus no asociētajiem uzņēmumiem

6.4.3.2.1. Ienākumi no zemes un ēkām

6.4.3.2.2. Ienākumi no pārējiem ieguldījumiem

6.4.3.3. Ieguldījumu pārvērtēšana

6.4.3.4. Ienākumi no ieguldījumu realizācijas

6.4.4. Pārnestā ieguldījumu ienākuma daļa no tehniskā rezultāta dzīvības apdrošināšanā (+)

6.4.5. Ieguldījumu darbības izdevumi nedzīvības apdrošināšanā

6.4.5.1. Ieguldījumu pārvaldīšanas izdevumi, ietverot samaksātos procentus

6.4.5.2. Ieguldījumu pārvērtēšana

6.4.5.3. Zaudējumi no ieguldījumu realizācijas

6.4.6. Pārnestā ieguldījumu ienākuma daļa uz tehnisko rezultātu nedzīvības apdrošināšanā (-)

6.4.7. Citi ieņēmumi

6.4.8. Citi izdevumi, ietverot vērtības pārvērtēšanu

6.4.9. Peļņa vai zaudējumi

6.4.10. Ārkārtas ieņēmumi

6.4.11. Ārkārtas izdevumi

6.4.12. Pārskata gada peļņa vai zaudējumi pirms nodokļu samaksas

6.4.13. Uzņēmuma ienākuma nodoklis

6.4.14. Pārējie nodokļi

6.4.15. Pārskata gada nesadalītā peļņa vai zaudējumi

 

 

7. Paskaidrojumi par peļņas un zaudējumu aprēķina

tehniskā rezultāta un netehniskā rezultāta posteņiem

7.1. Postenī "Bruto parakstītās prēmijas" atspoguļo visas pārskata gadā parakstītās apdrošināšanas prēmijas neatkarīgi no tā, vai šīs prēmijas ir vai nav saņemtas. Šajās prēmijās ietver:

7.1.1. parakstīto prēmiju apdrošināšanas gada summu;

7.1.2. parakstītās prēmijas par visu apdrošināšanas periodu, ja apdrošināšanas līguma darbības termiņš ir īsāks par gadu;

7.1.3. parakstīto prēmiju apdrošināšanas gada summu, ja apdrošināšanas līguma darbības termiņš ir ilgāks par gadu:

7.1.3.1. vienreizējo prēmiju, ko apdrošinātājs saņem, uzsākot līguma darbību,

7.1.3.2. prēmiju par apdrošināšanas gadu, ja paredzēts to maksāt biežāk nekā vienreiz gadā;

7.1.4. prēmijas, kuras ir parakstītas, bet kuru galīgo summu var noteikt tikai pēc attiecīgā apdrošināšanas gada beigām;

7.1.5. kopapdrošināšanas gadījumā - apdrošinātāja daļu kopējās parakstītās prēmijas apjomā, ievērojot 7.1.1.-7.1.4. punkta nosacījumus;

7.1.6. parakstītās prēmijas par pieņemto pārapdrošināšanu, ievērojot 7.1.1.-7.1.5. punkta nosacījumus;

7.1.7. samazinājumu par:

7.1.7.1. cesionāriem un tālākdevējiem cesionāriem kreditētajām summām,

7.1.7.2. anulētajām un pārtrauktajām prēmijām.

7.2. Postenī "Pārapdrošinātāja daļa parakstītajās prēmijās" atspoguļo pārapdrošinātājam izmaksājamās prēmijas par visiem pārapdrošināšanas līgumiem, kurus noslēdzis tiešais apdrošinātājs. Šeit pievieno iemaksas pārapdrošinātājam, noslēdzot pārapdrošināšanas līgumus vai veicot izmaiņas tajos.

7.3. Postenī "Izmaiņas nenopelnīto prēmiju un neparedzēto risku tehniskajās rezervēs" atspoguļo pieaugumu vai samazinājumu par stāvokli gada pārskata sastādīšanas dienā bilances pasīva postenī "Nenopelnīto prēmiju un neparedzēto risku tehniskās rezerves" attiecīgi ar plusa vai mīnusa zīmi.

7.4. Postenī "Piekritušās atlīdzību prasības" atspoguļo:

7.4.1. izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības, kurās ietilpst:

7.4.1.1. pārskata gadā izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības,

7.4.1.2. pieteikto apdrošināšanas atlīdzību noregulēšanas izdevumi, kuri tieši attiecas uz atlīdzību kārtošanu un ir veidojušies vai nu apdrošinātāja (algas un sociālie maksājumi darbiniekiem, kas noregulē atlīdzību prasības) vai ārpus tās (maksājumi advokātiem, ekspertiem, kas tiek pieaicināti atlīdzību noregulēšanā),

7.4.1.3. samazinājuma summas par atgūtajiem zaudējumiem ar cesijas vai derīgo atlieku realizācijas palīdzību;

7.4.2. izmaiņas atlikto apdrošināšanas atlīdzību tehniskajās rezervēs, kas atspoguļotas ar mīnusa zīmi, ja bilances pasīva postenī "Atlikto apdrošināšanas atlīdzību prasību tehniskās rezerves" par stāvokli gada pārskata sastādīšanas dienā izveidojies pieaugums un ar mīnusa zīmi, ja šajā bilances pasīva postenī izveidojies samazinājums.

7.5. Postenī "Citi tehniskie ienākumi" atspoguļo tos ar apdrošināšanas darbību saistītos ienākumus, kuri nav atspoguļoti citos peļņas un zaudējumu aprēķina tehniskā rezultāta posteņos, piemēram, ienākumus no citu apdrošinātāju apdrošināšanas produktu izplatīšanas, procentu ienākumus no dalītajiem prēmiju maksājumiem.

7.6. Postenī "Gratifikācijas un atlaides, neto" atspoguļo visas pārskata gada laikā maksājamās summas, kuras nav apdrošināšanas atlīdzība un ir izmaksātas polišu īpašniekiem vai trešajām personām. Piemērojot atlaides vai izdarot atvilkumus, apdrošinātājs gada pārskata pielikumā uzrāda kopējo summu pirms atlaižu piemērošanas vai atvilkumu izdarīšanas, kā arī atlīdzību kategorijas, kurām piemērotas atlaides vai no kurām izdarīti atvilkumi, un metodes, kuras lietotas katrā atlīdzību kategorijā.

7.7. Postenī "Klientu piesaistīšanas izdevumi" atspoguļo visus izdevumus, kas saistīti ar jaunu klientu piesaistīšanu, bet nedzīvības apdrošināšanā - arī ar esošo apdrošināšanas līgumu atjaunošanu.

7.8. Postenī "Administratīvie izdevumi" atspoguļo izmaksas, kas veidojas, vadot apdrošināšanas prēmiju iekasēšanu, piemaksu un atlaižu apstrādi, cedēšanu un akceptēto pārapdrošināšanu. Šajā postenī atspoguļo arī materiālo un nemateriālo aktīvu nolietojumu un darbinieku algas izmaksas.

7.9. Postenī "Citi tehniskie izdevumi" atspoguļo tos ar apdrošināšanas darbību saistītos izdevumus, kuri nav atspoguļoti citos peļņas un zaudējumu aprēķina tehniskā rezultāta posteņos, piemēram, komisijas naudu par citu apdrošinātāju apdrošināšanas produktu izplatīšanu, procentu maksājumus pārapdrošinātājam par pārapdrošinātāja depozītu.

7.10. Dzīvības apdrošināšanā ieguldījumu ienākums attiecas uz peļņas un zaudējumu aprēķina tehnisko rezultātu, bet nedzīvības apdrošināšanā tas attiecas uz peļņas un zaudējumu aprēķina netehnisko rezultātu. Ieraksti, kas attiecas uz šo posteni, ir šādi:

 

tehniskais

netehniskais

 
 

rezultāts

rezultāts

 

Dzīvības

ieguldījumu ienākumi

x

 

apdrošināšana

ieguldījumu ienākumu

   
 

pārnestā daļa

 

x

Nedzīvības

ieguldījumu ienākumi

 

x

apdrošināšana

     
 

ieguldījumu ienākumu

   
 

pārnestā daļa

x

 

 

7.11. Nedzīvības apdrošināšanā daļu no ieguldījumu ienākumiem peļņas un zaudējumu aprēķinā pārnes no netehniskā rezultāta uz tehnisko rezultātu, to atņemot no 6.4.6. punktā norādītā peļņas un zaudējumu aprēķina netehniskā rezultāta un pieskaitot 6.2.2. punktā norādītajam peļņas un zaudējumu aprēķina tehniskajam rezultātam. Dzīvības apdrošināšanā daļu no ieguldījumu ienākumiem peļņas un zaudējumu aprēķinā pārnes no tehniskā rezultāta uz netehnisko rezultātu, to atņemot no 6.3.12. punktā norādītā peļņas un zaudējumu aprēķina tehniskajā rezultātā un pieskaitot 6.4.4. punktā noradītajam peļņas un zaudējumu aprēķina netehniskajam rezultātam. Tiem dzīvības apdrošinātājiem, kuri veic nelaimes gadījumu un veselības apdrošināšanu, ieguldījumu ienākumu pārnešanas kārtību nosaka Komisija.

7.12. Postenī "Nerealizētais ieguldījumu darbības ienākums" un "Nerealizētie ieguldījumu darbības zaudējumi" atspoguļo nerealizētos ienākumus un zaudējumus no ieguldījumiem tirgum piesaistītajos līgumos dzīvības apdrošināšanā.

7.13. Peļņas un zaudējumu aprēķina netehniskā rezultāta postenī "Citi ieņēmumi" atspoguļo ieņēmumus, kas nav uzrādīti peļņas un zaudējumu aprēķina tehniskajā rezultātā un nav iekļauti ieguldījumu darbības ieņēmumos, kā arī ieņēmumus no ārvalstu valūtu kursa paaugstināšanās, peļņu no ārvalstu valūtas pārdošanas vai pirkšanas un saņemtās soda naudas. Gada pārskata pielikumā atšifrē posteņa saturu.

7.14. Peļņas un zaudējumu aprēķina netehniskā rezultāta postenī "Citi izdevumi" atspoguļo izdevumus, kas nav uzrādīti peļņas un zaudējumu aprēķina tehniskajā rezultātā un nav iekļauti ieguldījumu darbības izdevumos, kā arī maksājumus revidentiem, ekspertiem, konsultantiem, Komisijai, samaksātās soda naudas, zaudējumus no ārvalstu valūtu kursa pazemināšanās un zaudējumus no ārvalstu valūtas pirkšanas un pārdošanas. Gada pārskata pielikumā atšifrē posteņa saturu.

7.15. Postenī "Ārkārtas ieņēmumi" atspoguļo ieņēmumus, kuri radušies pārskata gadā tādu notikumu vai darījumu rezultātā, kas neattiecas uz apdrošinātāja pamatdarbību un kuru bieža vai periodiska atkārtošanās nākotnē nav sagaidāma. Gada pārskata pielikumā atšifrē posteņa saturu.

7.16. Postenī "Ārkārtas izdevumi" atspoguļo izdevumus, kuri radušies pārskata gadā tādu notikumu vai darījumu rezultātā, kas neattiecas uz apdrošinātāja pamatdarbību, kā arī dabas katastrofu, ugunsgrēku un citu ārkārtēju gadījumu radītos zaudējumus. Gada pārskata pielikumā atšifrē posteņa saturu.

7.17. Peļņas un zaudējumu aprēķina netehniskā rezultāta postenī "Uzņēmuma ienākuma nodoklis" atspoguļo saskaņā ar likumu "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" aprēķināto uzņēmuma nodokli par pārskata gadu.

 

 

8. Peļņas un zaudējumu aprēķina tehniskais rezultāts sauszemes

transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā

8.1. Nopelnītās prēmijas

8.1.1. Bruto parakstītās prēmijas

8.1.1.1. Bruto parakstītā prēmija

8.1.1.2. Obligātie atskaitījumi

8.1.2. Pārapdrošinātāja daļa (-)

8.1.3. Izmaiņas bruto nenopelnīto prēmiju un neparedzēto risku tehniskajās rezervēs (+/-)

8.1.4. Izmaiņas nenopelnīto prēmiju tehniskajās rezervēs, pārapdrošinātāja daļa (+/-)

8.2. Pārnestā ieguldījumu ienākuma daļa no netehniskā rezultāta

8.3. Citi tehniskie ienākumi, neto

8.4. Piekritušās atlīdzību prasības

8.4.1. Izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības

8.4.1.1. Bruto summa

8.4.1.2. Pārapdrošinātāja daļa (-)

8.4.2. Izmaiņas atlikto apdrošināšanas atlīdzību prasību tehniskajās rezervēs

8.4.2.1. Bruto atlīdzība

8.4.2.2. Pārapdrošinātāja daļa (-)

8.5. Izmaiņas citās tehniskajās rezervēs, kas nav atspoguļotas citos posteņos, neto

8.6. Gratifikācijas un atlaides, neto

8.7. Neto darbības izdevumi

8.7.1. Klientu piesaistīšanas izdevumi

8.7.2. Izmaiņas atlikto klientu piesaistīšanas izdevumos (+/-)

8.7.3. Administratīvie izdevumi

8.7.4. Pārapdrošināšanas komisijas nauda un līdzdalība peļņā (-)

8.8. Citi tehniskie izdevumi, neto

8.9. Izmaiņas izlīdzināšanas tehniskajās rezervēs (+/-)

8.10. Tehniskais rezultāts

 

 

9. Paskaidrojumi par atsevišķiem peļņas un zaudējumu aprēķina

tehniskā rezultāta posteņiem sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku

civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā

9.1. Postenī "Bruto prēmija" uzrāda prēmiju Ministru kabineta 1997. gada 27. maija noteikumu Nr. 199 ''Noteikumi par sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas prēmijām, to palielināšanas un samazināšanas kārtību un apdrošinātāja atbildības limitiem'' noteiktajā kārtībā.

9.2. Postenī "Obligātie atskaitījumi" uzrādāmi Ministru kabineta 1997. gada 13. maija noteikumos Nr. 182 "Satiksmes biroja nolikums", Ministru kabineta 1997. gada 13. maija noteikumos Nr. 180 "Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas garantijas (rezerves) fonda nolikums", Ministru kabineta 1997. gada 13. maija noteikumos Nr. 179 "Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas apdrošinājuma ņēmēju interešu aizsardzības fonda nolikums" noteiktie obligātie procentu maksājumi no apdrošinātāja saņemtajām prēmijām šajā obligātās apdrošināšanas veidā, ja tie paredzēti šādiem mērķiem:

9.2.1. garantijas (rezerves) fondam;

9.2.2. apdrošinājuma ņēmēju interešu aizsardzības fondam;

9.2.3. ceļu satiksmes negadījumu novēršanas pasākumu veikšanai;

9.2.4. atskaitījumiem Satiksmes birojam.

9.3. Obligāto atskaitījumu procentu apmēru aprēķina no tā saņemto apdrošināšanas prēmiju apjoma, kāds ir izveidojies pēc uzskaites datiem Ministru kabineta noteikumos noteiktā termiņa (mēneša vai ceturkšņa) pēdējā datumā. 8.1.1.2. punktā atspoguļo aprēķināto obligāto atskaitījumu apjomu.

9.4. Tehniskā rezultātā nedzīvības apdrošināšanā 6.2.1.1. punktā uzrāda starpību starp tehniskā rezultāta sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātajā apdrošināšanā 8.1.1.1. un 8.1.1.2. punktu.

9.5. Peļņas un zaudējumu aprēķina tehniskā rezultāta neto darbības izdevumos, tos administratīvos izdevumus, kuri tieši neattiecas uz sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas veidu, sadala proporcionāli parakstītajām prēmijām vai izmaksātajām apdrošināšanas atlīdzībām. Apdrošinātājs var sadalīt administratīvos izdevumus, pamatojoties uz citu principu. Gada pārskata pielikumā sniedz informāciju par lietoto metodi.

9.6. Nedzīvības apdrošināšanas peļņas un zaudējumu aprēķina tehniskajā rezultātā sadala ieguldījumu ienākuma pārnesuma daļu, kas attiecas uz sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu un pārējiem apdrošināšanas veidiem. Kopējo ieguldījumu ienākuma pārnesuma daļu sadala, pamatojoties uz attiecību, kāda veidojas pārskata gada beigās starp kopējo tehnisko rezervju apjomu un transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātajā apdrošināšanā izveidoto tehnisko rezervju apjomu.

9.7. Pirmajā darbības gadā, ja apdrošinātājs ar sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu nodarbojas nepilnu finansu gadu, ieguldījumu ienākuma sadalē var lietot citu aprēķinu. Gada pārskata pielikumā sniedz informāciju par lietoto metodi.

9.8. Atbilstoši pārnestajai ieguldījumu ienākuma daļai, kas attiecas uz sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu, nodala arī ieguldījumu izdevumus, kas attiecas uz šo apdrošināšanas veidu, un tos atspoguļo šī obligātās apdrošināšanas veida peļņas un zaudējumu aprēķina tehniskā rezultāta 8.8. punktā. Gada pārskata pielikumā sniedz informāciju par ieguldījumu izdevumu sadalījumu.

9.9. Atlaides, samazinot apdrošināšanas prēmijas apjomu apdrošinājuma ņēmējam, sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātajā apdrošināšanā var piešķirt tikai gadījumos, kas noteikti Ministru kabineta 1997. gada 27. maija noteikumos Nr. 199 ''Noteikumi par sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas prēmijām, to palielināšanas un samazināšanas kārtību un apdrošinātāja atbildības limitiem''.

 

 

10. Peļņas un zaudējumu aprēķina tehniskais rezultāts

kredītu apdrošināšanā

10.1. Nopelnītās prēmijas

10.1.1. Bruto parakstītās prēmijas

10.1.2. Pārapdrošinātāja daļa (-)

10.1.3. Izmaiņas bruto nenopelnīto prēmiju un neparedzēto risku tehniskajās rezervēs (+/-)

10.1.4. Izmaiņas nenopelnīto prēmiju tehniskajās rezervēs, pārapdrošinātāja daļa (+/-)

10.2. Pārnestā ieguldījumu ienākuma daļa no netehniskā rezultāta

10.3. Citi tehniskie ienākumi, neto

10.4. Piekritušās atlīdzību prasības, neto

10.4.1. Izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības

10.4.1.1. Bruto summa

10.4.1.2. Pārapdrošinātāja daļa (-)

10.4.2. Izmaiņas atlikto apdrošināšanas atlīdzību prasību tehniskajās rezervēs

10.4.2.1. Bruto summa

10.4.2.2. Pārapdrošinātāja daļa (-)

10.5. Izmaiņas citās tehniskajās rezervēs, kas nav atspoguļotas citos posteņos, neto (+/-)

10.6. Gratifikācijas un atlaides, neto

10.7. Neto darbības izdevumi

10.7.1. Klientu piesaistīšanas izdevumi

10.7.2. Izmaiņas atliktos klientu piesaistīšanas izdevumos (+/-)

10.7.3. Administratīvie izdevumi

10.7.4. Pārapdrošināšanas komisijas nauda un līdzdalība peļņā (-)

10.8. Citi tehniskie izdevumi, neto

10.9. Izmaiņas izlīdzināšanas tehniskajās rezervēs (+/-)

10.10. Peļņa/zaudējumi kredītu apdrošināšanā

10.11. Atskaitījumi izlīdzināšanas tehniskajās rezervēs (-)

10.12. Tehniskais rezultāts

10.13. Peļņas un zaudējumu aprēķina tehniskā rezultāta kredītu apdrošināšanā iepriekš norādīto posteņu saturs atbilst šo noteikumu 7. punkta prasībām, izņemot posteni "Atskaitījumi izlīdzināšanas tehniskajās rezervēs". Šajā postenī atspoguļo saskaņā ar Komisijas "Kredītu apdrošināšanas noteikumu" 5. punkta prasībām veiktos atskaitījumus izlīdzināšanas tehniskajās rezervēs.

 

 

11. Naudas plūsmas pārskata izkārtojums

11.1. Naudas plūsma no apdrošināšanas darbības

11.1.1. Saņemtās bruto prēmijas, kas samazinātas par anulētajām un pārtrauktajām prēmijām:

11.1.1.1. dzīvības apdrošināšanā - saņemtās vienreizējās prēmijas un saņemtie regulārie prēmiju maksājumi

11.1.1.2. nedzīvības apdrošināšanā - saņemtās bruto prēmijas

11.1.2. Izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības, kas samazinātas par atgūtajiem zaudējumiem ar cesijas vai derīgo atlieku realizācijas palīdzību:

11.1.2.1. dzīvības apdrošināšanā - izmaksātās atlīdzības ar vienreizēju maksājumu vai regulāriem maksājumiem

11.1.2.2. nedzīvības apdrošināšanā - izmaksātās bruto atlīdzības

11.1.3. Saņemtās līdzapdrošināšanas prēmijas

11.1.4. Samaksa par līdzapdrošināšanas līgumiem

11.1.5. Samaksa pārapdrošinātājiem

11.1.6. No pārapdrošinātājiem saņemtie līdzekļi

11.1.7. Prēmijas par pieņemto pārapdrošināšanu

11.1.8. Samaksa par pieņemto pārapdrošināšanu

11.1.9. Samaksa starpniekiem un no citām apdrošināšanas sabiedrībām par polišu izplatīšanu saņemtā komisijas nauda

11.1.10. Administratīvie izdevumi, t.sk. Garantijas fondam, Komisijai

11.1.11. Samaksātie nodokļi

11.1.12. Samaksa Satiksmes birojam

11.1.13. Pārējā samaksātā/saņemtā nauda

11.2. Naudas plūsma no ieguldījumu darbības

11.2.1. Ieguldījumu pieaugums/samazinājums asociētajos uzņēmumos un meitas uzņēmumos

11.2.2. Saņemtais ienākums no ieguldījumiem un to realizācijas

11.2.3. Samaksa par ieguldījumu pārvaldi, t.sk. starpniekiem, konsultantiem

11.3. Naudas plūsma no finansēšanas darbības

11.3.1. Ieņēmumi no akciju emisijas

11.3.2. Pašu akciju atpirkšana/pārdošana

11.3.3. Izmaksātās dividendes

11.3.4. Pārējā saņemtā/samaksātā nauda

11.4. Neto naudas un tās ekvivalentu pieaugums/samazinājums

11.5. Ārvalstu valūtas kursa pieaugums/samazinājums

11.6. Nauda un naudas ekvivalenti pārskata gada sākumā

11.7. Nauda un naudas ekvivalenti pārskata perioda beigās

 

 

12. Paskaidrojumi par naudas plūsmas pārskatu

12.1. Par naudas ekvivalentiem uzskatāmi augsti likvīdi īstermiņa ieguldījumi, kurus īsā laika posmā var pārvērst naudā, un iespēja, ka to vērtība mainīsies, ir minimāla. Šādu ieguldījumu atlikušais dzēšanas termiņš, skaitot no pirkšanas datuma, nedrīkst būt garāks par trim mēnešiem. Ieguldījumus akcijās neuzskata par naudas ekvivalentiem, izņemot ieguldījumus priekšrocību akcijās, ja to atpirkšanas termiņš ir trīs mēneši un īsāks.

12.2. Naudas plūsmas pārskatā neatspoguļo naudas līdzekļu kustību no viena naudas un tās ekvivalentu posteņa uz citu.

12.3. Naudas plūsmas pārskatā jāatspoguļo tikai pārskata periodā reāli saņemtās un izmaksātās summas, sadalot tās kā naudas plūsmu no apdrošināšanas darbības, ieguldījumu darbības un finansēšanas darbības.

12.4. Naudas plūsmu, kas saistīta ar peļņas un zaudējumu aprēķina ārkārtas posteņiem, klasificē pēc tās piederības - attiecīgi kā naudas plūsmu no apdrošināšanas darbības, ieguldījumu darbības un finansēšanas darbības.

12.5. Valūtas kursu svārstību ietekmi uz naudu un tās ekvivalentiem neatspoguļo naudas plūsmā no apdrošināšanas darbības, ieguldījumu darbības un finansēšanas darbības. To atspoguļo atsevišķā postenī. Nerealizētā peļņa un zaudējumi, kas rodas no izmaiņām ārvalstu valūtu maiņas kursos, pārvērtējot naudas un tās ekvivalentu posteņus, nav uzskatāmi par naudas plūsmu.

 

 

13. Kapitāla un rezervju izmaiņu pārskats

13.1. Kapitāla un rezervju izmaiņu pārskatā jāuzrāda:

13.1.1. apdrošinātāja pārskata gada peļņa/zaudējumi;

13.1.2. peļņa/zaudējumi, kas saskaņā ar novērtēšanas noteikumiem tieši iekļauti bilances postenī "Pārvērtēšanas rezerves", un to kopsumma;

13.1.3. grāmatvedības politikas izmaiņu kumulatīva ietekme un būtisku kļūdu labojumi;

13.1.4. darījumi ar akcionāriem, kas saistīti ar akciju emisiju un dzēšanu, pašu akciju atpirkšanu un pārdošanu, kā arī dividenžu izmaksām;

13.1.5. iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa/zaudējumi pārskata perioda sākumā un beigās un šo rādītāju izmaiņas pārskata gadā;

13.1.6. katra apmaksāto pamatkapitālu veidojošo akciju veida uzskaites vērtība, akciju emisijas uzcenojums, rezerves kapitāls un pārējās rezerves pārskata gada sākumā un beigās, skaidrojot katru izmaiņu.

 

 

14. Novērtēšanas noteikumi

14.1. Finansu pārskati jāsagatavo saskaņā ar šādiem vispārējiem principiem:

14.1.1. darbības turpināšanas princips - jāpieņem, ka apdrošinātājs darbosies arī turpmāk un vadībai nav nodoma vai nepieciešamības izbeigt sabiedrības darbību vai būtiski samazināt darbības apjomu;

14.1.2. uzkrāšanas princips - ieņēmumi un izdevumi jāatspoguļo gada pārskatā neatkarīgi no to saņemšanas vai maksāšanas datuma;

14.1.3. konsekvences princips - no perioda periodā nemainīgi jāpielieto vienas un tās pašas uzskaites un novērtēšanas metodes;

14.1.4. būtiskuma princips - jāatspoguļo visi posteņi, kuri ir pietiekami nozīmīgi, lai ietekmētu gada pārskata novērtējumu vai gada pārskata lietotāju tālāko lēmumu pieņemšanu;

14.1.5. formas pakļaušana saturam - darījumi un notikumi jāatspoguļo un jāuzskaita atbilstoši to ekonomiskajam saturam un būtībai, nevis tikai to juridiskai formai;

14.1.6. piesardzības princips - ieņēmumi jāatzīst tikai tad, kad tie jau iegūti vai to ieguve droši paredzama, bet izdevumi jāatzīst jau tad, kad paredzama to iespējamība;

14.1.7. katra pārskata gada sākuma bilancei jāsaskan ar iepriekšējā gada slēguma bilanci;

14.1.8. aktīvu un pasīvu posteņi un to sastāvdaļas jānovērtē atsevišķi.

14.2. Ja starp šo noteikumu 14.1. punktā minētajiem principiem rodas pretruna, novērtējot darījumu vai notikumu un veicot uzskaiti, priekšroku dod piesardzības un būtiskuma principam.

14.3. Apdrošinātājs var atkāpties no šo noteikumu 14.1. punktā minētajiem principiem tikai pamatotu iemeslu dēļ, paskaidrojot gada pārskata pielikumā katras šādas atkāpšanās ietekmi uz finansiālā stāvokļa novērtējumu un darbības rezultātiem.

14.4. Ja apdrošinātājs likumos un citos ar tiem saistītajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā piemēro nodokļu atlaides un atvieglojumus konkrētiem nodokļiem, šīs nodokļu atlaižu summas jāuzrāda gada pārskatā. Lai apdrošinātājs pārskata perioda beigās reāli uzrādītu visas nodokļu un nodevu saistības (nodokļa, nodevas, kavējuma naudas, soda naudas u.c. summas) pret valsts budžetu un pašvaldību budžetiem debitoru un kreditoru parādos, tie jāsaskaņo ar nodokļu administrāciju un detalizēti jāatspoguļo gada pārskata pielikumā.

14.5. Debitoru un kreditoru parādu atlikumi bilancē jāuzrāda atbilstoši attaisnojuma dokumentiem un ierakstiem grāmatvedības reģistros un jāsaskaņo ar pašu debitoru un kreditoru uzskaites datiem bilances sastādīšanas datumā. Šī prasība neattiecas uz debitoriem polišu īpašniekiem, ja tie ir fiziskās personas. Strīda gadījumos atlikumi bilancē jāuzrāda atbilstoši grāmatvedības datiem. Debitoru parādiem, kuru saņemšanas iespējas tiek apšaubītas, apšaubāmās summas apmērā jāizveido uzkrājumi. Debitoru parādu atlikumi bilancē jāuzrāda neto vērtībā, kas aprēķināta, atbilstoši grāmatvedības datiem no šo parādu uzskaites vērtības atskaitot nedrošiem parādiem izveidoto uzkrājumu apmēru. Ja parāds uzskatāms par bezcerīgu (zaudētu, bez cerībām to kādreiz atgūt), tas attiecīgi jānoraksta no posteņa ''Uzkrājumi citām saistībām un zaudējumiem'' vai jāiekļauj zaudējumos, ja ir izveidots iepriekšējā periodā uzkrājums.

14.6. Aktīvi un saistības sākotnēji uzskaitē jāuzrāda to pašizmaksā vai iegādes cenā (sākotnējā vērtībā). Sākotnējo vērtību pamatlīdzekļiem, ieguldījumiem ēkās un nemateriālajiem aktīviem, kuriem ir ierobežots lietošanas laiks, samazina par nolietojuma izdevumiem, kas aprēķināti, pamatojoties uz šo aktīvu izmantošanas laiku. Pamatlīdzekļu un ieguldījumu ēkās rekonstrukcijas, uzlabošanas un atjaunošanas izmaksas ieskaita šo aktīvu bilances vērtībā (sākotnējā vērtība, no kuras atskaitīti nolietojuma izdevumi), ja pēc to rekonstrukcijas, uzlabošanas un atjaunošanas ir mainījušies pamatlīdzekļu ekonomiskie rādītāji. Ja šo aktīvu reālā (tirgus) vērtība nepārejošu apstākļu dēļ kļūst mazāka par to bilances vērtību, tad gada pārskatā tie jāuzrāda reālajā (samazinātajā) vērtībā un vērtības samazinājums jāuzrāda peļņas un zaudējumu aprēķinā.

14.7. Ja pārvērtē kādu pamatlīdzekļu kategorijas (piemēram, ēka, autotransports) vienību, tad jāpārvērtē visas šīs kategorijas vienības.

14.8. Ilgtermiņa ieguldījumi parāda vērtspapīros ar fiksētu ienākumu bilancē jāuzrāda to iegādes cenā saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

14.8.1. to vērtspapīru vērtību, kuri nopirkti ar prēmiju (iepirkšanas vērtība pārsniedz vērtspapīru dzēšanas vērtību), līdz vērtspapīru dzēšanas dienai pakāpeniski samazina, norakstot šo prēmiju, un norakstītās summas jāiekļauj peļņas un zaudējumu aprēķinā;

14.8.2. to vērtspapīru vērtību, kuri nopirkti ar diskontu (vērtspapīru dzēšanas vērtība pārsniedz iepirkšanas cenu), līdz vērtspapīru dzēšanas dienai pakāpeniski palielina, norakstot diskonta summu, un šis pieaugums jāiekļauj peļņas un zaudējumu aprēķinā.

14.9. Parāda vērtspapīri ar fiksētu ienākumu, kā arī akcijas un citi vērtspapīri ar nefiksētu ienākumu, kurus netur kā ilgtermiņa ieguldījumus, jānorāda to iepirkšanas cenā saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

14.9.1. ja vērtspapīru tirgus cena ir zemāka nekā to iepirkšanas cena, tad bilancē uzrādīto vērtspapīru vērtību samazina atbilstoši tirgus cenai un starpību noraksta izdevumos;

14.9.2. ja vērtspapīru iepriekš samazinātā vērtība pieaug, tad pieaugumu attiecina uz ieņēmumiem. Šādiem vērtspapīriem nedrīkst uzrādīt vērtību, kas pārsniedz to iepirkšanas cenu.

14.10. Ieguldījumi šo noteikumu 14.9. punktā minētajos vērtspapīros, kurus kotē biržā, jānorāda atbilstoši to tirgus cenai (oficiāli biržā kotētajai pirkšanas un pārdošanas vidējai cenai), ja tā ir lielāka par to iegādes cenu, pārvērtēšanas rezultātu iekļaujot peļņas un zaudējumu aprēķina postenī "Ieguldījumu pārvērtēšana".

14.11. Ieguldījumi akcijās un citos vērtspapīros ar nefiksētu ienākumu, kuri iegūti bez nodoma pārdot tos viena gada laikā (ar nodomu turēt tos ilgā laika periodā) vai kuru pārdošanai pastāv ierobežojumi, un līdzdalība uzņēmumu pamatkapitālā sākotnēji jānorāda iegādes cenā un jāpārvērtē saskaņā ar šādiem noteikumiem:

14.11.1. ja ir samazinājusies ieguldījumu vērtība, kas nav īslaicīgs pagaidu samazinājums, bilancē jāuzrāda ieguldījumu vērtība, kas samazināta par ieguldījumu vērtības samazināšanās apmērā izveidoto uzkrājumu summu. Izdevumi uzkrājumiem jāiekļauj peļņas un zaudējumu aprēķinā;

14.11.2. ja turpmāk ieguldījumu iepriekš samazinātā vērtība pieaug, tad izveidotie uzkrājumi jāsamazina un to samazinājums jāiekļauj peļņas un zaudējumu aprēķinā.

14.12. Pamatlīdzekļus un ieguldījumus zemē un ēkās, neievērojot šo noteikumu 14.6. punktā noteiktās prasības, drīkst pārvērtēt atbilstoši to reālajai (tirgus) vērtībai šo aktīvu pēdējā novērtēšanas dienā šādā kārtībā:

14.12.1. ja attiecībā uz zemi un ēkām tirgus cena kļūst būtiski lielāka par to bilances vērtību un ir pamats domāt, ka vērtības palielinājums būs nepārejošs, tos drīkst pārvērtēt atbilstoši tirgus vērtībai, iekļaujot vērtības pieaugumu bilances postenī "Pārvērtēšanas rezerves";

14.12.2. attiecībā uz zemi un ēkām pamatlīdzekļu un ieguldījumu vērtības pieaugumu drīkst atspoguļot bilancē, ja šo vērtības pieaugumu apstiprinājis licencēts vai sertificēts nekustamā īpašuma vērtētājs.

14.13. Pārvērtēšanas rezerves jāsamazina, ja pārvērtētos aktīvus likvidē pārdodot vai to vērtības palielināšanai vairs nav pamata. Pārvērtēšanas rezervēs iekļauto aktīvu vērtības pieaugumu var attiecināt uz peļņas un zaudējumu aprēķinu tikai tādā apjomā, kas atgūts, pārdodot pārvērtētos pamatlīdzekļus vai līdzdalību citu uzņēmumu pamatkapitālā. Pārvērtēšanas rezerves nedrīkst sadalīt dividendēs.

14.14. Apdrošinātāja mātes uzņēmums, kuram ir pienākums sagatavot konsolidēto gada pārskatu, savā gada pārskatā līdzdalību meitas uzņēmuma pamatkapitālā un līdzdalību asociētā uzņēmuma pamatkapitālā novērtē šādā kārtībā:

14.14.1. līdzdalību meitas uzņēmuma un asociētā uzņēmuma pamatkapitālā sākotnēji atspoguļo iegādes vērtībā attiecīgā bilances postenī "Ieguldījumi asociētajos uzņēmumos un meitas uzņēmumos";

14.14.2. katra pārskata gada beigās postenī "Ieguldījumi asociētajos uzņēmumos un meitas uzņēmumos" norādīto summu maina atbilstoši līdzdalības daļas vērtības izmaiņām meitas uzņēmumu vai asociēto uzņēmumu pašu kapitālā pārskata gadā, pamatojoties uz meitas uzņēmuma vai asociētā uzņēmuma īpašnieku sapulcē apstiprināto gada pārskatu. Vērtības palielinājumu vai samazinājumu meitas uzņēmuma peļņas vai zaudējumu dēļ (atbilstoši ieguldītā kapitāla īpatsvaram procentos) norāda mātes uzņēmuma peļņas un zaudējumu aprēķinā;

14.14.3. postenī "Ieguldījumi asociētajos uzņēmumos un meitas uzņēmumos" norādīto summu pārskata gada beigās samazina arī par saņemto dividenžu summu, kura attiecas uz šo līdzdalības daļu;

14.14.4. ja peļņas un zaudējumu aprēķina postenī "Ienākumi no līdzdalības uzņēmumiem" norādītais kapitāla līdzdalības daļas vērtības pieaugums pārskata gadā pārsniedz aprēķināto dividenžu summu, starpību ieskaita rezervē, kuru nedrīkst sadalīt dividendēs.

14.15. Tehnisko rezervju apjomam visu laiku jābūt tādam, lai apdrošinātājs spētu segt jebkuras saistības, kas varētu rasties no apdrošināšanas un pārapdrošināšanas līgumiem.

14.16. Pieņemot vienu no tehnisko rezervju aprēķina metodēm, to nemainīgi jālieto arī turpmākajos gados, ja vien apstākļi neattaisno metodes maiņu. Gada pārskata pielikumā jānorāda aprēķinu metode un, ja tā tiek mainīta, jānorāda iemesli, kā arī tas, kā aprēķinu metodes maiņa ietekmē aktīvus un pasīvus, peļņu un zaudējumus.

14.17. Peļņas un zaudējumu aprēķina tehniskā rezultāta rādītājus nedzīvības apdrošināšanā jāatspoguļo šādā sadalījumā:

14.17.1. nelaimes gadījumu apdrošināšana;

14.17.2. veselības apdrošināšana;

14.17.3. sauszemes transporta (izņemot dzelzceļa) apdrošināšana;

14.17.4. dzelzceļa transporta apdrošināšana;

14.17.5. gaisakuģu apdrošināšana;

14.17.6. kuģu apdrošināšana;

14.17.7. kravu apdrošināšana;

14.17.8. īpašuma apdrošināšana pret uguns un dabas stihiju postījumiem;

14.17.9. īpašuma apdrošināšana pret citiem zaudējumiem;

14.17.10. sauszemes transporta līdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšana;

14.17.11. gaisakuģu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšana;

14.17.12. kuģu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšana;

14.17.13. vispārējās civiltiesiskās atbildības apdrošināšana;

14.17.14. galvojumu apdrošināšana;

14.17.15. dažādu finansiālo zaudējumu apdrošināšana;

14.17.16. juridisko izdevumu apdrošināšana;

14.17.17. palīdzības apdrošināšana.

14.18. Peļņas un zaudējumu aprēķina tehniskā rezultāta rādītāji dzīvības apdrošināšanā jāatspoguļo šādā sadalījumā:

14.18.1. individuālie līgumi ar uzkrājumu veidošanu;

14.18.2. individuālie līgumi bez uzkrājumu veidošanas;

14.18.3. grupas līgumi ar uzkrājumu veidošanu;

14.18.4. grupas līgumi bez uzkrājumu veidošanas.

14.19. Dzīvības apdrošināšanas ar uzkrājumu veidošanu apdrošināšanas līgumam jāietver viens vai vairāki šādi nosacījumi:

14.19.1. apdrošinājuma summu, apdrošināšanas pabalstu vai apdrošināšanas atlīdzību izmaksā apdrošināšanas līguma termiņa beigās vienreizējas izmaksas vai regulāru izmaksu veidā;

14.19.2. dzīvības apdrošināšanas līgums ir beztermiņa (mūža apdrošināšana);

14.19.3. apdrošināšanas gadījums ir apdrošinātās personas noteikta vecuma sasniegšana, apdrošinātās personas stāšanās laulībā, bērna piedzimšana;

14.19.4. apdrošinātajai personai ir individuāls konts, kurā apdrošināšanas līguma darbības laikā tiek uzkrāti līdzekļi.

14.20. Gada pārskata pielikumā jānorāda:

14.20.1. šādi nedzīvības apdrošināšanas sabiedrības peļņas un zaudējumu aprēķina tehniskā rezultāta rādītāji, kas sadalīti starp tiešo apdrošināšanu un pieņemto pārapdrošināšanu (ja pieņemtā pārapdrošināšana veido 10 vai vairāk procentus no parakstītajām bruto prēmijām):

14.20.1.1. bruto parakstītās prēmijas,

14.20.1.2. bruto nopelnītās prēmijas,

14.20.1.3. bruto izmaksātās atlīdzības,

14.20.1.4. bruto administratīvie izdevumi;

14.20.2. šādi dzīvības apdrošināšanas sabiedrības peļņas un zaudējumu aprēķina tehniskā rezultāta rādītāji, kas sadalīti starp tiešo apdrošināšanu un pieņemto pārapdrošināšanu (ja pieņemtā pārapdrošināšana veido 10 vai vairāk procentus no parakstītajām bruto prēmijām):

14.20.2.1. individuālo līgumu prēmijas,

14.20.2.2. grupu līgumu prēmijas.

14.21. Peļņas un zaudējumu aprēķina tehniskā rezultāta neto darbības izdevumu, tos administratīvos izdevumus, kuri tieši neattiecas uz konkrētu apdrošināšanas veidu, sadala, pamatojoties uz parakstītajām prēmijām vai izmaksātajām apdrošināšanas atlīdzībām un atspoguļo 14.17. vai 14.18. punktā norādītajā sadalījumā. Apdrošinātājs var sadalīt savus administratīvos izdevumus, pamatojoties uz citu aprēķinu. Administratīvo izdevumu sadales pamatojumu norāda gada pārskata pielikumā.

 

 

15. Gada pārskata pielikuma saturs

15.1. Papildus citos šo noteikumu punktos par gada pārskata pielikuma saturu ietverto prasību izpildei gada pārskata pielikumā jāiekļauj šāda būtiska informācija:

15.1.1. sagatavojot finansu pārskatus, pielietotās grāmatvedības politikas skaidrojums, t.sk. norādot:

15.1.1.1. kritērijus un pieņēmumus, kas piemēroti bilances posteņu atzīšanai bilancē vai izslēgšanai no tās,

15.1.1.2. bilances un ārpusbilances posteņu novērtēšanas principus,

15.1.1.3. ienākumu un izdevumu uzkrāšanas un atzīšanas politiku,

15.1.1.4. būtisku kļūdu, kas attiecas uz iepriekšējiem pārskata periodiem, labojumu kārtību,

15.1.1.5. grāmatvedības politikas izmaiņu atspoguļošanas principus,

15.1.1.6. posteņiem, kuri izteikti ārvalstu valūtā, pārrēķināšanai izmantoto Latvijas Bankas noteikto ārvalstu valūtas kursu;

15.1.2. darbinieku skaits pārskata perioda beigās sadalījumā pa apdrošinātāja darbiniekiem un apdrošinātāja aģentiem, kā arī sadalījumā pa apdrošinātāja struktūrvienībām (centrālais birojs, filiāles, pārstāvniecības, aģentūras);

15.1.3. ziņas par akciju sabiedrības akcionāru vai savstarpējās kooperatīvās biedrības biedru līdzdalību pamatkapitālā par stāvokli pārskata perioda beigās, norādot akciju vai paju nominālvērtību un balsu skaitu;

15.1.4. padomes priekšsēdētāja, valdes priekšsēdētāja, izpildinstitūcijas vadītāja, kā arī padomes locekļu, valdes locekļu un izpildinstitūcijas locekļu saraksts, norādot šo amatpersonu vārdu, uzvārdu un ieņemamo amatu. Šīs ziņas jāsniedz arī par tām personām, kuras pārskata gada laikā atstājušas minētos amatus.

 

 

16. Pienākums sagatavot konsolidēto gada pārskatu

16.1. Konsolidētais gada pārskats un konsolidētā gada pārskata ziņojums jāsagatavo apdrošinātājam (mātes uzņēmumam), kurš atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:

16.1.1. tam pieder dalībnieku vai akcionāru balsstiesību vairākums (vairāk nekā 50%) citā uzņēmumā (meitas uzņēmumā);

16.1.2. tam ir tiesības iecelt vai atcelt cita uzņēmuma (meitas uzņēmuma) padomes, valdes vai citu pārvaldes vai uzraudzības struktūru locekļu vairākumu (vairāk nekā 50%), un tas vienlaikus ir šī uzņēmuma dalībnieks vai akcionārs;

16.1.3. tam ir tiesības izmantot šo noteikumu 16.1.1. un 16.1.2. punktā minētās tiesības pār uzņēmumu (meitas uzņēmumu), pamatojoties uz līgumu, kas noslēgts ar šo uzņēmumu, vai saskaņā ar šīs sabiedrības statūtiem (neatkarīgi no tā, vai mātes uzņēmumam ir vai nav kapitāla līdzdalības daļas šajā uzņēmumā);

16.1.4. tas ir akcionārs vai dalībnieks cita uzņēmuma (meitas uzņēmuma) pamatkapitālā, kurā ir balsstiesību vairākums saskaņā ar noslēgto līgumu ar citiem šī uzņēmuma akcionāriem vai dalībniekiem.

16.2. Apdrošinātājs (mātes uzņēmums) un visi tā meitas uzņēmumi, kuri reģistrēti Latvijas Republikā vai ārvalstīs, veido apdrošinātāja koncernu. Nosakot apdrošinātāja koncernu, meitas uzņēmuma meitas uzņēmumu uzskata par apdrošinātāja (mātes uzņēmuma) meitas uzņēmumiem.

16.3. Apdrošinātājs, nosakot šo noteikumu 16.1. punktā minēto balsstiesību un izpildinstitūciju locekļu skaitu, veic šādu aprēķinu:

16.3.1. apdrošinātāja koncerna mātes uzņēmuma balsstiesību un izpildinstitūciju locekļu skaitu saskaita ar to balsstiesību un izpildinstitūciju locekļu skaitu, kas ir citiem šī koncerna meitas uzņēmumiem vai personām, kuras darbojas savā vārdā, bet grupas mātes uzņēmuma vai citu šīs grupas meitas uzņēmumu labā;

16.3.2. koncerna meitas uzņēmuma akcionāru vai dalībnieku balsstiesību kopskaitu samazina par balsstiesību skaitu, kas attiecas uz šādām akcijām vai daļām:

16.3.2.1. kuras pieder mazākumakcionāriem un tiek izmantotas šo mazākumakcionāru labā,

16.3.2.2. kuras tiek turētas kā saistību nodrošinājums tādā apjomā, kādā balsstiesības tiek izmantotas tās personas labā, kurai sniegts saistību nodrošinājums, vai saskaņā ar aizdevuma devēja nosacījumiem,

16.3.2.3. kuru turētājs ir pats meitas uzņēmums vai meitas uzņēmuma meitas uzņēmums, vai persona, kura darbojas savā vārdā, bet paša meitas uzņēmuma vai meitas uzņēmuma meitas uzņēmuma labā.

 

 

17. Atbrīvojums no pienākuma

sagatavot konsolidēto gada pārskatu

17.1. Apdrošinātājs (mātes uzņēmums), kuram ir jāsagatavo konsolidētais gada pārskats un kurš vienlaikus ir arī kāda cita Latvijas Republikā reģistrēta apdrošinātāja meitas uzņēmums, var nesagatavot konsolidēto gada pārskatu, ja šim mātes uzņēmumam pieder:

17.1.1. visas apdrošinātāja (meitas uzņēmuma) akcijas, izņemot valdes rezerves akcijas;

17.1.2. 90 vai vairāk procentu apdrošinātāja akciju un pārējie akcionāri ir piekrituši lēmumam nesagatavot konsolidēto gada pārskatu.

17.2. Apdrošinātājam (mātes uzņēmumam), kurš saskaņā ar šo noteikumu 17.1. punktu nesagatavo konsolidēto gada pārskatu, savā gada pārskata pielikumā jānorāda:

17.2.1. mātes uzņēmuma, kas sagatavo konsolidēto gada pārskatu, nosaukums, reģistrācijas numurs un reģistrācijas adrese;

17.2.2. atsauce, ka sabiedrība ir atbrīvota no pienākuma sagatavot konsolidēto gada pārskatu.

17.3. Apdrošinātājam, kura emitētās akcijas tiek kotētas Latvijas Republikā reģistrētā fondu biržā, konsolidētais gada pārskats jāsagatavo neatkarīgi no šo noteikumu 17.1. punktā minēto nosacījumu esamības.

17.4. Meitas uzņēmumu neiesaista konsolidācijā, ja pastāv vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

17.4.1. meitas uzņēmums ir nebūtisks - tā neiekļaušana konsolidācijā netraucē konsolidētajam gada pārskatam sniegt skaidru un patiesu priekšstatu par koncerna finansiālo stāvokli un darbības rezultātiem. Tomēr, ja vienā un tajā pašā koncernā ir vairāki šādi meitas uzņēmumi un tie ir nozīmīgi kā kopums, tad tos nav atļauts izslēgt no konsolidācijas;

17.4.2. ilglaicīgi ierobežojumi būtiski apgrūtina mātes uzņēmuma iespējas realizēt savas tiesības attiecībā uz šīs sabiedrības vadību vai aktīvu izmantošanu;

17.4.3. meitas uzņēmuma akcijas vai līdzdalības daļas mātes uzņēmuma īpašumā atrodas īslaicīgi un tiek turētas, lai tuvāko 12 mēnešu laikā tās pārdotu;

17.4.4. informāciju par meitas uzņēmumu, kura nepieciešama konsolidētā gada pārskata sagatavošanai, nevar saņemt savlaicīgi vai bez nepamatoti lieliem izdevumiem;

17.4.5. meitas uzņēmuma darbība ir tik atšķirīga no apdrošinātāja darbības, ka tā iekļaušana konsolidācijā traucē konsolidētajam gada pārskatam sniegt skaidru un patiesu priekšstatu par grupas finansiālo stāvokli un darbības rezultātiem.

17.5. Ja meitas uzņēmumu neiesaista konsolidācijā saskaņā ar šo noteikumu 17.4. punktu, tad konsolidētā gada pārskata pielikumā jāpaskaidro šī uzņēmuma neiekļaušanas iemesls, kā arī jāraksturo neiekļaušanas ietekme uz koncerna finansiālo stāvokli un darbības rezultātiem.

 

 

18. Konsolidētā gada pārskata saturs,

iesniegšanas un publicēšanas kārtība

18.1. Konsolidētais gada pārskats kā vienots kopums sastāv no konsolidētajiem finansu pārskatiem un vadības ziņojuma. Konsolidētos finansu pārskatus veido:

18.1.1. konsolidētā bilance;

18.1.2. konsolidētais peļņas un zaudējumu aprēķins;

18.1.3. konsolidētais naudas plūsmas pārskats;

18.1.4. kapitāla un rezervju izmaiņu pārskats;

18.1.5. konsolidētā gada pārskata pielikums.

18.2. Konsolidētajam gada pārskatam jāsniedz patiess un skaidrs priekšstats par apdrošinātāja koncerna kā vienota veseluma finansiālo stāvokli, darbības rezultātiem un naudas plūsmu.

18.3. Konsolidētā gada pārskata pielikumā jāsniedz papildu informācija, ja šo noteikumu norādījumi nav pietiekami, lai saskaņā ar tiem sagatavotais konsolidētais gada pārskats sniegtu skaidru un patiesu priekšstatu par apdrošinātāja koncernu kā vienotu veselumu.

18.4. Ja atbilstoši šo noteikumu prasībām sagatavotais konsolidētais gada pārskats nesniedz pietiekami skaidru un patiesu priekšstatu par apdrošinātāja koncernu kā vienotu veselumu, izņēmuma gadījumā apdrošinātājs drīkst atkāpties no atsevišķām šo noteikumu prasībām. Konsolidētā gada pārskata pielikumā jāpaskaidro katras šādas atkāpšanās iemesls un tā ietekme uz apdrošinātāja koncerna finansiālo stāvokli, darbības rezultātiem un naudas plūsmu.

18.5. Konsolidētais naudas plūsmas pārskats un kapitāla un rezervju izmaiņu pārskats jāsagatavo saskaņā ar šo noteikumu 11. un 13. punkta prasībām.

18.6. Vadības ziņojumā jāiekļauj informācija par konsolidācijā iesaistītajiem uzņēmumiem kā kopumu, koncerna attīstību pārskata gadā un pašreizējo stāvokli, kā arī informācija par jebkādiem svarīgiem notikumiem apdrošinātāja koncernā kopš pārskata gada beigām.

18.7. Konsolidēto gada pārskatu paraksta apdrošinātāja koncerna mātes uzņēmuma vadība:

18.7.1. akciju sabiedrībai - valdes priekšsēdētājs, padomes priekšsēdētājs un izpilddirektors;

18.7.2. savstarpējai kooperatīvajai biedrībai - izpildinstitūcijas vai biedrības vadītājs.

18.8. Katrs konsolidētās bilances, konsolidētā peļņas un zaudējumu aprēķina, konsolidētā naudas plūsmas pārskata un kapitāla un rezervju izmaiņu pārskata postenis atspoguļo apdrošinātāja koncerna pārskata gada un iepriekšējā pārskata gada rādītājus. Ja šie rādītāji nav salīdzināmi, tas jāpaskaidro konsolidētā gada pārskata pielikumā.

18.9. Konsolidētās bilances, konsolidētā peļņas un zaudējumu aprēķina, konsolidētā naudas plūsmas pārskata un kapitāla un rezervju izmaiņu pārskata posteņus, kuros pārskata gadā nav rādītāju, uzrāda tikai tad, ja iepriekšējā pārskata gadā ir bijis attiecīgs postenis ar rādītāju. Pirmajā pārskata gadā norāda tikai pārskata gada rādītājus.

18.10. Konsolidētajā gada pārskatā lietojamā naudas izteiksmes vienība ir Latvijas Republikas naudas vienība. Konsolidētajā gada pārskatā jānorāda atspoguļoto skaitļu precizitātes pakāpe.

18.11. Konsolidēto gada pārskatu, kuram pievienots zvērināta revidenta atzinums, iesniedz Komisijai saskaņā ar Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likuma 56. panta otrajā daļā noteikto kārtību.

18.12. Zvērinātam revidentam jāsagatavo rakstisks atzinums par apdrošinātāja konsolidēto gada pārskatu saskaņā ar likumu "Par zvērinātiem revidentiem".

18.13. Ne vēlāk kā mēnesi pēc konsolidētā gada pārskata apstiprināšanas akcionāru sapulcē vai biedru kopsapulcē apdrošinātāja koncerna bilance, peļņas un zaudējumu aprēķins un pilns zvērināta revidenta atzinums jāpublicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

 

 

19. Konsolidētā gada pārskata sagatavošana

19.1. Konsolidēto gada pārskatu jāsagatavo par laika posmu, kas noteikts likuma "Par grāmatvedību" 14. pantā.

19.2. Ja meitas uzņēmuma gada pārskata sagatavošanas datums atšķiras par trim un vairāk mēnešiem no konsolidētā gada pārskata sagatavošanas datuma, jāsagatavo meitas uzņēmuma koriģētais gada pārskats. Koriģētais gada pārskats jāsagatavo par stāvokli datumā, kurš atbilst konsolidētā gada pārskata sastādīšanas datumam.

19.3. Ja meitas uzņēmuma gada pārskata un konsolidētā gada pārskata sagatavošanas datumu atšķirība nepārsniedz trīs mēnešus, jāveic šī meitas uzņēmuma gada pārskata korekcija, ņemot vērā visas būtiskās bilances, peļņas un zaudējumu aprēķina posteņu izmaiņas, kuras radušās laika posmā starp meitas uzņēmuma un konsolidētā gada pārskata sagatavošanas datumu.

19.4. Ja pārskata gada laikā notikušas izmaiņas konsolidācijā iesaistīto uzņēmumu sastāvā, konsolidētajā gada pārskatā jāiekļauj informācija, kas ļauj šo pārskatu salīdzināt ar iepriekšējo gadu konsolidētajiem pārskatiem. Ja pārskata gadā konsolidācijā iesaistīto uzņēmumu sastāva izmaiņas ir būtiskas, jāsagatavo koriģēta bilance un koriģēts peļņas un zaudējumu aprēķins.

19.5. Konsolidētie finansu pārskati jāsagatavo, ar konsolidācijas metodēm apvienojot mātes uzņēmuma finansu pārskatos un konsolidācijā iesaistīto meitas uzņēmumu finansu pārskatos attiecīgajos posteņos norādīto līdzekļu, saistību, kapitāla un rezervju, ieņēmumu un izdevumu rādītājus. Konsolidācijā iesaistīto sabiedrību bilanču aktīva un pasīva posteņi pilnībā jāiekļauj konsolidētajā bilancē. Šo sabiedrību peļņas un zaudējumu aprēķina posteņi pilnībā jāiekļauj konsolidētajā peļņas un zaudējumu aprēķinā.

19.6. Konsolidēto finansu pārskatu rādītāji jāpamato ar aprēķiniem un darba tabulām. Ieraksti darba tabulās neietekmē apdrošinātāja vai tā meitas uzņēmumu individuālos finansu pārskatus. Sagatavojot aprēķinus un darba tabulas, jāievēro likuma "Par grāmatvedību" 6., 7. un 10. pantā attaisnojuma dokumentiem un grāmatvedības reģistriem noteiktās prasības. Minēto aprēķinu un tabulu glabāšanas laiks ir 10 gadi.

19.7. Sagatavojot konsolidētos finansu pārskatus, koncerna ietvaros jāizmanto vienas un tās pašas grāmatvedības metodes un vieni un tie paši posteņu novērtēšanas noteikumi saskaņā ar šo noteikumu 5., 7. un 14. punkta nosacījumiem.

19.8. Ja grupas meitas uzņēmums izmanto citādas grāmatvedības metodes un citus novērtēšanas noteikumus nekā koncerna mātes uzņēmums, tad mātes uzņēmumam, sagatavojot konsolidētos finansu pārskatus, jākoriģē šī meitas uzņēmuma finansu pārskati. Taču, ja korekciju praktiski nav iespējams aprēķināt, tas jānorāda konsolidētā gada pārskata pielikumā. Konsolidētā gada pārskata pielikumā jāsniedz informācija arī par tādu meitas uzņēmumu īpatsvaru, kuri izmanto citādas grāmatvedības metodes un citus novērtēšanas noteikumus.

19.9. Lai konsolidētajos finansu pārskatos iekļautu ārvalstu meitas uzņēmumu, šī uzņēmuma ārvalstu valūtā sastādītie finansu pārskati jāpārrēķina Latvijas Republikas naudas vienībā. Izdarot pārrēķinu, jāievēro šādi nosacījumi:

19.9.1. aktīvus un saistības pārrēķina Latvijas Republikas naudas vienībā pēc Latvijas Bankas noteiktā ārvalstu valūtas kursa pārskata gada pēdējā dienā;

19.9.2. ieņēmumus un izdevumus pārrēķina Latvijas Republikas naudas vienībā pēc Latvijas Bankas noteiktā ārvalstu valūtas kursa darījuma dienā;

19.9.3. ja, pārrēķinot posteņus, veidojas starpība (pozitīva vai negatīva), to atspoguļo konsolidētās bilances postenī "Pārvērtēšanas starpība";

19.9.4. ja ārvalstu meitas uzņēmums mātes uzņēmumam nepieder pilnībā, pārrēķināšanā izveidojušos starpību atspoguļo konsolidētās bilances postenī "Mazākumakcionāru līdzdalības daļa".

19.10. Sagatavojot konsolidētos finansu pārskatus, izmantotās konsolidācijas metodes jālieto konsekventi katru gadu. Atkāpties no šī principa drīkst tikai izņēmuma gadījumā. Katras šādas atkāpšanās iemesli jāpaskaidro konsolidētā gada pārskata pielikumā. Pielikumā paskaidro arī to, kā konsolidācijas metodes maiņa ietekmē konsolidēto finansu pārskatu posteņus.

19.11. Sagatavojot konsolidētos finansu pārskatus:

19.11.1. mātes uzņēmuma finansu pārskatos apvieno konsolidācijā iesaistīto meitas uzņēmumu finansu pārskatus, lietojot pilnas konsolidācijas metodi;

19.11.2. līdzdalību uzņēmumā, kuru, pamatojoties uz vienošanos, pārvalda viens vai vairāki apdrošinātāja koncerna uzņēmumi kopīgi ar vienu vai vairākiem uzņēmumiem, kuri nav apdrošinātāja koncerna uzņēmumi, atspoguļo, lietojot proporcionālās konsolidācijas metodi;

19.11.3. mātes uzņēmuma finansu pārskatā līdzdalību asociētajā uzņēmumā - uzņēmumā, kurā apdrošinātāja koncerna uzņēmumiem tieši vai netieši pieder 20 vai vairāk procentu no balsstiesīgo akciju skaita vai līdzdalība, kas dod tiesības būtiski ietekmēt, bet ne kontrolēt lēmumu pieņemšanu - atspoguļo, lietojot pašu kapitāla metodi.

 

 

20. Pilnas konsolidācijas metode

20.1. Lai konsolidētie finansu pārskati būtu sagatavoti kā viena atsevišķa uzņēmuma finansu pārskati, jāievēro šādas konsolidācijas procedūras:

20.1.1. jākoriģē koncerna meitas uzņēmumu finansu pārskati, kuros izmantotas citādas grāmatvedības metodes, ievērojot šo noteikumu 19.8. punktā noteiktās prasības;

20.1.2. jāpārrēķina latos ārvalstīs izvietoto koncerna meitas uzņēmumu gada pārskati, ievērojot šo noteikumu 19.9. punktā noteiktās prasības;

20.1.3. savstarpēji jāizslēdz koncerna mātes uzņēmuma ieguldījumu vērtība un tai atbilstoša līdzdalības daļas vērtība meitas uzņēmuma bilances postenī "Kapitāls un rezerves";

20.1.4. jāizslēdz konsolidācijā iesaistīto uzņēmumu savstarpējo darījumu rezultāti un savstarpējo norēķinu atlikumu summas;

20.1.5. jāizslēdz vēl neiegūtā peļņa vai nerealizētie zaudējumi, kas radušies no konsolidācijā iesaistīto uzņēmumu savstarpējiem darījumiem un ir iekļauti mātes uzņēmuma un meitas uzņēmuma bilancē uzrādīto aktīvu vērtībā;

20.1.6. jānosaka mazākumakcionāru līdzdalības daļa pilnā konsolidācijā iesaistīto meitas uzņēmumu kapitālā un rezervēs, kā arī ienākumos.

20.2. Šo noteikumu 20.1.3. punktā norādītā izslēgšana jāveic, pamatojoties uz konsolidācijā iesaistīto meitas uzņēmumu akciju vai daļu vērtību vismaz vienā no tālāk minētajiem datumiem:

20.2.1. datums, kad meitas uzņēmums pirmo reizi tika iesaistīts konsolidācijā;

20.2.2. šo meitas uzņēmumu akciju vai daļu pirkšanas datums;

20.2.3. datums, kurā šis uzņēmums ir kļuvis par koncerna meitas uzņēmumu, ja akcijas vai daļas ir iegādātas dažādos datumos. Konsolidētā gada pārskata pielikumā jānorāda vērtības noteikšanas datums.

20.3. Savstarpējās izslēgšanas rezultātā radušās starpības jāattiecina uz tiem bilances posteņiem, kuru vērtība salīdzinājumā ar sākotnēji bilancē norādīto vērtību tiek mainīta.

20.4. Ja šo noteikumu 20.3. punktā minētās starpības nav iespējams attiecināt uz konkrētu bilances posteni, tad jebkura atlikusī summa jāatspoguļo konsolidētās bilances aktīva postenī "Pozitīvā konsolidācijas starpība", ja tā ir izveidojusies bilances aktīvā, vai konsolidētās bilances aktīva postenī "Negatīva konsolidācijas starpība", ja tā ir izveidojusies bilances pasīvā.

20.5. Konsolidētās bilances postenī "Pozitīvā konsolidācijas starpība" atspoguļotā summa sistemātiski jānoraksta izmaksās derīgās lietošanas periodā.

20.6. Konsolidētās bilances postenī "Negatīvā konsolidācijas starpība" atspoguļoto summu var pārnest uz konsolidēto peļņas un zaudējumu aprēķinu tikai tādā apjomā, kādā tā atbilst jau iegūtajiem ieņēmumiem.

20.7. Šo noteikumu 20. punktā noteikto kārtību nepiemēro mātes uzņēmuma akcijām vai daļām, kuras atrodas šī mātes uzņēmuma paša vai kāda konsolidācijā iesaistīta meitas uzņēmuma īpašumā. Konsolidētajā bilancē šādas akcijas vai daļas jānorāda postenī "Pašu akcijas".

20.8. Meitas uzņēmumu kapitāla un rezervju daļu, kura pieder mazākumakcionāriem, atspoguļo atsevišķā konsolidētās bilances pasīva postenī "Mazākumakcionāru līdzdalības daļa". Meitas uzņēmuma pārskata gada peļņa vai zaudējumi, kas attiecas uz mazākumakcionāriem piederošajām akcijām vai daļām, jāatspoguļo konsolidētā peļņas un zaudējumu aprēķina postenī "Mazākumakcionāru peļņas/zaudējumu daļa".

20.9. Ja mātes uzņēmums ir iegādājies meitas uzņēmumu pārskata gadā, tad šī meitas uzņēmuma peļņa vai zaudējumi jāietver konsolidētajā peļņas un zaudējumu aprēķinā tikai tādā apjomā, kas iegūts laikā no meitas uzņēmuma iegādes datuma līdz pārskata sastādīšanas datumam.

20.10. Atsavinātā (likvidētā) meitas uzņēmuma darbības rezultāti jāatspoguļo konsolidētajā peļņas un zaudējumu aprēķinā līdz datumam, ar kuru izbeidzas koncerna mātes uzņēmuma izšķiroša ietekme pār šo meitas uzņēmumu (šo noteikumu 16.1. punkta izpratnē).

 

 

21. Proporcionālās konsolidācijas metode

21.1. Ja saskaņā ar šo noteikumu 19.11.2. punktu tiek sagatavoti konsolidētie finansu pārskati, tad šī kopīgi pārvaldītā uzņēmuma līdzekļi, saistības, kapitāls un rezerves, ieņēmumi un izdevumi jāiekļauj konsolidētajos finansu pārskatos proporcionāli konsolidācijā iesaistīto uzņēmumu kapitāla līdzdalībai šajā uzņēmumā.

21.2. Kopīgi pārvaldītā uzņēmuma iekļaušana konsolidācijā, izmantojot 21.1. punktā norādīto metodi, jāveic atbilstoši šo noteikumu 4. un 5. punktā noteiktajām prasībām.

 

 

22. Pašu kapitāla metode

22.1. Konsolidācijā iesaistīto uzņēmumu līdzdalība asociētajā uzņēmumā jāatspoguļo konsolidētajos finansu pārskatos, ievērojot šo noteikumu 19.7.-19.9. punktā noteiktās prasības.

22.2. Saskaņā ar šo noteikumu 20.1.5. punktu paredzētā peļņa vai zaudējumi no asociētā uzņēmuma bilances jāizslēdz tikai tādā apjomā, kādā tas ir pamatots ar attaisnojuma dokumentiem vai faktiem, par kuriem ir iespējams iegūt attaisnojuma dokumentus.

22.3. Sākotnēji līdzdalība asociētā uzņēmuma kapitālā jāatspoguļo bilances postenī "Daļas vai akcijas saistītajos uzņēmumos" vienā no šādām vērtībām:

22.3.1. asociētā uzņēmuma akciju vai daļu iegādes vērtībā;

22.3.2. summā, kas saskaņā ar pēdējās bilances datiem atbilst asociētā uzņēmuma kapitālā un rezervēs ieguldītā kapitāla īpatsvaram procentos.

22.4. Starpība starp šo noteikumu 22.3.1. un 22.3.2. punktā noteikto vērtību jāatspoguļo konsolidētajā bilancē vai konsolidētā gada pārskata pielikumā. Konsolidētā gada pārskata pielikumā jānorāda, kura no šo noteikumu 22.3. punktā minētajām vērtēšanas metodēm ir lietota.

22.5. Nākamajos gados pēc sākotnējās vērtības noteikšanas bilances postenī "Daļas vai akcijas asociētajos uzņēmumos" norādītā vērtība jākoriģē, pamatojoties uz asociētā uzņēmuma kapitāla un rezervju summas palielinājumu vai samazinājumu.

22.6. Bilances postenī "Daļas vai akcijas asociētajos uzņēmumos" norādītā vērtība katra pārskata gada beigās jāsamazina arī par asociētā uzņēmuma aprēķināto dividenžu summu - par to daļu, kas attiecas uz šo līdzdalību.

22.7. Asociētā uzņēmuma pārskata gada tā peļņas vai zaudējumu daļa, kas attiecas uz konsolidācijā iesaistītajiem uzņēmumiem, jānorāda konsolidētajā peļņas un zaudējumu aprēķina postenī "Ienākumi no līdzdalības uzņēmumiem", ja tā ir peļņas daļa, un postenī "Ieguldījumu vērtības samazināšanās asociētajos uzņēmumos", ja tā ir zaudējumu daļa.

22.8. Šo noteikumu 22.4. punktā norādītā starpība jāatspoguļo konsolidētajā bilancē, attiecīgi palielinot vai samazinot to posteņu vērtību, kuru vērtība salīdzinājumā ar sākotnēji bilancē norādīto vērtību mainās. Ja šo starpību nav iespējams attiecināt uz konkrētu bilances posteni, tad tā jāatspoguļo postenī "Pozitīva konsolidācijas starpība" vai postenī "Negatīva konsolidācijas starpība".

22.9. Šo noteikumu 22.8. punktā minētās konsolidācijas starpības jānoraksta saskaņā ar šo noteikumu 20.5. un 20.6. punktu.

22.10. Ja apdrošinātājs ir asociētais uzņēmums, tam jānodrošina ar akcionāru pilnsapulcē apstiprināta gada pārskata norakstu tie uzņēmumi, kuriem ir būtiska ietekme uz apdrošinātāju.

 

 

23. Konsolidētā gada pārskata pielikums

23.1. Papildus citai šajos noteikumos norādītajai informācijai konsolidētā gada pārskata pielikumā jāiekļauj šāda informācija:

23.1.1. lietoto konsolidācijas metožu noteikšanas kritēriji;

23.1.2. apdrošinātāja koncerna uzņēmumu nosaukumi un to reģistrācijas adreses, katra meitas uzņēmuma darbības veids, kā arī katra meitas uzņēmuma pamatkapitāla daļa, kuru ieguvuši koncerna uzņēmumi un personas, kuras darbojas savā vārdā, bet koncerna uzņēmumu uzdevumā vai labā;

23.1.3. metodes apraksts, kas lietots katra meitas uzņēmuma gada pārskata rādītāju iekļaušanai konsolidētajā gada pārskatā;

23.1.4. asociēto uzņēmumu nosaukums un to reģistrācijas adreses, kā arī šo uzņēmumu pamatkapitāla daļu skaits, kas pieder konsolidācijā iesaistītajiem uzņēmumiem vai personām, kuras darbojas savā vārdā, bet koncerna uzņēmumu uzdevumā vai labā;

23.1.5. kopīgi pārvaldīto uzņēmumu nosaukumi un to reģistrācijas adreses, kā arī šo uzņēmumu pamatkapitāla daļas, kas pieder konsolidācijā iesaistītajiem uzņēmumiem vai personām, kuras darbojas savā vārdā, bet koncerna uzņēmumu uzdevumā vai labā;

23.1.6. jebkura konsolidētajā bilancē neatspoguļoto saistību kopsumma, ja šāda informācija ir svarīga apdrošinātāja koncerna finansiālā stāvokļa novērtēšanai;

23.1.7. pozitīvās vai negatīvās nemateriālās vērtības sadalījums pa konkrētiem uzņēmumiem, kā arī šīs nemateriālās vērtības apjoms pārskata gada sākumā, tās amortizācija un atlikusī vērtība pārskata gada beigās;

23.1.8. mātes uzņēmuma akcijas vai daļas, kas ir šī mātes uzņēmuma paša īpašumā vai pieder tā meitas uzņēmumiem vai personām, kuras darbojas savā vārdā, bet koncerna uzņēmumu uzdevumā vai labā, norādot šo akciju skaitu un nominālvērtību.

23.2. Konsolidētā gada pārskata pielikumā jāatklāj arī pārējā informācija, kura ir būtiski ietekmējusi vai var būtiski ietekmēt apdrošinātāja koncerna finansiālā stāvokļa vai darbības rezultātu novērtēšanu.

 

"Latvijas Vēstneša" redakcijā - 08.01.2002.

 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Par "Apdrošināšanas akciju sabiedrību un savstarpējo apdrošināšanas kooperatīvo biedrību gada .. Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Finanšu un kapitāla tirgus komisija Veids: lēmums Numurs: 25/7Pieņemts: 28.12.2001.Stājas spēkā: 28.12.2001.Zaudē spēku: 08.01.2003.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 8, 16.01.2002.
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Citi saistītie dokumenti
57628
28.12.2001
136
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2015 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība)